(1)

Komisija 2016. gada 7. aprīļa paziņojumā par rīcības plānu PVN jomā paziņoja nodomu nākt klajā ar priekšlikumu par galīgo tādu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) režīmu uzņēmumu savstarpējai pārrobežu tirdzniecībai starp dalībvalstīm, kura pamata ir nodokļu uzlikšana pārrobežu preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo ar PVN saistītas krāpšanas apmēru un to, ka šāda krāpšana neskar visas dalībvalstis vienlīdz lielā mērā un ka līdz galīgā PVN režīma ieviešanai paies vairāki gadi, var būt nepieciešams veikt dažus steidzamus un konkrētus pasākumus.

(3)

Šajā sakarībā dažas dalībvalstis ir lūgušas atļauju uz laiku īstenot vispārēju apgrieztās maksāšanas kārtību ar konkrētu darījuma robežvērtību, tādējādi atkāpjoties no viena no pašreizējās PVN sistēmas vispārējiem principiem – sadalīto maksājumu sistēmas –, lai vērstos pret endēmisku karuseļveida krāpšanu. Karuseļveida krāpšana iespējama jo īpaši tāpēc, ka patlaban pastāv atbrīvojums preču piegādēm Kopienas iekšienē, kas ļauj iegādāties preces, nemaksājot PVN. Daudzi tirgotāji pēc tam izvairās no nodokļa maksāšanas, nesamaksājot nodokļu iestādēm no klientiem saņemto PVN. Tomēr minētajiem klientiem, kuru rīcībā ir derīgi rēķini, joprojām ir tiesības uz nodokļa atskaitīšanu. Tās pašas preces var piegādāt vairākas reizes, atkal iekļaujot no nodokļa atbrīvotas piegādes Kopienas iekšienē. Līdzīgu karuseļveida krāpšanu var veikt arī ar pakalpojumu sniegšanu. Norādot nodokļa maksātāju, kam piegādā preces vai sniedz pakalpojumus, kā personu, kas atbild par PVN samaksu, atkāpe novērstu iespēju šādā veidā izvairīties no nodokļa maksāšanas.

(4)

Dalībvalstīm, kurās ir atšķirības nodokļu iestāžu spēju attīstīšanā, ir jāpieliek īpašas pūles attiecībā uz ar augstākām PVN likmēm saistītu krāpšanu un ieņēmumu zaudējumiem, lai ieviestu PVN režīmu, kā minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 27. panta pirmajā daļā.

(5)

Lai ierobežotu krāpniecības pārvirzi starp dalībvalstīm, dalībvalstīm, kuras atbilst noteiktiem kritērijiem attiecībā uz krāpšanas apmēru tajās (jo īpaši saistībā ar karuseļveida krāpšanu) un kuras var pierādīt, ka citi kontroles pasākumi nav pietiekami minētās krāpšanas apkarošanai, būtu jāatļauj izmantot vispārēju apgrieztās maksāšanas kārtību. Turklāt tām būtu jānorāda, ka aplēstie guvumi no nodokļu saistību izpildes un iekasēšanas, ko paredz iegūt pēc vispārējas apgrieztās maksāšanas kārtības ieviešanas, pārsniegs aplēsto kopējo papildu slogu uzņēmumiem un nodokļu iestādēm, un ka uzņēmumiem un nodokļu iestādēm neradīsies izmaksas, kas ir augstākas par tām, kas radušās citu kontroles pasākumu piemērošanas rezultātā.

(6)

Ja dalībvalstis izvēlas piemērot vispārēju apgrieztās maksāšanas kārtību, tām šī kārtība būtu jāpiemēro visām tām preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai, kas nav pārrobežu un kas pārsniedz noteiktu darījuma robežvērtību. Vispārējas apgrieztās maksāšanas kārtības piemērošana nebūtu jāattiecina tikai uz kādu konkrētu nozari.

(7)

Dalībvalstīm, kas izvēlas piemērot vispārēju apgrieztās maksāšanas kārtību, būtu jāievieš īpaši elektroniskās ziņošanas pienākumi nodokļa maksātājiem, lai nodrošinātu efektīvu vispārējas apgrieztās maksāšanas kārtības piemērošanas funkcionēšanu un uzraudzību. Tām būtu jāatklāj un jānovērš visi jaunie veidi, kā notiek izvairīšanās no nodokļa maksāšanas, piemēram, darījumu summas, kurai uzliek nodokli, mākslīga sadalīšana.

(8)

Lai varētu novērtēt, vai vispārējas apgrieztās maksāšanas kārtības ieviešana vienā dalībvalstī nerada krāpniecības pārvirzi uz citām dalībvalstīm, un lai varētu novērtēt to, cik lielā mērā varētu tikt traucēta iekšējā tirgus darbība, ir lietderīgi paredzēt īpašu pienākumu apmainīties ar informāciju starp dalībvalstīm, kas piemēro vispārēju apgrieztās maksāšanas kārtību, un tām, kas to nedara. Uz visu informācijas apmaiņu attiecas piemērojamie personas datu aizsardzības un konfidencialitātes noteikumi, kuros paredz izņēmumus un ierobežojumus, lai aizsargātu dalībvalstu vai Savienības intereses nodokļu jomā.

(9)

Lai pārredzamā veidā novērtētu vispārējas apgrieztās maksāšanas kārtības piemērošanas ietekmi uz krāpnieciskām darbībām, minētajām dalībvalstīm iepriekš būtu jānosaka vērtēšanas kritēriji, lai varētu novērtēt krāpšanas apmēru pirms vispārējas apgrieztās maksāšanas kārtības piemērošanas un pēc tam.

(10)

Lēmumi, ar ko atļauj piemērot vispārējo apgrieztās maksāšanas kārtību, ietekmētu budžetu, un šāda ietekme vienai vai vairākām dalībvalstīm varētu būt būtiska. Tādēļ būtu jāpiešķir Padomei pilnvaras atļaut piemērot vispārējo apgrieztās maksāšanas kārtību.

(11)

Dalībvalstij, kas izvēlas piemērot vispārējo apgrieztās maksāšanas kārtību, būtu jālūdz Komisijai ierosināt piemērot vispārējo apgrieztās maksāšanas kārtību un jāsniedz attiecīgā informācija, lai Komisija varētu novērtēt šādu pieprasījumu. Vajadzības gadījumā Komisijai būtu jāspēj pieprasīt papildinformāciju.

(12)

Ņemot vērā negaidīto ietekmi, kāda vispārējās apgrieztās maksāšanas kārtības piemērošanai varētu būt uz iekšējā tirgus darbību tāpēc, ka ir iespējama krāpniecības pārvirze uz citām dalībvalstīm, kas nepiemēro vispārējo apgrieztās maksāšanas kārtību, Padomei būtu jāspēj kā aizsardzības pasākumu atcelt visus īstenošanas lēmumus, ar ko atļauj piemērot vispārējo apgrieztās maksāšanas kārtību. Tā kā situācijā, kad ir konstatēta būtiska negatīva ietekme uz iekšējo tirgu, ir ātri jāreaģē, būtu jāizmanto apgrieztās vienprātības balsojums.

(13)

Tā kā vispārējās apgrieztās maksāšanas kārtības ietekme nav droši paredzama, tās piemērošanai vajadzētu būt ierobežotai laikā.

(14)

Lai cieši uzraudzītu ietekmi uz iekšējo tirgu, visām dalībvalstīm vajadzētu – ja vispārējo apgrieztās maksāšanas kārtību izmanto vismaz vienā dalībvalstī – iesniegt ziņojumus Komisijai, lai būtu iespējams novērtēt vispārējas apgrieztās maksāšanas kārtības piemērošanas ietekmi uz krāpšanu, atbilstības nodrošināšanas izmaksām uzņēmumiem un krāpniecisko darbību pārvirzi.

(15)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Padomes Direktīva 2006/112/EK (3),