I PIELIKUMS

Eiropas Ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti (ESRS)

ESRS 1	Vispārīgās prasības
ESRS 2	Vispārīgi atklājamā informācija
ESRS E1	Klimata pārmaiņas
ESRS E2	Piesārņojums
ESRS E3	Ūdens un jūras resursi
ESRS E4	Biodaudzveidība un ekosistēmas
ESRS E5	Resursu izmantojums un aprites ekonomika
ESRS S1	Pašu personāls
ESRS S2	Vērtības ķēdes darbinieki
ESRS S3	Skartās kopienas
ESRS S4	Patērētāji un tiešie lietotāji
ESRS G1	Darījumdarbība

ESRS 1

VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS

SATURA RĀDĪTĀJS

Mērķis

1.

ESRS kategorijas, ziņu sniegšanas jomas un izstrādes konvencijas

1.1.

ESRS kategorijas

1.2.

Ziņu sniegšanas jomas un minimālās informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz rīcībpolitiku, darbībām, mērķrādītājiem un rādītājiem

1.3.

Izstrādes konvencijas

2.

Informācijas kvalitatīvās iezīmes

3.

Dubultais būtiskums kā pamats ilgtspējas informācijas atklāšanai

3.1.

Ieinteresētās personas un to nozīme būtiskuma novērtēšanas procesā

3.2.

Būtiski jautājumi un informācijas būtiskums

3.3.

Dubultais būtiskums

3.4.

Ietekmes būtiskums

3.5.

Finansiālais būtiskums

3.6.

Būtiska ietekme vai riski, kas izriet no darbībām ilgtspējas jautājumu risināšanai

3.7.

Sadalījuma līmenis

4.

Pienācīga rūpība

5.

Vērtības ķēde

5.1.

Ziņojošais uzņēmums un vērtības ķēde

5.2.

Aplēses, izmantojot nozaru vidējos rādītājus un aizstājējvērtības

6.

Laika periodi

6.1.

Pārskata periodi

6.2.

Pagātnes, tagadnes un nākotnes sasaiste

6.3.

Ziņu sniegšana par progresu salīdzinājumā ar bāzes gadu

6.4.

Īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa periodu definīcijas ziņu sniegšanas vajadzībām

7.

Ilgtspējas informācijas sagatavošana un sniegšana

7.1.

Salīdzināmas informācijas sniegšana

7.2.

Aplēšu un rezultātu nenoteiktības avoti

7.3.

Informācijas precizēšana par notikumiem pēc pārskata perioda beigām

7.4.

Izmaiņas ilgtspējas informācijas sagatavošanā vai sniegšanā

7.5.

Kļūdas pārskatos par iepriekšējiem periodiem

7.6.

Ziņu konsolidēta sniegšana un atbrīvojums attiecībā uz meitasuzņēmumiem

7.7.

Klasificēta un sensitīva informācija, kā arī informācija par intelektuālo īpašumu, zinātību vai inovācijas rezultātiem

7.8.

Ziņu sniegšana par iespējām

8.

Ilgtspējas deklarācijas struktūra

8.1.

Informācijas sniegšanas vispārīgās prasības

8.2.

Ilgtspējas deklarācijas saturs un struktūra

9.

Saiknes ar citām korporatīvo ziņu sniegšanas daļām un saistīto informāciju

9.1.

Iekļaušana ar atsauci

9.2.

Saistītā informācija un saikne ar finanšu pārskatu

10.

Pārejas noteikumi

10.1.

Pārejas noteikums saistībā ar uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju

10.2.

Pārejas noteikums saistībā ar 5. nodaļu “Vērtības ķēde”

10.3.

Pārejas noteikums saistībā ar 7.1. iedaļu “Salīdzināmas informācijas sniegšana”

10.4.

Pārejas noteikumi. Pakāpeniski ieviesto informācijas atklāšanas prasību saraksts

A papildinājums.

Piemērošanas prasības

–

Uzņēmumam specifiska atklājamā informācija

–

Dubultais būtiskums

–

Aplēses, izmantojot nozaru vidējos rādītājus un aizstājējvērtības

–

Ilgtspējas deklarācijas saturs un struktūra

B papildinājums.

Informācijas kvalitatīvās iezīmes

C papildinājums.

Pakāpeniski ieviesto informācijas atklāšanas prasību saraksts

D papildinājums.

ESRS ilgtspējas deklarācijas struktūra

E papildinājums.

Iekļaujamās atklājamās informācijas noteikšanas plūsmas diagramma

F papildinājums.

ESRS ilgtspējas deklarācijas struktūras piemērs

G papildinājums.

Iekļaušanas ar atsauci piemērs

Mērķis

1.

Eiropas Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu (ESRS) mērķis ir precizēt ar ilgtspēju saistītu informāciju, kas uzņēmumam jāsniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES (1), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/2464 (2). Ziņu sniegšana saskaņā ar ESRS neatbrīvo uzņēmumus no citiem pienākumiem, kas noteikti Savienības būtiskajos tiesību aktos.

2.

Jo īpaši ESRS ir precizēta informācija, kuru uzņēmums atklāj par savu būtisko ietekmi, riskiem un iespējām saistībā ar vides, sociālās un pārvaldības ilgtspējas jautājumiem. ESRS nav noteikta prasība uzņēmumiem atklāt informāciju par vides, sociālo un pārvaldības tematu, ko aptver ESRS, ja uzņēmums ir novērtējis attiecīgo tematu kā nebūtisku (sk. šā standarta E pielikumu “Iekļaujamās atklājamās informācijas noteikšanas blokshēma” ). Informācija, kas atklāta saskaņā ar ESRS, ļauj ilgtspējas deklarācijas lietotājiem izprastu uzņēmuma būtisko ietekmi uz cilvēkiem un vidi, kā arī ilgtspējas jautājumu būtisko ietekmi uz uzņēmuma attīstību, darbību un stāvokli.

3.

Šā standarta (ESRS 1) mērķis ir sniegt izpratni par ESRS struktūru, izmantotajām izstrādes konvencijām un pamatjēdzieniem, kā arī vispārīgajām prasībām ilgtspējas informācijas sagatavošanai un sniegšanai saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES, kas grozīta ar Direktīvu (ES) 2022/2464.

1.   ESRS kategorijas, ziņu sniegšanas jomas un izstrādes konvencijas

1.1    ESRS kategorijas

4.

Ir trīs ESRS kategorijas: (a) transversālie standarti; (b) tematiskie standarti (vides, sociālie un pārvaldības standarti); un (c) nozarei specifiski standarti. Transversālie un tematiskie standarti neattiecas uz konkrētu nozari, kas nozīmē, ka tie attiecas uz visiem uzņēmumiem neatkarīgi no tā, kurā nozarē vai nozarēs tie darbojas.

5.

Transversālie standarti ESRS 1“Vispārīgās prasības” un ESRS 2“Vispārīgi atklājamā informācija” attiecas uz ilgtspējas jautājumiem, ko aptver tematiskie standarti un nozarei specifiski standarti.

6.

Šajā standartā (ESRS 1) ir izklāstīta ESRS struktūra, izskaidrotas izstrādes konvencijas un pamatjēdzieni, kā arī noteiktas vispārīgās prasības ilgtspējas informācijas sagatavošanai un sniegšanai.

7.

ESRS 2 ir noteiktas prasības atklāt informāciju, ko uzņēmumam ir pienākums sniegt vispārīgā līmenī par visiem būtiskajiem ilgtspējas jautājumiem saistībā ar ziņu sniegšanas jomu pārvaldību, stratēģiju, ietekmi, risku un iespēju pārvaldību, kā arī rādītājiem un mērķrādītājiem.

8.

Tematiskie ESRS aptver ilgtspējas tematu, un tie ir strukturēti tematos un apakštematos, un vajadzības gadījumā apakštematu apakštematos. Tabulā šā standarta “Piemērošanas prasības” 16. punktā (AR 16) ir sniegts tematisko ESRS aptverto ilgtspējas tematu, apakštematu un apakštemata apakštematu (kopā “ilgtspējas jautājumi”) pārskats.

9.

Tematiskajos ESRS var būt ietvertas īpašas prasības, kas papildina ESRS 2 prasības par informācijas atklāšanu vispārīgā līmenī. ESRS 2 C papildinājumā “Informācijas atklāšanas un piemērošanas prasības tematiskajā ESRS, kas piemērojamas kopā ar ESRS 2 “Vispārīgi atklājamā informācija” ” ir norādītas tematisko ESRS papildu prasības, kas uzņēmumam jāpiemēro kopā ar ESRS 2 prasībām atklāt informāciju vispārīgā līmenī.

10.

Nozarei specifiski standarti ir piemērojami visiem nozares uzņēmumiem. Tie attiecas uz ietekmi, riskiem un iespējām, kas varētu būt būtiski visiem uzņēmumiem konkrētā nozarē un ko neaptver vai nepietiekami aptver tematiskie standarti. Nozarei specifiski standarti ir saistīti ar vairākiem tematiem un aptver tematus, kas ir visrelevantākie attiecīgajai nozarei. Nozarei specifiski standarti nodrošina augstu salīdzināmības pakāpi.

11.

Papildus informācijas atklāšanas prasībām, kas noteiktas trijās ESRS kategorijās, ja uzņēmums secina, ka ESRS neaptver vai aptver ar nepietiekamu detalizācijas pakāpi ietekmi, risku vai iespēju, taču tā ir būtiska īpašo faktu un apstākļu dēļ, tas sniedz papildu uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju, lai lietotāji varētu izprast ar ilgtspēju saistīto uzņēmuma ietekmi, riskus vai iespējas. Piemērošanas prasībās no AR 1 līdz AR 5 ir sniegti papildu norādījumi par uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju.

1.2.    Ziņu sniegšanas jomas un minimālās informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz rīcībpolitiku, darbībām, mērķrādītājiem un rādītājiem

12.

Informācijas atklāšanas prasības ESRS 2, tematiskajos ESRS un nozarei specifiskajos ESRS aptver šādas ziņu sniegšanas jomas: (a) pārvaldība (GOV): pārvaldības procesi, kontroles mehānismi un procedūras, ko izmanto, lai uzraudzītu, pārvaldītu un pārraudzītu ietekmi, riskus un iespējas (sk. ESRS 2 2. nodaļu “Pārvaldība”); (b) stratēģija (SBM): tas, kā uzņēmuma stratēģija un darījumdarbības modelis mijiedarbojas ar tā būtisko ietekmi, riskiem un iespējām, tajā skaitā tas, kā uzņēmums rīkojas saistībā ar šo ietekmi, riskiem un iespējām (sk. ESRS 2 3. nodaļu “Stratēģija”); (c) ietekmes, riska un iespēju pārvaldība (IRO): process(-i), kurā(-os) uzņēmums: i. nosaka ietekmi, riskus un iespējas un novērtē to būtiskumu (sk. IRO-1 ESRS 2 4.1. iedaļā); ii. pārvalda būtiskos ilgtspējas jautājumus, izmantojot rīcībpolitiku un darbības (sk. ESRS 2 4.2. iedaļu); (d) rādītāji un mērķrādītāji (MT): uzņēmuma sniegums, tajā skaitā izvirzītie mērķrādītāji un progress to sasniegšanā (sk. ESRS 2 5. nodaļu “Rādītāji un mērķrādītāji”).

13.

ESRS 2: (a) 4.2. iedaļā ir ietvertas minimālās informācijas atklāšanas prasības par rīcībpolitiku (MDR-P) un darbībām (MDR-A); (b) 5. iedaļā ir ietvertas minimālās informācijas atklāšanas prasības par rādītājiem (MDR-M) un mērķrādītājiem (MDR-T). Uzņēmums pilda minimālās informācijas atklāšanas prasības par rīcībpolitiku, darbībām, rādītājiem un mērķrādītājiem kopā ar attiecīgajām informācijas atklāšanas prasībām tematiskajos un nozarei specifiskajos ESRS.

1.3    Izstrādes konvencijas

14.

Visos ESRS: (a) termins “ietekme” apzīmē pozitīvu un negatīvu ar ilgtspēju saistītu ietekmi, kas ir saistīta ar uzņēmuma darījumdarbību, kā noteikts ietekmes būtiskuma novērtēšanas procesā (sk. 3.4. iedaļu “Ietekmes būtiskums”). Tas attiecas gan uz faktisko ietekmi, gan iespējamo ietekmi nākotnē. (b) Termins “riski un iespējas” attiecas uz uzņēmuma finanšu riskiem un iespējām, kas saistīti ar ilgtspēju, to starpā tiem, kas izriet no atkarības no dabas resursiem, cilvēkresursiem un sociālajiem resursiem, kā noteikts finansiālā būtiskuma novērtēšanas procesā (sk. 3.5. iedaļu). Abus šos aspektus kopā apzīmē ar vārdkopu “ietekme, riski un iespējas” (IRO). Tie atspoguļo ESRS dubultā būtiskuma principu, kas aprakstīts 3. iedaļā.

15.

Visos ESRS termini, kas definēti definīciju glosārijā (II pielikums), ir izcelti treknā slīprakstā, izņemot gadījumus, kad definētais termins tiek lietots vairāk nekā vienu reizi vienā un tajā pašā punktā.

16.

ESRS ir strukturēta informācija, kas jāatklāj saskaņā ar informācijas atklāšanas prasībām. Katrā informācijas atklāšanas prasībā ir ietverts vismaz viens detalizētāks datu punkts. Termins “datu punkts” var attiekties arī uz informācijas atklāšanas prasības apraksta apakšelementu.

17.

Lielākajā daļā ESRS papildus informācijas atklāšanas prasībām ir arī piemērošanas prasības. Piemērošanas prasības palīdz piemērot informācijas atklāšanas prasības, un tām ir tāds pats spēks kā citām ESRS daļām.

18.

Lai atšķirtu dažādas uzņēmuma pienākuma atklāt informāciju pakāpes, ESRS ir izmantoti šādi termini: (a) “atklāj” — norāda, ka noteikumu paredz informācijas atklāšanas prasība vai datu punkts; (b) “var atklāt” — norāda uz brīvprātīgu informācijas atklāšanu, lai veicinātu labu praksi. Turklāt ESRS ir izmantots termins “ņem vērā”, norādot jautājumus, resursus vai metodiku, kas uzņēmumam attiecīgā gadījumā ir jāņem vērā vai jāizmanto, sagatavojot atklājamo informāciju.

2.   Informācijas kvalitatīvās iezīmes

19.

Gatavojot ilgtspējas deklarāciju, uzņēmums piemēro: (a) informācijas kvalitatīvās pamatiezīmes (t. i., relevanci un precīzu atspoguļojumu) un (b) informāciju uzlabojošās kvalitatīvās iezīmes (t. i., salīdzināmību, pārbaudāmību un saprotamību).

20.

Šīs informācijas kvalitatīvās iezīmes ir definētas un aprakstītas šā standarta B papildinājumā.

3.    Dubultais būtiskums kā pamats ilgtspējas informācijas atklāšanai

21.

Uzņēmums ziņo par ilgtspējas jautājumiem, pamatojoties uz dubultā būtiskuma principu, kā definēts un izskaidrots šajā nodaļā.

3.1    Ieinteresētās personas un to nozīme būtiskuma novērtēšanas procesā

22.

Ieinteresētās personas ir personas, kuras var ietekmēt uzņēmumu vai kuras uzņēmums var ietekmēt. Pastāv divas galvenās ieinteresēto personu grupas: (a) skartās ieinteresētās personas: personas vai grupas, kuru intereses pozitīvā vai negatīvā veidā ietekmē vai varētu ietekmēt uzņēmuma darbība un tā tiešās un netiešās darījuma attiecības visā vērtības ķēdē, un (b) ilgtspējas deklarāciju lietotāji: vispārējas nozīmes finanšu pārskatu galvenie lietotāji (esošie un potenciālie ieguldītāji, aizdevēji un citi kreditori, tajā skaitā aktīvu pārvaldītāji, kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības), kā arī citi ilgtspējas deklarāciju lietotāji, tajā skaitā uzņēmuma darījumu partneri, arodbiedrības un sociālie partneri, pilsoniskā sabiedrība un nevalstiskās organizācijas, valdības, analītiķi un akadēmisko aprindu pārstāvji.

23.

Dažas ieinteresētās personas, bet ne visas, var piederēt pie abām 22. punktā minētajām grupām.

24.

Sadarbība ar skartajām ieinteresētajām personām ir būtiska uzņēmuma nepārtrauktajam pienācīgas rūpības procesam (sk. 4. nodaļu “Pienācīga rūpība”) un ilgtspējas būtiskuma novērtējumam. Tas ietver uzņēmuma procesus, ar ko identificē un novērtē faktisko un iespējamo negatīvo ietekmi un kas pēc tam tiek izmantoti novērtēšanas procesā, lai identificētu būtisko ietekmi ilgtspējas ziņu sniegšanas vajadzībām (sk. šā standarta 3.4. iedaļu).

3.2    Būtiski jautājumi un informācijas būtiskums

25.

Būtiskuma novērtējuma veikšana (sk. 3.4. iedaļu “Ietekmes būtiskums” un 3.5. iedaļu “Finansiālais būtiskums”) ir nepieciešama, lai uzņēmums varētu noteikt būtisko ietekmi, riskus un iespējas, par ko jāsniedz ziņas.

26.

Būtiskuma novērtējums ir sākumpunkts ilgtspējas ziņu sniegšanai saskaņā ar ESRS. IRO-1 ESRS 2 4.1. iedaļā ietver vispārīgas prasības informācijas atklāšanai par uzņēmuma īstenoto procesu, lai noteiktu ietekmi, riskus un iespējas un novērtētu to būtiskumu. ESRS 2 SBM-3 ir noteiktas vispārīgas prasības informācijas atklāšanai par būtisko ietekmi, riskiem un iespējām, kas izriet no uzņēmuma būtiskuma novērtējuma.

27.

Šā standarta A papildinājumā iekļautajās piemērošanas prasībās ir norādīts tematiskajā ESRS ietverto ilgtspējas jautājumu saraksts, kas iedalīts pa tematiem, apakštematiem un apakštemata apakštematiem, lai atbalstītu būtiskuma novērtējuma veikšanu. E papildinājumā “Iekļaujamās atklājamās informācijas noteikšanas plūsmas diagramma” ir sniegta šajā iedaļā aprakstītā būtiskuma novērtējuma sagatavošanas procesa ilustrācija.

28.

Ilgtspējas jautājums ir “būtisks”, ja tas atbilst kritērijiem, kas definēti saistībā ar ietekmes būtiskumu (sk. šā standarta 3.4. iedaļu) vai finansiālo būtiskumu (sk. šā standarta 3.5. iedaļu), vai abiem šiem kritērijiem.

29.

Neatkarīgi no būtiskuma novērtējuma iznākuma uzņēmums vienmēr atklāj informāciju, kas prasīta: ESRS 2“Vispārīgi atklājamā informācija” (t. i., visas informācijas atklāšanas prasības un datu punkti, kas noteikti ESRS 2) un informācijas atklāšanas prasībās tematiskajā ESRS saistībā ar informācijas atklāšanas prasību IRO-1“Būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un novērtēšanas procesu apraksts” (arī datu punkti), kas uzskaitītas ESRS 2 C papildinājumā “Informācijas atklāšanas/piemērošanas prasības tematiskajos ESRS, kas ir piemērojamas kopā ar ESRS 2 “Vispārīgi atklājamā informācija” ”.

30.

Ja uzņēmums, pamatojoties uz būtiskuma novērtējuma rezultātiem, secina, ka ilgtspējas jautājums ir būtisks un par to ESRS 2 IRO-1, IRO-2 un SBM-3 ir noteiktas informācijas atklāšanas prasības, tas: (a) atklāj informāciju saskaņā ar informācijas atklāšanas prasībām (arī piemērošanas prasībām), kas attiecas uz konkrēto ilgtspējas jautājumu attiecīgajā tematiskajā un nozarei specifiskajā ESRS; un (b) sniedz papildu uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju (sk. šā standarta 11. punktu un AR 1–AR 5), ja attiecīgais būtiskais ilgtspējas jautājums nav ietverts ESRS vai ir ietverts ar nepietiekamu detalizācijas pakāpi.

31.

Piemērojamo informāciju, kas noteikta informācijas atklāšanas prasībā (arī tās datu punktos) vai uzņēmumam specifiskajā atklājamajā informācijā, iekļauj, ja uzņēmuma vērtējumā tā ir būtiska no viena vai vairākiem šādiem ilgtspējas deklarāciju aspektiem: (a) informācijas nozīmīgums saistībā ar jautājumu, ko tā atspoguļo vai paskaidro; vai (b) šādas informācijas spēja nodrošināt lietotāju lēmumu pieņemšanas vajadzības, arī to vispārējas nozīmes finanšu pārskatu primāro lietotāju vajadzības, kas minēti 48. punktā, un/vai to lietotāju vajadzības, kurus galvenokārt interesē uzņēmuma ietekme.

32.

Ja uzņēmums secina, ka klimata pārmaiņas nav būtiskas un tāpēc tas visas informācijas atklāšanas prasības neiekļauj ESRS 1“Klimata pārmaiņas”, uzņēmums sīki paskaidro tā veiktā būtiskuma novērtējuma par klimata pārmaiņām secinājumus (sk. ESRS 2 IRO-2“ESRS iekļautās informācijas atklāšanas prasības, uz kurām attiecas uzņēmuma ilgtspējas deklarācijas”) un iekļauj uz nākotni vērstu analīzi par nosacījumiem, kuru dēļ nākotnē uzņēmums varētu secināt, ka klimata pārmaiņas ir būtiskas. Ja uzņēmums secina, ka kāds temats, kas nav klimata pārmaiņas, nav būtisks, un tādēļ tas neiekļauj visas informācijas atklāšanas prasības attiecīgajā tematiskajā ESRS, tas var īsi paskaidrot sava būtiskuma novērtējuma secinājumus par šo tematu.

33.

Atklājot informāciju par rīcībpolitiku, darbībām un mērķrādītājiem saistībā ar kādu ilgtspējas jautājumu, kas ir novērtēts kā būtisks, uzņēmums iekļauj informāciju, kas noteikta visās informācijas atklāšanas prasībās tematiskajā ESRS un nozarei specifiskajā ESRS, kurš attiecas uz konkrēto jautājumu, un attiecīgajā minimālās informācijas atklāšanas prasībā par rīcībpolitiku, darbībām un mērķrādītājiem, kas prasīti saskaņā ar ESRS 2. Ja uzņēmums nevar atklāt informāciju par rīcībpolitiku, darbībām un mērķrādītājiem, kas noteikta vai nu tematiskā ESRS vai nozarei specifiskā ESRS informācijas atklāšanas prasībās, vai arī minimālās informācijas atklāšanas prasībās ESRS 2, jo tas nav pieņēmis attiecīgo rīcībpolitiku, īstenojis attiecīgas darbības un noteicis attiecīgus mērķrādītājus, tas par to paziņo un var norādīt termiņu, kādā tas plāno to izdarīt.

34.

Atklājot informāciju par būtiska ilgtspējas jautājuma rādītājiem saskaņā ar attiecīgo tematiskā ESRS nodaļu “Rādītāji un mērķrādītāji”, uzņēmums: (a) iekļauj informācijas atklāšanas prasībā noteikto informāciju, ja tas uzskata, ka šāda informācija ir būtiska, un (b) var neiekļaut informāciju, kas noteikta informācijas atklāšanas prasības datu punktā, ja uzņēmuma vērtējumā šāda informācija nav būtiska un tas secina, ka šāda informācija nav nepieciešama informācijas atklāšanas prasības mērķa sasniegšanai.

35.

Ja uzņēmums neiekļauj datu punktā noteiktu informāciju, kas izriet no citiem ES tiesību aktiem, kuri uzskaitīti ESRS 2 B papildinājumā, tas skaidri norāda, ka attiecīgā informācija nav “būtiska”.

36.

Uzņēmums nosaka, kā tas piemēro kritērijus (arī atbilstošas robežvērtības), lai noteiktu: (a) informāciju, kas jāsniedz, ziņojot par būtiska ilgtspējas jautājuma rādītājiem saskaņā ar attiecīgo tematiskā ESRS nodaļu “Rādītāji un mērķrādītāji”, kā norādīts 34. punktā, un (b) informāciju, kas jāatklāj kā uzņēmumam specifiska atklājamā informācija.

3.3    Dubultais būtiskums

37.

Dubultajam būtiskumam ir divi pamataspekti: ietekmes būtiskums un finansiālais būtiskums. Ja vien nav norādīts citādi, termini “būtisks” un “būtiskums” tiek lietoti visā ESRS, lai apzīmētu dubulto būtiskumu.

38.

Ietekmes būtiskuma un finansiālā būtiskuma novērtējumi ir savstarpēji saistīti, un ir jāņem vērā šo divu pamataspektu savstarpējā atkarība. Kopumā izejas punkts ir ietekmes novērtējums, tomēr var būt arī tādi būtiski riski un iespējas, kas nav saistīti ar uzņēmuma ietekmi. Ilgtspējas ietekme var būt finansiāli būtiska jau sākotnēji vai kļūt finansiāli būtiska, kad var pamatoti gaidīt, ka tā ietekmēs uzņēmuma finansiālo stāvokli, finanšu rezultātus, naudas plūsmas, piekļuvi finansēm vai kapitāla izmaksas īstermiņā, vidējā termiņā vai ilgtermiņā. Neatkarīgi no tā, vai ietekme ir finansiāli būtiska, to atspoguļo ietekmes būtiskuma perspektīva.

39.

Apzinot un novērtējot ietekmi, riskus un iespējas uzņēmuma vērtības ķēdē, lai noteiktu to būtiskumu, uzņēmums galveno uzmanību pievērš jomām, kurās ietekme, riski un iespējas ir uzskatāmi par iespējamiem, pamatojoties uz darbības veidu, darījuma attiecībām, ģeogrāfiju vai citiem attiecīgiem faktoriem.

40.

Uzņēmums ņem vērā, kā to ietekmē tā atkarība no dabas resursu, cilvēkresursu un sociālo resursu pieejamības par atbilstošām cenām un atbilstošā kvalitātē, neatkarīgi no tā iespējamās ietekmes uz šiem resursiem.

41.

Uzņēmuma galvenā ietekme, riski un iespējas tiek uzskatīti par tādiem pašiem kā būtiskā ietekme, riski un iespējas, kas identificēti saskaņā ar dubultā būtiskuma principu, tāpēc par tiem ziņo uzņēmuma ilgtspējas deklarācijā.

42.

Uzņēmums piemēro šā standarta 3.4. un 3.5. iedaļā noteiktos kritērijus, izmantojot atbilstošas kvantitatīvas un/vai kvalitatīvas robežvērtības. Lai noteiktu, kuru ietekmi, riskus un iespējas uzņēmums ir identificējis un risinājis kā būtiskus, un lai noteiktu, kuri ilgtspējas jautājumi ir būtiski ziņu sniegšanas vajadzībām, ir nepieciešamas atbilstošas robežvērtības. Dažos pašreizējos standartos un sistēmās, atsaucoties uz robežvērtību, ko izmanto, lai noteiktu ietekmi, kas ESRS ir raksturota kā “būtiska ietekme”, tiek izmantots termins “nozīmīgākā ietekme”.

3.4    Ietekmes būtiskums

43.

Ilgtspējas jautājums ir būtisks no ietekmes viedokļa, ja tas attiecas uz uzņēmuma faktisku vai iespējamu, pozitīvu vai negatīvu ietekmi uz cilvēkiem vai vidi īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Tā ietver ietekmi, kas ir saistīta ar paša uzņēmuma darbībām un augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, tostarp ar produktiem un pakalpojumiem, kā arī darījuma attiecībām. Darījuma attiecības ietver tās, kas tiek īstenotas uzņēmuma augšupējā un lejupējā vērtības ķēdē, un neaprobežojas tikai ar tiešajām līgumattiecībām.

44.

Šajā kontekstā ietekme uz cilvēkiem vai vidi ietver ietekmi saistībā ar vidiskajiem, sociālajiem un pārvaldības aspektiem.

45.

Negatīvas ietekmes būtiskuma novērtējumu veic, pamatojoties uz pienācīgas rūpības procesu, kas definēts starptautiskajos instrumentos: ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipos un ESAO vadlīnijās daudznacionāliem uzņēmumiem. Attiecībā uz faktisko negatīvo ietekmi būtiskuma noteikšanas pamatā ir ietekmes smagums, bet attiecībā uz iespējamo negatīvo ietekmi — ietekmes smagums un varbūtība. Smagumu pamato šādi faktori: (a) mērogs; (b) tvērums un (c) ietekmes neatgriezeniskums. Iespējamas negatīvas ietekmes uz cilvēktiesībām gadījumā ietekmes smagums ir prioritārāks par tās varbūtību.

46.

Attiecībā uz pozitīvu ietekmi būtiskumu nosaka, ņemot vērā: (a) faktiskās ietekmes mērogu un tvērumu un (b) iespējamās ietekmes mērogu, tvērumu un varbūtību.

3.5    Finansiālais būtiskums

47.

Finansiālā būtiskuma tvērums saistībā ar ilgtspējas ziņu sniegšanu ir tā būtiskuma tvēruma paplašinājums, ko piemēro, nosakot, kura informācija būtu jāiekļauj uzņēmuma finanšu pārskatos.

48.

Finansiālā būtiskuma novērtējums ir tās informācijas identificēšana, kas ir būtiska vispārējas nozīmes finanšu pārskatu primārajiem lietotājiem, pieņemot lēmumus par resursu piešķiršanu uzņēmumam. Proti, informāciju uzskata par būtisku vispārējas nozīmes finanšu pārskatu primārajiem lietotājiem, ja pamatoti gaidāms, ka šādas informācijas nesniegšana, nepareiza atspoguļošana vai maskēšana varētu ietekmēt lēmumus, ko tie pieņem, pamatojoties uz uzņēmuma ilgtspējas deklarāciju.

49.

Ilgtspējas jautājums ir būtisks no finansiālā viedokļa, ja tas rada vai ir pamatoti gaidāms, ka tas varētu radīt būtisku finansiālu iespaidu uz uzņēmumu. Tā tas ir gadījumā, ja ilgtspējas jautājums rada vai var radīt riskus vai iespējas, kas būtiski ietekmē vai ir pamatoti gaidāms, ka tas varētu būtiski ietekmēt uzņēmuma attīstību, finansiālo stāvokli, finanšu rezultātus, naudas plūsmas, piekļuvi finansējumam vai kapitāla izmaksas īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Riski un iespējas var izrietēt no pagātnes vai nākotnes notikumiem. Ilgtspējas jautājuma finansiālais būtiskums neaprobežojas ar jautājumiem, kas ir uzņēmuma kontrolē, bet ietver informāciju par būtiskiem riskiem un iespējām, kas attiecināmi uz darījuma attiecībām ārpus konsolidācijas tvēruma, ko izmanto finanšu pārskatu sagatavošanā.

50.

Finanšu risku vai iespēju avots ir atkarība no dabas resursiem, cilvēkresursiem un sociālajiem resursiem. Atkarība var radīt ietekmi divos iespējamos veidos: (a) tā var ietekmēt uzņēmuma spēju turpināt izmantot vai iegūt tā darījumdarbības procesiem nepieciešamos resursus, kā arī šo resursu kvalitāti un cenas, un (b) tā var ietekmēt uzņēmuma spēju paļauties uz tā darījumdarbības procesos nepieciešamajām attiecībām ar pieņemamiem nosacījumiem.

51.

Risku un iespēju būtiskumu novērtē, pamatojoties uz finansiālā iespaida rašanās varbūtības un iespējamā apmēra kombināciju.

3.6    Būtiska ietekme vai riski, kas izriet no darbībām ilgtspējas jautājumu risināšanai

52.

Uzņēmuma būtiskuma novērtēšanas procesā var noteikt situācijas, kur tā darbības, kuru mērķis ir novērst noteiktu ietekmi vai riskus vai gūt labumu no noteiktām iespējām saistībā ar kādu ilgtspējas jautājumu, varētu radīt būtisku negatīvu ietekmi vai būtiskus riskus saistībā ar vienu vai vairākiem citiem ilgtspējas jautājumiem. Piemēram: (a) ražošanas dekarbonizācijas rīcības plāns, kas paredz atteikšanos no noteiktiem produktiem, var būtiski negatīvi ietekmēt uzņēmuma pašu personālu un radīt būtiskus riskus saistībā ar atlaišanas pabalstiem, vai (b) automobiļu piegādātāja rīcības plāns virzībai uz elektrotransportlīdzekļu piegādi var novest pie tā, ka tradicionālo transportlīdzekļu rezerves daļu ražošanas aktīvi kļūst par balasta aktīviem.

53.

Šādās situācijās uzņēmums: (a) norāda būtiskas negatīvas ietekmes vai būtisku risku esību kopā ar darbībām, kas tos rada, un norāda atsauci uz tematu, ar kuru šī ietekme vai riski ir saistīti, un (b) sniedz aprakstu par to, kā tiek novērsta būtiskā negatīvā ietekme vai būtiskie riski saskaņā ar tematu, uz kuru tie attiecas.

3.7    Sadalījuma līmenis

54.

Ja tas ir nepieciešams, lai pareizi izprastu uzņēmuma būtisko ietekmi, riskus un iespējas, uzņēmums paziņoto informāciju sniedz: (a) dalījumā pa valstīm, ja starp valstīm pastāv nozīmīgas atšķirības attiecībā uz būtisku ietekmi, riskiem un iespējām un ja informācijas sniegšana augstākā sadalījuma līmenī maskē būtisku informāciju par ietekmi, riskiem vai iespējām, vai (b) dalījumā pa nozīmīgiem objektiem vai nozīmīgiem aktīviem, ja būtiska ietekme, riski un iespējas ir lielā mērā atkarīgi no konkrētas vietas vai aktīva.

55.

Nosakot ziņu sniegšanai atbilstošu sadalījuma līmeni, uzņēmums ņem vērā būtiskuma novērtējumā pieņemto sadalījumu. Atkarībā no uzņēmumam specifiskiem faktiem un apstākļiem var būt nepieciešams sadalījums pa meitasuzņēmumiem.

56.

Ja datus no dažādiem līmeņiem vai vairākām vietām viena līmeņa ietvaros apkopo, uzņēmums nodrošina, ka šāda apkopošana nemaskē specifiskumu un kontekstu, kas nepieciešams informācijas interpretācijai. Uzņēmums neapkopo būtiskas vienības, kas atšķiras pēc būtības.

57.

Ja uzņēmums sniedz informāciju, kas sadalīta pa nozarēm, tas izmanto ESRS nozaru klasifikāciju, kas jāprecizē deleģētajā aktā, ko pieņem Komisija saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 29. panta 1. punkta trešās daļas ii) apakšpunktu. Ja tematiskajā vai nozarei specifiskajā ESRS ir prasība, ka, sagatavojot konkrētu informācijas vienību, ir jāpieņem konkrēts sadalījuma līmenis, prevalē tematiskajā vai nozarei specifiskajā ESRS paredzētā prasība.

4.   Pienācīga rūpība

58.

Uzņēmuma ilgtspējas pienācīgas rūpības procesā (turpmāk minētajos starptautiskajos instrumentos saukts par “pienācīgu rūpību”) gūtie rezultāti nodrošina informāciju uzņēmuma būtiskās ietekmes, risku un iespēju novērtējumam. ESRS neparedz nekādas rīcības prasības attiecībā uz pienācīgas rūpības procesu; tie arī nepaplašina un nemaina uzņēmuma administratīvo, vadības vai uzraudzības struktūru funkcijas saistībā ar pienācīgu rūpību.

59.

Pienācīga rūpība ir process, kurā uzņēmumi identificē, novērš un mazina faktisko un iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēkiem, kas saistīta ar to darījumdarbību, kā arī veic uzskaiti. Tā ietver negatīvo ietekmi, kas ir saistīta ar paša uzņēmuma darbībām un augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, tostarp ar produktiem un pakalpojumiem, kā arī darījuma attiecībām. Pienācīga rūpība ir pastāvīga prakse, ar kuru reaģē uz uzņēmuma stratēģijas, darījumdarbības modeļa, aktivitāšu, darījuma attiecību, darbības, apgādes un pārdošanas konteksta izmaiņām un ar kuru var izraisīt šādas izmaiņas. Šis process ir aprakstīts starptautiskajos instrumentos: ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipos un ESAO vadlīnijās daudznacionāliem uzņēmumiem.

60.

Šajos starptautiskajos instrumentos ir noteikti vairāki pienācīgas rūpības procesa posmi, tajā skaitā negatīvās ietekmes, kas saistīta ar paša uzņēmuma darbībām un augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, tostarp ar produktiem un pakalpojumiem, kā arī darījuma attiecībām, identificēšana un novērtēšana. Ja uzņēmums nevar novērst visu ietekmi uzreiz, pienācīgas rūpības process ļauj noteikt rīcības prioritātes, pamatojoties uz ietekmes smagumu un varbūtību. Tieši šis pienācīgas rūpības procesa aspekts tiek izmantots būtiskās ietekmes novērtējumā (sk. šā standarta 3.4. iedaļu). Būtiskās ietekmes identificēšana palīdz arī noteikt būtiskos ilgtspējas riskus un iespējas, kas bieži ir šādas ietekmes rezultāts.

61.

Pienācīgas rūpības pamatelementi ir tieši atspoguļoti informācijas atklāšanas prasībās, kas izklāstītas ESRS 2 un tematiskajā ESRS, kā aprakstīts turpmāk. (a) Pienācīgas rūpības iekļaušana pārvaldībā, stratēģijā un darījumdarbības modelī (3). Šis jautājums ir aplūkots šajos standartos: i. ESRS 2 GOV-2: “Uzņēmuma administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām sniegtā informācija un risinātie ilgtspējas jautājumi”; ii. ESRS 2 GOV-3: “Ar ilgtspēju saistītu darbības rezultātu iekļaušana stimulēšanas shēmās” un iii. ESRS 2 SBM-3: “Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”. (b) Skarto ieinteresēto personu (4) iesaiste. Šis jautājums ir aplūkots šajos standartos: i. ESRS 2 GOV-2; ii. ESRS 2 SBM-2: “Ieinteresēto personu intereses un viedokļi” ; iii. ESRS 2 IRO-1; iv. ESRS 2 MDR-P; un v. tematiskajā ESRS — kurā atspoguļoti dažādi ieinteresēto personu iesaistes posmi un mērķi visā pienācīgas rūpības procesā. (c) Negatīvās ietekmes uz cilvēkiem un vidi identificēšana un novērtēšana (5). Šis jautājums ir aplūkots šajos standartos: i. ESRS 2 IRO-1 (tajā skaitā piemērošanas prasības, kas saistītas ar konkrētiem ilgtspējas jautājumiem attiecīgajā ESRS) un ii. ESRS 2 SBM-3; (d) Pasākumi negatīvās ietekmes uz cilvēkiem un vidi novēršanai (6). Šis jautājums ir aplūkots šajos standartos: i. ESRS 2 MDR-A; un ii. tematiskajā ESRS — kur atspoguļots to darbību klāsts, arī pārkārtošanās plāni, ar kuru palīdzību tiek risināta ietekme. (e) Šo centienu rezultativitātes uzraudzība (7). Šis jautājums ir aplūkots šajos standartos: i. ESRS 2 MDR-M; ii. ESRS 2 MDR-T; un iii. tematiskajā ESRS — attiecībā uz rādītājiem un mērķrādītājiem.

5.   Vērtības ķēde

5.1    Ziņojošais uzņēmums un vērtības ķēde

62.

Ziņojošais uzņēmums saistībā ar ilgtspējas deklarāciju ir tas pats uzņēmums, kurš gatavo saistītos finanšu pārskatus. Piemēram, ja ziņojošais uzņēmums ir mātesuzņēmums, kura pienākums ir gatavot konsolidētos finanšu pārskatus, ilgtspējas deklarācijas būs par grupu. Šo prasību nepiemēro, ja ziņojošajam uzņēmumam nav jāgatavo finanšu pārskati vai ja tas gatavo konsolidētas ilgtspējas deklarācijas saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 48.i pantu.

63.

Ilgtspējas deklarācijā sniegto informāciju par ziņojošo uzņēmumu paplašina, iekļaujot informāciju par būtisko ietekmi, riskiem un iespējām, kas saistīti ar uzņēmumu, izmantojot tā tiešās un netiešās darījuma attiecības augšupējā un/vai lejupējā vērtības ķēdē (“informācija par vērtības ķēdi”). Paplašinot informāciju par ziņojošo uzņēmumu, uzņēmums iekļauj būtisko ietekmi, riskus un iespējas, kas saistīti ar tā augšupējo(-ām) un lejupējo(-ām) vērtības ķēdi(-ēm): (a) pēc tam, kad iegūti pienācīgas rūpības procesa un būtiskuma novērtējuma rezultāti, un (b) saskaņā ar citiem ESRS īpašajām prasībām attiecībā uz vērtības ķēdi.

64.

63. punkts prasa nevis sniegt informāciju par katru vērtības ķēdes dalībnieku, bet gan iekļaut vienīgi būtisku informāciju par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi. Dažādi ilgtspējības jautājumi var būt būtiski saistībā ar dažādām uzņēmuma augšupējās un lejupējās vērtības ķēdes daļām. Informāciju paplašina, iekļaujot vērtības ķēdes informāciju tikai par tām vērtības ķēdes daļām, kurās jautājums ir būtisks.

65.

Uzņēmums vajadzības gadījumā iekļauj būtisku informāciju par vērtības ķēdi, lai: (a) ļautu ilgtspējas deklarāciju lietotājiem izprast uzņēmuma būtisko ietekmi, riskus un iespējas un/vai (b) izveidotu informācijas kopumu, kas atbilst informācijas kvalitatīvajām iezīmēm (sk. šā standarta B papildinājumu).

66.

Nosakot, kurā līmenī savā darbībā un tās augšupējā un lejupējā vērtības ķēdē rodas būtisks ilgtspējas jautājums, uzņēmums izmanto savu ietekmes, risku un iespēju novērtējumu, ievērojot dubultā būtiskuma principu (sk. šā standarta 3. nodaļu).

67.

Ja saistītie uzņēmumi vai kopuzņēmumi, kas finanšu pārskatos uzskaitīti pēc pašu kapitāla metodes vai proporcionāli konsolidēti, ir daļa no uzņēmuma vērtības ķēdes, uzņēmums iekļauj ar šiem saistītajiem uzņēmumiem vai kopuzņēmumiem saistīto informāciju saskaņā ar 63. punktu atbilstīgi pieejai, kas pieņemta attiecībā uz citām darījuma attiecībām vērtības ķēdē. Šādā gadījumā, nosakot ietekmes rādītājus, saistītā uzņēmuma vai kopuzņēmuma dati neaprobežojas tikai ar turētā pašu kapitāla daļu, bet tiek ņemti vērā, pamatojoties uz ietekmi, kas ir tieši saistīta ar uzņēmuma produktiem un pakalpojumiem, īstenojot tā darījuma attiecības.

5.2    Aplēses, izmantojot nozaru vidējos rādītājus un aizstājējvērtības

68.

Uzņēmuma spēja iegūt nepieciešamo informāciju par augsupējo un lejupējo vērtības ķēdi var atšķirties dažādu faktoru dēļ, piemēram, uzņēmuma līgumiskas vienošanās, kontroles līmenis, ko tas īsteno attiecībā uz darbībām ārpus konsolidācijas tvēruma, un tā pirktspēja. Ja uzņēmums nespēj kontrolēt darbības savā augšupējā un/vai lejupējā vērtības ķēdē un darījuma attiecības, iegūt informāciju par vērtības ķēdi var būt grūtāk.

69.

Noteiktos apstākļos uzņēmums nevar savākt informāciju par uzņēmuma augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, kā prasīts 63. punktā, pēc tam, kad ir veltītas saprātīgas pūles, lai to izdarītu. Šādos apstākļos uzņēmums aplēš informāciju, kas jāpaziņo par tā augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, izmantojot jebkādu saprātīgu un pamatojamu informāciju, piemēram, nozares vidējos datus un citas aizstājējvērtības.

70.

Informācijas iegūšana par vērtības ķēdi varētu būt sarežģīta arī MVU un citu tādu vērtības ķēdes dalībnieku gadījumā, kas neietilpst Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā pieprasītās ilgtspējas ziņu sniegšanas darbības jomā (sk. ESRS 2 BP-2“Atklājamā informācija saistībā ar īpašiem apstākļiem”).

71.

Saistībā ar rīcībpolitiku, darbībām un mērķrādītājiem uzņēmums sniedz ziņas par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, ciktāl attiecīgā rīcībpolitika, darbības un mērķrādītāji attiecas uz vērtības ķēdes dalībniekiem. Attiecībā uz rādītājiem daudzos gadījumos, jo īpaši vides jautājumos, par kuriem ir pieejamas aizstājējvērtības, uzņēmums var izpildīt ziņu sniegšanas prasības, nevācot datus no tā augšupējās un lejupējās vērtības ķēdes dalībniekiem, jo īpaši no MVU, piemēram, kad tas aprēķina uzņēmuma 3. pakāpes SEG emisijas.

72.

Iekļaujot aplēses, kas veiktas, izmantojot nozares vidējos datus vai citas aizstājējvērtības, nedrīkst radīt informāciju, kas neatbilst informācijas kvalitatīvajām iezīmēm (sk. šā standarta 2. nodaļu un 7.2. iedaļu “Aplēšu un rezultātu nenoteiktības avoti”).

6.   Laika periodi

6.1    Pārskata periods

73.

Pārskata periods, kas noteikts uzņēmuma ilgtspējas deklarācijas sagatavošanai, ir pārskata periods, kas noteikts tā finanšu pārskatu sagatavošanai.

6.2    Pagātnes, tagadnes un nākotnes sasaiste

74.

Uzņēmums savā ilgtspējas deklarācijā attiecīgā gadījumā izveido atbilstošas saiknes starp retrospektīvu un uz nākotni vērstu informāciju, lai veicinātu skaidru izpratni par to, kā vēsturiskā informācija ir saistīta ar informāciju, kas vērsta uz nākotni.

6.3    Ziņu sniegšana par progresu salīdzinājumā ar bāzes gadu

75.

Bāzes gads ir vēsturisks atsauces datums vai periods, par kuru ir pieejama informācija un ar kuru var salīdzināt turpmāko informāciju laika gaitā.

76.

Uzņēmums, ziņojot par izmaiņām un progresu noteikta mērķrādītāja sasniegšanā, sniedz salīdzināmu informāciju par bāzes gadu attiecībā uz summām, par kurām ziņots pašreizējā pārskata periodā, ja vien attiecīgajā informācijas atklāšanas prasībā jau nav noteikts, kā ziņot par progresu. Uzņēmums var iekļaut arī vēsturisku informāciju par sasniegtajiem atskaites punktiem laikā no bāzes gada līdz pārskata periodam, ja šī informācija ir relevanta.

6.4    Īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa periodu definīcijas ziņu sniegšanas vajadzībām

77.

Sagatavojot ilgtspējas deklarāciju, uzņēmums pārskata perioda beigās pieņem šādus laika intervālus: (a) attiecībā uz īstermiņa periodu — periodu, ko uzņēmums savos finanšu pārskatos ir pieņēmis par pārskata periodu; (b) attiecībā uz vidēja termiņa periodu — no a) apakšpunktā noteiktā īstermiņa pārskata perioda beigām līdz pieciem gadiem, un (c) attiecībā uz ilgtermiņa periodu — pārsniedz 5 gadus.

78.

Ja ietekme vai darbības ir paredzamas periodā, kas ir ilgāks par pieciem gadiem, lai sniegtu relevantu informāciju ilgtspējas deklarācijas lietotājiem, uzņēmums ilgtermiņa periodam izmanto sīkāku iedalījumu.

79.

Ja konkrētiem informācijas atklāšanas posteņiem citos ESRS ir nepieciešamas atšķirīgas vidēja termiņa vai ilgtermiņa periodu definīcijas, prevalē citos ESRS sniegtās definīcijas.

80.

Var būt apstākļi, kad 77. punktā noteikto vidēja termiņa vai ilgtermiņa periodu izmantošanu rezultātā tiek radīta nerelevanta informācija, jo uzņēmums izmanto atšķirīgu i) savu būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un pārvaldības procesu definīciju vai ii) savu darbību un mērķrādītāju noteikšanas definīciju. Šie apstākļi var būt saistīti ar nozarei raksturīgām iezīmēm, piemēram, naudas plūsmām un darījumdarbības cikliem, kapitālieguldījumu paredzamo ilgumu, laika periodiem, kuros ilgtspējas deklarāciju lietotāji veic novērtējumus, vai plānošanas periodiem, ko uzņēmuma nozarē parasti izmanto lēmumu pieņemšanai. Šādos apstākļos uzņēmums var pieņemt atšķirīgas vidēja termiņa un/vai ilgtermiņa periodu definīcijas (sk. ESRS 2 BP-2, 9. punkts).

81.

Atsauces uz “īstermiņa”, “vidēja termiņa” un “ilgtermiņa” periodu ESRS attiecas uz laika periodu, ko uzņēmums noteicis saskaņā ar 77.–80. punktu.

7.   Ilgtspējas informācijas sagatavošana un sniegšana

82.

Šajā nodaļā ir sniegtas vispārīgas prasības, kas jāpiemēro, sagatavojot un sniedzot ilgtspējas informāciju.

7.1    Salīdzināmas informācijas sniegšana

83.

Uzņēmums atklāj iepriekšējā perioda salīdzināmu informāciju par visiem kvantitatīvajiem rādītājiem un naudas summām, kas atklātas pašreizējā pārskata periodā. Ja tas ir būtiski, lai izprastu pašreizējā perioda ilgtspējas deklarāciju, uzņēmums atklāj arī salīdzināmu informāciju ilgtspēju aprakstošajam saturam.

84.

Ja uzņēmums sniedz salīdzināmu informāciju, kas atšķiras no iepriekšējā periodā sniegtās informācijas, tas atklāj: (a) starpību starp iepriekšējā periodā uzrādīto skaitli un pārskatīto salīdzināmo skaitli un (b) skaitļa pārskatīšanas iemeslus.

85.

Dažkārt ir praktiski neiespējami koriģēt salīdzināmo informāciju vienam vai vairākiem iepriekšējiem periodiem, lai panāktu salīdzināmību ar pašreizējo pārskata periodu. Piemēram, iespējams, ka dati par iepriekšējo(-iem) periodu(-iem) nav apkopoti tā, lai ļautu vai nu retrospektīvi piemērot rādītāju vai mērķrādītāju jaunu definīciju, vai retrospektīvi koriģēt iepriekšējā perioda kļūdu, un var būt praktiski neiespējami atkārtoti iegūt informāciju (sk. ESRS 2 BP-2). Ja ir praktiski neiespējami koriģēt salīdzināmo informāciju vienam vai vairākiem iepriekšējiem periodiem, uzņēmums šo faktu atklāj.

86.

Ja ESRS prasīts uzņēmumam uzrādīt vairāk nekā vienu salīdzināmo periodu attiecībā uz kādu rādītāju vai datu punktu, prevalē attiecīgā ESRS prasības.

7.2    Aplēšu un rezultātu nenoteiktības avoti

87.

Ja kvantitatīvos rādītājus un naudas summas — arī informāciju par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi (sk. šā standarta 5. nodaļu) — nevar izmērīt tieši un tos var tikai aplēst un, var rasties mērījuma nenoteiktība.

88.

Uzņēmums atklāj informāciju, lai lietotāji varētu saprast būtiskākās neskaidrības, kas ietekmē kvantitatīvos rādītājus un naudas summas, kuras norādītas ilgtspējas deklarācijā.

89.

Pamatotu pieņēmumu un aplēšu (arī scenāriju vai jutīguma analīzes) izmantošana ir būtiska ar ilgtspēju saistītu rādītāju sagatavošanas daļa, un tā nemazina informācijas lietderību, ja pieņēmumi un aplēses ir precīzi aprakstīti un izskaidroti. Pat tas, ka mērījuma nenoteiktības pakāpe ir augsta, ne vienmēr nozīmē, ka šāds pieņēmums vai aplēses nesniedz noderīgu informāciju vai neatbilst informācijas kvalitatīvajām iezīmēm (sk. šā standarta B papildinājumu).

90.

Ilgtspējības deklarācijas sagatavošanā izmantotie dati un pieņēmumi pēc iespējas atbilst attiecīgajiem finanšu datiem un pieņēmumiem, kas izmantoti uzņēmuma finanšu pārskatos.

91.

Dažos ESRS ir prasīts atklāt tādu informāciju kā paskaidrojumi par iespējamiem nākotnes notikumiem ar neskaidru iznākumu. Vērtējot, vai informācija par šādiem iespējamiem nākotnes notikumiem ir būtiska, uzņēmums atsaucas uz šā standarta 3. nodaļā minētajiem kritērijiem un ņem vērā: (a) notikumu iespējamo finansiālo iespaidu (iespējamais iznākums); (b) iespējamo notikumu izraisītās ietekmes uz cilvēkiem vai vidi smaguma pakāpi un varbūtību, ņemot vērā 45. punktā noteiktos smaguma faktorus; un (c) visus iespējamos iznākumus un visu šo iespējamo iznākumu varbūtību.

92.

Novērtējot iespējamos iznākumus, uzņēmums ņem vērā visus attiecīgos faktus un apstākļus, tajā skaitā informāciju par maz ticamiem iznākumiem ar lielu ietekmi, kuri varētu kļūt būtiski, ja tos vērtē kā kopumu. Piemēram, uzņēmums var būt pakļauts vairākiem ietekmes aspektiem vai riskiem, no kuriem katrs var izraisīt viena veida traucējumus, piemēram, uzņēmuma piegādes ķēdes traucējumus. Informācija par atsevišķu riska avotu var nebūt būtiska, ja maz ticams, ka šāda avota radīti traucējumi varētu rasties. Tomēr informācija par kopējo piegādes ķēdes traucējumu risku no visiem avotiem varētu būt būtiska (sk. ESRS 2 BP-2).

7.3    Informācijas precizēšana par notikumiem pēc pārskata perioda beigām

93.

Dažos gadījumos uzņēmums var saņemt informāciju pēc pārskata perioda, bet pirms vadības ziņojuma publiskošanas apstiprināšanas. Ja šāda informācija satur pierādījumus vai sniedz priekšstatu par apstākļiem, kas pastāv perioda beigās, uzņēmums to ņem vērā un vajadzības gadījumā atjaunina aplēses un informāciju par ilgtspēju, ņemot vērā jauno informāciju.

94.

Ja šāda informācija satur pierādījumus vai sniedz priekšstatu par būtiskiem darījumiem, citiem notikumiem un apstākļiem, kas rodas pēc pārskata perioda beigām, uzņēmums vajadzības gadījumā sniedz aprakstošu informāciju, kurā norāda šo notikumu pēc pārskata gada beigām esību, būtību un iespējamās sekas.

7.4    Izmaiņas ilgtspējas informācijas sagatavošanā vai sniegšanā

95.

Rādītāju (arī rādītāju, ko izmanto mērķrādītāju noteikšanai un to sasniegšanas progresa uzraudzībai) definīcijai un aprēķiniem laika gaitā jābūt konsekventiem. Uzņēmums iesniedz pārveidotus salīdzināmus skaitļus, ja vien tas nav praktiski neiespējami (sk. ESRS 2 BP-2), ja: (a) tas ir no jauna definējis vai aizstājis kādu rādītāju vai mērķrādītāju; (b) ir identificējis jaunu informāciju saistībā ar aplēstiem skaitļiem, kas atklāti iepriekšējā periodā, un jaunā informācija sniedz pierādījumus par apstākļiem, kas pastāvējuši šajā periodā.

7.5    Kļūdas pārskatos par iepriekšējiem periodiem

96.

Uzņēmums koriģē būtiskas iepriekšējo periodu kļūdas, koriģējot iepriekšējā(-o) perioda(-u) salīdzināmās summas, ja vien tas nav praktiski neiespējami. Šī prasība neattiecas uz pārskata periodiem pirms pirmā gada, kad uzņēmums piemēro ESRS.

97.

Iepriekšējo periodu kļūdas ir izlaidumi un nepareizi apgalvojumi uzņēmuma ilgtspējas deklarācijā par vienu vai vairākiem iepriekšējiem periodiem. Šādas kļūdas rodas, ja netiek izmantota vai tiek nepareizi izmantota uzticama informācija: (a) kura bija pieejama, kad vadības ziņojums, kas ietver šo periodu ilgtspējas deklarāciju, tika apstiprināts publiskošanai, un (b) attiecībā uz kuru varētu pamatoti gaidīt, ka tā ir iegūta un ņemta vērā, sagatavojot šajos pārskatos iekļauto ilgtspējas informāciju.

98.

Šādas kļūdas ietver matemātiskas kļūdas, kļūdas rādītāju un mērķrādītāju definīciju piemērošanā, pārprastus faktus vai faktu nepareizu interpretāciju, kā arī krāpšanu.

99.

Iespējamās kļūdas pašreizējā pārskata periodā, kas atklātas attiecīgajā periodā, tiek izlabotas pirms vadības ziņojuma publiskošanas apstiprināšanas. Tomēr būtiskas kļūdas dažkārt tiek atklātas tikai nākamajā periodā.

100.

Ja nav praktiski iespējams noteikt kādas kļūdas ietekmi uz visiem uzrādītajiem iepriekšējiem periodiem, uzņēmums koriģē salīdzināmo informāciju, lai izlabotu attiecīgo kļūdu no agrākā iespējamā datuma. Koriģējot par iepriekšējo periodu atklāto informāciju, uzņēmums neizmanto retrospektīvu skatījumu, nedz izdarot pieņēmumus par to, kādi būtu bijuši vadības nodomi iepriekšējā periodā, nedz aplēšot iepriekšējā periodā atklātās summas. Šī prasība skar gan uz pagātni, gan uz nākotni vērstas informācijas atklāšanu.

101.

Kļūdu korekcijas nodala no aplēšu izmaiņām. Aplēses varētu būt jāpārskata, tiklīdz kļūst zināma papildu informācija (sk. ESRS 2 BP-2).

7.6    Ziņu konsolidēta sniegšana un atbrīvojums attiecībā uz meitasuzņēmumiem

102.

Ja uzņēmums sniedz ziņas konsolidētā līmenī, tas veic būtiskās ietekmes, risku un iespēju novērtējumu visai konsolidētajai grupai neatkarīgi no tā grupas juridiskās struktūras. Tas nodrošina, ka ir aptverti visi meitasuzņēmumi tā, lai varētu objektīvi identificēt būtisko ietekmi, riskus un iespējas. Kritērijus un robežvērtības, kas nepieciešami, lai ietekmi, risku vai iespēju novērtētu kā būtisku, nosaka, pamatojoties uz šā standarta 3. nodaļu.

103.

Ja uzņēmums konstatē ievērojamas atšķirības starp būtisku ietekmi, riskiem vai iespējām grupas līmenī un viena vai vairāku meitasuzņēmumu būtisku ietekmi, riskiem vai iespējām, uzņēmums sniedz atbilstošu attiecīgā meitasuzņēmuma vai meitasuzņēmumu ietekmes, risku un iespēju aprakstu.

104.

Novērtējot, vai atšķirības starp būtisko ietekmi, riskiem vai iespējām grupas līmenī un vienas vai vairāku meitasuzņēmumu būtisko ietekmi, riskiem vai iespējām ir ievērojamas, uzņēmums var ņemt vērā dažādus apstākļus, piemēram, to, vai meitasuzņēmums vai meitasuzņēmumi darbojas citā nozarē nekā pārējā grupa, vai arī 3.7. iedaļā “Sadalījuma līmenis” atspoguļotos apstākļus.

7.7    Klasificēta un sensitīva informācija, kā arī informācija par intelektuālo īpašumu, zinātību vai inovācijas rezultātiem

105.

Uzņēmumam nav pienākums izpaust klasificētu informāciju vai sensitīvu informāciju, pat ja šāda informācija ir uzskatāma par būtisku.

106.

Ja, atklājot informāciju par savu stratēģiju, plāniem un darbībām, īpaša informācija, kas attiecas uz intelektuālo īpašumu, zinātību vai inovācijas rezultātiem, ir relevanta, lai sasniegtu informācijas atklāšanas prasības mērķi, uzņēmums šo īpašo informāciju tomēr var nenorādīt, ja: (a) tā ir slepena tajā nozīmē, ka tā nav (kā veselums vai precīzs tās komponentu izvietojums un salikums) vispārzināma vai pieejama gatavā veidā tādu aprindu personām, kuras parasti izmanto šāda veida informāciju; (b) tai ir komerciāla vērtība tādēļ, ka tā ir slepena, un (c) uzņēmums ir veicis saprātīgus pasākumus, lai saglabātu šīs informācijas slepenību.

107.

Ja uzņēmums iesniegtajās ziņās neietver klasificētu informāciju vai sensitīvu informāciju, vai īpašu informāciju, kas attiecas uz intelektuālo īpašumu, zinātību vai inovācijas rezultātiem, jo tā atbilst iepriekšējā punktā noteiktajiem kritērijiem, tas izpilda informācijas atklāšanas prasības, izpaužot visu pārējo pieprasīto informāciju.

108.

Uzņēmums velta saprātīgas pūles, lai nodrošinātu, ka, neraugoties uz iesniegtajās ziņās neietverto klasificēto informāciju vai sensitīvo informāciju, vai īpašo informāciju, kas attiecas uz intelektuālo īpašumu, zinātību vai inovācijas rezultātiem, attiecīgās atklātās informācijas vispārējā relevance nav mazināta.

7.8    Ziņu sniegšana par iespējām

109.

Sniedzot ziņas par iespējām, atklājamajā informācijā būtu jāiekļauj aprakstoša informācija, kas ļauj lasītājam izprast uzņēmuma vai visas nozares iespējas. Sniedzot ziņas par iespējām, uzņēmums ņem vērā atklājamās informācijas būtiskumu. Šajā kontekstā tas cita starpā ņem vērā šādus faktorus: (a) to, vai attiecīgā iespēja pašlaik tiek izmantota un ir iekļauta uzņēmuma vispārējā stratēģijā, nevis ir uzņēmuma vai nozares vispārēja iespēja, un (b) to, vai finansiālā iespaida kvantitatīvo rādītāju iekļaušana ir piemērota, ņemot vērā izdarāmo pieņēmumu skaitu un no tā izrietošo nenoteiktību.

8.   Ilgtspējas deklarācijas struktūra

110.

Šajā nodaļā aprakstītas pamatprasības, saskaņā ar kurām uzņēmuma vadības ziņojumā sniedzama informācija par ilgtspējas jautājumiem (t. i., ilgtspējas deklarācija), kas sagatavota atbilstīgi Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantam. Šāda informācija tiek sniegta vadības ziņojuma īpašā iedaļā, un to dēvē par ilgtspējas deklarāciju. Šā standarta F papildinājumā ir sniegts “ESRS ilgtspējas deklarācijas struktūras piemērs”, kas ilustrē tādu ilgtspējas deklarāciju, kura struktūra atbilst šīs nodaļas prasībām.

8.1.    Informācijas sniegšanas vispārīgās prasības

111.

Ilgtspējas informāciju sniedz: (a) tādā veidā, kas ļauj nošķirt atklājamo informāciju, kura prasīta saskaņā ar ESRS, un citu vadības ziņojumā iekļauto informāciju, un (b) strukturētu tādā veidā, kas atvieglo piekļuvi ilgtspējas deklarācijai un tās izpratni gan cilvēkam lasāmā, gan mašīnlasāmā formātā.

8.2.    Ilgtspējas deklarācijas saturs un struktūra

112.

Izņemot attiecībā uz iespēju iekļaut informāciju ar atsauci saskaņā ar šā standarta 9.1. iedaļu “Iekļaušana ar atsauci”, uzņēmums vadības ziņojuma īpašajā iedaļā ziņo par visu piemērojamo atklājamo informāciju, kas prasīta ESRS saskaņā ar šā standarta 1. nodaļu.

113.

Uzņēmums savā ilgtspējas deklarācijā sniedz informāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2020/852 (8) 8. pantu un Komisijas deleģētajām regulām, kurās norādīts šādas atklājamās informācijas saturs un citi nosacījumi. Uzņēmums nodrošina, ka šī informācija ilgtspējas deklarācijā ir atsevišķi identificējama. Informāciju, kas jāatklāj par katru Taksonomijas regulā noteikto vidisko mērķi, sniedz kopā skaidri identificējamā ilgtspējas deklarācijas iedaļā par vidi. Uz šo informāciju neattiecas ESRS noteikumi, izņemot šo punktu un šā standarta 115. punkta pirmo teikumu.

114.

Kad uzņēmums savā ilgtspējas deklarācijā iekļauj papildu informāciju, kas izriet no i) citiem tiesību aktiem, kas pieprasa uzņēmumiem atklāt ilgtspējas informāciju, vai ii) vispārpieņemtiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem un sistēmām, cita starpā neobligātiem norādījumiem un nozarei specifiskiem norādījumiem, ko publicējušas citas standartu noteicējas struktūras (piemēram, Starptautiskās Ilgtspējas standartu padomes vai iniciatīvas “Global Reporting” izdotajiem tehniskajiem materiāliem), šāda atklājamā informācija: a) ir skaidri identificēta ar attiecīgu atsauci uz saistīto tiesību aktu, standartu vai sistēmu (sk. ESRS 2 BP-2, 15. punkts); b) atbilst informācijas kvalitatīvajām iezīmēm, kas noteiktas šā standarta 2. nodaļā un B papildinājumā.

115.

Uzņēmums strukturē savu ilgtspējas deklarāciju četrās daļās šādā secībā: vispārīgā informācija, vidiskā informācija (tajā skaitā informācija saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 8. pantu), sociālā informācija un pārvaldības informācija. Ievērojot šā standarta 3.6. iedaļas “Būtiska ietekme vai riski, kas izriet no darbībām ilgtspējas jautājumu risināšanai” noteikumu, ja vienā daļā sniegtā informācija ietver informāciju, kas jāpaziņo citā daļā, uzņēmums vienā daļā var sniegt atsauci uz informāciju, kas sniegta citā daļā, lai tā nedublētos. Uzņēmums var piemērot sīki izstrādātu struktūru, kas parādīta šā standarta F papildinājumā.

116.

Informāciju, kas prasīta nozarei specifiskajā ESRS, grupē pa ziņu sniegšanas jomām un attiecīgā gadījumā — pa ilgtspējas tematiem. To uzrāda kopā ar informāciju, kas prasīta ESRS 2 un attiecīgajā tematiskajā ESRS.

117.

Ja uzņēmums rada būtisku, uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju saskaņā ar 11. pantu, tas sniedz šo informāciju līdztekus pašai relevantākajai vispārīgajai un nozarei specifiskajai atklājamajai informācijai.

9.   Saiknes ar citām korporatīvo ziņu sniegšanas daļām un saistīto informāciju

118.

Uzņēmums sniedz informāciju, kas ļauj tā ilgtspējas deklarācijas lietotājiem izprast saikni starp dažādo informāciju šajā deklarācijā un saikni starp informāciju ilgtspējas deklarācijā un citu informāciju, ko uzņēmums atklāj citās uzņēmuma pārskatu daļās.

9.1.    Iekļaušana ar atsauci

119.

Ar noteikumi, ka ir izpildīti 120. punktā minētie nosacījumi, informāciju, kas noteikta ESRS informācijas atklāšanas prasībā (arī informācijas atklāšanas prasības noteiktā konkrētā datu punktā), var iekļaut ilgtspējas deklarācijā ar atsauci uz: (a) citu vadības ziņojuma iedaļu; (b) finanšu pārskatiem; (c) paziņojumu par korporatīvo pārvaldību (ja tas nav vadības ziņojuma daļa); (d) atalgojuma ziņojumu, kas pieprasīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/36/EK (9); (e) Regulas (ES) 2017/1129 9. pantā minēto universālo reģistrācijas dokumentu (10); un (f) publisko informāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013.(3. pīlāra informācija) (11). Ja uzņēmums ar atsauci iekļauj 3. pīlāra informāciju, tas nodrošina, ka šī informācija atbilst ilgtspējas deklarācijā izmantotajam konsolidācijas tvērumam, vajadzības gadījumā papildinot iekļauto informāciju ar papildu elementiem.

120.

Uzņēmums var iekļaut 119. punktā uzskaitīto informāciju ar atsauci uz dokumentiem vai to daļu ar nosacījumu, ka ar atsauci iekļautā atklājamā informācija: (a) ir atsevišķs informācijas elements, kas skaidri norādīts attiecīgajā dokumentā kā tāds, kas attiecas uz relevanto informācijas atklāšanas prasību vai relevanto konkrēto datu punktu, kas paredzēts informācijas atklāšanas prasībā); (b) tiek publicēta pirms vadības ziņojuma vai vienlaikus ar to; (c) ir tajā pašā valodā kā ilgtspējas deklarācija; (d) ir ar vismaz tādu pašu ticamības līmeni kā ilgtspējas deklarācija un (e) atbilst tādām pašām tehniskās digitalizācijas prasībām kā ilgtspējas deklarācija.

121.

Ja 120. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, informāciju, kas noteikta ESRS informācijas atklāšanas prasībā, tostarp informācijas atklāšanas prasības noteiktā konkrētā datu punktā, var iekļaut ilgtspējas deklarācijā ar atsauci uz uzņēmuma ziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar ES vides vadības un audita sistēmas (EMAS) Regulu (ES) Nr. 1221/2009 (12). Šādā gadījumā uzņēmums nodrošina, ka ar atsauci iekļautā informācija tiek sagatavota, izmantojot to pašu ESRS informācijas sagatavošanas pamatu, tajā skaitā konsolidācijas tvērumu un vērtības ķēdes informācijas apstrādi.

122.

Gatavojot ilgtspējas deklarāciju un izmantojot iekļaušanu ar atsauci, uzņēmums ņem vērā paziņotās informācijas vispārējo saskaņotību un nodrošina, ka iekļaušana ar atsauci nepasliktina ilgtspējas deklarācijas saprotamību. Šā standarta G papildinājumā “Iekļaušanas ar atsauci piemērs” ir sniegts ilustratīvs iekļaušanas ar atsauci piemērs (sk. ESRS 2 BP-2).

9.2.    Saistītā informācija un saikne ar finanšu pārskatiem

123.

Uzņēmums apraksta attiecības starp dažādām informācijas daļām. Lai to izdarītu, varētu būt nepieciešams sasaistīt aprakstošo informāciju par pārvaldību, stratēģiju un riska pārvaldību ar saistītiem rādītājiem un mērķrādītājiem. Piemēram, sniedzot saistītu informāciju, uzņēmumam varētu būt jāpaskaidro, kā tā stratēģija ietekmē vai varētu ietekmēt tā finanšu pārskatus vai finanšu plānus, vai arī to, kā tā stratēģija ir saistīta ar rādītājiem un mērķrādītājiem, ko tas izmanto, lai novērtētu progresu attiecībā pret darbības rezultātiem. Turklāt uzņēmumam, iespējams, jāpaskaidro, kā dabas resursu izmantojums un izmaiņas piegādes ķēdē var pastiprināt, mainīt vai samazināt tā būtisko ietekmi, riskus un iespējas. Uzņēmumam varētu būt jāsasaista šī informācija par pašreizējo vai paredzamo finanšu iespaidu uz tā ražošanas izmaksām, uz tā stratēģisko reakciju šādas ietekmes vai risku mitigācijai un uz tā saistītajām investīcijām jaunos aktīvos. Uzņēmumam var būt nepieciešams arī saistīt aprakstošu informāciju ar saistītajiem rādītājiem un mērķrādītājiem, kā arī ar informāciju finanšu pārskatos. Šīs saiknes aprakstošā informācija tiek veidota skaidri un kodolīgi.

124.

Ja ilgtspējas deklarācijā ir iekļautas naudas summas vai citi kvantitatīvi datu punkti, kas pārsniedz būtiskuma slieksni un ir atspoguļoti finanšu pārskatos (tieša saikne starp ilgtspējas deklarācijā un finanšu pārskatos atklāto informāciju), uzņēmums iekļauj atsauci uz attiecīgo finanšu pārskatu punktu, kurā var atrast attiecīgo informāciju.

125.

Ilgtspējas deklarācijā var iekļaut naudas summas vai citus kvantitatīvus datu punktus, kas pārsniedz būtiskuma slieksni un kas ir vai nu uzņēmuma finanšu pārskatos uzrādīto naudas summu vai kvantitatīvo datu apkopojums vai arī to daļa (netieša saikne starp ilgtspējas deklarācijā un finanšu pārskatos atklāto informāciju). Šādā gadījumā uzņēmums paskaidro, kā šīs summas vai datu punkti ilgtspējas deklarācijā attiecas uz finanšu pārskatos uzrādītajām visrelevantākajām summām. Šajā atklājamajā informācijā iekļauj atsauci uz uzņēmuma finanšu pārskatu posteni un/vai attiecīgajiem punktiem, kuros ir atrodama attiecīgā informācija. Attiecīgā gadījumā var sagatavot saskaņojumu, un to var sniegt tabulas veidā.

126.

Ja uz informāciju neattiecas 124. un 125. punkts, uzņēmums norāda, pamatojoties uz būtiskuma slieksni, ilgtspējas deklarācijā iekļauto nozīmīgo datu, izdarīto pieņēmumu un kvalitatīvās informācijas saskanīgumu ar attiecīgajiem finanšu pārskatos iekļautajiem datiem, pieņēmumiem un kvalitatīvo informāciju. Tā var notikt, ja ilgtspējas deklarācijā ir norādīta šāda informācija: (a) naudas summas vai citi kvantitatīvi dati, kas saistīti ar finanšu pārskatos uzrādītajām naudas summām vai citiem kvantitatīviem datiem, vai (b) kvalitatīvā informācija, kas ir saistīta ar finanšu pārskatos sniegto kvalitatīvo informāciju.

127.

126. punktā prasīto saskanīgumu nodrošina viena datu punkta līmenī, un tajā iekļauj atsauci uz attiecīgo finanšu pārskatu piezīmju posteni vai punktu. Ja nozīmīgi dati, pieņēmumi un kvalitatīvā informācija nav saskanīgi, uzņēmums norāda šo faktu un paskaidro iemeslu.

128.

Tādu posteņu piemēri, par kuriem ir jāsniedz 126. punktā minētais paskaidrojums: (a) ja pārskata datumā viens un tas pats rādītājs ir uzrādīts finanšu pārskatos un nākotnes periodu prognozēs ilgtspējas deklarācijā; un (b) ja ilgtspējas deklarācijā iekļauto rādītāju izstrādei tiek izmantotas makroekonomiskās vai darījumdarbības prognozes un tās ir arī relevantas, aplēšot aktīvu atgūstamo vērtību, saistību summu vai uzkrājumus finanšu pārskatos.

129.

Tematiskajos un nozarei specifiskajos ESRS var ietvert prasības iekļaut saskaņojumus vai ilustrēt datu un pieņēmumu saskanīgumu attiecībā uz konkrētām informācijas atklāšanas prasībām. Šādos gadījumos prevalē šo ESRS prasības.

10.   Pārejas noteikumi

10.1.    Pārejas noteikums saistībā ar uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju

130.

Paredzams, ka, izstrādājot turpmākas informācijas atklāšanas prasības, mainīsies arī tas, kādā mērā ESRS ir ietverti ilgtspējas jautājumi. Tāpēc laika gaitā, visticamāk, samazināsies vajadzība pēc uzņēmumam specifiskas atklājamās informācijas, jo īpaši pēc turpmākas nozarei specifisku standartu pieņemšanas.

131.

Nosakot uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju, uzņēmums var pieņemt pārejas pasākumus šādas informācijas sagatavošanai pirmo trīs gadu ilgtspējas deklarācijās, saskaņā ar kurām tas prioritārā kārtā: (a) sniedzamajās ziņās iekļauj uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju, ko tas ziņojis iepriekšējos periodos, ja šī informācija atbilst šā standarta 2. nodaļā minētajām informācijas kvalitatīvajām iezīmēm vai ir pielāgota, lai tām atbilstu, un (b) papildina sniedzamo informāciju, kas sagatavota, pamatojoties uz tematisko ESRS, ar atbilstošu papildu sniedzamās informācijas kopumu, lai aptvertu ilgtspējas jautājumus, kas ir būtiski uzņēmumam tā nozarē(-ēs), izmantojot labāko pieejamo praksi un/vai pieejamās sistēmas vai ziņu sniegšanas standartus, piemēram, IFRS nozarei specifisku standartu un GRI nozaru standartus.

10.2.    Pārejas noteikums saistībā ar 5. nodaļu “Vērtības ķēde”

132.

Pirmajos trīs gados, kad uzņēmums sniedz ilgtspējas deklarācijas saskaņā ar ESRS, ja nav pieejama kāda daļa no nepieciešamās informācijas par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, uzņēmums paskaidro, kādas darbības veiktas, lai iegūtu informāciju par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, iemeslus, kāpēc šo informāciju nav bijis iespējams iegūt, un uzņēmuma plānus šādas informācijas iegūšanai nākotnē.

133.

Lai ņemtu vērā grūtības, kādas uzņēmumiem var rasties, apkopojot informāciju no vērtības ķēdes dalībniekiem, un lai mazinātu slogu MVU vērtības ķēdē, pirmos trīs gadus, kad uzņēmums sniedz ilgtspējas ziņas saskaņā ar ESRS: (a) atklājot informāciju par rīcībpolitiku, darbībām un mērķrādītājiem saskaņā ar ESRS 2 un citiem ESRS, uzņēmums var ierobežot informāciju par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi līdz informācijai, kas pieejama uzņēmuma iekšienē, piemēram, datiem, kas jau ir pieejami uzņēmumam, un publiski pieejamai informācijai; un (b) atklājot rādītājus, uzņēmumam nav jāiekļauj informācija par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, izņemot datu punktus, kas izriet no citiem ES tiesību aktiem, kā norādīts ESRS 2 B papildinājumā.

134.

132. un 133. punktu piemēro neatkarīgi no tā, vai attiecīgais vērtības ķēdes dalībnieks ir vai nav MVU.

135.

Sākot no ceturtā gada, kad uzņēmums sniedz ziņas saskaņā ar ESRS, tas iekļauj informāciju par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi atbilstīgi 63. punktam. Šajā kontekstā informācija, kas saskaņā ar ESRS ir jāsaņem no MVU, kuri darbojas uzņēmuma augšupējā un/vai lejupējā vērtības ķēdē, nepārsniegs to, kas ietverts topošajā ESRS biržā kotētiem MVU.

10.3.    Pārejas noteikums saistībā ar 7.1. iedaļu “Salīdzināmas informācijas sniegšana”

136.

Lai atvieglotu šā standarta pirmreizējo piemērošanu, uzņēmums pirmajā gadā, kad tas gatavo ilgtspējas deklarāciju saskaņā ar ESRS, var neatklāt salīdzināmo informāciju, kā noteikts 7.1. iedaļā “Salīdzināmas informācijas sniegšana”. Informācijas izpaušanas prasībām, kas uzskaitītas C papildinājumā “Pakāpeniski ieviesto informācijas atklāšanas prasību saraksts”, šis pārejas noteikums attiecas pirmajā gadā, kad pakāpeniski tiek atklāta informācija.

10.4.    Pārejas noteikumi. Pakāpeniski ieviesto informācijas atklāšanas prasību saraksts

137.

C papildinājumā “Pakāpeniski ieviesto informācijas atklāšanas prasību saraksts” ir izklāstīti pakāpeniskas ieviešanas noteikumi attiecībā uz informācijas atklāšanas prasībām vai informācijas atklāšanas prasību datu punktiem tematiskajā ESRS, ko var izlaist vai kas nav piemērojami pirmajā(-os) gadā(-os), kad tiek sagatavota ilgtspējas deklarācija saskaņā ar ESRS.

ESRS 2

VISPĀRĪGI ATKLĀJAMĀ INFORMĀCIJA

Satura rādītājs

Mērķis

1.

Sagatavošanas pamats

–

Informācijas atklāšanas prasība BP-1. Vispārīgais pamats ilgtspējas deklarācijas sagatavošanai

–

Informācijas atklāšanas prasība BP-2. Atklājamā informācija saistībā ar īpašiem apstākļiem

2.

Pārvaldība

–

Informācijas atklāšanas prasība GOV-1. Administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijas

–

Informācijas atklāšanas prasība GOV-2. Uzņēmuma administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām sniegtā informācija un šo struktūru izskatītie ilgtspējas jautājumi

–

Informācijas atklāšanas prasība GOV-3. Ar ilgtspēju saistītu darbības rezultātu iekļaušana stimulēšanas shēmās

–

Informācijas atklāšanas prasība GOV-4. Paziņojums par pienācīgu rūpību

–

Informācijas atklāšanas prasība GOV-5. Riska pārvaldība un iekšējā kontrole attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanu

3.

Stratēģija

–

Informācijas atklāšanas prasība SBM-1. Stratēģija, darījumdarbības modelis un vērtības ķēde

–

Informācijas atklāšanas prasība SBM-2. Ieinteresēto personu intereses un viedokļi

–

Informācijas atklāšanas prasība SBM-3. Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli

4.

Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība

4.1

Par būtiskuma novērtēšanas procesu atklājamā informācija

–

Informācijas atklāšanas prasība IRO-1. Būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un novērtēšanas procesu apraksts

–

Informācijas atklāšanas prasība IRO-2. ESRS iekļautās informācijas atklāšanas prasības, uz kurām attiecas uzņēmuma ilgtspējas deklarācija

4.2.

Minimālās informācijas atklāšanas prasības par rīcībpolitiku un darbībām

–

Minimālā informācijas atklāšanas prasība — Rīcībpolitika MDR-P — Rīcībpolitika, kas pieņemta būtisku ilgtspējas jautājumu pārvaldībai

–

Minimālā informācijas atklāšanas prasība — Darbības MDR-A — Darbības un resursi saistībā ar būtiskiem ilgtspējas jautājumiem

5.

Rādītāji un mērķrādītāji

–

Minimālā informācijas atklāšanas prasība — Rādītāji MDR-M — Rādītāji saistībā ar būtiskiem ilgtspējas jautājumiem

–

Minimālā informācijas atklāšanas prasība — Mērķrādītāji MDR-T — Rīcībpolitikas un darbību rezultativitātes uzraudzība, izmantojot mērķrādītājus

A papildinājums.

Piemērošanas prasības

1.

Sagatavošanas pamats

–

Informācijas atklāšanas prasība BP-1. Vispārīgais pamats ilgtspējas deklarācijas sagatavošanai

2.

Pārvaldība

–

Informācijas atklāšanas prasība GOV-1. Administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijas

–

Informācijas atklāšanas prasība GOV-2. Uzņēmuma administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām sniegtā informācija un šo struktūru izskatītie ilgtspējas jautājumi

–

Informācijas atklāšanas prasība GOV-3. Ar ilgtspēju saistītu darbības rezultātu iekļaušana stimulēšanas shēmās

–

Informācijas atklāšanas prasība GOV-4. Paziņojums par pienācīgu rūpību

–

Informācijas atklāšanas prasība GOV-5. Riska pārvaldība un iekšējā kontrole attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanu

3.

Stratēģija

–

Informācijas atklāšanas prasība SBM-1. Stratēģija, darījumdarbības modelis un vērtības ķēde

–

Informācijas atklāšanas prasība SBM-2. Ieinteresēto personu intereses un viedokļi

–

Informācijas atklāšanas prasība SBM-3. Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli

4.

Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība

–

Informācijas atklāšanas prasība IRO-2. ESRS iekļautās informācijas atklāšanas prasības, uz kurām attiecas uzņēmuma ilgtspējas deklarācija

–

Minimālā informācijas atklāšanas prasība — Rīcībpolitika MDR-P — Rīcībpolitika, kas pieņemta būtisku ilgtspējas jautājumu pārvaldībai

–

Minimālā informācijas atklāšanas prasība — Darbības MDR-A — Darbības un resursi saistībā ar būtiskiem ilgtspējas jautājumiem

5.

Rādītāji un mērķrādītāji

–

Minimālā informācijas atklāšanas prasība — Mērķrādītāji MDR-T — Rīcībpolitikas un darbību rezultativitātes uzraudzība, izmantojot mērķrādītājus

B papildinājums.

To datu punktu saraksts transversālajos un tematiskajos standartos, kas izriet no citiem ES tiesību aktiem

C papildinājums.

Informācijas atklāšanas un piemērošanas prasības tematiskajā ESRS, kas piemērojamas kopā ar ESRS 2“Vispārīgi atklājamā informācija”

Mērķis

1.

Šajā ESRS ir izklāstītas informācijas atklāšanas prasības, kas attiecas uz visiem uzņēmumiem neatkarīgi no to darbības nozares (tās ir vispārīgas) un ir piemērojamas visiem ilgtspējas tematiem (tās ir transversālas). Šis ESRS attiecas uz ziņu sniegšanas jomām, kas definētas ESRS 1“Vispārīgās prasības” 1.2. iedaļā “Transversālie standarti un ziņu sniegšanas jomas”.

2.

Sagatavojot saskaņā ar šo standarta atklājamo informāciju, uzņēmums piemēro tematiskajā ESRS noteiktās informācijas atklāšanas prasības (ieskaitot to datu punktus), kas izklāstītas šā standarta C papildinājumā “Informācijas atklāšanas/piemērošanas prasības tematiskajā ESRS, kas piemērojamas kopā ar ESRS 2 “Vispārīgi atklājamā informācija” ”. Uzņēmums piemēro C papildinājumā noteiktās prasības: (a) visos gadījumos tematiskā standarta prasības saistībā ar informācijas atklāšanas prasību IRO-1“Būtiskas ietekmes , risku un iespēju identificēšanas un novērtēšanas procesu apraksts”; un (b) visas C papildinājumā minētās prasības tikai tad, ja ilgtspējas temats ir būtisks, pamatojoties uz uzņēmuma būtiskuma novērtējumu (sk. ESRS 1 3. nodaļu “Dubultais būtiskums kā pamats ilgtspējas informācijas atklāšanai”).

1.   Sagatavošanas pamats

Informācijas atklāšanas prasība BP-1. Vispārīgais pamats ilgtspējas deklarācijas sagatavošanai

3.

Uzņēmums atklāj vispārīgo pamatu tā ilgtspējas deklarācijas sagatavošanai.

4.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par to, kā uzņēmums gatavo savu ilgtspējas deklarāciju, tajā skaitā konsolidācijas tvērumu, informāciju par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, un vajadzības gadījumā par to, vai uzņēmums ir izmantojis kādu no informācijas atklāšanas atbrīvojumiem, kas minēti nākamā punkta d) un e) apakšpunktā.

5.

Uzņēmums atklāj šādu informāciju: (a) to, vai ilgtspējas deklarācija ir sagatavota konsolidēti vai atsevišķi; (b) attiecībā uz konsolidētajām ilgtspējas deklarācijām — i. apstiprinājumu, ka konsolidācijas tvērums ir tāds pats kā finanšu pārskatiem, vai attiecīgā gadījumā paziņojumu par to, ka uzņēmumam nav jāgatavo finanšu pārskati vai ka tas gatavo konsolidētas ilgtspējas deklarācijas saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 48.i pantu; un ii. attiecīgā gadījumā — norādi par to, kuri konsolidācijas tvērumā iekļautie meitasuzņēmumi ir atbrīvoti no ikgadēju vai konsolidētu ilgtspējas ziņu sniegšanas saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 9. punktu vai 29.a panta 8. punktu; (c) to, cik lielā mērā ilgtspējas deklarācija aptver uzņēmuma augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi (sk. ESRS 1 5.1. iedaļu “Ziņojošais uzņēmums un vērtības ķēde”); (d) to, vai uzņēmums ir izmantojis iespēju nenorādīt kādu īpašu informāciju, kas attiecas uz intelektuālo īpašumu, zinātību vai inovācijas rezultātiem (sk. ESRS 1 7.7. iedaļu “Klasificēta un sensitīva informācija, kā arī informācija par intelektuālo īpašumu, zinātību vai inovācijas rezultātiem”), un (e) attiecībā uz uzņēmumiem, kuri ir iedibināti kādā ES dalībvalstī, kas pieļauj atbrīvojumu no informācijas atklāšanas par tuvākā laikā gaidāmiem notikumiem vai jautājumiem, par kuriem joprojām turpinās sarunas, kā paredzēts Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 3. punktā un 29.a panta 3. punktā, — to, vai uzņēmums ir izmantojis šo iespēju.

Informācijas atklāšanas prasība BP-2. Atklājamā informācija saistībā ar īpašiem apstākļiem

6.

Uzņēmums sniedz informāciju saistībā ar īpašiem apstākļiem.

7.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par šo īpašo apstākļu ietekmi uz ilgtspējas deklarācijas sagatavošanu.

8.

Uzņēmums šo informāciju var sniegt kopā ar atklājamo informāciju, uz kuru tā attiecas.

Laika periodi

9.

Ja uzņēmums neizmanto vidēja termiņa vai ilgtermiņa periodu definīcijas, kas sniegtas ESRS 1 6.4. iedaļā “Īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa periodu definīcijas ziņu sniegšanas vajadzībām”, tas apraksta: (a) tā izmantotās vidēja termiņa vai ilgtermiņa periodu definīcijas un (b) šo definīciju piemērošanas iemeslus.

Vērtības ķēdes aplēses

10.

Ja rādītājos ietverti augšupējās un/vai lejupējās vērtības ķēdes dati, kas aplēsti, izmantojot netiešus avotus, piemēram, nozares vidējos datus vai citas aizstājējvērtības, uzņēmums: (a) identificē attiecīgos rādītājus; (b) apraksta sagatavošanas pamatu; (c) apraksta iegūto precizitātes līmeni un (d) attiecīgā gadījumā apraksta darbības, ko tas plāno veikt, lai uzlabotu precizitāti nākotnē (sk. ESRS 1 5. nodaļu “Vērtības ķēde”).

Aplēšu un rezultātu nenoteiktības avoti

11.

Saskaņā ar ESRS 1 7.2. iedaļu “Aplēšu avoti un rezultātu nenoteiktība” uzņēmums: (a) identificē kvantitatīvos rādītājus un naudas summas, ko tas ir atklājis un kuru mērījuma nenoteiktība ir liela; (b) attiecībā uz katru noteikto kvantitatīvo metriku un naudas summu: i. atklāj informāciju par mērījumu nenoteiktības avotiem (piemēram, summas atkarība no nākotnes notikuma iznākuma, no mērīšanas metodes vai datu pieejamības un kvalitātes no uzņēmuma augšupējās un/vai lejupējās vērtības ķēdes); un ii. atklāj pieņēmumus, tuvinājumus un spriedumus, ko uzņēmums ir izdarījis, novērtējot to.

12.

Atklājot uz nākotni vērstu informāciju, uzņēmums var norādīt, ka tas uzskata šādu informāciju par nenoteiktu.

Izmaiņas ilgtspējas informācijas sagatavošanā vai sniegšanā

13.

Ja, salīdzinot ar iepriekšējo(-iem) pārskata periodu(-iem), notikušas izmaiņas ilgtspējas informācijas sagatavošanā un sniegšanā (sk. ESRS 1 7.4. iedaļu “Izmaiņas ilgtspējas informācijas sagatavošanā vai sniegšanā”), uzņēmums: (a) paskaidro šīs izmaiņas un to iemeslus — arī to, kāpēc aizstātais rādītājs sniedz noderīgāku informāciju, (b) sniedz pārrēķinātus salīdzināmus skaitļus, ja vien tas nav praktiski neiespējami. Ja ir praktiski neiespējami koriģēt salīdzināmo informāciju par vienu vai vairākiem iepriekšējiem periodiem, uzņēmums to norāda. un (c) atklāj starpību starp iepriekšējā periodā atklāto skaitli un pārskatīto salīdzināmo skaitli

Kļūdas pārskatos par iepriekšējiem periodiem

14.

Ja uzņēmums identificē būtiskas iepriekšējo periodu kļūdas (sk. ESRS 1 7.5. iedaļu “Kļūdas pārskatos par iepriekšējiem periodiem”), tas atklāj: (a) atklāj iepriekšējā perioda būtiskās kļūdas būtību; (b) iespēju robežās — korekcijas par katru iepriekšējo periodu, par kuru atklāta informācija, un (c) ja kļūdu ir praktiski neiespējami izlabot, apstākļus, kas to izraisījuši.

Atklājamā informācija, kas izriet no citiem tiesību aktiem vai paziņojumiem par vispārpieņemto ilgtspējas ziņu sniegšanas kārtību

15.

Ja uzņēmums savā ilgtspējas deklarācijā papildus ESRS noteiktajai informācijai iekļauj informāciju, kas izriet no citiem tiesību aktiem, kuros noteikts, ka uzņēmumam ir jāatklāj ilgtspējas informācija, vai vispārpieņemtiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem un sistēmām (sk. ESRS 1 8.2. iedaļu “Ilgtspējas deklarācijas saturs un struktūra”), tas šo faktu atklāj. Citu ziņu sniegšanas standartu un sistēmu daļējas piemērošanas gadījumā uzņēmums sniedz precīzu atsauci uz piemērotā standarta vai sistēmas attiecīgajiem punktiem.

Iekļaušana ar atsauci

16.

Ja uzņēmums iekļauj informāciju ar atsauci (sk. ESRS 1 9.1. iedaļu “Iekļaušana ar atsauci”), tas atklāj sarakstu ar ESRS informācijas atklāšanas prasībām (vai konkrētiem datu punktiem, kas prasīti informācijas atklāšanas prasībā), kas ir iekļautas ar atsauci.

Pakāpeniskas ieviešanas noteikumu izmantošana saskaņā ar ESRS 1 C papildinājumu

17.

Ja uzņēmums vai uzņēmumu grupa, kas bilances datumā nepārsniedz vidējo darbinieku skaitu — 750 darbinieki finanšu gadā, nolemj saskaņā ar ESRS 1 C papildinājumu nenorādīt informāciju, kā to pieprasa ESRS E4, ESRS S1, ESRS S2, ESRS S3 vai ESRS S4, tas/tā tomēr atklāj, vai ilgtspējas temati, ko aptver attiecīgi ESRS E4, ESRS S1, ESRS S2, ESRS S3 un ESRS S4, uzņēmuma būtiskuma novērtējumā ir novērtēti kā būtiski. Turklāt, ja vismaz viens no šiem tematiem ir novērtēts kā būtisks, uzņēmums par katru būtisko tematu: (a) atklāj to jautājumu sarakstu (t. i., tematu, apakštematu vai apakštemata apakštematu) AR 16 ESRS 1 A papildinājumā, kas ir novērtēti kā būtiski, un to, kā uzņēmuma darījumdarbības modelī un stratēģijā ir ņemta vērā uzņēmuma ietekme, kas saistīta ar šiem jautājumiem. Uzņēmums var identificēt jautājumu temata, apakštemata vai apakštemata apakštematu līmenī; (b) īsi apraksta visus mērķrādītājus, kas sasniedzami konkrētā termiņā un ir saistīti ar attiecīgajiem jautājumiem, progresu, ko tas ir panācis šo mērķrādītāju sasniegšanā, un to, vai tā mērķrādītāji saistībā ar biodaudzveidību un ekosistēmām ir balstīti uz pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem; (c) īsi apraksta savu rīcībpolitiku saistībā ar attiecīgajiem jautājumiem; (d) īsi apraksta darbības, ko tas ir veicis, lai identificētu, uzraudzītu, novērstu, mazinātu, labotu vai izbeigtu faktisku vai iespējamu negatīvu ietekmi, kas saistīta ar attiecīgajiem jautājumiem, un šādu darbību rezultātus; un (e) atklāj rādītājus, kas attiecas uz attiecīgajiem jautājumiem.

2.   Pārvaldība

18.

Šīs nodaļas mērķis ir izklāstīt informācijas atklāšanas prasības, ļaujot gūt izpratni par pārvaldības procesiem, kontroles mehānismiem un procedūrām, kas ieviesti, lai uzraudzītu un pārvaldītu ilgtspējas jautājumus.

Informācijas atklāšanas prasība GOV-1. Administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijas

19.

Uzņēmums atklāj informāciju par administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru sastāvu, to funkcijām un pienākumiem, kā arī par to, kādas īpašas zināšanas un prasmes tām ir pieejamas attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem.

20.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par: (a) administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru sastāvu un daudzveidību; (b) administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijām un pienākumiem, veicot būtiskās ietekmes, risku un iespēju pārvaldības procesa pārraudzību, — arī par vadības funkciju šajos procesos; un (c) tā administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru īpašajām zināšanām ilgtspējas jautājumos vai piekļuvi šādām īpašām zināšanām un prasmēm.

21.

Uzņēmums atklāj turpmāk norādīto informāciju par uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru dalībnieku sastāvu un daudzveidību: (a) dalībnieki ar vadības pienākumiem un dalībnieki bez vadības pienākumiem; (b) darbinieku un citu strādājošo pārstāvību; (c) pieredzi, kas ir relevanta uzņēmuma nozarēm, produktiem un ģeogrāfiskajām atrašanās vietām; (d) procentuālo sadalījumu pēc dzimuma un citiem dažādības aspektiem, ko uzņēmums ņem vērā. Dzimumu pārstāvību valdē (13) aprēķina kā sieviešu un vīriešu valdes locekļu skaita vidējo attiecību un (e) neatkarīgo valdes locekļu (14) procentuālo īpatsvaru. Uzņēmumos ar vienpakāpes valdi tas atbilst neatkarīgu valdes locekļu bez vadības pienākumiem procentuālajam īpatsvaram. Uzņēmumos ar divpakāpju valdi tas atbilst uzraudzības struktūras neatkarīgo locekļu procentuālajam īpatsvaram.

22.

Uzņēmums atklāj turpmāk norādīto informāciju par administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijām un pienākumiem: (a) administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru (piemēram, valdes komiteja vai līdzīgas struktūras) identitāti vai par ietekmes, risku un iespēju pārraudzību atbildīgās personas, kas darbojas attiecīgajā struktūrā, identitāti; (b) to, kā katras struktūras atbildība par ietekmi, riskiem un iespējām ir atspoguļota uzņēmuma statūtos, valdes pilnvarojumos un citos saistītajos rīcībpolitikas dokumentos; (c) vadības pienākuma nozīme pārvaldības procesos, kontroles pasākumos un procedūrās, ko izmanto, lai uzraudzītu, pārvaldītu un pārraudzītu ietekmi, riskus un iespējas, tostarp: i. par to, vai šī funkcija ir deleģēta konkrētam vadības līmeņa amatam vai komitejai, un kā tiek veikta šā amata vai komitejas pārraudzība; ii. iekļauj informāciju par ziņu sniegšanas kārtību administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām; iii. par to, vai ietekmes, risku un iespēju pārvaldībai tiek piemēroti īpaši kontroles mehānismi un procedūras, un — ja tā ir — kā tie ir integrēti ar citām iekšējām funkcijām; un (d) veidiem, kādos administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras un augstākā līmeņa vadība pārrauga mērķrādītāju noteikšanu saistībā ar būtisku ietekmi, riskiem un iespējām un kā tās uzrauga virzību to sasniegšanā.

23.

Šajā atklājamajā informācijā iekļauj aprakstu par to, kā administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras nosaka, vai ir pieejamas vai tiks attīstītas atbilstošas prasmes un īpašās zināšanas, lai pārraudzītu ilgtspējas jautājumus, tajā skaitā: (a) ar ilgtspēju saistītās īpašās zināšanas, kas struktūrām kopumā ir pieejamas tieši, vai arī tās šādām zināšanām var piekļūt vai tās izmantot, piemēram, ar ekspertu vai apmācības palīdzību, un (b) aprakstu par to, kā minētās prasmes un īpašās zināšanas ir saistītas ar uzņēmuma būtisko ietekmi, riskiem un iespējām.

Informācijas atklāšanas prasība GOV-2. Uzņēmuma administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām sniegtā informācija un šo struktūru izskatītie ilgtspējas jautājumi

24.

Uzņēmums atklāj informāciju par to, kā administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras tiek informētas par ilgtspējas jautājumiem un kā šie jautājumi tika risināti pārskata periodā.

25.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par to, kā administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras tiek informētas par ilgtspējas jautājumiem, kā arī par to, kādu informāciju un kādus jautājumus tās risinājušas pārskata periodā. Tas savukārt ļauj saprast, vai šo struktūru locekļi bija pienācīgi informēti un vai viņi varēja pildīt savas funkcijas.

26.

Uzņēmums atklāj šādu informāciju: (a) vai, kas un cik bieži informē administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras (tajā skaitā to attiecīgās komitejas) par būtisko ietekmi, riskiem un iespējām (sk. šā standarta informācijas atklāšanas prasību IRO-1“Būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un novērtēšanas procesu apraksts”), par pienācīgas rūpības īstenošanu un to risināšanai pieņemtās rīcībpolitikas, darbību, rādītāju un mērķrādītāju rezultātiem un rezultativitāti; (b) kā administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras apsver ietekmi, riskus un iespējas, pārraugot uzņēmuma stratēģiju, tā lēmumus par nozīmīgiem darījumiem un tā riska pārvaldības politiku, tajā skaitā, vai tās ir apsvērušas kompromisus saistībā ar šo ietekmi, riskiem un iespējām, un (c) to būtiskās ietekmes aspektu, risku un iespēju sarakstu, ko pārskata periodā risinājušas administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras vai to attiecīgās komitejas.

Informācijas atklāšanas prasība GOV-3. Ar ilgtspēju saistītu darbības rezultātu iekļaušana stimulēšanas shēmās

27.

Uzņēmums atklāj informāciju par to, kā ar ilgtspēju saistītie darbības rezultāti tiek iekļauti stimulēšanas shēmās.

28.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par to, vai administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem tiek piedāvātas stimulēšanas shēmas, kas ir saistītas ar ilgtspējas jautājumiem.

29.

Uzņēmums atklāj turpmāk norādīto informāciju par uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem paredzētām stimulēšanas shēmām un atalgojuma politiku (ja tādas ir) saistībā ar ilgtspējas jautājumiem: (a) stimulēšanas shēmu galveno iezīmju aprakstu; (b) vai darbības rezultāti tiek vērtēti, ņemot vērā konkrētus ar ilgtspēju saistītus mērķrādītājus un/vai ietekmi, un, ja tā ir, tad kādus, (c) kā arī — vai un kādā veidā ar ilgtspēju saistītie darbības rādītāji tiek uzskatīti par darbības etaloniem vai iekļauti atalgojuma politikā; (d) mainīgā atalgojuma daļu, kura ir atkarīga no mērķrādītājiem un/vai ietekmes, kas saistīti ar ilgtspēju; un (e) līmeni uzņēmumā, kurā tiek apstiprināti un atjaunināti stimulēšanas shēmu noteikumi.

Informācijas atklāšanas prasība GOV-4. Paziņojums par pienācīgu rūpību

30.

Uzņēmums atklāj savā ilgtspējas deklarācijā sniegtās informācijas kartējumu par pienācīgas rūpības procesu

31.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir veicināt izpratni par uzņēmuma pienācīgas rūpības procesu attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem.

32.

Galvenie pienācīgas rūpības aspekti un posmi, kas minēti ESRS 1 4. nodaļā “Pienācīga rūpība”, ir saistīti ar vairākām transversālām un tematiskām informācijas atklāšanas prasībām, kas paredzētas ESRS. Uzņēmums sniedz kartējumu, kurā paskaidrots, kā un kur pienācīgas rūpības procesa galveno aspektu un posmu piemērošana ir atspoguļota tā ilgtspējas deklarācijā, lai būtu iespējams gūt priekšstatu par uzņēmuma faktisko praksi attiecībā uz pienācīgu rūpību (15).

33.

Šī informācijas atklāšanas prasība neparedz īpašas prasības attiecībā uz rīcību saistībā ar pienācīgas rūpības pasākumiem un plašāk neattiecas uz administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkciju, kas paredzēta citos tiesību aktos vai noteikumos, un šo funkciju nemaina.

Informācijas atklāšanas prasība GOV-5. Riska pārvaldība un iekšējā kontrole attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanu

34.

Uzņēmums atklāj galvenās riska pārvaldības un iekšējās kontroles sistēmas iezīmes saistībā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas procesu(-iem).

35.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par uzņēmuma riska pārvaldības un iekšējās kontroles procesu saistībā ar ilgtspējas ziņu sniegšanu.

36.

Uzņēmums atklāj šādu informāciju: (a) riska pārvaldības un iekšējās kontroles procesu un sistēmu tvērumu, galvenās iezīmes un elementus saistībā ar ilgtspējas ziņu sniegšanu; (b) izmantoto riska novērtēšanas pieeju, tajā skaitā riska prioritāšu noteikšanas metodiku; (c) galvenos identificētos riskus tajā skaitā saistītās kontroles; (d) aprakstu par to, kā uzņēmums integrē savā riska novērtējumā paustos konstatējumus un iekšējo kontroli attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas procesu attiecīgajās iekšējās funkcijās un procesos, un (e) aprakstu par to, kā par šiem d) punktā minētajiem konstatējumiem periodiski ziņo administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām.

3.   Stratēģija

37.

Šajā nodaļā ir noteiktas informācijas atklāšanas prasības, ļaujot gūt izpratni par: (a) uzņēmuma stratēģijas elementiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem vai ietekmē tos, tā darījumdarbības modeli un tā vērtības ķēdi; (b) to, kā uzņēmuma stratēģijā un darījumdarbības modelī tiek ņemtas vērā ieinteresēto personu intereses un viedokļi, un (c) uzņēmuma būtiskas ietekmes, risku un iespēju novērtējuma rezultātiem, tajā skaitā to, kā tie ietekmē uzņēmuma stratēģiju un darījumdarbības modeli.

Informācijas atklāšanas prasība SBM-1. Stratēģija, darījumdarbības modelis un vērtības ķēde

38.

Uzņēmums atklāj savas stratēģijas elementus, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem vai ietekmē tos, savu darījumdarbības modeli un savu vērtības ķēdi.

39.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir aprakstīt uzņēmuma vispārējās stratēģijas galvenos elementus, kas attiecas uz ilgtspējas jautājumiem vai ietekmē tos, un uzņēmuma darījumdarbības modeļa un vērtības ķēdes galvenos elementus, lai sniegtu izpratni par uzņēmuma pakļautību ietekmei, riskiem un iespējām, kā arī par to izcelsmi.

40.

Uzņēmums atklāj informāciju par tā vispārējās stratēģijas galvenajiem elementiem, kas attiecas uz ilgtspējas jautājumiem vai ietekmē tos: (a) uzņēmums sniedz šādu elementu aprakstu: i. nozīmīgas piedāvāto produktu un/vai pakalpojumu grupas, tajā skaitā izmaiņas pārskata periodā (jauni / no tirgus izņemti produkti un/vai pakalpojumi); ii. nozīmīgi apkalpotie tirgi un/vai klientu grupas, tajā skaitā izmaiņas pārskata periodā (jauni tirgi / tirgi, kuros pārtraukta darbība, un/vai klientu grupas); iii. darbinieku skaits pa ģeogrāfiskajiem apgabaliem un iv. vajadzības gadījumā un ja tas ir būtiski, produkti un pakalpojumi, kas ir aizliegti konkrētos tirgos; (b) finanšu pārskatā iekļauto kopējo ieņēmumu sadalījums pa nozīmīgām ESRS nozarēm. Ja uzņēmums savos finanšu pārskatos sniedz ziņas pa segmentiem saskaņā ar IFRS 8“Darbības segmenti” prasībām, šīs nozares ieņēmumu informāciju, ciktāl iespējams, saskaņo ar IFRS 8 prasīto informāciju; (c) saraksts ar papildu nozīmīgām ESRS nozarēm papildus tām, kas atspoguļotas 40. punkta b) apakšpunktā (piemēram, darbībām, kuras rada starpuzņēmumu ieņēmumus), kurās uzņēmums veic būtiskas darbības vai kurās tas ir vai var būt saistīts ar būtisku ietekmi. Šo papildu ESRS nozaru identificēšana ir saskanīga ar to izskatīšanas pieeju, kādu uzņēmums izmantojis, veicot būtiskuma novērtējumu, un to, kā uzņēmums atklāj būtisku ar konkrēto nozari saistīto informāciju; (d) attiecīgā gadījumā — paziņojums, kurā kopā ar attiecīgajiem ieņēmumiem norādīts, ka uzņēmums darbojas: i. fosilās degvielas (akmeņogļu, naftas un gāzes) nozarē (16) (proti, tas jebkādus ieņēmumus gūst no fosilās degvielas (kā tas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 (17) 2. panta 62) apakšpunktā) izpētes, ieguves, ražošanas, pārstrādes, uzkrāšanas, attīrīšanas vai izplatīšanas, tostarp transportēšanas, uzglabāšanas un tirdzniecības), tajā skaitā no akmeņogļu, naftas un gāzes gūto ieņēmumu sadalījums, kā arī no taksonomijai atbilstīgām un ar fosilo gāzi saistītām darbībām gūto ieņēmumu sadalījums, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2021/2178 (18) 8. panta 7. punkta a) apakšpunktā; ii. ķimikāliju ražošanas (19) jomā, proti, tā darbības ietilpst Regulas (EK) Nr. 1893/2006 I pielikuma 20.2. nodaļas darbības jomā; iii. saistībā ar pretrunīgi vērtētiem ieročiem (20) (pretkājnieku mīnām, kasešu munīciju, ķīmiskajiem ieročiem un bioloģiskajiem ieročiem), un/vai iv. tabakas audzēšanas un ražošanas jomā (21); (e) uzņēmuma ar ilgtspēju saistītie mērķi attiecībā uz nozīmīgām produktu un pakalpojumu grupām, klientu kategorijām, ģeogrāfiskajiem apgabaliem un attiecībām ar ieinteresētajām personām; (f) uzņēmuma pašreizējo nozīmīgo produktu un/vai pakalpojumu, kā arī nozīmīgu tirgu un klientu grupu novērtējums saistībā ar tā ilgtspējas mērķiem; un (g) uzņēmuma stratēģijas elementi, kas attiecas uz ilgtspējas jautājumiem vai ietekmē tos, tajā skaitā galvenās gaidāmās problēmas, kritiskie risinājumi vai projekti, kas jāievieš, ja tas ir relevanti attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanu.

41.

Ja uzņēmums atrodas ES dalībvalstī, kas pieļauj atbrīvojumu no Direktīvas 2013/34/ES 18. panta 1. punkta a) apakšpunktā (22) minētās informācijas atklāšanas, un ja uzņēmums ir izmantojis šo atbrīvojumu, tas var nenorādīt ieņēmumu sadalījumu pa nozīmīgām ESRS nozarēm, kas prasīts 40. punkta b) apakšpunktā. Šajā gadījumā uzņēmums tomēr atklāj uzņēmumam nozīmīgu ESRS nozaru sarakstu.

42.

Uzņēmums sniedz sava darījumdarbības modeļa un vērtības ķēdes aprakstu, tajā skaitā informāciju par: (a) saviem resursiem un pieeju šo resursu vākšanai, izstrādei un nodrošināšanai; (b) savu produkciju un rezultātiem, ņemot vērā pašreizējos un gaidāmos ieguvumus klientiem, ieguldītājiem un citām ieinteresētajām personām, un (c) uzņēmuma augšupējās un lejupējās vērtības ķēdes galvenajām iezīmēm un uzņēmuma vietu vērtības ķēdē, tajā skaitā aprakstu par galvenajiem darījumdarbības dalībniekiem (piemēram, galvenajiem piegādātājiem, klientiem, izplatīšanas kanāliem un tiešajiem lietotājiem) un to attiecībām ar uzņēmumu. Ja uzņēmumam ir vairākas vērtības ķēdes, atklājamā informācija aptver galvenās vērtības ķēdes.

Informācijas atklāšanas prasība SBM-2. Ieinteresēto personu intereses un viedokļi

43.

Uzņēmums atklāj, kā uzņēmuma stratēģijā un darījumdarbības modelī tiek ņemtas vērā ieinteresēto personu intereses un viedokļi.

44.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par to, kā ieinteresēto personu intereses un viedokļi ietekmē uzņēmuma stratēģiju un darījumdarbības modeli.

45.

Uzņēmums kopsavilkuma veidā sniedz aprakstu par: (a) sadarbību ar uzņēmuma ieinteresētajām personām, norādot: i. galvenās ieinteresētās personas; ii. kad un ar kuras kategorijas ieinteresētajām personām sākās sadarbība; iii. kā šī sadarbība ir organizēta; iv. tā mērķi, un v. kā uzņēmums ir ņēmis vērā šīs sadarbības iznākumu; (b) to, kā uzņēmums izprot galveno ieinteresēto personu intereses un viedokļus, kas attiecas uz uzņēmuma stratēģiju un darījumdarbības modeli, ciktāl tie tikuši analizēti uzņēmuma pienācīgas rūpības procesā un/vai būtiskuma novērtēšanas procesā (sk. šā standarta informācijas atklāšanas prasību IRO-1); (c) attiecīgā gadījumā — to, kādi grozījumi ir veikti uzņēmuma stratēģijā un/vai darījumdarbības modelī; i. to, kā uzņēmums ir mainījis vai plāno mainīt savu stratēģiju un/vai darījumdarbības modeli, lai ņemtu vērā ieinteresēto personu intereses un viedokļus; ii. jebkādus turpmākus plānotos pasākumus un to termiņus, un iii. vai šie pasākumi varētu mainīt attiecības ar ieinteresētajām personām un to viedokļus, un (d) to, vai un kādā veidā administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras tiek informētas par skarto ieinteresēto personu viedokļiem un interesēm attiecībā uz uzņēmuma ietekmi uz ilgtspēju.

Informācijas atklāšanas prasība SBM-3. Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli

46.

Uzņēmums atklāj tā būtisko ietekmi, riskus un iespējas un to mijiedarbību ar savu stratēģiju un darījumdarbības modeli.

47.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par būtisko ietekmi, riskiem un iespējām, kas izriet no uzņēmuma būtiskuma novērtējuma, kā arī par to, kā tie rodas un kādā veidā izraisa uzņēmuma stratēģijas un darījumdarbības modeļa koriģēšanu, tajā skaitā tā resursu sadali. Informācija, kas atklājama par uzņēmuma būtiskās ietekmes, risku un iespēju pārvaldību, ir noteikta tematiskajā ESRS un nozarei specifiskajos standartos, kas piemērojami kopā ar šajā standartā noteiktajām minimālajām informācijas atklāšanas prasībām par rīcībpolitiku, darbībām un mērķrādītājiem.

48.

Uzņēmums atklāj šādas ziņas: (a) īsu aprakstu par to būtisko ietekmi, riskiem un iespējām, kas izriet no būtiskuma novērtējuma (sk. šā standarta informācijas atklāšanas prasību IRO-1), arī aprakstu par to, kur tā darījumdarbības modelī, paša darbībās, kā arī tā augšupējā un lejupējā vērtības ķēdē ir koncentrēta šī būtiskā ietekme, riski un iespējas; (b) uzņēmuma būtiskās ietekmes, risku un iespēju pašreizējo un paredzamo iespaidu uz tā darījumdarbības modeli, vērtības ķēdi, stratēģiju un lēmumu pieņemšanu, kā arī tas, kā uzņēmums ir reaģējis vai plāno reaģēt uz šo iespaidu, tostarp jebkādas izmaiņas, ko tas ir veicis vai plāno veikt savā stratēģijā vai darījumdarbības modelī, veicot darbības, lai novērstu konkrētu būtisku ietekmi vai riskus vai izmantotu konkrētas būtiskās iespējas; (c) attiecībā uz uzņēmuma būtisko ietekmi: i. kā uzņēmuma būtiskā negatīvā un pozitīvā ietekme iespaido (vai iespējamās ietekmes gadījumā var iespaidot) cilvēkus vai vidi; ii. tas, vai un kā ietekme izriet no uzņēmuma stratēģijas un darījumdarbības modeļa vai ir saistīta ar to; iii. pamatoti paredzētos šā iespaida laika periodus; un iv. to, vai uzņēmums ir saistīts ar būtisku ietekmi, veicot savas darbības, vai darījuma attiecību dēļ, aprakstot attiecīgo darbību vai darījuma attiecību veidu; (d) uzņēmuma būtisko risku un iespēju pašreizējo finansiālo iespaidu uz tā finansiālo stāvokli, finanšu rezultātiem un naudas plūsmām, kā arī būtiskos riskus un iespējas, kuru dēļ pastāv liela iespējamība, ka nākamajā gada pārskata periodā var tikt veiktas būtiskas korekcijas saistītajos finanšu pārskatos uzrādītajās aktīvu un saistību uzskaites vērtībās; (e) uzņēmuma būtisko risku un iespēju paredzamo finansiālo iespaidu uz tā finansiālo stāvokli, finanšu rezultātiem un naudas plūsmām īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, arī pamatoti paredzētos šā iespaida laika periodus. Tas ietver uzņēmuma prognozes par to, kā tā finansiālais stāvoklis, finanšu rezultāti un naudas plūsmas mainīsies īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, pamatojoties uz risku un iespēju pārvaldības stratēģiju, ņemot vērā: i. ieguldījumu un atsavināšanas plānus (piemēram, kapitālizdevumus, lielas iegādes un atsavināšanas, kopuzņēmumus, darījumdarbības pārveidi, inovāciju, jaunas darījumdarbības jomas un aktīvu izņemšanu no apgrozības), to starpā plānus, kurus uzņēmums nav līgumiski apņēmies pildīt; un ii. uzņēmuma plānotos finansējuma avotus stratēģijas īstenošanai; (f) informāciju par uzņēmuma stratēģijas un darījumdarbības modeļa noturību attiecībā uz tā spēju novērst tā būtisko ietekmi un riskus un izmantot tā būtiskās iespējas. Uzņēmums sniedz informāciju par noturības kvalitatīvo un — attiecīgā gadījumā — kvantitatīvo analīzi, tajā skaitā par to, kā analīze tika veikta, un par izmantotajiem laika periodiem, kā noteikts ESRS 1 (sk. ESRS 1 6. nodaļu “Laika periodi”). Sniedzot kvantitatīvu informāciju, uzņēmums var atklāt atsevišķas summas vai diapazonus; (g) būtiskās ietekmes, risku un iespēju izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu un (h) to ietekmes aspektu, risku un iespēju specifikāciju, uz kuriem attiecas ESRS informācijas atklāšanas prasības, pretstatā tiem, kurus uzņēmums izklāstījis uzņēmumam specifiskajā papildu atklājamajā informācijā.

49.

Uzņēmums var atklāt 46. punktā prasīto aprakstošo informāciju līdztekus informācijai, kas atklāta saskaņā ar attiecīgo tematisko ESRS, tomēr tādā gadījumā tas joprojām iesniedz pārskatu par savu būtisko ietekmi, riskiem un iespējām līdztekus atklājamajai informācijai, ko tas sagatavo saskaņā ar šo ESRS 2 nodaļu.

4.   Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība

4.1.    Par būtiskuma novērtēšanas procesu atklājamā informācija

50.

Šajā nodaļā ir noteiktas informācijas atklāšanas prasības, ļaujot gūt izpratni par: (a) procesu būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanai un (b) informāciju, ko uzņēmums tā būtiskuma novērtējuma rezultātā ir iekļāvis ilgtspējas deklarācijā.

Informācijas atklāšanas prasība IRO-1. Būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un novērtēšanas procesa apraksts

51.

Uzņēmums atklāj informāciju par procesu, ko tas veic, lai identificētu ietekmi, riskus un iespējas un novērtētu, kuri no tiem ir būtiski.

52.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par procesu, ar kuru uzņēmums identificē ietekmi, riskus un iespējas un novērtē to būtiskumu, kā pamatu, lai noteiktu informāciju, kas atklājama tā ilgtspējas deklarācijā (sk. ESRS 1 3. nodaļu un saistītās piemērošanas prasības, kur noteiktas prasības un principi attiecībā uz procesu, ar kuru identificē un novērtē būtisku ietekmi, riskus un iespējas, pamatojoties uz dubultā būtiskuma principu).

53.

Uzņēmums atklāj šādu informāciju: (a) aprakstītajā procesā izmantotās metodikas un pieņēmumu aprakstu; (b) pārskatu par procesu, ar kuru identificē, novērtē un nosaka prioritātes attiecībā uz uzņēmuma iespējamo un faktisko ietekmi uz cilvēkiem un vidi, pamatojoties uz uzņēmuma pienācīgas rūpības procesu, tajā skaitā paskaidrojumu par to, vai un kā šajā procesā: i. galvenā uzmanība ir pievērsta pasākumiem, darījuma attiecībām, ģeogrāfijai vai citiem faktoriem, kas rada paaugstinātu negatīvas ietekmes risku; ii. apsver ietekmi, ar kuru uzņēmums ir saistīts, īstenojot paša darbības vai darījuma attiecību rezultātā; iii. ietver apspriešanos ar skartajām ieinteresētajām personām, lai saprastu, kā tās var tikt ietekmētas, un ar ārējiem ekspertiem; iv. nosaka prioritātes attiecībā uz negatīvo ietekmi, pamatojoties uz relatīvo smagumu un varbūtību (sk. ESRS 1 3.4. iedaļu “Ietekmes būtiskums”), un — ja piemērojamas — pozitīvo ietekmi, pamatojoties uz to relatīvo mērogu, tvērumu un varbūtību, un nosaka, kuri ilgtspējas jautājumi ir būtiski ziņu sniegšanas vajadzībām (cita starpā kvalitatīvas vai kvantitatīvas robežvērtības un citi kritēriji, kas aprakstīti ESRS 1 3.4. iedaļā “Ietekmes būtiskums”); (c) pārskatu par procesu, ko izmanto, lai identificētu, novērtētu, noteiktu prioritātes un uzraudzītu riskus un iespējas, kam ir vai var būt finansiālais iespaids. Atklājamajā informācijā iekļauj šādas ziņas: i. kā uzņēmums ir apsvēris savas ietekmes un atkarības saistību ar riskiem un iespējām, kas var rasties no šīs ietekmes un atkarības; ii. aprakstu par to, kā uzņēmums novērtē identificētā riska un iespēju ietekmes varbūtību, apmēru un būtību (piemēram, kvalitatīvas vai kvantitatīvas robežvērtības un citi kritēriji, kas aprakstīti ESRS 1 3.3. iedaļā “Finansiālais būtiskums”); iii. aprakstu par to, kā uzņēmums nosaka ar ilgtspēju saistīto risku prioritāti salīdzinājumā ar citiem risku veidiem, tajā skaitā aprakstu par to, kā tas izmanto riska novērtēšanas rīkus; (d) lēmumu pieņemšanas procesa aprakstu un ar to saistītās iekšējās kontroles procedūras; (e) aprakstu par to, cik lielā mērā un kā process, ar kuru identificē, novērtē un pārvalda ietekmi un riskus, ir integrēts uzņēmuma vispārējā riska pārvaldības procesā un tiek izmantots, lai izvērtētu uzņēmuma vispārējo riska profilu un riska pārvaldības procesus; (f) aprakstu par to, cik lielā mērā un kā process, ar kuru identificē, novērtē un pārvalda iespējas, ir integrēts uzņēmuma vispārējā riska pārvaldības procesā, attiecīgā gadījumā norādot: (g) izmantotos ievades parametrus (piemēram, datu avotus, aptverto darbību tvērumu un pieņēmumos izmantoto detalizācijas pakāpi); un un (h) to, vai un kā process ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu, kad process pēdējo reizi tika mainīts, kā arī būtiskuma novērtējuma pārskatīšanas datumus nākotnē.

Informācijas atklāšanas prasība IRO-2. ESRS iekļautās informācijas atklāšanas prasības, uz kurām attiecas uzņēmuma ilgtspējas deklarācija

54.

Uzņēmums norāda informācijas atklāšanas prasības, kas ievērotas tā ilgtspējas deklarācijās.

55.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par uzņēmuma ilgtspējas deklarācijā ievērotajām informācijas atklāšanas prasībām un par tematiem, kas būtiskuma novērtējuma rezultātā nav iekļauti, jo novērtēti kā nebūtiski.

56.

Uzņēmums iekļauj sarakstu ar informācijas atklāšanas prasībām, kas ievērotas, sagatavojot ilgtspējas deklarāciju, atbilstīgi būtiskuma novērtējuma rezultātiem (sk. ESRS 1 3. nodaļu), norādot arī lapu numurus un/vai punktus, kurās ilgtspējas deklarācijā ir sniegta attiecīgā atklājamā informācija. To var noformēt kā satura indeksu. Uzņēmums iekļauj arī tabulu ar visiem datu punktiem, kas izriet no citiem ES tiesību aktiem, kuri uzskaitīti šā standarta B papildinājumā, norādot, kur tos var atrast ilgtspējas deklarācijā, un iekļaujot tos, kurus uzņēmums ir novērtējis kā nebūtiskus, un tādā gadījumā uzņēmums tabulā norāda “Nebūtisks” saskaņā ar ESRS 1 35. punktu.

57.

Ja uzņēmums secina, ka klimata pārmaiņas nav būtiskas un tāpēc tas visas informācijas atklāšanas prasības neiekļauj ESRS 1“Klimata pārmaiņas”, uzņēmums sīki paskaidro tā veiktā būtiskuma novērtējuma par klimata pārmaiņām secinājumus (sk. ESRS 2 IRO-2“ESRS iekļautās informācijas atklāšanas prasības, uz kurām attiecas uzņēmuma ilgtspējas deklarācijas”) un iekļauj uz nākotni vērstu analīzi par nosacījumiem, kuru dēļ nākotnē uzņēmums varētu secināt, ka klimata pārmaiņas ir būtiskas.

58.

Ja uzņēmums secina, ka kāds temats, kas nav klimata pārmaiņas, nav būtisks, un tādēļ tas neiekļauj visas informācijas atklāšanas prasības attiecīgajā tematiskajā ESRS, tas var īsi paskaidrot sava būtiskuma novērtējuma secinājumus par šo tematu.

59.

Uzņēmums sniedz paskaidrojumu par to, kā tas ir noteicis būtisko informāciju, kas jāatklāj saistībā ar ietekmi, riskiem un iespējām, ko tas ir novērtējis kā būtiskus, tajā skaitā aprakstu par robežvērtību izmantošanu un/vai to, kā tas ir īstenojis ESRS 1 3.2. iedaļā “Būtiski jautājumi un informācijas būtiskums” noteiktos kritērijus.

4.2    Minimālā informācijas atklāšanas prasība par rīcībpolitiku un darbībām

60.

Šajā iedaļā ir izklāstītas minimālās informācijas atklāšanas prasības kas jāiekļauj, ja uzņēmums atklāj informāciju par savu rīcībpolitiku un darbībām, kuru mērķis ir novērst, mazināt un labot faktisku un iespējamu būtisku ietekmi, novērst riskus un/vai izmantot būtiskas iespējas (kopā: “pārvaldīt būtiskus ilgtspējas jautājumus”). Tās piemēro kopā ar informācijas atklāšanas prasībām, tajā skaitā piemērošanas prasībām, kas paredzētas attiecīgajā tematiskajā un/vai nozarei specifiskajā ESRS. Tās piemēro arī tad, kad uzņēmums sagatavo uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju.

61.

Atbilstošo atklājamo informāciju sniedz līdzās informācijai, kas noteikta attiecīgajā ESRS. Ja atsevišķa rīcībpolitika vai vienas un tās pašas darbības attiecas uz vairākiem savstarpēji saistītiem ilgtspējas jautājumiem, uzņēmums pieprasīto informāciju savā pārskatā var atklāt saskaņā ar vienu tematisko ESRS un sniegt mijnorādes uz to savā pārskatā saskaņā ar citu tematisko ESRS.

62.

Ja uzņēmums nevar atklāt informāciju par rīcībpolitiku un darbībām, kas prasīta attiecīgajā ESRS, jo tas nav pieņēmis rīcībpolitiku un/vai darbības attiecībā uz konkrēto ilgtspējas jautājumu, tas to dara zināmu un norāda iemeslus, kāpēc attiecīgā rīcībpolitika un/vai darbības nav tikušas pieņemtas. Uzņēmums var norādīt termiņu, kurā tas plāno tos pieņemt.

Minimālā informācijas atklāšanas prasība — Rīcībpolitika MDR-P — Rīcībpolitika, kas pieņemta būtisku ilgtspējas jautājumu pārvaldībai

63.

Uzņēmums piemēro šajā noteikumā paredzētās minimālās informācijas atklāšanas prasības, kad tas atklāj informāciju par tā īstenoto rīcībpolitiku attiecībā uz katru ilgtspējas jautājumu, kas identificēts kā būtisks.

64.

Šīs minimālās informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par rīcībpolitiku, ko uzņēmums īsteno, lai novērstu, mazinātu un labotu faktisko un iespējamo ietekmi, novērstu riskus un izmantotu iespējas.

65.

Uzņēmums atklāj informāciju par rīcībpolitiku, kas pieņemta būtisku ilgtspējas jautājumu pārvaldībai. Atklājamajā informācijā iekļaujamas šādas ziņas: (a) rīcībpolitikas galvenā satura apraksts, tajā skaitā tās vispārīgie mērķi un būtiskā ietekme, riski vai iespējas, uz ko rīcībpolitika attiecas, un uzraudzības process; (b) rīcībpolitikas tvēruma vai izņēmumu apraksts attiecībā uz darbībām, augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, ģeogrāfiju un, ja nepieciešams, skartajām ieinteresēto personu grupām; (c) augstākais uzņēmuma organizācijas līmenis, kas ir atbildīgs par attiecīgās rīcībpolitikas īstenošanu; (d) attiecīgā gadījumā — atsauce uz trešo personu standartiem vai iniciatīvām, ko uzņēmums apņemas ievērot, īstenojot konkrēto rīcībpolitiku; (e) attiecīgā gadījumā — apraksts par to, kā, nosakot rīcībpolitiku, ņemtas vērā galveno ieinteresēto personu intereses, un (f) attiecīgā gadījumā — vai un kā uzņēmums dara rīcībpolitiku pieejamu potenciāli skartajām ieinteresētajām personām un ieinteresētajām personām, kurām jāpalīdz to īstenot.

Minimālā informācijas atklāšanas prasība — Darbības MDR-A — Darbības un resursi saistībā ar būtiskiem ilgtspējas jautājumiem

66.

Uzņēmums piemēro šajā noteikumā paredzētās prasības attiecībā uz atklājamās informācijas saturu, kad tas apraksta darbības, ar kurām pārvalda katru būtisko ilgtspējas jautājumu, tajā skaitā rīcības plānus un piešķirtos un/vai plānotos resursus.

67.

Šīs minimālās informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par galvenajām darbībām, ko uzņēmums veicis un/vai plāno veikt, lai novērstu, mazinātu un labotu faktisko un iespējamo ietekmi, novērstu riskus un izmantotu iespējas, kā arī attiecīgā gadījumā lai sasniegtu attiecīgās rīcībpolitikas mērķus un mērķrādītājus.

68.

Ja rīcībpolitikas īstenošanai ir nepieciešamas darbības vai visaptverošs rīcības plāns, lai sasniegtu tās mērķus, kā arī tad, ja darbības tiek īstenotas bez konkrētas rīcībpolitikas, uzņēmums atklāj šādu informāciju: (a) pārskata gadā veikto un nākotnē plānoto galveno darbību sarakstu, to gaidāmos rezultātus un attiecīgā gadījumā — informāciju par to, kā to īstenošana veicina rīcībpolitikas mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu; (b) galveno darbību tvērumu (t. i., tvērumu darbību, augšējās un/vai apakšējās vērtības ķēdes ģeogrāfisko aspektu un — attiecīgā gadījumā — skarto ieinteresēto personu grupu ziņā); (c) laika periodus, kādos uzņēmums plāno pabeigt katru galveno darbību; (d) attiecīgā gadījumā — galvenās darbības (un to rezultātus), kas veiktas, lai nodrošinātu remediāciju personām, kurām nodarīts kaitējums faktiskas būtiskas ietekmes dēļ, vai sadarbotos vai sniegtu atbalstu saistībā ar šādu remediāciju; (e) attiecīgā gadījumā — kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par iepriekšējos periodos atklāto darbību vai rīcības plānu īstenošanas gaitu.

69.

Ja rīcības plāna īstenošanai nepieciešami ievērojami pamatdarbības izdevumi (Opex) un/vai kapitālizdevumi (Capex), uzņēmums: (a) apraksta rīcības plānam piešķirto pašreizējo un turpmāko finanšu un citu resursu veidu, tajā skaitā attiecīgā gadījumā tādu ilgtspējas finanšu instrumentu nosacījumus kā zaļās obligācijas, sociālās obligācijas un zaļie aizdevumi, vidiskos vai sociālos mērķus un to, vai spēja īstenot darbības vai rīcības plānu ir atkarīga no konkrētiem priekšnosacījumiem, piemēram, finansiālā atbalsta piešķiršanas vai publiskās politikas un tirgus norisēm; (b) norāda pašreizējo finanšu resursu summu un paskaidro, kā tie attiecas uz finanšu pārskatos uzrādītajām visrelevantākajām summām; un (c) norāda turpmāko finanšu resursu summu.

5.   Rādītāji un mērķrādītāji

70.

Šajā nodaļā ir izklāstītas minimālās informācijas atklāšanas prasības, kas jāiekļauj, uzņēmumam atklājot informāciju par saviem rādītājiem un mērķrādītājiem saistībā ar katru būtisko ilgtspējas jautājumu. Tās piemēro kopā ar informācijas atklāšanas prasībām, tajā skaitā piemērošanas prasībām, kas paredzētas attiecīgajā tematiskajā ESRS. Tās piemēro arī tad, kad uzņēmums sagatavo uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju.

71.

Atbilstošo atklājamo informāciju sniedz līdzās informācijai, kas noteikta tematiskajā ESRS.

72.

Ja uzņēmums nevar atklāt informāciju par mērķrādītājiem, kas prasīti attiecīgajā tematiskajā ESRS, jo tas nav pieņēmis mērķrādītājus attiecībā uz konkrēto ilgtspējas jautājumu, tas to dara zināmu un norāda iemeslus, kāpēc attiecīgie mērķrādītāji nav tikuši pieņemti. Uzņēmums var norādīt termiņu, kurā tas plāno tos pieņemt.

Minimālā informācijas atklāšanas prasība — Rādītāji MDR-M — Rādītāji saistībā ar būtiskiem ilgtspējas jautājumiem

73.

Uzņēmums piemēro šajā noteikumā paredzētās prasības attiecībā uz atklājamās informācijas saturu, kad tas atklāj informāciju par tā ieviestajiem rādītājiem attiecībā uz katru būtisko ilgtspējas jautājumu.

74.

Šīs minimālās informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par rādītājiem, ko uzņēmums izmanto, lai sekotu līdzi tam, cik rezultatīvas ir tā būtisku ilgtspējas jautājumu pārvaldības darbības.

75.

Uzņēmums atklāj visus rādītājus, ko tas izmanto, lai izvērtētu darbības rezultātus un rezultativitāti saistībā ar kādu būtisku ietekmi, risku vai iespēju.

76.

Rādītāji ietver tos, kas definēti ESRS, kā arī rādītājus, kas identificēti saistībā ar konkrētu uzņēmumu, neatkarīgi no tā, vai tie ņemti no citiem avotiem vai arī izstrādāti pašā uzņēmumā.

77.

Attiecībā uz katru rādītāju uzņēmums: (a) atklāj metodiku un nozīmīgus pieņēmumus, kas ir rādītāju pamatā, arī izmantoto metodiku ierobežojumus; (b) atklāj, vai noteikta rādītāja noteikšanu ir pārbaudījusi ārēja struktūra, kas nav apliecinājuma sniedzējs, un, ja tā, tad kura struktūra; (c) apzīmē un definē rādītāju, izmantojot jēgpilnus, skaidrus un precīzus nosaukumus un aprakstus; (d) ja kā mērvienība ir norādīta valūta — izmanto tā finanšu pārskatos izmantoto valūtu.

Minimālā informācijas atklāšanas prasība — Mērķrādītāji MDR-T — Rīcībpolitikas un darbību rezultativitātes uzraudzība, izmantojot mērķrādītājus

78.

Uzņēmums piemēro šajā noteikumā paredzētās prasības attiecībā uz atklājamās informācijas saturu, kad tas atklāj informāciju par tā noteiktajiem mērķrādītājiem attiecībā uz katru būtisko ilgtspējas jautājumu.

79.

Šīs minimālās informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni katrā būtiskajā ilgtspējas jautājumā par: (a) to, vai un kā uzņēmums uzrauga savu darbību rezultativitāti, lai risinātu būtiskas ietekmes, risku un iespēju jautājumus, kā arī rādītājus, ko tas izmanto, lai to darītu; (b) izmērāmiem, uz rezultātiem orientētiem mērķrādītājiem, kas sasniedzami konkrētā termiņā un ko uzņēmums noteicis, lai sasniegtu rīcībpolitikas mērķus, kas definēti kā gaidāmie rezultāti cilvēkiem, videi vai uzņēmumam attiecībā uz būtisku ietekmi, riskiem un iespējām; (c) vispārējo progresu laika gaitā virzībā uz pieņemtajiem mērķrādītājiem; (d) to, vai un kā uzņēmums uzrauga savu darbību rezultativitāti, lai novērstu būtisko ietekmi, riskus un iespējas, un nosaka tā rīcībpolitikas mērķu sasniegšanas progresu, ja nav izmērāmu, uz rezultātiem orientētu mērķrādītāju, kas sasniedzami konkrētā termiņā, un (e) to, vai un kā ieinteresētās personas ir iesaistītas mērķrādītāju noteikšanā attiecībā uz katru būtisko ilgtspējas jautājumu.

80.

Uzņēmums atklāj izmērāmos, uz rezultātiem orientētos mērķrādītājus, kas sasniedzami konkrētā termiņā un ko tas ir noteicis progresa novērtēšanai būtiskos ilgtspējas jautājumos. Par katru mērķrādītāju atklājamajā informācijā iekļaujamas šādas ziņas: (a) apraksts par mērķrādītāja saistību ar rīcībpolitikas mērķiem; (b) noteiktais sasniedzamais mērķrādītāja līmenis, attiecīgā gadījumā norādot, vai mērķrādītājs ir absolūts vai relatīvs un kāda ir tam izmantotā mērvienība; (c) mērķrādītāja tvērums, tajā skaitā uzņēmuma darbības un/vai attiecīgā gadījumā — tā augšējā un/vai apakšējā vērtības ķēde un ģeogrāfiskās robežas; (d) bāzes vērtība un bāzes gads, no kura veic progresa uzskaiti; (e) periods, uz kuru attiecas konkrētais mērķrādītājs, un attiecīgā gadījumā — jebkuri atskaites punkti vai starpposma mērķrādītāji; (f) metodika un nozīmīgi pieņēmumi, kas izmantoti, lai noteiktu mērķrādītājus, attiecīgā gadījumā — arī izvēlētais scenārijs, datu avoti, saskanība ar valsts, ES vai starptautiskajiem rīcībpolitikas mērķiem un tas, kā mērķrādītājos ņemts vērā plašāks ilgtspējīgas attīstības konteksts un/vai vietējā situācija, kurā vērojama ietekme; (g) vai uzņēmuma mērķrādītāji, kas saistīti ar vidiskiem jautājumiem, ir pamatoti ar pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem; (h) vai un kā ieinteresētās personas ir iesaistītas mērķrādītāju noteikšanā attiecībā uz katru būtisko ilgtspējas jautājumu; (i) jebkādas mērķrādītāju un atbilstošo rādītāju vai pamatā esošās mērījumu metodikas izmaiņas, nozīmīgi pieņēmumi, ierobežojumi, datu vākšanas avoti un procesi, kas pieņemti noteiktajā laika periodā. Tas ietver paskaidrojumu par šo izmaiņu pamatojumu un to ietekmi uz salīdzināmību (sk. “Informācijas atklāšanas prasība BP-2. Atklājamā informācija saistībā ar īpašiem apstākļiem” šajā standartā); un (j) darbības rezultāti attiecībā uz norādītajiem mērķrādītājiem, tajā skaitā informācija par to, kā attiecīgais mērķrādītājs tiek uzraudzīts un pārskatīts un kā rādītājs tiek izmantots, tas, vai progress atbilst sākotnēji plānotajam, kā arī analīze par uzņēmuma darbības rezultātu tendencēm vai būtiskām izmaiņām mērķrādītāja sasniegšanai.

81.

Ja uzņēmums nav noteicis izmērāmus, uz rezultātiem orientētus mērķrādītājus: (a) tas var atklāt, vai šādi mērķrādītāji tiks noteikti, un to noteikšanas termiņu vai iemeslus, kāpēc uzņēmums šādus mērķrādītājus neplāno noteikt; (b) tas atklāj, vai tas tomēr uzrauga savas rīcībpolitikas un darbību rezultativitāti attiecībā uz būtisku ar ilgtspēju saistītu ietekmi, risku un iespējām, un, ja tā ir, uzņēmums apraksta: i. jebkādus procesus, kurus tas šajā nolūkā izmanto; ii. noteikto sasniedzamo ieceru līmeni un jebkādus kvalitatīvus vai kvantitatīvus rādītājus, ko tas izmanto progresa izvērtēšanai; uzņēmums norāda arī bāzes periodu, no kura progress tiek vērtēts.

ESRS E1

“KLIMATA PĀRMAIŅAS”

Satura rādītājs

Mērķis

Mijiedarbība ar citiem ESRS

Informācijas atklāšanas prasības

–

ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija

Pārvaldība

–

Informācijas atklāšanas prasība, kas saistīta ar ESRS 2 GOV-3“Ar ilgtspēju saistīta snieguma iekļaušana stimulēšanas shēmās”

Stratēģija

–

Informācijas atklāšanas prasība E1-1. Klimata pārmaiņu mitigācijai veltīts pārkārtošanās plāns

–

Informācijas atklāšanas prasība, kas saistīta ar ESRS 2 SBM-3“Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”

Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība

–

Informācijas atklāšanas prasība, kas saistīta ar ESRS 2 IRO-1“To procesu apraksts, ar ko identificē un novērtē būtisko ar klimatu saistīto ietekmi, riskus un iespējas”

–

Informācijas atklāšanas prasība E1-2. Ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītās rīcībpolitikas

–

Informācijas atklāšanas prasība E1-3. Darbības un resursi, kas saistīti ar klimata pārmaiņu rīcībpolitikām

Rādītāji un mērķrādītāji

–

Informācijas atklāšanas prasība E1-4. Ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītie mērķrādītāji

–

Informācijas atklāšanas prasība E1-5. Enerģijas patēriņš un energoresursu struktūra

–

Informācijas atklāšanas prasība E1-6. 1., 2., 3. pakāpes bruto SEG emisijas un kopējās SEG emisijas

–

Informācijas atklāšanas prasība E1-7. Ar oglekļa kredītiem finansētie SEG piesaistes un SEG mazināšanas projekti

–

Informācijas atklāšanas prasība E1-8. Iekšējā oglekļa cenu noteikšana

–

Informācijas atklāšanas prasība E1-9. Paredzamais finansiālais iespaids, ko rada būtiski fiziskie un pārkārtošanās riski un potenciālās ar klimata pārmaiņām saistītās izdevības

A papildinājums.

Piemērošanas prasības

–

ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija

Stratēģija

–

Informācijas atklāšanas prasība E1-1. Klimata pārmaiņu mitigācijai veltīts pārkārtošanās plāns

Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība

–

Informācijas atklāšanas prasība E1-2. Ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītās rīcībpolitikas

–

Informācijas atklāšanas prasība E1-3. Darbības un resursi, kas saistīti ar klimata pārmaiņu rīcībpolitikām

Rādītāji un mērķrādītāji

–

Informācijas atklāšanas prasība E1-4. Ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītie mērķrādītāji

–

Informācijas atklāšanas prasība E1-5. Enerģijas patēriņš un energoresursu struktūra

–

Informācijas atklāšanas prasība E1-6. 1., 2., 3. pakāpes bruto SEG emisijas un kopējās SEG emisijas

–

Informācijas atklāšanas prasība E1-7. Ar oglekļa kredītiem finansētie SEG piesaistes un SEG mazināšanas projekti

–

Informācijas atklāšanas prasība E1-8. Iekšējā oglekļa cenu noteikšana

–

Informācijas atklāšanas prasība E1-9. Paredzamais finansiālais iespaids, ko rada būtiski fiziskie un pārkārtošanās riski un potenciālās ar klimata pārmaiņām saistītās izdevības

Mērķis

1.

Šā standarta mērķis ir noteikt informācijas atklāšanas prasības, kas ļaus ilgtspējas deklarācijas lietotājiem saprast: (a) to, kā uzņēmums ietekmē klimata pārmaiņas, ņemot vērā tā būtisko pozitīvo un negatīvo faktisko un iespējamo ietekmi; (b) uzņēmuma iepriekšējos, pašreizējos un turpmākos klimata pārmaiņu mitigācijas centienus saskaņā ar Parīzes nolīgumu (vai atjauninātu starptautisku nolīgumu par klimata pārmaiņām) un saderību ar mērķi ierobežot globālās sasilšanas pieaugumu līdz 1,5 °C; (c) uzņēmuma plānus un spēju pielāgot savu stratēģiju un darījumdarbības modeli saskaņā ar pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku, kā arī dot ieguldījumu globālās sasilšanas pieauguma ierobežošanā līdz 1,5 °C; (d) jebkuras citas uzņēmuma veiktas darbības, ar ko novērš, mazina vai labo faktisko vai iespējamo negatīvo ietekmi, novērš riskus un izmanto iespējas, un šo darbību rezultātus; (e) uzņēmuma būtisko risku un iespēju, kas izriet no uzņēmuma ietekmes uz klimata pārmaiņām un atkarības no tām, būtību, veidu un apmēru, kā arī to, kā uzņēmums tos pārvalda, un (f) tādu risku un iespēju finansiālo iespaidu uz uzņēmumu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, kurus rada uzņēmuma ietekme uz klimata pārmaiņām un atkarība no tām.

2.

Šā standarta informācijas atklāšanas prasībās ir ņemtas vērā prasības, kas noteiktas attiecīgajos ES tiesību aktos un noteikumos (t. i., ES Klimata aktā (30), Klimata etalonu standartu regulā (31), Ar ilgtspēju saistītās finanšu informācijas atklāšanas regulā (SFDR) (32), ES taksonomijā (33) un EBI 3. pīlāra informācijas atklāšanas prasībās (34)).

3.

Šis standarts attiecas uz informācijas atklāšanas prasībām saistībā ar šādiem ilgtspējas jautājumiem: “Klimata pārmaiņu mitigācija” un “Pielāgošanās klimata pārmaiņām”. Tas aptver arī enerģētikas jautājumus, ciktāl tie ir relevanti klimata pārmaiņu aspektā.

4.

“Klimata pārmaiņu mitigācija” ir saistīta ar uzņēmuma centieniem sniegt ieguldījumu vispārējā procesā ierobežot globālās vidējās temperatūras pieaugumu līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, kā noteikts Parīzes nolīgumā. Šis standarts attiecas uz informācijas atklāšanas prasībām, kas saistītas ar septiņām siltumnīcefekta gāzēm (SEG) — oglekļa dioksīdu (CO2), metānu (CH4), dislāpekļa oksīdu (N2O), daļēji halogenētiem fluorogļūdeņražiem (HFC), perfluorogļūdeņražiem (PCF), sēra heksafluorīdu (SF6) un slāpekļa trifluorīdu (NF3) —, bet ne tikai ar tām. Tas ietver arī informācijas atklāšanas prasības par to, kā uzņēmums risina jautājumus ar tā radītajām SEG emisijām, kā arī par saistītajiem pārkārtošanās riskiem.

5.

“Pielāgošanās klimata pārmaiņām” attiecas uz uzņēmuma pielāgošanās procesu faktiskajām un gaidāmajām klimata pārmaiņām.

6.

Šis standarts ietver informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz apdraudējumiem, kas saistīti ar klimatu un kas var radīt ar klimatu saistītus fiziskus riskus uzņēmumam, un tā pielāgošanās risinājumiem šo risku samazināšanai. Tas ietver arī pārkārtošanās riskus, kas izriet no nepieciešamās pielāgošanās ar klimatu saistītiem apdraudējumiem.

7.

Informācijas atklāšanas prasības, kas attiecas uz jautājumu “Enerģētika”, aptver visus enerģijas ražošanas un patēriņa veidus.

Mijiedarbība ar citiem ESRS

8.

Ozona slāni noārdošas vielas (ONV), slāpekļa oksīdi (NOX) un sēra oksīdi (SOX), kā arī citas emisijas gaisā ir saistīti ar klimata pārmaiņām, bet uz tām attiecas ESRS E2 noteiktās ziņu sniegšanas prasības.

9.

Ietekme uz cilvēkiem, ko var radīt pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku, ir ietverta ESRS S1“Pašu personāls”, ESRS 2“Darbinieki vērtības ķēdē”, ESRS S3“Skartās kopienas” un ESRS S4“Patērētāji un tiešie lietotāji”.

10.

Temati “klimata pārmaiņu mitigācija” un “pielāgošanās klimata pārmaiņām” ir cieši saistīti ar tematiem, kas apskatīti ESRS E3“Ūdens un jūras resursi” un ESRS E4“Biodaudzveidība un ekosistēmas”. Attiecībā uz ūdeni — kā redzams AR 11 ar klimatu saistīto apdraudējumu tabulā, šis standarts attiecas uz akūtiem un hroniskiem fiziskiem riskiem, ko rada ar ūdeni un okeānu saistīti apdraudējumi. Biodaudzveidības zudums un ekosistēmu degradācija, ko var izraisīt klimata pārmaiņas, ir aplūkota ESRS E4“Biodaudzveidība un ekosistēmas”.

11.

Šis standarts būtu jālasa kopā ar ESRS 1“Vispārīgās prasības” un ESRS 2“Vispārīgi atklājamā informācija”.

Informācijas atklāšanas prasības

ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija

12.

Šīs iedaļas prasības ir jālasa kopā ar ESRS 2 2. nodaļā “Pārvaldība”, 3. nodaļā “Stratēģija” un 4. nodaļā “Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība” prasīto atklājamo informāciju. Attiecīgo atklājamo informāciju sniedz ilgtspējas deklarācijā līdztekus informācijai, kas prasīta ESRS 2, izņemot ESRS 2 SBM-3“Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”, par kuru uzņēmumam saskaņā ar ESRS 2 46. punktu ir iespēja sniegt atklājamo informāciju līdztekus citai informācijai, kas pieprasīta šajā tematiskajā standartā.

Pārvaldība

Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 GOV-3 “Ar ilgtspēju saistīta snieguma iekļaušana stimulēšanas shēmās”

13.

Uzņēmums atklāj informāciju par to, vai un kā ar klimatu saistīti apsvērumi ir ņemti vērā administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļu atalgojumā, kā arī, vai to sniegums ir novērtēts, ņemot vērā SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājus, par kuriem ziņots saskaņā ar informācijas atklāšanas prasību E1-4, un par pašreizējā periodā atzīto atalgojuma procentuālo īpatsvaru, kas ir saistīts ar klimata apsvērumiem, paskaidrojot, kādi ir šie klimata apsvērumi.

Stratēģija

Informācijas atklāšanas prasība E1-1. Klimata pārmaiņu mitigācijai veltīts pārkārtošanās plāns

14.

Uzņēmums atklāj savu klimata pārmaiņu mitigācijai veltīto pārkārtošanās plānu  (35) .

15.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast uzņēmuma iepriekšējos, pašreizējos un turpmākos klimata pārmaiņu mitigācijas centienus, lai nodrošinātu, ka tā stratēģija un darījumdarbības modelis ir saderīgi ar pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku un globālās sasilšanas palielinājuma ierobežošanu līdz 1,5 °C saskaņā ar Parīzes nolīgumu un mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, kā arī attiecīgā gadījumā — izprast, cik lielā mērā uzņēmums ir pakļauts ar oglēm, naftu un gāzi saistītām darbībām.

16.

Informācijā, kas minēta 14. punktā, ietveramas šādas ziņas: (a) atsaucoties uz SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājiem (kā noteikts informācijas atklāšanas prasībā E1-4) — skaidrojums par to, kā uzņēmuma mērķrādītāji sader ar globālās sasilšanas palielinājuma ierobežošanu līdz 1,5 °C saskaņā ar Parīzes nolīgumu; (b) atsaucoties uz SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājiem (kā noteikts informācijas atklāšanas prasībā E1-4) un klimata pārmaiņu mitigācijas darbībām (kā noteikts informācijas atklāšanas prasībā E1-3) — skaidrojums par apzinātajām dekarbonizācijas svirām un svarīgākajām plānotajām darbībām, tajā skaitā izmaiņām uzņēmuma produktu un pakalpojumu portfelī un jaunu tehnoloģiju ieviešanu paša uzņēmuma operācijās vai vērtības ķēdes augšposmā/lejasposmā; (c) atsaucoties uz klimata pārmaiņu mitigācijas darbībām (kā noteikts informācijas atklāšanas prasībā E1-3) — skaidrojums par uzņēmuma investīcijām un finansējumu, ar ko atbalsta pārkārtošanās plāna īstenošanu, un to apmēra noteikšanu, norādot atsauci uz taksonomijai atbilstīgo CapEx galvenajiem darbības rādītājiem un attiecīgā gadījumā CapEx plāniem, ko uzņēmums atklāj saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/2178; (d) to potenciālo ieslēgto SEG emisiju kvalitatīvs novērtējums ko rada uzņēmuma galvenie aktīvi un produkti. Tas ietver skaidrojumu par to, vai un kā šīs emisijas var apdraudēt uzņēmuma SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanu un palielināt pārkārtošanās risku, un attiecīgā gadījumā — skaidrojumu par uzņēmuma plāniem pārvaldīt tā SEG ziņā ietilpīgos un energoietilpīgos aktīvus un produktus; (e) tādu uzņēmumu gadījumā, uz kuru saimniecisko darbību attiecas deleģētās regulas par pielāgošanos klimata pārmaiņām vai to mitigāciju saskaņā ar Taksonomijas regulu, skaidrojumu par uzņēmuma mērķi vai plāniem (CapEx, CapEx plāni un OpEx) saskaņot savas saimnieciskās darbības (ieņēmumi, CapEx, OpEx) ar Komisijas Deleģētajā regulā 2021/2139 (36) noteiktajiem kritērijiem; (f) attiecīgā gadījumā informāciju par būtiskām pārskata periodā investētām CapEx summām, kas attiecas uz saimnieciskajām darbībām, kuras saistītas ar oglēm, naftu un gāzi (37); (g) informācija par to, vai uzņēmums ir vai nav izslēgts no Parīzes nolīgumam pielāgotajiem ES etaloniem (38); (h) skaidrojums par to, kā pārkārtošanās plāns ir iekļauts uzņēmuma vispārējā darījumdarbības stratēģijā un finanšu plānošanā un ir ar to saskaņots, (i) vai pārkārtošanās plānu ir apstiprinājušas administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras, un (j) skaidrojums par uzņēmuma progresu pārkārtošanās plāna īstenošanā.

17.

Ja uzņēmumam nav pārkārtošanās plāna, tas šo faktu norāda un šādā gadījumā precizē, kad tas pieņems pārkārtošanās plānu.

Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-3 “Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”

18.

Par katru būtisku ar klimatu saistīto risku, ko uzņēmums ir identificējis, tas paskaidro, vai struktūra uzskata, ka risks ir ar klimatu saistīts fizisks risks vai ar klimatu saistīts pārkārtošanās risks.

19.

Uzņēmums apraksta savas stratēģijas un darījumdarbības modeļa noturību pret klimata pārmaiņām. Aprakstā norāda: (a) noturības analīzes tvērumu; (b) to, kā un kad veikta noturības analīze, tostarp apraksta klimata scenāriju analīzes izmantošanu, kā norādīts turpmāk sniegtajās informācijas atklāšanas prasībās saistībā ar ESRS 2 IRO-1 un saistītajos piemērošanas prasību punktos, un (c) noturības analīzes rezultātus, arī scenāriju analīzes rezultātus.

Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība

Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 IRO-1 “To procesu apraksts, ar ko identificē un novērtē būtisko ar klimatu saistīto ietekmi, riskus un iespējas”

20.

Uzņēmums apraksta procesu, kas paredzēts ar klimatu saistītās ietekmes, risku un iespēju identificēšanai un novērtēšanai. Aprakstā ietver uzņēmuma procesu, kas saistīts ar: (a) ietekmi uz klimata pārmaiņām, jo īpaši uzņēmuma SEG emisijas (kā noteikts informācijas atklāšanas prasībā ESRS E1-6); (b) ar klimatu saistītos fiziskos riskus uzņēmuma operācijās un vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā, jo īpaši: i. norādot ar klimatu saistītos apdraudējumus, ņemot vērā vismaz augstu emisiju klimata scenārijus, un ii. novērtējot to, kā uzņēmuma aktīvi un darījumdarbība var būt pakļauti un ir jutīgi pret šiem ar klimatu saistītajiem apdraudējumiem, kas uzņēmumam rada nopietnus fiziskus riskus; (c) ar klimata pārmaiņām saistītos pārkārtošanās riskus un iespējas paša uzņēmuma operācijās un vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā, jo īpaši: i. norādot ar klimatu saistītos pārkārtošanās notikumus, ņemot vērā vismaz tādu klimata scenāriju, kas atbilst globālās sasilšanas pieauguma ierobežošanai līdz 1,5 °C, to nepārsniedzot vai pārsniedzot vien nedaudz, un ii. novērtējot to, kā uzņēmuma aktīvi un saimnieciskā darbība var būt pakļauti šiem ar klimatu saistītajiem pārkārtošanās notikumiem, kas uzņēmumam rada nopietnus pārkārtošanās riskus vai iespējas.

21.

Atklājot 20. punkta b) un c) apakšpunktā prasīto informāciju, uzņēmums paskaidro, kā tas izmantojis ar klimatu saistīto scenāriju analīzi, kurā ietverti vairāki ar klimatu saistīti scenāriji, lai apzinātu un novērtētu fiziskos un pārkārtošanās riskus un iespējas īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Informācijas atklāšanas prasība E1-2. Ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītās rīcībpolitikas

22.

Uzņēmums apraksta rīcībpolitikas, ko tas ir pieņēmis, lai pārvaldītu būtisko ietekmi, riskus un iespējas, kas saistīti ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos tām.

23.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast, kādā mērā uzņēmums ieviesis rīcībpolitikas, kas attiecas uz tā būtiskās ietekmes, risku un iespēju, kuri saistīti ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos tām, identificēšanu, novērtēšanu, pārvaldību un/vai remediāciju.

24.

22. punktā prasītā atklājamā informācija ietver informāciju par uzņēmuma izstrādātajām rīcībpolitikām, ar ko tas pārvalda būtisko ietekmi, riskus un iespējas, kuri saistīti ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos tām saskaņā ar ESRS 2 MDR-P“Rīcībpolitikas, kas pieņemtas būtisku ilgtspējas jautājumu pārvaldībai”.

25.

Uzņēmums norāda, vai un kā tā rīcībpolitikas attiecas uz šādām jomām: (a) klimata pārmaiņu mitigācija, (b) pielāgošanās klimata pārmaiņām, (c) energoefektivitāte, (d) atjaunīgās enerģijas apguve un (e) citām.

Informācijas atklāšanas prasība E1-3. Darbības un resursi, kas saistīti ar klimata pārmaiņu rīcībpolitikām

26.

Uzņēmums atklāj informāciju par savām klimata pārmaiņu mitigācijas un pielāgošanās darbībām un to īstenošanai piešķirtajiem resursiem.

27.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par galvenajām darbībām, kas veiktas un plānotas, lai sasniegtu ar klimatu saistītos rīcībpolitikas mērķus un mērķrādītājus.

28.

Ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos tām saistīto darbību un resursu aprakstā ievēro principus, kas izklāstīti ESRS 2 MDR-A“Darbības un resursi saistībā ar būtiskiem ilgtspējas jautājumiem”.

29.

Papildus ESRS 2 MDR-A noteiktajam uzņēmums: (a) uzskaitot galvenās darbības, kas veiktas pārskata gadā un plānotas nākotnē, norāda klimata pārmaiņu mitigācijas darbības pa dekarbonizācijas svirām, ietverot dabā balstītus risinājumus; (b) aprakstot klimata pārmaiņu mitigācijas darbību iznākumu, norāda sasniegto un paredzamo SEG emisiju samazinājumu un (c) būtiskas CapEx un OpEx summas, kas vajadzīgas veikto vai plānoto darbību īstenošanai, sasaista ar: i. relevantajiem finanšu pārskatu posteņiem vai piezīmēm; ii. galvenajiem darbības rādītājiem, kuri prasīti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2021/2178, un iii. attiecīgā gadījumā — CapEx plānu, kas prasīts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2021/2178.

Rādītāji un mērķrādītāji

Informācijas atklāšanas prasība E1-4. Ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītie mērķrādītāji

30.

Uzņēmums atklāj informāciju par noteiktajiem ar klimatu saistītajiem mērķrādītājiem.

31.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast mērķrādītājus, ko uzņēmums ir izvirzījis savu ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistīto rīcībpolitiku atbalstam un ar klimatu saistītās būtiskās ietekmes, risku un iespēju aplūkošanai.

32.

30. punktā prasītā mērķrādītāju atklāšana ietver informāciju, kas prasīta ESRS 2 MDR-T“Rīcībpolitiku un darbību rezultativitātes uzraudzība, izmantojot mērķrādītājus”.

33.

Lai atklātu 30. punktā prasīto informāciju, uzņēmums atklāj informāciju par to, vai un kā tas ir noteicis SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājus un/vai jebkādus citus mērķrādītājus, lai pārvaldītu būtisku ar klimatu saistītu ietekmi, riskus un iespējas, piemēram, atjaunīgās enerģijas apguvi, energoefektivitāti, pielāgošanos klimata pārmaiņām un fizisko vai pārkārtošanās risku mitigāciju.

34.

Ja uzņēmums ir noteicis SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājus (39), piemēro ESRS 2 MDR-T un šādas prasības: (a) SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājus norāda kā absolūtu vērtību (vai nu tonnās CO2 ekv., vai arī kā procentuālu bāzes gada emisiju daļu) un attiecīgā gadījumā kā intensitātes vērtību; (b) SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājus 1., 2. un 3. pakāpes SEG emisijām atklāj atsevišķi vai kopā. Kombinēto SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāju gadījumā uzņēmums norāda, uz kuru SEG emisiju pakāpi (1., 2. un/vai 3.) mērķrādītājs attiecas, daļu, kas attiecināma uz katru attiecīgo SEG emisiju pakāpi, un kuras SEG ir aptvertas. Uzņēmums paskaidro, kā tiek nodrošināts šo mērķrādītāju saskanīgums ar SEG inventarizācijas pārskata robežām (kā noteikts informācijas atklāšanas prasībā E1-6). SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāji ir bruto mērķrādītāji, kas nozīmē, ka uzņēmums SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājos neiekļauj SEG piesaistījumus, oglekļa kredītus vai novērstas emisijas; (c) uzņēmums atklāj savu pašreizējo bāzes gada un bāzlīnijas vērtību un no 2030. gada pēc katra nākamā piecu gadu perioda saviem SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājiem atjaunina bāzes gadu. Uzņēmums var atklāt informāciju par iepriekš panākto progresu saistībā ar mērķrādītāju sasniegšanu pirms pašreizējā bāzes gada, ar nosacījumu, ka šī informācija atbilst šā standarta prasībām; (d) SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāji ietver vismaz mērķvērtības 2030. gadam un, ja iespējams, 2050. gadam. No 2030. gada mērķvērtības nosaka pēc katra nākamā piecu gadu perioda; (e) uzņēmums norāda, vai SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāji ir zinātniski pamatoti un saderīgi ar globālās sasilšanas pieauguma ierobežošanu līdz 1,5 °C. Uzņēmums norāda, kāda sistēma un metodika ir izmantotas šo mērķrādītāju noteikšanai, arī to, vai tie ir iegūti, izmantojot nozares dekarbonizācijas trajektoriju, kādi ir pamatā esošie klimata un rīcībpolitikas scenāriji un vai mērķrādītāji ir ārēji nodrošināti. Kā daļu no kritiskajiem pieņēmumiem SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāju noteikšanai uzņēmums īsi paskaidro, kā tas ir ņēmis vērā nākotnes norises (piemēram, pārdošanas apjomu izmaiņas, klientu vēlmju un pieprasījuma izmaiņas, regulatīvos faktorus un jaunas tehnoloģijas) un kā tās potenciāli ietekmēs gan tā SEG emisijas, gan emisiju samazinājumus; un (f) uzņēmums apraksta paredzamās dekarbonizācijas sviras (piemēram, energoefektivitāti vai materiālefektivitāti un patēriņa samazināšanu, kurināmā maiņu, atjaunīgās enerģijas izmantošanu, produktu un procesu pakāpenisku izskaušanu vai aizstāšanu) un to kopējo kvantitatīvo ieguldījumu SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanā.

Informācijas atklāšanas prasība E1-5. Enerģijas patēriņš un energoresursu struktūra

35.

Uzņēmums sniedz informāciju par enerģijas patēriņu un energoresursu struktūru.

36.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par uzņēmuma kopējo enerģijas patēriņu absolūtā izteiksmē, energoefektivitātes uzlabošanu, par to, cik lielā mērā uzņēmums ir pakļauts ar oglēm, naftu un gāzi saistītām darbībām, un par atjaunīgo energoresursu īpatsvaru tā kopējā energoresursu struktūrā.

37.

35. punktā prasītajā atklājamajā informācijā iekļaujams kopējais enerģijas patēriņš (MWh), kas saistīts ar pašu operācijām, šādā dalījumā: (a) kopējais enerģijas patēriņš no fosilajiem energoresursiem (40); (b) kopējais enerģijas patēriņš no kodolenerģijas avotiem; (c) kopējais enerģijas patēriņš no atjaunīgiem energoresursiem šādā dalījumā: i. kurināmā patēriņš no atjaunīgiem energoresursiem, ieskaitot biomasu (arī bioloģiskas izcelsmes rūpnieciskus un sadzīves atkritumus), biodegvielas, biogāzi, atjaunīgo ūdeņradi (41) u. c.); ii. iepirktās vai iegūtās atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas, siltumenerģijas, tvaika un aukstuma patēriņš un iii. tās pašu saražotās atjaunīgās enerģijas patēriņš, kas nav kurināmais.

38.

Uzņēmums, kurš veic operācijas nozarēs ar lielu ietekmi uz klimatu (42), kopējo enerģijas patēriņu no fosilajiem energoresursiem dezagregē vēl sīkāk šādi: (a) kurināmā patēriņš no oglēm un ogļu produktiem; (b) kurināmā patēriņš no jēlnaftas un naftas produktiem; (c) kurināmā patēriņš no dabasgāzes; (d) kurināmā patēriņš no citiem fosilajiem energoresursiem; (e) iepirktās vai iegūtās fosilo energoresursu elektroenerģijas, siltumenerģijas, tvaika vai aukstuma patēriņš.

39.

Turklāt attiecīgā gadījumā uzņēmums dezagregē un atsevišķi atklāj informāciju par saražoto neatjaunīgo enerģiju un atjaunīgo enerģiju (MWh) (43).

Neto ieņēmumos balstīta energointensitāte  (44)

40.

Uzņēmums sniedz informāciju par energointensitāti (kopējo enerģijas patēriņu uz neto ieņēmumiem), kas saistīta ar darbībām nozarēs ar lielu ietekmi uz klimatu.

41.

40. punktā prasīto atklājamo informāciju par energointensitāti iegūst tikai no kopējā enerģijas patēriņa un neto ieņēmumiem no darbībām nozarēs ar lielu ietekmi uz klimatu.

42.

Uzņēmums precizē nozares ar lielu ietekmi uz klimatu, kuras izmanto energointensitātes aprēķinam, kas prasīts 40. punktā.

43.

Uzņēmums atklāj informāciju par to, kā tas neto ieņēmumu summu no darbībām nozarēs ar lielu ietekmi uz klimatu (saucējs energointensitātes aprēķinā, kas prasīts 40. punktā) saskaņo ar finanšu pārskatu attiecīgo posteni vai piezīmēm.

Informācijas atklāšanas prasība E1-6. 1., 2., 3. pakāpes bruto SEG emisijas un kopējās SEG emisijas

44.

Uzņēmums atklāj ziņas (t CO2 ekv.) par (45) : (a) 1. pakāpes bruto SEG emisijām, (b) 2. pakāpes bruto SEG emisijām, (c) 3. pakāpes bruto SEG emisijām un (d) kopējām SEG emisijām.

45.

44. punktā noteiktais informācijas atklāšanas prasības mērķis attiecībā uz: (a) 1. pakāpes bruto SEG emisijām, kā noteikts 44. punkta a) apakšpunktā, ir sniegt izpratni par uzņēmuma tiešo ietekmi uz klimata pārmaiņām un tā kopējo SEG emisiju daļu, kas tiek regulēta ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām; (b) 2. pakāpes bruto SEG emisijām, kā noteikts 44. punkta b) apakšpunktā, ir sniegt izpratni par netiešo ietekmi uz klimata pārmaiņām, ko rada uzņēmuma patērētā enerģija, neatkarīgi no tā, vai tā ir ārēji iepirkta vai iegūta; (c) 3. pakāpes bruto SEG emisijām, kā noteikts 44. punkta c) apakšpunktā, ir sniegt izpratni par SEG emisijām, kas rodas uzņēmuma vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā ārpus tā 1. un 2. pakāpes SEG emisijām. Daudziem uzņēmumiem 3. pakāpes SEG emisijas var būt galvenā SEG inventarizācijas pārskata daļa, un tās ir svarīgs uzņēmuma pārkārtošanās riskus veidojošais faktors; (d) kopējām SEG emisijām, kā noteikts 44. punkta d) apakšpunktā, ir jāsniedz vispārēja izpratne par uzņēmuma SEG emisijām un par to, vai tās rodas no paša uzņēmuma operācijām vai no augšposma un lejasposma vērtības ķēdes. Šīs informācijas atklāšana ir priekšnoteikums, lai izmērītu progresu SEG emisiju samazināšanā saskaņā ar uzņēmuma klimatiskajiem mērķrādītājiem un ES rīcībpolitiku mērķiem. Šajā informācijas atklāšanas prasībā noteiktā informācija ir nepieciešama arī, lai izprastu uzņēmuma ar klimatu saistītos pārkārtošanās riskus.

46.

Atklājot informāciju par SEG emisijām, kas prasīta saskaņā ar 44. punktu, uzņēmums ievēro ESRS 1 62.–67. punkta prasības. Būtībā dati par SEG emisijām no asociētajiem uzņēmumiem vai kopuzņēmumiem, kas ir daļa no uzņēmuma vērtības ķēdes augšposma un lejasposma (ESRS 1 67. punkts), neaprobežojas ar piederošajām kapitāla daļām. Uzņēmums SEG emisijas no tā asociētajiem uzņēmumiem, kopuzņēmumiem, nekonsolidētiem meitasuzņēmumiem (investīciju struktūrām) un kopuzņēmumiem saskaņā ar līgumisku vienošanos, kas nav strukturēti ar kādas struktūras starpniecību (t. i., kopīgi kontrolētas operācijas un aktīvi), uzskaita atbilstīgi uzņēmuma operacionālās kontroles apmēram tajos.

47.

Ja būtiski mainās ziņojošā uzņēmuma un tā augšposma un lejasposma vērtības ķēdes definīcijas, uzņēmums šīs izmaiņas atklāj un paskaidro to ietekmi uz tā ziņoto SEG emisiju salīdzināmību starp gadiem (t. i., ietekmi uz pašreizējā un iepriekšējā pārskata perioda SEG emisiju salīdzināmību).

48.

Informācijā, kas saskaņā ar 44. punkta a) apakšpunktu atklājama par bruto 1. pakāpes SEG emisijām, ietver: (a) 1. pakāpes bruto SEG emisijas (t CO2 ekv.) un (b) 1. pakāpes SEG emisiju procentuālo daļu no regulētajām emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām.

49.

Informācijā, kas saskaņā ar 44. punkta b) apakšpunktu atklājama par bruto 2. pakāpes SEG emisijām, ietver: (a) uz atrašanās vietu balstītas 2. pakāpes bruto SEG emisijas (t CO2 ekv.) un (b) uz tirgu balstītas 2. pakāpes bruto SEG emisijas (t CO2 ekv.).

50.

Informāciju par 1. un 2. pakāpes emisijām, par kurām informāciju atklāj saskaņā ar 44. panta a) un b) apakšpunktu, uzņēmums dezagregē, atklājot atsevišķi informāciju par emisijām no: (a) konsolidētās uzskaites grupas (mātesuzņēmums un meitasuzņēmumi) un (b) investīciju saņēmējiem, piemēram, asociētajiem uzņēmumiem, kopuzņēmumiem, nekonsolidētiem meitasuzņēmumiem, kurus konsolidētās uzskaites grupas finanšu pārskatos neuzskaita pilnībā konsolidēti, un kopuzņēmumiem saskaņā ar līgumisku vienošanos, kas nav strukturēti ar kādas struktūras starpniecību (t. i., kopīgi kontrolētas operācijas un aktīvi), pār kuriem uzņēmumam ir operacionālā kontrole.

51.

Informācijā, kas saskaņā ar 44. punkta c) apakšpunktu atklājama par bruto 3. pakāpes SEG emisijām, ietver SEG emisijas (t CO2 ekv.) no katras nozīmīgās 3. pakāpes kategorijas (t. i., no katras 3. pakāpes kategorijas, kas uzņēmumam ir prioritāra).

52.

Informācija, kas atklājama par kopējām SEG emisijām saskaņā ar 44. punkta d) apakšpunktu, ir summa, ko veido 1., 2. un 3. pakāpes SEG emisijas, par kurām informāciju atklāj saskaņā ar 44. punkta a)–c) apakšpunktu. Kopējās SEG emisijas dezagregē, nodalot: (a) kopējās SEG emisijas, kas iegūtas no pamatā esošajām 2. pakāpes SEG emisijām, kuras mērītas, izmantojot uz atrašanās vietu balstītu metodi, un (b) kopējās SEG emisijas, kas iegūtas no pamatā esošajām 2. pakāpes SEG emisijām, kuras mērītas, izmantojot uz tirgu balstītu metodi.

Neto ieņēmumos balstīta SEG intensitāte  (46)

53.

Uzņēmums atklāj informāciju par SEG emisiju intensitāti (kopējās SEG emisijas uz neto ieņēmumiem).

54.

Informācijā, kas saskaņā ar 53. punktu atklājama par SEG intensitāti, norāda kopējās SEG emisijas (t CO2 ekv.) (kas prasītas saskaņā ar 44. punkta d) apakšpunktu) uz neto ieņēmumiem.

55.

Uzņēmums atklāj informāciju par to, kā tas neto ieņēmumu summas (saucējs SEG emisiju aprēķinā, kas prasīts 53. punktā) saskaņo ar relevanto finanšu pārskatu posteni vai piezīmēm.

Informācijas atklāšanas prasība E1-7. Ar oglekļa kredītiem finansētie SEG piesaistes un SEG mazināšanas projekti

56.

Uzņēmums atklāj šādas ziņas: (a) SEG piesaiste un uzglabāšana (t CO2 ekv.), kas izriet no projektiem, kurus tas varētu būt izstrādājis paša operāciju ietvaros vai kuros tas varētu būt devis ieguldījumu vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā, un (b) SEG emisiju samazinājums vai piesaistījumi no klimata pārmaiņu mitigācijas projektiem ārpus uzņēmuma vērtības ķēdes, ko tas ir finansējis vai plāno finansēt, iegādājoties oglekļa kredītus.

57.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir šāds: (a) sniegt priekšstatu par darbībām, ko uzņēmums veic, lai pastāvīgi piesaistītu SEG no atmosfēras vai aktīvi atbalstītu šādu piesaisti, iespējams, lai sasniegtu neto nulles emisiju mērķrādītājus (kā norādīts 60. punktā); (b) sniegt priekšstatu par to oglekļa kredītu apjomu un kvalitāti, kurus uzņēmums ir iegādājies vai plāno iegādāties brīvprātīgajā oglekļa tirgū, iespējams, lai pamatotu norādes par SEG neitralitāti (kā norādīts 61. punktā).

58.

Informācijā, kas saskaņā ar 56. punkta a) apakšpunktu atklājama par SEG piesaistījumiem un uzglabāšanu, attiecīgā gadījumā ietver: (a) kopējo SEG piesaistījumu un uzglabāšanas apjomu (t CO2 ekv.), dezgregējot un atklājot atsevišķi informāciju par apjomiem, kas saistīti ar paša uzņēmuma operācijām un tā vērtības ķēdes augšposmu un lejasposmu, kā arī sadalījumā pa piesaistes darbībām, un (b) uzņēmuma izmantotos aprēķinu pieņēmumus, metodiku un sistēmas.

59.

Informācijā, kas saskaņā ar 56. punkta b) apakšpunktu atklājama par oglekļa kredītiem, attiecīgā gadījumā ietver: (a) to kopējo oglekļa kredītu apjomu (t CO2 ekv.) ārpus uzņēmuma vērtības ķēdes, kuri ir verificēti saskaņā ar atzītiem kvalitātes standartiem un dzēsti pārskata periodā, un (b) to kopējo oglekļa kredītu apjomu (t CO2 ekv.) ārpus uzņēmuma vērtības ķēdes, ko plānots dzēst nākotnē, un informāciju par to, vai minēto oglekļa kredītu pamatā ir spēkā esoši līgumi.

60.

Ja uzņēmums papildus bruto SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājiem norāda arī neto nulles emisiju mērķrādītāju, ievērojot informācijas atklāšanas prasības E1-4 30. punktu, tas paskaidro tvērumu, izmantoto metodiku un sistēmas, kā arī to, kā atlikušās SEG emisijas (pēc aptuveni 90–95 % SEG emisiju samazinājuma, ar iespējamām pamatotām atšķirībām starp nozarēm saskaņā ar atzītu nozaru dekarbonizācijas trajektoriju) paredzēts neitralizēt, piemēram, ar SEG piesaistījumiem paša uzņēmuma operācijās un vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā.

61.

Ja uzņēmums ir sniedzis publiskas norādes par SEG neitralitāti, kas ietver oglekļa kredītu izmantošanu, tas paskaidro: (a) vai un kādā veidā minētās norādes papildina SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāji, kā prasīts informācijas atklāšanas prasībā ESRS E1-4; (b) vai un kādā veidā minētās norādes un paļaušanās uz oglekļa kredītiem netraucē un nemazina tā SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāju (47) vai attiecīgā gadījumā tā nulles emisiju mērķrādītāja sasniegšanu un (c) izmantoto oglekļa kredītu ticamību un integritāti, cita starpā norādot atsauci uz atzītiem kvalitātes standartiem.

Informācijas atklāšanas prasība E1-8. Iekšējā oglekļa cenu noteikšana

62.

Uzņēmums atklāj informāciju par to, vai tas piemēro iekšējās oglekļa cenu noteikšanas shēmas un, ja piemēro, kā šīs shēmas atbalsta tā lēmumu pieņemšanu un stimulē ar klimatu saistītās rīcībpolitikas un mērķrādītāju īstenošanu.

63.

Informācijā, kas minēta 62. punktā, ietveramas šādas ziņas: (a) iekšējās oglekļa cenu noteikšanas shēmas veids, piemēram, ēnu cenas, ko piemēro, pieņemot lēmumus par investīcijām CapEX vai pētniecībā un izstrādē, iekšējās oglekļa maksas vai iekšējie oglekļa fondi; (b) oglekļa cenu noteikšanas shēmu konkrētais tvērums (darbības, ģeogrāfiskās teritorijas, struktūras utt.); (c) oglekļa cenas, kas piemērotas atkarībā no shēmas veida, un kritiskie pieņēmumi, kas izdarīti, lai noteiktu cenas, tajā skaitā piemēroto oglekļa cenu avots un iemesli, kāpēc tās tiek uzskatītas par relevantām izvēlētajam lietojumam. Uzņēmums var atklāt oglekļa cenu aprēķināšanas metodiku, tajā skaitā to, cik lielā mērā cenas ir noteiktas, izmantojot zinātniskos norādījumus, un kā to attīstība nākotnē ir saistīta ar zinātniski pamatotām oglekļa cenu noteikšanas trajektorijām, un (d) kārtējā gada aptuvenie 1., 2. un attiecīgā gadījumā 3. pakāpes bruto SEG emisiju apjomi (t CO2 ekv.), uz kuriem attiecas šīs shēmas, kā arī to daļa no uzņēmuma kopējā SEG emisiju apjoma saistībā ar katru attiecīgo pakāpi.

Informācijas atklāšanas prasība E1-9. Paredzamais finansiālais iespaids, ko rada būtiski fiziskie un pārkārtošanās riski un potenciālās ar klimata pārmaiņām saistītās izdevības

64.

Uzņēmums atklāj: (a) paredzamo finansiālo iespaidu, ko tam rada būtiski fiziskie riski; (b) paredzamo finansiālo iespaidu, ko tam rada būtiski pārkārtošanās riski, un (c) tā potenciālu gūt labumu no būtiskām ar klimata pārmaiņām saistītām izdevībām.

65.

Informācija, kas prasīta 64. punktā, papildina informāciju par pašreizējo finansiālo iespaidu, kas prasīta saskaņā ar ESRS 2 SBM-3 48. punkta d) apakšpunktu. Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis saistībā ar (a) paredzamo finansiālo iespaidu, ko rada būtiski fiziskie un pārkārtošanās riski, ir sniegt izpratni par to, kā šie riski īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā būtiski ietekmē (vai ir pamatoti gaidāms, ka varētu būtiski ietekmēt) uzņēmuma finansiālo stāvokli, finanšu rezultātus un naudas plūsmas. Novērtējot būtisko fizisko un pārkārtošanās risku paredzamo finansiālo iespaidu, būtu jāizmanto scenāriju analīzes rezultāti, kas izmantoti noturības analīzes veikšanai, kā prasīts AR 10.–AR 13. punktā; (b) potenciāls izmantot būtiskas ar klimata pārmaiņām saistītās izdevības var palīdzēt izprast, kā uzņēmums var gūt finansiālu labumu no būtiskām ar klimata pārmaiņām saistītām izdevībām. Šī atklājamā informācija papildina galvenos darbības rādītājus, kas jāatklāj saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/2178.

66.

Informācijā, kas saskaņā ar 64. punkta a) apakšpunktu atklājama par būtisku fizisku risku paredzamo finansiālo iespaidu, ietveramas šādas ziņas (48): (a) to aktīvu naudas summa un īpatsvars (procentos), kas pakļauti būtiskam fiziskam riskam īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā pirms pielāgošanās klimata pārmaiņām darbību apsvēršanas; šo aktīvu naudas summas, kas dezagregētas pa akūtiem un hroniskiem fiziskiem riskiem (49); (b) to aktīvu īpatsvars, kuri pakļauti būtiskam fiziskam riskam, uz ko attiecas pielāgošanās klimata pārmaiņām darbības; (c) to nozīmīgo aktīvu atrašanās vieta, kas pakļauti būtiskam fiziskam riskam (50), un (d) neto ieņēmumu naudas summa un īpatsvars (procentos) no uzņēmuma saimnieciskās darbības, kas pakļauta būtiskam fiziskam riskam īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.

67.

Informācijā, kas saskaņā ar 64. punkta b) apakšpunktu atklājama par būtisku pārkārtošanās risku paredzamo finansiālo iespaidu, ietver šādas ziņas: (a) to aktīvu naudas summa un īpatsvars (procentos), kas pakļauti būtiskam pārkārtošanās riskam īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā pirms klimata pārmaiņu mitigācijas darbību apsvēršanas; (b) to aktīvu īpatsvars, kuri pakļauti būtiskam pārkārtošanās riskam, uz ko attiecas klimata pārmaiņu mitigācijas darbības; (c) uzņēmuma nekustamā īpašuma aktīvu uzskaites vērtības, dalījumā pa energoefektivitātes klasēm (51); (d) saistības, kas, iespējams, jāatzīst finanšu pārskatos īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, un (e) neto ieņēmumu no uzņēmuma saimnieciskās darbības, kas pakļauta būtiskam pārkārtošanās riskam īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, naudas summas un īpatsvars (procentos), tajā skaitā attiecīgā gadījumā — neto ieņēmumi no uzņēmuma klientiem, kas veic ar oglēm, naftu un gāzi saistītas darbības.

68.

Uzņēmums atklāj informāciju par to, kā tas ar finanšu pārskatu attiecīgajiem posteņiem vai piezīmēm saskaņo šāds summas: (a) nozīmīgas aktīvu un neto ieņēmumu summas, kas pakļautas būtiskam fiziskam riskam (kā prasīts 66. punktā); (b) nozīmīgas aktīvu, saistību un neto ieņēmumu summas, kas pakļautas būtiskam pārkārtošanās riskam (kā prasīts 67. punktā).

69.

Atklājot informāciju par potenciālu izmantot ar klimata pārmaiņām saistītās izdevības, kā noteikts 64. punkta c) apakšpunktā, uzņēmums ņem vērā šādus aspektus (52): (a) gaidāmos izmaksu ietaupījumus no klimata pārmaiņu mitigācijas un pielāgošanās darbībām un (b) potenciālā tirgus lielumu vai paredzamās izmaiņas neto ieņēmumos no mazoglekļa produktiem un pakalpojumiem vai pielāgošanās risinājumiem, kas uzņēmumam ir vai var būt pieejami.

70.

No izdevībām izrietošā finansiālā iespaida kvantitatīvs novērtējums nav nepieciešams, ja šāda atklājamā informācija neatbilst lietderīgas informācijas kvalitatīvajām iezīmēm, kas norādītas ESRS 1 B papildinājumā “Informācijas kvalitatīvās iezīmes”.

ESRS E2

PIESĀRŅOJUMS

SATURA RĀDĪTĀJS

Mērķis

Mijiedarbība ar citiem ESRS

Informācijas atklāšanas prasības

–

ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija

Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība

–

Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 IRO-1“To procesu apraksts, ar ko identificē un novērtē būtisko ar piesārņojumu saistīto ietekmi, riskus un iespējas”

–

Informācijas atklāšanas prasība E2-1. Rīcībpolitikas attiecībā uz piesārņojumu

–

Informācijas atklāšanas prasība E2-2. Darbības un resursi saistībā ar piesārņojumu

Rādītāji un mērķrādītāji

–

Informācijas atklāšanas prasība E2-3. Mērķrādītāji saistībā ar piesārņojumu

–

Informācijas atklāšanas prasība E2-4. Gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums

–

Informācijas atklāšanas prasība E2-5. Vielas, kas rada bažas, un vielas, kas rada ļoti lielas bažas

–

Informācijas atklāšanas prasība E2-6. Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt ar piesārņojumu saistītā ietekme, riski un iespējas

A papildinājums.

Piemērošanas prasības

–

ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija

Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība

–

Informācijas atklāšanas prasība E2-1. Rīcībpolitikas attiecībā uz piesārņojumu

–

Informācijas atklāšanas prasība E2-2. Darbības un resursi saistībā ar piesārņojumu

Rādītāji un mērķrādītāji

–

Informācijas atklāšanas prasība E2-3. Mērķrādītāji saistībā ar piesārņojumu

–

Informācijas atklāšanas prasība E2-4. Gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums

–

Informācijas atklāšanas prasība E2-5. Vielas, kas rada bažas, un vielas, kas rada ļoti lielas bažas

–

Informācijas atklāšanas prasība E2-6. Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt ar piesārņojumu saistītie riski un iespējas

Mērķis

1.

Šā standarta mērķis ir noteikt informācijas atklāšanas prasības, kas ļaus ilgtspējas deklarācijas lietotājiem saprast: (a) to, kā uzņēmums ietekmē gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu, ņemot vērā tā būtisko pozitīvo un negatīvo faktisko un iespējamo ietekmi; (b) jebkuras veiktās darbības, ar ko novērš vai mazina faktisko vai iespējamo negatīvo ietekmi, novērš riskus un izmanto iespējas, un šo darbību rezultātus; (c) uzņēmuma plānus un spēju pielāgot savu stratēģiju un darījumdarbības modeli saskaņā ar pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku un nepieciešamību novērst, kontrolēt un likvidēt piesārņojumu. Tas paredzēts, lai radītu no toksikantiem brīvu vidi ar nulles piesārņojumu, atbalstot arī ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plānu; (d) to uzņēmuma būtisko risku un iespēju būtību, veidu un apmēru, kas saistīti ar uzņēmuma ietekmi un atkarību saistībā ar piesārņojumu, kā arī piesārņojuma novēršanu, kontroli, likvidēšanu vai samazināšanu, tai skaitā piemērojot normatīvos aktus, un kā uzņēmums to īsteno; un (e) būtisko risku un iespēju, kas izriet no uzņēmuma ar piesārņojumu saistītās ietekmes un atkarības, finansiālo iespaidu uz uzņēmumu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.

2.

Šajā standartā ir izklāstītas informācijas atklāšanas prasības saistībā ar šādiem ilgtspējas jautājumiem: gaisa, ūdens, augsnes piesārņojumu, vielām, kas rada bažas (tajā skaitā vielām, kas rada ļoti lielas bažas).

3.

“Gaisa piesārņojums” attiecas uz uzņēmuma radītajām emisijām gaisā (gan iekštelpās, gan ārā), kā arī ar šādu emisiju novēršanu, kontroli un samazināšanu.

4.

“Ūdens piesārņojums” attiecas uz uzņēmuma radītajām emisijām ūdenī, kā arī ar šādu emisiju novēršanu, kontroli un samazināšanu.

5.

“Augsnes piesārņojums” attiecas uz uzņēmuma radītajām emisijām augsnē, kā arī ar šādu emisiju novēršanu, kontroli un samazināšanu.

6.

Attiecībā uz “vielām, kas rada bažas” — šis standarts ietver informāciju par vielu, kas rada bažas (arī vielu, kas rada ļoti lielas bažas), ražošanu, izmantošanu un/vai izplatīšanu un komercializāciju, ko veic uzņēmums. Mērķis prasībām atklāt informāciju par vielām, kas rada bažas, ir sniegt lietotājiem izpratni par faktisko vai iespējamo ietekmi, kas saistīta ar šādām vielām, ņemot vērā iespējamos ierobežojumus attiecībā uz to izmantošanu un/vai izplatīšanu un komercializāciju.

Mijiedarbība ar citiem ESRS

7.

Piesārņojuma temats ir cieši saistīts ar citiem vides apakštematiem, piemēram, klimata pārmaiņām, ūdens un jūras resursiem, biodaudzveidībuun aprites ekonomiku. Tādējādi, lai sniegtu visaptverošu pārskatu par to, kas varētu būt būtisks saistībā ar piesārņojumu, attiecīgās informācijas atklāšanas prasības ir ietvertas šādos citos vides standartos: (a) ESRS E1“Klimata pārmaiņas”, kurā aplūkotas šādas septiņas siltumnīcefekta gāzes, kas saistītas ar gaisa piesārņojumu: oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4), dislāpekļa oksīds (N2O), daļēji halogenētie fluorogļūdeņraži (HFC), perfluorogļūdeņraži (PFC), sēra heksafluorīds (SF6), slāpekļa trifluorīds (NF3); (b) ESRS E3“Ūdens un jūras resursi”, kurā aplūkots ūdens patēriņš (it sevišķi teritorijās, kuras pakļautas ūdens trūkuma riskam), ūdens reciklēšana un uzkrāšana. Tas ietver arī atbildīgu jūras resursu apsaimniekošanu, tajā skaitā uzņēmuma izmantoto, ar jūras resursiem saistīto preču (piemēram, grants, dziļjūras minerālu, jūras produktu) veidu un daudzumu. Šis standarts attiecas uz šādu darbību radīto negatīvo ietekmi uz ūdens un jūras resursu piesārņojumu, arī ar mikroplastmasu; (c) ESRS E4“Biodaudzveidība un ekosistēmas”, kurā aplūkotas ekosistēmas un sugas. Piesārņojums kā tiešas ietekmes faktors, kas izraisa biodaudzveidības zudumu, ir aplūkots šajā standartā; (d) ESRS E5“Resursu izmantojums un aprites ekonomika”, kas īpaši pievēršas pārejai no neatjaunīgo resursu ieguves un tādas prakses īstenošanas, kura novērš atkritumu radīšanu, — arī piesārņojumu, ko rada atkritumi.

8.

Ar piesārņojumu saistītais uzņēmuma iespaids var ietekmēt cilvēkus un kopienas. Būtiska negatīva ietekme uz skartajām kopienām, ko rada ar piesārņojumu saistīta ietekme, kura attiecināma uz uzņēmumu, ir ietverta ESRS S3“Skartās kopienas”.

9.

Šis standarts būtu jālasa kopā ar ESRS 1“Vispārīgās prasības” un ESRS 2“Vispārīgi atklājamā informācija”.

Informācijas atklāšanas prasības

ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija

10.

Šīs iedaļas prasības ir jālasa un ziņas jāsniedz kopā ar ESRS 2 4. nodaļā “Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība” prasīto atklājamo informāciju.

Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība

Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 IRO-1 “To procesu apraksts, ar ko identificē un novērtē būtisko ar piesārņojumu saistīto ietekmi, riskus un iespējas”

11.

Uzņēmums apraksta būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas procesu un sniedz informāciju par: (a) vai uzņēmums ir pārbaudījis savu objektu atrašanās vietu un darījumdarbību, lai noteiktu tā faktisko un potenciālo ar piesārņojumu saistīto ietekmi, riskus un iespējas paša operācijās un vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā, un, ja tā, tad kādas metodikas, pieņēmumi un rīki pārbaudē izmantoti; (b) vai un kā uzņēmums ir veicis konsultācijas, jo īpaši ar skartajām kopienām.

Informācijas atklāšanas prasība E2-1. Rīcībpolitikas attiecībā uz piesārņojumu

12.

Uzņēmums apraksta rīcībpolitikas, ko tas pieņēmis, lai pārvaldītu būtisko ietekmi, riskus un iespējas saistībā ar piesārņojuma novēršanu un kontroli.

13.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast, kādā mērā uzņēmums ieviesis rīcībpolitikas, kas attiecas uz tā būtiskās ietekmes, risku un iespēju, kuri saistīti ar piesārņojumu, identificēšanu, novērtēšanu, pārvaldību un/vai remediāciju.

14.

12. punktā prasītā atklājamā informācija ietver informāciju par uzņēmuma izstrādāto rīcībpolitiku, ar ko tas pārvalda tā būtisko ietekmi, riskus un iespējas, kuri saistīti ar piesārņojumu saskaņā ar ESRS 2 MDR-P“Rīcībpolitikas, kas pieņemtas būtisku ilgtspējas jautājumu pārvaldībai”.

15.

Uzņēmums attiecībā uz paša operācijām un augšposma un lejasposma vērtības ķēdi norāda, vai un kā tā rīcībpolitikas attiecas uz šādām jomām, kurās ir būtiski jautājumi: (a) ar gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu saistītās negatīvās ietekmes mazināšana, tajā skaitā novēršana un kontrole; (b) vielu, kas rada bažas, aizstāšana un samazināšana līdz minimumam, kā arī vielu, kas rada ļoti lielas bažas, lietošanas pakāpeniska izbeigšana, jo īpaši sabiedrībai nebūtiskiem lietojumiem un patēriņa produktos, un (c) incidentu un ārkārtēju situāciju novēršana un gadījumos, ja un kad tās rodas, — to ietekmes uz cilvēkiem un vidi kontrole un ierobežošana.

Informācijas atklāšanas prasība E2-2. Darbības un resursi saistībā ar piesārņojumu

16.

Uzņēmums atklāj informāciju par darbībām, kas saistītas ar piesārņojumu, un to īstenošanai piešķirtajiem resursiem.

17.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt gūt izpratni par galvenajām veiktajām un plānotajām darbībām, lai sasniegtu ar piesārņojumu saistītos rīcībpolitikas mērķus un mērķrādītājus.

18.

Ar piesārņojumu saistīto rīcības plānu un resursu aprakstā ietver informāciju, kas noteikta ESRS 2 MDR-A“Darbības un resursi saistībā ar būtiskiem ilgtspējas jautājumiem”.

19.

Papildus ESRS 2 MDR-A uzņēmums var norādīt, kuram līmenim šādā mitigācijas hierarhijā var piešķirt kādu darbību un resursus, lai: (a) izvairītos no piesārņojuma radīšanas, tajā skaitā pakāpeniski izņemtu no aprites materiālus vai savienojumus, kam ir negatīva ietekme (piesārņojuma novēršana tā rašanās vietā); (b) samazinātu piesārņojumu, tajā skaitā: pakāpeniski izņemtu no aprites materiālus vai savienojumus; nodrošinātu atbilstību izpildes prasībām, piemēram, labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) prasībām; vai ievērotu principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” kritērijus piesārņojuma novēršanai un kontrolei saskaņā ar ES Taksonomijas regulu un tās deleģētajiem aktiem (piesārņojuma minimalizēšana), un (c) atjaunotu, reģenerētu un pārveidotu ekosistēmu vietās, kur radies piesārņojums (gan regulāru darbību, gan incidentu radītās ietekmes kontrole).

Rādītāji un mērķrādītāji

Informācijas atklāšanas prasība E2-3. Mērķrādītāji saistībā ar piesārņojumu

20.

Uzņēmums atklāj informāciju par pieņemtajiem ar piesārņojumu saistītajiem mērķrādītājiem.

21.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast mērķrādītājus, ko uzņēmums ir noteicis, lai atbalstītu savas ar piesārņojumu saistītās rīcībpolitikas un risinātu ar piesārņojumu saistīto būtisko ietekmi, riskus un iespējas.

22.

Mērķrādītāju aprakstā iekļauj informācijas prasības, kas definētas ESRS 2 MDR-T“Rīcībpolitiku un darbību rezultativitātes uzraudzība, izmantojot mērķrādītājus”.

23.

20. punktā prasītajā atklājamajā informācijā norāda, vai un kā uzņēmuma mērķrādītāji ir saistīti ar: (a) gaisa piesārņotājiem un attiecīgajām specifiskajām slodzēm; (b) emisijām ūdenī un attiecīgajām specifiskajām slodzēm; (c) augsnes piesārņojumu un attiecīgajām specifiskajām slodzēm, un (d) vielām, kas rada bažas, un vielām, kas rada ļoti lielas bažas.

24.

Papildus ESRS 2 MDR-T prasītajam uzņēmums var norādīt, vai, nosakot mērķrādītājus, tika ņemti vērā ekoloģiskie sliekšņi (piemēram, biosfēras integritāte, stratosfēras ozona slāņa noārdīšana, aerosolu koncentrācija atmosfērā, augsnes noplicināšanās, okeānu paskābināšanās) un uzņēmumam specifiskie piešķīrumi. Ja tā ir, uzņēmums var norādīt: (a) identificētos ekoloģiskos sliekšņus un šo sliekšņu noteikšanai izmantoto metodiku; (b) to, vai šie sliekšņi ir vai nav specifiski konkrētajam uzņēmumam, un, ja tā ir, kā tie noteikti, un (c) kā uzņēmumā tiek sadalīta atbildība par identificēto ekoloģisko sliekšņu ievērošanu.

25.

Uzņēmums kā daļu no kontekstuālās informācijas norāda, vai tā noteiktie un uzrādītie mērķrādītāji ir obligāti (prasīti tiesību aktos) vai brīvprātīgi.

Informācijas atklāšanas prasība E2-4. Gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums

26.

Uzņēmums atklāj ziņas par piesārņotājiem, ko tas emitē paša operācijās, kā arī mikroplastmasu, ko tas rada vai izmanto.

27.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par emisijām gaisā, ūdenī un augsnē, ko uzņēmums rada ar savām operācijām, un par mikroplastmasu, ko tas rada vai izmanto.

28.

Uzņēmums atklāj ziņas par: (a) katra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 166/2006 (64) (Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrs) II pielikumā minētā piesārņotāja apjomu, kas emitēts gaisā, ūdenī un augsnē, izņemot SEG emisijas, kas atklātas saskaņā ar ESRS E1“Klimata pārmaiņas” (65); (b) uzņēmuma radītās vai izmantotās mikroplastmasas apjomu.

29.

Summas, kas minētas 28. punktā, ir konsolidētas summas, kas ietver emisijas no kompleksiem, pār kuriem uzņēmumam ir finansiāla kontrole, un kompleksiem, pār kuriem uzņēmumam ir operacionālā kontrole. Konsolidētajā summā iekļauj tikai emisijas no kompleksiem, kuros ir pārsniegta Regulas (EK) Nr. 166/2006 II pielikumā noteiktā piemērojamā robežvērtība.

30.

Uzņēmums atklājamo informāciju ietver kontekstā un apraksta: (a) izmaiņas laika gaitā, (b) mērījumu metodiku un (c) datu vākšanas procesu(-us) ar piesārņojumu saistītai uzskaitei un ziņu sniegšanai, tajā skaitā nepieciešamo datu veidu un informācijas avotus.

31.

Ja emisiju kvantitatīvai noteikšanai ir izvēlēta sliktāka metodika nekā emisiju tieši mērījumi, uzņēmums norāda iemeslus, kāpēc izvēlēta šī sliktākā metodika. Ja uzņēmums izmanto aplēses, tas atklāj informāciju par standartu, nozares pētījumu vai avotiem, kas ir tā aplēšu pamatā, kā arī par iespējamo nenoteiktības pakāpi un aplēšu diapazonu, kas atspoguļo novērtējuma nenoteiktību.

Informācijas atklāšanas prasība E2-5. Vielas, kas rada bažas, un vielas, kas rada ļoti lielas bažas

32.

Uzņēmums atklāj informāciju par vielu, kas rada bažas, un vielu, kas rada ļoti lielas bažas, kā arī šādu vielu maisījumu vai izstrādājumu sastāvdaļu ražošanu, izmantošanu, izplatīšanu, komercializāciju un importu/eksportu.

33.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast uzņēmuma ietekmi uz veselību un vidi, ko rada vielas, kas rada bažas, un vielas, kas rada ļoti lielas bažas. Tās mērķis ir arī palīdzēt izprast uzņēmuma būtiskos riskus un iespējas, tajā skaitā eksponētību šīm vielām un riskus, ko rada noteikumu izmaiņas.

34.

32. punktā prasītajā atklājamajā informācijā iekļauj to kopējo daudzumu vielām, kas rada bažas un kas rodas vai tiek izmantotas ražošanas laikā vai kas tiek iepirktas, un kopējo daudzumu vielām, kas rada bažas un kas rodas no uzņēmuma kompleksiem kā emisijas, kā produkti vai kā daļa no produktiem vai pakalpojumiem, dalījumā pa attiecīgo vielu galvenajām bīstamības klasēm.

35.

Uzņēmums atsevišķi sniedz informāciju par vielām, kas rada ļoti lielas bažas.

Informācijas atklāšanas prasība E2-6. Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt būtiski ar piesārņojumu saistītie riski un iespējas

36.

Uzņēmums atklāj būtisku ar piesārņojumu saistīto risku un iespēju paredzamo finansiālo iespaidu.

37.

36. punktā prasītā informācija papildina informāciju par pašreizējo finansiālo iespaidu uz uzņēmuma finansiālo stāvokli, finanšu rezultātiem un naudas plūsmām pārskata periodā, kas prasīta ESRS 2 SBM-3 48. punkta d) apakšpunktā.

38.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par: (a) paredzamo finansiālo iespaidu, ko rada būtiskie riski, kuri izriet no ietekmes un atkarībām, kas saistītas ar piesārņojumu, un to, kā šie riski īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā būtiski ietekmē (vai ir pamatoti gaidāms, ka varētu būtiski ietekmēt) uzņēmuma finansiālo stāvokli, finanšu rezultātus un naudas plūsmas, un (b) paredzamo finansiālo iespaidu, ko rada ar piesārņojuma novēršanu un kontroli saistītas būtiskas iespējas.

39.

Atklājamajā informācijā iekļauj šādas ziņas: (a) paredzamā finansiālā iespaida kvantitatīvu novērtējumu naudas izteiksmē pirms piesārņojuma novēršanas darbību apsvēršanas vai, ja tas nav iespējams bez pārmērīgām izmaksām un pūlēm, kvalitatīvu informāciju. Attiecībā uz finansiālo iespaidu, kas izriet no iespējām, kvantitatīvs novērtējums nav nepieciešams, ja tā rezultātā tiktu atklāta informācija, kas neatbilst informācijas kvalitatīvajām iezīmēm (sk. ESRS 1 C papildinājumu “Informācijas kvalitatīvās iezīmes”); (b) aprakstu par aplūkoto iespaidu, saistīto ietekmi un laika nogriežņiem, kuros tie varētu izpausties, un (c) paredzamā finansiālā iespaida kvantitatīvajā novērtējumā izmantotos kritiskos pieņēmumus, kā arī ar šiem pieņēmumiem saistītos nenoteiktības avotus un nenoteiktības līmeni.

40.

Informācijā, ko sniedz saskaņā ar 38. punkta a) apakšpunktu, iekļauj šādas ziņas: (a) neto ieņēmumu daļa, kas gūta no produktiem un pakalpojumiem, kuri ir vielas, kas rada bažas, un vielas, kas rada ļoti lielas bažas, vai kuri satur šādas vielas; (b) pamatdarbības izdevumi un kapitālizdevumi, kas pārskata periodā radušies saistībā ar nopietniem incidentiem un nosēdumiem; (c) uzkrājumi vides aizsardzības un remediācijas izmaksām, piemēram, kontaminēto objektu sanācijai, atkritumu poligonu rekultivācijai, vidisko kontaminantu aizvākšanai no esošajiem ražošanas vai uzglabāšanas objektiem un līdzīgiem pasākumiem.

41.

Uzņēmums atklāj visu relevanto kontekstuālo informāciju, tajā skaitā aprakstu par būtiskiem incidentiem un nosēdumiem, kuru rezultātā piesārņojumam ir bijusi negatīva ietekme uz vidi un/vai ir bijusi vai ir paredzama negatīva ietekme uz uzņēmuma naudas plūsmām, finansiālo stāvokli un finanšu rezultātiem īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.

ESRS E3

ŪDENS UN JŪRAS RESURSI

SATURA RĀDĪTĀJS

Mērķis

Mijiedarbība ar citiem ESRS

Informācijas atklāšanas prasības

–

ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija

Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība

–

Informācijas atklāšanas prasība, kas saistīta ar ESRS 2 IRO-1“To procesu apraksts, ar ko identificē un novērtē būtisko ar ūdeni un jūras resursiem saistīto ietekmi, riskus un iespējas”

–

Informācijas atklāšanas prasība E3-1. Rīcībpolitika attiecībā uz ūdens un jūras resursiem

–

Informācijas atklāšanas prasība E3-2. Darbības un resursi, kas saistīti ar ūdeni un jūras resursiem

Rādītāji un mērķrādītāji

–

Informācijas atklāšanas prasība E3-3. Mērķrādītāji attiecībā uz ūdens un jūras resursiem

–

Informācijas atklāšanas prasība E3-4. Ūdens patēriņš

–

Informācijas atklāšanas prasība E3-5. Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt ar ūdeni un jūras resursiem saistītā ietekme, riski un iespējas

A papildinājums.

Piemērošanas prasības

–

ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija

Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība

–

Informācijas atklāšanas prasība, kas saistīta ar ESRS 2 IRO-1“To procesu apraksts, ar ko identificē un novērtē būtisko ar ūdeni un jūras resursiem saistīto ietekmi, riskus un iespējas”

–

Informācijas atklāšanas prasība E3-1. Rīcībpolitika attiecībā uz ūdens un jūras resursiem

–

Informācijas atklāšanas prasība E3-2. Darbības un resursi, kas saistīti ar ūdens un jūras resursu rīcībpolitikām

Rādītāji un mērķrādītāji

–

Informācijas atklāšanas prasība E3-3. Mērķrādītāji attiecībā uz ūdens un jūras resursiem

–

Informācijas atklāšanas prasība E3-4. Ūdens patēriņš

–

Informācijas atklāšanas prasība E3-5. Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt ar ūdeni un jūras resursiem saistītā ietekme, riski un iespējas

Mērķis

1.

Šā standarta mērķis ir noteikt informācijas atklāšanas prasības, kas ilgtspējas deklarācijas lietotājiem dod iespēju saprast, (a) kā uzņēmums ietekmē ūdens un jūras resursus, ņemot vērā tā būtisko pozitīvo un negatīvo faktisko un iespējamo ietekmi; (b) jebkuras veiktās darbības, ar ko novērš vai mīkstina faktisko vai iespējamo būtisko negatīvo ietekmi, ar ko aizsargā ūdens un jūras resursus (arī attiecībā uz ūdens patēriņa samazināšanu) un ar ko novērš riskus un izmanto iespējas, un šādu darbību rezultātus; (c) vai, kā un cik lielā mērā uzņēmums sekmē Eiropas zaļā kursa ieceru sasniegšanu attiecībā uz svaigu gaisu, tīru ūdeni, veselīgu augsni un biodaudzveidību, kā arī zilās ekonomikas un zvejniecības nozares ilgtspēju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK (68) (ES Ūdens pamatdirektīva), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/56/EK (69) (ES Jūras stratēģijas pamatdirektīva), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/89/ES (70) (ES Jūras telpiskās plānošanas direktīva), ilgtspējīgas attīstības mērķus (jo īpaši 6. ilgtspējīgas attīstības mērķi “Tīrs ūdens un sanitārija” un 14. ilgtspējīgas attīstības mērķi “Dzīvība zem ūdens”), kā arī ievērojot globālos vides ierobežojumus (piemēram, biosfēras integritāte, okeānu paskābināšanās, saldūdens izmantošana un planētas iespēju robežas bioģeoķīmisko plūsmu ziņā); (d) uzņēmuma plānus un spēju savu stratēģiju un darījumdarbības modeli pielāgot ilgtspējīgas ūdens izmantošanas veicināšanai, balstoties uz pieejamo ūdens resursu ilgtermiņa aizsardzību; ūdens ekosistēmu aizsardzību un saldūdens un jūras dzīvotņu atjaunošanu; (e) kādi pēc būtības, veida un apmēra ir uzņēmuma būtiskie riski un iespējas, kas izriet no uzņēmuma ietekmes uz ūdens un jūras resursiem un atkarības no tiem, kā arī to, kā uzņēmums tos pārvalda, un (f) to būtisko risku un iespēju, ko rada uzņēmuma ietekme uz ūdens un jūras resursiem un atkarība no tiem, finansiālo iespaidu uz uzņēmumu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.

2.

Šajā standartā ir izklāstītas informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz ūdens un jūras resursiem. Šajā standartā termins “ūdens” apzīmē virszemes un pazemes ūdeņus. Tas ietver informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz ūdens patēriņu uzņēmuma darbībām, produktiem un pakalpojumiem, kā arī saistīto informāciju par ūdens ņemšanu un novadīšanu.

3.

Attiecībā uz jūras resursiem šis standarts aptver šādu resursu ieguvi un izmantošanu, kā arī saistītās saimnieciskās darbības.

Mijiedarbība ar citiem ESRS

4.

Ūdens un jūras resursu temats ir cieši saistīts ar citiem vides apakštematiem, piemēram, klimata pārmaiņām, piesārņojumu, biodaudzveidību un aprites ekonomiku. Tāpēc, lai sniegtu visaptverošu pārskatu par to, kas varētu būt būtisks ūdens un jūras resursu ziņā, attiecīgās informācijas atklāšanas prasības ir ietvertas šādos citos vides ESRS: (a) ESRS E1“Klimata pārmaiņas”, kas īpaši attiecas uz akūtiem un hroniskiem fiziskiem riskiem, kurus rada ar ūdeni un okeāniem saistīti apdraudējumi, ko rada vai saasina klimata pārmaiņas, arī pieaugoša ūdens temperatūra, nokrišņu cikla un veidu izmaiņas (lietus, krusa, sniegs/ledus), nokrišņu vai hidroloģiskā mainība, okeānu paskābināšanās, sālsūdens intrūzija, jūras līmeņa celšanās, sausums, liela ūdens resursu noslodze, spēcīgi nokrišņi, plūdi un ledājezeru pārplūde; (b) ESRS E2“Piesārņojums”, kas īpaši attiecas uz emisijām ūdenī, arī emisijām okeānos, un mikroplastmasas izmantošanu un radīšanu; (c) ESRS E4“Biodaudzveidība un ekosistēmas”, kas īpaši attiecas uz saldūdens ekosistēmu, kā arī okeānu un jūru saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, un (d) ESRS E5“Resursu izmantojums un aprites ekonomika”, kas jo īpaši attiecas uz atkritumu apsaimniekošanu, arī plastmasas apsaimniekošanu, un pāreju uz neatjaunīgu resursu ieguvi no notekūdeņiem; plastmasas daudzuma samazināšanu un notekūdeņu reciklēšanu.

5.

Uzņēmuma ietekme uz ūdens un jūras resursiem iespaido cilvēkus un kopienas. Būtiska negatīva ietekme uz skartajām kopienām, kuru rada ar ūdens un jūras resursiem saistīta ietekme, kas saistāma ar uzņēmumu, ir ietverta ESRS S3“Skartās kopienas”.

6.

Šis standarts būtu jālasa sasaistē ar ESRS 1“Vispārīgās prasības” un ESRS 2“Vispārīgi atklājamā informācija”.

Informācijas atklāšanas prasības

ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija

7.

Šīs iedaļas prasības ir jālasa un ziņas jāsniedz sasaistē ar ESRS 2 4. nodaļā “Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība” prasīto atklājamo informāciju.

Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība

Informācijas atklāšanas prasība, kas saistīta ar ESRS 2 IRO-1 “To procesu apraksts, ar ko identificē un novērtē būtisko ar ūdeni un jūras resursiem saistīto ietekmi, riskus un iespējas”

8.

Uzņēmums apraksta būtiskas ietekmes, risku un iespēju apzināšanas procesu un sniedz informāciju par to, (a) vai un kā uzņēmums ir pārbaudījis savus aktīvus un darbības, lai noteiktu faktisko un iespējamo ar ūdens un jūras resursiem saistīto piesārņojumu saistīto ietekmi, riskus un iespējas savās darbībās un vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā, un, ja tā, tad kādas metodikas, pieņēmumi un instrumenti ir izmantoti pārbaudē; (b) vai un kā uzņēmums ir veicis konsultācijas, jo īpaši ar skartajām kopienām (71).

Informācijas atklāšanas prasība E3-1. Rīcībpolitika attiecībā uz ūdens un jūras resursiem

9.

Uzņēmums apraksta rīcībpolitikas, ko tas pieņēmis, lai pārvaldītu būtisko ietekmi, riskus un iespējas, kas saistītas ar ūdens un jūras resursiem (72).

10.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast, kādā mērā uzņēmums ieviesis rīcībpolitikas, kas attiecas uz to tā būtiskās ietekmes, risku un iespēju identificēšanu, novērtēšanu, pārvaldību un/vai remediāciju, kuri saistīti ar ūdens un jūras resursiem.

11.

9. punktā prasītā atklājamā informācija ietver informāciju par rīcībpolitikām, ar ko uzņēmums pārvalda savu būtisko ietekmi, riskus un iespējas, kuri saistīti ar ūdens un jūras resursiem saskaņā ar ESRS 2 MDR-P“Rīcībpolitikas, kas pieņemtas būtisku ilgtspējas jautājumu pārvaldībai”.

12.

Uzņēmums norāda, vai un kā tā rīcībpolitikas attiecas uz šādiem jautājumiem (ja tie ir būtiski): (a) ūdens resursu apsaimniekošana, arī i. ūdens un jūras resursu izmantošana un ieguve pašu darbībās, ii. ūdens attīrīšana kā solis uz ilgtspējīgāku ūdens ieguvi un iii. tā piesārņojuma novēršana un samazināšana, kas radies uzņēmuma darbībās, (b) produktu un pakalpojumu izstrāde, lai risinātu ar ūdeni saistītus jautājumus un aizsargātu jūras resursus, un (c) apņemšanās paša darbībās, kā arī vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā samazināt būtisku ūdens patēriņu teritorijās, kuras pakļautas ūdens trūkuma riskam. 13. Ja vismaz viens no uzņēmuma objektiem atrodas apgabalā ar lielu ūdens resursu noslodzi un uz to neattiecas neviena rīcībpolitika, uzņēmums to norāda un pamato, kāpēc nav attiecīgu rīcībpolitiku pieņēmis. Uzņēmums var norādīt, kādā termiņā plāno šādu rīcībpolitiku pieņemt (73). 14. Uzņēmums norāda, vai tas ir pieņēmis rīcībpolitikas vai prakses, kas saistītas ar okeānu un jūru ilgtspējīgu izmantošanu (74).

Informācijas atklāšanas prasība E3-2. Darbības un resursi, kas saistīti ar ūdeni un jūras resursiem

15.

Uzņēmums atklāj informāciju par tā darbībām, kas saistītas ar ūdens un jūras resursiem, un to īstenošanai piešķirtajiem resursiem.

16.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt gūt izpratni par galvenajām veiktajām un plānotajām darbībām, lai sasniegtu ar ūdens un jūras resursiem saistītos rīcībpolitikas mērķus un mērķrādītājus.

17.

Darbību un resursu aprakstā ievēro principus, kas definēti ESRS 2 MDR-A“Darbības un resursi, kas saistīti ar būtiskiem ilgtspējas jautājumiem”. Papildus ESRS 2 MDR-A uzņēmums var norādīt, kuram ietekmes mitigācijas hierarhijas līmenim var piešķirt kādu darbību

18.

un resursus: (a) izvairīties izmantot ūdens un jūras resursus; (b) samazināt izmantoto ūdens un jūras resursu apjomu, piemēram, veicot efektivitātes pasākumus; (c) ūdeni pārgūt un atkalizmantot vai (d) atjaunot un reģenerēt ūdens ekosistēmas un ūdensobjektus.

19.

Uzņēmums norāda darbības un resursus, kas saistīti ar teritorijām, kuras pakļautas ūdens trūkuma riskam (arī teritorijām ar augstu ūdens resursu noslodzi).

Rādītāji un mērķrādītāji

Informācijas atklāšanas prasība E3-3. Mērķrādītāji attiecībā uz ūdens un jūras resursiem

20.

Uzņēmums atklāj informāciju par noteiktajiem ar ūdens un jūras resursiem saistītajiem mērķrādītājiem.

21.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast mērķrādītājus, ko uzņēmums ir pieņēmis savu ar ūdens un jūras resursiem saistīto rīcībpolitiku atbalstam un ar ūdens un jūras resursiem saistītās būtiskās ietekmes, risku un iespēju ņemšanai vērā.

22.

Mērķrādītāju aprakstā iekļauj informācijas prasības, kas definētas ESRS 2 MDR-T“Rīcībpolitiku un darbību rezultativitātes uzraudzība, izmantojot mērķrādītājus”.

23.

20. punktā prasītajā atklājamajā informācijā norāda, vai un kā uzņēmuma mērķrādītāji ir saistīti ar (a) būtiskas ietekmes, risku un iespēju pārvaldību ūdens trūkuma riskam pakļautās teritorijās, arī ūdens kvalitātes uzlabošanu; (b) jūras resursu ietekmes, risku un iespēju atbildīgu pārvaldību, arī uzņēmuma izmantoto ar jūras resursiem saistīto preču (piemēram, grants, dziļjūras minerālu, jūras velšu) veidu un daudzumu, un (c) ūdens patēriņa samazināšanu, iekļaujot arī paskaidrojumu par to, kā šie mērķrādītāji attiecas uz teritorijām, kuras pakļautas ūdens trūkuma riskam, arī teritorijām ar augstu ūdens resursu noslodzi.

24.

Papildus ESRS 2 MDR-T uzņēmums var norādīt, vai, nosakot mērķrādītājus, ir ņemti vērā ekoloģiskie sliekšņi un struktūrai specifiskie piešķīrumi. Ja tā ir, uzņēmums var norādīt (a) apzinātos ekoloģiskos sliekšņus un šo sliekšņu apzināšanai izmantoto metodiku; (b) to, vai šie sliekšņi ir vai nav specifiski konkrētai struktūrai, un, ja tā ir, kā tie noteikti, un (c) kā uzņēmumā tiek sadalīta atbildība par apzināto ekoloģisko sliekšņu ievērošanu.

25.

Uzņēmums kā daļu no kontekstuālās informācijas norāda, vai tā noteiktie un uzrādītie mērķrādītāji ir obligāti (tos prasa tiesību akti) vai brīvprātīgi.

Informācijas atklāšanas prasība E3-4. Ūdens patēriņš

26.

Uzņēmums atklāj informāciju par tā ūdens patēriņa sniegumu saistībā ar tā būtisko ietekmi, riskiem un iespējām.

27.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par uzņēmuma ūdens patēriņu un par uzņēmuma progresu tā mērķrādītāju sasniegšanā.

28.

26. punktā prasītā atklājamā informācija attiecas uz uzņēmuma pašu darbībām un ietver šādas ziņas: (a) kopējais ūdens patēriņš (m3); (b) kopējais ūdens patēriņš (m3) teritorijās, kuras pakļautas ūdens trūkuma riskam, arī teritorijās ar augstu ūdens resursu noslodzi; (c) kopējo reciklētā un atkalizmantotā ūdens apjomu (m3 (75)); (d) kopējais uzkrātā ūdens daudzums un krājumu izmaiņas (m3) un (e) visa nepieciešamā kontekstuālā informācija par ūdens baseinu ūdens kvalitāti un kvantitāti, ziņas par to, kā dati apkopoti, piemēram, izmantotie standarti, metodikas un pieņēmumi, arī tas, vai informācija ir aprēķināta, aplēsta, modelēta vai iegūta ar tiešiem mērījumiem, kā arī tam izmantotā pieeja, piemēram, kādu nozarei specifisku faktoru izmantošana.

29.

Uzņēmums sniedz informāciju par savu ūdensietilpību — kopējo ūdens patēriņu paša darbībās m3 uz miljonu euro neto ieņēmumu (76).

Informācijas atklāšanas prasība E3-5. Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt ar ūdeni un jūras resursiem saistītā ietekme, riski un iespējas

30.

Uzņēmums atklāj būtisku ar ūdens un jūras resursiem saistīto risku un iespēju paredzamo finansiālo iespaidu.

31.

30. punktā prasītā informācija papildina informāciju par pašreizējo finansiālo iespaidu uz uzņēmuma finansiālo stāvokli, finansiālo sniegumu un naudas plūsmām pārskata periodā, kas prasīta ESRS 2 SBM-3 48. punkta d) apakšpunktā.

32.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par (a) paredzamo finansiālo iespaidu, ko rada būtiskie riski, kuri izriet no ietekmes un atkarības, kas saistīta ar ūdens un jūras resursiem, un to, kā šie riski būtiski ietekmē (vai ir pamatoti gaidāms, ka varētu būtiski ietekmēt) uzņēmuma finansiālo stāvokli, finansiālo sniegumu un naudas plūsmas īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, un (b) paredzamo finansiālo iespaidu, ko rada ar ūdens un jūras resursiem saistītas būtiskas iespējas.

33.

Atklājamajā informācijā iekļauj šādas ziņas: (a) paredzamā finansiālā iespaida kvantitatīvs novērtējums naudas izteiksmē pirms ar ūdens un jūras resursiem saistītu darbību apsvēršanas vai, ja tas nav iespējams bez pārmērīgām izmaksām un pūlēm, kvalitatīva informācija. Attiecībā uz finansiālo iespaidu, kas izriet no iespējām, kvantitatīvs novērtējums nav nepieciešams, ja tā rezultātā tiktu atklāta informācija, kas neatbilst informācijas kvalitatīvajām iezīmēm (sk. ESRS 1 C papildinājumu “Informācijas kvalitatīvās iezīmes”); (b) apraksts par aplūkotajām sekām, ar tām saistīto ietekmi un atkarību, kā arī laika periodu, kurā tās varētu izpausties; un (c) paredzamā finansiālā iespaida kvantitatīvajā novērtējumā izmantotie kritiskie pieņēmumi, kā arī ar šiem pieņēmumiem saistītās nenoteiktības avoti un līmenis.

ESRS E4

BIODAUDZVEIDĪBA UN EKOSISTĒMAS

SATURA RĀDĪTĀJS

Mērķis

Mijiedarbība ar citiem ESRS

Informācijas atklāšanas prasības

–

ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija

Stratēģija

–

Informācijas atklāšanas prasība E4-1. Pārkārtošanās plāns un biodaudzveidības un ekosistēmu iekļaušana stratēģijā un darījumdarbības modelī

–

Informācijas atklāšanas prasība, kas saistīta ar ESRS 2 SBM-3“Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”

Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība

–

Informācijas atklāšanas prasība, kas saistīta ar ESRS 2 IRO-1“Būtiskas ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītas ietekmes, risku un iespēju apzināšanas un novērtēšanas procesu apraksts”

–

Informācijas atklāšanas prasība E4-2. Ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītas rīcībpolitikas

–

Informācijas atklāšanas prasība E4-3. Ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītas darbības un resursi

Rādītāji un mērķrādītāji

–

Informācijas atklāšanas prasība E4-4. Ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistīti mērķrādītāji

–

Informācijas atklāšanas prasība E4-5. Ar biodaudzveidību un ekosistēmu pārmaiņām saistītie ietekmes rādītāji

–

Informācijas atklāšanas prasība E4-6. Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītā ietekme, riski un iespējas

A papildinājums.

Piemērošanas prasības

–

ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija

Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība

–

Informācijas atklāšanas prasība E4-1. Pārkārtošanās plāns un biodaudzveidības un ekosistēmu iekļaušana stratēģijā un darījumdarbības modelī

–

Informācijas atklāšanas prasības saistībā ar ESRS 2 IRO-1“Būtiskas ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītas ietekmes, risku un iespēju apzināšanas un novērtēšanas procesu apraksts”

–

Informācijas atklāšanas prasība E4-2. Ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītas rīcībpolitikas

–

Informācijas atklāšanas prasība E4-3. Ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītas darbības un resursi

Rādītāji un mērķrādītāji

–

Informācijas atklāšanas prasība E4-4. Ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistīti mērķrādītāji

–

Informācijas atklāšanas prasība E4-5. Ar biodaudzveidību un ekosistēmu pārmaiņām saistītie ietekmes rādītāji

–

Informācijas atklāšanas prasība E4-6. Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītā ietekme, riski un iespējas

Mērķis

1.

Šā standarta mērķis ir noteikt informācijas atklāšanas prasības, kas ilgtspējas deklarācijas lietotājiem dos iespēju saprast (a) to, kā uzņēmums ietekmē biodaudzveidību un ekosistēmas, ņemot vērā tā faktisko un iespējamo būtisko pozitīvo un negatīvo ietekmi, arī to, cik lielā mērā tas pastiprina biodaudzveidības un ekosistēmu zuduma un degradācijas faktorus; (b) jebkuras veiktās darbības, ar ko novērš vai mazina faktisko vai iespējamo būtisko negatīvo ietekmi, ar ko aizsargā un atjauno biodaudzveidību un ekosistēmas un ar ko novērš riskus un izmanto iespējas, kā arī šādu darbību rezultātus un (c) uzņēmuma plānus un spēju savu stratēģiju un darījumdarbības modeli pielāgot i. biosfēras integritātes planētas iespēju robežu ievērošanai un zemes sistēmu izmaiņām; ii. Kuņminas–Monreālas globālā biodaudzveidības satvara vīzijai un tā attiecīgajiem mērķiem un mērķrādītājiem; iii. relevantajiem aspektiem, kas iztirzāti ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam (77); iv. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/147/EK un Padomes Direktīvai 92/43/EEK (ES Putnu direktīva un Dzīvotņu direktīva) (78) un v. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/56/EK (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (79); (d) ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistīto uzņēmuma būtisko risku, atkarību un iespēju būtību, veidu un apmēru, kā arī to, kā uzņēmums tos pārvalda, un (e) no uzņēmuma ietekmes uz biodaudzveidību un ekosistēmām un atkarības no tām izrietošo būtisko risku un iespēju finansiālo iespaidu uz uzņēmumu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.

2.

Šajā standartā ir noteiktas informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz uzņēmuma saistību ar sauszemes, saldūdens un jūras dzīvotnēm, ekosistēmām un saistīto faunas un floras sugu populācijām, arī daudzveidību sugas ietvaros, starp sugām un starp ekosistēmām, un to mijiedarbību ar pirmiedzīvotājiem un citām skartajām kopienām.

3.

Termini “biodaudzveidība” un “bioloģiskā daudzveidība” apzīmē dzīvo organismu dažādību visās vidēs, arī sauszemes, saldūdens, jūras un citās ūdens ekosistēmās un ekoloģiskajos kompleksos, pie kuriem tie pieder.

Mijiedarbība ar citiem ESRS

4.

“Biodaudzveidība un ekosistēmas” ir temats, kas cieši saistīts ar citiem vides jautājumiem. Galvenie biodaudzveidības un ekosistēmu pārmaiņu faktori ir klimata pārmaiņas, piesārņojums, zemes izmantojuma maiņa, saldūdens izmantojuma maiņa un jūras izmantojuma maiņa, organismu tieša ekspluatācija un invazīvas svešzemju sugas. Šie faktori ir iekļauti šajā standartā, izņemot klimata pārmaiņas (iekļautas ESRS E1) un piesārņojumu (iekļauts ESRS E2).

5.

Lai iegūtu visaptverošu izpratni par būtisko ietekmi uz biodaudzveidību un ekosistēmām un atkarību no tām, informācijas atklāšanas prasības citos vides ESRS būtu jālasa un jāinterpretē sasaistē ar šajā standartā ietvertajām īpašajām informācijas atklāšanas prasībām. Citos vides ESRS iekļautās relevantās informācijas atklāšanas prasības ir šādas: (a) ESRS E1“Klimata pārmaiņas”, kas īpaši attiecas uz SEG emisijām un energoresursiem (enerģijas patēriņu); (b) ESRS E2“Piesārņojums”, kas attiecas uz piesārņojumu gaisā, ūdenī un augsnē; (c) ESRS E3“Ūdens un jūras resursi”, kurā īpaši aplūkoti ūdens resursi (ūdens patēriņš) un jūras resursi; (d) ESRS E5“Resursu izmantojums un aprites ekonomika”, kurā īpaši aplūkota pāreja no neatjaunīgo resursu ieguves un tādas prakses īstenošana, kas novērš atkritumu rašanos, arī atkritumu radīto piesārņojumu.

6.

Uzņēmuma ietekme uz biodaudzveidību un ekosistēmām iespaido cilvēkus un kopienas. Ziņojot par biodaudzveidības un ekosistēmu pārmaiņu būtisko negatīvo ietekmi uz skartajām kopienām saskaņā ar ESRS E4, uzņēmums ņem vērā ESRS S3“Skartās kopienas” izklāstītās prasības.

7.

Šis standarts būtu jālasa sasaistē ar ESRS 1“Vispārīgās prasības” un ESRS 2“Vispārīgi atklājamā informācija”.

Informācijas atklāšanas prasības

ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija

8.

Šīs iedaļas prasības lasa sasaistē ar ESRS 2 2. nodaļā “Pārvaldība”, 3. nodaļā “Stratēģija” un 4. nodaļā “Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība” prasīto atklājamo informāciju.

9.

Attiecīgo atklājamo informāciju sniedz līdztekus informācijai, kas prasīta ESRS 2, izņemot ESRS 2 SBM-3, par kuru uzņēmumam ir iespēja atklājamo informāciju sniegt līdztekus tematiskajai informācijai.

10.

Papildus ESRS 2 prasībām šajā standartā ir iekļauta arī tematiskā informācijas atklāšanas prasība E4-1“Pārkārtošanās plāns un biodaudzveidības un ekosistēmu iekļaušana stratēģijā un darījumdarbības modelī”.

Stratēģija

Informācijas atklāšanas prasība E4-1. Pārkārtošanās plāns un biodaudzveidības un ekosistēmu iekļaušana stratēģijā un darījumdarbības modelī

11.

Uzņēmums atklāj, kā tā ietekme uz biodaudzveidību un ekosistēmām, atkarība no tām, saistītie riski un iespējas izriet no tā stratēģijas un uzņēmējdarbības modeļa un kā tās tiek pielāgotas.

12.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par uzņēmuma stratēģijas un darījumdarbības modeļa noturību attiecībā uz biodaudzveidību un ekosistēmām, kā arī par uzņēmuma stratēģijas un darījumdarbības modeļa saderību ar attiecīgās vietējās, nacionālās un globālās sabiedriskās rīcībpolitikas mērķrādītājiem, kas saistīti ar biodaudzveidību un ekosistēmām.

13.

Uzņēmums apraksta savas stratēģijas un darījumdarbības modeļa noturību biodaudzveidības un ekosistēmu ziņā. Minētajā aprakstā iekļauj (a) pašreizējā darījumdarbības modeļa un stratēģijas noturības novērtējumu biodaudzveidības un ekosistēmu fizisko, pārkārtošanās un sistēmisko risku ziņā; (b) noturības analīzes tvērumu pašu darbībās un vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā un analīzē ietvertos riskus; (c) galvenos izdarītos pieņēmumus; (d) izmantotos laika nogriežņus; (e) noturības analīzes rezultātus un (f) ieinteresēto personu (attiecīgā gadījumā arī pirmiedzīvotāju un vietējo iedzīvotāju zināšanu glabātāju) iesaistīšanu.

14.

Ja šajā informācijas atklāšanas prasībā norādīto informāciju uzņēmums atklāj kā daļu no informācijas, kas prasīta saskaņā ar ESRS 2 SBM-3, tas var atsaukties uz informāciju, ko tas atklājis saskaņā ar ESRS 2 SBM-3.

15.

Uzņēmums var atklāt savu pārkārtošanās plānu, lai uzlabotu un galu galā panāktu sava darījumdarbības modeļa un stratēģijas saskaņošanu ar Kuņminas–Monreālas globālā biodaudzveidības satvara vīziju un tās attiecīgajiem mērķiem un mērķrādītājiem, ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam un ar biosfēras integritātes planētas iespēju robežu ievērošanu un zemes sistēmu izmaiņām.

Informācijas atklāšanas prasība SBM-3. Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli

16.

Uzņēmums atklāj šādas ziņas: (a) paša darbībās izmantoto būtisko objektu saraksts, kura pamatā ir 17. punkta a) apakšpunkta rezultāti. Uzņēmums atklāj šo objektu atrašanās vietas, i. norādot darbības, kas negatīvi ietekmē biodaudzveidības ziņā jutīgas teritorijas (80); ii. uzskaitot objektus dalījumā pēc konstatētās ietekmes un atkarības, kā arī pēc to teritoriju ekoloģiskā stāvokļa (atsaucoties uz konkrēto ekosistēmas bāzlīnijas līmeni), kurā tie atrodas, un iii. norādot skartās biodaudzveidības ziņā jutīgās teritorijas, lai lietotāji varētu noteikt atrašanās vietu un atbildīgo kompetento iestādi attiecībā uz 16. punkta a) apakšpunkta i) punktā minētajām darbībām; (b) vai tas ir identificējis būtisku negatīvu ietekmi attiecībā uz zemes degradāciju, pārtuksnešošanos vai augsnes noslēgšanu (81) un (c) vai tā darbības ietekmē apdraudētās sugas (82).

Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība

Informācijas atklāšanas prasība, kas saistīta ar ESRS 2 IRO-1 “To procesu apraksts, kuros apzina un novērtē būtisko ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistīto ietekmi, riskus, atkarību un iespējas”

17.

Uzņēmums apraksta procesu, kas paredzēts būtiskās ietekmes, risku, atkarību un iespēju apzināšanai. Procesa aprakstā norāda, vai un kā uzņēmums (a) ir apzinājis un novērtējis faktisko un iespējamo ietekmi uz biodaudzveidību un ekosistēmām savu objektu atrašanās vietās un vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā, norādot arī izmantotos vērtēšanas kritērijus; (b) ir apzinājis un novērtējis atkarības no biodaudzveidības un ekosistēmām un to pakalpojumiem savu objektu atrašanās vietās un vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā, norādot arī izmantotos novērtēšanas kritērijus un to, vai šis novērtējums ietver ekosistēmu pakalpojumus, kas ir traucēti vai, iespējams, tiks traucēti; (c) ir apzinājis un novērtējis pārkārtošanās un fiziskos riskus un iespējas, kas saistīti ar biodaudzveidību un ekosistēmām, norādot arī izmantotos novērtēšanas kritērijus atkarībā no ietekmes un atkarībām; (d) ņēmis vērā sistēmiskos riskus; (e) organizējis apspriešanas ar skartajām kopienām par kopīgo bioloģisko resursu un ekosistēmu ilgtspējas novērtējumiem, jo īpaši: i. tad, ja kāds objekts, izejvielu ražošana vai ieguve var negatīvi ietekmēt biodaudzveidību un ekosistēmas, — uzņēmums norāda konkrētos objektus, izejvielu ražošanu vai ieguvi, kas negatīvi ietekmē vai varētu negatīvi ietekmēt skartās kopienas; ii. tad, ja varētu būt ietekme uz skartajām kopienām, — uzņēmums atklāj, kā šīs kopienas tikušas iesaistītas būtiskuma novērtējumā, un iii. attiecībā uz uzņēmuma paša darbībās konstatēto ietekmi uz prioritārajiem ekosistēmu pakalpojumiem, kas ir svarīgi skartajām kopienām, — uzņēmums norāda, kā attiecīgo negatīvo ietekmi var novērst. Ja šāda ietekme ir nenovēršama, uzņēmums var aprakstīt savus plānus tās mazināšanai un īstenot mitigācijas pasākumus, kuru mērķis ir saglabāt prioritāro pakalpojumu vērtību un funkcionalitāti.

18.

Uzņēmums var atklāt, vai un kā tas ir izmantojis biodaudzveidības un ekosistēmu scenāriju analīzi, lai iegūtu ziņas būtisku risku un iespēju apzināšanai un novērtēšanai īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Ja uzņēmums ir izmantojis šādu scenāriju analīzi, tas var sniegt šādas ziņas: (a) kāpēc tika atlasīti aplūkotie scenāriji; (b) kā aplūkotie scenāriji tiek atjaunināti atbilstoši mainīgajiem apstākļiem un jaunajām tendencēm un (c) vai scenārijos ir ņemtas vērā prognozes, ko publicējušas autoritatīvas starpvaldību struktūras, piemēram, Konvencija par bioloģisko daudzveidību, un — attiecīgā gadījumā — kas ir saskaņā ar zinātnisko konsensu, piemēram, to, kas pausts Starpvaldību zinātnes un politikas platformā bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES).

19.

Uzņēmums konkrēti atklāj, (a) vai tā objekti atrodas biodaudzveidības ziņā jutīgās teritorijās vai to tuvumā un vai ar šiem objektiem saistītās darbības negatīvi ietekmē šīs teritorijas, izraisot dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu noplicināšanos un traucējot sugām, kuru aizsardzībai ir noteikta aizsargājama teritorija; un (b) vai ir secināts, ka ir jāievieš ar biodaudzveidību saistīti mitigācijas pasākumi, piemēram, pasākumi, kādi norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību, Padomes Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, ietekmes uz vidi novērtējumā, kas definēts 1. panta 2. punkta g) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/92/ES (83) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, un attiecībā uz darbībām trešās valstīs — saskaņā ar līdzvērtīgiem valsts noteikumiem vai starptautiskiem standartiem, piemēram, Starptautiskās Finanšu korporācijas (IFC) 6. snieguma standartu “Biodaudzveidības saglabāšana un dzīvo dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana”;

Informācijas atklāšanas prasība E4-2. Ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītas rīcībpolitikas

20.

Uzņēmums apraksta, kādas rīcībpolitikas tas pieņēmis, lai pārvaldītu būtisko ietekmi, riskus, atkarības un iespējas, kas saistītas ar biodaudzveidību un ekosistēmām.

21.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast, kādā mērā uzņēmums ieviesis rīcībpolitikas, kas attiecas uz tā būtiskās ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītās ietekmes, atkarību, risku un iespēju apzināšanu, novērtēšanu, pārvaldību un/vai remediāciju.

22.

20. punktā prasītā atklājamā informācija ietver informāciju par rīcībpolitikām, ar ko uzņēmums pārvalda savu būtisko ietekmi, riskus, atkarību un iespējas, kuri saistīti ar biodaudzveidību un ekosistēmām saskaņā ar ESRS 2 MDR-P“Rīcībpolitikas, kas pieņemtas būtisku ilgtspējas jautājumu pārvaldībai”.

23.

Papildus ESRS 2 MDR-P noteikumiem uzņēmums apraksta, vai un kā uzņēmuma biodaudzveidības un ekosistēmu rīcībpolitikas (a) attiecas uz jautājumiem, kas norādīti ESRS E4 AR 4; (b) attiecas uz uzņēmuma būtisko ietekmi uz biodaudzveidību un ekosistēmām; (c) attiecas uz būtiskām atkarībām un būtiskiem fiziskiem un pārkārtošanās riskiem un iespējām; (d) atbalsta to produktu, komponentu un izejvielu izsekojamību, kam ir būtiska faktiska vai iespējama ietekme uz biodaudzveidību un ekosistēmām visā vērtības ķēdē; (e) risina jautājumus, kas saistīti ar ražošanu, ieguvi vai patēriņu no ekosistēmām, kas tiek pārvaldītas tā, lai saglabātu vai uzlabotu biodaudzveidības apstākļus, ko pierāda ar regulāru biodaudzveidības stāvokļa un palielināšanās vai izzušanas monitoringu un ziņu sniegšanu, un (f) pievēršas ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītās ietekmes sociālajām sekām.

24.

Uzņēmums īpaši norāda, vai tas ir pieņēmis (a) biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzības rīcībpolitiku, kas attiecas uz objektiem, kuri ir tā īpašumā, nomā vai pārvaldībā biodaudzveidības ziņā jutīgā teritorijā vai tās tuvumā, (b) ilgtspējīgas zemes izmantošanas / lauksaimniecības prakses vai rīcībpolitikas (84), (c) ilgtspējīgas okeānu izmantošanas / jūras izmantošanas prakses vai rīcībpolitikas (85) un (d) rīcībpolitikas, kas paredzēta, lai risinātu atmežošanas problēmu (86).

Informācijas atklāšanas prasība E4-3. Ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītas darbības un resursi

25.

Uzņēmums atklāj informāciju par tā darbībām, kas saistītas ar biodaudzveidību un ekosistēmām, un to īstenošanai piešķirtajiem resursiem.

26.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt gūt izpratni par galvenajām veiktajām un plānotajām darbībām, kas būtiski sekmē ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistīto rīcībpolitikas mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu.

27.

Galveno darbību un resursu aprakstā ievēro obligāto saturu, kas noteikts ESRS 2 MDR-A“Darbības un resursi, kas saistīti ar būtiskiem ilgtspējas jautājumiem”.

28.

Turklāt uzņēmums (a) atklāj, kā tas ir piemērojis mitigācijas hierarhiju attiecībā uz darbībām (izvairīšanās, minimalizēšana, atjaunošana/sanācija un kompensēšanas pasākumi); (b) atklāj, vai tas savos rīcības plānos ir izmantojis biodaudzveidības kompensēšanas pasākumus. Ja darbības ietver biodaudzveidības kompensēšanas pasākumus, uzņēmums ziņās iekļauj šādu informāciju: i. kompensēšanas pasākuma mērķi un izmantotie galvenie snieguma rādītāji; ii. biodaudzveidības kompensēšanas pasākumu finansiālo iespaidu (tiešās un netiešās izmaksas) naudas izteiksmē un iii. kompensēšanas pasākumu aprakstu, kur cita starpā norāda platību, veidu, piemērotos kvalitātes kritērijus un standartus, kuriem attiecīgie biodaudzveidības kompensēšanas pasākumi atbilst; (c) apraksta, vai un kā uzņēmums savās biodaudzveidības un ekosistēmu darbībās ir iekļāvis vietējo iedzīvotāju un pirmiedzīvotāju zināšanas un dabā balstītus risinājumus.

Rādītāji un mērķrādītāji

Informācijas atklāšanas prasība E4-4. Ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistīti mērķrādītāji

29.

Uzņēmums atklāj informāciju par noteiktajiem ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītajiem mērķrādītājiem.

30.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast mērķrādītājus, ko uzņēmums ir pieņēmis, lai atbalstītu savas ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītās rīcībpolitikas un pievērstos attiecīgajai būtiskajai ietekmei, atkarībām, riskiem un iespējām.

31.

Mērķrādītāju aprakstā iekļauj obligāto saturu, kas definēts ESRS 2 MDR-T“Rīcībpolitiku un darbību rezultativitātes uzraudzība, izmantojot mērķrādītājus”.

32.

29. punktā prasītajā atklājamajā informācijā iekļauj šādas ziņas: (a) vai, nosakot mērķrādītājus, ir piemēroti ekoloģiskie sliekšņi un ietekmes aspektu sadalījums uzņēmumam. Ja tā ir, uzņēmums norāda i. apzinātos ekoloģiskos sliekšņus un šo sliekšņu noteikšanai izmantoto metodiku; ii. to, vai šie sliekšņi ir vai nav specifiski konkrētai struktūrai, un, ja tā ir, kā tie noteikti, un iii. kā uzņēmumā tiek sadalīta atbildība par apzināto ekoloģisko sliekšņu ievērošanu; (b) vai mērķrādītāji ir pamatoti un/vai saskaņoti ar Kuņminas–Monreālas globālo biodaudzveidības satvaru, attiecīgajiem ES biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam aspektiem un citām ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītām valsts rīcībpolitikām un tiesību aktiem; (c) kā mērķrādītāji ir saistīti ar ietekmi uz biodaudzveidību un ekosistēmām, attiecīgajām atkarībām, riskiem un iespējām, ko uzņēmums apzinājis sakarā ar paša darbībām un vērtības ķēdi augšposmā un lejasposmā; (d) attiecīgā gadījumā — mērķrādītāju ģeogrāfisko tvērumu; (e) vai uzņēmums, nosakot savus mērķrādītājus, ir izmantojis biodaudzveidības kompensēšanas pasākumus un (f) uz kuru no mitigācijas hierarhijas līmeņiem mērķrādītāju var attiecināt (t. i., izvairīšanos, samazināšanu, atjaunošanu un sanāciju, kompensēšanu vai izlīdzināšanas pasākumiem).

Informācijas atklāšanas prasība E4-5. Ar biodaudzveidību un ekosistēmu pārmaiņām saistītie ietekmes rādītāji

33.

Uzņēmums ziņo par rādītājiem, kas saistīti ar tā būtisko ietekmi uz biodaudzveidību un ekosistēmām.

34.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast uzņēmuma sniegumu attiecībā uz ietekmi, kas būtiskuma novērtējumā identificēta kā būtiska biodaudzveidības un ekosistēmu pārmaiņu ziņā.

35.

Ja uzņēmums ir apzinājis objektus, kas atrodas biodaudzveidības ziņā jutīgās teritorijās (vai to tuvumā), kuras tas negatīvi ietekmē (sk. 19. punkta a) apakšpunktu), uzņēmums atklāj informāciju par to objektu skaitu un platību (hektāros), kuri ir tā īpašumā, nomā vai pārvaldībā šajās aizsargājamās teritorijās vai to tuvumā vai arī nozīmīgos biodaudzveidības apgabalos vai to tuvumā.

36.

Ja uzņēmums ir apzinājis būtisku ietekmi uz zemes izmantojuma maiņu vai ietekmi uz ekosistēmu plašumu un stāvokli, uzņēmums var atklāt informāciju arī par tā zemes izmantojumu, balstoties uz aprites cikla novērtējumu.

37.

Attiecībā uz 38.–41. punktā minētajiem datu punktiem uzņēmums izvērtē savas darbības.

38.

Ja uzņēmums ir secinājis, ka tas tieši veicina zemes izmantojuma maiņas, saldūdens izmantojuma maiņas un/vai jūras izmantojuma maiņas ietekmes faktorus, tas ziņo par attiecīgajiem rādītājiem. Uzņēmums var sniegt ziņas par rādītājiem, ar ko mēra (a) zemes pārklājuma pārveidošanu laika gaitā (piemēram, viena vai piecu gadu laikā) (piemēram, atmežošana vai derīgo izrakteņu ieguve); (b) laika gaitā (piemēram, viena vai piecu gadu laikā) notikušās izmaiņas ekosistēmas apsaimniekošanā (piemēram, lauksaimniecisko metožu intensifikācija vai labāku apsaimniekošanas vai mežizstrādes metožu ieviešana); (c) ainavas telpiskās konfigurācijas izmaiņas (piemēram, dzīvotņu sadrumstalošanās, ekosistēmu sasaistes izmaiņas); (d) ekosistēmu strukturālās sasaistes izmaiņas (piemēram, dzīvotņu šķērsojamība pēc fiziskajām iezīmēm un dzīvotņu laukumu izvietojuma) un (e) funkcionālo sasaisti (piemēram, tas, cik labi gēni vai īpatņi pārvietojas pa sauszemi, saldūdeņiem un jūru).

39.

Ja uzņēmums ir secinājis, ka tas tieši veicina invazīvu svešzemju sugu nejaušu vai apzinātu introdukciju, uzņēmums var atklāt rādītājus, kurus tas izmanto, lai pārvaldītu invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās ceļus un invazīvu svešzemju sugu radītos riskus.

40.

Ja uzņēmums ir konstatējis būtisku ietekmi, kas saistīta ar sugu stāvokli, uzņēmums var ziņot par rādītājiem, kurus tas uzskata par relevantiem. Uzņēmums var (a) atsaukties uz attiecīgajām informācijas atklāšanas prasībām ESRS E1, ESRS E2, ESRS E3 un ESRS E5; (b) ņemt vērā populācijas lielumu, izplatības areālu konkrētās ekosistēmās, kā arī izmiršanas risku. Šie aspekti sniedz ieskatu vienas sugas populācijas veselībā un tās relatīvajā noturībā pret cilvēka izraisītām un dabiskām pārmaiņām; (c) atklāt rādītājus, ar ko nosaka sugu īpatņu skaita izmaiņas konkrētā teritorijā; (d) attiecībā uz izzušanas riskam pakļautām sugām (87) atklāt rādītājus, ar ko nosaka i. sugu apdraudētības statusu un to, kā apdraudētības statusu var ietekmēt darbības / slodzes faktori, vai ii. relevantas apdraudētas sugas dzīvotnes izmaiņas kā aizstājvērtību, ar ko noteikt uzņēmuma ietekmi uz vietējās populācijas izmiršanas risku.

41.

Ja uzņēmums ir konstatējis būtisku ietekmi, kas saistīta ar ekosistēmām, tas var atklāt (a) attiecībā uz ekosistēmu plašumu — rādītājus, ar ko nosaka konkrētas ekosistēmas platības aptvērumu (novērtējamās platības kvalitāte obligāti nav jāņem vērā), piemēram, dzīvotnes aptvērumu. Piemēram, meža platība ir rādītājs, ar ko mēra noteikta veida ekosistēmas plašumu, neņemot vērā ekosistēmas stāvokli (piemēram, nosaka platību, bet neapraksta sugu daudzveidību mežā); (b) attiecībā uz ekosistēmas stāvokli: i. rādītājus, ar ko nosaka ekosistēmu kvalitāti attiecībā pret iepriekš noteiktu atsauces stāvokli, ii. rādītājus, ar ko nosaka vairākas sugas (nevis vienas sugas indivīdu skaitu) ekosistēmā (piemēram, zinātniski noteiktus sugu bagātības un skaitliskuma rādītājus, ar ko nosaka (autohtono) sugu sastāva attīstību ekosistēmā salīdzinājumā ar atsauces stāvokli pirmā pārskata perioda sākumā, kā arī ar mērķstāvokli, kas noteikts Kuņminas–Monreālas globālajā biodaudzveidības satvarā, vai agregēto sugu aizsardzības stāvokli, ja tas ir relevanti), vai iii. rādītājus, kas atspoguļo stāvokļa strukturālos komponentus, piemēram, dzīvotņu sasaisti (t. i., cik lielā mērā dzīvotnes ir savstarpēji savienotas).

Informācijas atklāšanas prasība E4-6. Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītā būtiskā ietekme, riski un iespējas

42.

Uzņēmums atklāj būtisku ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistīto risku un iespēju paredzamo finansiālo iespaidu.

43.

42. punktā prasītā informācija papildina informāciju par pašreizējo finansiālo iespaidu uz struktūras finansiālo stāvokli, finansiālo sniegumu un naudas plūsmām pārskata periodā, kas prasīta ESRS 2 SBM-3 48. punkta d) apakšpunktā.

44.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par (a) paredzamo finansiālo iespaidu, ko rada būtiskie riski, kuri izriet no ietekmes un atkarībām, kas saistītas ar biodaudzveidību un ekosistēmām, un to, kā šie riski būtiski ietekmē (vai, saprātīgi spriežot, varētu būtiski ietekmēt) uzņēmuma finansiālo stāvokli, finansiālo sniegumu un naudas plūsmas īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, un (b) paredzamo finansiālo iespaidu, ko rada ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītas būtiskas iespējas.

45.

Atklājamajā informācijā iekļauj šādas ziņas: (a) paredzamā finansiālā iespaida kvantitatīvs novērtējums naudas izteiksmē pirms ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītu darbību apsvēršanas vai, ja tas nav iespējams bez pārmērīgām izmaksām un pūlēm, kvalitatīva informācija. Attiecībā uz finansiālo iespaidu, kas izriet no būtiskām iespējām, kvantitatīvs novērtējums nav nepieciešams, ja tā rezultātā tiktu atklāta informācija, kas neatbilst informācijas kvalitatīvajām iezīmēm (sk. ESRS 1 C papildinājumu “Informācijas kvalitatīvās iezīmes”); Paredzamo finansiālo iespaidu var kvantitatīvi izteikt naudas izteiksmē kā vienu summu vai kā diapazonu; (b) apraksts par aplūkotajām sekām, ar tām saistīto ietekmi un atkarībām, kā arī laika nogriežņiem, kuros tās varētu izpausties, un (c) paredzamā finansiālā iespaida kvantitatīvajā novērtējumā izmantotie kritiskie pieņēmumi, kā arī ar šiem pieņēmumiem saistītās nenoteiktības avoti un nenoteiktības līmenis.

ESRS E5

RESURSU IZMANTOJUMS UN APRITES EKONOMIKA

SATURA RĀDĪTĀJS

Mērķis

Mijiedarbība ar citiem ESRS

Informācijas atklāšanas prasības

–

ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija

Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība

–

Informācijas atklāšanas prasība, kas saistīta ar ESRS 2 IRO-1“To procesu apraksts, ar ko apzina un novērtē būtisko ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saistīto ietekmi, riskus un iespējas”

–

Informācijas atklāšanas prasība E5-1. Ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saistītās rīcībpolitikas

–

Informācijas atklāšanas prasība E5-2. Darbības un resursi, kas saistīti ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku

Rādītāji un mērķrādītāji

–

Informācijas atklāšanas prasība E5-3. Resursu izmantojuma un aprites ekonomikas mērķrādītāji

–

Informācijas atklāšanas prasība E5-4. Ienākošie resursi

–

Informācijas atklāšanas prasība E5-5. Izejošie resursi

–

Informācijas atklāšanas prasība E5-6. Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saistītā ietekme, riski un iespējas

A papildinājums.

Piemērošanas prasības

–

ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija

Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība

–

Informācijas atklāšanas prasība, kas saistīta ar ESRS 2 IRO-1“To procesu apraksts, ar ko apzina un novērtē būtisko ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saistīto ietekmi, riskus un iespējas”

–

Informācijas atklāšanas prasība E5-1. Ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saistītās rīcībpolitikas

–

Informācijas atklāšanas prasība E5-2. Darbības un resursi, kas saistīti ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku

Rādītāji un mērķrādītāji

–

Informācijas atklāšanas prasība E5-3. Resursu izmantojuma un aprites ekonomikas mērķrādītāji

–

Informācijas atklāšanas prasība E5-4. Ienākošie resursi

–

Informācijas atklāšanas prasība E5-5. Izejošie resursi

–

Informācijas atklāšanas prasība E5-6. Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saistītā ietekme, riski un iespējas

Mērķis

1.

Šā standarta mērķis ir noteikt informācijas atklāšanas prasības, kas ilgtspējas deklarācijas lietotājiem dos iespēju saprast (a) to, kā uzņēmums ietekmē resursu izmantojumu, arī resursefektivitāti, resursu izsīkšanas nepieļaušanu, kā arī atjaunīgo resursu ieguvi un izmantojumu (šajā standartā sauktu par “resursu izmantojumu un aprites ekonomiku”), ņemot vērā faktisko vai iespējamo būtisko pozitīvo un negatīvo ietekmi; (b) jebkuras veiktās darbības, ar ko novērš vai mazina faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, ko rada resursu izmantojums, un šādu darbību rezultātus, arī pasākumus, kas palīdzēt atsaistīt ekonomisko izaugsmi no materiālu izmantojuma un ar ko novērš riskus un izmanto iespējas; (c) uzņēmuma plānus un spēju savu stratēģiju un darījumdarbības modeli pielāgot aprites ekonomikas principiem, arī — bet ne tikai — lai līdz minimumam samazinātu atkritumu apjomu, saglabātu produktu, materiālu un citu resursu vērtību visaugstākajā līmenī un palielinātu to efektīvu izmantojumu ražošanā un patēriņā; (d) uzņēmuma būtisko risku un iespēju, kas saistīti ar uzņēmuma ietekmi un atkarību, kuras izriet no resursu izmantojuma un aprites ekonomikas, būtību, veidu un apmēru, kā arī to, kā uzņēmums tos pārvalda, un (e) to būtisko risku un iespēju finansiālo iespaidu uz uzņēmumu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, kuri izriet no uzņēmuma ietekmes uz resursu izmantojumu un aprites ekonomiku un atkarības no tām.

2.

Šajā standartā ir noteiktas informācijas atklāšanas prasības, kas saistītas ar “resursu izmantojumu” un “aprites ekonomiku”, jo īpaši (a) ienākošajiem resursiem, arī ienākošo materiālo resursu apritīgumu, ņemot vērā to, vai resursi ir atjaunīgi vai neatjaunīgi, un (b) izejošajiem resursiem, arī informāciju par produktiem un materiāliem, un (c) atkritumiem.

3.

Aprites ekonomika ir ekonomikas sistēma, kurā produktu, materiālu un citu resursu vērtība ekonomikā tiek saglabāta pēc iespējas ilgāk, veicinot to efektīvu izmantošanu ražošanā un patēriņā, tādējādi mazinot to izmantošanas ietekmi uz vidi, minimalizējot atkritumu daudzumu un bīstamo vielu izdalīšanos visos aprites cikla posmos, cita starpā piemērojot atkritumu hierarhiju. Mērķis ir maksimāli palielināt un saglabāt tehnisko un bioloģisko resursu, produktu un materiālu vērtību, izveidojot sistēmu, kas nodrošina ilgizturību, optimālu ilgstošu izmantošanu vai atkalizmantošanu, pārjaunošanu, pārražošanu, reciklēšanu un barības vielu apriti.

4.

Šā standarta pamatā ir attiecīgie ES tiesiskie regulējumi un rīcībpolitikas, arī ES Aprites ekonomikas rīcības plāns, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (90) (Atkritumu pamatdirektīva) un ES industriālā stratēģija.

5.

Lai izvērtētu pāreju no ierastās darbības, kas ir tāda saimniekošana, kurā tiek iegūti ierobežoti resursi, lai izgatavotu produktus, ko lieto un pēc tam izmet (“paņem, izgatavo, izmet”), uz aprites ekonomikas sistēmu, šā standarta pamatā ir uzņēmuma izmantoto un radīto resursu, materiālu un produktu fizisko plūsmu identificēšana, izmantojot informācijas atklāšanas prasību E5-4“Ienākošie resursi” un informācijas atklāšanas prasību E5-5“Izejošie resursi”.

Mijiedarbība ar citiem ESRS

6.

Resursu izmantojums ir faktors, kas atstāj ievērojamu citādu ietekmi uz vidi tādās jomās kā klimata pārmaiņas, piesārņojums, ūdens un jūras resursi un biodaudzveidība. Aprites ekonomika ir sistēma, kas ir orientēta uz ilgtspējīgu resursu izmantošanu ieguves, pārstrādes, ražošanas, patēriņa un atkritumu apsaimniekošanas posmos. Šādai sistēmai ir daudzi vidiski ieguvumi, proti, tā samazina materiālu un enerģijas patēriņu un emisijas gaisā (siltumnīcefekta gāzu emisijas vai citu veidu piesārņojumu), samazina ņemtā un novadītā ūdens apjomu, kā arī reģenerē dabu, ierobežojot ietekmi uz biodaudzveidību.

7.

Lai sniegtu visaptverošu pārskatu par to, kuri citi vides jautājumi varētu būt būtiski resursu izmantojumam un aprites ekonomikai, attiecīgās informācijas atklāšanas prasības ir ietvertas citos šādos ar vidi saistītos ESRS: (a) ESRS E1“Klimata pārmaiņas”, kas īpaši attiecas uz SEG emisijām un energoresursiem (enerģijas patēriņu); (b) ESRS E2“Piesārņojums”, kas īpaši attiecas uz emisijām ūdenī, gaisā un augsnē, kā arī uz vielām, kuras rada bažas; (c) ESRS E3“Ūdens un jūras resursi”, kurā īpaši aplūkoti ūdens resursi (ūdens patēriņš) un jūras resursi, un (d) ESRS E4“Biodaudzveidība un ekosistēmas”, kurā īpaši aplūkotas ekosistēmas, sugas un izejvielas.

8.

Uzņēmuma ietekme, kas saistīta ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku, jo īpaši ar atkritumiem, var ietekmēt cilvēkus un kopienas. Būtiska negatīva ietekme uz skartajām kopienām, kuru rada resursu izmantojums un aprites ekonomika un kura attiecināma uz uzņēmumu, ir ietverta ESRS S3“Skartās kopienas”. Efektīvs un apritīgs resursu izmantojums labvēlīgi ietekmē arī konkurētspēju un ekonomisko labbūtību.

9.

Šis standarts būtu jālasa sasaistē ar ESRS 1“Vispārīgās prasības” un ESRS 2“Vispārīgi atklājamā informācija”.

Informācijas atklāšanas prasības

ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija

10.

Šīs iedaļas prasības būtu jālasa un ziņas jāsniedz sasaistē ar ESRS 2 4. nodaļas “Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība” informācijas atklāšanas prasībām.

Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība

Informācijas atklāšanas prasība, kas saistīta ar ESRS 2 IRO-1 “To procesu apraksts, ar ko apzina un novērtē būtisko ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saistīto ietekmi, riskus un iespējas”

11.

Uzņēmums apraksta ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saistītas būtiskas ietekmes, risku un iespēju noteikšanas procesu, jo īpaši attiecībā uz ienākošajiem resursiem, izejošajiem resursiem un atkritumiem, un sniedz informāciju par to, (a) vai uzņēmums ir pārbaudījis savus aktīvus un darbības, lai noteiktu tā faktisko un iespējamo ietekmi, riskus un iespējas savās darbībās un vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā, un, ja tā, tad kādas metodikas, pieņēmumi un instrumenti izmantoti pārbaudē; (b) vai un kā uzņēmums ir veicis konsultācijas, jo īpaši ar skartajām kopienām.

Informācijas atklāšanas prasība E5-1. Ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saistītās rīcībpolitikas

12.

Uzņēmums apraksta, kādas rīcībpolitikas pieņēmis, lai pārvaldītu būtisko ietekmi, riskus un iespējas, kas saistītas ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku.

13.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast, kādā mērā uzņēmums ieviesis rīcībpolitikas, kas attiecas uz tā ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saistītās būtiskās ietekmes, risku un iespēju apzināšanu, novērtēšanu, pārvaldību un/vai remediāciju.

14.

12. punktā prasītā atklājamā informācija ietver informāciju par rīcībpolitikām, ar ko uzņēmums pārvalda savu būtisko ietekmi, riskus un iespējas, kuri saistīti ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saskaņā ar ESRS 2 MDR-P“Rīcībpolitikas, kas pieņemtas būtisku ilgtspējas jautājumu pārvaldībai”.

15.

Kopsavilkumā uzņēmums norāda, vai un kā tā rīcībpolitikas attiecas uz šādiem jautājumiem (ja tie ir būtiski): (a) pārkārtošanās, kurā atsakās no pirmreizējo resursu izmantošanas, bet salīdzinoši palielina otrreizējo (reciklēto) resursu izmantojumu; (b) atjaunīgo resursu ilgtspējīga ieguve un izmantojums.

16.

Ar rīcībpolitikām risina būtisko ietekmi, riskus un iespējas paša uzņēmuma darbībās, kā arī vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā.

Informācijas atklāšanas prasība E5-2. Darbības un resursi, kas saistīti ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku

17.

Uzņēmums atklāj informāciju par tā darbībām, kas saistītas ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku, un to īstenošanai piešķirtajiem resursiem.

18.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt gūt izpratni par galvenajām veiktajām un plānotajām darbībām, lai sasniegtu ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saistītos rīcībpolitikas mērķus un mērķrādītājus.

19.

Ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saistīto darbību un piešķirto resursu aprakstā ievēro principus, kas definēti ESRS 2 MDR-A“Darbības un resursi, kas saistīti ar būtiskiem ilgtspējas jautājumiem”.

20.

Papildus ESRS 2 MDR-A uzņēmums var norādīt, vai un kā attiecīgā darbība un resursi aptver (a) lielāku resursefektivitāti tehnisko un bioloģisko materiālu un ūdens izmantojumā, jo īpaši attiecībā uz kritiski svarīgajām izejvielām un retzemju metāliem, kas uzskaitīti Izejvielu informācijas sistēmā; (b) augstākus otrreizējo izejvielu (reciklātu) izmantojuma rādītājus; (c) apritīga dizaina pielietošanu, tādējādi palielinot produkta ilgizturību un optimizējot lietošanu, kā arī augstākus atkalizmantošanas, remonta, pārjaunošanas, pārražošanas, pārprofilēšanas un reciklēšanas rādītājus; (d) apritīgas darījumdarbības prakses pielietošanu, piemēram, i) vērtības saglabāšanas darbības (apkope, remonts, pārjaunošana, pārražošana, komponentu ievākšana, modernizācija un reversā loģistika, slēgta cikla sistēmas, lietotu preču mazumtirdzniecība), ii) vērtības maksimalizēšanas darbības (produktu–pakalpojumu sistēmas, sadarbības un koplietošanas ekonomikas darījumdarbības modeļi), iii) darbības pēc ekspluatācijas laika beigām (reciklēšana, valorizējoša reciklēšana, paplašināta ražotāja atbildība) un iv) sistēmas efektivitāti veicinošas darbības (rūpnieciskā simbioze); (e) darbības, kas veiktas, lai novērstu atkritumu rašanos uzņēmuma vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā, un (f) atkritumu apsaimniekošanas optimizāciju atbilstoši atkritumu hierarhijai.

Rādītāji un mērķrādītāji

Informācijas atklāšanas prasība E5-3. Resursu izmantojuma un aprites ekonomikas mērķrādītāji

21.

Uzņēmums atklāj informāciju par noteiktajiem ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saistītajiem mērķrādītājiem.

22.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast mērķrādītājus, ko uzņēmums ir pieņēmis, lai atbalstītu savu resursu izmantojumu un aprites ekonomikas rīcībpolitiku un pievērstos savai būtiskajai ietekmei, riskiem un iespējām.

23.

Mērķrādītāju aprakstā iekļauj informācijas prasības, kas definētas ESRS 2 MDR-T“Rīcībpolitiku un darbību rezultativitātes uzraudzība, izmantojot mērķrādītājus”.

24.

21. punktā prasītajā atklājamajā informācijā norāda, vai un kā uzņēmuma mērķrādītāji ir saistīti ar ienākošajiem un izejošajiem resursiem, arī atkritumiem un produktiem un materiāliem, un, konkrētāk, ar (a) apritīga dizaina (arī, piemēram, uz ilgizturību, demontāžu, remontējamību, reciklējamību utt. orientēta dizaina) izmantošanas pieaugumu; (b) apritīgas materiālu izmantošanas rādītāja paaugstināšanos; (c) primāro izejvielu minimalizēšanu; (d) atjaunīgu resursu ilgtspējīgu ieguvi un izmantošanu (atbilstīgi kaskādes principam); (e) atkritumu apsaimniekošanu, arī sagatavošanu pienācīgai apstrādei, un (f) citiem jautājumiem, kas saistīti ar resursu izmantojumu vai aprites ekonomiku.

25.

Uzņēmums norāda, uz kuru atkritumu hierarhijas līmeni konkrētais mērķrādītājs attiecas.

26.

Papildus ESRS 2 MDR-T uzņēmums var norādīt, vai, nosakot mērķrādītājus, ir ņemti vērā ekoloģiskie sliekšņi un struktūrai specifiskie piešķīrumi. Ja tā ir, uzņēmums var norādīt (a) apzinātos ekoloģiskos sliekšņus un šo sliekšņu apzināšanai izmantoto metodiku; (b) to, vai šie sliekšņi ir vai nav specifiski konkrētai struktūrai, un, ja tā ir, kā tie noteikti, un (c) kā uzņēmumā tiek sadalīta atbildība par apzināto ekoloģisko sliekšņu ievērošanu.

27.

Uzņēmums kā daļu no kontekstuālās informācijas norāda, vai tā noteiktie un uzrādītie mērķrādītāji ir obligāti (tos prasa tiesību akti) vai brīvprātīgi.

Informācijas atklāšanas prasība E5-4. Ienākošie resursi

28.

Uzņēmums atklāj informāciju par saviem ienākošajiem resursiem saistībā ar tā būtisko ietekmi, riskiem un iespējām.

29.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par resursu izmantojumu uzņēmuma darbībās un vērtības ķēdes augšposmā.

30.

28. punktā prasītajā atklājamajā informācijā iekļauj uzņēmuma ienākošo resursu aprakstu: būtiski produkti (arī iepakojums) un materiāli (norādot kritiski svarīgās izejvielas un retzemju metālus), ūdens un īpašums, stacijas un aprīkojums, ko uzņēmums izmanto savās darbībās un kas izmantoti vērtības ķēdes augšposmā.

31.

Ja uzņēmums novērtē, ka ienākošie resursi ir būtisks ilgtspējas jautājums, tas atklāj šādu informāciju par uzņēmuma produktu un pakalpojumu ražošanā izmantotajiem materiāliem pārskata periodā (tonnās vai kilogramos): (a) pārskata periodā izmantoto produktu un tehnisko un bioloģisko materiālu kopējā masa; (b) uzņēmuma produktu un pakalpojumu (arī iepakojuma) ražošanā izmantoto bioloģisko materiālu (un neenerģētiskiem mērķiem izmantoto biodegvielu) procentuālais daudzums, kas iegūts no ilgtspējīgiem avotiem, norādot informāciju par izmantoto sertifikācijas shēmu un kaskādes principa piemērošanu, un (c) uzņēmuma produktu un pakalpojumu (arī iepakojuma) ražošanā izmantoto sekundāro atkalizmantoto vai reciklēto komponentu, sekundāro starpproduktu un otrreizējo materiālu masa gan absolūtā, gan procentuālā izteiksmē.

32.

Uzņēmums sniedz informāciju par datu aprēķiniem izmantotajām metodēm. Tas norāda, vai dati iegūti no tiešiem mērījumiem vai aplēsēm, un atklāj galvenos izmantotos pieņēmumus.

Informācijas atklāšanas prasība E5-5. Izejošie resursi

33.

Uzņēmums atklāj informāciju par izejošajiem resursiem, arī atkritumiem, kas saistīti tā būtisko ietekmi, riskiem un iespējām.

34.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par (a) to, kā uzņēmums veicina aprites ekonomiku, i) izstrādājot produktus un materiālus saskaņā ar aprites ekonomikas principiem un ii) palielinot vai maksimalizējot apmēru, kādā produkti, materiāli un pārstrādātie atkritumi pēc pirmās lietošanas reizes praksē tiek laisti apritē atkārtoti, un (b) uzņēmuma atkritumu samazināšanas un atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju un to, cik lielā mērā uzņēmums zina, kā paša uzņēmuma darbību ietvaros tiek apsaimniekoti pirmspatēriņa posma atkritumi.

Produkti un materiāli

35.

Uzņēmums sniedz aprakstu par galvenajiem produktiem un materiāliem, kas rodas uzņēmuma ražošanas procesā un kas ir izstrādāti saskaņā ar apritīguma principiem (ilgizturība, atkalizmantojamība, remontējamība, demontējamība, pārražošana, pārjaunošana, reciklēšana, recirkulācija bioloģiskajā ciklā vai resursu vai materiālu izmantošanas optimizācija, izmantojot citus apritīgus darījumdarbības modeļus).

36.

Uzņēmumi ar būtiskām izejošajām plūsmām, atklāj (a) uzņēmuma tirgū laisto produktu paredzamo ilgizturību attiecībā pret nozares vidējo rādītāju katrā produktu grupā; (b) produktu remontējamību, ja iespējams, izmantojot iedibinātu vērtēšanas sistēmu; (c) produktu un to iepakojuma reciklēta materiāla satura rādītājus.

Atkritumi

37.

Uzņēmums atklāj šādu informāciju par tā darbībās radušos atkritumu kopējo daudzumu, izteiktu tonnās vai kilogramos: (a) radušos atkritumu kopējo daudzumu; (b) kopējo daudzumu pēc masas, kas novirzīts no likvidēšanas sadalījumā pa bīstamajiem un nebīstamajiem atkritumiem un sadalījumā pa šādiem atgūšanas darbību veidiem: i. sagatavošana atkalizmantošanai; ii. reciklēšana un iii. citas atgūšanas darbības; (c) par bīstamajiem un nebīstamajiem atkritumiem — daudzumu pēc masas, kas novirzīts likvidēšanai dalījumā pa atkritumu apstrādes veidiem un kopējo daudzumu, summējot visus trīs veidus. Atkritumu apstrādes veidi, par kuriem sniedzamas ziņas: i. incinerācija; ii. apglabāšana poligonos un iii. citas likvidēšanas operācijas; (d) kopējais nereciklētu atkritumu daudzums un to procentuālā daļa (91).

38.

Atklājot informāciju par atkritumu sastāvu, uzņēmums norāda (a) atkritumu plūsmas, kas saistītas ar attiecīgo nozari vai darbībām (piemēram, sārņi derīgo izrakteņu ieguves nozares uzņēmumam, elektroniskie atkritumi plaša patēriņa elektronikas nozares uzņēmumam vai pārtikas atkritumi lauksaimniecības vai viesmīlības nozares uzņēmumam), un (b) atkritumos esošos materiālus (piemēram, biomasa, metāli, nemetāliskie minerāli, plastmasa, tekstilmateriāli, kritiski svarīgas izejvielas un retzemju metāli).

39.

Uzņēmums atklāj arī informāciju par uzņēmuma radīto bīstamo atkritumu un radioaktīvo atkritumu kopējo daudzumu (saskaņā ar radioaktīvo atkritumu definīciju Padomes Direktīvas 2011/70/Euratom 3. panta 7. punktā (92)).

40.

Uzņēmums sniedz kontekstuālu informāciju par datu aprēķināšanai izmantotajām metodikām, jo īpaši par kritērijiem un pieņēmumiem, kas izmantoti, lai noteiktu un klasificētu produktus, kuri izstrādāti saskaņā ar 35. punktā uzskaitītajiem apritīguma principiem. Tas norāda, vai dati ir iegūti no tiešiem mērījumiem vai aplēsēm, un atklāj galvenos izmantotos pieņēmumus.

Informācijas atklāšanas prasība E5-6. Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt ar būtisku resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saistītā ietekme, riski un iespējas

41.

Uzņēmums atklāj paredzamo finansiālo iespaidu, ko rada būtiskie riski un iespējas, kuri izriet no ietekmes, kas saistīta ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku.

42.

41. punktā prasītā informācija papildina informāciju par pašreizējo finansiālo iespaidu uz uzņēmuma finansiālo stāvokli, finansiālo sniegumu un naudas plūsmām pārskata periodā, kas prasīta ESRS 2 SBM-3 48. punkta d) apakšpunktā. Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par (a) paredzamo finansiālo iespaidu, ko rada būtiskie riski, kuri izriet no būtiskās ietekmes un atkarībām, kas saistītas ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku, un to, kā šie riski būtiski ietekmē (vai, saprātīgi spriežot, varētu būtiski ietekmēt) uzņēmuma finansiālo stāvokli, finansiālo sniegumu un naudas plūsmas īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, un (b) paredzamo finansiālo iespaidu, ko rada ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saistītas būtiskas iespējas.

43.

Atklājamajā informācijā iekļauj šādas ziņas: (a) paredzamā finansiālā iespaida kvantitatīvs novērtējums naudas izteiksmē pirms ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saistītu darbību apsvēršanas, vai, ja tas nav iespējams bez pārmērīgām izmaksām un pūlēm, kvalitatīva informācija. Attiecībā uz finansiālo iespaidu, kas izriet no būtiskām iespējām, kvantitatīvs novērtējums nav nepieciešams, ja tā rezultātā tiktu atklāta informācija, kas neatbilst informācijas kvalitatīvajām iezīmēm (sk. ESRS 1 C papildinājumu “Informācijas kvalitatīvās iezīmes”); (b) apraksts par aplūkotajām sekām, ar tām saistīto ietekmi un atkarībām, kā arī laika nogriežņiem, kuros tās varētu izpausties; (c) paredzamā finansiālā iespaida kvantitatīvajā novērtējumā izmantotie kritiskie pieņēmumi, kā arī ar šiem pieņēmumiem saistītās nenoteiktības avoti un nenoteiktības līmenis.

ESRS S1

PAŠU PERSONĀLS

SATURA RĀDĪTĀJS

Mērķis

Mijiedarbība ar citiem ESRS

Informācijas atklāšanas prasības

–

ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija

Stratēģija

–

Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-2“Ieinteresēto personu intereses un viedokļi”

–

Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-3“Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”

Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība

–

Informācijas atklāšanas prasība S1-1. Rīcībpolitika attiecībā uz pašu personālu

–

Informācijas atklāšanas prasība S1-2. Procesi pašu strādājošo un darbinieku pārstāvju iesaistei ietekmes jautājumos

–

Informācijas atklāšanas prasība S1-3. Procesi negatīvās ietekmes remediācijai un kanāli pašu strādājošo bažu paušanai

–

Informācijas atklāšanas prasība S1-4. Rīcība saistībā ar būtisku ietekmi uz pašu personālu un pieejas būtisku risku mazināšanai un būtisku iespēju izmantošanai saistībā ar pašu personālu, un šo darbību iedarbīgums

Rādītāji un mērķrādītāji

–

Informācijas atklāšanas prasība S1-5. Mērķrādītāji saistībā ar būtiskas negatīvas ietekmes pārvaldību, pozitīvas ietekmes veicināšanu un būtisku risku un iespēju pārvaldību

–

Informācijas atklāšanas prasība S1-6. Uzņēmuma darbinieku iezīmes

–

Informācijas atklāšanas prasība S1-7. Uzņēmuma pašu personālā ietilpstošo ārštata darbinieku raksturojums

–

Informācijas atklāšanas prasība S1-8. Koplīguma sarunu tvērums un sociālais dialogs

–

Informācijas atklāšanas prasība S1-9. Daudzveidības rādītāji

–

Informācijas atklāšanas prasība S1-10. Adekvātas algas

–

Informācijas atklāšanas prasība S1-11. Sociālā aizsardzība

–

Informācijas atklāšanas prasība S1-12. Personas ar invaliditāti

–

Informācijas atklāšanas prasība S1-13. Apmācības un prasmju pilnveides rādītāji

–

Informācijas atklāšanas prasība S1-14. Darba aizsardzības rādītāji

–

Informācijas atklāšanas prasība S1-15. Darba un privātās dzīves līdzsvara rādītāji

–

Informācijas atklāšanas prasība S1-16. Atalgojuma rādītāji (darba samaksas atšķirība un kopējais atalgojums)

–

Informācijas atklāšanas prasība S1-17. Incidenti, sūdzības un nopietna ietekme uz cilvēktiesībām

A papildinājums.

Piemērošanas prasības

–

Mērķis

–

ESRS 2“Vispārīgi atklājamā informācija”

Stratēģija

–

Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-2“Ieinteresēto personu intereses un viedokļi”

–

Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-3“Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”

Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība

–

Informācijas atklāšanas prasība S1-1. Rīcībpolitika attiecībā uz pašu personālu

–

Informācijas atklāšanas prasība S1-2. Procesi pašu strādājošo un darbinieku pārstāvju iesaistei ietekmes jautājumos

–

Informācijas atklāšanas prasība S1-3. Procesi negatīvās ietekmes remediācijai un kanāli pašu strādājošajiem bažu paušanai

–

Informācijas atklāšanas prasība S1-4. Rīcība saistībā ar būtisku ietekmi un pieejas būtisku risku mazināšanai un būtisku iespēju izmantošanai saistībā ar pašu personālu, un šo darbību un pieeju iedarbīgums

Rādītāji un mērķrādītāji

–

Informācijas atklāšanas prasība S1-5. Mērķrādītāji saistībā ar būtiskas ietekmes pārvaldību, pozitīvas ietekmes veicināšanu, kā arī riskiem un iespējām

–

Informācijas atklāšanas prasība S1-6. Uzņēmuma darbinieku iezīmes

–

Informācijas atklāšanas prasība S1-7. Uzņēmuma pašu personālā ietilpstošo ārštata darbinieku raksturojums

–

Informācijas atklāšanas prasība S1-8. Koplīguma sarunu tvērums un sociālais dialogs

–

Informācijas atklāšanas prasība S1-9. Daudzveidības rādītāji

–

Informācijas atklāšanas prasība S1-10. Adekvātas algas

–

Informācijas atklāšanas prasība S1-11. Sociālā aizsardzība

–

Informācijas atklāšanas prasība S1-12. Personas ar invaliditāti

–

Informācijas atklāšanas prasība S1-13. Apmācības un prasmju pilnveides rādītāji

–

Informācijas atklāšanas prasība S1-14. Darba aizsardzības rādītāji

–

Informācijas atklāšanas prasība S1-15. Darba un privātās dzīves līdzsvars

–

Informācijas atklāšanas prasība S1-16. Atalgojuma rādītāji (darba samaksas atšķirība un kopējais atalgojums)

–

Informācijas atklāšanas prasība S1-17. Incidenti, sūdzības un nopietna ietekme uz cilvēktiesībām

A.1. papildinājums.

Saistībā ar ESRS 2 atklājamās informācijas piemērošanas prasības

A.2. papildinājums.

Piemērošanas prasības saistībā ar ESRS S1-1“Rīcībpolitika attiecībā uz pašu personālu”

A.3. papildinājums.

Piemērošanas prasības saistībā ar ESRS S1-4“Rīcība saistībā ar būtisku ietekmi uz pašu personālu un pieejas būtisku risku mazināšanai un būtisku iespēju izmantošanai saistībā ar pašu personālu, un šo darbību iedarbīgums”

A.4. papildinājums.

Piemērošanas prasības saistībā ar ESRS S1–5“Mērķrādītāji saistībā ar būtiskas negatīvas ietekmes pārvaldību, pozitīvas ietekmes veicināšanu un būtisku risku un iespēju pārvaldību”

Mērķis

1.

Šā standarta mērķis ir noteikt informācijas atklāšanas prasības, kas ļaus ilgtspējas deklarācijas lietotājiem izprast uzņēmuma būtisko ietekmi uz pašu personālu, kā arī ar to saistītos būtiskos riskus un iespējas, tostarp: (a) to, kā uzņēmums ietekmē pašu personālu, ņemot vērā būtisko pozitīvo un negatīvo faktisko vai iespējamo ietekmi; (b) jebkuras veiktās darbības, ar ko novērš, mazina vai labo iespējamo negatīvo ietekmi, novērš riskus un izmanto iespējas, un šo darbību rezultātus; (c) uzņēmuma būtisko risku un iespēju, kas saistīti ar tā ietekmi uz pašu personālu vai atkarības no tā, būtību, veidu un apmēru, kā arī to, kā uzņēmums tos pārvalda, un (d) būtisko risku un iespēju, kas izriet no uzņēmuma ietekmes uz pašu personālu un atkarības no tā, finansiālo iespaidu uz uzņēmumu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.

2.

Lai sasniegtu šo mērķi, šajā standartā ir arī prasīts paskaidrot vispārējo pieeju, ko uzņēmums izmanto, lai noteiktu un pārvaldītu jebkādu būtisku faktisko un iespējamo ietekmi uz tā pašu personālu saistībā ar šādiem sociālajiem (arī cilvēktiesību) faktoriem vai jautājumiem: (a) darba nosacījumi, tajā skaitā: i. droša nodarbinātība; ii. darba laiks; iii. adekvātas algas; iv. sociālais dialogs; v. biedrošanās brīvība, uzņēmumu padomju pastāvēšana un darbinieku tiesības uz informāciju, konsultācijām un līdzdalību; vi. koplīguma sarunas, arī to uzņēmumā strādājošo īpatsvars, uz kuriem attiecas koplīgumi; vii. darba un privātās dzīves līdzsvars un viii. darba aizsardzība; (b) vienlīdzīga attieksme un iespējas visiem, tajā skaitā: i. dzimumu līdztiesība un vienāda darba samaksa par līdzvērtīgu darbu; ii. apmācība un prasmju pilnveide; iii. personu ar invaliditāti nodarbināšana un iekļaušana; iv. pasākumi pret vardarbību un aizskaršanu darbavietā un v. daudzveidība; (c) citas ar darbu saistītas tiesības, tajā skaitā tās, kas attiecas uz: i. bērnu darbs; ii. piespiedu darbs; iii. pienācīgi mājokļi un iv. privātums.

3.

Šajā standartā ir prasīts arī paskaidrot, kā šāda ietekme, kā arī uzņēmuma atkarība no pašu personāla var radīt būtiskus riskus vai iespējas uzņēmumam. Piemēram, attiecībā uz vienlīdzīgām iespējām sieviešu diskriminācija saistībā ar darbā pieņemšanas procedūrām un paaugstināšu amatā var samazināt uzņēmuma piekļuvi kvalificētam darbaspēkam un kaitēt tā reputācijai. Turpretī rīcībpolitika, kuras mērķis ir palielināt sieviešu pārstāvību personāla vidū un augstākajos vadības līmeņos, var radīt pozitīvu ietekmi, piemēram, palielināt kvalificēta darbaspēka pieejamību un uzlabot uzņēmuma reputāciju.

4.

Šis standarts attiecas uz uzņēmuma pašu personālu, kas ietver gan personas, kuras ir darba attiecībās ar uzņēmumu (“darbinieki”), gan personas, kuras ir ārštata darbinieki un kuras ir vai nu noslēgušas līgumu ar uzņēmumu par darbaspēka piedāvāšanu (“pašnodarbinātie”), vai arī personas, kurus nodrošina uzņēmumi, kas galvenokārt nodarbojas ar “darbaspēka meklēšanu un nodrošināšanu ar personālu” (NACE kods N78). Piemērus, kas ietilpst pašu personāla kategorijā, skatīt 3. piemērošanas prasībā. Informācija, kas jāatklāj par personām, kuras ir ārštata darbinieki, neietekmē viņu statusu saskaņā ar piemērojamiem darba tiesību aktiem.

5.

Šis standarts neattiecas uz strādājošajiem uzņēmuma augšupējā vai lejupējā vērtības ķēdē; šīs strādājošo kategorijas ir iekļautas ESRS S2“Vērtības ķēdes darbinieki”.

6.

Šajā standartā noteikts, ka uzņēmumiem ir jāapraksta pašu personāls, tajā skaitā tā darbinieku un pašu personālā ietilpstošo ārštata darbinieku galvenās iezīmes. Šis apraksts sniedz lietotājiem izpratni par uzņēmuma pašu personāla struktūru un palīdz kontekstualizēt informāciju, kas sniegta, atklājot citu informāciju.

7.

Šā standarta mērķis ir arī ļaut lietotājiem saprast, cik lielā mērā uzņēmums pieskaņojas vai ievēro starptautiskos un Eiropas cilvēktiesību instrumentus un konvencijas, tajā skaitā Starptautisko cilvēktiesību hartu, ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus un ESAO vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem, Starptautiskās Darba organizācijas Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā un SDO pamatkonvencijas, ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, pārskatīto Eiropas Sociālo hartu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, ES politikas prioritātes, kas izklāstītas Eiropas sociālo tiesību pīlārā, un ES tiesību aktus, tajā skaitā ES darba tiesību acquis, Ar ilgtspēju saistītās finanšu informācijas atklāšanas regulu un ES etalonu regulu.

Mijiedarbība ar citiem ESRS

8.

Šis standarts ir jālasa kopā ar ESRS 1“Vispārīgie principi” un ESRS 2“Vispārīgās prasības”.

9.

Šis standarts ir jālasa kopā ar ESRS S2“Vērtības ķēdes darbinieki”, ESRS S3“Skartās kopienas” un ESRS S4“Patērētāji un tiešie lietotāji”.

10.

Lai nodrošinātu ziņu rezultatīvu sniegšanu, ziņu sniegšana saskaņā ar šo standartu ir konsekventa, saskanīga un attiecīgā gadījumā — skaidri saistīta ar ziņu sniegšanu par uzņēmuma pašu personālu saskaņā ar ESRS S2.

Informācijas atklāšanas prasības

ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija

11.

Šīs iedaļas prasības ir jālasa kopā ar atklājamo informāciju, kas prasīta ESRS 2 par stratēģiju (SBM). Attiecīgo atklājamo informāciju sniedz līdztekus informācijai, kas prasīta ESRS 2, izņemot saistībā ar ESRS 2 SBM-3, par kuru uzņēmumam ir iespēja sniegt atklājamo informāciju līdztekus tematiskajai informācijai.

Stratēģija

Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-2 “Ieinteresēto personu intereses un viedokļi”

12.

Atbildot uz ESRS 2 SBM-2, uzņēmums atklāj, kā pašu personāla intereses, viedokļi un tiesības — arī viņu cilvēktiesību ievērošana — ietekmē tā stratēģiju un darījumdarbības modeli. Galvenā skarto ieinteresēto personu grupa ir uzņēmuma pašu personāls.

Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-3 “Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”

13.

Atbildot uz ESRS 2 SBM-3 48. Punktu, uzņēmums atklāj: (a) vai un kā faktiskā un iespējamā ietekme uz pašu personālu, kā norādīts ESRS 2 IRO-1“Būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un novērtēšanas procesu apraksts”: i) izriet no uzņēmuma stratēģijas un darījumdarbības modeļiem vai ir saistīti ar tiem, un ii) nodrošina informāciju un palīdz pielāgot uzņēmuma stratēģiju un darījumdarbības modeli, un (b) saikni starp tā būtiskajiem riskiem un iespējām, kas izriet no ietekmes uz pašu personālu un atkarības no tā, un tā stratēģiju un darījumdarbības modeli.

14.

Izpildot 48. punktā noteiktās prasības, uzņēmums atklāj informāciju par to, vai visi tā pašu personāla locekļi, kurus uzņēmums var būtiski ietekmēt, ir iekļauti tās informācijas tvērumā, kas uzņēmumam jāatklāj saskaņā ar ESRS 2. Šī būtiskā ietekme ietver ietekmi, kas ir saistīta ar paša uzņēmuma darbībām un vērtības ķēdi, tostarp ar produktiem vai pakalpojumiem, kā arī darījuma attiecībām. Turklāt uzņēmums sniedz šādu informāciju: (a) īsu aprakstu par tā darbinieku un pašu personālā ietilpstošo ārštata darbinieku, kurus būtiski ietekmē uzņēmuma darbība, veidiem, norādot, vai tie ir darbinieki, pašnodarbinātie vai personas, kuras nodrošina trešo personu uzņēmumi, kas galvenokārt nodarbojas ar darbaspēka meklēšanu un nodrošināšanu ar personālu; (b) būtiskas negatīvas ietekmes gadījumā — i) vai šāda ietekme ir plaši izplatīta vai sistēmiska uzņēmuma darbības kontekstos (piemēram, bērnu darbs vai piespiedu vai obligātais darbs noteiktās valstīs vai reģionos ārpus ES), ii) vai arī tā ir saistīta ar atsevišķiem incidentiem (piemēram, rūpniecisku avāriju vai naftas noplūdi); (c) būtiskas pozitīvas ietekmes gadījumā — īsu aprakstu par darbībām, kas rada pozitīvu ietekmi, darbinieku un pašu personālā ietilpstošo ārštata darbinieku, kur tiek pozitīvi ietekmēti vai tos varētu pozitīvi ietekmēt, veidiem; uzņēmums var atklāt ziņas arī par to, vai pozitīvā ietekme rodas konkrētās valstīs vai reģionos; (d) visus būtiskos riskus un iespējas uzņēmumam, kas izriet no ietekmes uz uzņēmuma pašu personālu un atkarības no tiem; (e) jebkādu būtisku ietekmi uz pašu personālu, kas var rasties no pārkārtošanās plāniem negatīvas ietekmes uz vidi samazināšanai un zaļākas un klimatneitrālākas darbības nodrošināšanai, tajā skaitā informāciju par ietekmi uz pašu personālu, ko rada uzņēmuma plāni un darbības oglekļa emisiju samazināšanai saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem. Ietekme, riski un iespējas ietver gan pārstrukturēšanu un darbavietu zaudēšanu, gan arī iespējas, ko rada darbavietu radīšana, pārkvalifikācija vai prasmju pilnveide; (f) darbības, kurās pastāv ievērojams piespiedu darba vai obligātā darba (94) incidentu risks vai nu: i. darbības veida ziņā (piemēram, ražotne); vai arī vai ii. tādu valstu vai ģeogrāfisko teritoriju ziņā, kurās tiek veiktas darbības, kas tiek uzskatītas par riskantām; (g) darbības, kurās pastāv ievērojams bērnu darba (95) risksvai nu: i. darbības veida ziņā (piemēram, ražotne); vai arī vai ii. tādu valstu vai ģeogrāfisko teritoriju ziņā, kurās tiek veiktas darbības, kas tiek uzskatītas par riskantām.

15.

Aprakstot galvenos pašu personāla locekļu veidus, kuri tiek vai var tikt negatīvi ietekmēti, pamatojoties uz ESRS 2 IRO 1 noteikto būtiskuma novērtējumu, uzņēmums atklāj, vai un kā tas ir attīstījis izpratni par to, kā personas ar īpašām iezīmēm, īpašos apstākļos strādājošie vai strādājošie, kas veic īpašas darbības, var būt pakļauti lielākam kaitējuma riskam.

16.

Uzņēmums atklāj, kuri no tā būtiskajiem riskiem un iespējām (ja tādi ir), kas izriet no ietekmes uz pašu personāla locekļiem vai atkarību no tiem, ir ietekme uz konkrētām personu grupām (piemēram, konkrētām vecuma grupām vai strādājošajiem konkrētā rūpnīcā vai valstī), nevis ietekme, kas skar visu uzņēmuma pašu personālu (piemēram, vispārējs darba samaksas samazinājums vai apmācība, ko uzņēmums piedāvā visam pašu personālam).

Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība

Informācijas atklāšanas prasība S1-1. Rīcībpolitika attiecībā uz pašu personālu

17.

Uzņēmums apraksta savu rīcībpolitiku, kas pieņemta, lai pārvaldītu tā būtisko ietekmi uz pašu personālu, kā arī ar to saistītos būtiskos riskus un iespējas.

18.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast, kādā mērā uzņēmums ieviesis rīcībpolitiku, kas attiecas konkrēti uz tā būtiskās ietekmes uz uzņēmuma pašu personālu identificēšanu, novērtēšanu, pārvaldību un/vai remediāciju, kā arī rīcībpolitiku, kas attiecas uz būtisku ietekmi, riskiem un iespējām saistībā ar pašu personālu.

19.

17. punktā prasītajā atklājamajā informācija ietver informāciju par uzņēmuma īstenoto rīcībpolitiku, ar ko tas pārvalda tā būtisko ietekmi, riskus un iespējas, kas saistīti ar uzņēmuma pašu personālu, saskaņā ar ESRS 2 MDR-P“Rīcībpolitika, kas pieņemta būtisku ilgtspējas jautājumu pārvaldībai”. Turklāt uzņēmums norāda, vai šāda rīcībpolitika attiecas uz konkrētām pašu personāla grupām vai visu tā pašu personālu.

20.

Uzņēmums apraksta savas cilvēktiesību politikas saistības (96) , kas ir relevantas tā pašu personālam, tajā skaitā procesus un mehānismus, ar kuriem tas uzrauga atbilstību ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem, SDO Deklarācijai par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā un ESAO vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem (97). Atklājamajā informācijā uzņēmums galvenokārt pievēršas tiem jautājumiem, kas ir būtiski, kā arī tā vispārējai pieejai attiecībā uz šādiem aspektiem: (a) pašu personāla cilvēktiesību (arī darba tiesību) ievērošana; (b) pašu personāla iesaiste; un (c) pasākumi, ar ko nodrošina un/vai sniedz iespēju izmantot remediāciju cilvēktiesību garantēšanai.

21.

Uzņēmums atklāj, vai un kā tā rīcībpolitika attiecībā uz pašu personālu ir saskaņota ar attiecīgajiem starptautiski atzītajiem instrumentiem, tajā skaitā ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem (98).

22.

Uzņēmums norāda, vai tā rīcībpolitikā attiecībā uz pašu personālu ir skaidri risināti cilvēku tirdzniecības (99), piespiedu vai obligātā darba un bērnu darba jautājumi.

23.

Uzņēmums norāda, vai uzņēmumā ir nelaimes gadījumu darbā novēršanas politika vai pārvaldības sistēma (100).

24.

Uzņēmums atklāj šādas ziņas: (a) vai tam ir īpaša rīcībpolitika, kuras mērķis ir novērst diskrimināciju, tajā skaitā aizskaršanu, veicināt vienlīdzīgas iespējas un citus risinājumus, kā veicināt daudzveidību un iekļaušanu; (b) vai rīcībpolitikā ir īpaši ietverti šādi diskriminācijas pamati: rasu piederība un etniskā izcelsme, ādas krāsa, dzimums, seksuālā orientācija, dzimtes identitāte, invaliditāte, vecums, reliģija, politiskie uzskati, nacionālā izcelsme vai sociālā izcelsme, kā arī citi diskriminācijas veidi, uz kuriem attiecas ES noteikumi un valsts tiesību akti; (c) vai uzņēmumam ir īpašas rīcībpolitikas saistības attiecībā uz cilvēku no īpaši neaizsargātām grupām iekļaušanu pašu personālā vai pozitīvu rīcību saistībā ar šādām personām, un, ja tā ir, tad kādas ir šīs saistības, un (d) vai un kā šī rīcībpolitika tiek īstenota, izmantojot īpašas procedūras, ar ko nodrošina diskriminācijas novēršanu, mazināšanu un rīcību pēc tās atklāšanas un ar ko veicina daudzveidību un iekļaušanu kopumā.

Informācijas atklāšanas prasība S1-2. Procesi pašu personāla un darbinieku pārstāvju iesaistei ietekmes jautājumos

25.

Uzņēmums atklāj informāciju par vispārējiem procesiem pašu personāla un darbinieku pārstāvju iesaistei jautājumos, kas saistīti ar faktisko un iespējamo ietekmi uz pašu personālu.

26.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par to, kā uzņēmums tā pastāvīgā pienācīgas rūpības procesa ietvaros sadarbojas ar pašu personālu un darbinieku pārstāvjiem jautājumos, kas saistīti ar būtisku, faktisku un iespējamu, pozitīvu un/vai negatīvu ietekmi, kas viņus ietekmē vai var ietekmēt, kā arī par to, vai un kā uzņēmuma lēmumu pieņemšanas procesā tiek ņemts vērā pašu personāla viedoklis.

27.

Uzņēmums atklāj informāciju par to, vai un kā tā pašu personāla viedoklis ietekmē tā lēmumus vai darbības, kuru mērķis ir pārvaldīt faktisko un iespējamo ietekmi uz uzņēmuma pašu personālu. Attiecīgā gadījumā tas paskaidro šādus aspektus: (a) to, vai uzņēmuma pašu personāls ir iesaistīts tieši, vai arī notiek darbs ar darbinieku pārstāvjiem; (b) posmu(-iem), kurā(-os) notiek iesaiste, iesaistes veidu un biežumu; (c) funkcionālo amatu un augstāko amatu uzņēmumā, kura pienākumi paredz nodrošināt, ka šī iesaiste notiek un ka tās rezultāti tiek izmantoti uzņēmuma pieejā; (d) attiecīgā gadījumā — vispārējo pamatnolīgumu vai citiem nolīgumiem, ko uzņēmums noslēdzis ar darbinieku pārstāvjiem saistībā ar tā pašu personāla cilvēktiesību ievērošanu, tajā skaitā, ja piemērojams, skaidrojumu par to, kā attiecīgais nolīgums ļauj uzņēmumam noskaidrot pašu personāla viedokli; un (e) attiecīgā gadījumā — to, kā uzņēmums novērtē savas sadarbības ar pašu personālu rezultativitāti, tajā skaitā, ja piemērojams, jebkādus no tā izrietošos nolīgumus vai rezultātus.

28.

Attiecīgā gadījumā uzņēmums atklāj informāciju par pasākumiem, ko tas veic, lai noskaidrotu to pašu personāla locekļu viedokli, kuri var būt īpaši neaizsargāti pret ietekmi un/vai marginalizēti (piemēram, sievietes, migranti, darbinieki ar invaliditāti).

29.

Ja uzņēmums nevar atklāt iepriekš prasīto informāciju, jo nav izstrādājis vispārēju procesu sadarbībai ar pašu personālu, tas šo faktu norāda. Tas var atklāt termiņu, kurā tas plāno ieviest šādu procesu.

Informācijas atklāšanas prasība S1-3. Procesi negatīvās ietekmes remediācijai un kanāli pašu personāla bažu paušanai

30.

Uzņēmums apraksta procesus, ko tas ir ieviesis, lai nodrošinātu sadarbību ar uzņēmumu saistītās negatīvās ietekmes uz pašu personālu remediācijā, kā arī kanālus, kas ir pieejami pašu personālam, lai paustu bažas un panāktu to risināšanu.

31.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par formālajiem līdzekļiem, ar kuru palīdzību uzņēmuma pašu personāls var darīt zināmas savas bažas un vajadzības tieši uzņēmumam un/vai ar kuru palīdzību uzņēmums atbalsta šādu kanālu (piemēram, sūdzību mehānismu) pieejamību darbavietā, un par to, kā tiek veikti turpmāki pasākumi saistībā ar šo strādājošo izvirzītajiem jautājumiem un šo kanālu rezultativitāti.

32.

Uzņēmums apraksta procesus, kas ir ieviesti, lai aptvertu jautājumus, kas definēti mērķa iedaļas 2. punktā, atklājot šādu informāciju: (a) tā vispārējo pieeju un procesus, ar ko nodrošina vai veicina remediāciju, ja uzņēmums ir saistīts ar būtisku negatīvu ietekmi uz pašu strādājošajiem; tas ietver arī informāciju par to, vai un kā uzņēmums novērtē, vai nodrošinātā remediācija ir efektīva; (b) visus īpašos kanālus, ko uzņēmums ir izveidojis, lai pašu personāls varētu paust savas bažas vai vajadzības tieši uzņēmumam un tās risināt, tajā skaitā ziņas par to, vai šos kanālus ir izveidojis pats uzņēmums un/vai tie ir izveidoti, piedaloties trešo personu mehānismos; (c) vai uzņēmumam ir sūdzību izskatīšanas mehānismi saistībā ar darbinieku izvirzītiem jautājumiem (101); un (d) procesus, ar kuru palīdzību uzņēmums atbalsta šādu kanālu pieejamību tā pašu personāla darbavietā, un (e) informāciju par to, kā uzņēmums seko izvirzītajiem un risinātajiem jautājumiem un tos uzrauga un kā tas nodrošina šo kanālu rezultativitāti, arī iesaistot ieinteresētās personas, kas ir paredzētie lietotāji.

33.

Uzņēmums atklāj, vai un kā tas novērtē, vai pašu personāls ir informēts par šīm struktūrām vai procesiem un uzticas tam, ka šādā veidā tie var paust savas bažas vai vajadzības un tās risināt. Turklāt uzņēmums atklāj informāciju par to, vai tas ir ieviesis rīcībpolitiku attiecībā uz to personu (arī darbinieku pārstāvju) aizsardzību pret represijām, kuras šo rīcībpolitiku izmanto. Ja šī informācija ir atklāta saskaņā ar ESRS G1-1, uzņēmums var atsaukties uz to.

34.

Ja uzņēmums nevar atklāt iepriekš prasīto informāciju, jo nav izveidojis kanālu bažu paušanai un/vai neatbalsta šāda kanāla pieejamību pašu personāla darbavietā, tas šo faktu norāda. Tas var atklāt termiņu, kurā tas plāno ieviest šādu kanālu.

Informācijas atklāšanas prasība S1-4. Rīcība saistībā ar būtisku ietekmi uz pašu personālu un pieejas būtisku risku pārvaldībai un būtisku iespēju izmantošanai saistībā ar pašu personālu, un šo darbību iedarbīgums

35.

Uzņēmums atklāj, kā tas rīkojas saistībā ar būtisku negatīvu un pozitīvu ietekmi, būtisku risku pārvaldību un būtisku iespēju izmantošanu saistībā ar pašu personālu, kā arī šo darbību iedarbīgumu.

36.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir divējāds. Pirmkārt, tā ļauj izprast visas darbības un iniciatīvas, ar kuru palīdzību uzņēmums cenšas: (a) novērst, mazināt un labot negatīvu būtisku ietekmi uz pašu personālu, un/vai (b) panākt pozitīvu būtisku ietekmi uz pašu personālu. Otrkārt, tā ļauj izprast, kā uzņēmums risina būtiskos riskus un izmanto būtiskās iespējas, kas saistītas ar pašu personālu.

37.

Uzņēmums kopsavilkuma veidā sniedz aprakstu par rīcības plāniem un resursiem, ar ko pārvalda tā būtisko ietekmi, riskus un iespējas attiecībā uz pašu personālu saskaņā ar ESRS 2 MDR-A“Darbības un resursi saistībā ar būtiskiem ilgtspējas jautājumiem”.

38.

Attiecībā uz būtisko ietekmi, kas saistīta ar uzņēmuma pašu personālu, uzņēmums apraksta: (a) kādas darbības ir veiktas, plānotas vai tiek veiktas, lai novērstu vai mazinātu būtisku negatīvu ietekmi uz tā pašu personālu; (b) vai un kā ir veiktas darbības, lai nodrošinātu vai atļautu remediāciju saistībā ar faktisku būtisko ietekmi; (c) jebkādas papildu darbības vai iniciatīvas, kas ir ieviestas ar galveno mērķi panākt pozitīvu ietekmi uz pašu personālu, un (d) kā uzņēmums seko līdzi šo darbību un iniciatīvu rezultativitātei un to novērtē, lai nodrošinātu pozitīvu iznākumu tā pašu personālam.

39.

Attiecībā uz 36. punktu uzņēmums apraksta procesus, ar ko tas nosaka, kāda rīcība ir nepieciešama un piemērota, reaģējot uz konkrētu faktisku vai iespējamu būtisku negatīvu ietekmi uz tā pašu personālu.

40.

Attiecībā uz būtiskiem riskiem un iespējām uzņēmums apraksta: (a) kādas darbības ir plānotas vai tiek veiktas, lai mazinātu būtiskos riskus, ko uzņēmumam rada tā ietekme uz pašu personālu un atkarība no tā, un kā tas praksē seko līdzi to rezultativitātei, un (b) kādas darbības ir plānotas vai tiek veiktas lai izmantotu uzņēmuma būtiskās iespējas attiecībā uz pašu personālu.

41.

Uzņēmums atklāj informāciju par to, vai un kā tas nodrošina, ka tā prakse nerada vai neveicina būtisku negatīvu ietekmi uz pašu personālu, attiecīgā gadījumā — arī par savu praksi saistībā ar iepirkumiem, pārdošanu un datu izmantošanu. Tas var ietvert informācijas atklāšanu par to, kāda pieeja tiek izmantota, ja rodas spriedze starp būtiskas negatīvas ietekmes novēršanu vai mazināšanu un citiem darījumdarbības spiediena aspektiem.

42.

Atklājot 40. punktā prasīto informāciju, uzņēmums ņem vērā ESRS 2 MDR-T“Rīcībpolitikas un darbību rezultativitātes uzraudzība, izmantojot mērķrādītājus”, ja tas novērtē darbības efektivitāti, nosakot mērķrādītāju.

43.

Uzņēmums atklāj informāciju par to, kādi resursi ir piešķirti tā būtiskās ietekmes pārvaldībai, un sniedz informāciju, kas ļauj lietotājiem gūt izpratni par to, kā būtiskā ietekme tiek pārvaldīta.

Rādītāji un mērķrādītāji

Informācijas atklāšanas prasība S1-5. Mērķrādītāji saistībā ar būtiskas negatīvas ietekmes pārvaldību, pozitīvas ietekmes veicināšanu un būtisku risku un iespēju pārvaldību

44.

Uzņēmums atklāj laika ziņā ierobežotus un uz rezultātiem orientētus mērķrādītājus, ko tas varētu būt noteicis šādos nolūkos: (a) samazināt negatīvo ietekmi uz tā pašu personālu un/vai (b) veicināt pozitīvu ietekmi uz tā pašu personālu un/vai (c) pārvaldīt būtiskus riskus un iespējas, kas saistīti ar tā pašu personālu.

45.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast, kādā mērā uzņēmums izmanto uz rezultātiem orientētus mērķrādītājus, lai virzītu un novērtētu savu progresu, risinot tā būtisko negatīvo ietekmi un/vai veicinot pozitīvo ietekmi uz tā pašu personālu, un/vai pārvaldot būtiskos riskus un iespējas, kas saistīti ar tā pašu personālu.

46.

Kopsavilkuma aprakstā par mērķrādītājiem, kas noteikti, lai pārvaldītu būtisku ietekmi, riskus un iespējas attiecībā uz uzņēmuma pašu personālu, iekļauj informāciju saskaņā ar ESRS 2 MDR-T noteiktajām prasībām.

47.

Uzņēmums atklāj informāciju par mērķrādītāju noteikšanas procesu, tajā skaitā par to, vai un kā uzņēmums ir tieši sadarbojies ar pašu personālu vai darbinieku pārstāvjiem, lai: (a) noteiktu šādus mērķrādītājus; (b) sekotu līdzi uzņēmuma darbības rezultātiem attiecībā pret šiem mērķrādītājiem un (c) noteiktu uzņēmuma darbības rezultātā gūtās atziņas vai uzlabojumus.

Informācijas atklāšanas prasība S1-6. Uzņēmuma darbinieku iezīmes

48.

Uzņēmums apraksta tā pašu personālā ietilpstošo darbinieku galvenās iezīmes.

49.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt ieskatu uzņēmuma pieejā nodarbinātībai, tajā skaitā par tā nodarbinātības prakses radītās ietekmes apjomu un būtību, sniegt kontekstuālu informāciju, kas palīdz izprast citas atklājamās informācijas saturu, un būt par pamatu kvantitatīvu rādītāju aprēķiniem, kas jāatklāj saskaņā ar citām šajā standartā noteiktajām informācijas atklāšanas prasībām.

50.

Papildus ESRS 2 “Vispārīgi atklājamā informācija” 40. punkta a) apakšpunkta iii) punktā prasītajai informācijai uzņēmums atklāj šādas ziņas: (a) ziņojums par kopējo darbinieku skaitu, tajā skaitā dalījumā pēc dzimuma un pēc valsts valstīs kurās uzņēmumā ir 50 vai vairāk darbinieku, kas pārstāv vismaz 10 % no kopējā darbinieku skaita; (b) ziņojums pēc kopējā darbinieku skaita vai pilnslodzes ekvivalenta (FTE) par: i. pastāvīgajiem darbiniekiem, tajā skaitā dalījumā pēc dzimuma; ii. pagaidu darbiniekiem, tajā skaitā dalījumā pēc dzimuma un iii. darbiniekiem, kuriem nav garantētas darba stundas, tajā skaitā dalījumā pēc dzimuma; (c) kopējais to darbinieku skaits, kas pārskata periodā pārtraukuši darbu uzņēmumā, un kadru mainība pārskata periodā; (d) datu apkopošanā izmantoto metodiku un pieņēmumu apraksts, tajā skaitā informācija par to, vai skaitļi ziņoti: i. kā darbinieku skaits vai kā pilnslodzes ekvivalenti (FTE) (šajā gadījumā ietver paskaidrojumu, kā tiek definēts FTE) un ii. pārskata perioda beigās kā vidējais rādītājs pārskata periodā vai izmantojot citu metodiku; (e) attiecīgā gadījumā — kontekstuāla informācija, kas nepieciešama datu izprašanai (piemēram, lai izprastu darbinieku skaita svārstības pārskata periodā), un (f) a) apakšpunktā sniegtās informācijas mijnorāde uz pašu reprezentatīvāko skaitli finanšu pārskatos.

51.

Sniedzot 50. punkta b) apakšpunktā norādīto informāciju, uzņēmums var atklāt informāciju arī dalījumā pa reģioniem.

52.

Uzņēmums var atklāt šādu informāciju, norādot to kā darbinieku skaitu vai pilnslodzes ekvivalentus (FTE): (a) pilnas slodzes darbiniekus, tajā skaitā dalījumā pēc dzimuma un pēc reģiona, un (b) nepilnas slodzes darbiniekus, tajā skaitā dalījumā pēc dzimuma un pēc reģiona.

Informācijas atklāšanas prasība S1-7. Uzņēmuma pašu personālā ietilpstošo ārštata darbinieku raksturojums

53.

Uzņēmums apraksta tā pašu personālā ietilpstošo ārštata darbinieku galvenās iezīmes.

54.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt ieskatu uzņēmuma pieejā nodarbinātībai, tajā skaitā par tā nodarbinātības prakses radītās ietekmes apjomu un būtību, sniegt kontekstuālu informāciju, kas palīdz izprast citas atklājamās informācijas saturu, un būt par pamatu kvantitatīvu rādītāju aprēķiniem, kas jāatklāj saskaņā ar citām šajā standartā noteiktajām informācijas atklāšanas prasībām. Tas ļauj arī saprast, cik lielā mērā uzņēmums paļaujas uz ārštata darbiniekiem kā daļu no tā personāla.

55.

53. punktā prasītajā atklājamajā informācijā iekļauj šādas ziņas: (a) informācija par uzņēmuma pašu personālā ietilpstošo ārštata darbinieku (proti, vai nu personu, kas ar uzņēmumu ir noslēgušas līgumu par darbaspēka piedāvāšanu (“pašnodarbinātie”), vai arī strādājošo, kurus nodrošina uzņēmumi, kas galvenokārt nodarbojas ar “darbaspēka meklēšanu un nodrošināšanu ar personālu” (NACE kods N78)) kopējo skaitu; (b) datu apkopošanā izmantoto metodiku un pieņēmumu skaidrojums, tajā skaitā tas, vai par ārštata darbiniekiem tiek ziņots: i. darbinieku skaita vai pilnslodzes ekvivalentu (FTE) izteiksmē (šajā gadījumā norāda izmantoto FTE definīciju); un ii. pārskata perioda beigās kā vidējais rādītājs pārskata periodā vai izmantojot citu metodiku; (c) attiecīgā gadījumā — kontekstuāla informācija, kas nepieciešama datu izprašanai (piemēram, uzņēmuma pašu personālā ietilpstošo ārštata darbinieku skaita būtiskas svārstības pārskata periodā un starp pašreizējo un iepriekšējo pārskata periodu).

56.

Atklājot 55. punkta a) apakšpunktā norādīto informāciju, uzņēmums var atklāt izplatītākos ārštata darbinieku veidus (piemēram, pašnodarbinātās personas, personas, kuras nodrošina uzņēmumi, kas galvenokārt nodarbojas ar darbaspēka meklēšanu un nodrošināšanu ar personālu, un citi veidi, kas ir relevanti uzņēmumam), viņu attiecības ar uzņēmumu un veiktā darba veids.

57.

Ja dati nav pieejami, uzņēmums aplēš šo skaitu un to norāda. Ja uzņēmums veic aplēses, tas apraksta šo aplēšu sagatavošanas pamatu.

Informācijas atklāšanas prasība S1-8. Koplīguma sarunu tvērums un sociālais dialogs

58.

Uzņēmums atklāj informāciju par to, cik lielā mērā tā darbinieku darba nosacījumus un nodarbinātības noteikumus nosaka vai ietekmē darba koplīgumi un cik lielā mērā tā darbinieki ir pārstāvēti sociālajā dialogā Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) uzņēmuma un Eiropas līmenī.

59.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast darba koplīgumu tvērumu un sociālo dialogu attiecībā uz uzņēmuma pašu darbiniekiem.

60.

Uzņēmums atklāj šādas ziņas: (a) to darbinieku procentuālā daļa no uzņēmuma kopējā darbinieku skaita, uz kuriem attiecas darba koplīgumi; (b) Eiropas Ekonomikas zonā — vai uzņēmumam ir viens vai vairāki darba koplīgumi, un, ja tādi ir, tad uzņēmuma darbinieku kopējo procentuālo daļu, uz kuru attiecas šāds(-i) koplīgums(-i) katrā valstī, kurā uzņēmums nodarbina ievērojamu darbinieku skaitu, proti, vismaz 50 darbinieku, kas pārstāv vismaz 10 % no kopējā uzņēmuma darbinieku skaita, un (c) ārpus EEZ — pašu darbinieku procentuālo daļu, uz kuru attiecas koplīgumi, dalījumā pa reģioniem.

61.

Saistībā ar darbiniekiem, uz kuriem darba koplīgumi neattiecas, uzņēmums var atklāt, vai tas viņu darba nosacījumus un nodarbinātības noteikumus nosaka, pamatojoties uz darba koplīgumiem, kas attiecas uz citiem darbiniekiem, vai pamatojoties uz citu uzņēmumu darba koplīgumiem;

62.

Uzņēmums var atklāt to, cik lielā mērā darba nosacījumus un nodarbinātības noteikumus uzņēmuma pašu personālā ietilpstošiem ārštata darbiniekiem nosaka vai ietekmē darba koplīgumi; aprakstā iekļauj arī to tvēruma aplēses.

63.

Saistībā ar sociālo dialogu uzņēmums atklāj šādu informāciju: (a) darbinieku pārstāvju pārstāvēto darbinieku kopējais procentuālais īpatsvars, par ko ziņo valsts līmenī katrā EEZ valstī, kurā uzņēmums nodarbina ievērojamu personu skaitu; un (b) vai ar uzņēmuma darbiniekiem ir noslēgta vienošanās par pārstāvību Eiropas Uzņēmumu padomē (EWC), Societas Europaea (SE) uzņēmumu padomē vai Societas Cooperativa Europaea (SCE) uzņēmumu padomē.

Informācijas atklāšanas prasība S1-9. Daudzveidības rādītāji

64.

Uzņēmums atklāj informāciju par dzimumu pārstāvību augstākajā vadībā un darbinieku vecuma struktūru.

65.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par dzimumu pārstāvību augstākās vadības līmenī un darbinieku vecuma struktūru.

66.

Uzņēmums atklāj šādas ziņas: (a) dzimumu pārstāvība pēc darbinieku skaita un procentuālā īpatsvara augstākajā vadībā; un (b) darbinieku vecuma struktūra, dalījumā pa vecuma grupām: mazāk par 30 gadiem; no 30 līdz 50 gadiem; vecāki par 50 gadiem.

Informācijas atklāšanas prasība S1-10. Adekvātas algas

67.

Uzņēmums atklāj informāciju par to, vai tā darbiniekiem tiek maksāta adekvāta alga saskaņā, un, ja adekvāta alga netiek maksāta visiem, norāda valstis un skarto darbinieku procentuālo daļu.

68.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir ļaut saprast, vai visiem uzņēmuma darbiniekiem tiek maksāta adekvāta alga saskaņā ar piemērojamiem kritērijiem.

69.

Uzņēmums atklāj informāciju par to, vai visiem tā darbiniekiem tiek maksāta adekvāta alga saskaņā ar piemērojamiem kritērijiem. Ja tā ir, tad ar to pietiek, lai izpildītu šo informācijas atklāšanas prasību, un papildu informācija nav nepieciešama.

70.

Ja visiem uzņēmuma darbiniekiem netiek maksāta adekvāta alga saskaņā ar piemērojamiem kritērijiem, uzņēmums atklāj informāciju par valstīm, kurās darbinieki saņem algu, kas ir zemāka par piemērojamo adekvātas algas kritēriju, un to darbinieku procentuālo daļu, kas saņem algu, kura ir zemāka par piemērojamo adekvātas algas kritēriju katrā no šīm valstīm.

71.

Uzņēmums var atklāt šajā informācijas atklāšanas prasībā norādīto informāciju arī par tā darbaspēkā ietilpstošajiem ārštata darbiniekiem.

Informācijas atklāšanas prasība S1-11. Sociālā aizsardzība

72.

Uzņēmums sniedz informāciju par to, vai tā darbiniekiem ir nodrošināta sociālā aizsardzība pret ienākumu zudumu nozīmīgu dzīves notikumu dēļ, un, ja tā nav, norāda valstis, kurās tā nav nodrošināta.

73.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt saprast, vai uzņēmuma darbiniekiem ir nodrošināta sociālā aizsardzība pret ienākumu zudumu nozīmīgu dzīves notikumu dēļ, un, ja tā nav, — valstis, kurās tā nav nodrošināta.

74.

Uzņēmums atklāj informāciju par to, vai uz visiem tā darbiniekiem attiecas vai neattiecas sociālā aizsardzība, izmantojot valsts programmas vai uzņēmuma piedāvātos pabalstus, pret ienākumu zudumu, kas radies saistībā ar kādu no šādiem nozīmīgiem dzīves notikumiem: (a) slimība; (b) bezdarbs, sākot no brīža, kad pašu strādājošais strādā uzņēmumā; (c) darbā gūtas traumas un iegūta invaliditāte; (d) vecāku atvaļinājums: un (e) pensionēšanās. Ja šāda aizsardzība ir nodrošināta visiem, tad ar to pietiek, lai izpildītu šo informācijas atklāšanas prasību, un papildu informācija nav nepieciešama.

75.

Ja šāda sociālā aizsardzība nav nodrošināta visiem uzņēmuma darbiniekiem saskaņā ar 72. punktu, uzņēmums papildus atklāj valstis, kurās darbiniekiem nav sociālās aizsardzības attiecībā uz vienu vai vairākiem 72. punktā uzskaitītajiem notikumu veidiem, un par katru no šīm valstīm — to darbinieku veidus, kuriem nav sociālās aizsardzības attiecībā uz katru piemērojamo nozīmīgo dzīves notikumu.

76.

Uzņēmums var atklāt šajā informācijas atklāšanas prasībā norādīto informāciju arī par tā darbaspēkā ietilpstošajiem ārštata darbiniekiem.

Informācijas atklāšanas prasība S1-12. Personas ar invaliditāti

77.

Uzņēmums atklāj, cik procentuāli tā pašu darbinieku ir personas ar invaliditāti.

78.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt saprast, cik daudz no uzņēmuma darbiniekiem ir personas ar invaliditāti.

79.

Uzņēmums atklāj, cik procentuāli tā darbinieku vidū ir personas ar invaliditāti, ievērojot datu vākšanas juridiskos ierobežojumus.

80.

Uzņēmums var atklāt informāciju par darbinieku ar invaliditāti īpatsvaru, norādot to dalījumā pēc dzimuma.

Informācijas atklāšanas prasība S1-13. Apmācības un prasmju pilnveides rādītāji

81.

Uzņēmums atklāj informāciju par to, cik lielā mērā tā darbiniekiem tiek nodrošināta apmācība un prasmju pilnveides iespējas.

82.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast ar apmācību un prasmju pilnveidi saistītos pasākumus, kas darbiniekiem ir piedāvāti nepārtrauktas profesionālās izaugsmes kontekstā, lai uzlabotu darbinieku prasmes un veicinātu pastāvīgu nodarbināmību.

83.

81. punktā prasītajā atklājamajā informācijā iekļauj šādas ziņas: (a) to darbinieku īpatsvars, kuri piedalījušies regulāros darbības rezultātu uzlabošanas un karjeras attīstības izvērtēšanas pasākumos; šādu informāciju sniedz dalījumā pa dzimumiem; (b) vidējais apmācības stundu skaits uz vienu darbinieku dalījumā pa dzimumiem.

84.

Uzņēmums var atklāt sadalījumā pa darbinieku kategorijām to darbinieku īpatsvaru, kuri piedalījušies regulāros darbības rezultātu uzlabošanas un karjeras attīstības pasākumos, un vidējo apmācības stundu skaitu uz vienu darbinieku.

85.

Uzņēmums var atklāt šajā informācijas atklāšanas prasībā norādīto informāciju arī par tā darbaspēkā ietilpstošajiem ārštata darbiniekiem.

Informācijas atklāšanas prasība S1-14. Darba aizsardzības rādītāji

86.

Uzņēmums atklāj informāciju par to, cik lielā mērā uz tā pašu personālu attiecas tā darba aizsardzības pārvaldības sistēma, un par incidentu skaitu, kas saistīti ar tā pašu personāla darbā gūtām traumām, ar darbu saistītām slimībām un nāves gadījumiem. Turklāt tas atklāj informāciju par uzņēmuma objektos citu strādājošo nāves gadījumiem, ko izraisījušas ar darbu saistītas traumas un ar darbu saistītas slimības.

87.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast tādas darba aizsardzības pārvaldības sistēmas tvērumu, kvalitāti un darbības rezultātus, kas izveidota ar darbu saistītu traumu novēršanai.

88.

86. punktā prasītajā atklājamajā informācijā iekļaujamas šādas ziņas attiecīgā gadījumā dalījumā par darbiniekiem un pašu personālā ietilpstošiem ārštata darbiniekiem: (a) to pašu personāla locekļu procentuālais īpatsvars, uz kuriem attiecas uzņēmuma darba aizsardzības pārvaldības sistēma, kas balstīta uz juridiskām prasībām un/vai atzītiem standartiem vai pamatnostādnēm; (b) nāves gadījumu skaits (102) ar darbu saistītu traumu un ar darbu saistītu slimību rezultātā; (c) reģistrējamo ar darbu saistīto nelaimes gadījumu skaits un biežums; (d) attiecībā uz uzņēmuma darbiniekiem — reģistrējamo ar darbu saistīto slimības gadījumu skaits, uz ko attiecas juridiski datu vākšanas ierobežojumi; un (e) attiecībā uz uzņēmuma darbiniekiem — to dienu skaits, kas zaudētas ar darbu saistītu traumu un nelaimes gadījumu izraisītu nāves gadījumu dēļ un ar darbu saistītas slimības un šādas slimības izraisīta nāves gadījuma dēļ (103). Informāciju b) apakšpunktā sniedz arī par citiem strādājošajiem, kas strādā uzņēmuma objektos, piemēram, vērtības ķēdes darbiniekiem, ja viņi strādā uzņēmuma objektos.

89.

Uzņēmums var arī atklāt 88. punkta d) un e) apakšpunktā norādīto informāciju attiecībā uz ārštata darbiniekiem.

90.

Turklāt uzņēmums var iekļaut šādu papildu informāciju par darba aizsardzības tvērumu: to pašu strādājošo procentuālais īpatsvars, uz kuriem attiecas darba aizsardzības pārvaldības sistēma, kas balstīta uz juridiskām prasībām un/vai atzītiem standartiem vai pamatnostādnēm, kas ir revidētas iekšēji un/vai ko revidējusi vai sertificējusi ārēja puse.

Informācijas atklāšanas prasība S1-15. Darba un privātās dzīves līdzsvara rādītāji

91.

Uzņēmums sniedz informāciju par to, cik lielā mērā darbiniekiem ir tiesības uz atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ un cik lielā mērā viņi to izmanto.

92.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par darbinieku tiesībām izmantot atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ, ievērojot dzimumu līdztiesību, kā arī šo tiesību faktisko izmantošanu, jo tas ir viens no darba un privātās dzīves līdzsvara aspektiem.

93.

91. punktā prasītajā atklājamajā informācijā iekļauj šādas ziņas: (a) To darbinieku īpatsvars, kuriem ir tiesības izmantot atvaļinājumus ģimenes apstākļu dēļ; un (b) to darbinieku īpatsvars, kuri devās atvaļinājumā ģimenes apstākļu dēļ, arī dalījumā pēc dzimumam.

94.

Ja visiem uzņēmuma darbiniekiem ir tiesības uz atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ saskaņā ar sociālo politiku un/vai darba koplīgumiem, ir pietiekami to norādīt, lai izpildītu 93.a punktā noteikto informācijas atklāšanas prasību.

Informācijas atklāšanas prasība S1-16. Atalgojuma rādītāji (darba samaksas atšķirība un kopējais atalgojums)

95.

Uzņēmums atklāj procentuālo darba algas atšķirību starp nodarbināto sieviešu un vīriešu atalgojumu un attiecību starp tā vislabāk atalgotā darbinieka atalgojumu un tā darbinieku atalgojuma mediānu.

96.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir divējāds: izprast, cik liela ir sieviešu un vīriešu darba algas atšķirība uzņēmuma darbinieku vidū, gūt ieskatu par atalgojuma nevienlīdzības līmeni uzņēmumā un par to, vai šajā ziņā pastāv liela algas atšķirība.

97.

95. punktā prasītajā atklājamajā informācijā iekļauj šādas ziņas: (a) vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība, kas definēta kā vidējās bruto izpeļņas stundā atšķirība starp nodarbinātajiem vīriešiem un sievietēm, kura izteikta procentos no vīriešu vidējās bruto izpeļņas stundā (104); (b) visaugstāk atalgotā darbinieka gada kopējā atalgojuma attiecība pret visu darbinieku (izņemot visaugstāk atalgoto darbinieku) gada kopējā atalgojuma mediānu (105); un (c) attiecīgā gadījumā — jebkāda kontekstuāla informācija, kas vajadzīga, lai izprastu datus un to, kā dati ir apkopoti, un citas izmaiņas pamatā esošajos datos, kas jāņem vērā.

98.

Uzņēmums var atklāt 97. punkta a) apakšpunktā definēto vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību dalījumā pa darbinieku kategorijām un/vai valstīm/segmentiem. Uzņēmums var atklāt arī vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību dalījumā pēc parastas pamatatlīdzības un papildu vai mainīgiem komponentiem.

99.

Attiecībā uz 97. punkta b) apakšpunktu uzņēmums var ziņot par šo skaitli, kas koriģēts, ņemot vērā pirktspējas atšķirības dažādās valstīs, un šādā gadījumā tas sniedz ziņas par aprēķiniem izmantoto metodiku.

Informācijas atklāšanas prasība S1-17. Incidenti, sūdzības un nopietna ietekme uz cilvēktiesībām

100.

Uzņēmums atklāj ar darbu saistīto incidentu un/vai sūdzību skaitu un tādu nopietnu cilvēktiesību pārkāpšanas gadījumu skaitu, kas notikuši tā pašu personālā, kā arī ar tiem saistītos būtiskos naudas sodus, sankcijas vai atlīdzības pārskata periodā.

101.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast, cik lielā mērā ar darbu saistīti incidenti un nopietni cilvēktiesību pārkāpšanas incidenti ietekmē uzņēmuma pašu personālu.

102.

100. punktā prasītajā atklājamajā informācijā, ievērojot relevantos privātuma aizsardzības noteikumus, iekļaujamas šādas ziņas: ar darbu saistīti diskriminācijas incidenti dzimuma, rasu piederības vai etniskās izcelsmes, valstspiederības, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas vai citu attiecīgu diskriminācijas veidu dēļ, kas attiecas uz iekšējām un/vai ārējām ieinteresētajām personām visās uzņēmuma darbībās pārskata periodā. Tas ietver arī aizskaršanas incidentus kā īpašu diskriminācijas veidu.

103.

Uzņēmums atklāj šādas ziņas: (a) kopējo diskriminācijas (arī aizskaršanas) incidentu skaitu, par kuriem ziņots pārskata periodā (106); (b) to sūdzību skaitu, kas iesniegtas, izmantojot kanālus, kuros pašu personāls var paust savas bažas (tajā skaitā sūdzību mehānismus), un attiecīgā gadījumā — to sūdzību skaitu, kas iesniegtas ESAO daudznacionālo uzņēmumu valsts kontaktpunktiem par jautājumiem, kas definēti šā standarta 2. punktā, izņemot tos, par kuriem jau ziņots a) apakšpunktā; (c) saistībā ar iepriekš atklātajiem incidentiem un sūdzībām piemēroto naudas sodu, sankciju un atlīdzības kopsummu, kā arī šo naudas summu saskaņojumu ar relevantākajām finanšu pārskatos uzrādītajām naudas summām; un (d) attiecīgā gadījumā — kontekstuālo informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu datus un to, kā šie dati ir apkopoti.

104.

Uzņēmums atklāj šādu informāciju par konstatētajiem nopietniem cilvēktiesību incidentiem (piemēram, piespiedu darbu, cilvēku tirdzniecību vai bērnu darbu): (a) nopietnu cilvēktiesību incidentu skaitu saistībā ar uzņēmuma personālu pārskata periodā, tajā skaitā norādi par to, cik no tiem ir ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipu, SDO Deklarācijas par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā vai ESAO vadlīniju daudznacionāliem uzņēmumiem pārkāpumi. Ja šādu incidentu nav bijis, uzņēmums to norāda (107); un (b) saistībā ar a) apakšpunktā aprakstītajiem incidentiem piemēroto naudas sodu, sankciju un kaitējuma atlīdzības kopsummu, kā arī to saskaņojumu ar relevantākajām finanšu pārskatos uzrādītajām naudas summām.

ESRS S2

VĒRTĪBAS ĶĒDES DARBINIEKI

Satura rādītājs

Mērķis

Mijiedarbība ar citiem ESRS

Informācijas atklāšanas prasības

–

ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija

Stratēģija

–

Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-2“Ieinteresēto personu intereses un viedokļi”

–

Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-3“Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”

Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība

–

Informācijas atklāšanas prasība S2-1. Rīcībpolitika attiecībā uz vērtības ķēdes darbiniekiem

–

Informācijas atklāšanas prasība S2-2. Procesi vērtības ķēdes darbinieku iesaistei ietekmes jautājumos

–

Informācijas atklāšanas prasība S2-3. Procesi negatīvās ietekmes remediācijai un kanāli vērtības ķēdes darbinieku bažu paušanai

–

Informācijas atklāšanas prasība S2-4. Rīcība saistībā ar būtisku ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem un pieejas būtisku risku pārvaldīšanai un būtisku iespēju izmantošanai saistībā ar vērtības ķēdes darbiniekiem, un šo darbību iedarbīgums

Rādītāji un mērķrādītāji

–

Informācijas atklāšanas prasība S2-5. Mērķrādītāji saistībā ar būtiskas negatīvas ietekmes pārvaldību, pozitīvas ietekmes veicināšanu un būtisku risku un iespēju pārvaldību

A papildinājums.

Piemērošanas prasības

–

Mērķis

–

ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija

Stratēģija

–

Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-2“Ieinteresēto personu intereses un viedokļi”

–

Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-3“Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”

Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība

–

Informācijas atklāšanas prasība S2-1. Rīcībpolitika attiecībā uz vērtības ķēdes darbiniekiem

–

Informācijas atklāšanas prasība S2-2. Procesi vērtības ķēdes darbinieku iesaistei ietekmes jautājumos

–

Informācijas atklāšanas prasība S2-3. Procesi negatīvās ietekmes remediācijai un kanāli vērtības ķēdes darbinieku bažu paušanai

–

Informācijas atklāšanas prasība S2-4. Rīcība saistībā ar būtisku ietekmi un pieejas būtisku risku mazināšanai un būtisku iespēju izmantošanai saistībā ar vērtības ķēdes darbiniekiem, un šo darbību un pieeju iedarbīgums

Rādītāji un mērķrādītāji

–

Informācijas atklāšanas prasība S2-5. Mērķrādītāji saistībā ar būtiskas negatīvas ietekmes pārvaldību, pozitīvas ietekmes veicināšanu un būtisku risku un iespēju pārvaldību

Mērķis

1.

Šā standarta mērķis ir noteikt informācijas atklāšanas prasības, kas ļaus ilgtspējas deklarācijas lietotājiem izprast būtisko ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem, kas saistīta ar paša uzņēmuma darbībām un vērtības ķēdi, arī produktiem vai pakalpojumiem, īstenojot tā darījuma attiecības, un ar to saistītos būtiskos riskus un iespējas, tajā skaitā: (a) to, kā uzņēmums ietekmē darbiniekus tā vērtības ķēdē, ņemot vērā būtisko pozitīvo un negatīvo faktisko vai iespējamo ietekmi; (b) jebkuras veiktās darbības, ar ko novērš, mazina vai labo iespējamo negatīvo ietekmi, novērš riskus un izmanto iespējas, un šo darbību rezultātus; (c) uzņēmuma būtisko risku un iespēju, arī to, saistīti ar tā ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem vai atkarību no tiem, būtību, veidu un apmēru, kā arī to, kā uzņēmums tos pārvalda, un (d) būtisko risku un iespēju, arī to, ko rada uzņēmuma ietekme uz vērtības ķēdē darbiniekiem un atkarība no tiem, finansiālo iespaidu uz uzņēmumu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.

2.

Lai sasniegtu šo mērķi, šajā standartā ir arī prasīts paskaidrot vispārējo pieeju, ko uzņēmums izmanto, lai noteiktu un pārvaldītu jebkādu būtisku faktisko un iespējamo ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem saistībā ar: (a) darba nosacījumiem (piemēram, drošu nodarbinātību, darba laiku, adekvātu algu, sociālo dialogu, biedrošanās brīvību, tajā skaitā uzņēmumu padomju pastāvēšanu, koplīguma sarunām, darba un privātās dzīves līdzsvaru, darba aizsardzību); (b) vienlīdzīgu attieksmi pret visiem un vienādām iespējām visiem (piemēram, dzimumu līdztiesību un vienādu darba samaksu par līdzvērtīgu darbu, apmācību un prasmju pilnveidi, personu ar invaliditāti nodarbināšanu un iekļaušanu, pasākumiem pret vardarbību un aizskaršanu darbavietā un daudzveidību); (c) citām ar darbu saistītām tiesībām (piemēram, bērnu darbu, piespiedu darbu, pienācīgiem mājokļiem, ūdeni un sanitāriju, privātumu).

3.

Šajā standartā ir prasīts arī paskaidrot, kā šāda ietekme, kā arī uzņēmuma atkarība no vērtības ķēdes darbiniekiem var radīt būtiskus riskus vai iespējas uzņēmumam. Piemēram, negatīva ietekme uz vērtības ķēdes darbiniekiem var traucēt uzņēmuma darbībai (ja klienti atsakās pirkt tā produktus vai valsts iestādes konfiscē tā preces) un kaitēt tā reputācijai. Savukārt darbinieku tiesību ievērošana un aktīvas atbalsta programmas (piemēram, ar finanšpratības iniciatīvām) var radīt darījumdarbības iespējas, piemēram, uzticamāku piegādi vai nākotnes patērētāju loka paplašināšanos.

4.

Šis standarts attiecas uz visiem darbiniekiem uzņēmuma augšupējā un lejupējā vērtības ķēdē, kurus uzņēmums būtiski ietekmē vai var ietekmēt, tostarp saistībā ar paša uzņēmuma darbībām un vērtības ķēdi, produktiem vai pakalpojumiem, īstenojot tā darījuma attiecības. Tas attiecas uz visiem strādājošajiem, kas nav iekļauti “pašu personāla” tvērumā (“pašu personāls” ietver uzņēmuma darbiniekus, individuālos darbuzņēmējus (t. i., pašnodarbinātos) un strādājošos, kurus nodrošina trešo personu uzņēmumi, kas galvenokārt nodarbojas ar “darbaspēka meklēšanu un nodrošināšanu ar personālu”). Pašu personāls ir aplūkots standartā ESRS S1“Pašu personāls”. Šā standarta tvērumā iekļautie piemēri ir sniegti AR 3. punktā.

Mijiedarbība ar citiem ESRS

5.

Šis standarts ir piemērojams, ja ESRS 2 “Vispārīgi atklājamā informācija” noteiktajā būtiskuma novērtēšanas procesā ir identificēta būtiska ietekme uz vērtības ķēdes darbiniekiem un/vai būtiski riski un iespējas, kas saistīti ar skartajām kopienām.

6.

Šis standarts ir jālasa kopā ar ESRS 1“Vispārīgās prasības” un ESRS 2, kā arī ESRS S1, ESRS S3“Skartās kopienas” un ESRS S4“Patērētāji un tiešie lietotāji”.

7.

Lai nodrošinātu ziņu rezultatīvu sniegšanu, ziņu sniegšana saskaņā ar šo standartu ir konsekventa, saskanīga un attiecīgā gadījumā — skaidri saistīta ar ziņu sniegšanu par uzņēmuma pašu personālu saskaņā ar ESRS S1.

Informācijas atklāšanas prasības

ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija

8.

Šīs iedaļas prasības ir jālasa kopā ar atklājamo informāciju, kas prasīta ESRS 2 par stratēģiju (SBM). Attiecīgo atklājamo informāciju sniedz līdztekus informācijai, kas prasīta ESRS 2, izņemot SBM-3“Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”, par kuru uzņēmumam ir iespēja sniegt atklājamo informāciju līdztekus tematiskajai informācijai.

Stratēģija

Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-2 “Ieinteresēto personu intereses un viedokļi”

9.

Atbildot uz ESRS 2 SBM-2 43. punktu, uzņēmums atklāj, kā tas varētu būtiski ietekmēt vērtības ķēdes darbinieku intereses, viedokļus un tiesības — arī viņu cilvēktiesību ievērošanu. Galvenā ietekmēto ieinteresēto personu grupa ir vērtības ķēdes darbinieki.

Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-3 “Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”

10.

Atbildot uz ESRS 2 SBM-3 48. punktu, uzņēmums atklāj: (a) vai un kā faktiskā un iespējamā ietekme uz vērtības ķēdes darbiniekiem, kā norādīts ESRS 2 IRO-1“Būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un novērtēšanas procesu apraksts”: i) izriet no uzņēmuma stratēģijas un darījumdarbības modeļiem vai ir saistīti ar tiem, un ii) nodrošina informāciju un palīdz pielāgot uzņēmuma stratēģiju un darījumdarbības modeli, un (b) saikni starp tā būtiskajiem riskiem un iespējām, kas izriet no ietekmes uz vērtības ķēdes darbiniekiem un atkarību no tiem, no vienas puses, un tā stratēģiju un darījumdarbības modeli, no otras puses.

11.

Izpildot ESRS 2 SBM-3 48. punkta prasības, uzņēmums atklāj informāciju par to, vai visi vērtības ķēdes darbiniekiē, kurus uzņēmums var būtiski ietekmēt (arī saistībā ar paša uzņēmuma darbībām un vērtības ķēdi, arī produktiem vai pakalpojumiem, īstenojot tā darījuma attiecības), ir iekļauti tās informācijas tvērumā, kas uzņēmumam jāatklāj saskaņā ar ESRS 2. Turklāt uzņēmums sniedz šādu informāciju: (a) īsu to vērtību ķēdes darbinieku veidu aprakstu, kurus var būtiski ietekmēt uzņēmums, tostarp uzņēmuma pašu darbības vai vērtības ķēde, arī produkti vai pakalpojumi, kā arī darījuma attiecības, un norāda, vai tie ir: i. darbinieki, kas strādā uzņēmuma objektā, bet nav uzņēmuma pašu personāla daļa, t. i., nav pašnodarbinātie darbinieki vai darbinieki, kurus nodrošina trešo personu uzņēmumi, kas galvenokārt nodarbojas ar darbaspēka meklēšanu un nodrošināšanu ar personālu (ietverti ESRS S1); ii. darbinieki, kas ir darba attiecībās ar uzņēmuma augšupējās vērtības ķēdes struktūrām (piemēram, tie, kas iesaistīti metālu vai minerālu ieguvē vai izejvielu novākšanā, rafinēšanā, ražošanā vai citos pārstrādes veidos); iii. darbinieki, kas ir darba attiecībās ar uzņēmuma lejupējās vērtības ķēdes struktūrām (piemēram, loģistikas vai izplatīšanas pakalpojumu sniedzēju, franšīzes ņēmēju un mazumtirgotāju darbībās iesaistītie darbinieki); iv. darbinieki, kas ir darba attiecībās ar kādu kopuzņēmumu vai īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību, kurā iesaistīts ziņojošais uzņēmums; v. darbinieki, kuri (iepriekš minētajās kategorijās vai citās kategorijās) ir īpaši neaizsargāti pret negatīvu ietekmi gan tiem piemītošu iezīmju, gan konkrēta konteksta dēļ, piemēram, arodbiedrību biedri, migrējošie darbinieki, mājās strādājošie, sievietes vai gados jauni darbinieki. (b) visas ģeogrāfiskās teritorijas (valsts vai citos līmeņos) vai preces, attiecībā uz kurām pastāv ievērojams bērnu darba vai piespiedu vai obligātā darba risks uzņēmuma vērtības ķēdes darbinieku vidū (111); (c) būtiskas negatīvas ietekmes gadījumā — i) vai šāda ietekme ir plaši izplatīta vai sistēmiska kontekstos, kuros uzņēmums darbojas vai kuros tam ir piegādes vai citas darījuma attiecības (piemēram, bērnu darbs vai piespiedu darbs konkrētās preču piegādes ķēdēs konkrētās valstīs vai reģionos), ii) vai tā ir saistīta ar atsevišķiem incidentiem (piemēram, rūpniecisku avāriju vai naftas noplūdi) vai konkrētām darījuma attiecībām. Tas ietver tādu vērtības ķēdes darbinieku ietekmes aspektu aplūkošanu, kas var rasties, pārkārtojoties uz zaļāku un klimatneitrālu darbību. Iespējamie ietekmes aspekti ietver ietekmi, kas saistīta ar inovāciju un pārstrukturēšanu, raktuvju slēgšanu, pastiprinātu tādu minerālu ieguvi, kas vajadzīgi, pārkārtojoties uz ilgtspējīgu ekonomiku, un saules paneļu ražošanu; (d) būtiskas pozitīvas ietekmes gadījumā — īsu aprakstu par darbībām, kas rada pozitīvu ietekmi (piemēram, atjauninātu iepirkumu praksi, piegādes ķēdes darbinieku spēju veidošanu), tajā skaitā iespēju nodrošināšanu personālam, piemēram, darbavietu radīšanu un prasmju pilnveidi “taisnīgas pārkārtošanās” kontekstā, kā arī to vērtības ķēdes darbinieku veidus, kuri tiek vai var tikt pozitīvi ietekmēti, uzņēmums var atklāt ziņas arī par to, vai pozitīvā ietekme rodas konkrētās valstīs vai reģionos; un (e) visus būtiskos riskus un iespējas uzņēmumam, kas izriet no ietekmes uz vērtības ķēdes darbiniekiem un atkarību no tiem.

12.

Aprakstot galvenos vērtības ķēdes darbinieku veidus, kuri tiek vai var tikt negatīvi ietekmēti, pamatojoties uz ESRS 2 IRO-1 noteikto būtiskuma novērtējumu, uzņēmums atklāj, vai un kā tas ir attīstījis izpratni par to, kā darbinieki ar īpašām iezīmēm, īpašos apstākļos strādājošie darbinieki vai darbinieki, kas veic īpašas darbības, var būt pakļauti lielākam kaitējuma riskam.

13.

Uzņēmums atklāj, kuri no tā būtiskajiem riskiem un iespējām (ja tādi ir), kas izriet no ietekmes uz vērtības ķēdes darbiniekiem vai atkarību no tiem, attiecas uz konkrētām vērtības ķēdes darbinieku grupām (piemēram, konkrētām vecuma grupām, darbiniekiem kādā konkrētā rūpnīcā vai valstī), nevis uz visiem vērtības ķēdes darbiniekiem.

Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība

Informācijas atklāšanas prasība S2-1. Rīcībpolitika attiecībā uz vērtības ķēdes darbiniekiem

14.

Uzņēmums apraksta savu rīcībpolitiku, kas pieņemta, lai pārvaldītu tā būtisko ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem, kā arī saistītos būtiskos riskus un iespējas.

15.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast, kādā mērā uzņēmums ieviesis rīcībpolitiku, kas konkrēti attiecas uz tā būtiskās ietekmes uz vērtības ķēdes darbiniekiem identificēšanu, novērtēšanu, pārvaldību un/vai remediāciju, kā arī rīcībpolitiku, kas attiecas uz būtiskiem riskiem un iespējām saistībā ar vērtības ķēd es darbiniekiem.

16.

14. punktā prasītajā atklājamajā informācija ietver informāciju par uzņēmuma īstenoto rīcībpolitiku, ar ko tas pārvalda tā būtisko ietekmi, riskus un iespējas, kas saistīti ar vērtības ķēdes darbiniekiem, saskaņā ar ESRS 2 MDR-P“Rīcībpolitika, kas pieņemta būtisku ilgtspējas jautājumu pārvaldībai”. Turklāt uzņēmums norāda, vai šāda rīcībpolitika attiecas uz konkrētām vērtības ķēdes darbinieku grupām vai visiem vērtības ķēdes darbiniekiem.

17.

Uzņēmums apraksta savas cilvēktiesību politikas saistības (112) , kas ir relevantas tā vērtības ķēdes darbiniekiem, tajā skaitā procesus un mehānismus, ar kuriem tas uzrauga atbilstību ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem, SDO Deklarācijai par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā vai ESAO vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem (113). Atklājamajā informācijā uzņēmums galvenokārt pievēršas tiem jautājumiem, kas ir būtiski, kā arī tā vispārējai pieejai attiecībā uz šādiem aspektiem: (a) darbinieku cilvēktiesību (arī darba tiesību) ievērošana; (b) vērtība ķēdes darbinieku iesaiste un (c) pasākumi, ar ko nodrošina un/vai sniedz iespēju izmantot remediāciju cilvēktiesību garantēšanai.

18.

Uzņēmums arī norāda, vai tā rīcībpolitikā attiecībā uz vērtības ķēdes darbiniekiem ir skaidri risināti cilvēku tirdzniecības (114), piespiedu vai obligātā darba un bērnu darba jautājumi. Tas arī norāda, vai uzņēmumam ir piegādātāju rīcības kodekss (115).

19.

Uzņēmums atklāj, vai un kā tā rīcībpolitika attiecībā uz vērtības ķēdes darbiniekiem ir saskaņota ar starptautiski atzītiem instrumentiem, kas ir relevanti tā vērtības ķēdes darbiniekiem, tajā skaitā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem (116). Uzņēmums arī atklāj, cik lielā mērā tā augšupējā un lejupējā vērtības ķēdē ir konstatēti pārkāpumi saistībā ar ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem, SDO Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā vai ESAO vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem, kas attiecas uz vērtības ķēdes darbiniekiem, un attiecīgā gadījumā norāda šo pārkāpumu veidu (117).

Informācijas atklāšanas prasība S2-2. Procesi vērtības ķēdes darbinieku iesaistei ietekmes jautājumos

20.

Uzņēmums atklāj informāciju par vispārējiem procesiem tā sadarbībai ar vērtības ķēdes darbiniekiem un to pārstāvjiem saistībā ar faktisko un iespējamo ietekmi uz šiem darbiniekiem.

21.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par to, vai un kā uzņēmums, pastāvīgi nodrošinot pienācīgas rūpības procesu, sadarbojas ar vērtības ķēdes darbiniekiem un to likumīgajiem pārstāvjiem vai uzticamiem vidutājiem saistībā ar būtisku, faktisku un iespējamu, pozitīvu un/vai negatīvu ietekmi, kas viņus ietekmē vai var ietekmēt, un vai un kādā veidā uzņēmuma lēmumu pieņemšanas procesā tiek ņemts vērā vērtības ķēdes darbinieku viedoklis.

22.

Uzņēmums atklāj informāciju par to, vai un kā vērtības ķēdes darbinieku viedoklis ietekmē tā lēmumus vai darbības, kuru mērķis ir pārvaldīt faktisko un iespējamo ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem. Attiecīgā gadījumā tas paskaidro šādus aspektus: (a) vai tiek iesaistīti vērtības ķēdes darbinieki vai viņu likumīgie pārstāvi tieši, vai arī uzticami vidutāji, kas pārzina viņu situāciju; (b) posmu(-us), kurā(-os) notiek iesaiste, iesaistes veidu aprakstu un biežumu; (c) funkcionālo amatu un augstāko amatu uzņēmumā, kura pienākumi paredz nodrošināt, ka šī iesaiste notiek un ka tās rezultāti tiek izmantoti uzņēmuma pieejā; (d) attiecīgā gadījumā — vispārējos pamatnolīgumus vai citus nolīgumus, ko uzņēmums noslēdzis ar starptautiskām arodbiedrību federācijām saistībā ar vērtības ķēdes darbinieku cilvēktiesību (arī to tiesību uz koplīguma sarunām) ievērošanu, tajā skaitā, ja piemērojams, skaidrojumu par to, kā attiecīgais nolīgums ļauj uzņēmumam noskaidrot šo darbinieku viedokli, un (e) attiecīgā gadījumā — kā uzņēmums novērtē savas sadarbības ar vērtības ķēdes darbiniekiem rezultativitāti, tajā skaitā, ja piemērojams, jebkādus no tā izrietošos nolīgumus vai rezultātus.

23.

Attiecīgā gadījumā uzņēmums atklāj informāciju par pasākumiem, ko tas veic, lai noskaidrotu to darbinieku viedokli, kuri var būt īpaši neaizsargāti pret ietekmi un/vai marginalizēti (piemēram, darbinieces sievietes, migrējošie darbinieki, darbinieki ar invaliditāti).

24.

Ja uzņēmums nevar atklāt iepriekš prasīto informāciju, jo nav pieņēmis vispārēju procesu sadarbībai ar vērtības ķēdes darbiniekiem, tas šo faktu norāda. Tas var atklāt termiņu, kurā tas plāno ieviest šādu procesu.

Informācijas atklāšanas prasība S2-3. Procesi negatīvās ietekmes remediācijai un kanāli vērtības ķēdes darbinieku bažu paušanai

25.

Uzņēmums apraksta procesus, ko tas ir ieviesis, lai nodrošinātu sadarbību ar uzņēmumu saistītās negatīvās ietekmes uz vērtības ķēdes darbiniekiem remediācijā, kā arī kanālus, kas ir pieejami vērtības ķēdes darbiniekiem , lai paustu bažas un panāktu to risināšanu.

26.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par formālajiem līdzekļiem, ar kuru palīdzību vērtības ķēdes darbinieki var darīt zināmas savas bažas un vajadzības tieši uzņēmumam un/vai ar kuru palīdzību uzņēmums atbalsta šādu kanālu (piemēram, sūdzību mehānismu) pieejamību vērtības ķēdes darbinieku darbavietā, un par to, kā tiek veikti turpmāki pasākumi saistībā ar šo darbinieku izvirzītajiem jautājumiem un šo kanālu rezultativitāti.

27.

Uzņēmums apraksta šādus aspektus: (a) uzņēmuma vispārējo pieeju un procesus, ar ko nodrošina vai veicina remediāciju, ja uzņēmums ir konstatējis, ka tas ir saistīts ar būtisku negatīvu ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem; tas ietver arī informāciju par to, vai un kā uzņēmums novērtē, vai nodrošinātā remediācija ir efektīva; (b) visus īpašos kanālus, ko uzņēmums ir izveidojis, lai vērtības ķēdes darbinieki varētu paust savas bažas vai vajadzības tieši uzņēmumam un tās risināt, tajā skaitā ziņas par to, vai šos kanālus ir izveidojis pats uzņēmums un/vai ir izveidoti mehānismi trešām personām; (c) procesus, ar kuru palīdzību tas atbalsta vai pieprasa šādu kanālu pieejamību vērtības ķēdes darbinieku darbavietā, un (d) informāciju par to, kā uzņēmums seko izvirzītajiem un risinātajiem jautājumiem un tos uzrauga, un kā tas nodrošina šo kanālu rezultativitāti, arī iesaistot ieinteresētās personas, kas ir paredzētie lietotāji.

28.

Uzņēmums atklāj, vai un kā tas novērtē, vai ērtības ķēdes darbinieki ir informēti par šīm struktūrām vai procesiem un uzticas tam, ka šādā veidā var paust savas bažas vai vajadzības un tās risināt. Turklāt uzņēmums atklāj informāciju par to, vai tas ir ieviesis rīcībpolitiku attiecībā uz to personu aizsardzību pret represijām, kuras šo politiku izmanto. Ja šī informācija ir atklāta saskaņā ar ESRS G1-1, uzņēmums var atsaukties uz to.

29.

Ja uzņēmums nevar atklāt iepriekš prasīto informāciju, jo nav izveidojis kanālu bažu paušanai un/vai neatbalsta šādu kanālu pieejamību vērtības ķēdes darbinieku darbavietā, tas šo faktu norāda. Tas var atklāt termiņu, kurā tas plāno ieviest šādu kanālu vai procesus.

Informācijas atklāšanas prasība S2-4. Rīcība saistībā ar būtisku ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem un pieejas būtisku risku pārvaldīšanai un būtisku iespēju izmantošanai saistībā ar vērtības ķēdes darbiniekiem, un šo darbību iedarbīgums

30.

Uzņēmums atklāj savas pieejas rīcībai saistībā ar būtisku ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem, būtisku risku pārvaldīšanu un būtisku iespēju izmantošanu saistībā ar vērtības ķēdes darbiniekiem, kā arī šo darbību iedarbīgumu.

31.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir divējāds. Pirmkārt, tā ļauj izprast visas darbības vai iniciatīvas, ar kuru palīdzību uzņēmums cenšas: (a) novērst, mazināt un labot negatīvu būtisku ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem un/vai (b) panākt pozitīvu būtisku ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem. Otrkārt, tā ļauj izprast to, kā uzņēmums risina būtiskosriskus un izmanto būtiskās iespējas, kas saistītas ar vērtības ķēdes darbiniekiem. Uzņēmums kopsavilkuma veidā sniedz aprakstu par rīcības plāniem un resursiem, ar ko pārvalda tā būtisko ietekmi, riskus un iespējas attiecībā uz vērtības ķēdes darbiniekiem saskaņā ar ESRS 2 MDR-A “Darbības un resursi saistībā ar ilgtspējas jautājumiem”.

32.

Attiecībā uz būtisku ietekmi uzņēmums apraksta: (a) kādas darbības ir veiktas, plānotas vai tiek veiktas, lai novērstu vai mazinātu būtisku negatīvu ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem; (b) vai un kā ir veiktas darbības, lai nodrošinātu vai atļautu remediāciju saistībā ar faktisku būtisko ietekmi; (c) jebkādas papildu darbības vai iniciatīvas, kas ir ieviesti ar galveno mērķi panākt pozitīvu ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem, un (d) kā uzņēmums seko līdzi šo darbību un iniciatīvu rezultativitātei un to novērtē, lai nodrošinātu plānoto iznākumu vērtības ķēdes darbiniekiem.

33.

Attiecībā uz 30. punktu uzņēmums apraksta: (a) procesus, kuros tas nosaka, kāda rīcība ir nepieciešama un piemērota, reaģējot uz konkrētu faktisku vai iespējamu būtisku negatīvu ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem; (b) pieeju pasākumu veikšanai saistībā ar konkrētu būtisku negatīvu ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem, tajā skaitā jebkādus pasākumus saistībā ar uzņēmuma iepirkumu vai citām iekšējām praksēm, kā arī spēju veidošanu vai cita veida sadarbību ar struktūrām vērtības ķēdē, vai sadarbības pasākumus ar līdzīgiem uzņēmumiem attiecīgajā nozarē vai citām relevantām pusēm, un (c) to, kā tas nodrošina, ka ir pieejami procesi, ar ko nodrošina vai dod iespēju izmantot remediāciju gadījumos, ja konstatēta būtiska negatīva ietekme, kā arī nodrošina tās īstenošanas rezultativitāti un iznākumus.

34.

Attiecībā uz būtiskiem riskiem un iespējām uzņēmums apraksta: (a) kādas darbības ir plānotas vai tiek veiktas, lai mazinātu būtiskos riskus, ko uzņēmumam rada tā ietekme uz vērtības ķēdes darbiniekiem un atkarība no tiem, un kā tas praksē seko līdzi to rezultativitātei, un (b) kādas darbības ir plānotas vai tiek veiktas, lai izmantotu uzņēmuma būtiskās iespējas attiecībā uz vērtības ķēdes darbiniekiem.

35.

Uzņēmums atklāj informāciju par to, vai un kā tas veic darbības, lai neradītu vai neveicinātu būtisku negatīvu ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem, ar savu praksi, tostarp attiecīgā gadījumā saistībā ar iepirkumiem, pārdošanu un datu izmantošanu. Tas var ietvert informācijas atklāšanu par to, kāda pieeja tiek izmantota, ja rodas spriedze starp būtiskas negatīvas ietekmes novēršanu vai mazināšanu un citiem darījumdarbības spiediena aspektiem.

36.

Uzņēmums arī atklāj informāciju par to, vai ir ziņots par nopietnām cilvēktiesību problēmām un incidentiem, kas saistīti ar tā augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, un attiecīgā gadījumā atklāj šo informāciju (118).

37.

Atklājot 32. punkta c) apakšpunktā prasīto informāciju, uzņēmums ņem vērā ESRS 2 (sk. ESRS 2 MDR-T“Rīcībpolitikas un darbību rezultativitātes uzraudzība, izmantojot mērķrādītājus”), ja tas novērtē darbības efektivitāti, nosakot mērķrādītāju.

38.

Uzņēmums atklāj informāciju par to, kādi resursi ir piešķirti tā būtiskās ietekmes pārvaldībai, un sniedz konkrētu un detalizētu informāciju, kas ļauj lietotājiem gūt izpratni par to, kā būtiskā ietekme tiek pārvaldīta.

Rādītāji un mērķrādītāji

Informācijas atklāšanas prasība S2-5. Mērķrādītāji saistībā ar būtiskas negatīvas ietekmes pārvaldību, pozitīvas ietekmes veicināšanu un būtisku risku un iespēju pārvaldību

39.

Uzņēmums atklāj uz rezultātiem orientētus mērķrādītājus, kas sasniedzami konkrētā termiņā un ko tas varētu būt noteicis šādos nolūkos: (a) samazināt negatīvo ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem un/vai (b) veicināt pozitīvu ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem un/vai (c) pārvaldīt būtiskus riskus un iespējas, kas saistītas ar vērtības ķēdes darbiniekiem.

40.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast, kādā mērā uzņēmums izmanto uz rezultātiem orientētus mērķrādītājus, kas sasniedzami konkrētā termiņā, lai virzītu un novērtētu savu progresu, risinot tā būtisko negatīvo ietekmi un/vai veicinot pozitīvo ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem, un/vai pārvaldot būtiskos riskus un iespējas, kas saistītas ar vērtības ķēdes darbiniekiem.

41.

Kopsavilkuma aprakstā par mērķrādītājiem, ko izmanto, lai pārvaldītu būtisku ietekmi, riskus un iespējas attiecībā uz vērtības ķēdes darbiniekiem, iekļauj informāciju saskaņā ar ESRS 2 MDR-T noteiktajām prasībām.

42.

Uzņēmums atklāj informāciju par mērķrādītāju noteikšanas procesu, tajā skaitā par to, vai un kā uzņēmums ir tieši sadarbojies ar vērtības ķēdes darbiniekiem, viņu likumīgajiem pārstāvjiem vai uzticamiem vidutājiem, kas pārzina viņu situāciju, lai: (a) noteiktu šādus mērķrādītājus; (b) sekotu līdzi uzņēmuma darbības rezultātiem attiecībā pret šiem mērķrādītājiem un (c) noteiktu uzņēmuma darbības rezultātā gūtās atziņas vai uzlabojumus.

ESRS S3

SKARTĀS KOPIENAS

SATURA RĀDĪTĀJS

Mērķis

Mijiedarbība ar citiem ESRS

Informācijas atklāšanas prasības

–

ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija

Stratēģija

–

Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-2“Ieinteresēto personu intereses un viedokļi”

–

Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-3“Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”

Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība

–

Informācijas atklāšanas prasība S3-1. Rīcībpolitika attiecībā uz skartajām kopienām

–

Informācijas atklāšanas prasība S3-2. Procesi skarto kopienu iesaistei ietekmes jautājumos

–

Informācijas atklāšanas prasība S3-3. Procesi negatīvās ietekmes remediācijai un kanāli skartajām kopienām bažu paušanai

–

Informācijas atklāšanas prasība S3-4. Rīcība saistībā ar būtisku ietekmi uz skartajām kopienām un pieejas būtisku risku pārvaldīšanai un būtisku iespēju izmantošanai saistībā ar skartajām kopienām, un šo darbību iedarbīgums

Rādītāji un mērķrādītāji

–

Informācijas atklāšanas prasība S3-5. Mērķrādītāji saistībā ar būtiskas negatīvas ietekmes pārvaldību, pozitīvas ietekmes veicināšanu un būtisku risku un iespēju pārvaldību

A papildinājums.

Piemērošanas prasības

–

Mērķis

–

ESRS 2“Vispārīgi atklājamā informācija”

Stratēģija

–

Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-2“Ieinteresēto personu intereses un viedokļi”

–

Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-3“Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”

Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība

–

Informācijas atklāšanas prasība S3-1. Rīcībpolitika attiecībā uz skartajām kopienām

–

Informācijas atklāšanas prasība S3-2. Procesi skarto kopienu iesaistei ietekmes jautājumos

–

Informācijas atklāšanas prasība S3-3. Procesi negatīvās ietekmes remediācijai un kanāli skartajām kopienām bažu paušanai

–

Informācijas atklāšanas prasība S3-4. Rīcība saistībā ar būtisku ietekmi un pieejas būtisku risku mazināšanai un būtisku iespēju izmantošanai saistībā ar skartajām kopienām, un šo darbību un pieeju iedarbīgums

Rādītāji un mērķrādītāji

–

Informācijas atklāšanas prasība S3-5. Mērķrādītāji saistībā ar būtiskas negatīvas ietekmes pārvaldību, pozitīvas ietekmes veicināšanu un būtisku risku un iespēju pārvaldību

Mērķis

1.

Šā standarta mērķis ir noteikt informācijas atklāšanas prasības, kas ļaus ilgtspējas deklarācijas lietotājiem izprast būtisko ietekmi uz skartajām kopienām, kas saistīta ar paša uzņēmuma darbībām un vērtības ķēdi, arī produktiem vai pakalpojumiem, īstenojot tā darījuma attiecības, un ar to saistītos būtiskos riskus un iespējas, tajā skaitā: (a) kā uzņēmums ietekmē kopienas teritorijās, kurās ietekme, visticamāk, pastāv un ir nopietna, attiecībā uz būtisku pozitīvu un negatīvu faktisko vai iespējamo ietekmi; (b) jebkuras veiktās darbības, ar ko novērš, mazina vai labo iespējamo negatīvo ietekmi, novērš riskus un izmanto iespējas, un šo darbību rezultātus; (c) uzņēmuma būtisko risku un iespēju, kas saistīti ar tā ietekmi uz skartajām kopienām vai atkarību no tām, būtību, veidu un apmēru, kā arī to, kā uzņēmums tos pārvalda; un (d) būtisko risku un iespēju, ko rada uzņēmuma ietekme uz skartajām kopienām un atkarība no tām, finansiālo iespaidu uz uzņēmumu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.

2.

Lai sasniegtu šo mērķi, šajā standartā ir arī prasīts paskaidrot vispārējo pieeju, ko uzņēmums izmanto, lai noteiktu un pārvaldītu jebkādu būtisku faktisko un iespējamo ietekmi uz skartajām kopienām saistībā ar šādiem jautājumiem: (a) kopienu ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības (piemēram, pienācīgi mājokļi, atbilstoša pārtika, ūdens un sanitārija, ar zemi un drošību saistīti ietekmes aspekti); (b) kopienu pilsoniskās un politiskās tiesības (piemēram, vārda brīvība, pulcēšanās brīvība, ietekme uz cilvēktiesību aizstāvjiem) un (c) Īpašas pirmiedzīvotāju tautu tiesības (piemēram, brīvprātīga, iepriekšēja un apzināta piekrišana, pašnoteikšanās, kultūras tiesības).

3.

Šajā standartā ir prasīts arī paskaidrot, kā šāda ietekme, kā arī uzņēmuma atkarība no skartajām kopienām var radīt būtiskus riskus vai iespējas uzņēmumam. Piemēram, negatīvas attiecības ar skartajām kopienām var traucēt paša uzņēmuma darbībām vai kaitēt tā reputācijai, savukārt konstruktīvas attiecības var sniegt darījumdarbības ieguvumus, piemēram, stabilu un no konfliktiem brīvu darbību un vieglāku vietējo iedzīvotāju pieņemšanu darbā.

Mijiedarbība ar citiem ESRS

4.

Šis standarts ir piemērojams, ja ESRS 2“Vispārīgi atklājamā informācija” noteiktajā būtiskuma novērtēšanas procesā ir identificēta būtiska ietekme uz skartajām kopienām un/vai būtiski riski un iespējas, kas saistīti ar skartajām kopienām.

5.

Šis standarts ir jālasa kopā ar ESRS 1“Vispārīgās prasības” un ESRS 2, kā arī ESRS S1“Pašu personāls”, ESRS S2“Vērtības ķēdes darbinieki” un ESRS S4“Patērētāji un tiešie lietotāji”.

Informācijas atklāšanas prasības

ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija

6.

Šīs iedaļas prasības ir jālasa kopā ar atklājamo informāciju, kas prasīta ESRS 2 par stratēģiju (SBM). Attiecīgo atklājamo informāciju sniedz līdztekus informācijai, kas prasīta ESRS 2, izņemot SBM-3“Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”, par kuru uzņēmumam ir iespēja sniegt atklājamo informāciju līdztekus tematiskajai informācijai.

Stratēģija

Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-2 “Ieinteresēto personu intereses un viedokļi”

7.

Atbildot uz ESRS 2 SBM-2 43. punktu, uzņēmums atklāj, kā skarto kopienu viedokļi, intereses, tiesības un cerības — arī viņu cilvēktiesību (un attiecīgā gadījumā viņu kā pirmiedzīvotāju tiesību) ievērošana — ietekmē tā stratēģiju un darījumdarbības modeli. Galvenā ietekmēto ieinteresēto personu grupa ir skartās kopienas.

Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-3 “Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”

8.

Atbildot uz ESRS 2 SBM-3 48. punktu, uzņēmums atklāj: (a) vai un kā faktiskā un iespējamā ietekme uz skartajām kopienām, kā norādīts ESRS 2 IRO-1“Būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un novērtēšanas procesu apraksts”: i) izriet no uzņēmuma stratēģijas un darījumdarbības modeļiem vai ir saistīti ar tiem, un ii) nodrošina informāciju un palīdz pielāgot uzņēmuma stratēģiju un darījumdarbības modeli, un (b) saikni starp tā būtiskajiem riskiem un iespējām, kas izriet no ietekmes uz skartajām kopienām un atkarības no tām, un tā stratēģiju un darījumdarbības modeli.

9.

Izpildot 48. punkta prasības, uzņēmums atklāj informāciju par to, vai visas skartās kopienas, kuras uzņēmums var būtiski ietekmēt (arī saistībā ar paša uzņēmuma darbībām un vērtības ķēdi, arī produktiem vai pakalpojumiem, īstenojot tā darījuma attiecības), ir iekļautas tās informācijas tvērumā, kas uzņēmumam jāatklāj saskaņā ar ESRS 2. Turklāt uzņēmums sniedz šādu informāciju: (a) īss to kopienu veidu apraksts, kurus būtiski ietekmē uzņēmuma darbība vai augšupējā vai lejupējā vērtības ķēde, un norāda, vai tie ir: i. kopienas, kas dzīvo vai strādā uzņēmuma objektu, rūpnīcu, objektu vai citu fizisku darbības vietu tuvumā, vai attālākas kopienas, ko ietekmē darbības šajos objektos (piemēram, ūdens piesārņojums upes lejtecē); ii. kopienas, kas atrodas uzņēmuma vērtības ķēdē (piemēram, kopienas, kuras ietekmē piegādātāju objektu darbība vai loģistikas vai izplatīšanas pakalpojumu sniedzēju darbība); iii. kopienas vienā vai abos vērtības ķēdes beigu punktos (piemēram, metālu vai minerālu ieguves vai izejvielu novākšanas vietā vai kopienas atkritumu apsaimniekošanas vai reciklēšanas objektu tuvumā); iv. pirmiedzīvotāju kopienas. (b) būtiskas negatīvas ietekmes gadījumā — vai šāda ietekme ir i) plaši izplatīta vai sistēmiska kontekstos, kuros uzņēmums darbojas vai kuros tam ir piegādes vai citas darījuma attiecības (piemēram, marginalizētas iedzīvotāju grupas, kas cieš no ietekmes uz viņu veselību un dzīves kvalitāti augsti industrializētā reģionā), vai ii) saistīta ar atsevišķiem incidentiem paša uzņēmuma darbībās (piemēram, toksisku atkritumu noplūde, kas ietekmē kopienas piekļuvi tīram dzeramajam ūdenim) vai saistīta ar konkrētām darījuma attiecībām (piemēram, miermīlīgs kopienu protests pret uzņēmuma darbībām, kas izraisījis vardarbīgu uzņēmuma drošības dienestu reakciju). Tas ietver tādu skarto kopienu ietekmes aspektu aplūkošanu, kas var rasties, pārkārtojoties uz zaļāku un klimatneitrālu darbību. Iespējamie ietekmes aspekti ietver ietekmi, kas saistīta ar inovāciju un pārstrukturēšanu, raktuvju slēgšanu, pastiprinātu tādu minerālu ieguvi, kas vajadzīgi, pārkārtojoties uz ilgtspējīgu ekonomiku, un saules paneļu ražošanu; (c) būtiskas pozitīvas ietekmes gadījumā — īss apraksts par darbībām, kas rada pozitīvu ietekmi (piemēram, spēju veidošana, lai atbalstītu vairāk un jaunus vietēji pieejamus iztikas līdzekļu veidus), un par to, kādi kopienu veidi tiek pozitīvi ietekmēti vai tos varētu pozitīvi ietekmēt; uzņēmums var atklāt ziņas arī par to, vai pozitīvā ietekme rodas konkrētās valstīs vai reģionos; un (d) visi būtiskie riski un iespējas uzņēmumam, kas izriet no ietekmes uz skartajām kopienām un atkarības no tām.

10.

Aprakstot galvenos kopienu veidus, kuri tiek vai var tikt negatīvi ietekmēti, pamatojoties uz informācijas atklāšanas prasībā ESRS 2 IRO-1 noteikto būtiskuma novērtējumu, uzņēmums atklāj, vai un kā tas ir attīstījis izpratni par to, kā skartās kopienas ar īpašām iezīmēm vai skarto kopienu locekļi, kas strādā īpašos apstākļos vai veic īpašas darbības, var būt pakļauti lielākam kaitējuma riskam.

11.

Uzņēmums atklāj, kuri no tā būtiskajiem riskiem un iespējām (ja tādi ir), kas izriet no ietekmes uz skartajām kopienām vai atkarības no tām, ir saistīti ar konkrētām skarto kopienu grupām, nevis visām skartajām kopienām.

Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība

Informācijas atklāšanas prasība S3-1. Rīcībpolitika attiecībā uz skartajām kopienām

12.

Uzņēmums apraksta savu rīcībpolitiku, kas pieņemta, lai pārvaldītu tā būtisko ietekmi uz skartajām kopienām, kā arī saistītos būtiskos riskus un iespējas.

13.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast, kādā mērā uzņēmums ieviesis rīcībpolitiku, kas attiecas uz tā būtiskās ietekmes konkrēti uz skarto kopienu identificēšanu, novērtēšanu, pārvaldību un/vai remediāciju, kā arī rīcībpolitiku, kas attiecas uz būtisku riskiem un iespējām saistībā ar skartajām kopienām.

14.

12. punktā prasītajā atklājamajā informācija ietver informāciju par uzņēmuma īstenoto rīcībpolitiku, ar ko tas pārvalda tā būtisko ietekmi, riskus un iespējas, kas saistīti ar skartajām kopienām, saskaņā ar ESRS 2 MDR-P“Rīcībpolitika, kas pieņemta būtisku ilgtspējas jautājumu pārvaldībai”. Turklāt uzņēmums norāda, vai šāda rīcībpolitika attiecas uz konkrētām skartajām kopienām vai visām skartajām kopienām.

15.

Uzņēmums sniedz ziņas par jebkādiem rīcībpolitikas noteikumiem par ietekmes uz pirmiedzīvotājiem novēršanu un risināšanu.

16.

Uzņēmums apraksta savas cilvēktiesību politikas saistības (119) , kas ir relevantas skartajām kopienām, tajā skaitā procesus un mehānismus, ar kuriem tas uzrauga atbilstību ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem, SDO Deklarācijai par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā vai ESAO vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem. Atklājamajā informācijā uzņēmums galvenokārt pievēršas tiem jautājumiem, kas ir būtiski (120), kā arī tā vispārējai pieejai attiecībā uz šādiem aspektiem: (a) kopienu, jo īpaši pirmiedzīvotāju cilvēktiesību ievērošana; (b) skarto kopienu iesaiste un (c) pasākumi, ar ko nodrošina un/vai sniedz iespēju izmantot remediāciju cilvēktiesību garantēšanai.

17.

Uzņēmums atklāj, vai un kā tā rīcībpolitika attiecībā uz skartajām kopienām ir saskaņota ar starptautiski atzītiem standartiem, kas ir relevanti kopienām un konkrēti pirmiedzīvotājiem, tajā skaitā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem. Uzņēmums arī atklāj, cik lielā mērā tā paša darbībās vai augšupējā un lejupējā vērtības ķēdē ir konstatēti pārkāpumi saistībā ar ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem, SDO Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā vai ESAO vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem, kas attiecas uz skartajām kopienām, un attiecīgā gadījumā norāda šo pārkāpumu veidu (121).

18.

Šī rīcībpolitika var būt kā atsevišķs rīcībpolitikas dokuments attiecībā uz kopienām, vai arī tā var būt iekļauta plašākā dokumentā, piemēram, ētikas kodeksā vai vispārējā ilgtspējas politikā, ko uzņēmums jau ir atklājis kā daļu no cita ESRS. Šādos gadījumos uzņēmums sniedz precīzu mijnorādi, lai identificētu tos rīcībpolitikas aspektus, kas atbilstu šajā informācijas atklāšanas prasībā prasītajam.

Informācijas atklāšanas prasība S3-2. Procesi skarto kopienu iesaistei ietekmes jautājumos

19.

Uzņēmums atklāj informāciju par vispārējiem procesiem tā sadarbībai ar skartajām kopienām un to pārstāvjiem saistībā ar faktisko un iespējamo ietekmi uz tiem.

20.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par to, vai un kā uzņēmums, pastāvīgi nodrošinot ilgtspējas pienācīgas rūpības procesu, sadarbojas ar skartajām kopienām, to likumīgajiem pārstāvjiem vai uzticamiem vidutājiem par būtisku, faktisku un iespējamu, pozitīvu un/vai negatīvu ietekmi, kas tās ietekmē vai var ietekmēt, kā arī par to, vai un kā uzņēmuma lēmumu pieņemšanas procesā tiek ņemti vērā skarto kopienu viedokļi.

21.

Uzņēmums atklāj informāciju par to, vai un kā skarto kopienu viedokļi ietekmē tā lēmumus vai darbības, kuru mērķis ir pārvaldīt faktisko un iespējamo ietekmi uz skartajām kopienām. Attiecīgā gadījumā tas paskaidro šādus aspektus: (a) vai tiek iesaistītas skartās kopienas vai to likumīgie pārstāvi tieši, vai arī uzticami vidutāji, kas pārzina to situāciju; (b) posmu(-us), kurā(-os) notiek iesaiste, iesaistes veidu aprakstu un biežumu; (c) funkcionālo amatu un augstāko amatu uzņēmumā, kura pienākumi paredz nodrošināt, ka šī iesaiste notiek un ka tās rezultāti tiek izmantoti uzņēmuma pieejā; (d) attiecīgā gadījumā — to, kā uzņēmums novērtē savas sadarbības ar skartajām kopienām rezultativitāti, tajā skaitā, ja piemērojams, jebkādus no tā izrietošos nolīgumus vai rezultātus.

22.

Attiecīgā gadījumā uzņēmums atklāj informāciju par pasākumiem, ko tas veic, lai noskaidrotu to skarto kopienu viedokļus, kuras var būt īpaši neaizsargātas pret ietekmi un/vai marginalizētas, kā arī konkrētu skarto kopienu grupu (piemēram, sieviešu un meiteņu) viedokļus.

23.

Ja skartās kopienas ir pirmiedzīvotāji, uzņēmums arī atklāj, kā tas savā ieinteresēto personu iesaistes pieejā ņem vērā un nodrošina to īpašo tiesību ievērošanu, tajā skaitā to tiesības uz brīvprātīgu, iepriekšēju un apzinātu piekrišanu attiecībā uz: i) viņu kultūras, intelektuālo, reliģisko un garīgo īpašumu, ii) darbībām, kas ietekmē to zemes un teritorijas, un iii) likumdošanas vai administratīvajiem pasākumiem, kas tos ietekmē. Proti, ja ir iesaistīti pirmiedzīvotāji, uzņēmums arī atklāj, vai un kā ar pirmiedzīvotājiem ir notikušas apspriešanās par iesaistes veidu un raksturlielumiem (piemēram, izstrādājot iesaistes darba kārtību, veidu un grafiku).

24.

Ja uzņēmums nevar atklāt iepriekš prasīto informāciju, jo nav pieņēmis vispārēju procesu sadarbībai ar skartajām kopienām, tas šo faktu norāda. Tas var atklāt termiņu, kurā tas plāno ieviest šādu procesu.

Informācijas atklāšanas prasība S3-3. Procesi negatīvās ietekmes remediācijai un kanāli skartajām kopienām bažu paušanai

25.

Uzņēmums apraksta procesus, ko tas ir ieviesis, lai nodrošinātu sadarbību ar uzņēmumu saistītās negatīvās ietekmes uz skartajām kopienām remediācijā, kā arī kanālus, kas ir pieejami skartajām kopienām, lai paustu bažas un panāktu to risināšanu.

26.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par formālajiem līdzekļiem, ar kuru palīdzību skartās kopienas var darīt zināmas savas bažas un vajadzības tieši uzņēmumam un/vai ar kuru palīdzību uzņēmums atbalsta šādu kanālu (piemēram, sūdzību mehānismu) pieejamību tā darījuma attiecībās, un par to, kā tiek veikti turpmāki pasākumi saistībā ar šo kopienu izvirzītajiem jautājumiem un šo kanālu rezultativitāti.

27.

Uzņēmums apraksta šādus aspektus: (a) uzņēmuma vispārējo pieeju un procesus, ar ko nodrošina vai veicina remediāciju, ja uzņēmums ir konstatējis, ka tas ir radījis vai veicinājis būtisku negatīvu ietekmi uz skartajām kopienām; tas ietver arī informāciju par to, vai un kā uzņēmums novērtē, vai nodrošinātā remediācija ir efektīva; (b) visus īpašos kanālus, ko uzņēmums ir izveidojis, lai skartās kopienas varētu paust savas bažas vai vajadzības tieši uzņēmumam un tās risināt, tajā skaitā ziņas par to, vai šos kanālus ir izveidojis pats uzņēmums un/vai tie ir izveidoti, piedaloties trešo personu mehānismos; (c) procesus, ar kuru palīdzību uzņēmums atbalsta šādu kanālu pieejamību tā darījuma attiecībās, un (d) informāciju par to, kā uzņēmums seko izvirzītajiem un risinātajiem jautājumiem un tos uzrauga, un kā tas nodrošina šo kanālu rezultativitāti, arī iesaistot ieinteresētās personas, kas ir šo kanālu paredzētie lietotāji.

28.

Uzņēmums atklāj, vai un kā tas novērtē, vai skartās kopienas ir informētas par šīm struktūrām vai procesiem un uzticas tiem kā veidam, kā paust savas bažas vai vajadzības un tās risināt. Turklāt uzņēmums atklāj informāciju par to, vai tas ir ieviesis rīcībpolitiku attiecībā uz to personu aizsardzību pret represijām, kuras šo politiku izmanto. Ja šī informācija ir atklāta saskaņā ar ESRS G1-1, uzņēmums var atsaukties uz to.

29.

Ja uzņēmums nevar atklāt iepriekš prasīto informāciju, jo nav izveidojis kanālu bažu paušanai un/vai neatbalsta šāda kanāla pieejamību tā darījuma attiecībās, tas šo faktu norāda. Tas var atklāt termiņu, kurā tas plāno ieviest šādu kanālu vai procesus.

Informācijas atklāšanas prasība S3-4. Rīcība saistībā ar būtisku ietekmi uz skartajām kopienām un pieejas būtisku risku pārvaldīšanai un būtisku iespēju izmantošanai saistībā ar skartajām kopienām, un šo darbību iedarbīgums

30.

Uzņēmums atklāj savas pieejas rīcībai saistībā ar būtisku ietekmi uz skartajām kopienām, būtisku risku pārvaldīšanu un būtisku iespēju izmantošanu saistībā ar skartajām kopienām, kā arī šo darbību iedarbīgumu.

31.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir divējāds. Pirmkārt, tā sniedz izpratni par visām darbībām un iniciatīvām, ar kuru palīdzību uzņēmums cenšas: (a) novērst, mazināt un labot negatīvu būtisku ietekmi uz skartajām kopienām un/vai (b) panākt pozitīvu būtisku ietekmi uz skartajām kopienām. Otrkārt, tā sniedz izpratni par to, kā uzņēmums risina būtiskos riskus un izmanto būtiskās iespējas, kas saistītas ar skartajām kopienām. Uzņēmums kopsavilkuma veidā sniedz aprakstu par rīcības plāniem un resursiem, ar ko pārvalda tā būtisko ietekmi, riskus un iespējas attiecībā uz skartajām kopienām saskaņā ar ESRS 2 MDR-A “ Darbības un resursi saistībā ar ilgtspējas jautājumiem ”.

32.

Attiecībā uz būtisku ietekmi uzņēmums apraksta: (a) kādas darbības ir veiktas, plānotas vai tiek veiktas, lai novērstu vai mazinātu būtisku negatīvu ietekmi uz skartajām kopienām; (b) vai un kā ir veiktas darbības, lai nodrošinātu vai atļautu remediāciju saistībā ar faktisku būtisko ietekmi; (c) jebkādas papildu darbības vai iniciatīvas, kas ir ieviestas ar galveno mērķi panākt pozitīvu ietekmi uz skartajām kopienām, un (d) kā uzņēmums seko līdzi šo darbību un iniciatīvu rezultativitātei un to novērtē, lai nodrošinātu plānoto iznākumu skartajām kopienām.

33.

Attiecībā uz 29. punktu uzņēmums apraksta: (a) procesus, kuros tas nosaka, kāda rīcība ir nepieciešama un piemērota, reaģējot uz konkrētu faktisku vai iespējamu būtisku negatīvu ietekmi uz skartajām kopienām; (b) savu pieeju pasākumu veikšanai saistībā ar konkrētu būtisku negatīvu ietekmi uz kopienām, tajā skaitā jebkādus pasākumus saistībā ar savu praksi attiecībā uz zemes iegādi, plānošanu un būvniecību, ekspluatāciju vai slēgšanu, kā arī to, vai būs nepieciešama plašāka rīcība nozarē vai sadarbība ar citām attiecīgajām pusēm, un (c) to, kā tas nodrošina, ka ir pieejami procesi, ar ko nodrošina vai dod iespēju izmantot remediāciju gadījumos, ja konstatēta būtiska negatīva ietekme, kā arī nodrošina tās īstenošanas rezultativitāti un iznākumus.

34.

Attiecībā uz būtiskiem riskiem un iespējām uzņēmums apraksta: (a) kādas darbības ir plānotas vai tiek veiktas, lai mazinātu būtiskos riskus, ko uzņēmumam rada tā ietekme uz skartajām kopienām un atkarība no tām, un kā tas praksē seko līdzi to rezultativitātei, un (b) kādas darbības ir plānotas vai tiek veiktas, lai izmantotu uzņēmuma būtiskās iespējas attiecībā uz skartajām kopienām.

35.

Uzņēmums atklāj informāciju par to, vai un kā tas veic darbības, lai tā prakse neradītu vai neveicinātu būtisku negatīvu ietekmi uz skartajām kopienām, attiecīgā gadījumā — arī saistībā ar plānošanu, zemes iegādi un izmantošanu, finansēšanu, izejvielu ieguvi vai ražošanu, dabas resursu izmantošanu un ietekmes uz vidi pārvaldību. Tas var ietvert informācijas atklāšanu par to, kāda pieeja tiek izmantota, ja rodas spriedze starp būtiskas negatīvas ietekmes novēršanu vai mazināšanu un citiem darījumdarbības spiediena aspektiem.

36.

Uzņēmums arī atklāj informāciju par to, vai ir ziņots par nopietnām cilvēktiesību problēmām un incidentiem, kas saistīti ar skartajām kopienām, un attiecīgā gadījumā atklāj šo informāciju (122).

37.

Atklājot 31. punkta c) apakšpunktā prasīto informāciju, uzņēmums ņem vērā ESRS 2 MDR-T“Rīcībpolitikas un darbību rezultativitātes uzraudzība, izmantojot mērķrādītājus”, ja tas novērtē darbības efektivitāti, nosakot mērķrādītāju.

38.

Uzņēmums atklāj informāciju par to, kādi resursi ir piešķirti tā būtiskās ietekmes pārvaldībai, un sniedz konkrētu un detalizētu informāciju, kas ļauj lietotājiem gūt izpratni par to, kā būtiskā ietekme tiek pārvaldīta.

Rādītāji un mērķrādītāji

Informācijas atklāšanas prasība S3-5. Mērķrādītāji saistībā ar būtiskas negatīvas ietekmes pārvaldību, pozitīvas ietekmes veicināšanu un būtisku risku un iespēju pārvaldību

39.

Uzņēmums atklāj uz rezultātiem orientētus mērķrādītājus, kas sasniedzami konkrētā termiņā un ko tas varētu būt noteicis šādos nolūkos: (a) samazināt negatīvo ietekmi uz skartajām kopienām un/vai (b) veicināt pozitīvu ietekmi uz skartajām kopienām un/vai (c) pārvaldīt būtiskus riskus un iespējas, kas saistītas ar skartajām kopienām.

40.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast, kādā mērā uzņēmums izmanto uz rezultātiem orientētus mērķrādītājus, kas sasniedzami konkrētā termiņā, lai virzītu un novērtētu savu progresu, risinot tā būtisko negatīvo ietekmi un/vai veicinot pozitīvo ietekmi uz skartajām kopienām, un/vai pārvaldot būtiskos riskus un iespējas, kas saistītas ar skartajām kopienām.

41.

Kopsavilkuma aprakstā par mērķrādītājiem, ko izmanto, lai pārvaldītu būtisku ietekmi, riskus un iespējas attiecībā uz skartajām kopienām, iekļauj informāciju saskaņā ar ESRS 2 MDR-T noteiktajām prasībām.

42.

Uzņēmums atklāj informāciju par mērķrādītāju noteikšanas procesu, tajā skaitā par to, vai un kā uzņēmums ir tieši sadarbojies ar skartajām kopienām, to likumīgajiem pārstāvjiem vai uzticamiem vidutājiem, kas pārzina viņu situāciju, lai: (a) noteiktu šādus mērķrādītājus; (b) sekotu līdzi uzņēmuma darbības rezultātiem attiecībā pret šiem mērķrādītājiem un (c) noteiktu uzņēmuma darbības rezultātā gūtās atziņas vai uzlabojumus.

ESRS S4

PATĒRĒTĀJI UN TIEŠIE LIETOTĀJI

SATURA RĀDĪTĀJS

Mērķis

Mijiedarbība ar citiem ESRS

Informācijas atklāšanas prasības

–

ESRS 2“Vispārīgi atklājamā informācija”

Stratēģija

–

Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-2“Ieinteresēto personu intereses un viedokļi”

–

Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-3“Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”

Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība

–

Informācijas atklāšanas prasība S4-1. Rīcībpolitika attiecībā uz patērētājiem un tiešajiem lietotājiem

–

Informācijas atklāšanas prasība S4-2. Procesi patērētāju un tiešo lietotāju iesaistei ietekmes jautājumos

–

Informācijas atklāšanas prasība S4-3. Procesi negatīvās ietekmes remediācijai un kanāli patērētājiem un tiešajiem lietotājiem bažu paušanai

–

Informācijas atklāšanas prasība S4-4. Rīcība saistībā ar būtisku ietekmi uz patērētājiem un tiešajiem lietotājiem un pieejas būtisku risku mazināšanai un būtisku iespēju izmantošanai saistībā ar patērētājiem un tiešajiem lietotājiem, un šo darbību iedarbīgums

Rādītāji un mērķrādītāji

–

Informācijas atklāšanas prasība S4-5. Mērķrādītāji saistībā ar būtiskas negatīvas ietekmes pārvaldību, pozitīvas ietekmes veicināšanu un būtisku risku un iespēju pārvaldību

A papildinājums.

Piemērošanas prasības

–

Mērķis

–

ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija

Stratēģija

–

Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-2“Ieinteresēto personu intereses un viedokļi”

–

Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-3 “Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”

Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība

–

Informācijas atklāšanas prasība S4-1. Rīcībpolitika attiecībā uz patērētājiem un tiešajiem lietotājiem

–

Informācijas atklāšanas prasība S4-2. Procesi patērētāju un tiešo lietotāju iesaistei ietekmes jautājumos

–

Informācijas atklāšanas prasība S4-3. Procesi negatīvās ietekmes remediācijai un kanāli patērētājiem un tiešajiem lietotājiem bažu paušanai

–

Informācijas atklāšanas prasība S4-4. Rīcība saistībā ar būtisku ietekmi un pieejas būtisku risku mazināšanai un būtisku iespēju izmantošanai saistībā ar patērētājiem un tiešajiem lietotājiem, un šo darbību un pieeju iedarbīgums

Rādītāji un mērķrādītāji

–

Informācijas atklāšanas prasība S4-5. Mērķrādītāji saistībā ar būtiskas negatīvas ietekmes pārvaldību, pozitīvas ietekmes veicināšanu un būtisku risku un iespēju pārvaldību

Mērķis

1.

Šā standarta mērķis ir noteikt informācijas atklāšanas prasības, kas ļaus ilgtspējas deklarācijas lietotājiem izprast būtisko ietekmi uz patērētājiem un tiešajiem lietotājiem, kas saistīta ar paša uzņēmuma darbībām un vērtības ķēdi, arī produktiem vai pakalpojumiem, īstenojot tā darījuma attiecības, un ar to saistītos būtiskos riskus un iespējas, tajā skaitā: (a) kā uzņēmums ietekmē tā produktu un/vai pakalpojumu patērētājus un/vai tiešos lietotājus (turpmāk šajā standartā — “patērētāji un tiešie lietotāji”), ņemot vērā būtisku pozitīvu un negatīvu faktisko vai iespējamo ietekmi; (b) jebkuras veiktās darbības, ar ko novērš, mazina vai labo iespējamo negatīvo ietekmi, novērš riskus un izmanto iespējas, un šo darbību rezultātus; (c) uzņēmuma būtisko risku un iespēju, kas saistīti ar tā ietekmi uz patērētājiem un tiešajiem lietotājiem vai atkarības no tiem, būtību, veidu un apmēru, kā arī to, kā uzņēmums pārvalda šos riskus un iespējas, un (d) būtisko risku un iespēju, ko rada uzņēmuma ietekme uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem un atkarība no tiem, finansiālo iespaidu uz uzņēmumu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.

2.

Lai sasniegtu šo mērķi, šajā standartā ir arī prasīts paskaidrot vispārējo pieeju, ko uzņēmums izmanto, lai noteiktu un pārvaldītu jebkādu būtisku faktisko un iespējamo ietekmi uz tā produktu un/vai pakalpojumu patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem saistībā ar šādiem aspektiem: (a) ar informāciju saistīta ietekme uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem (piemēram, privātums, vārda brīvība un piekļuve (kvalitatīvai) informācijai); (b) patērētāju un/vai tiešo lietotāju personiskā drošība (piemēram, darba aizsardzība, personas drošība un bērnu aizsardzība); (c) patērētāju un/vai tiešo lietotāju sociālā iekļaušana (piemēram, nediskriminēšana, produktu un pakalpojumu pieejamība un atbildīga tirgvedības prakse).

3.

Šajā standartā ir prasīts arī paskaidrot, kā šāda ietekme, kā arī uzņēmuma atkarība no patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem var radīt būtiskus riskus vai iespējas uzņēmumam. Piemēram, negatīva ietekme uz uzņēmuma produktu un/vai pakalpojumu reputāciju var pasliktināt uzņēmuma darbības rādītājus, savukārt uzticēšanās produktiem un/vai pakalpojumiem var radīt darījumdarbības ieguvumus, piemēram, lielākus pārdošanas apjomus vai plašāku patērētāju loku nākotnē.

4.

Uzņēmuma produktu un pakalpojumu nelikumīga vai ļaunprātīga izmantošana, ko veic patērētāji un tiešie lietotāji, neietilpst šā standarta darbības jomā.

Mijiedarbība ar citiem ESRS

5.

Šis standarts ir piemērojams, ja ESRS 2“Vispārīgi atklājamā informācija” noteiktajā būtiskuma novērtēšanas procesā ir identificēta būtiska ietekme uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem un/vai būtiski riski un iespējas, kas saistīti ar patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem.

6.

Šis standarts ir jālasa kopā ar ESRS 1“Vispārīgās prasības” un ESRS 2, kā arī ESRS S1“Pašu personāls”, ESRS S2“Vērtības ķēdes darbinieki” un ESRS S3“Skartās kopienas”.

Informācijas atklāšanas prasības

ESRS 2 “Vispārīgi atklājamā informācija”

7.

Šīs iedaļas prasības ir jālasa kopā ar atklājamo informāciju, kas prasīta ESRS 2 par stratēģiju (SBM). Attiecīgo atklājamo informāciju sniedz līdztekus informācijai, kas prasīta ESRS 2, izņemot SBM-3“Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”, par kuru uzņēmumam ir iespēja sniegt atklājamo informāciju līdztekus tematiskajai informācijai.

Stratēģija

Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-2 “Ieinteresēto personu intereses un viedokļi”

8.

Atbildot uz ESRS 2 SBM-2 43. punktu, uzņēmums atklāj, kā patērētāju un/vai tiešo lietotāju intereses, viedokļi un tiesības — arī viņu cilvēktiesību ievērošana — ietekmē tā stratēģiju un darījumdarbības modeli. Galvenā ietekmēto ieinteresēto personu grupa ir patērētāji un/vai tiešie lietotāji.

Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-3 “Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”

9.

Atbildot uz ESRS 2 SBM-3 48. punktu, uzņēmums atklāj: (a) vai un kā faktiskā un iespējamā ietekme uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, kā norādīts informācijas atklāšanas prasībās ESRS 2 IRO-1“Būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un novērtēšanas procesu apraksts”: i) izriet no uzņēmuma stratēģijas un darījumdarbības modeļa vai ir saistīti ar to, un ii) nodrošina informāciju un palīdz pielāgot uzņēmuma stratēģiju un darījumdarbības modeli, un (b) saikni starp tā būtiskajiem riskiem un iespējām, kas izriet no ietekmes uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem un atkarības no tiem, un tā stratēģiju un darījumdarbības modeli.

10.

Izpildot 48. punkta prasības, uzņēmums atklāj informāciju par to, vai visi patērētāji un/vai tiešie lietotāji, kuras uzņēmums var būtiski ietekmēt (arī saistībā ar paša uzņēmuma darbībām un vērtības ķēdi, arī produktiem vai pakalpojumiem, īstenojot tā darījuma attiecības), ir iekļauti tās informācijas tvērumā, kas uzņēmumam jāatklāj saskaņā ar ESRS 2. Turklāt uzņēmums sniedz šādu informāciju: (a) īsu to patērētāju un/vai tiešo lietotāju veidu aprakstu, kurus būtiski ietekmē uzņēmuma darbība, un norāda, vai tie ir: i. tādu produktu patērētāji un/vai tiešie lietotāji, kas pēc būtības ir kaitīgi cilvēkiem un/vai palielina hronisku slimību risku; ii. tādu pakalpojumu patērētāji un/vai tiešie lietotāji, kas iespējami negatīvi ietekmē viņu tiesības uz privātumu, persondatu aizsardzību, vārda brīvību un nediskriminēšanu; iii. patērētāji un/vai tiešie lietotāji, kuri ir atkarīgi no precīzas un pieejamas ar produktu vai pakalpojumu saistītas informācijas, piemēram, rokasgrāmatām un produktu uzlīmēm, lai izvairītos no iespējami kaitējošas produkta vai pakalpojuma lietošanas; iv. patērētāji un/vai tiešie lietotāji, kas ir īpaši neaizsargāti pret ietekmi uz veselību vai privātumu, vai tirgvedības un pārdošanas stratēģiju ietekmi, piemēram, bērni vai finansiāli neaizsargātas personas; (b) būtiskas negatīvas ietekmes gadījumā — i) vai šāda ietekme ir plaši izplatīta vai sistēmiska kontekstos, kuros uzņēmums pārdod savus produktus vai sniedz pakalpojumus (piemēram, valsts uzraudzība, kas ietekmē pakalpojumu lietotāju privātumu), vai ii) tā ir saistīta ar atsevišķiem incidentiem (piemēram, defekts, kas saistīts ar konkrētu produktu) vai konkrētām darījuma attiecībām (piemēram, darījumu partneris izmanto tirgvedības metodes, kas nepiemērotā veidā vērstas uz gados jauniem patērētājiem); (c) būtiskas pozitīvas ietekmes gadījumā — īsu aprakstu par darbībām, kas rada pozitīvu ietekmi (piemēram, produkta dizains, kas uzlabo tā piekļūstamību personām ar invaliditāti), un par to, kādi patērētāju un/vai tiešo lietotāju veidi tiek pozitīvi ietekmēti vai tos varētu pozitīvi ietekmēt; uzņēmums var atklāt ziņas arī par to, vai pozitīvā ietekme rodas konkrētās valstīs vai reģionos; un (d) visus būtiskos riskus un iespējas uzņēmumam, kas izriet no ietekmes uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem un atkarības no tiem.

11.

Aprakstot galvenos patērētāju un/vai tiešo lietotāju veidus, kuri tiek vai var tikt negatīvi ietekmēti, pamatojoties uz ESRS 2 IRO-1 noteikto būtiskuma novērtējumu, uzņēmums atklāj, vai un kā tas ir attīstījis izpratni par to, kā patērētāji un/vai tiešie lietotāji ar īpašām iezīmēm vai patērētāji un/vai tiešie lietotāji, kas veic īpašas darbības, var būt pakļauti lielākam kaitējuma riskam.

12.

Uzņēmums atklāj, kuri no tā būtiskajiem riskiem un iespējām (ja tādi ir), kas izriet no ietekmes uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem vai atkarības no tiem, ir ietekme uz konkrētām grupām (piemēram, konkrētām vecuma grupām), nevis ietekme, kas skar visus patērētājus un/vai tiešos lietotājus.

Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība

Informācijas atklāšanas prasība S4-1. Rīcībpolitika attiecībā uz patērētājiem un tiešajiem lietotājiem

13.

Uzņēmums apraksta rīcībpolitiku, ko tas ir pieņēmis, lai pārvaldītu savu produktu un/vai pakalpojumu būtisko ietekmi uz patērētājiem un tiešajiem lietotājiem, kā arī ar to saistītos būtiskos riskus un iespējas.

14.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast, kādā mērā uzņēmums ieviesis rīcībpolitiku, kas attiecas uz tā būtiskās ietekmes konkrēti uz patērētāju un/vai tiešo lietotāju identificēšanu, novērtēšanu, pārvaldību un/vai remediāciju, kā arī rīcībpolitiku, kas attiecas uz būtisku riskiem un iespējām saistībā ar patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem.

15.

13. punktā prasītajā atklājamajā informācija ietver informāciju par uzņēmuma īstenoto rīcībpolitiku, ar ko tas pārvalda tā būtisko ietekmi, riskus un iespējas, kas saistīti ar patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, saskaņā ar ESRS 2 MDR-P“Rīcībpolitika, kas pieņemta būtisku ilgtspējas jautājumu pārvaldībai”. Turklāt uzņēmums norāda, vai šāda rīcībpolitika attiecas uz konkrētām grupām vai visiem patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem.

16.

Uzņēmums apraksta savas cilvēktiesību politikas saistības (123) , kas ir relevantas patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, tajā skaitā procesus un mehānismus, ar kuriem tas uzrauga atbilstību ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem, SDO Deklarācijai par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā vai ESAO vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem. Atklājamajā informācijā uzņēmums galvenokārt pievēršas tiem jautājumiem, kas ir būtiski, kā arī tā vispārējai pieejai attiecībā uz šādiem aspektiem (124): (a) patērētāju un/vai tiešo lietotāju cilvēktiesību ievērošana; (b) sadarbība ar patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem un (c) pasākumi, ar ko nodrošina un/vai sniedz iespēju izmantot remediāciju cilvēktiesību garantēšanai.

17.

Uzņēmums atklāj, vai un kā tā rīcībpolitika attiecībā uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem ir saskaņota ar starptautiski atzītiem standartiem, kas ir relevanti patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, tajā skaitā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem. Uzņēmums arī atklāj, cik lielā mērā tā lejupējā vērtības ķēdē ir konstatēti pārkāpumi saistībā ar ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem, SDO Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā vai ESAO vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem, kas attiecas uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, un attiecīgā gadījumā norāda šo pārkāpumu veidu (125).

Informācijas atklāšanas prasība S4-2. Procesi patērētāju un tiešo lietotāju iesaistei ietekmes jautājumos

18.

Uzņēmums atklāj informāciju par vispārējiem procesiem tā sadarbībai ar patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem un to pārstāvjiem saistībā ar faktisko un iespējamo ietekmi uz tiem.

19.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par to, vai un kā uzņēmums, pastāvīgi nodrošinot ilgtspējas pienācīgas rūpības procesu, sadarbojas ar patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem to likumīgajiem pārstāvjiem vai uzticamiem vidutājiem par būtisku, faktisku un iespējamu, pozitīvu un/vai negatīvu ietekmi, kas tos ietekmē vai varētu ietekmēt, kā arī par to, vai un kā uzņēmuma lēmumu pieņemšanas procesā tiek ņemti vērā patērētāju un/vai tiešo lietotāju viedokļi.

20.

Uzņēmums atklāj informāciju par to, vai un kā tā patērētāju un/vai tiešo lietotāju viedokļi ietekmē tā lēmumus vai darbības, kuru mērķis ir pārvaldīt faktisko un iespējamo ietekmi uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem. Attiecīgā gadījumā tas paskaidro šādus aspektus: (a) vai tiek iesaistīti patērētāji un/vai tiešie lietotāji vai viņu likumīgie pārstāvji tieši, vai arī uzticami vidutāji, kas pārzina viņu situāciju; (b) posmu(-us), kurā(-os) notiek iesaiste, iesaistes veidu aprakstu un biežumu; (c) funkcionālo amatu un augstāko amatu uzņēmumā, kura pienākumi paredz nodrošināt, ka šī iesaiste notiek un ka tās rezultāti tiek izmantoti uzņēmuma pieejā; un (d) attiecīgā gadījumā — kā uzņēmums novērtē savas sadarbības ar patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem rezultativitāti, tajā skaitā, ja piemērojams, jebkādus no šādas iesaistes izrietošos nolīgumus vai rezultātus.

21.

Attiecīgā gadījumā uzņēmums atklāj informāciju par pasākumiem, ko tas veic, lai noskaidrotu to patērētāju un/vai tiešo lietotāju viedokļus, kuri var būt īpaši neaizsargāti pret ietekmi un/vai marginalizēti (piemēram, cilvēki ar invaliditāti, bērni u. c.).

22.

Ja uzņēmums nevar atklāt iepriekš prasīto informāciju, jo nav pieņēmis vispārēju procesu sadarbībai ar patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, tas šo faktu norāda. Tas var atklāt termiņu, kurā tas plāno ieviest šādu procesu.

Informācijas atklāšanas prasība S4-3. Procesi negatīvās ietekmes remediācijai un kanāli patērētājiem un tiešajiem lietotājiem bažu paušanai

23.

Uzņēmums apraksta procesus, ko tas ir ieviesis, lai nodrošinātu sadarbību ar uzņēmumu saistītās negatīvās ietekmes uz patērētājiem un tiešajiem lietotājiem remediācijā, kā arī kanālus, kas ir pieejami patērētājiem un tiešajiem lietotājiem, lai paustu bažas un panāktu to risināšanu.

24.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par formālajiem līdzekļiem, ar kuru palīdzību patērētāji un/vai tiešie lietotāji var darīt zināmas savas bažas un vajadzības tieši uzņēmumam un/vai ar kuru palīdzību uzņēmums atbalsta šādu kanālu (piemēram, sūdzību mehānismu) pieejamību tā darījuma attiecībās, un par to, kā tiek veikti turpmāki pasākumi saistībā ar šo patērētāju un/vai tiešo lietotāju izvirzītajiem jautājumiem un šo kanālu rezultativitāti.

25.

Uzņēmums apraksta šādus aspektus: (a) uzņēmuma vispārējo pieeju un procesus, ar ko nodrošina vai veicina remediāciju, ja uzņēmums ir konstatējis, ka tas ir radījis vai veicinājis būtisku negatīvu ietekmi uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem; tas ietver arī informāciju par to, vai un kā uzņēmums novērtē, vai nodrošinātā remediācija ir efektīva; (b) visus īpašos kanālus, ko uzņēmums ir izveidojis, lai patērētāji un/vai tiešie lietotāji varētu paust savas bažas vai vajadzības tieši uzņēmumam un tās risināt, tajā skaitā ziņas par to, vai šos kanālus ir izveidojis pats uzņēmums un/vai tie ir izveidoti, piedaloties trešo personu mehānismos; (c) procesus, ar kuru palīdzību uzņēmums atbalsta vai pieprasa šādu kanālu pieejamību tā darījuma attiecībās, un (d) informāciju par to, kā uzņēmums seko izvirzītajiem un risinātajiem jautājumiem un tos uzrauga, un kā tas nodrošina šo kanālu rezultativitāti, arī iesaistot ieinteresētās personas, kas ir paredzētie lietotāji.

26.

Uzņēmums atklāj, vai un kā tas novērtē, vai patērētāji un/vai tiešie lietotāji ir informēti par šīm struktūrām vai procesiem un uzticas tam, ka šādā veidā var paust savas bažas vai vajadzības un tās risināt. Turklāt uzņēmums atklāj informāciju par to, vai tas ir ieviesis rīcībpolitiku attiecībā uz to personu aizsardzību pret represijām, kuras izmanto šīs struktūras vai procesus. Ja šī informācija ir atklāta saskaņā ar ESRS G1-1, uzņēmums var atsaukties uz to.

27.

Ja uzņēmums nevar atklāt iepriekš prasīto informāciju, jo nav izveidojis kanālu bažu paušanai un/vai neatbalsta šādu mehānismu pieejamību tā darījuma attiecībās, tas šo faktu norāda. Tas var atklāt termiņu, kurā tas plāno ieviest šādu kanālu vai procesus.

Informācijas atklāšanas prasība S4-4. Rīcība saistībā ar būtisku ietekmi uz patērētājiem un tiešajiem lietotājiem un pieejas būtisku risku pārvaldīšanai un būtisku iespēju izmantošanai saistībā ar patērētājiem un tiešajiem lietotājiem, un šo darbību iedarbīgums

28.

Uzņēmums atklāj, kādas darbības tas veic saistībā ar būtisku ietekmi uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, būtisku risku pārvaldīšanu un būtisku iespēju izmantošanu saistībā ar patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, kā arī šo darbību iedarbīgumu.

29.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir divējāds. Pirmkārt, tā sniedz izpratni par visām darbībām un iniciatīvām, ar kuru palīdzību uzņēmums cenšas: (a) novērst, mazināt un labot negatīvu būtisku ietekmi uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem un/vai (b) panākt pozitīvu būtisku ietekmi uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem. Otrkārt, tā sniedz izpratni par to, kā uzņēmums risina būtiskos riskus un izmanto būtiskās iespējas, kas saistītas ar patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem.

30.

Uzņēmums kopsavilkuma veidā sniedz aprakstu par rīcības plāniem un resursiem, ar ko pārvalda tā būtisko ietekmi, riskus un iespējas attiecībā uz patērētājiem un tiešajiem lietotājiem saskaņā ar ESRS 2 MDR-A“Darbības un resursi saistībā ar ilgtspējas jautājumiem”.

31.

Attiecībā uz būtisku ietekmi uzņēmums apraksta: (a) Kādas darbības ir veiktas, plānotas vai tiek veiktas, lai novērstu, mazinātu vai labotu būtisku negatīvu ietekmi uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem; (b) vai un kā ir veiktas darbības, lai nodrošinātu vai atļautu remediāciju saistībā ar faktisku būtisko ietekmi; (c) jebkādas papildu darbības vai iniciatīvas, kas ir ieviestas ar galveno mērķi sniegt pozitīvu ieguldījumu patērētāju un/vai tiešo lietotāju sociālo rezultātu uzlabošanā, un (d) kā uzņēmums seko līdzi šo darbību un iniciatīvu rezultativitātei un to novērtē, lai nodrošinātu plānotos rezultātus patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem.

32.

Attiecībā uz 28. punktu uzņēmums apraksta: (a) procesus, kuros tas nosaka, kāda rīcība ir nepieciešama un piemērota, reaģējot uz konkrētu faktisku vai iespējamu būtisku negatīvu ietekmi uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem; (b) pieeju darbību veikšanai saistībā ar konkrētu būtisku negatīvu ietekmi uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, tajā skaitā jebkādus pasākumus saistībā ar savu praksi attiecībā uz produktu izstrādi, tirgvedību vai pārdošanu, kā arī to, vai būs nepieciešama plašāka rīcība nozarē vai sadarbība ar citām attiecīgajām pusēm, un (c) to, kā tas nodrošina, ka ir pieejami procesi, ar ko nodrošina vai dod iespēju izmantot remediāciju gadījumos, ja konstatēta būtiska negatīva ietekme, kā arī nodrošina tās īstenošanas rezultativitāti un iznākumus.

33.

Attiecībā uz būtiskiem riskiem un iespējām uzņēmums apraksta: (a) kādas darbības ir plānotas vai tiek veiktas, lai mazinātu būtiskos riskus, ko uzņēmumam rada tā ietekme uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem un atkarība no tiem, un kā tas praksē seko līdzi to rezultativitātei, un (b) kādas darbības ir plānotas vai tiek veiktas, lai izmantotu uzņēmuma būtiskās iespējas attiecībā uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem.

34.

Uzņēmums atklāj informāciju par to, vai un kā tas veic darbības, lai neradītu vai neveicinātu būtisku negatīvu ietekmi uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, ar savu praksi, tostarp attiecīgā gadījumā saistībā ar tirdzniecību, pārdošanu un datu izmantošanu. Tas var ietvert informācijas atklāšanu par to, kāda pieeja tiek izmantota, ja rodas spriedze starp būtiskas negatīvas ietekmes novēršanu vai mazināšanu un citiem darījumdarbības spiediena aspektiem.

35.

Sagatavojot šo atklājamo informāciju, uzņēmums ņem vērā, vai ir ziņots par nopietnām cilvēktiesību problēmām un incidentiem, kas saistīti ar tā patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, un attiecīgā gadījumā atklāj šo informāciju (126).

36.

Atklājot 32. punkta c) apakšpunktā prasīto informāciju, uzņēmums ņem vērā ESRS 2 MDR-T“Rīcībpolitikas un darbību rezultativitātes uzraudzība, izmantojot mērķrādītājus”, ja tas novērtē darbības efektivitāti, nosakot mērķrādītāju.

37.

Uzņēmums atklāj informāciju par to, kādi resursi ir piešķirti tā būtiskās ietekmes pārvaldībai, un sniedz konkrētu un detalizētu informāciju, kas ļauj lietotājiem gūt izpratni par to, kā būtiskā ietekme tiek pārvaldīta.

Rādītāji un mērķrādītāji

Informācijas atklāšanas prasība S4-5. Mērķrādītāji saistībā ar būtiskas negatīvas ietekmes pārvaldību, pozitīvas ietekmes veicināšanu un būtisku risku un iespēju pārvaldību

38.

Uzņēmums atklāj laika ziņā ierobežotus un uz rezultātiem orientētus mērķrādītājus, ko tas varētu būt noteicis šādos nolūkos: (a) samazināt negatīvu ietekmi uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem un/vai (b) veicināt pozitīvu ietekmi uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem un/vai (c) pārvaldīt būtiskus riskus un iespējas, kas saistītas ar patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem.

39.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast, kādā mērā uzņēmums izmanto uz rezultātiem orientētus mērķrādītājus, kas sasniedzami konkrētā termiņā, lai virzītu un novērtētu savu progresu, risinot tā būtisko negatīvo ietekmi un/vai veicinot pozitīvo ietekmi uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, un/vai pārvaldot būtiskos riskus un iespējas, kas saistītas ar patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem.

40.

Kopsavilkuma aprakstā par mērķrādītājiem, ko izmanto, lai pārvaldītu būtisku ietekmi, riskus un iespējas attiecībā uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, iekļauj informāciju saskaņā ar ESRS 2 MDR-T noteiktajām prasībām.

41.

Uzņēmums atklāj informāciju par mērķrādītāju noteikšanas procesu, tajā skaitā par to, vai un kā uzņēmums ir tieši sadarbojies ar patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, viņu likumīgajiem pārstāvjiem vai uzticamiem vidutājiem, kas pārzina viņu situāciju, lai: (a) noteiktu šādus mērķrādītājus; (b) sekotu līdzi uzņēmuma darbības rezultātiem attiecībā pret šiem mērķrādītājiem un (c) noteiktu uzņēmuma darbības rezultātā gūtās atziņas vai uzlabojumus, ja tādi bijuši.

ESRS G1

DARĪJUMDARBĪBA

SATURA RĀDĪTĀJS

Mērķis

Mijiedarbība ar citiem ESRS

Informācijas atklāšanas prasības

–

ESRS 2“Vispārīgi atklājamā informācija”

Pārvaldība

–

Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 GOV-1“Administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijas”

Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība

–

Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 IRO-1“Būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un novērtēšanas procesu apraksts”

–

Informācijas atklāšanas prasība G1-1. Darījumdarbības politika un korporatīvā kultūra

–

Informācijas atklāšanas prasība G1-2. Attiecību ar piegādātājiem pārvaldība

–

Informācijas atklāšanas prasība G1-3. Korupcijas un kukuļošanas novēršana un atklāšana

Rādītāji un mērķrādītāji

–

Informācijas atklāšanas prasība G1-4. Apstiprināti korupcijas vai kukuļošanas incidenti

–

Informācijas atklāšanas prasība G1-5. Politiskā ietekme un lobēšanas darbības

–

Informācijas atklāšanas prasība G1-6. Maksājumu prakse

A papildinājums.

Piemērošanas prasības

Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība

–

Informācijas atklāšanas prasība G1-1. Korporatīvā kultūra un darījumdarbības politika

–

Informācijas atklāšanas prasība G1-2. Attiecību ar piegādātājiem pārvaldība

–

Informācijas atklāšanas prasība G1-3. Korupcijas un kukuļošanas novēršana un atklāšana

Rādītāji un mērķrādītāji

–

Informācijas atklāšanas prasība G1-5. Politiskā ietekme un lobēšanas darbības

–

Informācijas atklāšanas prasība G1-6. Maksājumu prakse

Mērķis

1.

Šā standarta mērķis ir noteikt informācijas atklāšanas prasības, kas ļaus uzņēmuma ilgtspējas deklarāciju lietotājiem izprast uzņēmuma stratēģiju un pieeju, procesus un procedūras, kā arī uzņēmuma darbības rezultātus attiecībā uz tā darījumdarbību.

2.

Šajā standartā galvenā uzmanība ir pievērsta šādiem jautājumiem, kas šajā standartā kopā saukti par “darījumdarbību vai darījumdarbības jautājumiem”: (a) darījumdarbības ētika un korporatīvā kultūra, tostarp korupcijas un kukuļošanas apkarošana, trauksmes cēlēju aizsardzība un dzīvnieku labturība; (b) attiecību ar piegādātājiem pārvaldība, tajā skaitā saistībā ar maksājumu veikšanas praksi, jo īpaši attiecībā uz kavētiem maksājumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem; (c) uzņēmuma darbības un saistības, kas saistītas ar politiskās ietekmes, tostarp lobēšanas darbību, īstenošanu.

Mijiedarbība ar citiem ESRS

3.

Šā standarta saturu par vispārīgi atklājamo informāciju, kā arī par ietekmes, risku un iespēju pārvaldību un rādītājiem un mērķrādītājiem lasa attiecīgi kopā ar ESRS 1“Vispārīgie principi” un ESRS 2 “Vispārīgās prasības”.

Informācijas atklāšanas prasības

ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija

4.

Šīs iedaļas prasības ir jālasa un ziņas jāsniedz saskaņā ar atklājamo informāciju, kas prasīta ESRS 2 par pārvaldību (GOV), stratēģiju (SBM) un ietekmes, risku un iespēju pārvaldību (IRO).

Pārvaldība

Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 GOV-1 “Administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijas”

5.

Atklājot informāciju par administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijām, uzņēmums aptver šādus aspektus: (a) ar darījumdarbību saistīto administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijas un (b) administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru īpašās zināšanas darījumdarbības jautājumos.

Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība

Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 IRO-1 “Būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un novērtēšanas procesu apraksts”

6.

Aprakstot ar darījumdarbības jautājumiem saistītas būtiskas ietekmes, risku un iespēju noteikšanas procesu, uzņēmums ietver visus relevantos kritērijus, kas izmantoti novērtējumā, tajā skaitā atrašanās vietu, darbības, nozari un darījuma struktūru.

Informācijas atklāšanas prasība G1-1. Darījumdarbības politika un korporatīvā kultūra

7.

Uzņēmums atklāj savu rīcībpolitiku attiecībā uz darījumdarbības jautājumiem un to, kā tas veicina korporatīvās kultūras veidošanos.

8.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast, kādā mērā uzņēmums ieviesis rīcībpolitiku, kas attiecas uz tā būtiskās ietekmes, risku un iespēju, kuri saistīti ar darījumdarbības jautājumiem, identificēšanu, novērtēšanu, pārvaldību un/vai remediāciju. Tā mērķis ir arī sniegt izpratni par uzņēmuma pieeju korporatīvajai kultūrai.

9.

7. punktā prasītajā atklājamajā informācijā sniedz ziņas par to, kā uzņēmums izstrādā, attīsta, veicina un izvērtēt korporatīvo kultūru.

10.

7. punktā prasītajā atklājamajā informācijā sniedzamas šādas ziņas saistībā ar uzņēmuma rīcībpolitiku darījumdarbības jautājumos: (a) apraksts par mehānismiem, ar ko identificē, ziņo un izmeklē bažas par nelikumīgu rīcību vai rīcību, kas ir pretrunā uzņēmuma rīcības kodeksam vai līdzīgiem iekšējiem noteikumiem; norāde par to, vai šādi mehānismi ļauj saņemt ziņojumus no iekšējām un/vai ārējām ieinteresētajām personām; (b) ja uzņēmumam nav pretkorupcijas vai kukuļošanas apkarošanas politikas, kas atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijai (127), tas šo faktu norāda, kā arī to, vai tas plāno šādu rīcībpolitiku īstenot un kāds ir tās īstenošanas grafiks; (c) apraksts par to, kā uzņēmums aizsargā trauksmes cēlējus: i. sīka informācija par trauksmes cēlēju iekšējo ziņošanas kanālu izveidi, tostarp par to, vai uzņēmums nodrošina informāciju un apmācību saviem darbiniekiem, kā arī informāciju par to darbinieku iecelšanu un apmācību, kuri saņem ziņojumus; un ii. informācija par pasākumiem, ko veic, lai aizsargātu pret atriebību savus darbiniekus, kuri ir trauksmes cēlēji saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, ar kuriem transponē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1937 (128); (d) ja uzņēmumam nav trauksmes cēlēju aizsardzības politikas (129), tas šo faktu norāda, kā arī to, vai tas plāno šādu rīcībpolitiku īstenot un kāds ir tās īstenošanas grafiks; (e) informācija par to, vai papildus procedūrām, kas paredzētas, lai izsekotu trauksmes cēlēju ziņojumus saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvu (ES) 2019/1937, vai uzņēmumam ir procedūras, lai ātri, neatkarīgi un objektīvi izmeklētu darījumdarbības incidentus, tostarp korupcijas un kukuļošanas gadījumus; (f) attiecīgā gadījumā — vai uzņēmumā ir ieviesta rīcībpolitika attiecībā uz dzīvnieku labturību, (g) uzņēmuma politika apmācībai par darījumdarbību organizācijā, tajā skaitā mērķauditorija, biežums un temata aplūkošanas dziļums, un (h) informācija par tām uzņēmuma funkcijām, kuras ir visvairāk pakļautas riskam saistībā ar korupciju un kukuļošanu.

11.

Uzņēmumi, kuriem jāpilda juridiskās prasības saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvu (ES) 2019/1937, vai līdzvērtīgas juridiskās prasības attiecībā uz trauksmes cēlēju aizsardzību, var izpildīt 10. punkta d) apakšpunktā norādīto informācijas atklāšanas prasību, norādot, ka tiem ir jāpilda minētās juridiskās prasības.

Informācijas atklāšanas prasība G1-2. Attiecību ar piegādātājiem pārvaldība

12.

Uzņēmums sniedz informāciju par savu attiecību ar piegādātājiem pārvaldību un tā ietekmi uz piegādes ķēdi.

13.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par to, kā uzņēmums pārvalda iepirkuma procesu, tajā skaitā par godīgu rīcību attiecībās ar piegādātājiem.

14.

Uzņēmums sniedz aprakstu par savu rīcībpolitiku, ar ko novērš maksājumu kavējumus, jo īpaši MVU.

15.

12. punktā prasītajā atklājamajā informācijā iekļaujamas šādas ziņas: (a) uzņēmuma pieeja attiecībām ar piegādātājiem, ņemot vērā uzņēmuma riskus, kas saistīti ar tā piegādes ķēdi, kā arī ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem; un (b) vai un kā uzņēmums, izvēloties piegādātājus, ņem vērā sociālos un vidiskos

Informācijas atklāšanas prasība G1-3. Korupcijas un kukuļošanas novēršana un atklāšana

16.

Uzņēmums sniedz informāciju par tā ieviesto sistēmu korupcijas un kukuļošanas novēršanai un atklāšanai, izmeklēšanai un reaģēšanai uz apgalvojumiem vai incidentiem saistībā ar korupciju un kukuļošanu, kā arī par saistīto apmācību.

17.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir nodrošināt pārredzamību attiecībā uz uzņēmuma galvenajām procedūrām, ar ko novērš, atklāj un risina apgalvojumus par korupciju un kukuļošanu. Tas ietver pašu strādājošajiem sniegtu apmācību un/vai informāciju, kas tiek sniegta uzņēmuma iekšienē vai piegādātājiem.

18.

16. punktā prasītajā atklājamajā informācijā iekļaujamas šādas ziņas: (a) apraksts par procedūrām, kas ieviestas, lai novērstu, atklātu un risinātu apgalvojumus vai incidentus saistībā ar korupciju un kukuļošanu; (b) apraksts par to, vai izmeklētāji vai izmeklēšanas komiteja ir nošķirti no lietā iesaistītās vadības ķēdes, un (c) process, ja tāds ir ieviests, saskaņā ar kuru par rezultātiem ziņo administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām.

19.

Ja uzņēmumā šādas procedūras nav ieviestas, tas atklāj šo faktu un attiecīgā gadījumā apraksta to ieviešanas plānus.

20.

16. punktā prasītajā atklājamajā informācijā iekļauj ziņas par to, kā uzņēmums dara zināmu savu rīcībpolitiku tiem, uz kuriem tā attiecas, lai nodrošinātu, ka rīcībpolitika ir pieejama un ka attiecīgās personas saprot tās sekas.

21.

16. punktā prasītajā atklājamajā informācijā iekļaujamas ziņas par šādiem aspektiem attiecībā uz apmācību: (a) uzņēmuma piedāvāto vai pieprasīto pretkorupcijas un kukuļošanas novēršanas apmācības programmu pamatīpašības, apjoms un dziļums; (b) to riskam pakļauto funkcionālo nodaļu procentuālā daļa, kas iekļautas apmācības programmās, un (c) Informācija par to, cik lielā mērā tiek apmācīti administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi.

Rādītāji un mērķrādītāji

Informācijas atklāšanas prasība G1-4. Korupcijas vai kukuļošanas incidenti

22.

Uzņēmums sniedz informāciju par korupcijas vai kukuļošanas incidentiem pārskata periodā.

23.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir nodrošināt pārredzamību attiecībā uz korupcijas vai kukuļošanas incidentiem pārskata periodā un ar tiem saistītajiem rezultātiem.

24.

Uzņēmums atklāj šādas ziņas: (a) notiesājošo spriedumu skaits un naudas sodu apmērs par pretkorupcijas un kukuļošanas apkarošanas tiesību aktu (130) pārkāpumiem; un (b) darbības, kas veiktas, lai novērstu pretkorupcijas un kukuļošanas apkarošanas procedūru un standartu pārkāpumus (131).

25.

Uzņēmums var atklāt šādas ziņas: (a) apstiprināto korupcijas vai kukuļošanas incidentu kopskaits un veids; (b) To apstiprināto incidentu skaits, kad uzņēmuma pašu strādājošie tikuši atlaisti no darba vai saņēmuši disciplinārsodu par incidentiem, kas saistīti ar korupciju vai kukuļošanu, (c) To apstiprināto incidentu skaits saistībā ar līgumiem ar darījumu partneriem, kuri tikuši izbeigti vai nav tikuši pagarināti ar korupciju vai kukuļošanu saistītu pārkāpumu dēļ; un (d) detalizēta informācija par publisku tiesvedību saistībā ar korupciju vai kukuļošanu, kas pārskata periodā uzsākta pret uzņēmumu un tā pašu strādājošajiem, un attiecīgo lietu iznākums. Tas ietver lietas, kas tika ierosinātas iepriekšējos gados un kurās iznākums tika noskaidrots tikai šajā pārskata periodā.

26.

Incidentus, kuros iesaistīti vērtības ķēdes dalībnieki, atklājamajā informācijā iekļauj tikai tad, ja uzņēmums vai tā darbinieki ir iesaistīti tieši.

Informācijas atklāšanas prasība G1-5. Politiskā ietekme un lobēšanas darbības

27.

Uzņēmums sniedz informāciju par darbībām un saistībām, kas attiecas uz tā politisko ietekmi, tajā skaitā par lobēšanas darbībām saistībā ar tā būtisko ietekmi, riskiem un iespējām.

28.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir nodrošināt pārredzamību attiecībā uz uzņēmuma darbībām un saistībām, kas attiecas politisko ietekmi, ko tas izdara ar politisko ieguldījumu, tostarp lobēšanas darbību veidiem un mērķiem.

29.

27. punktā prasītajā atklājamajā informācijā iekļauj šādas ziņas: (a) ja piemērojams — pārstāvis(-ji), kas administratīvajās, vadības un uzraudzības struktūrās ir atbildīgs(-i) par šo darbību pārraudzību; (b) informācija par finansiāliem vai natūrā sniegtiem politiskiem ieguldījumiem: i. uzņēmuma tieši un netieši veikto finansiālo un natūrā sniegto politisko ieguldījumu kopējā vērtība naudas izteiksmē, attiecīgā gadījumā apkopota pēc valsts vai ģeogrāfiskā apgabala, kā arī pēc saņēmēja / labuma guvēja veida, un ii. ja piemērojams — kā tiek aprēķināta ieguldījumu natūrā vērtība naudas izteiksmē; (c) galvenie uzņēmuma veikto lobēšanas darbību temati un īss uzņēmuma galveno nostāju izklāsts par tiem. Tas ietver skaidrojumus par to, kā lobēšana mijiedarbojas ar uzņēmuma būtisko ietekmi, riskiem un iespējām, kas identificētas būtiskuma novērtējumā saskaņā ar ESRS 2, un (d) ja uzņēmums ir reģistrēts ES Pārredzamības reģistrā vai līdzvērtīgā pārredzamības reģistrā kādā dalībvalstī — šāda reģistra nosaukums un tā identifikācijas numurs reģistrā.

30.

Atklājamajā informācijā iekļauj arī ziņas par to administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļu iecelšanu amatā, kuri divus gadus pirms iecelšanas amatā pašreizējā pārskata periodā ir ieņēmuši līdzīgu amatu valsts pārvaldē (arī regulējošajās iestādēs).

Informācijas atklāšanas prasība G1-6. Maksājumu prakse

31.

Uzņēmums sniedz informāciju par savu maksājumu praksi, jo īpaši attiecībā uz maksājumu kavējumiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

32.

Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt ieskatu par līgumā noteiktajiem maksājumu termiņiem un uzņēmuma darbības rezultātiem, kas attiecas uz maksājumiem, jo īpaši attiecībā uz to, kā tie ietekmē MVU, un konkrēti attiecībā uz maksājumu kavējumiem MVU.

33.

31. punktā prasītajā atklājamajā informācijā iekļaujamas šādas ziņas: (a) vidējais laiks, kas uzņēmumam nepieciešams rēķina apmaksai, sākot no dienas, kad sākas līgumā vai tiesību aktos noteiktā maksājuma termiņa aprēķināšana, izteikts kā dienu skaits; (b) uzņēmuma standarta maksājumu termiņu apraksts, izteikts kā dienu skaits, dalījumā pa galvenajām piegādātāju kategorijām un to uzņēmuma maksājumu procentuālā daļa, kas veikti saskaņā ar šiem standarta termiņiem; (c) pašlaik nepabeigto tiesas procesu skaits saistībā ar maksājumu kavējumiem un (d) papildu informācija, kas nepieciešama pietiekamam kontekstam. Ja uzņēmums ir izmantojis reprezentatīvu izlasi, lai aprēķinātu a) apakšpunktā prasīto informāciju, tas norāda šo faktu un īsi apraksta izmantoto metodiku.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2464 (2022. gada 14. decembris), ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza Regulu (ES) Nr. 537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES (OV L 322, 16.12.2022., 15. lpp.).

(3)  ANO 16. pamatprincipā un tā komentārā; ANO skaidrojumu rokasgrāmatas atbildēs uz 21. un 25. jautājumu, kā arī ESAO pamatnostādņu II nodaļā par vispārējiem politikas virzieniem (A.10. punkts) un IV nodaļā par cilvēktiesībām (komentāra 4. un 44. punkts); kā arī ESAO vadlīniju par pienācīgu rūpību II iedaļā (1.1. un 1.2. punkts) un atbildēs uz pielikuma 14. un 15. jautājumu.

(4)  ANO 18. pamatprincipā un tā komentārā, ANO 20. pamatprincipā, ANO 21. un 29. pamatprincipa komentārā un ANO 31. pamatprincipa h) punktā un tā komentārā; ANO skaidrojumu rokasgrāmatas atbildēs uz 30., 33., 42. un 76. jautājumu, kā arī b) ESAO vadlīniju II nodaļā par vispārējiem politikas virzieniem (A.14. punkts un komentāra 25. punkts); kā arī ESAO vadlīniju par pienācīgu rūpību II iedaļā (2.1.c, 2.3., 2.4.a, 3.1.b un 3.1.f punkts) un pielikuma atbildēs uz 8.–11. jautājumu.

(5)  ANO 17., 18. un 24. pamatprincipā un to komentāros, kā arī ANO 29. pamatprincipa komentārā; ANO skaidrojumu rokasgrāmatas atbildēs uz 9., 12., 13., 27., 28., 36.–42. un 85.–89. jautājumu, kā arī b) ESAO vadlīniju II nodaļā par vispārējiem politikas virzieniem (A.10.–11. punkts un komentāra 14. punkts) un IV nodaļā par cilvēktiesībām (komentāra 1. un 2. punkts un 41.–43. punkts); kā arī ESAO vadlīniju par pienācīgu rūpību II iedaļā (2.1.–2.4. punkts) un atbildēs uz pielikuma 3.–5. un 19.–31. jautājumu.

(6)  ANO 19., 22. un 23. pamatprincipā un to komentāros; ANO skaidrojumu rokasgrāmatas atbildēs uz 11., 32., 46., 47., 64.–68., 82. un 83. jautājumu kā arī b) ESAO vadlīniju II nodaļā par vispārējiem politikas virzieniem (A.12. punkts un komentāra 18.–22. punkts) un IV nodaļā par cilvēktiesībām (komentāra 3. punkts un 42., 43. punkts); kā arī ESAO vadlīniju par pienācīgu rūpību II iedaļā (3.1. un 3.2. punkts) un atbildēs uz pielikuma 32.–40. jautājumu.

(7)  ANO 20. un 31.g) pamatprincipā un to komentāros; ANO skaidrojumu rokasgrāmatas atbildēs uz 49.–53. un 80. jautājumu, kā arī b) ESAO vadlīniju par pienācīgu rūpību II iedaļā (4.1. un 5.1. punkts) un atbildēs uz pielikuma 41.–47. jautājumu.

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/36/EK (2007. gada 11. jūlijs) par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu (OV L 184, 14.7.2007., 17. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1129 (2017. gada 14. jūnijs) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Direktīvu 2003/71/EK (OV L 168, 30.6.2017., 12. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.).

(13)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta ar 13. rādītāju 1. pielikuma 1. tabulā Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2022/1288 (2022. gada 6. aprīlis), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2019/2088, saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Dzimumu pārstāvība valdēs”), un informāciju etalonu administratoriem, lai atklātu VSP faktorus, uz kuriem attiecas Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1816 (2020. gada 17. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011, kā noteikts 2. pielikuma 1. un 2. iedaļas rādītājā “Sieviešu un vīriešu vidējā svērtā attiecība valdēs”.

(14)  Šī informācija nodrošina etalonu administratoriem nepieciešamo informāciju, lai atklātu VSP faktorus, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2020/1816, kā noteikts rādītājā “To valdes locekļu vidējais svērtais procentuālais īpatsvars, kuri ir neatkarīgi”.

(15)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 10. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma III tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Uzticamības pārbaudes trūkums”).

(16)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 4. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma I tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Saistība ar sabiedrībām, kas darbojas fosilās degvielas nozarē”).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

(18)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2178 (2021. gada 6. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852, precizējot tās informācijas saturu un noformējumu, kas uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a vai 29.a pants, jāatklāj par vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām, un precizējot metodoloģiju minētā informācijas atklāšanas pienākuma izpildei (OV L 443, 10.12.2021., 9. lpp.).

(19)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 9. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma II tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Ieguldījumi sabiedrībās, kas ražo ķīmiskas vielas”).

(20)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 14. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma I tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Saistība ar pretrunīgi vērtētiem ieročiem (pretkājnieku mīnas, kasešu munīcija, ķīmiskie ieroči un bioloģiskie ieroči)”).

(21)  Šī informācija nodrošina etalonu administratoriem nepieciešamo informāciju, lai atklātu VSP faktorus, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2020/1818, kā noteikts 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

(22)  Direktīvas 2013/34/ES 18. panta 1. punkta a) apakšpunkts: “neto apgrozījums sadalījumā pa darbību kategorijām un ģeogrāfiskajiem tirgiem tiktāl, ciktāl minētās kategorijas un tirgi būtiski atšķiras cits no cita, ņemot vērā veidu, kādā ir organizēta produktu pārdošana un pakalpojumu sniegšana”.

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (Kapitāla prasību regula “KPR”) (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1011 (2016. gada 8. jūnijs) par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (OV L 171, 29.6.2016., 1. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

(27)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1816 (2020. gada 17. jūlijs), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz paziņojumā par etalonu sniedzamo skaidrojumu par to, kā katrā sniegtajā un publicētajā etalonā atspoguļoti vidiskie, sociālie un pārvaldības faktori (OV L 406, 3.12.2020., 1. lpp.).

(28)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2453 (2022. gada 30. novembris), ar ko Īstenošanas regulā (ES) 2021/637 noteiktos īstenošanas tehniskos standartus groza attiecībā uz informācijas atklāšanu par vides, sociāliem un pārvaldības riskiem (OV L 324, 19.12.2022., 1. lpp.)

(29)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1818 (2020. gada 17. jūlijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz standartu minimumu ES klimata pārejas etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem (OV L 406, 3.12.2020., 17. lpp.).

(30)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

(31)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1818 (2020. gada 17. jūlijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz standartu minimumu ES klimata pārejas etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem (OV L 406, 3.12.2020., 17. lpp.).

(32)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.).

(33)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(34)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2453 (2022. gada 30. novembris), ar ko Īstenošanas regulā (ES) 2021/637 noteiktos īstenošanas tehniskos standartus groza attiecībā uz informācijas atklāšanu par vides, sociāliem un pārvaldības riskiem (OV L 324, 19.12.2022., 1. lpp.)

(35)  Šī informācija ir saskanīga ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1119 (ES Klimata akts) 2. panta 1. punktu un Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 (Klimata etalonu regula) 2. pantu.

(36)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2139 (2021. gada 4. jūnijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 papildina, ieviešot tehniskās pārbaudes kritērijus, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, un pēc kuriem nosaka, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādiem citiem vidiskajiem mērķiem (OV L 442, 9.12.2021., 1. lpp.).

(37)  Attiecīgās CapEx summas ir saistītas ar šādiem NACE kodiem:

(a)	B.05 “Ogļu un brūnogļu (lignīta) ieguve”, B.06 “Jēlnaftas un dabasgāzes ieguve” (attiecina tikai uz jēlnaftu); B.09.1 “Ar naftas un dabas gāzes ieguvi saistītās palīgdarbības” (attiecas tikai uz jēlnaftu);

(b)	C.19 “Koksa un naftas pārstrādes produktu ražošana”;

(c)	D.35.1 “Elektroenerģijas ražošana, pārvade un sadale”;

(d)	D.35.3 “Tvaika piegāde un gaisa kondicionēšana” (attiecas tika elektroenerģijas un/vai siltumenerģijas ražošanu, izmantojot ogles vai naftu);

(e)	G.46.71 “Degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība” (attiecas tikai uz cieto un šķidro kurināmo).

Attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar gāzi, NACE koda definīcija attiecas uz darbībām, kuru tiešās SEG emisijas pārsniedz 270 g CO2/KWh.

(38)  Šī informācijas atklāšanas prasība ir iekļauta saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/2453 prasībām I veidnē “Klimata pārmaiņu pārkārtošanās risks”; un ir saskanīga ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 (Klimata etalonu regula) 12. panta 1. punkta d)–g) apakšpunktu un 12. panta 2. punktu.

(39)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088 (SFDR), jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 4. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 2. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Ieguldījumi sabiedrībās, kurām nav oglekļa emisiju samazināšanas iniciatīvu”); kā arī ir saskanīga ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 (Klimata etalonu regula) 6. pantu.

(40)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no obligātā rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 5. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 1. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Neatjaunojamo energoresursu enerģijas patēriņa un ražošanas īpatsvars”). Šis sadalījums kalpo par atsauci papildu rādītājam, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kā noteikts tā paša pielikuma 2. tabulas 5. rādītājā (“Enerģijas patēriņa sadalījums pa neatjaunīgo energoresursu veidiem”).

(41)  Atbilstīgi deleģētajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz atjaunīgo ūdeņradi: Komisijas Deleģētā regula (2023. gada 10. februāris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina, izveidojot Savienības metodiku, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo šķidro un gāzveida transporta degvielu ražošanu, un Komisijas Deleģētā regula (2023. gada 10. februāris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina, nosakot siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma minimālo robežvērtību reciklēta oglekļa degvielām un precizējot metodiku, ar kuru novērtē siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu no nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgām šķidrajām un gāzveida transporta degvielām un no reciklēta oglekļa degvielām.

(42)  Nozares ar lielu ietekmi uz klimatu ir tās, kas uzskaitītas NACE A–H iedaļā un L iedaļā (kā noteikts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2022/1288).

(43)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no obligātā rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 5. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 1. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Neatjaunojamo energoresursu enerģijas patēriņa un ražošanas īpatsvars”).

(44)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no obligātā rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 6. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 1. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Enerģijas patēriņa intensitāte uz lielas ietekmes klimata nozari”).

(45)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no obligātā rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 1. un 2. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 1. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“SEG emisijas” un “Oglekļa pēda”). Šī informācija ir saskanīga ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 (Klimata etalonu regula) 5. panta 1. punktu, 6. pantu un 8. panta 1. punktu.

(46)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no obligātā rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kurš noteikts 3. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 1. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Ieguldījumu saņēmēju sabiedrību SEG intensitāti”). Šī informācija ir saskanīga ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 (Klimata etalonu regula) 8. panta 1. punktu.

(47)  Šī informācija ir saskanīga ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1119 (ES Klimata akts) 2. panta 1. punktu.

(48)  Šī informācija ir saskanīga ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/1818 (Klimata etalonu regula).

(49)  Šī informācijas atklāšanas prasība ir saskanīga ar prasībām, kas iekļautas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/2453 5. veidnē bankas portfelis — klimata pārmaiņu fiziskais risks: riska darījumi, kas pakļauti fiziskam riskam.

(50)  Šī informācijas atklāšanas prasība ir saskanīga ar prasībām, kas iekļautas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/2453 5. veidnē bankas portfelis — klimata pārmaiņu fiziskais risks: riska darījumi, kas pakļauti fiziskam riskam.

(51)  Šī informācijas atklāšanas prasība ir saskanīga ar prasībām, kas iekļautas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/2453 2. veidnē bankas portfelis — klimata pārmaiņu pārkārtošanās risks: ar nekustamo īpašumu nodrošināti aizdevumi — nodrošinājuma energoefektivitāte.

(52)  Šī informācija ir saskanīga ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/1818 (Klimata etalonu regula).

(53)  Klimata etalonu standartu regulas 12. panta 1. punktā noteikts: “ Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu administratori no minētajiem etaloniem izslēdz šādus uzņēmumus:

a)	uzņēmumi, kas 1 % vai vairāk no saviem ieņēmumiem gūst no akmeņogļu un lignīta izpētes, ieguves, izplatīšanas vai attīrīšanas; vai

b)	uzņēmumi, kas 10 % vai vairāk no saviem ieņēmumiem gūst no naftas kurināmā izpētes, ieguves, izplatīšanas vai attīrīšanas; vai

c)	uzņēmumi, kas 50 % vai vairāk no saviem ieņēmumiem gūst no gāzveida kurināmā izpētes, ieguves, ražošanas vai izplatīšanas; vai

d)	uzņēmumi, kas 50 % vai vairāk no saviem ieņēmumiem gūst no elektroenerģijas ražošanas, kuras SEG intensitāte pārsniedz 100 g CO2 e/kWh.”

Regulas 12. panta 2. punktā noteikts: “Saskaņā ar šīs regulas 13. panta 2. punktā paredzētajiem noteikumiem par aplēsēm Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu administratori no minētajiem etaloniem izslēdz uzņēmumus, par kuriem tie vai ārējie datu sniedzēji ir konstatējuši vai aplēsuši, ka attiecīgie uzņēmumi būtiski kaitē vienam vai vairākiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 9. pantā minētajiem vides mērķiem.”

(54)  Šī informācijas atklāšanas prasība ir saskaņota ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/2453 prasībām 1. veidnē “Klimata pārmaiņu pārkārtošanās risks”.

(55)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

(56)  Atbilstīgi deleģētajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz ūdeņradi no atjaunīgiem energoresursiem: Komisijas Deleģētā regula (2023. gada 10. februāris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina, izveidojot Savienības metodiku, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo šķidro un gāzveida transporta degvielu ražošanu, un Komisijas Deleģētā regula (2023. gada 10. februāris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina, nosakot siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma minimālo robežvērtību reciklēta oglekļa degvielām un precizējot metodiku, ar kuru novērtē siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu no nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgām šķidrajām un gāzveida transporta degvielām un no reciklēta oglekļa degvielām.

(57)  Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu.

(58)  Komisijas Ieteikums (ES) 2021/2279 (2021. gada 15. decembris) par vidiskās pēdas metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla vidiskā snieguma mērīšanai un uzrādīšanai (OV L 471, 30.12.2021., 1. lpp.).

(59)  Šī informācijas atklāšanas prasība ir saskanīga ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/2453 prasībām — 5. veidne “Riska darījumi, kas pakļauti fiziskam riskam” prasībām.

(60)  Šī informācijas atklāšanas prasība ir saskanīga ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/2453 prasībām — 5. veidne “Riska darījumi, kas pakļauti fiziskam riskam” prasībām.

(61)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).

(62)  Šī informācijas atklāšanas prasība ir saskanīga ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/2453 prasībām — 2. veidne “Nekustamais īpašums, nodrošinājuma energoefektivitāte” prasībām.

(63)  Izmaksu likme ir koeficients, ko izmanto, lai nemonetārus ietekmes rādītājus (piemēram, tonnas, hektāri, m3 utt.) pārvērstu naudas vienībās. Izmaksu likmēm jābalstās uz monetārās vērtēšanas pētījumiem, tām jābūt zinātniski pamatotām, un to iegūšanai izmantotajām metodēm jābūt pārredzamām. Norādījumi par šīm metodēm ir pieejami, piemēram, no ES programmas “ LIFE ” finansētā projekta “ TRANSPARENT ”.

(64)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 166/2006 (2006. gada 18. janvāris) par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu (OV L 033, 4.2.2006., 1. lpp.).

(65)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no: a) papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta ar 2. rādītāju Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 2. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Gaisa piesārņotāju emisijas”); b) 8. rādītāju I pielikuma 1. tabulā (“Emisijas ūdenī”); c) 1. rādītāju I pielikuma 2. tabulā (“Neorganisku piesārņotāju emisijas”); un d) 3. rādītāju I pielikuma 2. tabulā (“Ozonu noārdošo vielu emisijas”).

(66)  Saskaņā ar Eurostat urbanizācijas pakāpe (DEGURBA) ir klasifikācija, kas norāda uz teritorijas veidu. Pamatojoties uz vietējo iedzīvotāju īpatsvaru, kas dzīvo pilsētu kopās un pilsētu centros, ar to klasificē vietējās administratīvās vienības (VAV vai komūnas) trīs veidu teritorijās: i) lielpilsētas (blīvi apdzīvotas teritorijas), ii) mazpilsētas un priekšpilsētas (vidēji blīvi apdzīvotas teritorijas) un iii) lauku teritorijas (reti apdzīvotas teritorijas).

(67)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

(68)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (Ūdens pamatdirektīva) (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

(69)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

(70)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/89/ES (2014. gada 23. jūlijs), ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru (OV L 257, 28.8.2014., 135. lpp.).

(71)  Avots: IFC 6. snieguma standarts, 2012.

(72)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 7. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 2. tabulā attiecībā uz informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Ieguldījumi sabiedrībās, kurām nav ūdens resursu apsaimniekošanas politikas”).

(73)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 8. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 2. tabulā attiecībā uz informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Saistība ar teritorijām, kurās ir liela ūdens resursu noslodze”).

(74)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 12. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 2. tabulā attiecībā uz informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Ieguldījumi sabiedrībās, kurām nav ilgtspējīgas okeānu/jūras prakses”).

(75)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 6.2. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 2. tabulā attiecībā uz informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Ūdens izmantošana un reciklēšana”; 2. “Ieguldījumu saņēmēju sabiedrību reciklētā un atkārtoti izmantotā ūdens vidējā svērtā procentuālā daļa”).

(76)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 6.1. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 2. tabulā attiecībā uz informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Ūdens izmantošana un reciklēšana”; 1. “Ieguldījumu saņēmēju sabiedrību vidējais patērētā ūdens daudzums (kubikmetros) uz miljonu euro ieguldījumu saņēmēju sabiedrību ieņēmumu”.

(77)  ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam “Atgriezīsim savā dzīvē dabu”, COM/2020/380 final.

(78)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.) un Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(79)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) ( OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp. ).

(80)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā atspoguļo papildu rādītāju, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 7. rādītājā attiecīgās deleģētās regulas 1. pielikuma 1. tabulā attiecībā uz informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Darbības, kas negatīvi ietekmē biodaudzveidības ziņā jutīgas teritorijas”).

(81)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā atspoguļo papildu rādītāju, kas saistīts ar svarīgāko nelabvēlīgo ietekmi, kura noteikta 10. rādītājā attiecīgās deleģētās regulas 1. pielikuma 2. tabulā attiecībā uz informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Zemes degradācija, pārtuksnešošanās, augsnes noslēgšana”).

(82)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā atspoguļo papildu rādītāju, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 14. rādītājā attiecīgās deleģētās regulas 1. pielikuma 2. tabulā attiecībā uz informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Dabiskās sugas un aizsargājamās teritorijas”).

(83)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.).

(84)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 11. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 2. tabulā attiecībā uz informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Ieguldījumi sabiedrībās, kurām nav ilgtspējīgas zemes/lauksaimniecības prakses”).

(85)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 12. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 2. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Ieguldījumi sabiedrībās, kurām nav ilgtspējīgas okeānu/jūras prakses”).

(86)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 15. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 2. tabulā attiecībā uz informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Atmežošana”).

(87)  Kā norādīts IUCN Sarkanajā grāmatā un Eiropas Komisijas publicētajā Eiropas Sarkanajā grāmatā.

(88)  Par klimata pārmaiņām kā tiešo ietekmes faktoru jāziņo saskaņā ar ESRS E1 “Klimata pārmaiņas” un par piesārņojumu — saskaņā ar ESRS E2 “Piesārņojums”.

(89)  Kā ierosināts Komisijas Regulā (ES) 2018/2026 (2018. gada 19. decembris), ar ko groza IV pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS) (OV L 325, 20.12.2018., 18. lpp.).

(90)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008, 3. lpp.).

(91)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 13. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 2. tabulā attiecībā uz informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Nepārstrādāto atkritumu attiecība”).

(92)  Padomes Direktīva 2011/70/Euratom (2011. gada 19. jūlijs), ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai (OV L 199, 2.8.2011., 48. lpp.). Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no obligātā rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 9. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 1. tabulā attiecībā uz informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Bīstamo atkritumu un radioaktīvo atkritumu attiecība”).

(93)  Kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/125/EK (2009. gada 21. oktobris), ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.).

(94)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītājiem, kas saistīti ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 13. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Darbības un piegādātāji, kas pakļauti būtiskam piespiedu vai obligāta darba incidentu riskam”).

(95)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītājiem, kas saistīti ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 12. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Darbības un piegādātāji, kas pakļauti būtiskam bērnu darba incidentu riskam”).

(96)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 9. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Cilvēktiesību politikas trūkums”).

(97)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no obligātā rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kurš noteikts 11. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 1. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem.

(98)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju etalonu administratoriem, lai atklātu VSP faktorus, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2020/1816, kā noteikts II pielikuma 1. un 2. iedaļas rādītājā “Etalonu portfeļa pakļautība uzņēmumiem bez pienācīgas rūpības politikas jautājumos, kas izskatīti Starptautiskās Darba organizācijas 1.–8. konvencijā”.

(99)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 11. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Cilvēku tirdzniecības novēršanas procesu un pasākumu trūkums”).

(100)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 1. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Ieguldījumi sabiedrībās, kurām nav politikas nelaimes gadījumu darbā novēršanai”).

(101)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 5. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Sūdzību izskatīšanas mehānisma trūkums saistībā ar darbinieku lietām”).

(102)  Šī informācija nodrošina etalonu administratoriem iespēju atklāt VSP faktorus, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2020/1816, kā noteikts II pielikuma 1. un 2. iedaļas rādītājā “Vidējais svērtais negadījumu, traumu un bojāgājušo skaits”. Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta ar rādītāju Nr. 2 Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Nelaimes gadījumu rādītājs”), un informāciju etalonu administratoriem, lai atklātu VSP faktorus, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2020/1816, kā noteikts II pielikuma 1. un 2. iedaļas rādītājā “Vidējais svērtais negadījumu, traumu un bojāgājušo skaits”.

(103)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 3. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Dienu skaits, kas zaudētas traumu, nelaimes gadījumu, nāves gadījumu vai slimības dēļ”).

(104)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no obligātā rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta ar rādītāju Nr. 12 Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 1. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Nekoriģētā vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība”), un informāciju etalonu administratoriem, lai atklātu VSP faktorus, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2020/1816, kā noteikts II pielikuma 1. un 2. iedaļas rādītājā “Vidējā svērtā vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība”

(105)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 8. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Izpilddirektora pārmērīga atalgojuma attiecība”).

(106)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 7. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I. pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Diskriminācijas incidenti”).

(107)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 10. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 1. tabulā un 14. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā, saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“ANO Globālā līguma principu un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pamatnostādņu daudznacionāliem uzņēmumiem pārkāpumi” un “Nopietnu cilvēktiesību problēmu un incidentu atklāto gadījumu skaits”); un informāciju etalonu administratoriem, lai atklātu VSP faktorus, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2020/1816, kā noteikts II pielikuma 1. un 2. iedaļas rādītājā “To etalona komponentu skaits, uz kuriem attiecas sociālie pārkāpumi (absolūtais skaits un relatīvais skaits dalīts ar visiem etalona komponentiem), kā minēts starptautiskajos līgumos un konvencijās, Apvienoto Nāciju Organizācijas principos un attiecīgā gadījumā valsts tiesību aktos”.

(108)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/38/EK (2009. gada 6. maijs) par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās (OV L 122, 16.5.2009., 28. lpp.).

(109)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/14/EK (2002. gada 11. marts), ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā — Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Kopīgā deklarācija par darbinieku pārstāvību (OV L 80, 23.3.2002., 29. lpp.).

(*1)   Dzimums, kuru norādījuši paši darbinieki.

(110)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2041 (2022. gada 19. oktobris) par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā (OV L 275, 25.10.2022., 33. lpp.).

(111)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītājiem, kas saistīti ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 12. un 13. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Darbības un piegādātāji, kas pakļauti būtiskam bērnu darba incidentu riskam” un “Darbības un piegādātāji, kas pakļauti būtiskam piespiedu vai obligāta darba incidentu riskam”).

(112)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 9. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Cilvēktiesību politikas trūkums”).

(113)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 11. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas(ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Atbilstības ANO Globālajam līgumam un ESAO pamatnostādnēm daudznacionāliem uzņēmumiem uzraudzības procesu un mehānismu trūkums”).

(114)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 11. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Cilvēku tirdzniecības novēršanas procesu un pasākumu trūkums”).

(115)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 4. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem ((“Piegādātāju rīcības kodeksa neesamība”).

(116)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju etalonu administratoriem, lai atklātu VSP faktorus, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2020/1816, kā noteikts II pielikuma 1. un 2. iedaļas rādītājā “Etalonu portfeļa pakļautība uzņēmumiem bez pienācīgas rūpības politikas jautājumos, kas izskatīti Starptautiskās Darba organizācijas 1.–8. konvencijā”.

(117)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no obligātā rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kurš noteikts 10. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 1. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem; un etalonu administratoriem, lai atklātu VSP faktorus, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2020/1816, kā noteikts II pielikuma 1. un 2. iedaļas rādītājā “To etalona komponentu skaits, uz kuriem attiecas sociālie pārkāpumi (absolūtais skaits un relatīvais skaits dalīts ar visiem etalona komponentiem), kā minēts starptautiskajos līgumos un konvencijās, Apvienoto Nāciju Organizācijas principos un attiecīgā gadījumā valsts tiesību aktos” un “Etalonu portfeļa pakļautība uzņēmumiem bez pienācīgas pārbaudes politikas jautājumos, kas izskatīti Starptautiskās Darba organizācijas 1.–8. konvencijā”.

(118)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 14. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Nopietnu cilvēktiesību problēmu un incidentu atklāto gadījumu skaits”).

(119)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 9. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Cilvēktiesību politikas trūkums”).

(120)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 11. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 1. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Atbilstības ANO Globālajam līgumam un ESAO pamatnostādnēm daudznacionāliem uzņēmumiem uzraudzības procesu un mehānismu trūkums”).

(121)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no obligātā rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 10. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 1. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“ANO Globālā līguma principu un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pamatnostādņu daudznacionāliem uzņēmumiem pārkāpumi”); un informāciju etalonu administratoriem, lai atklātu VSP faktorus, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2020/1816, kā noteikts II pielikuma 1. un 2. iedaļas rādītājā “To etalona komponentu skaits, uz kuriem attiecas sociālie pārkāpumi (absolūtais skaits un relatīvais skaits dalīts ar visiem etalona komponentiem), kā minēts starptautiskajos līgumos un konvencijās, Apvienoto Nāciju Organizācijas principos un attiecīgā gadījumā valsts tiesību aktos”.

(122)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 14. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Nopietnu cilvēktiesību problēmu un incidentu atklāto gadījumu skaits”).

(123)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 9. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Cilvēktiesību politikas trūkums”).

(124)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no obligātā rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kurš noteikts 11. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 1. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem.

(125)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no obligātā rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 10. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 1. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“ANO Globālā līguma principu un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pamatnostādņu daudznacionāliem uzņēmumiem pārkāpumi”); un informāciju etalonu administratoriem, lai atklātu VSP faktorus, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2020/1816, kā noteikts II pielikuma 1. un 2. iedaļas rādītājā “To etalona komponentu skaits, uz kuriem attiecas sociālie pārkāpumi (absolūtais skaits un relatīvais skaits dalīts ar visiem etalona komponentiem), kā minēts starptautiskajos līgumos un konvencijās, Apvienoto Nāciju Organizācijas principos un attiecīgā gadījumā valsts tiesību aktos”.

(126)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 14. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Nopietnu cilvēktiesību problēmu un incidentu atklāto gadījumu skaits”).

(127)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 15. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Pretkorupcijas un kukuļošanas apkarošanas politikas trūkums”).

(128)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).

(129)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 6. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Nepietiekama trauksmes cēlēju aizsardzība”).

(130)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 17. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Notiesājošo spriedumu skaits un naudas sodu apmērs par pretkorupcijas un kukuļošanas apkarošanas tiesību aktu pārkāpumiem”); un etalonu administratoriem nepieciešamo informāciju, lai atklātu VSP faktorus, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2020/1816, kā noteikts II pielikuma 1. un 2. iedaļas rādītājā “Notiesājošo spriedumu skaits un naudas sodu apmērs par pretkorupcijas un kukuļošanas apkarošanas tiesību aktu pārkāpumiem”.

(131)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 16. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Gadījumi, kad nav veikti pietiekami pasākumi pretkorupcijas un kukuļošanas apkarošanas standartu pārkāpumu novēršanai”).

(132)  Administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras