32001L0023

Padomes Direktīva 2001/23/EK

(2001. gada 12. marts)

par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 94. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

tā kā:

(1) Padomes Direktīva 77/187/EEK (1977. gada 14. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā [3] ir būtiski grozīta [4]. Tādēļ skaidrības un lietderības labad tā būtu jāsistematizē.

(2) Ekonomikas attīstības tendences gan atsevišķās valstīs, gan visā Kopienā rada pārmaiņas uzņēmumu struktūrā, kad īpašuma tiesību pārejas vai apvienošanas rezultātā uzņēmumus, uzņēmējsabiedrības vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļas pārņem citi darba devēji.

(3) Ir jāparedz darbinieku aizsardzība darba devēja maiņas gadījumā, jo īpaši jānodrošina darbinieku tiesību aizsardzība.

(4) Starp dalībvalstīm vēl joprojām šajā ziņā pastāv atšķirības attiecībā uz darbinieku aizsardzības pakāpi, un tās būtu jāsamazina.

(5) Kopienas Harta par darba ņēmēju sociālajām pamattiesībām ( "Sociālā harta" ), kas pieņemta 1989. gada 9. decembrī, 7., 17. un 18. punktā nosaka, ka: "Iekšējā tirgus izveidei jāuzlabo darba ņēmēju dzīves un darba apstākļi Eiropas Kopienā. Uzlabošanai vajadzības gadījumā jāattiecas uz dažiem nodarbinātības reglamentēšanas aspektiem, tādiem kā kolektīvās atlaišanas kārtība, kā arī tiem, kas attiecas uz bankrotu. Darba ņēmēju informēšana, konsultēšana un līdzdalība īstenojama atbilstīgi, ievērojot dažādās dalībvalstīs spēkā esošo praksi. Šāda informēšana, konsultēšana un līdzdalība īstenojama savlaicīgi, īpaši saistībā ar uzņēmumu pārstrukturēšanas darbībām vai apvienošanu, kas ietekmē darba ņēmēju nodarbinātību".

(6) Padome 1977. gadā ir pieņēmusi Direktīvu 77/187/EEK, lai veicinātu to attiecīgo valstu tiesību aktu saskaņošanu, kas nodrošina darbinieku tiesību aizsardzību un pieprasa personām, kas nodod īpašumtiesības, un īpašumtiesību saņēmējiem savlaicīgi par to informēt un konsultēt darbinieku pārstāvjus.

(7) Minētā direktīva pēc tam ir grozīta, ņemot vērā ietekmi uz iekšējo tirgu, dalībvalstu likumdošanas tendences attiecībā uz ekonomiskās grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanu, Eiropas Kopienu Tiesas praksi, Padomes 1975. gada 17. februāra Direktīvu 75/129/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu [5] un tiesību aktus, kuri ir jau spēkā lielākajā daļā dalībvalstu.

(8) Tiesiskās drošības un pārskatāmības apsvērumi prasa, lai īpašuma tiesību nodošanas juridiskā koncepcija būtu skaidrota, ņemot vērā Tiesas praksi. Šis skaidrojums nav mainījis Direktīvas 77/187/EEK darbības jomu, kāda tā ir saskaņā ar Tiesas interpretāciju.

(9) Sociālā hartā atzīst, ka ir svarīgi cīnīties pret visu veidu diskrimināciju, sevišķi to, kas balstās uz dzimumu, ādas krāsu, rasi, uzskatiem un reliģisko pārliecību.

(10) Šī direktīva neskar I pielikuma B daļā izklāstītos termiņus, kādos dalībvalstīm jāpiemēro Direktīva 77/187/EEK, un aktu, ar kuru to groza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

Piemērošanas joma un definīcijas

1. pants

1. a) Šī direktīva attiecas uz jebkuru uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības vai uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības daļas īpašumtiesību pāreju citam darba devējam īpašumtiesību nodošanas vai uzņēmumu apvienošanas dēļ;

b) saskaņā ar a) apakšpunktu un citiem šā panta noteikumiem, īpašumtiesību nodošana šīs direktīvas nozīmē notiek tad, ja pāriet īpašumtiesības uz ekonomisku vienību, kas saglabā savu identitāti, paredzot organizētu resursu sagrupēšanu ar mērķi turpināt saimniecisko darbību neatkarīgi no tā, vai tā ir pamata vai palīgdarbība;

c) šī direktīva attiecas uz privātiem un valsts uzņēmumiem, kas iesaistīti saimnieciskā darbībā, neatkarīgi no tā, vai tie darbojas nolūkā gūt peļņu. Valsts pārvaldes iestāžu veikta administratīva pārkārtošana vai administratīvo funkciju pārdale starp valsts pārvaldes iestādēm nav īpašumtiesību pāreja šīs direktīvas nozīmē.

2. Šo direktīvu piemēro, ja un ciktāl uzņēmums, uzņēmējsabiedrība vai uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības daļa īpašumtiesības, uz kuru pāriet, atrodas Līguma darbības teritorijā.

3. Šī direktīva neattiecas uz jūras kuğiem.

2. pants

1. Šajā direktīvā:

a) "persona, kas nodod īpašumtiesības" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas, nododot 1. panta 1. punktā norādītās īpašumtiesības, beidz būt par darba devēju attiecībā uz uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības daļu;

b) "īpašumtiesību saņēmējs" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas 1. panta 1. punktā norādītās īpašumtiesību nodošanas dēļ kļūst par darba devēju uzņēmumā, uzņēmējsabiedrībā vai uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības daļā;

c) "darbinieku pārstāvji" un līdzīgi termini ir darbinieku pārstāvji, kas paredzēti dalībvalstu normatīvajos aktos vai praksē;

d) "darbinieks" ir katra persona, kuru kā darbinieku aizsargā attiecīgās valsts darba tiesības.

2. Šī direktīva neierobežo valstu tiesību aktus attiecībā uz darba līguma vai darba attiecību definīciju.

Tomēr dalībvalstis neizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas darba līgumus vai darba attiecības tikai saistībā ar:

a) esošo vai paredzēto darba stundu skaitu;

b) to, ka darba attiecības reglamentē terminēti darba līgumi Padomes Direktīvas 91/383/EEK (1991. gada 25. jūnijs) par papildu pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba drošību un veselības aizsardzību darba ņēmējiem ar terminētām vai pagaidu darba attiecībām [6], 1. panta 1. punkta nozīmē, vai;

c) to, ka ir pagaidu darba attiecības Direktīvas 91/383/EEK 1. panta 2. punkta nozīmē, bet uzņēmums, uzņēmējsabiedrība vai uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības daļa, kura īpašuma tiesības nodod, pilnīgi vai daļēji ir pagaidu darba devējs.

II NODAĻA

Darbinieku tiesību aizsardzība

3. pants

1. Īpašumtiesības nododošās personas tiesības un pienākumi, kas izriet no darba līguma vai darba attiecībām, kas pastāv īpašumtiesību pārejas dienā, sakarā ar īpašumtiesību nodošanu pāriet īpašumtiesību saņēmējam.

Dalībvalstis var noteikt, ka persona, kas nodod īpašumtiesības un īpašumtiesību saņēmējs pēc to nodošanas dienas ir solidāri atbildīgi par pienākumiem, kuri ir izrietējuši no darba līguma vai darba attiecībām, kas pastāv īpašumtiesību pārejas dienā.

2. Dalībvalstis var veikt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka persona, kas nodod īpašumtiesības, dara zināmas to saņēmējam visas tiesības un pienākumus, kuras saskaņā ar šo pantu pāries īpašumtiesību saņēmējam, ciktāl šīs tiesības un pienākumi ir zināmi vai tiem vajadzētu būt zināmiem personai, kas nodod īpašumtiesības, to nodošanas laikā. Ja persona, kas nodod īpašumtiesības, nepaziņo saņēmējam kādas no šādām tiesībām un pienākumiem, tas neietekmē šo tiesību vai pienākumu pāreju un jebkura darbinieka tiesības saistībā ar tiem vērsties pret īpašumtiesību saņēmēju un/vai personu, kas nodod īpašumtiesības.

3. Pēc īpašumtiesību pārejas to saņēmējs turpina ievērot tos pašus koplīguma noteikumus un nosacījumus, kas saskaņā ar līgumu attiecās uz personu, kas nodod īpašumtiesības, līdz koplīguma izbeigšanai vai termiņa beigām, vai līdz brīdim, kad stājas spēkā cits koplīgums.

Dalībvalstis drīkst ierobežot šādu noteikumu un nosacījumu ievērošanas termiņu ar nosacījumu, ka tas nav mazāks par vienu gadu.

4. a) Ja vien dalībvalstis nenosaka citādi, tad 1. un 3. punktu nepiemēro darbinieku tiesībām uz vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pabalstu saskaņā ar uzņēmuma vai starpuzņēmumu papildu pensiju programmām ārpus dalībvalstu normatīvajos aktos paredzētās sociālā nodrošinājuma sistēmas;

b) ja arī tās neparedz, ka 1. un 3. punktu nepiemēro attiecībā uz tādām tiesībām saskaņā ar a) apakšpunktu, tomēr dalībvalstis paredz vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu darbinieku intereses un to darbinieku intereses, kas vairs nestrādā personas, kas nodod īpašumtiesības, uzņēmumā laikā, kad notiek īpašumtiesību pāreja, attiecībā uz šo personu tiesībām uz tūlītēju vai perspektīvu vecuma pabalstiem, tostarp apgādnieka zaudējuma pabalstu, saskaņā ar a) apakšpunktā minētajām papildu programmām.

4. pants

1. Uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības vai uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības daļas īpašumtiesību nodošana pati par sevi nevar būt par pamatu atlaišanai, ko veic persona, kura nodod īpašumtiesības, vai īpašumtiesību saņēmējs. Šis noteikums nekavē atlaišanu, ko izraisa darbaspēka izmaiņas ekonomisku, tehnisku vai organizatorisku iemeslu dēļ.

Dalībvalstis drīkst noteikt, ka pirmo daļu nepiemēro konkrētu kategoriju darbiniekiem, uz kuriem neattiecas dalībvalstu normatīvie akti vai prakse attiecībā uz aizsardzību pret atlaišanu.

2. Ja darba līgums vai darba attiecības ir izbeigtas tāpēc, ka īpašumtiesību pāreja saistās ar būtiskām darba apstākļu izmaiņām, kas kaitē darbinieku veselībai, tad darba devējs ir atbildīgs par darba līguma vai darba attiecību izbeigšanu.

5. pants

1. Ja vien dalībvalstis neparedz citādi, tad 3. un 4. pantu nepiemēro attiecībā uz uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības vai uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības daļas īpašumtiesību nodošanu, kur pret personu, kas nodod īpašumtiesības, uzsākta bankrota procedūra vai citas maksātnespējas procedūras, kas sāktas nolūkā veikt minētās personas aktīvu realizāciju un atrodas kompetentas valsts iestādes uzraudzībā (tas var būt kompetentas valsts iestādes pilnvarots administrators).

2. Ja 3. un 4. pantu attiecina uz īpašumtiesību nodošanu laikā, kad notiek maksātnespējas process, kas ir uzsākts pret personu, kura nodod īpašumtiesības (neatkarīgi no tā, vai šis process ir sākts, lai realizētu īpašumtiesības nododošās personas aktīvus), un ja šādu procesu uzrauga kompetenta valsts iestāde (kas var būt ar valsts tiesību aktiem noteikts administrators), tad dalībvalsts var paredzēt, ka:

a) neskatoties uz 3. panta 1. punktu, īpašumtiesības nododošās personas parādus, kas izriet no darba līgumiem vai darba attiecībām un ir maksājami līdz īpašumtiesību nodošanai vai pirms maksātnespējas procesa sākšanas, nenodod īpašumtiesību saņēmējam, ja saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem šāda rīcība rada aizsardzību, kas ir vismaz līdzvērtīga tai, kas paredzēta situācijās, uz ko attiecas Padomes Direktīva 80/987/EEK (1980. gada 20. oktobris) par dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā [7], un/vai, alternatīvi, ka;

b) īpašumtiesību saņēmējs, persona, kas nodod īpašumtiesības, vai persona vai personas, kuras izpilda īpašumtiesības nododošās personas funkcijas, no vienas puses, un darbinieku pārstāvji, no otras puses, var vienoties par izmaiņām darbinieku nodarbinātības noteikumos un nosacījumos tiktāl, ciktāl spēkā esošie tiesību akti vai prakse atļauj, lai saglabātu darba iespējas, nodrošinot uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības vai uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības daļas izdzīvošanu.

3. Dalībvalsts var piemērot 20.b punktu jebkurai īpašumtiesību nodošanai, ja persona, kas nodod īpašumtiesības, ir nopietnas ekonomiskas krīzes situācijā, kā noteikts valsts tiesību aktos, ar noteikumu, ka par situāciju ir paziņojusi kompetenta valsts iestāde, un dalībvalsts var piemērot tiesas uzraudzību ar nosacījumu, ka šādi noteikumi jau pastāvēja valsts tiesību aktos 1998. gada 17. jūlijā.

Komisija līdz 2003. gada 17. jūlijam iesniedz Padomei ziņojumu par šā noteikuma darbības sekām, kā arī jebkādus attiecīgus priekšlikumus.

4. Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai neļautu maksātnespējas procesu izmantot ļaunprātīgi, atņemot darbiniekiem tiesības, kas paredzētas šajā direktīvā.

6. pants

1. Ja uzņēmums, uzņēmējsabiedrība vai uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības daļa saglabā savu autonomiju, tad darbinieku pārstāvju vai pārstāvības statusu un pienākumus, ko ietekmējusi īpašumtiesību nodošana, saglabā atbilstīgi tiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem, kas bija spēkā pirms īpašumtiesību pārejas, pamatojoties uz normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai vienošanos, ja ir izpildīti nepieciešamie nosacījumi darbinieku pārstāvības izveidei.

Pirmo daļu nepiemēro, ja saskaņā ar normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai dalībvalstu praksi, vai arī vienojoties ar darbinieku pārstāvjiem, ir izpildīti vajadzīgie nosacījumi, lai atkārtoti nozīmētu darbinieku pārstāvjus vai atjaunotu darbinieku pārstāvību.

Ja pret personu, kas nodod īpašumtiesības, ir uzsākta bankrota procedūra vai cits maksātnespējas risinājums, ar mērķi veikt īpašumtiesības nododošās personas aktīvu realizāciju, un tā atrodas kompetentas valsts iestādes uzraudzībā (kas var būt kompetentas valsts iestādes pilnvarots administrators), dalībvalstis var veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka darbinieki, ko ir skārusi īpašumtiesību pāreja, ir pienācīgi pārstāvēti līdz darbinieku pārstāvju jaunai ievēlēšanai vai iecelšanai.

Ja uzņēmums, uzņēmējsabiedrība vai uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības daļa nesaglabā savu autonomiju, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie darbinieki, ko skārusi īpašumtiesību pāreja, un kas bija pārstāvēti līdz tai, ir pienācīgi pārstāvēti laikposmā līdz darbinieku pārstāvības atjaunošanai vai atkārtotai nozīmēšanai saskaņā ar valstu tiesību aktiem un praksi.

2. Ja īpašumtiesību pārejas ietekmēto darbinieku pārstāvjiem pilnvaru laiks izbeidzas īpašumtiesību nodošanas rezultātā, pārstāvji bauda aizsardzību, kā to paredz dalībvalstu normatīvie un administratīvie akti un prakse.

III NODAļĂ

Informācija un konsultācijas

7. pants

1. Personai, kas nodod īpašumtiesības un īpašumtiesību saņēmējam, jāsniedz attiecīgajiem īpašumtiesību pārejas skarto darbinieku pārstāvjiem šāda informācija:

- īpašumtiesību pārejas datums vai paredzamais datums,

- īpašumtiesību pārejas pamatojums,

- īpašumtiesību pārejas tiesiskās, ekonomiskās un sociālās sekas darbiniekiem,

- visi saistībā ar darbiniekiem paredzamie pasākumi.

Personai, kas nodod īpašumtiesības, jāsniedz šī informācija savu darbinieku pārstāvjiem savlaicīgi pirms īpašumtiesību pārejas.

Īpašumtiesību saņēmējam savlaicīgi jāsniedz šī informācija savu darbinieku pārstāvjiem un jebkurā gadījumā — pirms īpašumtiesību pāreja tieši ietekmē viņa darbiniekus attiecībā uz darba un nodarbinātības nosacījumiem.

2. Ja persona, kas nodod īpašumtiesības, vai īpašuma tiesību saņēmējs paredz veikt pasākumus, kas attiecas uz tā darbiniekiem, tad, nolūkā panākt vienošanos par šādiem pasākumiem, savlaicīgi apspriežas ar savu darbinieku pārstāvjiem.

3. Dalībvalstis, kuru normatīvie un administratīvie akti paredz, ka darbinieku pārstāvji var vērsties šķīrējtiesā, lai panāktu lēmumu par pasākumiem, kas jāveic attiecībā uz darbiniekiem, var ierobežot 1. un 2. punktā paredzētos pienākumus, attiecinot tos tikai uz gadījumiem, ja īpašumtiesību pāreja rada uzņēmumā izmaiņas, kas ievērojamu darbinieku skaitu var nostādīt neizdevīgā stāvoklī.

Informācija un konsultācijas jāsniedz vismaz par tiem pasākumiem, kas paredzēti attiecībā uz darbiniekiem.

Informācija jāsniedz un konsultācijas jārīko savlaicīgi, iekams uzņēmumā notiek pirmajā daļā minētās izmaiņas.

4. Pienākumus, kas noteikti šajā pantā, uzliek neatkarīgi no tā, vai lēmumu, kas izraisa īpašumtiesību pāreju, pieņem darba devējs vai uzņēmums, kas kontrolē darba devēju.

Izskatot šajā direktīvā noteikto prasību pārkāpumus attiecībā uz informāciju un konsultācijām, kā atrunu nevar pieņemt argumentu, ka pārkāpums noticis tāpēc, ka informāciju nav nodrošinājis uzņēmums, kas kontrolē darba devēju.

5. Dalībvalstis var ierobežot 1., 2. un 3. punktā noteiktos pienākumus, attiecinot tos tikai uz tiem uzņēmumiem vai uzņēmējsabiedrībām, kuru darbinieku skaits atbilst nosacījumiem, lai ievēlētu vai ieceltu koleğiālu struktūru, kas pārstāv darbiniekus.

6. Dalībvalstis nosaka, ka gadījumā, ja no darbiniekiem neatkarīgu iemeslu dēļ uzņēmumā vai uzņēmējsabiedrībā nav viņu pārstāvju, tad šie darbinieki iepriekš ir jāinformē par:

- īpašumtiesību pārejas datumu vai paredzamo datumu,

- īpašumtiesību pārejas pamatojumu,

- īpašumtiesību pārejas tiesiskajām, ekonomiskajām un sociālajām sekām darbiniekiem,

- visiem paredzamiem pasākumiem saistībā ar darbiniekiem.

IV NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

8. pants

Šī direktīva neietekmē dalībvalstu tiesības piemērot vai ieviest normatīvus un administratīvus aktus, kas ir labvēlīgāki darbiniekiem, kā arī veicināt vai atļaut darbiniekiem labvēlīgākus koplīgumus vai līgumus starp darba devējiem un darba ņēmējiem.

9. pants

Dalībvalstis savās tiesību sistēmās ievieš vajadzīgos pasākumus, lai visiem darbiniekiem un darbinieku pārstāvjiem, kas uzskata, ka viņu intereses ir aizskartas, jo nav izpildītas šīs direktīvas prasības, būtu iespējas celt prasību tiesā pēc tam, kad izmantota citu kompetentu iestāžu palīdzība.

10. pants

Komisija iesniedz Padomei šīs direktīvas noteikumu ietekmes analīzi līdz 2006. gada 17. jūlijam. Tā ierosina jebkādus grozījumus, kas liekas vajadzīgi.

11. pants

Dalībvalstis dara zināmus Komisijai normatīvo un administratīvo aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

12. pants

Direktīvu 77/187/EEK, kas grozīta ar I pielikuma A daļā minēto direktīvu, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus, kas attiecas uz I pielikuma B daļā noteiktajiem izpildes termiņiem.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās jālasa saskaņā ar korelācijas tabulu II pielikumā.

13. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

14. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2001. gada 12. martā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

B. Ringholm

[1] Atzinums pieņemts 2000. gada 25. oktobrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[2] OV C 367, 20.12.2000., 21. lpp.

[3] OV L 61, 5.3.1977., 26. lpp.

[4] Sk. I pielikuma A daļu

[5] OV L 48, 22.2.1975., 29. lpp. Direktīva, kas ir aizstāta ar Direktīvu 98/59/EK (OV L 225, 12.8.1998., 16. lpp.)

[6] OV L 206, 29.7.1991., 19. lpp.

[7] OV L 283, 20.10.1980., 23. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Iestāšanās aktu

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

A DAĻA

Atceltā direktīva un direktīva, ar kuru to groza

(minētas 12. pantā)

Padomes Direktīva 77/187/EEK (OV L 61, 5.3.1977., 26. lpp.)

Padomes Direktīva 98/50/EK (OV L 201, 17.7.1998., 88. lpp.)

B DAĻA

Termiņi transponēšanai valstu tiesību aktos

(minēti 12. pantā)

Direktīva | Termiņš transponēšanai |

77/187/EEK | 1979. gada 16. februāris |

98/50/EK | 2001. gada 17. jūlijs |

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

KORELĀCIJAS TABULA

Direktīva 77/187/EEK | Šī direktīva |

1. pants | 1. pants |

2. pants | 2. pants |

3. pants | 3. pants |

4. pants | 4. pants |

4.a pants | 5. pants |

5. pants | 6. pants |

6. pants | 7. pants |

7. pants | 8. pants |

7.a pants | 9. pants |

7.b pants | 10. pants |

8. pants | 11. pants |

— | 12. pants |

— | 13. pants |

— | 14. pants |

— | I PIELIKUMS |

— | II PIELIKUMS |

--------------------------------------------------