Eiropas Savienības L 370/2014

30.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 370/1

PADOMES LĒMUMS

(2014. gada 4. decembris)

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko Šveices Konfederācija pievienojas pētniecības un inovācijas pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” un Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmai, kura papildina “Apvārsni 2020”, un kas reglamentē Šveices Konfederācijas dalību ITER pasākumos, kurus īsteno “Kodolsintēze enerģijas ieguvei”

(2014/953/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 186. pantu saistībā ar 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2013. gada 15. novembrī pilnvaroja Komisiju Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā sākt sarunas ar Šveices Konfederāciju nolūkā noslēgt visaptverošu nolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko Šveices Konfederācija pievienojas pētniecības un inovācijas pamatprogrammai 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020” un Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmai 2014.–2018. gadam, kura papildina “Apvārsni 2020”, un kas reglamentē Šveices dalību ITER projektā 2014.–2020. gadā.

(2)

Minētās sarunas ir sekmīgi noslēgtas, un Nolīgums par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko Šveices Konfederācija pievienojas pētniecības un inovācijas pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” un Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmai, kura papildina “Apvārsni 2020”, un kas reglamentē Šveices Konfederācijas dalību ITER pasākumos, kurus īsteno “Kodolsintēze enerģijas ieguvei”, (“nolīgums”) būtu jāparaksta un jāpiemēro provizoriski, kamēr tiek pabeigtas procedūras tā noslēgšanai.

(3)	Nolīguma parakstīšanai ir paredzēta atsevišķa procedūra attiecībā uz jautājumiem, kas ir Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma darbības jomā.

(4)

Lai Šveices juridiskās personas varētu uzskatīt par personām no asociētas valsts “Apvāršņa 2020” darbībās, kuru termiņš ir 2014. gada pēdējā ceturksnī, jo īpaši aicinājumos saskaņā ar konkrēto mērķi “Izcilības izplatīšana un līdzdalības paplašināšana”, nolīgums būtu provizoriski jāpiemēro no 2014. gada 15. septembra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo atļauj Eiropas Savienības vārdā parakstīt Nolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko Šveices Konfederācija pievienojas pētniecības un inovācijas pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” un Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmai, kura papildina “Apvārsni 2020”, un kas reglamentē Šveices Konfederācijas dalību ITER pasākumos, kurus īsteno “Kodolsintēze enerģijas ieguvei”, ņemot vērā minētā nolīguma noslēgšanu.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Savienības vārdā parakstīt nolīgumu.

3. pants

Nolīgumu provizoriski piemēro no 2014. gada 15. septembra saskaņā ar nolīguma 15. pantu, kamēr tiek pabeigtas procedūras tā noslēgšanai.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2014. gada 4. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

S. GOZI

30.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 370/3

NOLĪGUMS

par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko Šveices Konfederācija pievienojas pētniecības un inovācijas pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” un Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmai, kura papildina “Apvārsni 2020”, un kas reglamentē Šveices Konfederācijas dalību ITER pasākumos, kurus īsteno “Kodolsintēze enerģijas ieguvei”

EIROPAS SAVIENĪBA UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA

(turpmāk attiecīgi “Savienība” un “Euratom”),

no vienas puses,

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA

(turpmāk “Šveice”),

no otras puses,

(turpmāk “Puses”),

ŅEMOT VĒRĀ, ka cieša saikne starp Šveici, no vienas puses, un Savienību un Euratom, no otras puses, dod labumu Pusēm;

ŅEMOT VĒRĀ zinātnes un tehnoloģiju pētījumu nozīmīgumu Savienībai un Euratom un Šveicei, kā arī to savstarpējo interesi sadarboties šajā jomā, lai labāk izmantotu resursus un izvairītos no nevajadzīgas dublēšanas;

TĀ KĀ Šveice un Savienība un Euratom pašlaik īsteno pētniecības programmas kopīgo interešu jomās;

TĀ KĀ Savienība un Euratom un Šveice ir abpusēji ieinteresētas sadarboties minētajās programmās;

ŅEMOT VĒRĀ, ka Puses ir ieinteresētas veicināt to pētniecībā iesaistīto tiesību subjektu savstarpēju piekļuvi pētniecības un tehnoloģiju attīstības darbībām Šveicē, no vienas puses, un Savienības pētniecības un inovācijas pamatprogrammai un Euratom pētniecības un mācību programmai, un darbībām, ko veic Eiropas Kopuzņēmums ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām (1), no otras puses;

TĀ KĀ 1978. gada 14. septembrīEuratom un Šveice noslēdza Sadarbības nolīgumu vadāmas kodoltermiskās sintēzes un plazmas fizikas jomā (turpmāk “kodoltermiskās sintēzes nolīgums”);

TĀ KĀ abas Puses vēlas uzsvērt kodoltermiskās sintēzes nolīguma izpildes savstarpēju labumu attiecībā uz Euratom – Šveices lomu visu Kopienas sintēzes programmas elementu izstrādē, jo īpaši JET un ITER ceļā uz demonstrācijas reaktoru DEMO, un attiecībā uz Šveici – Šveices programmas attīstību un nostiprināšanu un integrāciju Eiropas un starptautiskā satvarā;

TĀ KĀ abas puses ir atkārtoti apstiprinājušas vēlmi veikt ilgtermiņa sadarbību vadāmas termokodolsintēzes un plazmas fizikas jomā, pamatojoties uz jaunu regulējumu un instrumentiem, kas nodrošinās pētniecības pasākumu atbalstu;

TĀ KĀ ar šo nolīgumu izbeidz un aizstāj kodoltermiskās sintēzes nolīgumu;

TĀ KĀ 1986. gada 8. janvārī Puses noslēdza Pamatnolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību, kas stājās spēkā 1987. gada 17. jūlijā (turpmāk “pamatnolīgums”);

ŅEMOT VĒRĀ, ka pamatnolīguma 6. pants nosaka to, ka sadarbību, kura ir pamatnolīguma mērķis, veic ar atbilstošu nolīgumu palīdzību;

TĀ KĀ Kopienas un Šveice 2007. gada 25. jūnijā parakstīja Nolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses;

TĀ KĀ Kopienas un Šveice 2012. gada 7. decembrī parakstīja Nolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, ar kuru Šveices Konfederāciju kā asociētu valsti iesaista Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammā kodolpētniecības un mācību pasākumiem (2012–2013);

ŅEMOT VĒRĀ, ka iepriekš minētā 2007. gada nolīguma 9. panta 2. punktā un iepriekš minētā 2012. gada nolīguma 9. panta 2. punktā paredzēta nolīguma atjaunināšana, lai piedalītos jaunās daudzgadu pamatprogrammās pētniecības un tehnoloģijas attīstībai, vai citiem pašlaik vai nākotnē notiekošiem pasākumiem, savstarpēji vienojoties par nosacījumiem;

TĀ KĀ 2006. gada 21. novembrīEuratom noslēdza Nolīgumu par ITER Starptautiskās kodolsintēzes enerģijas organizācijas izveidošanu kopīgai ITER projekta īstenošanai (2). Saskaņā ar minētā nolīguma 21. pantu un nolīgumiem vēstuļu apmaiņas formā starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Šveices Konfederāciju i) par to, lai Šveices Konfederācijas teritorijā piemērotu Nolīgumu, ar ko izveido ITER Starptautisko kodolsintēzes enerģijas organizāciju ITER projekta kopīgai īstenošanai, Nolīgumu par ITER Starptautiskās kodolsintēzes enerģijas organizācijas ITER projekta kopīgai īstenošanai privilēģijām un imunitāti un Nolīgumu starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Japānas valdību par kopīgu plašākas pieejas pasākumu īstenošanu kodolsintēzes enerģijas pētniecības jomā un ii) par Šveices dalību 2007. gada 28. novembra Eiropas kopuzņēmumā ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām iepriekš minētais 2006. gada nolīgums attiecas uz Šveici, kas piedalās Euratom kodolsintēzes programmā kā pilnībā asociēta trešā valsts;

TĀ KĀ Euratom ir Eiropas kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām dalībniece. Saskaņā ar Lēmuma 2007/198/Euratom 2. pantu un nolīgumiem vēstuļu apmaiņas formā starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Šveices Konfederāciju i) par to, lai Šveices Konfederācijas teritorijā piemērotu Nolīgumu, ar ko izveido ITER Starptautisko kodolsintēzes enerģijas organizāciju ITER projekta kopīgai īstenošanai, Nolīgumu par ITER Starptautiskās kodolsintēzes enerģijas organizācijas ITER projekta kopīgai īstenošanai privilēģijām un imunitāti un Nolīgumu starp Eiropas Atomenerģijas kopienu un Japānas valdību par kopīgu plašākas pieejas pasākumu īstenošanu kodolsintēzes enerģijas pētniecības jomā un ii) par Šveices dalību 2007. gada 28. novembra Eiropas kopuzņēmumā ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām Šveice ir kļuvusi par Eiropas kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām dalībnieci kā trešā valsts, kas ar savu pētniecības programmu piedalās Euratom kodolsintēzes programmā;

TĀ KĀ Euratom noslēdza nolīgumu starp Eiropas Atomenerģijas Kopienu un Šveices valdību, lai kopīgi īstenotu plašākas pieejas pasākumus kodolsintēzes enerģijas pētniecības jomā (3). Saskaņā ar minētā nolīguma 26. pantu tas attiecas uz Šveici, kas piedalās Euratom kodolsintēzes programmā kā pilnībā asociēta trešā valsts;

TĀ KĀ Savienības pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) (turpmāk “Apvārsnis 2020”) tika pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (4), īpašā programma, ar kuru īsteno “Apvārsni 2020” tika pieņemta ar Padomes Lēmumu 2013/743/ES (5), un Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programma (2014.–2018. gads), kas papildina “Apvārsni 2020” (turpmāk “Euratom programma”), tika pieņemta ar Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1314/2013 (6), un “Apvāršņa 2020” dalības un izplatīšanas noteikumi un Euratom programma tika pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1290/2013 (7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 294/2008 (8) (turpmāk “EIT regula”) tika grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1292/2013 (9) un lēmums pamatot ar ITER saistīto darbību finansēšanu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam tika pieņemts ar Padomes Lēmumu 2013/791/Euratom (10);

TĀ KĀ, neskarot attiecīgos Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “LESD”) un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma (turpmāk “Euratom līgums”) noteikumus, šis nolīgums un darbības, kas tiek veiktas saskaņā ar to, nekādā ziņā neietekmēs pilnvaras, kas Savienības dalībvalstīm piešķirtas, lai veiktu divpusējus pasākumus ar Šveici zinātnes, tehnoloģiju, pētniecības un izstrādes jomā un, ja nepieciešams, noslēgtu attiecīgus nolīgumus,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Priekšmets

1. Noteikumi un nosacījumi, ar kādiem Šveice piedalās “Apvāršņa 2020” I pīlāra īstenošanā un konkrētā mērķa “Izcilības izplatīšana un dalības paplašināšana” darbībās, Euratom programmā 2014–2018 un Eiropas Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām (turpmāk “Kodolsintēze enerģijas ieguvei”) 2014.–2020. gadam pasākumos, tiek noteikti ar šo nolīgumu.

2. Saskaņā ar 13. panta 6. punktu šajā nolīgumā noteikta ar 2017. gada 1. janvāri Šveices dalība un visa “Apvāršņa 2020”, Euratom programmas 2014.–2018. gadam īstenošana un darbības, ko veic “Kodolsintēze enerģijas ieguvei” 2014.–2020. gadam.

3. Juridiskas personas, kas veic uzņēmējdarbību Šveicē, var piedalīties programmās, uz kurām attiecas šis nolīgums, un darbībās, ko veic “Kodolsintēze enerģijas ieguvei” saskaņā ar 7. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

4. No 2017. gada 1. janvāra juridiskās personas, kas veic uzņēmējdarbību Šveicē, var piedalīties Savienības Kopīgā pētniecības centra darbībās, ciktāl uz šādu līdzdalību neattiecas 1. punkts.

5. Juridiskas personas, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, tostarp Savienības Kopīgais pētniecības centrs, var piedalīties Šveices pētniecības programmās un/vai projektos par tēmām, kas ir līdzvērtīgas programmām, kas minētas 1. punktā, un no 2017. gada 1. janvāra – programmās, kas minētas 2. punktā.

6. Šajā nolīgumā:

“juridiska persona” ir jebkura fiziska persona vai jebkura juridiska persona, kas izveidota atbilstoši valsts, Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem un atzīta par atbilstīgu minētajiem aktiem, un kam ir tiesībspēja, un kas, rīkodamās savā vārdā, var īstenot tiesības un kam var būt saistoši pienākumi;

“programmas, uz kuru attiecas šis nolīgums” ir “Apvāršņa 2020” 1. pīlārs, darbības, kas atbilst konkrētajam mērķim “Izcilības izplatīšana un dalības paplašināšana” un Euratom programma 2014.–2018. gadam, vai, ievērojot 13. panta 6. punktu, viss “Apvārsnis 2020” un Euratom programma 2014.–2018. gadam, sākot no 2017. gada 1. janvāra;

c)	““Apvāršņa 2020” 1. pīlārs” ir darbības, ko veic saskaņā ar konkrētiem mērķiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1291/2013 I pielikuma I daļā, proti, Eiropas Pētniecības padome, nākotnes un jaunās tehnoloģijas, Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības un pētniecības infrastruktūra.

2. pants

Sadarbības veidi un līdzekļi

1. Sadarbība notiek šādā veidā:

juridisko personu, kas veic uzņēmējdarbību Šveicē, līdzdalība programmās, uz kurām attiecas šis nolīgums saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, kas paredzēti dalības un pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumiem; un visās darbībās, ko veic “Kodolsintēze enerģijas ieguvei”, saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, ko paredz kopuzņēmums.

Ja Savienība paredz noteikumus LESD 185. un 187. panta īstenošanai, Šveicei ir atļauts juridiskajās struktūrās, kas izveidotas saskaņā ar minētajiem noteikumiem, piedalīties atbilstīgi lēmumiem un regulām, kas ir vai tiks pieņemti minēto juridisko struktūru izveidošanai. Saskaņā ar 13. panta 6. punktu šo noteikumu piemēro tikai no 2017. gada 1. janvāra.

Juridiskas personas, kas veic uzņēmējdarbību Šveicē, ir tiesīgas piedalīties, piemēram, kā asociētas valsts struktūras, netiešās darbībās, pamatojoties uz LESD 185. un 187. pantu. Saskaņā ar 13. panta 6. punktu šo noteikumu piemēro tikai no 2017. gada 1. janvāra.

Regulu (EK) Nr. 294/2008, kas grozīta ar Regulu (ES) Nr. 1292/2013, piemēro juridiskām personām, kas veic uzņēmējdarbību Šveicē, zināšanu un inovāciju kopienā.

Šveices dalībnieki tiek aicināti Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) ieinteresēto personu forumā;

b)	Šveices finanšu iemaksas darba programmu budžetos, kuras pieņemtas, lai īstenotu šajā nolīgumā ietverto programmu un tās darbības, ko veic “Kodolsintēze enerģijas ieguvei”, kā noteikts 4. panta 2. punktā;

to juridisko personu, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, līdzdalība Šveices pētniecības programmās un/vai projektos, par kuriem Federālā padome ir pieņēmusi lēmumu jomās, kas ir līdzvērtīgas programmām, uz kurām atteicas šis nolīgums, un “Kodolsintēzes enerģijas ieguvei” veiktajām darbībām, saskaņā ar attiecīgos Šveices noteikumos paredzētajiem nosacījumiem un īpašo projektu partneru vienošanos, kā arī Šveices atbilstīgās programmas pārvaldību. Tās juridiskās personas, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un kas piedalās Šveices pētniecības programmās un/vai projektos, pašas sedz savas izmaksas, tostarp to relatīvo daļu attiecībā uz projekta vispārējām pārvaldības un administratīvajām izmaksām.

2. Papildus savlaicīgai informācijas un dokumentu sniegšanai par to programmu īstenošanu, kuras aptver šis nolīgums, un “Kodolsintēzes enerģijas ieguvei” veiktajām darbībām, kā arī Šveices programmu un/vai projektu īstenošanai Pušu sadarbība var ietvert šādus veidus un līdzekļus:

a)	regulāru viedokļu apmaiņu par pētniecības politikas pamatnostādnēm un prioritātēm, kā arī plāniem Šveicē un Savienībā un Euratom;

b)	viedokļu apmaiņu par sadarbības perspektīvām un attīstību;

c)	savlaicīgu informācijas apmaiņu par pētniecības programmu un projektu īstenošanu Šveicē un Savienībā un Euratom un saskaņā ar šo nolīgumu veiktā darba rezultātiem;

d)	apvienotās sanāksmes un kopīgas deklarācijas pēc tām;

e)	pētnieku, inženieru un tehniķu vizītes un apmaiņu;

f)	Šveices un Savienības un Euratom programmu vai projektu vadītāju regulārus kontaktus un darbu izpildes uzraudzību;

g)	ekspertu līdzdalību semināros, simpozijos un darbsemināros;

h)	savlaicīgu informācijas apmaiņu par ITER līdzīgā veidā kā ar Savienības dalībvalstīm.

3. pants

Intelektuālā īpašuma tiesības un pienākumi

1. Saskaņā ar šā nolīguma I pielikumu un piemērojamiem tiesību aktiem juridiskajām personām, kas veic uzņēmējdarbību Šveicē un kas piedalās programmās, uz kurām attiecas šis nolīgums, un darbībās, ko īsteno “Kodolsintēze enerģijas ieguvei”, attiecībā uz šādas līdzdalības rezultātā radušās informācijas un intelektuālā īpašuma īpašumtiesībām, izmantošanas tiesībām un izplatīšanu ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā juridiskajām personām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un kas piedalās attiecīgajās programmās un/vai projektos. Šo noteikumu nepiemēro tādos projektos iegūtiem rezultātiem, kas sākti pirms šā nolīguma provizoriskās piemērošanas.

2. Saskaņā ar I pielikumu un piemērojamiem tiesību aktiem juridiskajām personām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un kas piedalās Šveices pētniecības programmās un/vai projektos, kā paredzēts 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā, attiecībā uz šādas līdzdalības rezultātā radušās informācijas un intelektuālā īpašuma īpašumtiesībām, izmantošanas tiesībām un izplatīšanu ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā juridiskajām personām, kas veic uzņēmējdarbību Šveicē un kas piedalās attiecīgajās programmās un/vai projektos. Šo noteikumu nepiemēro tādos projektos iegūtiem rezultātiem, kas sākti pirms šā nolīguma provizoriskās piemērošanas.

3. Šajā nolīgumā terminam “intelektuālais īpašums” ir tāda nozīme, kāda noteikta 1967. gada 14. jūlijā Stokholmā parakstītās Konvencijas par Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas dibināšanu 2. pantā.

4. pants

Finanšu noteikumi

1. Šveices finansiālo ieguldījumu, kas izriet no līdzdalības programmās, uz ko attiecas šis nolīgums, un “Kodolsintēzes enerģijas ieguvei” darbību īstenošanā, nosaka proporcionāli un papildus summai, kas katru gadu ir pieejama Savienības vispārējā budžetā saistību apropriācijām, lai izpildītu Eiropas Komisijas (turpmāk “Komisija”) finanšu saistības attiecībā uz darbu, kas jāveic šajā nolīgumā ietverto programmu un pasākumu īstenošanai, pārvaldībai un darbības nodrošināšanai.

Savienība patur tiesības izmantot darbības un administratīvās apropriācijas, kas izriet no Šveices ieguldījuma programmās, uz ko attiecas šis nolīgums, un visas darbībās, ko veic “Kodolsintēze enerģijas ieguvei” saskaņā ar minētās programmas un darbību vajadzībām.

2. Proporcionalitātes koeficientu, kas regulē Šveices finanšu ieguldījumu saskaņā ar šo nolīgumu, iegūst, nosakot attiecību starp Šveices iekšzemes kopproduktu tirgus cenās un Savienības dalībvalstu iekšzemes kopproduktu summu tirgus cenās.

Kā izņēmumu, proporcionalitātes koeficientu, kas regulē Šveices iemaksas “Kodolsintēzes enerģijas ieguvei” darbībās un Euratom programmas kodolsintēzes daļā, iegūst, nosakot attiecību starp Šveices iekšzemes kopproduktu tirgus cenās un Savienības dalībvalstu un Šveices iekšzemes kopproduktu summu tirgus cenās.

Šīs attiecības aprēķina, pamatojoties uz jaunākajiem Eurostat statistikas datiem, kas ir pieejami tā paša gada Savienības vispārējā budžeta projekta publicēšanas laikā.

3. Noteikumi, kas reglamentē Šveices finanšu iemaksas, ir iekļauti II pielikumā.

5. pants

Šveices un Kopienu Pētniecības komiteja

1. Ar pamatnolīgumu izveidotā Šveices un Kopienu Pētniecības komiteja (turpmāk “komiteja”) pārskata, novērtē un nodrošina šā nolīguma pareizu īstenošanu. Jebkurus jautājumus, kas izriet no šā nolīguma īstenošanas vai interpretācijas, iesniedz komitejai.

2. Komiteja var pieņemt lēmumu grozīt atsauces uz Savienības tiesību aktiem, kas ietverti III pielikumā.

3. Komiteja sanāk pēc jebkuras Puses pieprasījuma. Komiteja darbojas pastāvīgi, apmainoties ar dokumentiem, izmantojot e-pastu un citus saziņas līdzekļus.

6. pants

Dalība komitejās

1. Šveices pārstāvji piedalās kā novērotāji komitejās, kas atbild par to programmu īstenošanu, uz kurām attiecas šis nolīgums. Minētā dalība notiek saskaņā ar šo komiteju reglamentu. Šveici informē par minēto komiteju balsojumu rezultātiem. Minētā dalība notiek tādā pašā veidā kā Savienības dalībvalstu pārstāvju dalība, tostarp informācijas saņemšanas un dokumentēšanas procedūras ir tādas pašas.

2. Šveices pārstāvji piedalās kā novērotāji Kopīgā pētniecības centra valdē. Minētā dalība notiek saskaņā ar Kopīgā pētniecības centra valdes reglamentu.

3. Ceļa izdevumus un uzturēšanās izdevumus, kas radušies Šveices pārstāvjiem, kuri piedalās 1. un 2. punktā minēto komiteju sanāksmēs, Komisija atlīdzina uz tāda paša pamata un saskaņā ar procedūrām, kas pašlaik ir spēkā attiecībā uz Savienības dalībvalstu pārstāvjiem.

4. Šveices pārstāvji piedalās “Kodolsintēzes enerģijas ieguvei” struktūrās. Dalība notiek saskaņā ar ITER un “Kodolsintēzes enerģijas ieguvei” statūtiem, tostarp noteikumiem par balsstiesībām.

5. Šveices pārstāvju līdzdalība Eiropas pētniecības telpas un inovācijas jautājumu komitejas (ERAC) un ar EPT saistītās grupās ir saskaņā ar minētās komitejas un minēto grupu reglamentu.

7. pants

Līdzdalība

1. Neskarot 3. pantu, juridiskajām personām, kas veic uzņēmējdarbību Šveicē un kas piedalās programmās, uz kurām attiecas šis nolīgums, un “Kodolsintēzes enerģijas ieguvei” veiktajās darbībās, ir tādas pašas līgumtiesības un pienākumi kā juridiskajām personām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā.

2. Attiecībā uz juridiskām personām, kas veic uzņēmējdarbību Šveicē, noteikumi, kas piemērojami priekšlikumu iesniegšanai un novērtēšanai un piešķīruma un/vai citu līgumu piešķiršanai un noslēgšanai saskaņā ar programmām, uz kurām attiecas šis nolīgums, un “Kodolsintēzes enerģijas ieguvei” veiktajām darbībām, ir tādi paši, kādi piemērojami piešķīruma un/vai citiem līgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar tām pašām programmām vai “Kodolsintēzes enerģijas ieguvei” veiktajām darbībām, ar juridiskām personām, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā, saskaņā ar tām pašām programmām.

3. Juridiskas personas, kas veic uzņēmējdarbību Šveicē, ir tiesīgas uz finanšu instrumentiem saskaņā ar programmām, uz kurām attiecas šis nolīgums.

4. Izvēloties vērtētājus vai ekspertus programmām, uz kurām attiecas šis nolīgums, un “Kodolsintēzes enerģijas ieguvei” veiktajām darbībām, rēķinās ar atbilstīgu skaitu Šveices ekspertu, ņemot vērā uzticētajiem uzdevumiem atbilstīgas spējas un zināšanas.

5. Neskarot 1. panta 5. punktu, 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 3. panta 2. punktu un spēkā esošos noteikumus un reglamentu, juridiskās personas, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, var piedalīties 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto Šveices pētniecības programmu programmās un/vai projektos saskaņā ar noteikumiem, kas ir līdzvērtīgi Šveices partneriem piemērojamiem noteikumiem. Šveices iestādes var paredzēt, ka viena vai vairākas juridiskās personas, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, var piedalīties kādā projektā, ja tajā piedalās vismaz viena juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Šveicē.

8. pants

Mobilitāte

Katra Puse apņemas saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem un nolīgumiem garantēt pētnieku, kuri piedalās šajā nolīgumā ietvertajos pasākumos, ieceļošanu un uzturēšanos Šveicē un Savienībā, ciktāl tas ir nepieciešams attiecīgā pasākuma veiksmīgai īstenošanai.

9. pants

Pārskatīšana un turpmāka sadarbība

1. Ja Savienība vai Euratom pārskata vai paplašina savas attiecīgās pētniecības programmas vai “Kodolsintēzes enerģijas ieguvei” darbības, tad šo nolīgumu var pārskatīt vai paplašināt, savstarpēji vienojoties par nosacījumiem. Puses apmainās ar informāciju un viedokļiem par jebkuru šādu pārskatīšanu vai paplašināšanu, kā arī jebkuriem jautājumiem, kas tieši vai netieši ietekmē Šveices sadarbību jomās, uz kurām attiecas programmas, uz kurām attiecas nolīgums, un “Kodolsintēzes enerģijas ieguvei” darbības. Šveicei paziņo precīzu pārskatīto vai paplašināto programmu saturu divu nedēļu laikā pēc tam, kad Savienība un Euratom tās pieņēmusi. Ja pētniecības programmas vai darbības šādi pārskata vai paplašina, Šveice var izbeigt šā nolīguma darbību, par to paziņojot sešus mēnešus iepriekš. Par jebkuru nodomu izbeigt vai pagarināt šo nolīgumu puses paziņo trīs mēnešos pēc Savienības vai Euratom lēmuma pieņemšanas.

2. Ja Savienība vai Euratom pieņem jaunas daudzgadu pamatprogrammas par pētniecību un tehnoloģiju attīstību vai jaunu lēmumu finansēt “Kodolsintēzes enerģijas ieguvei” darbības, tad šo nolīgumu var atjaunot vai atkārtoti pārrunāt, Pusēm savstarpēji vienojoties par nosacījumiem. Komitejā Puses apmainās ar informāciju un viedokļiem par šādu programmu sagatavošanu vai citiem pašreizējiem un turpmākiem pētniecības pasākumiem, tostarp tiem, ko veic “Kodolsintēze enerģijas ieguvei”.

10. pants

Saistība ar citiem starptautiskajiem nolīgumiem

1. Šo nolīgumu piemēro, neskarot priekšrocības, kas paredzētas ar citiem starptautiskiem nolīgumiem, kuri ir saistoši vienai no Pusēm, un attiecas tikai uz juridiskām personām, kas veic uzņēmējdarbību minētās Puses teritorijā.

2. Juridiskajai personai, kas veic uzņēmējdarbību citā ar “Apvārsni 2020” vai Euratom programmu asociētā valstī (asociēta valsts), ir tādas pašas tiesības un pienākumi saskaņā ar šo nolīgumu kā juridiskajām personām, kas veic uzņēmējdarbību Savienības dalībvalstī, ja asociētā valsts, kurā šī juridiskā persona veic uzņēmējdarbību, ir piekritusi piešķirt Šveices juridiskajām personām tādas pašas tiesības un pienākumus.

11. pants

Teritoriālā piemērošana

Šis nolīgums attiecas, no vienas puses, uz teritorijām, kurās piemēro LESD un Euratom līgumu un atbilstošus minētajos līgumos paredzētos nosacījumus un, no otras puses, uz Šveices teritoriju.

12. pants

Pielikumi

Šā nolīguma neatņemama sastāvdaļa ir I, II un III pielikums.

13. pants

Grozījumi un izbeigšana

1. Šo nolīgumu piemēro attiecībā uz “Apvārsni 2020” tā darbības laikā, attiecībā uz Euratom programmu līdz 2018. gada 31. decembrim un attiecībā uz “Kodolsintēzes enerģijas ieguvei” darbībām līdz 2020. gada 31. decembrim.

Neatkarīgi no 3. punkta laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. martam katra Puse var izbeigt šo nolīgumu ar rakstisku paziņojumu attiecībā uz darbībām, ko veic “Kodolsintēze enerģijas ieguvei”. Šādā gadījumā attiecībā uz šādām darbībām nolīgums zaudē spēku 2018. gada 31. decembrī.

Šo nolīgumu saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem automātiski pagarina un piemēro Euratom programmai 2019.–2020. gadam, ja vien kāda no pusēm nepaziņo par savu lēmumu paplašināt šo nolīgumu attiecībā uz minēto programmu trīs mēnešu laikā pēc Euratom programmas 2019.–2020. gadam pieņemšanas. Šāda paziņojuma gadījumā šis nolīgums zaudē spēku attiecībā uz Euratom programmu 2018. gada 31. decembrī, neskarot Šveices dalību “Apvārsnī 2020” un darbībās, ko veic “Kodolsintēze enerģijas ieguvei”.

2. Šo nolīgumu var grozīt tikai rakstiski, Pusēm savstarpēji vienojoties. Procedūra attiecībā uz grozījumu stāšanos spēkā ir tāda pati kā šim nolīgumam piemērojamā procedūra.

3. Katra Puse var izbeigt šo nolīgumu jebkurā laikā, par to rakstiski paziņojot sešus mēnešus iepriekš.

4. Ja nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos ir izbeigts, šo nolīgumu pārstāj piemērot no tās pašas dienas, kā minēto nolīgumu. Iepriekšējs rakstisks paziņojums par to nav vajadzīgs.

5. Šo nolīgumu pārstāj piemērot, ja Šveice nesniedz paziņojumu par stāšanos spēkā attiecībā uz Protokolu par Horvātiju saistībā ar nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos (turpmāk “protokols par Horvātiju”), sešu mēnešu laikā pēc Šveices iekšējo procedūru pabeigšanas. Iepriekšējs rakstisks paziņojums par to nav vajadzīgs.

6. Šo nolīgumu pārstāj piemērot ar atpakaļejošu spēku no 2016. gada 31. decembra, ja Šveice līdz 2017. gada 9. februārim neratificē Protokolu par Horvātiju. Ja Šveices Konfederācija ratificē minēto protokolu, šis nolīgums attiecas uz visu “Apvārsni 2020”, Euratom programmu 2014.–2018. gadam, un darbībām, ko veic “Kodolsintēze enerģijas ieguvei”, no 2017. gada 1. janvāra.

7. Projektus un darbības, kas šā nolīguma izbeigšanas un/vai darbības termiņa beigšanās brīdī nav pabeigti, turpina līdz to pilnīgai pabeigšanai saskaņā ar šajā nolīgumā izklāstītajiem nosacījumiem. Puses savstarpēji vienojas par jebkurām citām nolīguma izbeigšanas sekām.

14. pants

Pārskatīšanas klauzula

Ceturtajā gadā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, Puses kopīgi pārskata tā īstenošanu, tostarp proporcionalitātes koeficientu, kas regulē Šveices finanšu iemaksas, pamatojoties uz datiem par juridisko personu, kas veic uzņēmējdarbību Šveicē, līdzdalību netiešās un tiešās darbībās saskaņā ar programmām, uz kurām atteicas šis nolīgums 2014.–2016. gadā, kā arī “Kodolsintēzes enerģijas ieguvei” darbībām.

15. pants

Stāšanās spēkā un provizoriska piemērošana

1. Šo nolīgumu Puses ratificē vai noslēdz saskaņā ar to attiecīgajiem noteikumiem. Tas stājas spēkā dienā, kad sniedz galīgo paziņojumu par minētajam nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

Saistībā ar Šveices dalību “Apvārsnī 2020” šā nolīguma provizorisku piemērošanu sāk pēc tam, kad to paraksta Šveices un Savienības pārstāvji.

Saistībā ar Šveices dalību Euratom programmā un “Kodolsintēzes enerģijas ieguvei” darbību šā nolīguma provizoriska piemērošana sākas, kad Šveice ir parakstījusi nolīgumu un Euratom ir paziņojusi Šveicei par to procedūru pabeigšanu, kas vajadzīgas, lai noslēgtu šo nolīgumu.

Provizoriska piemērošana stājas spēkā no 2014. gada 15. septembra. Juridiskas personas, aks veic uzņēmējdarbību Šveicē, uzskata par juridiskām personām no asociētas valsts Regulas (ES) Nr. 1290/2013 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta nozīmē attiecībā uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, uz iepirkuma procedūru vai konkursiem saskaņā ar programmām, uz kurām attiecas šis nolīgums un kuru termiņš ir no 2014. gada 15. septembra un vēlāk.

Juridiskām personām, kas veic uzņēmējdarbību Šveicē, ja tās nav tiesīgas saņemt finansējumu uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus vai konkursos saskaņā ar šajā nolīgumā ietvertajām programmām, ko finansē no minēto programmu 2015. gada budžeta, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1290/2013 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu, Šveices finanšu iemaksu aprēķinā, kas par 2015. gadu veikts saskaņā ar šā nolīguma II pielikumu, attiecīgās programmas budžets jāsamazina par minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus vai konkursu budžetu apjomu.

2. Ja viena no Pusēm paziņo otrai, ka tā nenoslēgs vai neratificēs šo nolīgumu, ar šo vienojas, ka:

a)	Savienība un Euratom atmaksā Šveicei tās ieguldījumu Savienības vispārējā budžetā, kā paredzēts 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

tomēr līdzekļus, ko Savienība un Euratom jau iemaksājušas šā nolīguma pagaidu piemērošanas laikā par juridisko personu, kas veic uzņēmējdarbību Šveicē, dalību netiešās darbībās vai darbībās, ko veic “Kodolsintēze enerģijas ieguvei”, atskaita no a) apakšpunktā minētajiem Savienības un Euratom maksājumiem;

c)	projektus un pasākumus, kas sākti šīs provizoriskās piemērošanas laikā un ko joprojām veic iepriekšminētā paziņojuma veikšanas brīdī, turpina līdz to pabeigšanai saskaņā ar šajā nolīgumā izklāstītajiem nosacījumiem.

16. pants

Saistība ar kodoltermiskās sintēzes nolīgumu

1. Šā nolīguma provizoriskas piemērošanas laikā tas aptur kodoltermiskās sintēzes nolīgumu.

2. Šim nolīgumam stājoties spēkā, tas aptur un aizvieto kodoltermiskās sintēzes nolīgumu.

Šis nolīgums ir sastādīts divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāliešu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Съставено в Брюксел на пети декември две хиляди и четиринадесета година.

Hecho en Bruselas, el cinco de diciembre de dos mil catorce.

V Bruselu dne pátého prosince dva tisíce čtrnáct.

Udfærdiget i Bruxelles den femte december to tusind og fjorten.

Geschehen zu Brüssel am fünften Dezember zweitausendvierzehn.

Kahe tuhande neljateistkümnenda aasta detsembrikuu viiendal päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις πέντε Δεκεμβρίου δύο χιλιάδες δεκατέσσερα.

Done at Brussels on the fifth day of December in the year two thousand and fourteen.

Fait à Bruxelles, le cinq décembre deux mille quatorze.

Sastavljeno u Bruxellesu petog prosinca dvije tisuće četrnaeste.

Fatto a Bruxelles, addì cinque dicembre duemilaquattordici.

Briselē, divi tūkstoši četrpadsmitā gada piektajā decembrī.

Priimta du tūkstančiai keturioliktų metų gruodžio penktą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizennegyedik év december havának ötödik napján.

Magħmul fi Brussell, fil-ħames jum ta' Diċembru tas-sena elfejn u erbatax.

Gedaan te Brussel, de vijfde december tweeduizend veertien.

Sporządzono w Brukseli dnia piątego grudnia roku dwa tysiące czternastego.

Feito em Bruxelas, em cinco de dezembro de dois mil e catorze.

Întocmit la Bruxelles la cinci decembrie două mii paisprezece.

V Bruseli piateho decembra dvetisícštrnásť.

V Bruslju, dne petega decembra leta dva tisoč štirinajst.

Tehty Brysselissä viidentenä päivänä joulukuuta vuonna kaksituhattaneljätoista.

Som skedde i Bryssel den femte december tjugohundrafjorton.

За Европейския съюз

Рог la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Za Europsku uniju

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

За Европейската общност за атомна енергия

Por la Comunidad Europea de la Energía Atómica

Za Evropské společenství pro atomovou energii

For Det Europæiske Atomenergifællesskab

Für die Europäische Atomgemeinschaft

Euroopa Aatomienergiaühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα Ατομικής Ενέργειας

For the European Atomic Energy Community

Pour la Communauté européenne de l'énergie atomique

Za Europsku zajednicu za atomsku energiju

Per la Comunità europea dell'energia atomica

Eiropas Atomenerģijas Kopienas vārdā –

Europos atominés energijos bendrijos vardu

Az Európai Atomenergia-közösség részéről

F'isem il-Komunità Ewropea tal-Enerġija Atomika

Voor de Europese Gemeenschap voor Atoomenergie

W imieniu Europejskiej Wspólnoty Energii Atomowej

Pela Comunidade Europeia da Energia Atómica

Pentru Comunitatea Europeană a Energiei Atomice

Za Európske spoločenstvo pre atómovú energiu

Za Evropsko skupnost za atomsko energtjo

Euroopan atomienergiajärjestön puolcsta

För Europeiska atomenergigemenskapen

За Конфедерация Швейцария

Por la Confederación Suiza

Za Švýcarskou konfederaci

For Det Schweiziske Forbund

Für die Schweizerische Eidgenossenschaft

Šveitsi Konföderatsiooni nimel

Για την Ελβετική Συνομοσπονδία

For the Swiss Confederation

Pour la Confédération suisse

Za Švicarsku Konfederaciju

Per la Confederazione svizzera

Šveices Konfederācijas vārdā

Šveicarijos Konfederacijos vardu

A Svájci Államszövetség részéről

Għall-Konfederazzjoni Żvizzera

Voor de Zwitserse Bondsstaat

W imieniu Konfederacji Szwajcarskiej

Pela Confederação Suíça

Pentru Confederația Elvețiană

Za Švajčiarsku konfederáciu

Za Švicarsko konfederacijo

Sveitsin valaliiton puolesta

På Schweiziska edsförbundets vägnar

(1) Izveidots ar Padomes Lēmumu 2007/198/Euratom (2007. gada 27. marts), ar ko izveido Eiropas Kopuzņēmumu ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām un piešķir tam priekšrocības (OV L 90, 30.3.2007., 58. lpp.).

(2) OV L 358, 16.12.2006., 62. lpp.

(3) OV L 246, 21.9.2007., 34. lpp.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

(5) Padomes Lēmums 2013/743/ES (2013. gada 3. decembris), ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads), un atceļ Lēmumus 2006/971/EK, 2006/972/EK, 2006/973/EK, 2006/974/EK un 2006/975/EK (OV L 347, 20.12.2013., 965. lpp.).

(6) Padomes Regula (Euratom) Nr. 1314/2013 (2013. gada 16. decembris) par Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmu 2014.–2018. gadam, kas papildina pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (OV L 347, 20.12.2013., 948. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1290/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 294/2008 (2008. gada 11. marts) par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta izveidi (OV L 97, 9.4.2008., 1. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1292/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 294/2008 par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta izveidi (OV L 347, 20.12.2013., 174. lpp.).

(10) Padomes Lēmums 2013/791/Euratom (2013. gada 13. decembris), ar kuru groza Lēmumu 2007/198/Euratom, ar ko izveido Eiropas Kopuzņēmumu ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām un piešķir tam priekšrocības (OV L 349, 21.12.2013., 100. lpp.).

I PIELIKUMS

INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU PIEŠĶIRŠANAS PRINCIPI

I. PUŠU JURIDISKO PERSONU INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBAS

Katra Puse nodrošina, ka tādu otras Puses juridisko personu intelektuālā īpašuma tiesības, kuras piedalās saskaņā ar šo nolīgumu veiktajās darbībās, kā arī tiesības un pienākumi, kas izriet no šādas līdzdalības, tiek īstenoti saderīgi ar attiecīgām Pusēm piemērojamām starptautiskām konvencijām, jo īpaši ar Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību, ko administrē Pasaules tirdzniecības organizācija (TRIPS nolīgums), ar Bernes konvenciju (1971. gada Parīzes akts) un ar Parīzes konvenciju (1967. gada Stokholmas akts).

Ja juridiskas personas, kas veic uzņēmējdarbību Šveicē, piedalās to programmu, uz kurām attiecas šis nolīgums, netiešā darbībā, tad tām ir intelektuālā īpašuma tiesības un pienākumi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1290/2013, “Apvāršņa 2020” noteikumiem un Euratom dotāciju nolīgumiem.

Juridiskām personām, kas veic uzņēmējdarbību Šveicē un kas piedalās darbībās, ko veic “Kodolsintēze enerģijas ieguvei”, ir intelektuālā īpašuma tiesības un pienākumi saskaņā ar noteikumiem par intelektuālā īpašuma tiesībām un informācijas izplatīšanu un finanšu noteikumiem, ko pieņēmusi “Kodolsintēze enerģijas ieguvei”.

Ja juridiskas personas, kas veic uzņēmējdarbību Šveicē, piedalās “Apvāršņa 2020” netiešā darbībā, kas īstenota atbilstoši LESD 185. un 187. pantam, tad tiesību subjektiem, kas veic darbību Šveicē, ir intelektuālā īpašuma tiesības un pienākumi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1290/2013, attiecīgajiem dotāciju nolīgumiem un citiem atbilstīgiem noteikumiem.

Juridiskām personām, kas veic uzņēmējdarbību Savienības dalībvalstī, kura piedalās Šveices pētniecības programmās un/vai projektos, ir tādas pašas intelektuālā īpašuma tiesības un pienākumi kā juridiskām personām, kas veic uzņēmējdarbību Šveicē un kas piedalās minētajās pētniecības programmās vai projektos.

II. PUŠU JURIDISKO PERSONU INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBAS UN INFORMĀCIJAS APMAIŅA STARP PUSĒM

Ja Puses nevienojas citādi, tad saskaņā ar šā nolīguma 2. panta 2. punktu veikto pasākumu laikā Pušu radītā intelektuālā īpašuma tiesībām piemēro šādus noteikumus:

a)	Puse, kas rada intelektuālo īpašumu, ir tā īpašniece. Ja nevar noteikt, cik daudz darba katra Puse attiecīgi ieguldījusi, Pusēm ir kopīpašuma tiesības uz šo intelektuālo īpašumu;

b)	Puse, kurai ir īpašuma tiesības, piešķir otrai pusei intelektuālā īpašuma piekļuves un izmantošanas tiesības šā nolīguma 2. panta 2. punktā minēto darbību veikšanai. Tiesības piekļūt intelektuālajam īpašumam un to izmantot piešķir bez maksas.

Ja vien Puses nav vienojušās citādi, Pušu zinātniskām publikācijām piemēro šādus noteikumus:

ja darbus, kas satur datus, informāciju un tehniskos vai zinātniskos rezultātus, kas izriet no atbilstoši šim nolīgumam veiktām darbībām, Puse publicē žurnālos, rakstos, ziņojumos un grāmatās, tostarp audiovizuālos darbus un programmatūru, tad otrai Pusei piešķir tiesības ar neekskluzīvu, neatsaucamu, bezhonorāra licenci visā pasaulē tulkot, pielāgot un publiski izplatīt datus, informāciju un tehniskos vai zinātniskos rezultātus, ja vien to neaizliedz trešo pušu spēkā esošās intelektuālā īpašuma tiesības;

b)	ar autortiesībām aizsargāto datu un informācijas visos eksemplāros, kas ir publiski izplatāmi un sagatavoti saskaņā ar šo sadaļu, norāda autora(-u) vārdu(-us), ja vien autors nav skaidri atteicies no sava vārda norādīšanas. Uz eksemplāriem ir arī skaidri redzams Pušu kopīgā atbalsta apliecinājums.

Ja vien Puses nevienojas citādi, Pušu informācijai, kas nav izpaužama, piemēro šādus noteikumus:

a)	sniedzot otrai Pusei informāciju par darbībām, kas veiktas saskaņā ar šo nolīgumu, katra Puse norāda informāciju, kuru tā vēlas saglabāt nepieejamu;

b)	konkrētos šā nolīguma īstenošanas nolūkos šādu informāciju saņēmusī puse var uz savu atbildību šādu informāciju, kas nav izpaužama, kā klasificētu informāciju nodot tās pārziņā esošām struktūrām vai personām, nosakot, ka tām ir jāsaglabā minētās informācijas konfidencialitāte;

ja ir saņemta iepriekšēja rakstveida piekrišana no Puses, kas sniedz informāciju, kas nav izpaužama, tad saņēmēja Puse drīkst izplatīt minēto informāciju plašāk, nekā tas atļauts saskaņā ar b) apakšpunktu. Puses sadarbojas, izstrādājot procedūras, kas ievērojamas, lai pieprasītu un iegūtu iepriekšēju rakstisku piekrišanu plašākai izplatīšanai, un katra Puse sniedz šādu rakstisku piekrišanu, ciktāl to pieļauj tās politika un normatīvie akti;

informācijai, kas nav izpaužama, vai citādi konfidenciālai vai īpašai informācijai, kas nav dokumentāra un ko sniedz semināros vai citās Pušu pārstāvju sanāksmēs, kas notiek saskaņā ar šo nolīgumu, vai informācijai, kuru uzzina no personāla vai lietojot iekārtas, vai veicot netiešas darbības, ir jāpaliek konfidenciālai, ja šādas infomācijas, kas nav izpaužama, vai citādi konfidenciālas vai īpašas informācijas saņēmējs ir informēts par informācijas konfidencialitāti pirms tās paziņošanas saskaņā ar a) apakšpunktu;

katra Puse nodrošina, ka informāciju, kura nav izpaužama un kuru tā iegūst saskaņā ar a) vai d) apakšpunktu, kontrolē, kā paredzēts šajā nolīgumā. Ja viena Puse konstatē, ka tā nevarēs ievērot vai ka ir paredzams, ka tā nevarēs ievērot a) un d) apakšpunktā noteiktās prasības par neizplatīšanu, tā tūlīt informē otru Pusi. Puses pēc tam apspriežas, lai noteiktu atbilstīgu rīcības plānu.

II PIELIKUMS

FINANŠU NOTEIKUMI, KAS REGLAMENTĒ ŠĀ NOLĪGUMA 4. PANTĀ MINĒTĀS ŠVEICES IEMAKSAS

I. FINANSIĀLAS LĪDZDALĪBAS NOTEIKŠANA

Komisija dara zināmus Šveicei kopā ar attiecīgiem pamatojuma dokumentiem, tostarp attiecīgajiem Eurostat datiem, cik drīz vien iespējams un ne vēlāk kā katra gada 1. septembrī un 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas atjauninājumu, tiklīdz tas ir pieejams:

a)	saistību apropriāciju summas Savienības nākamā gada vispārējā budžeta projekta izdevumu pārskatā, kuras attiecas uz šajā nolīgumā ietvertajām programmām, un Savienības galīgo ieguldījumu “Kodolsintēze enerģijas ieguvei”;

b)	paredzamo iemaksu summu, kas izriet no provizoriskā Savienības vispārējā budžeta projekta, atbilstoši Šveices nākamā gada līdzdalībai abās programmās, uz ko attiecas šis nolīgums, un darbībās, ko veic “Kodolsintēze enerģijas ieguvei”.

Tiklīdz Savienības vispārējais budžets ir pieņemts galīgā variantā, un vienlaikus ar pirmo uzaicinājumu veikt iemaksu, Komisija paziņo Šveicei 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētās summas ar attiecīgiem pamatojuma dokumentiem, tostarp attiecīgajiem Eurostat datiem, atsevišķu izdevumu deklarācijās, atbilstoši Šveices līdzdalībai visās programmās, uz kurām attiecas šis nolīgums, un darbībās, ko veic “Kodolsintēze enerģijas ieguvei”.

II. MAKSĀJUMA PROCEDŪRAS

Katra finanšu gada jūnijā un novembrī Komisija izdod atsevišķu uzaicinājumu Šveicei veikt iemaksu katrā programmā, uz ko attiecas šis nolīgums, un darbībās, ko veic “Kodolsintēze enerģijas ieguvei” saskaņā ar šo nolīgumu. Minētajos uzaicinājumos paredz attiecīgi iemaksāt Šveices ieguldījuma sešas divpadsmitdaļas atbilstīgi katram uzaicinājumam veikt iemaksu, un ne vēlāk kā 30 dienas pēc šāda uzaicinājuma saņemšanas. Tomēr abu programmu pēdējā gadā un Lēmuma 2013/791/Euratom pēdējā gadā Komisija minētā gada jūnijā izsūta vienotu uzaicinājumu veikt iemaksu par visu gadu, ko iemaksā ne vēlāk kā 30 dienas pēc tam, kad saņemts attiecīgais uzaicinājums.

Neskarot 1. punktu, Komisija līdz 2014. gada 15. decembrim izsūta uzaicinājumu Šveicei veikt iemaksu, kas atbilst 7/24 no tās gada ieguldījuma programmās, uz kurām 2014. gadā attiecas šis nolīgums, izņemot kodolsintēzes darbības saskaņā ar Euratom programmu. Komisija arī līdz 2014. gada 15. decembrim izsūta aicinājumu par 12/12 no Šveices ikgadējo ieguldījuma Euratom programmas ar kodolsintēzi saistītajos pasākumos un darbībās, ko 2014. gadā veic “Kodolsintēze enerģijas ieguvei”. Minētie uzaicinājumi paredz Šveices ieguldījuma maksājumu ne vēlāk kā 30 dienas pēc tam, kad saņemts attiecīgais uzaicinājums.

Šveices iemaksas izsaka un maksā euro.

Šveice veic savas iemaksas saskaņā ar šo nolīgumu atbilstīgi attiecīgi 1. vai 2. punktā noteiktajam grafikam. Jebkuras maksājuma aizkavēšanās gadījumā piemēro procentu maksājumu, kura likme ir līdzvērtīga piedāvātajai viena mēneša starpbanku likmei (EURIBOR). Par katru kavējuma mēnesi šo likmi palielina par 1,5 procentu punktiem. Paaugstinātā likme tiek piemērota visam kavējuma periodam.

III. ĪSTENOŠANAS NOSACĪJUMI

Šveices finanšu iemaksas abās programmās un “Kodolsintēzes enerģijas ieguvei” darbībās atbilstoši šā nolīguma 4. pantam paliek nemainītas attiecīgajam finanšu gadam. Jebkādas būtiskas Savienības vispārējā budžeta izmaiņas attiecīgajā finanšu gadā ņem vērā pirmo uzaicinājumu veikt iemaksu, kurš izdots šādā gadā, izņemot attiecīgās programmas un darbības pēdējā gadā.

Komisija, slēdzot katra n finanšu gada kontus un ņemot vērā ieņēmumu un izdevumu pārskata veidošanas sistēmu, noteiktā kārtībā koriģē kontus attiecībā uz Šveices līdzdalību, ņemot vērā izmaiņas, kas veiktas vai nu ar pārvedumiem, anulēšanu, pārnesumiem, vai papildinot vai grozot budžetu finanšu gada laikā.

Minēto noformēšanu veic n+1 gada pirmā maksājuma brīdī. Tomēr pēdējo šādu korekciju veic ne vēlāk kā ceturtā gada jūlijā pēc abu programmu un Lēmuma 2013/791/Euratom beigām. Šveices maksājumus kreditē Savienības un Euratom programmās kā budžeta ieņēmumus, kas iekļauti attiecīgajā budžeta pozīcijā Savienības vispārējā budžeta ieņēmumu tāmē.

IV. INFORMĀCIJA

Katru n+1 finanšu gadu vēlākais 1. septembrī sagatavo un nosūta Šveicei zināšanai pārskatu par apropriācijām par programmām, uz kurām attiecas šis nolīgums, un darbībām, ko veic “Kodolsintēze enerģijas ieguvei”, attiecībā uz iepriekšējo n finanšu gadu atbilstīgi Komisijas ieņēmumu un izdevumu pārskata formātam.

Komisija dara pieejamus Šveicei statistikas un visus citus vispārējus finanšu datus, kas attiecas uz abu programmu, uz kurām attiecas šis nolīgums, un darbību, ko veic “Kodolsintēze enerģijas ieguvei”, īstenošanu un kas ir pieejami Savienības dalībvalstīm.

III PIELIKUMS

FINANŠU KONTROLE ATTIECĪBĀ UZ ŠVEICES DALĪBNIEKIEM“APVĀRSNĪ 2020”, EURATOM PROGRAMMĀ UN DARBĪBĀS, KO VEIC “KODOLSINTĒZE ENERĢIJAS IEGUVEI”, UZ KO ATTIECAS ŠIS NOLĪGUMS

I. TIEŠA SAZIŅA

Komisija var tieši sazināties ar dalībniekiem programmās, uz kurām attiecas šis nolīgums, un darbībās, ko veic “Kodolsintēze enerģijas ieguvei”, kas veic uzņēmējdarbību Šveicē, un to apakšuzņēmējiem. Tie var iesniegt tieši Komisijai visu attiecīgo informāciju un dokumentāciju, kas iesniedzama, pamatojoties uz šajā nolīgumā minētajiem tiesību aktiem un piešķīruma līgumiem un/vai citiem līgumiem, kas noslēgti to īstenošanas nolūkā.

II. REVĪZIJAS

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (1) un Komisijas Deleģētajai regulai (ES) Nr. 1268/2012 (2), un citiem noteikumiem, kas minēti šajā nolīgumā, ar Šveicē dibinātiem programmu un darbību dalībniekiem noslēgtajos piešķīruma un/vai citos līgumos var paredzēt, ka Komisijas pārstāvji vai citas Komisijas pilnvarotas personas jebkurā laikā dalībnieku un to apakšuzņēmēju telpās var veikt zinātniskās, finansiālās, tehnoloģiskās un citu darbību revīzijas.

Komisijas darbiniekiem, Eiropas Revīzijas palātai un citām Komisijas pilnvarotām personām ir piekļuve attiecīgajām vietām un darbiem un visai informācijai, tostarp informācijai elektroniskā formātā, kas vajadzīga, lai veiktu šādas revīzijas. Piekļuves tiesības tiek skaidri norādītas piešķīruma un/vai citos līgumos, kas noslēgti, lai īstenotu šajā nolīgumā minētos tiesību aktus.

Pēc “Apvāršņa 2020” un Euratom programmas beigām vai pēc 2020. gada 31. decembra attiecībā uz “Kodolsintēzes enerģijas ieguvei” veiktajām darbībām revīziju var veikt saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti dotāciju nolīgumos un/vai attiecīgajos līgumos.

Par jebkādām revīzijām, ko Šveices teritorijā veikušas2. punktā minētās personas, iepriekš informē Šveices Federālo revīzijas dienestu. Šāds paziņojums nav tiesisks priekšnoteikums šādu revīziju veikšanai. Šveices Federālais revīzijas birojs vai citas kompetentas Šveices iestādes, ko izraudzījies Šveices Federālais revīzijas birojs, var palīdzēt šādu revīziju laikā.

III. IZMEKLĒŠANAS, KO VEIC EIROPAS BIROJS KRĀPŠANAS APKAROŠANAI (OLAF)

Šā nolīguma ietvaros Komisija (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, Šveices teritorijā, saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, kas paredzēti Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (4), lai konstatētu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības un/vai Euratom finansiālās intereses.

Pārbaudes un kontroli uz vietas OLAF sagatavo un veic ciešā sadarbībā ar Šveices Federālo revīzijas dienestu vai citām kompetentām Šveices Federālā revīzijas dienesta izraudzītām Šveices iestādēm, kuras laikus informējamas par pārbaužu un kontroles priekšmetu, mērķi un tiesisko pamatu, lai tās varētu sniegt vajadzīgo palīdzību. Šai nolūkā kompetento Šveices iestāžu ierēdņi var piedalīties pārbaudēs un kontrolē uz vietas.

Ja attiecīgās Šveices iestādes vēlas, pārbaudes uz vietas un inspekcijas tās var veikt kopā ar OLAF.

Ja to programmu, uz kurām atteicas nolīgums, un darbību, ko veic “Kodolsintēze enerģijas ieguvei”, dalībnieki nepiekrīt pārbaudei uz vietas vai inspekcijai, tad Šveices iestādes saskaņā ar valsts tiesību normām sniedz OLAF izmeklētājiem vajadzīgo palīdzību, lai tie varētu izpildīt savu pienākumu veikt pārbaudi uz vietas vai inspekciju.

Komisija pēc iespējas drīz ziņo Šveices Federālajam revīzijas dienestam vai citām kompetentām Šveices Federālā revīzijas dienesta izraudzītām Šveices iestādēm par visiem faktiem vai aizdomām par pārkāpumiem, kas ir konstatēti, veicot pārbaudi uz vietas vai inspekciju. Jebkurā gadījumā OLAF jāinformē iepriekšminētās iestādes par šādu inspekciju un pārbaužu rezultātu.

IV. INFORMĀCIJA UN APSPRIEDES

Lai pienācīgi īstenotu šo pielikumu, kompetentās Šveices un Savienības iestādes regulāri apmainās ar informāciju un pēc vienas Puses pieprasījuma rīko apspriedes.

Šveices kompetentās iestādes nekavējoties informē Komisiju par jebkuru faktu vai aizdomām saistībā ar pārkāpumu, kas konstatēts šajā nolīgumā minēto tiesību aktu piemērošanai noslēgto dotācijas un/vai citu līgumu slēgšanā un īstenošanā.

V. KONFIDENCIALITĀTE

Jebkādā veidā paziņota vai iegūta informācija saskaņā ar šo pielikumu ir dienesta noslēpums, un to aizsargā tādā pašā veidā, kā līdzīgu informāciju aizsargā ar Šveices tiesību aktiem un ar attiecīgiem noteikumiem, ko piemēro Savienības iestādēm. Šādu informāciju var paziņot tikai tām personām Savienības, Savienības dalībvalstu vai Šveices iestādēs, kurām tā ir jāzina amata pienākumu veikšanai, un Savienības iestādes to var izmantot tikai tālab, lai nodrošinātu Pušu finansiālo interešu efektīvu aizsardzību.

VI. ADMINISTRATĪVI PASĀKUMI UN SODI

Neskarot Šveices krimināllikuma piemērošanu, administratīvos pasākumus un sodus var uzlikt Komisija saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Regulu (ES) Nr. 1268/2012 un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (5).

VII. ATGŪŠANA UN IZPILDE

Lēmumi, ko Komisija pieņēmusi saistībā ar “Apvārsni 2020” vai Euratom programmu šā nolīguma darbības jomā un kas uzliek finansiālas saistības personām, kuras nav valstis, ir izpildāmi Šveicē. Šveices valdības noteiktās iestādes izsniedz izpildes rīkojumu bez jebkādas papildu kontroles, izņemot tiesību akta autentiskuma apstiprinājumu, un valdība par to informē Komisiju. Izpildi veic saskaņā ar Šveices reglamentu. Eiropas Savienības Tiesa kontrolē likumību attiecībā uz lēmuma izpildīšanu. Minētās tiesas spriedumi saskaņā ar arbitrāžas noteikumiem līgumā vai dotāciju nolīgumā saistībā ar “Apvārsni 2020” un Euratom programmu ir izpildāmi, ievērojot tos pašus noteikumus, kas piemērojami Komisijas lēmumu izpildei.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(2) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(3) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (EK OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(5) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (EK OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

30.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 370/19

PADOMES LĒMUMS

(2014. gada 4. decembris)

ar ko apstiprina to, ka Eiropas Komisija Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā noslēdz Nolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko Šveices Konfederācija pievienojas pētniecības un inovācijas pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” un Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmai, kura papildina “Apvārsni 2020”, un kas reglamentē Šveices Konfederācijas dalību ITER pasākumos, kurus īsteno “Kodolsintēze enerģijas ieguvei”

(2014/954/Euratom)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 101. panta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2013. gada 15. novembrī pilnvaroja Komisiju Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā sākt sarunas ar Šveices Konfederāciju nolūkā noslēgt visaptverošu nolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko Šveices Konfederācija pievienojas pētniecības un inovācijas pamatprogrammai 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020” un Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmai 2014.–2018. gadam, kura papildina “Apvārsni 2020”, un kas reglamentē Šveices dalību ITER projektā 2014.–2020. gadā.

(2)	Minētās sarunas ir veiksmīgi pabeigtas.

(3)

Nolīguma par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko Šveices Konfederācija pievienojas pētniecības un inovācijas pamatprogrammai 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020” un Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmai 2014.–2018. gadam, kura papildina “Apvārsni 2020”, un kas reglamentē Šveices dalību ITER pasākumos, kurus īsteno “Kodolsintēze enerģijas ieguvei” (“nolīgums”), parakstīšanai un noslēgšanai ir paredzēta atsevišķa procedūra attiecībā uz jautājumiem, kas attiecas uz Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbības jomu.

(4)	Nolīgums būtu jānoslēdz arī Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā par jautājumiem, kas attiecas uz Euratom līguma darbības jomu.

(5)	Būtu jāapstiprina tas, ka Komisija Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā noslēdz nolīgumu.

(6)

Lai Šveices juridiskās personas varētu uzskatīt par personām no asociētas valsts attiecībā uz tādiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus kodolskaldīšanas jomā saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmu, kas papildina “Apvārsni 2020”, kuru termiņš ir 2014. gada ceturtais ceturksnis, nolīgums būtu jāpiemēro no 2014. gada 15. septembra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo tiek apstiprināts tas, ka Komisija Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā noslēdz Nolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko Šveices Konfederācija pievienojas pētniecības un inovācijas pamatprogrammai 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020” un Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmai 2014.–2018. gadam, kura papildina “Apvārsni 2020”, un kas reglamentē Šveices dalību ITER pasākumos, kurus īsteno “Kodolsintēze enerģijas ieguvei”.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2014. gada 4. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

S. GOZI

30.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 370/21

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 1392/2014

(2014. gada 20. oktobris),

ar kuru izveido izmetumu plānu dažām mazo pelaģisko sugu zvejniecībām, kas darbojas Vidusjūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (1), un jo īpaši tās 15. panta 6. punktu un 18. panta 1. un 3. punktu,

tā kā:

(1)	Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir pakāpeniski izskaust izmetumus visās Savienības zvejniecībās, ieviešot izkraušanas pienākumu tādu sugu nozvejām, uz kurām attiecas nozvejas limiti.

(2)

Ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt izmetumu plānus uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, un šim nolūkam izmantot deleģētu aktu, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, kurus izstrādājušas dalībvalstis, kas apspriedušās ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm.

(3)

Grieķija, Spānija, Francija, Horvātija, Itālija, Malta un Slovēnija ir tiešā veidā ieinteresētas Vidusjūras zvejniecību pārvaldībā. Minētās dalībvalstis pēc apspriešanās ar Vidusjūras konsultatīvo padomi ir iesniegušas Komisijai kopīgus ieteikumus (2). Attiecīgās zinātniskās struktūras ir devušas zinātnisku ieguldījumu. Atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 3. punktam šajā regulā būtu jāiekļauj tikai tie kopīgajos ieteikumos minētie pasākumi, kas ir saskaņā ar minētās regulas 15. panta 6. punktu.

(4)

Attiecībā uz Vidusjūru Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā ir noteikts izkraušanas pienākums attiecībā uz visām to sugu nozvejām, kurām noteikti nozvejas limiti, un arī to sugu nozvejām, kurām Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 (3) III pielikumā ir noteikts minimālais izmērs. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu izkraušanas pienākums vēlākais no 2015. gada 1. janvāra būtu jāpiemēro mazo pelaģisko sugu un lielo pelaģisko sugu zvejniecībām un rūpnieciskajām zvejniecībām.

(5)

Saskaņā ar kopīgo ieteikumu izmetumu plāns no 2015. gada 1. janvāra būtu jāpiemēro visām to sugu nozvejām, kam Regulas (EK) Nr. 1967/2006 III pielikumā ir noteikts minimālais izmērs, ja nozvejas gūtas mazo pelaģisko sugu zvejniecībās, kurās izmanto pelaģisko trali un/vai riņķvadu Vidusjūrā (t. i., Eiropas anšova, sardīnes, makreles un stavridu zvejā).

(6)

Tiecoties novērst nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksu nesamērīgumu un ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punkta c) apakšpunkta ii) punktu, ir lietderīgi noteikt de minimis atbrīvojumu no izkraušanas pienākuma, izsakot to procentos no to sugu gada kopējās nozvejas, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums, ja nozvejas gūtas mazo pelaģisko sugu zvejniecībās. Attiecīgo dalībvalstu iesniegtajos kopīgajos ieteikumos ir izteikts atbalsts de minimis atbrīvojumam sakarā ar lielākām izmaksām, kas saistītas ar nevēlamu nozveju pārzināšanu uz kuģa (šķirošana un ievietošana kastēs, uzglabāšana un konservēšana) un uz sauszemes (transportēšana un uzglabāšana, konservēšana, tirdzniecība, īpašu atkritumu apstrāde vai iznīcināšana), salīdzinot ar nelielo un dažkārt pat neesošo saimniecisko labumu, ko varētu gūt no šādām nevēlamām nozvejām. Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) ir izskatījusi dalībvalstu sniegtos pierādījumus un secinājusi, ka kopīgajos ieteikumos ir minēti pamatoti argumenti, kas saistīti ar lielākām nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksām un dažos gadījumos papildināti ar izmaksu kvalitatīvu novērtējumu (4). Ņemot vērā iepriekšminēto un to, ka citas zinātniskas informācijas nav, ir lietderīgi noteikt de minimis atbrīvojumu, ievērojot kopīgajos ieteikumos ierosinātos procentuālos apjomus un nepārsniedzot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta c) apakšpunktā atļautos līmeņus.

(7)	Ievērojot kopīgos ieteikumus un ņemot vērā grafiku, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā, šī regula būtu jāpiemēro no 2015. gada 1. janvāra. Saskaņā ar minētās regulas 15. panta 6. punktu šī regula būtu jāpiemēro ne ilgāk kā trīs gadus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šī regula precizē, kā Vidusjūrā no 2015. gada 1. janvāra ir pildāms Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā paredzētais izkraušanas pienākums attiecībā uz visām to sugu nozvejām, kurām ir noteikts minimālais izmērs, ja nozvejas gūtas šīs regulas pielikumā norādītajās mazo pelaģisko sugu zvejniecībās.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“minimālais izmērs” ir jūras organismu minimālais izmērs, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1967/2006 III pielikumā; “Vidusjūra” ir Vidusjūras ūdeņi uz austrumiem no 5°36′ rietumu garuma meridiāna;

b)	“GFCM ģeogrāfiskais apakšapgabals” ir Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 (5) I pielikumā;

c)	“Vidusjūras rietumu daļa” ir GFCM 1., 2., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11.1., 11.2., 12. ģeogrāfiskais apakšapgabals;

d)	“Adrijas jūras ziemeļu daļa” ir GFCM 17. ģeogrāfiskais apakšapgabals;

e)	“Adrijas jūras dienvidu daļa un Jonijas jūra” ir GFCM 18., 19. un 20. ģeogrāfiskais apakšapgabals;

f)	“ūdeņi ap Maltas salu un uz dienvidiem no Sicīlijas” ir GFCM 15. un 16. ģeogrāfiskais apakšapgabals;

g)	“Egejas jūra un ūdeņi ap Krētas salu” ir GFCM 22. un 23. ģeogrāfiskais apakšapgabals.

3. pants

De minimis atbrīvojums

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, drīkst izmest šādus daudzumus:

a)	Vidusjūras rietumu daļā līdz 5 % no to sugu gada kopējās nozvejas, kam noteikts minimālais izmērs, ja nozvejas gūtas mazo pelaģisko sugu zvejniecībās, kurās izmanto pelaģisko trali un riņķvadu un kuras norādītas pielikuma 1. punktā;

b)	Adrijas jūras ziemeļu daļā līdz 5 % no to sugu gada kopējās nozvejas, kam noteikts minimālais izmērs, ja nozvejas gūtas mazo pelaģisko sugu zvejniecībās, kurās izmanto pelaģisko trali un riņķvadu un kuras norādītas pielikuma 2. punktā;

Adrijas jūras dienvidu daļā un Jonijas jūrā:

i)	līdz 3 % no to sugu gada kopējās nozvejas, kam noteikts minimālais izmērs, ja nozvejas gūtas mazo pelaģisko sugu zvejniecībās, kurās izmanto riņķvadu; un

ii)	2015. un 2016. gadā līdz 7 % un 2017. gadā līdz 6 % no to sugu gada kopējās nozvejas, kam noteikts minimālais izmērs, ja nozvejas gūtas mazo pelaģisko sugu zvejniecībās, kurās izmanto pelaģisko trali un kuras norādītas pielikuma 3. punktā;

ūdeņos ap Maltas salu un uz dienvidiem no Sicīlijas:

i)	līdz 3 % no to sugu gada kopējās nozvejas, kam noteikts minimālais izmērs, ja nozvejas gūtas mazo pelaģisko sugu zvejniecībās, kurās izmanto riņķvadu; un

ii)	2015. un 2016. gadā līdz 7 % un 2017. gadā līdz 6 % no to sugu gada kopējās nozvejas, kam noteikts minimālais izmērs, ja nozvejas gūtas mazo pelaģisko sugu zvejniecībās, kurās izmanto pelaģisko trali un kuras norādītas pielikuma 4. punktā;

e)	Egejas jūrā un ūdeņos ap Krētas salu līdz 3 % no to sugu gada kopējās nozvejas, kam noteikts minimālais izmērs, ja nozvejas gūtas mazo pelaģisko sugu zvejniecībās, kurās izmanto riņķvadu un kuras norādītas pielikuma 5. punktā.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar līgumiem.

Briselē, 2014. gada 20. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.

(2) “Izmetumu pārvaldības plāns Vidusjūras rietumu daļai (1.–12. ĢAA, izņemot 3. un 4. ĢAA): kopīgs ieteikums, par ko vienojušies Francijas, Spānijas un Itālijas zivsaimniecības direktori”, nosūtīts 2014. gada 2. jūlijā; “Izmetumu pārvaldības plāns Adrijas jūras ziemeļu daļai (17. ĢAA): Horvātijas, Itālijas un Slovēnijas kopīgs ieteikums”, nosūtīts 2014. gada 25. jūnijā; “Grieķijas izmetumu plāns pelaģiskajām zvejniecībām Egejas jūrā un ūdeņos ap Krētas salu (22. un 23. ĢAA)”, nosūtīts 2014. gada 30. jūnijā; “Kopīgs ieteikums Eiropas Komisijai par īpašu izmetumu plānu pelaģiskajām zvejniecībām Adrijas jūras dienvidu daļā un Jonijas jūras rietumu un austrumu daļā (18., 19. un 20. ĢAA)”, ko Grieķija un Itālija nosūtījusi 2014. gada 25. jūnijā; “Izmetumu plāns ūdeņos ap Maltu un uz dienvidiem no Sicīlijas (15. un 16. ĢAA): kopīgs ieteikums, par ko vienojusies Itālija un Malta”, nosūtīts 2014. gada 19. jūnijā.

(3) Padomes 2006. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.).

(4) Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas 46. plenārsēdes ziņojums (PLEN-14-02), 2014. gada 7. –11. jūlijs, Kopenhāgena, Norman Graham, John Casey un Hendrik Doerner redakcijā, 2014.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 1343/2011 par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).

PIELIKUMS

1. Mazo pelaģisko sugu zvejniecības Vidusjūras rietumu daļā

Kods	Zvejas rīks	Mērķsugas
[attiecīgā gadījumā ierakstīt kodu]	Pelaģiskie traļi	Eiropas anšovs, sardīne, makrele un stavridas
[attiecīgā gadījumā ierakstīt kodu]	Riņķvads	Eiropas anšovs, sardīne, makrele un stavridas

2. Mazo pelaģisko sugu zvejniecības Adrijas jūras ziemeļu daļā

Kods	Zvejas rīks	Mērķsugas
[attiecīgā gadījumā ierakstīt kodu]	Pelaģiskie traļi	Eiropas anšovs, sardīne, makrele un stavridas
[attiecīgā gadījumā ierakstīt kodu]	Riņķvadi	Eiropas anšovs, sardīne, makrele un stavridas

3. Mazo pelaģisko sugu zvejniecības Adrijas jūras dienvidu daļā un Jonijas jūrā

Kods	Zvejas rīks	Mērķsugas
[attiecīgā gadījumā ierakstīt kodu]	Pelaģiskie traļi	Eiropas anšovs, sardīne, makrele un stavridas
[attiecīgā gadījumā ierakstīt kodu]	Riņķvadi	Eiropas anšovs, sardīne, makrele un stavridas

4. Mazo pelaģisko sugu zvejniecības ūdeņos ap Maltas salu un uz dienvidiem no Sicīlijas

Kods	Zvejas rīks	Mērķsugas
[attiecīgā gadījumā ierakstīt kodu]	Pelaģiskie traļi	Eiropas anšovs, sardīne, makrele un stavridas
[attiecīgā gadījumā ierakstīt kodu]	Riņķvadi	Eiropas anšovs, sardīne, makrele un stavridas

5. Mazo pelaģisko sugu zvejniecības Egejas jūrā un ūdeņos ap Krētas salu

Kods	Zvejas rīks	Mērķsugas
[attiecīgā gadījumā ierakstīt kodu]	Riņķvadi	Eiropas anšovs, sardīne, makrele un stavridas

30.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 370/25

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 1393/2014

(2014. gada 20. oktobris),

ar kuru izveido izmetumu plānu dažām pelaģiskajām zvejniecībām, kas darbojas ziemeļrietumu ūdeņos

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)	Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir pakāpeniski izskaust izmetumus visās Savienības zvejniecībās, ieviešot izkraušanas pienākumu tādu sugu nozvejām, uz kurām attiecas nozvejas limiti.

(2)

(3)

Beļģija, Īrija, Spānija, Francija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste ir tiešā veidā ieinteresētas ziemeļrietumu ūdeņu zvejniecību pārvaldībā. Minētās dalībvalstis pēc apspriešanās ar Pelaģisko krājumu konsultatīvo padomi, Tāljūras flotes konsultatīvo padomi un Ziemeļrietumu ūdeņu konsultatīvo padomi ir iesniegušas Komisijai kopīgu ieteikumu. Attiecīgās zinātniskās struktūras ir devušas zinātnisku ieguldījumu. Pasākumi, kas iekļauti kopīgajā ieteikumā, ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktu, un tāpēc atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 3. punktam tie būtu jāiekļauj šajā regulā.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu izkraušanas pienākums ziemeļrietumu ūdeņos vēlākais no 2015. gada 1. janvāra būtu jāpiemēro attiecībā uz visiem kuģiem, kas iesaistījušies mazo pelaģisko sugu un lielo pelaģisko sugu zvejniecībās, un attiecībā uz minētajās zvejniecībās nozvejotām sugām, kurām ir noteikti nozvejas limiti.

(5)	Saskaņā ar kopīgo ieteikumu izmetumu plānam no 2015. gada 1. janvāra būtu jāaptver konkrētas mazo pelaģisko sugu un lielo pelaģisko sugu zvejniecības, proti, makreles, siļķes, stavridu, putasu, kaproīdu, Ziemeļatlantijas argentīnas, garspuru tunzivs un brētliņas zveja ICES Vb, VI un VII zonā.

(6)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktu kopīgajā ieteikumā ir iekļauts atbrīvojums no izkraušanas pienākuma, kuru ar riņķvadu nozvejotām makrelēm un siļķēm piemēro ar konkrētiem nosacījumiem, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem par augstu izdzīvošanas spēju. Zinātniskos pierādījumus par augstu izdzīvošanas spēju ir sniegusi Sheiveningenas grupa, kopīgajā ieteikumā par izmetumu plānu Ziemeļjūrai norādot uz īpašu zinātnisku pētījumu par zivju izdzīvotību pēc atlaišanas ūdenī zvejā ar riņķvadu. Pētījumā konstatēts, ka izdzīvotības rādītāji ir atkarīgi no tā, cik ilgu laiku zivis pavada saspiestībā zvejas rīkā, un no zivju blīvuma zvejas rīkā – abi minētie parametri šajā zvejā parasti nav lieli. ZZTEK ir izskatījusi šo informāciju. ZZTEK secināja: ja pieņem, ka izdzīvotības pētījuma rezultāti atspoguļo izdzīvotības rādītājus komerciālās zvejas darbībās, ūdenī atlaisto izdzīvojušo makreļu īpatsvars varētu būt aptuveni 70 %. Arī zivju blīvums būtu mazāks par blīvumu, kurā novēro siļķu mirstības pieaugumu. Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 (2) 19.b panta 2. punktā ir noteikts aizliegums atlaist ūdenī makreles un siļķes, pirms zvejas rīks ir pilnībā pacelts uz zvejas kuģa, jo šādi tiek zaudētas mirušas vai mirstošas zivis. Šis atbrīvojums, kas balstās uz izdzīvotību, neskar spēkā esošo aizliegumu, jo zivju atlaišana ūdenī notiks tajā zvejas darbības posmā, kurā izdzīvo liela daļa ūdenī atlaisto zivju. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(7)

Kopīgajā ieteikumā ir iekļauti četri de minimis atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma, kas līdz noteiktam līmenim piemērojami dažās zvejniecībās. ZZTEK ir izskatījusi dalībvalstu sniegtos pierādījumus un secinājusi, ka kopīgajos ieteikumos ir minēti pamatoti argumenti, kas saistīti ar lielākām nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksām un dažos gadījumos papildināti ar izmaksu kvalitatīvu novērtējumu. Ņemot vērā iepriekšminēto un to, ka citas zinātniskas informācijas nav, ir lietderīgi noteikt de minimis atbrīvojumus, ievērojot kopīgajā ieteikumā ierosināto procentuālo apjomu un nepārsniedzot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punktā atļautos līmeņus.

(8)

De minimis atbrīvojums attiecībā uz putasu (Micromesistius poutassou), kas 2015. un 2016. gadā ir līdz 7 % un 2017. gadā līdz 6 % no gada kopējās nozvejas rūpnieciskajā zvejā ar pelaģisko trali, kurā minēto sugu ICES VIII zonā zvejo kā mērķsugu un apstrādā uz kuģa, lai iegūtu surimi pamatsastāvdaļu, ir noteikts, pamatojoties uz argumentu, ka nevar panākt lielāku selektivitāti un nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksas ir nesamērīgas. ZZTEK ir secinājusi, ka atbrīvojums ir pietiekami labi pamatots. Tāpēc attiecīgais atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(9)

De minimis atbrīvojums attiecībā uz garspuru tunzivi (Thunnus alalunga), kas 2015. un 2016. gadā ir līdz 7 % un 2017. gadā līdz 6 % no gada kopējās nozvejas, kas gūta garspuru tunzivs specializētajā zvejā ar pelaģisko pāra trali (PTM) ICES VII zonā, ir noteikts, pamatojoties uz nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksu nesamērīgumu. Tās ir izmaksas par uzglabāšanu un manipulēšanu jūrā un uz sauszemes. ZZTEK novērtējumā ir norādīts uz augstākas kategorijas zivju atlasīšanas risku. Tomēr šis atbrīvojums neskar Regulas (EK) Nr. 850/98 19.a pantu. Tāpēc attiecīgais atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(10)

Lai nepieļautu nesamērīgas izmaksas par nevēlamu nozveju manipulēšanu, piemēram, par uzglabāšanu, darbaspēku, dzesēšanu ar ledu, un ņemot vērā grūtības palielināt selektivitāti pelaģiskajā zvejā ICES VIId rajonā, kurā kā mērķsugas iegūst makreles, stavridas un siļķes, kopīgajā ieteikumā ir iekļauts de minimis atbrīvojums no izkraušanas pienākuma šādā jauktu dažādu sugu zvejā. Šis atbrīvojums pamatojas uz zinātniskiem pierādījumiem, ko sniegušas dalībvalstis, kuras iesaistītas kopīgā ieteikuma sagatavošanā, un to ir izskatījusi ZZTEK. ZZTEK ir konstatējusi, ka kopīgajā ieteikumā ir sniegti kvalitatīvi argumenti, kas pamato šo atbrīvojumu ar nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksu nesamērīgumu. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(11)

De minimis atbrīvojums, kas 2015. gadā ir līdz 1 % un 2016. gadā līdz 0,75 % no kaproīdu (Caproidae) KPN zvejniecībā, kurā pelaģiskās zvejas saldētājtraleri ar pelaģisko trali ICES VI un VII zonā kā mērķsugu zvejo stavridas (Trachurus spp.), ir noteikts, pamatojoties uz grūtībām palielināt selektivitāti un manipulēšanas (vēlamas un nevēlamas nozvejas nodalīšanas) izmaksu nesamērīgumu. ZZTEK ir secinājusi, ka atbrīvojums ir pamatots ar kvalitatīviem argumentiem par grūtībām uzlabot selektivitāti šajā zvejniecībā un saprātīgiem argumentiem par manipulēšanas papildu izmaksām. Tāpēc attiecīgais atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(12)	Lai nodrošinātu pienācīgu kontroli, būtu jānosaka īpašas prasības par to nozveju dokumentēšanu, kuras ietilpst šīs regulas darbības jomā un kurām noteikts izdzīvotības atbrīvojums.

(13)

Tā kā šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu saimniecisko darbību un zvejas sezonas plānošanu, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Lai iekļautos Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā noteiktajā grafikā, tā būtu jāpiemēro no 2015. gada 1. janvāra. Saskaņā ar minētās regulas 15. panta 6. punktu šī regula būtu jāpiemēro ne ilgāk kā 3 gadus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šī regula precizē, kā šīs regulas pielikumā norādītajās zvejniecībās no 2015. gada 1. janvāra ir pildāms Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā paredzētais izkraušanas pienākums ziemeļrietumu ūdeņos, kas definēti minētās regulas 4. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

2. pants

Izdzīvotības atbrīvojums

1. Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, izkraušanas pienākumu nepiemēro makreles un siļķes nozvejām, kas gūtas zvejā ar riņķvadu ICES VI apgabalā, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

—	nozvejotās zivis tiek atlaistas ūdenī, pirms riņķvada savilkums ir sasniedzis noteiktu pakāpi, kas izteikta procentuāli un precizēta šā panta 2. un 3. punktā (“izcelšanas punkts”),

—	riņķvads ir aprīkots ar redzamām stoderēm, kuras skaidri norāda izcelšanas punkta robežu,

—	kuģis un riņķvads ir aprīkots ar elektronisku reģistrēšanas un dokumentēšanas sistēmu, kas visās zvejas darbībās fiksē riņķvada savilkšanas laiku, vietu un pakāpi.

2. Izcelšanas punkts ir riņķvada savilkums līdz 80 % makreles zvejā un riņķvada savilkums līdz 90 % siļķes zvejā.

3. Ja aplenktais bars sastāv no abu sugu zivīm, izcelšanas punkts ir riņķvada savilkums līdz 80 %.

4. Pēc izcelšanas punkta sasniegšanas atlaist ūdenī nozvejotās makreles un siļķes ir aizliegts.

5. Lai novērtētu sugu sastāvu, zivju izmēru un daudzumu, pirms atlaišanas ūdenī ņem paraugus no aplenktā zivju bara.

3. pants

De minimis atbrīvojumi

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, drīkst izmest šādus daudzumus:

a)	attiecībā uz putasu (Micromesistius poutassou) – 2015. un 2016. gadā līdz 7 % un 2017. gadā līdz 6 % no gada kopējās nozvejas rūpnieciskajā zvejā ar pelaģisko trali, kurā minēto sugu ICES Vb, VI, VII zonā zvejo kā mērķsugu un apstrādā uz kuģa, lai iegūtu surimi pamatsastāvdaļu;

b)	attiecībā uz garspuru tunzivi (Thunnus alalunga) – 2015. un 2016. gadā līdz 7 % un 2017. gadā līdz 6 % no gada kopējās nozvejas garspuru tunzivs specializētajā zvejā ar pelaģiskos pāra trali (PTM) ICES VII zonā;

attiecībā uz makreli (Scomber scombrus), stavridām (Trachurus spp.), siļķi (Clupea harengus) un merlangu (Merlangius merlangus) – 2015. gadā līdz 3 % un 2016. gadā līdz 2 % no gada kopējās nozvejas pelaģiskajā zvejā ar pelaģiskajiem traleriem, kuru lielākais garums nepārsniedz 25 metrus un kuri ICES VIId zonā ar pelaģisko trali (OTM) kā mērķsugas zvejo makreles, stavridas un siļķes;

d)	2015. gadā līdz 1 % un 2016. gadā līdz 0,75 % no kaproīdu (Caproidae) KPN zvejniecībā, kurā pelaģiskie saldētājtraleri ICES VI un VII zonā ar pelaģisko trali kā mērķsugu zvejo stavridas (Trachurus spp.).

4. pants

Nozveju dokumentēšana

Zivju daudzumus, kas atlaisti ūdenī saskaņā ar 2. pantā paredzēto atbrīvojumu, un 2. panta 5. punktā prasītās paraugu ņemšanas rezultātus ieraksta zvejas žurnālā.

5. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 20. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.

(2) Padomes 1998. gada 30. marta Regula (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Zvejniecības, uz kurām attiecas šīs regulas noteikumi par izkraušanas pienākuma izpildi

1. Zvejniecības ICES Vb, VIa, VIb zonā

Kods	Pelaģiskie zvejas rīki	Mērķsugas, kam noteiktas kvotas
OTB	Grunts traļi ar traļu durvīm	Makrele, siļķe, stavridas, putasu, kaproīdas, argentīnas
OTM	Pelaģiskie traļi ar traļu durvīm (citi)	Makrele, siļķe, stavridas, putasu, kaproīdas, argentīnas
PTB	Grunts pāra traļi (citi)	Makrele
PTM	Pelaģiskie pāra traļi	Siļķe, makrele
PS	Riņķvadi	Makrele, putasu
LMH	Rokas āķu rindas	Makrele
LTL	Velcējamas āķu rindas	Makrele

2. Zvejniecības ICES VII zonā (izņemot ICES VIIa, VIId un VIIe zonu)

Kods	Pelaģiskie zvejas rīki	Mērķsugas, kam noteiktas kvotas
LMH	Rokas āķu rindas	Makrele
LTL	Velcējamas āķu rindas un makšķeres	Garspuru tunzivs
PTM	Pelaģiskie pāra traļi	Putasu, makrele, stavridas, garspuru tunzivs, kaproīdas, siļķe
OTM	Pelaģiskie traļi ar traļu durvīm	Putasu, makrele, stavridas, kaproīdas, siļķe, garspuru tunzivs
OTB	Grunts traļi ar traļu durvīm	Siļķe
PS	Riņķvadi	Makrele, stavridas

3. Zvejniecības ICES VIId un VIIe zonā

Kods	Pelaģiskie zvejas rīki	Mērķsugas, kam noteiktas kvotas
OTB	Traļi ar traļu durvīm (sīkāk neprecizēti)	Brētliņa
GND	Dreifējošie tīkli	Makrele, siļķe
LMH	Rokas āķu rindas un makšķerkāta āķu rindas	Makrele
OTM	Pelaģiskie traļi ar traļu durvīm (citi)	Brētliņa, stavridas, makrele, siļķe, kaproīdas
PTM	Pelaģiskie pāra traļi (citi)	Stavridas
PS	Riņķvadi	Makrele, stavridas

4. Zvejniecības ICES VIIa zonā

Kods	Pelaģiskie zvejas rīki	Mērķsugas, kam noteiktas kvotas
OTM	Pelaģiskie traļi ar traļu durvīm	Siļķe
PTM	Pelaģiskie pāra traļi	Siļķe
LMH	Rokas āķu rindas	Makrele
LMH	Žaunu tīkli	Siļķe

30.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 370/31

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 1394/2014

(2014. gada 20. oktobris),

ar kuru izveido izmetumu plānu dažām pelaģiskajām zvejniecībām, kas darbojas dienvidrietumu ūdeņos

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)	Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir pakāpeniski izskaust izmetumus visās Savienības zvejniecībās, ieviešot izkraušanas pienākumu tādu sugu nozvejām, uz kurām attiecas nozvejas limiti.

(2)

(3)

Beļģija, Spānija, Francija, Nīderlande un Portugāle ir tiešā veidā ieinteresētas dienvidrietumu ūdeņu zvejniecību pārvaldībā. Minētās dalībvalstis pēc apspriešanās ar Pelaģisko krājumu konsultatīvo padomi, Tāljūras flotes konsultatīvo padomi un Dienvidrietumu ūdeņu konsultatīvo padomi ir iesniegušas Komisijai kopīgu ieteikumu, kurā iekļauti īpaši pasākumi. Attiecīgās zinātniskās struktūras ir devušas zinātnisku ieguldījumu. Pasākumi, kas iekļauti kopīgajā ieteikumā, ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktu, un tāpēc atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 3. punktam tie būtu jāiekļauj šajā regulā.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu izkraušanas pienākums dienvidrietumu ūdeņos vēlākais no 2015. gada 1. janvāra būtu jāpiemēro attiecībā uz visiem kuģiem, kas iesaistījušies mazo pelaģisko sugu un lielo pelaģisko sugu zvejniecībās, un attiecībā uz minētajās zvejniecībās nozvejotām sugām, kurām ir noteikti nozvejas limiti.

(5)

Saskaņā ar kopīgo ieteikumu izmetumu plānam no 2015. gada 1. janvāra būtu jāaptver konkrētas mazo pelaģisko sugu un lielo pelaģisko sugu zvejniecības, proti, stavridu, makreles, brētliņas, Eiropas anšova, garspuru tunzivs, putasu un stavridas Trachurus murphyi zveja ICES VIII, IX un X zonā un CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2.0. zonā.

(6)

Kopīgajā ieteikumā ietvertais atbrīvojums no izkraušanas pienākuma attiecībā uz Eiropas anšova, stavridu, stavridas Trachurus murphyi un makreles nozvejām, kas gūtas zvejā ar riņķvadu ICES VIII, IX un X zonā un CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2. zonā, ir noteikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktu, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem par augstu izdzīvošanas spēju. Zinātniskie pierādījumi par augstu izdzīvošanas spēju bija sniegti kopīgajā ieteikumā, kurā bija atsauce uz konkrētu zinātnisku pētījumu par zivju izdzīvotību pēc atlaišanas ūdenī zvejā ar riņķvadu Eiropas dienvidu ūdeņos. Pētījumā konstatēts, ka izdzīvotības rādītāji ir atkarīgi no tā, cik ilgu laiku zivis pavada saspiestībā zvejas rīkā, un no zivju blīvuma zvejas rīkā – abi minētie parametri šajā zvejā parasti nav lieli. Šo informāciju izskatīja ZZTEK (otrajā plenārsēdē 2014. gadā). ZZTEK secināja: ja pieņem, ka izdzīvotības pētījuma rezultāti atspoguļo izdzīvošanas rādītājus komerciālās zvejas darbībās, ūdenī atlaisto izdzīvojušo zivju īpatsvars varētu būt lielāks par 50 %. Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 (2) 19.b panta 2. punktā ir noteikts aizliegums atlaist ūdenī makreles un siļķes, pirms zvejas rīks ir pilnībā pacelts uz zvejas kuģa, jo šādi tiek zaudētas mirušas vai mirstošas zivis. Šis izdzīvotības atbrīvojums neskar spēkā esošo aizliegumu, jo zivju atlaišana ūdenī notiek tajā zvejas darbības posmā, kurā izdzīvo liela daļa ūdenī atlaisto zivju. Tāpēc šāds atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(7)

Kopīgajā ieteikumā ir iekļauti arī četri de minimis atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma, kas līdz noteiktam apjomam piemērojami dažās zvejniecībās. ZZTEK ir izskatījusi dalībvalstu sniegtos pierādījumus un secinājusi, ka kopīgajos ieteikumos ir minēti pamatoti argumenti, kas saistīti ar lielākām nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksām un dažos gadījumos papildināti ar izmaksu kvalitatīvu novērtējumu. Ņemot vērā iepriekšminēto un to, ka citas zinātniskas informācijas nav, ir lietderīgi noteikt de minimis atbrīvojumus, ievērojot kopīgajā ieteikumā ierosināto procentuālo apjomu un nepārsniedzot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 5. punktā atļautos līmeņus.

(8)

(9)

De minimis atbrīvojums attiecībā uz garspuru tunzivi (Thunnus alalunga), kas 2015. un 2016. gadā ir līdz 7 % un 2017. gadā līdz 6 % no gada kopējās nozvejas, kura gūta garspuru tunzivs specializētajā zvejā ar pelaģisko pāra trali (PTM) ICES VIII zonā, ir noteikts, pamatojoties uz nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksu nesamērīgumu. Tās ir izmaksas par uzglabāšanu un manipulēšanu jūrā un uz sauszemes. ZZTEK novērtējumā ir norādīts uz augstākas kategorijas zivju atlasīšanas risku. Tomēr šis atbrīvojums neskar Regulas (EK) Nr. 850/98 19.a pantu. Tāpēc attiecīgais atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(10)

De minimis atbrīvojums attiecībā uz Eiropas anšovu (Engraulis encrasicolus), makreli (Scomber scombrus) un stavridām (Trachurus spp.), kas 2015. un 2016. gadā ir līdz 5 % un 2017. gadā līdz 4 % no gada kopējās nozvejas ar pelaģisko trali ICES VIII zonā, ir noteikts, pamatojoties uz grūtībām uzlabot selektivitāti šajā zvejniecībā. ZZTEK ir secinājusi, ka attiecībā uz makreli un stavridām atbrīvojums ir labi pamatots, un attiecībā uz Eiropas anšovu tā ir norādījusi uz to, ka daļēji pastāv augstākas kategorijas zivju atlasīšanas risks. Tomēr šis atbrīvojums neskar Regulas (EK) Nr. 850/98 19.a pantu. Tāpēc attiecīgais atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(11)

Pēdējais de minimis atbrīvojums attiecas uz zveju ar riņķvadu ICES VIII, IX un X zonā un CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2.0. zonā, un turpmāk nosauktajām mērķsugām tas ir noteikts šādā apmērā: 2015. un 2016. gadā līdz 5 % un 2017. gadā līdz 4 % no stavridu (Trachurus spp.) un makreles (Scomber scombrus) gada kopējās nozvejas; 2015. un 2016. gadā līdz 2 % un 2017. gadā līdz 1 % no Eiropas anšova (Engraulis encrasicolus) gada kopējās nozvejas. ZZTEK ir secinājusi, ka šis atbrīvojums ir pamatots ar argumentiem par grūtībām uzlabot selektivitāti šajā zvejniecībā. Tāpēc attiecīgais atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(12)

Visbeidzot, kopīgajā ieteikumā ir iekļauts 9 cm minimālais saglabāšanas references izmērs (MSRI) divām Eiropas anšova zvejniecībām ar mērķi nodrošināt minētās sugas mazuļu aizsardzību. ZZTEK ir izvērtējusi šo pasākumu un secinājusi, ka tas neradītu negatīvu ietekmi uz Eiropas anšova mazuļiem, palielinātu tādu nozveju apjomu, ko var pārdot lietošanai pārtikā, bet nepalielinātu zvejas izraisīto zivju mirstību, un varētu dot labumu kontroles un noteikumu izpildes ziņā. Tāpēc būtu jānosaka 9 cm MSRI Eiropas anšovam minētajās zvejniecībās.

(13)

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šī regula precizē, kā šīs regulas pielikumā norādītajās zvejniecībās no 2015. gada 1. janvāra ir pildāms Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā paredzētais izkraušanas pienākums dienvidrietumu ūdeņos, kas definēti minētās regulas 4. panta 2. punkta d) apakšpunktā.

2. pants

Izdzīvotības atbrīvojums

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, izkraušanas pienākumu nepiemēro Eiropas anšova, stavridu, stavridas Trachurus murphyi un makreles nozvejām, kas gūtas nerūpnieciskā zvejā ar riņķvadu. Visas šādas nozvejas drīkst atlaist ūdenī ar nosacījumu, ka zvejas rīks nav pilnībā pacelts uz kuģa.

3. pants

De minimis atbrīvojumi

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, drīkst izmest šādus daudzumus:

a)	attiecībā uz putasu (Micromesistius poutassou) – 2015. un 2016. gadā līdz 7 % un 2017. gadā līdz 6 % no gada kopējās nozvejas rūpnieciskajā zvejā ar pelaģisko trali, kurā minēto sugu ICES VIII zonā zvejo kā mērķsugu un apstrādā uz kuģa, lai iegūtu surimi pamatsastāvdaļu;

b)	attiecībā uz garspuru tunzivi (Thunnus alalunga) – 2015. un 2016. gadā līdz 7 % un 2017. gadā līdz 6 % no gada kopējās nozvejas garspuru tunzivs specializētajā zvejā ar pelaģisko pāra trali (PTM) ICES VIII zonā;

c)	attiecībā uz Eiropas anšovu (Engraulis encrasicolus), makreli (Scomber scombrus) un stavridām (Trachurus spp.) – 2015. un 2016. gadā līdz 5 % un 2017. gadā līdz 4 % no gada kopējās nozvejas ar pelaģisko trali ICES VIII zonā;

attiecībā uz turpmāk minēto mērķsugu zveju ar riņķvadu ICES VIII, IX un X zonā un CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2.0. zonā – 2015. un 2016. gadā līdz 5 % un 2017. gadā līdz 4 % no stavridu (Trachurus spp.) un makreles (Scomber scombrus) gada kopējās nozvejas; 2015. un 2016. gadā līdz 2 % un 2017. gadā līdz 1 % no Eiropas anšova (Engraulis encrasicolus) gada kopējās nozvejas.

4. pants

Minimālais saglabāšanas references izmērs

Minimālais saglabāšanas references izmērs Eiropas anšovam (Engraulis encrasicolus) ICES IX zonā un CECAF 34.1.2. zonā ir 9 cm.

5. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 20. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.

(2) Padomes 1998. gada 30. marta Regula (EK) Nr. 850/98 par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Zvejniecības, uz kurām attiecas šīs regulas noteikumi par izkraušanas pienākuma izpildi

Zvejniecības ICES VIII zonā

Kods	Pelaģiskās zvejas rīks	Mērķsugas, kam noteiktas kvotas
PS	Riņķvadi	Stavridas, makrele, brētliņa, Eiropas anšovs
PTM	Pelaģiskie pāra traļi	Stavridas, makrele, Eiropas anšovs, garspuru tunzivs
OTM	Pelaģiskie traļi ar traļu durvīm	Stavridas, makrele, Eiropas anšovs, garspuru tunzivs, putasu
LHM/LTL/BB	Rokas āķu rindas un makšķerkāta āķu rindas (mehanizētas), laivas zvejai ar ēsmu, velcējamas āķu rindas	Garspuru tunzivs, makrele

Zvejniecības ICES IX zonā

Kods	Pelaģiskās zvejas rīks	Mērķsugas, kam noteiktas kvotas
PS	Riņķvadi	Stavridas, makrele, Eiropas anšovs
LHM/LTL/BB	Rokas āķu rindas un makšķerkāta āķu rindas (mehanizētas), laivas zvejai ar ēsmu, velcējamas āķu rindas	Garspuru tunzivs, makrele
LL	Āķu jedas	Garspuru tunzivs
GND/SB	Nerūpnieciskā zveja	Stavridas

Zvejniecības ICES X zonā

Kods	Pelaģiskās zvejas rīks	Mērķsugas, kam noteiktas kvotas
LHP/BB	Laivas zvejai ar ēsmu	Garspuru tunzivs
LLD	Āķu jedas	Garspuru tunzivs
PS	Nerūpnieciskā zveja ar riņķvadu	Stavrida Trachurus murphyi

Zvejniecības CECAF 34.1.1., 34.1.2., 34.2.0. zonā

Kods	Pelaģiskās zvejas rīks	Mērķsugas, kam noteiktas kvotas
PS	Riņķvadi	Stavrida Trachurus murphyi
LHP/BB	Rokas āķu rindas, laivas zvejai ar ēsmu un makšķerkāta āķu rindas (ar roku darbināmas)	Garspuru tunzivs
LLD	Āķu jedas	Garspuru tunzivs

30.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 370/35

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 1395/2014

(2014. gada 20. oktobris),

ar kuru izveido izmetumu plānu dažām mazo pelaģisko sugu zvejniecībām un rūpnieciskajām zvejniecībām, kas darbojas Ziemeļjūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)	Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir pakāpeniski izskaust izmetumus visās Savienības zvejniecībās, ieviešot izkraušanas pienākumu tādu sugu nozvejām, uz kurām attiecas nozvejas limiti.

(2)

Ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt izmetumu plānus uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, un šim nolūkam izmantot deleģētu tiesību aktu, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, kurus izstrādājušas dalībvalstis kopīgi ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm.

(3)

Beļģija, Dānija, Vācija, Francija, Nīderlande, Zviedrija un Apvienotā Karaliste ir tiešā veidā ieinteresētas Ziemeļjūras zvejniecību pārvaldībā. Minētās dalībvalstis pēc apspriešanās ar Pelaģisko krājumu konsultatīvo padomi un Ziemeļjūras konsultatīvo padomi ir iesniegušas Komisijai kopīgus ieteikumus. Attiecīgās zinātniskās struktūras ir devušas zinātnisku ieguldījumu. Pasākumi, kas iekļauti kopīgajā ieteikumā, ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktu, un tāpēc atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 3. punktam tie būtu jāiekļauj šajā regulā.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu izkraušanas pienākums Ziemeļjūrā vēlākais no 2015. gada 1. janvāra būtu jāpiemēro attiecībā uz visiem kuģiem, kas iesaistījušies mazo pelaģisko sugu zvejniecībās un rūpnieciskajās zvejniecībās, un attiecībā uz minētajās zvejniecībās nozvejotām sugām, kurām ir noteikti nozvejas limiti.

(5)	Saskaņā ar kopīgo ieteikumu izmetumu plānam no 2015. gada 1. janvāra būtu jāaptver konkrētas zvejniecības Ziemeļjūrā, t. i., makreles, siļķes, stavridu, putasu, Ziemeļatlantijas argentīnas un brētliņas zvejniecības, kā arī Esmarka mencas, brētliņas un tūbīšu rūpnieciskās zvejniecības.

(6)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punkta b) apakšpunktu kopīgajā ieteikumā ir iekļauts atbrīvojums no izkraušanas pienākuma, kuru ar riņķvadu nozvejotām makrelēm un siļķēm piemēro ar konkrētiem nosacījumiem, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem par augstu izdzīvošanas spēju. Zinātniskos pierādījumus par augstu izdzīvošanas spēju ir sniegusi Sheiveningenas grupa, kopīgajā ieteikumā norādot uz vairākiem zinātniskiem pētījumiem par zivju izdzīvotību pēc atlaišanas ūdenī zvejā ar riņķvadu. Minētajos pētījumos konstatēts, ka izdzīvotības rādītāji ir atkarīgi no tā, cik ilgu laiku zivis pavada saspiestībā zvejas rīkā, un no zivju blīvuma zvejas rīkā – abi minētie parametri šajā zvejā parasti nav lieli. ZZTEK ir izskatījusi šo informāciju plenārsēdē 14-02. ZZTEK secināja: ja pieņem, ka izdzīvotības pētījumu rezultāti atspoguļo izdzīvošanas rādītājus komerciālās zvejas darbībās, ūdenī atlaisto izdzīvojušo makreļu īpatsvars varētu būt aptuveni 70 % un zivju blīvums būtu daudz mazāks par blīvumu, kurā novēro siļķu mirstības pieaugumu. Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 (2) 19.b panta 2. punktā ir noteikts aizliegums atlaist ūdenī makreles un siļķes, pirms zvejas rīks ir pilnībā pacelts uz zvejas kuģa, jo šādi tiek zaudētas mirušas vai mirstošas zivis. Šis atbrīvojums, kas balstās uz izdzīvotību, neskar spēkā esošo aizliegumu, jo zivju atlaišana ūdenī notiks tajā zvejas darbības posmā, kurā izdzīvo liela daļa ūdenī atlaisto zivju. Tāpēc šāds atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(7)

Kopīgais ieteikums ietver arī de minimis atbrīvojumu no nozvejas izkraušanas pienākuma, lai šādi nepieļautu nesamērīgas izmaksas par nevēlamas nozvejas manipulēšanu, piemēram, par uzglabāšanu, darbaspēku, dzesēšanu ar ledu, un ņemot vērā grūtības palielināt selektivitāti pelaģiskajā zvejā ICES IVb un IVc rajonā uz dienvidiem no 54 grādiem ziemeļu platuma, kur kā mērķsugas iegūst makreli, stavridas un siļķi. Šis atbrīvojums ir pamatots ar zinātniskiem pierādījumiem, ko sniegušas dalībvalstis, kuras iesaistītas kopīgā ieteikuma sagatavošanā, un to ir izskatījusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK). ZZTEK konstatēja, ka kopīgajā ieteikumā ir sniegti kvalitatīvi argumenti, kas pamato de minimis atbrīvojumu ar nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksu nesamērīgumu. Ņemot vērā iepriekšminēto un to, ka citas zinātniskas informācijas nav, ir lietderīgi noteikt de minimis atbrīvojumu, ievērojot kopīgajos ieteikumos ierosinātos procentuālos apjomus un nepārsniedzot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta c) apakšpunktā atļautos līmeņus. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(8)	Lai nodrošinātu pienācīgu kontroli, būtu jānosaka īpašas prasības par to nozveju dokumentēšanu, kuras ietilpst šīs regulas darbības jomā un kurām noteikti atbrīvojumi.

(9)	Tā kā šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu saimniecisko darbību un zvejas sezonas plānošanu, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas.

(10)	Lai iekļautos Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā noteiktajā grafikā, šī regula būtu jāpiemēro no 2015. gada 1. janvāra. Saskaņā ar minētās regulas 15. panta 6. punktu šīs regulas piemērošanas laikposms nedrīkstētu pārsniegt trīs gadus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šī regula precizē, kā šīs regulas pielikumā norādītajās zvejniecībās no 2015. gada 1. janvāra ir pildāms Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā paredzētais izkraušanas pienākums Ziemeļjūrā, kā definēts minētās regulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

2. pants

Izdzīvotības atbrīvojums

1. Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, izkraušanas pienākumu nepiemēro makreles un siļķes nozvejām, kas gūtas zvejā ar riņķvadu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

—	nozvejotās zivis tiek atlaistas ūdenī, pirms riņķvada savilkums ir sasniedzis noteiktu pakāpi, kas izteikta procentuāli un precizēta šā panta 2. un 3. punktā (“izcelšanas punkts”),

—	riņķvads ir aprīkots ar redzamu stoderi, kura skaidri norāda izcelšanas punkta robežu,

—	kuģis un riņķvads ir aprīkots ar elektronisku reģistrēšanas un dokumentēšanas sistēmu, kas visās zvejas darbībās fiksē riņķvada savilkšanas laiku, vietu un pakāpi.

2. Izcelšanas punkts ir riņķvada savilkums līdz 80 % makreles zvejā un riņķvada savilkums līdz 90 % siļķes zvejā.

3. Ja aplenktais bars sastāv no abu sugu zivīm, izcelšanas punkts ir riņķvada savilkums līdz 80 %.

4. Pēc izcelšanas punkta sasniegšanas atlaist ūdenī nozvejotās makreles un siļķes ir aizliegts.

5. Lai novērtētu sugu sastāvu, zivju izmēru un daudzumu, pirms atlaišanas ūdenī ņem paraugus no aplenktā zivju bara.

3. pants

De minimis atbrīvojums

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, drīkst izmest šādus daudzumus: 2015. gadā līdz 3 % un 2016. gadā līdz 2 % no makreles, stavridu, siļķes un merlanga gada kopējās nozvejas pelaģiskajā zvejā ar pelaģiskajiem traleriem, kuru lielākais garums nepārsniedz 25 metrus un kuri ICES IVb un IVc zonā uz dienvidiem no 54 grādiem ziemeļu platuma ar pelaģisko trali (OTM) kā mērķsugas zvejo makreli, stavridas un siļķi.

4. pants

Nozveju dokumentēšana saskaņā ar atbrīvojumiem

1. To zivju daudzumus, kas atlaistas ūdenī saskaņā ar 2. pantā paredzēto atbrīvojumu, un 2. panta 5. punktā prasītās paraugu ņemšanas rezultātus ieraksta zvejas žurnālā.

2. To zivju daudzumus, kas atlaistas ūdenī saskaņā ar 3. pantā paredzēto atbrīvojumu, ieraksta zvejas žurnālā.

5. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 20. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.

(2) OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp.

PIELIKUMS

Mazo pelaģisko sugu zvejniecības ICES IIIa zonā (Skageraks un Kategats):

Kods	Pelaģiskās zvejas rīks	Mērķsuga
OTM un PTM	Pelaģiskie traļi ar traļu durvīm un pelaģiskie pāra traļi	Siļķe, makrele, putasu, stavridas, brētliņa (lietošanai pārtikā)
PS	Riņķvadi	Siļķe, makrele, brētliņa (lietošanai pārtikā)
OTB un PTB (1)	Grunts traļi ar traļu durvīm un grunts pāra traļi	Siļķe, makrele, brētliņa (lietošanai pārtikā)
GNS un GND (2)	Nostiprināti žaunu tīkli un dreifējoši žaunu tīkli	Makrele, siļķe
LLS, LHP un LHM	Nostiprinātas āķu jedas, rokas āķu rindas un makšķerkāta āķu rindas (ar roku darbināmas) un rokas āķu rindas un makšķerkāta āķu rindas (mehanizētās)	Makrele
MIS	Dažādi zvejas rīki, tostarp zivju krātiņveida lamatas, zivju grozi un murdi	Makrele, siļķe, brētliņa (lietošanai pārtikā)

Mazo pelaģisko sugu zvejniecības ICES IV zonā (Ziemeļjūra):

Kods	Pelaģiskās zvejas rīks	Mērķsuga, kam noteiktas kvotas
OTM un PTM	Pelaģiskie traļi ar traļu durvīm un pelaģiskie pāra traļi (arī TR3)	Siļķe, makrele, stavridas, Ziemeļatlantijas argentīna, putasu, brētliņa (lietošanai pārtikā)
PS	Riņķvadi	Siļķe, makrele, stavridas, putasu
GNS un GND (3)	Nostiprināti žaunu tīkli un dreifējoši žaunu tīkli	Makrele, siļķe
GTR	Vairāksienu tīkli	Makrele
LLS, LHP un LHM	Nostiprinātas āķu jedas, rokas āķu rindas un makšķerkāta āķu rindas (ar roku darbināmas) un rokas āķu rindas un makšķerkāta āķu rindas (mehanizētās)	Makrele
MIS	Dažādi zvejas rīki, tostarp zivju krātiņveida lamatas, zivju grozi un murdi	Siļķe, brētliņa (lietošanai pārtikā)

3.	Citas zvejniecības, kurās kuģi specializētā zvejā gūst tādu mazo pelaģisko sugu nozvejas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā un uz kurām neattiecas šā pielikuma 1. un 2. punkts.

Rūpnieciskās zvejniecības Savienības ūdeņos ICES IIIa un IV zonā:

Kods	Zvejas rīks	Mērķsuga, kam noteiktas kvotas
Visi traļi	Traļi, kuriem linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.	Tūbītes, brētliņa, Esmarka menca
PS	Riņķvadi	Tūbītes, brētliņa, Esmarka menca

(1) Grunts traļi ar traļu durvīm un grunts pāra traļi, kuriem linuma acs izmērs < 70 mm.

(2) Linuma acs izmērs 50–99 mm.

(3) Linuma acs izmērs 50–90 mm.

30.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 370/40

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 1396/2014

(2014. gada 20. oktobris),

ar kuru izveido izmetumu plānu zvejniecībām, kas darbojas Baltijas jūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)	Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir pakāpeniski izskaust izmetumus visās Savienības zvejniecībās, ieviešot izkraušanas pienākumu tādu sugu nozvejām, uz kurām attiecas nozvejas limiti.

(2)

Ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt izmetumu plānus uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, un šim nolūkam izmantot deleģētu tiesību aktu, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, kurus izstrādājušas dalībvalstis, kas apspriedušās ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm.

(3)

Dānija, Vācija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija un Zviedrija ir tiešā veidā ieinteresētas Baltijas jūras zvejniecību pārvaldībā. Minētās dalībvalstis pēc apspriešanās ar Baltijas jūras konsultatīvo padomi ir iesniegušas Komisijai kopīgu ieteikumu (2). Attiecīgās zinātniskās struktūras ir devušas zinātnisku ieguldījumu. Pasākumi, kas iekļauti kopīgajā ieteikumā, ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktu, un tāpēc atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 3. punktam tie būtu jāiekļauj šajā regulā.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu izkraušanas pienākums Baltijas jūrā no 2015. gada 1. janvāra būtu jāpiemēro tādu mazo pelaģisko sugu nozvejai, uz kurām attiecas nozvejas limiti, respektīvi, reņģes un brētliņas zvejniecībās, un rūpnieciskajās zvejniecībās. Ne vēlāk kā no minētās dienas tas būtu jāpiemēro arī šādai nozvejai laša zvejniecībās. Baltijas jūrā ir zvejniecības, kurās par galveno sugu tiek uzskatīta menca. Jūras zeltplekste ir suga, uz kuru attiecas nozvejas limiti, un to gūst galvenokārt kā piezveju dažās mencas zvejniecībās. Tātad saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta b) apakšpunktu izkraušanas pienākums attiecībā uz mencu būtu jāpiemēro vēlākais no 2015. gada 1. janvāra un attiecībā uz jūras zeltpleksti vēlākais no 2017. gada 1. janvāra. Tāpēc saskaņā ar kopīgo ieteikumu šim izmetumu plānam attiecīgi no 2015. gada 1. janvāra vai no 2017. gada 1. janvāra būtu jāaptver visas reņģes, brētliņas, laša, mencas un jūras zeltplekstes nozvejas, kas gūtas zvejniecībās Baltijas jūrā.

(5)

Kopīgais ieteikums no izkraušanas pienākuma atbrīvo mencu un lasi, kas nozvejots ar zivju krātiņveida lamatām, zivju groziem, kūriem un murdiem. Šā atbrīvojuma pamatā ir zinātniski pierādījumi par augstu izdzīvošanas spēju, kurus iesniedzis Baltijas jūras zvejniecības forums (BALTFISH) un recenzējusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK). ZZTEK atzīmēja, ka BALTFISH kopīgajā ieteikumā (3) ir atrodama lielākā daļa informācijas, kas vajadzīga, lai pamatotu šāda tipa atbrīvojumus. ZZTEK secināja: tā kā attiecīgie zvejas rīki darbojas, iesprostojot zivis statiskās ietaisēs, nevis, piemēram, zivīm iepinoties vai uzķeroties uz āķa, šķiet saprātīgi pieņemt, ka šo rīku izraisītā zivju mirstība būs zema, parasti mazāka nekā 10 %. Tomēr ZZTEK ieteica turpināt darbu, lai pārliecinātos, vai pieņēmums par zemāku mirstību ir pamatots, kā arī turpināt pētīt manipulācijas praksi un dominējošos vides apstākļus. Tāpēc attiecīgais atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(6)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 10. punktā noteikts: lai nodrošinātu jūras organismu mazuļu aizsardzību, var noteikt minimālo saglabāšanas references izmēru. Patlaban attiecībā uz mencu piemēro minimālo izmēru 38 cm, kā paredzēts Padomes Regulā (EK) Nr. 2187/2005 (4). ZZTEK recenzētie zinātniskie pierādījumi ir labvēlīgi tam, lai attiecībā uz mencu noteiktu minimālo saglabāšanas references izmēru 35 cm. Konkrēti ZZTEK secināja, ka bioloģiskā ziņā varētu būt pamats samazināt pašreizējo minimālo izmēru (38 cm), lai samazinātu pašreizējos izmetumu apjomus. Turklāt ZZTEK secināja, ka saskaņā ar izkraušanas pienākumu, ja mencas minimālais saglabāšanas references izmērs būs 35 cm, samazināsies tādas nozvejas apjoms, ko nedrīkst pārdot lietošanai pārtikā, un ka nav ar pirmo nārstu saistītu argumentu, kas būtu labvēlīgi 38 cm liela minimālā saglabāšanas references izmēra noteikšanai mencai Baltijas jūrā. Tāpēc būtu jānosaka 35 cm liels minimālais saglabāšanas references izmērs mencai Baltijas jūrā.

(7)	Lai iekļautos Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā noteiktajā grafikā, šī regula būtu jāpiemēro no 2015. gada 1. janvāra. Saskaņā ar minētās regulas 15. panta 6. punktu šīs regulas piemērošanas laikposms nedrīkstētu pārsniegt trīs gadus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šī regula precizē, kā pildāms Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā paredzētais izkraušanas pienākums Baltijas jūrā, kas definēta minētās regulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā:

a)	no 2015. gada 1. janvāra attiecībā uz reņģes, brētliņas, laša un mencas zvejniecībām;

b)	no 2017. gada 1. janvāra attiecībā uz jūras zeltpleksti visās zvejniecībās.

2. pants

Izdzīvotības atbrīvojums

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, izkraušanas pienākums neattiecas uz mencu un lasi, kas nozvejots ar zivju krātiņveida lamatām, zivju groziem, kūriem un murdiem. Visas šādas mencas un lašus drīkst izlaist atpakaļ jūrā.

3. pants

Minimālais saglabāšanas references izmērs

Minimālais saglabāšanas references izmērs mencai Baltijas jūrā ir 35 cm.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 20. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.

(2) Augsta līmeņa grupas BALTFISH kopīgais ieteikums par Baltijas jūrai paredzēta izmetumu plāna struktūru, nosūtīts 2014. gada 27. maijā.

(3) http://stecf.jrc.ec.europa.eu/documents/43805/812327/2014-07_STECF+PLEN+14-02_Final+Report_JRCxxx.pdf

(4) OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp.

30.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 370/42

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 1397/2014

(2014. gada 22. oktobris),

ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 318/2013, ar ko pieņem 2016. līdz 2018. gada ad hoc moduļu programmu darbaspēka izlases veida apsekojumam, kas paredzēts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 9. marta Regulu (EK) Nr. 577/98 par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā (1) un jo īpaši tās 7.a panta 4. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 318/2013 (2) pieņēma ad hoc moduļu programmu darbaspēka izlases veida apsekojumam 2016.–2018. gadam. Tajā katram ad hoc modulim definē priekšmetu, pārskata periodu, izlases lielumu un rezultātu nosūtīšanas termiņu.

(2)	Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 545/2014 (3) minētajā programmā definē arī sarakstu un aprakstu par specializētās informācijas jomu katram ad hoc apakšmodulim (“ad hoc apakšmoduļi”).

(3)	Lai nodrošinātu to, ka Regula (ES) Nr. 318/2013 ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 577/98 grozīto redakciju, Regulai (ES) Nr. 318/2013 būtu jāpievieno katra ad hoc apakšmoduļa apzīmējums un apraksts.

(4)	Tādēļ Regula (ES) Nr. 318/2013 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 318/2013 pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 22. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 77, 14.3.1998., 3. lpp.

(2) Komisijas 2013. gada 8. aprīļa Regula (ES) Nr. 318/2013, ar ko pieņem 2016. līdz 2018. gada ad hoc moduļu programmu darbaspēka izlases veida apsekojumam, kas paredzēts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 (OV L 99, 9.4.2013., 11. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 545/2014, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā (OV L 163, 29.5.2014., 10. lpp.).

PIELIKUMS

“PIELIKUMS

DARBASPĒKA APSEKOJUMS

Ad hoc moduļu daudzgadu programma

1. JAUNIEŠI DARBA TIRGŪ

Pārskata periods: 2016. gads.

Apakšmoduļi (jomas, par kurām sniedzama sīkāka informācija):

1. apakšmodulis: izglītība

Mērķis: sniegt sīkāku informāciju par jauniešu izglītību, apzinot aspektus, kas varētu ietekmēt viņu karjeras iespējas.

2. apakšmodulis: darba vietas meklēšana

Mērķis: iegūt informāciju par jauniešu individuālu pieeju, meklējot darba vietu, un par palīdzību, ko tie saņem, meklējot darba vietu; novērtēt jauniešu pašnovērtējumu par to, vai viņu izglītības līmenis atbilst pašreizējās darba vietas prasībām.

2. PAŠNODARBINĀTĪBA

Pārskata periods: 2017. gads.

Apakšmoduļi (jomas, par kurām sniedzama sīkāka informācija):

1. apakšmodulis: ekonomiski atkarīga pašnodarbinātība

Mērķis: noteikt ekonomiski atkarīgo pašnodarbināto skaitu. Šai grupai ir kopīgas iezīmes gan ar darba ņēmējiem, gan ar pašnodarbinātajiem, kā dēļ to profesionālais statuss ir pretrunīgs.

2. apakšmodulis: pašnodarbināto darba apstākļi

Mērķis: analizēt pašnodarbināto darba apstākļus un galvenos iemeslus kļūšanai par pašnodarbināto.

3. apakšmodulis: pašnodarbinātie un darba ņēmēji

Mērķis: salīdzināt pašnodarbināto un darba ņēmēju attieksmi un perspektīvas, piemēram, profesionālās apmierinātības līmeni.

3. DARBA UN ĢIMENES DZĪVES SASKAŅOŠANA

Pārskata periods: 2018. gads.

Apakšmoduļi (jomas, par kurām sniedzama sīkāka informācija):

1. apakšmodulis: aprūpes pienākumi

Mērķis: noteikt, ciktāl bērnu un citu apgādājamo aprūpei piemērotu pakalpojumu pieejamība ietekmē cilvēku līdzdalību darbaspēkā.

2. apakšmodulis: darba grafika elastīgums

Mērķis: no darba un ģimenes dzīves saskaņošanas viedokļa analizēt darba vietā piedāvāto elastīgumu.

3. apakšmodulis: karjeras pārtraukumi un bērna kopšanas atvaļinājums

Mērķis: noteikt karjeras pārtraukumus, kas saistīti ar bērnu vai citu apgādājamo aprūpi, īpaši bērna kopšanas atvaļinājumu, un analizēt to ilgumu.”

30.12.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 370/44

KOMISIJAS LĒMUMS

(2014. gada 18. decembris),

ar ko groza Lēmumu 2000/532/EK par atkritumu sarakstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2014/955/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (1) un jo īpaši tās 7. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Savienības saraksts, kurā ir iekļauti bīstamie atkritumi (turpmāk “atkritumu saraksts”), tika izveidots ar Padomes Lēmumu 94/904/EK (2), un minētais lēmums ir aizstāts ar Padomes Lēmumu 2000/532/EK (3).

(2)	Direktīva 2008/98/EK paredz, ka bīstamo īpašību apzīmējumus H 4, H 5, H 6, H 7, H 8, H 10, H 11 un H 14 piešķir, balstoties uz kritērijiem, kas noteikti Padomes Direktīvas 67/548/EEK (4) VI pielikumā.

(3)

No 2015. gada 1. jūnija Direktīva 67/548/EEK tiks aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (5), lai atspoguļotu tehnikas un zinātnes attīstību. Atkāpjoties līdz 2017. gada 1. jūnijam Direktīvu 67/548/EEK var piemērot dažiem maisījumiem, ja tie tikuši klasificēti, marķēti un iepakoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/45/EK (6) un laisti tirgū pirms 2015. gada 1. jūnija.

(4)

Attiecīgos gadījumos Lēmumā 2000/532/EK paredzētās prasības par atkritumu klasifikāciju par bīstamiem atkritumiem attiecībā uz bīstamajām īpašībām H 3–H 8, H 10 un H 11 ir jāpielāgo tehnikas un zinātnes attīstībai un jāsaskaņo ar jauniem tiesību aktiem ķīmisko vielu jomā. Šīs prasības ir iekļautas Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā.

(5)

Ir jāgroza pielikums Lēmumā 2000/532/EK, ar ko izveido atkritumu sarakstu, lai to saskaņotu ar Regulā (EK) Nr. 1272/2008 izmantoto terminoloģiju. Ir lietderīgi atsaukties uz Komisijas Regulu (EK) Nr. 440/2008 (7) vai citām starptautiski atzītām testēšanas metodēm un vadlīnijām gadījumos, kad bīstamo īpašību apzīmējumu piešķiršanas nolūkā veic testus.

(6)	Īpašības, kas padara atkritumus par bīstamiem, ir precīzi definētas Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā. Tāpēc Lēmuma 2000/532/EK 2. pantā iekļautās īpašības, kam jāpiemīt atkritumiem, lai tos varētu uzskatīt par bīstamiem saistībā ar apzīmējumiem H 3–H 8, H 10 un H 11, ir kļuvušas liekas.

(7)	Prasības, kas paredzētas Lēmuma 2000/532/EK 3. pantā, ir iekļautas Direktīvas 2008/98/EK 7. panta 2. un 3. punktā. Tāpēc tās ir kļuvušas liekas.

(8)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Direktīvas 2008/98/EK 39. pantā minētā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2000/532/EK groza šādi:

1)	lēmuma 2. un 3. pantu svītro;

2)	pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 1. jūnija.

Briselē, 2014. gada 18. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.

(2) Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmums 94/904/EK, ar kuru izveidots bīstamo atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta 4. punktu Padomes Direktīvā 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem (OV L 356, 31.12.1994., 14. lpp.).

(3) Padomes 2000. gada 3. maija Lēmums 2000/532/EK, ar ko aizstāj Lēmumu 94/3/EK, ar kuru izveidots atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta a) punktu Padomes Direktīvā 75/442/EEK par atkritumiem, un Padomes Lēmumu 94/904/EK, ar kuru izveidots bīstamo atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta 4. punktu Padomes Direktīvā 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem (OV L 226, 6.9.2000., 3. lpp.).

(4) Padomes 1967. gada 27. jūnija Direktīva 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (OV 196, 16.8.1967., 1. lpp.).

(5) Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 31. maija Direktīva 1999/45/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (OV L 200, 30.7.1999., 1. lpp.).

(7) Komisijas 2008. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 440/2008 par testēšanas metožu noteikšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (OV L 142, 31.5.2008., 1. lpp.).

PIELIKUMS

ATKRITUMU SARAKSTS, KAS MINĒTS DIREKTĪVAS 2008/98/EK 7. PANTĀ

DEFINĪCIJAS

Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:

1)	“bīstama viela” ir viela, kas ir klasificēta kā bīstama, jo tā atbilst kritērijiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 2. līdz 5. daļā;

2)	“smagie metāli” ir visi antimona, arsēna, kadmija, hroma (VI), vara, svina, dzīvsudraba, niķeļa, selēna, telūra, tallija un alvas savienojumi, ieskaitot šo materiālu metāliskās formas, ciktāl tās klasificētas kā bīstamas vielas;

3)	“polihlorbifenili un polihlorterfenili” (“PHB”) ir PHB, kā noteikts Padomes Direktīvas 96/59/EK (1) 2. panta a) punktā;

4)	“pārejas metāli” ir visi šie metāli: visi skandija, vanādija, mangāna, kobalta, vara, itrija, niobija, hafnija, volframa, titāna, hroma, dzelzs, niķeļa, cinka, cirkonija, molibdēna un tantala savienojumi, ieskaitot šo materiālu metāliskās formas, ciktāl tās klasificētas kā bīstamas vielas;

5)	“stabilizācija” ir procesi, kuros maina atkritumu komponentu bīstamību, tādējādi pārvēršot bīstamos atkritumus par nebīstamiem atkritumiem;

6)	“cietināšana” ir procesi, kuros maina tikai atkritumu agregātstāvokli, izmantojot piedevas un nemainot atkritumu ķīmiskās īpašības;

7)	“daļēji stabilizēti atkritumi” ir atkritumi, kas pēc stabilizēšanas satur bīstamus komponentus, kuri nav pilnīgi pārveidoti par nebīstamiem komponentiem un kuri īstermiņā, vidējā termiņā vai ilgtermiņā var izdalīties vidē.

NOVĒRTĒŠANA UN KLASIFIKĀCIJA

1. Atkritumu bīstamo īpašību novērtēšana

Novērtējot atkritumu bīstamās īpašības, piemēro kritērijus, kas noteikti Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā. Bīstamības īpašību HP 4, HP 6 un HP 8 novērtēšanā piemēro katrai vielai noteiktās robežvērtības, kā norādīts Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā. Ja vielas saturs atkritumos ir mazāks par robežvērtību, šo vielu robežlielumu aprēķinos neiekļauj. Ja atkritumu bīstamā īpašība novērtēta, veicot testus un izmantojot bīstamo vielu koncentrācijas, kas norādītas Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā, noteicošie ir testa rezultāti.

2. Atkritumu klasificēšana par bīstamiem

Atkritumus, kuri atkritumu sarakstā apzīmēti ar zvaigznīti (*), uzskata par bīstamiem atkritumiem saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK, izņemot gadījumus, ja piemērojams minētās direktīvas 20. pants.

Attiecībā uz atkritumiem, kuriem varētu piešķirt bīstamu un nebīstamu atkritumu kodus, piemēro turpmāk minētus nosacījumus.

—

Saskaņotajā atkritumu sarakstā iekļaut atkritumus, kas apzīmēti kā bīstami un par kuriem ir īpaša vai vispārīga atsauce “bīstamas vielas”, ir pamatoti tikai tādiem atkritumiem, kas satur attiecīgās bīstamās vielas, kuru dēļ atkritumiem piemīt viena vai vairākas no bīstamajām īpašībām H 1–H 8 un/vai H 10–H 15, kas uzskaitītas Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā. Bīstamās īpašības H 9 “infekciozs” novērtēšanu veic saskaņā ar attiecīgajiem dalībvalstu tiesību aktiem vai atsauces dokumentiem.

—

Bīstamu īpašību var novērtēt, balstoties uz vielu koncentrāciju atkritumos, kā norādīts Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā, vai, ja vien nav norādīts citādi Regulā (EK) Nr. 1272/2008, veicot testēšanu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 440/2008 vai citām starptautiski atzītām testēšanas metodēm un vadlīnijām, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1272/2008 7. pantu attiecībā uz izmēģinājumiem ar cilvēkiem un dzīvniekiem.

—

Par bīstamiem klasificē atkritumus, kas satur polihlordibenzo-p-dioksīnus un polihlordibenzofurānus (PHDD/PHDF), DDT (1,1,1-trihlor-2,2-bis (4-hlorfenil)etāns), hlordānu, heksahlorcikloheksānus (ieskaitot lindānu), dieldrīnu, endrīnu, heptahloru, heksahlorbenzolu, hlordekonu, aldrīnu, pentahlorbenzolu, mireksu, toksafēnu, heksabrombifenilus un/vai PHB koncentrācijās, kas pārsniedz robežvērtības, kuras norādītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 850/2004 (2) IV pielikumā.

—

Koncentrācijas robežvērtības, kas noteiktas Direktīvas 2008/98/EK III pielikumā, nepiemēro tīru metālu sakausējumiem kompaktā formā (nav piesārņoti ar bīstamām vielām). Tie atkritumu sakausējumi, kurus uzskata par bīstamiem atkritumiem, ir īpaši uzskaitīti šajā sarakstā un apzīmēti ar zvaigznīti (*).

—

Vajadzības gadījumā, nosakot atkritumu bīstamās īpašības, var ņemt vērā šādas piezīmes, kas iekļautas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikumā:

—	1.1.3.1. Piezīmes par vielu identifikāciju, klasifikāciju un marķēšanu: B, D, F, J, L, M, P, Q, R un U piezīme.

—	1.1.3.2. Piezīmes attiecībā uz maisījumu klasifikāciju un marķēšanu: 1., 2., 3. un 5. piezīme.

—	Pēc atkritumu bīstamo īpašību novērtēšanas saskaņā ar šo metodi, atkritumus ieraksta atkritumu sarakstā attiecīgi kā bīstamus vai nebīstamus atkritumus. Visus pārējos atkritumus saskaņotajā atkritumu sarakstā uzskata par nebīstamiem atkritumiem.

ATKRITUMU SARAKSTS

Dažādi atkritumu veidi sarakstā pilnībā definēti ar sešciparu kodu un attiecīgiem nodaļu divciparu un četrciparu kodiem. Tas nozīmē, ka atkritumus sarakstā identificē šādā secībā:

—

identificē atkritumu rašanās avotu 01. līdz 12. nodaļā vai 17. līdz 20. nodaļā, un attiecīgajiem atkritumiem nosaka sešciparu kodu (izņemot kodus, kas šajās nodaļās beidzas ar ciparu 99). Jāņem vērā, ka atsevišķas ražošanas vienības darbības veidi var būt jāklasificē vairākās nodaļās. Piemēram, autobūves atkritumi pēc procesa posmiem uzskaitīti 12. nodaļā (metālu mehāniskā apstrāde un virsmas apdare), 11. nodaļā (neorganiskie atkritumi, kas satur metālus no metālapstrādes un metālu pārklājumiem) un 08. nodaļā (pārklājumu lietošanas atkritumi),

—	ja atbilstīgais atkritumu kods nav atrodams 01. līdz 12. nodaļā vai 17. līdz 20. nodaļā, lai identificētu atkritumus, jāizskata 13., 14. un 15. nodaļa,

—	ja nav piemērojams neviens no šiem kodiem, atkritumi jāidentificē saskaņā ar 16. nodaļu,

—	ja atkritumi nav atrodami 16. nodaļā, jāizmanto kods 99 (citur neminēti atkritumi) saraksta daļā, kas attiecas uz pirmajā posmā noteikto darbības veidu.

RĀDĪTĀJS

Saraksta nodaļas

01.	Atkritumi, kas radušies minerālu izpētē, ieguvē, karjeru izstrādē, fizikālā un ķīmiskā apstrādē
02.	Lauksaimniecības, dārzkopības, akvakultūras, mežsaimniecības, medniecības un zvejniecības, pārtikas ražošanas un apstrādes atkritumi
03.	Atkritumi, kas radušies kokapstrādē, plākšņu un mēbeļu, celulozes, papīra un kartona ražošanā
04.	Atkritumi, kas radušies ādu, kažokādu apstrādē un tekstilrūpniecībā
05.	Atkritumi, kas radušies naftas produktu attīrīšanā, dabasgāzes attīrīšanā un akmeņogļu pirolīzē
06.	Atkritumi, kas radušies neorganiskās ķīmijas procesos
07.	Atkritumi, kas radušies organiskās ķīmijas procesos
08.	Atkritumi, kas radušies pārklāšanas līdzekļu (krāsu, laku un stiklveida emaljas), adhezīvu, hermētiķu un tipogrāfijas krāsu ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā
09.	Fotorūpniecības atkritumi
10.	Atkritumi, kas radušies termiskos procesos
11.	Atkritumi, kas radušies metālu un citu materiālu virsmas ķīmiskajā apstrādē un pārklāšanā; krāsaino metālu hidrometalurģijas atkritumi
12.	Atkritumi, kas radušies metālu un plastmasas formēšanā, virsmas fizikālā un mehāniskā apstrādē
13.	Eļļu atkritumi un šķidrā kurināmā atkritumi (izņemot pārtikas eļļas un 05. un 12. nodaļā minētos atkritumus)
14.	Organisko šķīdinātāju, aukstumensēju un propelentu atkritumi (izņemot 07. un 08. nodaļā minētos atkritumus)
15.	Iepakojuma atkritumi; absorbenti, slaucīšanas materiāls, filtru materiāls un aizsargapģērbs, kas nav minēti citur
16.	Atkritumi, kas nav minēti citur
17.	Būvniecībā un būvju nojaukšanā radušies atkritumi (ieskaitot no piesārņotām vietām izņemtu augsni)
18.	Atkritumi, kas radušies cilvēku un dzīvnieku veselības aprūpē un/vai ar to saistītajā zinātniskajā izpētē (izņemot virtuves un sabiedriskās ēdināšanas atkritumus, kuru rašanās nav tieši saistīta ar veselības aprūpi)
19.	Atkritumi, kas radušies atkritumu apsaimniekošanas iekārtās, notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, dzeramā ūdens un tehniskām vajadzībām lietojamā ūdens sagatavošanas iekārtās
20.	Sadzīves atkritumi (mājsaimniecības atkritumi un tiem līdzīgi tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumu un iestāžu atkritumi) un atsevišķi savāktie atkritumu veidi

01	ATKRITUMI, KAS RADUŠIES MINERĀLU IZPĒTĒ, IEGUVĒ, KARJERU IZSTRADĒ UN FIZIKĀLĀ UN ĶĪMISKĀ APSTRĀDĒ
01 01	atkritumi, kas radušies minerālu ieguvē
01 01 01	atkritumi, kas radušies metālus saturošu minerālu ieguvē
01 01 02	atkritumi, kas radušies metālus nesaturošu minerālu ieguvē
01 03	atkritumi, kas radušies metālus saturošu minerālu fizikālā un ķīmiskā apstrādē
01 03 04*	skābās smagās frakcijas, kas radušās sēra rūdas apstrādē
01 03 05*	citas smagās frakcijas, kas satur bīstamas vielas
01 03 06	frakcijas, kas nav minētas 01 03 04. un 01 03 05. pozīcijā
01 03 07*	citi metālus saturošu minerālu fizikālā un ķīmiskā apstrādē radušies atkritumi, kas satur bīstamas vielas
01 03 08	putekļveida un pulverveida atkritumi, kas nav minēti 01 03 07. pozīcijā
01 03 09	sarkanie dubļi, kas radušies alumīnija oksīda ražošanā un kas nav 01 03 10. pozīcijā minētie atkritumi
01 03 10*	sarkanie dubļi, kas radušies alumīnija oksīda ražošanā un kas satur bīstamas vielas, kas nav 01 03 07. pozīcijā minētie atkritumi
01 03 99	citur neminēti atkritumi
01 04	metālus nesaturošu minerālu fizikālā un ķīmiskā apstrādē radušies atkritumi
01 04 07*	metālus nesaturošu minerālu fizikālā un ķīmiskā apstrādē radušies atkritumi, kas satur bīstamas vielas
01 04 08	grants un drupinātu iežu atkritumi, kas nav minēti 01 04 07. pozīcijā
01 04 09	smilšu un māla atkritumi
01 04 10	putekļveida un pulverveida atkritumi, kas nav minēti 01 04 07. pozīcijā
01 04 11	kālija sāls un akmeņsāls pārstrādes atkritumi, kas nav minēti 01 04 07. pozīcijā
01 04 12	smagās frakcijas un citi atkritumi, kas radušies minerālu mazgāšanā un attīrīšanā un kas nav 01 04 07. un 01 04 11. pozīcijā minētie atkritumi
01 04 13	akmens izciršanā un izzāģēšanā radušies atkritumi, kas nav minēti 01 04 07. pozīcijā
01 04 99	citur neminēti atkritumi
01 05	urbšanas dubļi un citi urbšanas atkritumi
01 05 04	saldūdens urbšanas dubļi un atkritumi
01 05 05*	urbšanas dubļi un atkritumi, kas satur naftu
01 05 06*	urbšanas dubļi un citi urbšanas atkritumi, kas satur bīstamas vielas
01 05 07	barītu saturoši urbšanas dubļi un atkritumi, kas nav minēti 01 05 05. un 01 05 06. pozīcijā
01 05 08	hlorīdus saturoši urbšanas dubļi un atkritumi, kas nav minēti 01 05 05. un 01 05 06. pozīcijā
01 05 99	citur neminēti atkritumi
02	LAUKSAIMNIECĪBAS, DĀRZKOPĪBAS, AKVAKULTŪRAS, MEŽSAIMNIECĪBAS, MEDNIECĪBAS, ZVEJNIECĪBAS UN PĀRTIKAS RAŽOŠANAS UN APSTRĀDES ATKRITUMI
02 01	lauksaimniecības, dārzkopības, akvakultūras, mežsaimniecības, medniecības un zvejniecības atkritumi
02 01 01	mazgāšanas un tīrīšanas nogulsnes
02 01 02	dzīvnieku audu atkritumi
02 01 03	augu audu atkritumi
02 01 04	plastmasas atkritumi (izņemot iepakojumu)
02 01 06	dzīvnieku izkārnījumi, urīns un kūtsmēsli (arī ar salmiem), atsevišķi savākti un citur apstrādāti notekūdeņi
02 01 07	mežizstrādes atkritumi
02 01 08*	agroķīmiskie atkritumi, kas satur bīstamas vielas
02 01 09	agroķīmiskie atkritumi, kas nav minēti 02 01 08. pozīcijā
02 01 10	metāla atkritumi
02 01 99	citur neminēti atkritumi
02 02	atkritumi, kas radušies gaļas, zivju un citu dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ražošanā un apstrādē
02 02 01	mazgāšanas un tīrīšanas nogulsnes
02 02 02	dzīvnieku audu atkritumi
02 02 03	patēriņam vai apstrādei nederīgi materiāli
02 02 04	notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas
02 02 99	citur neminēti atkritumi
02 03	atkritumi, kas radušies augļu, dārzeņu, graudaugu, pārtikas eļļu, kakao, kafijas, tējas un tabakas izstrādājumu ražošanā un apstrādē; konservu ražošanā; rauga un rauga ekstrakta ražošanā, melases pārstrādē un fermentācijā
02 03 01	nogulsnes, kas radušās mazgāšanā, tīrīšanā, mizošanā, lobīšanā, centrifugēšanā un atdalīšanā
02 03 02	konservējošo vielu atkritumi
02 03 03	atkritumi, kas radušies, veicot ekstrakciju ar šķīdinātājiem
02 03 04	patēriņam vai apstrādei nederīgi materiāli
02 03 05	notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas
02 03 99	citur neminēti atkritumi
02 04	atkritumi, kas radušies cukura ražošanā
02 04 01	zeme no biešu tīrīšanas un mazgāšanas
02 04 02	specifikācijām neatbilstīgs kalcija karbonāts
02 04 03	notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas
02 04 99	citur neminēti atkritumi
02 05	atkritumi, kas radušies piena produktu ražošanā
02 05 01	patēriņam vai pārstrādei nederīgi materiāli
02 05 02	notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas
02 05 99	citur neminēti atkritumi
02 06	atkritumi, kas radušies maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanā
02 06 01	patēriņam vai pārstrādei nederīgi materiāli
02 06 02	konservējošo vielu atkritumi
02 06 03	notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas
02 06 99	citur neminēti atkritumi
02 07	atkritumi, kas radušies alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu (izņemot kafiju, tēju un kakao) ražošanā
02 07 01	atkritumi, kas radušies izejvielu mazgāšanā, tīrīšanā un mehāniskā apstrādē
02 07 02	spirta destilācijas atkritumi
02 07 03	ķīmiskās apstrādes atkritumi
02 07 04	patēriņam vai pārstrādei nederīgi materiāli
02 07 05	notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas
02 07 99	citur neminēti atkritumi
03	ATKRITUMI, KAS RADUŠIES KOKAPSTRĀDĒ, PLĀKŠŅU UN MĒBEĻU, CELULOZES, PAPĪRA UN KARTONA RAŽOŠANĀ
03 01	atkritumi, kas radušies kokapstrādē, plākšņu un mēbeļu ražošanā
03 01 01	mizas un korķa atkritumi
03 01 04*	zāģskaidas, ēveļskaidas, atgriezumi, koksne, kokskaidu plātnes un finieris, kas satur bīstamas vielas
03 01 05	zāģskaidas, ēveļskaidas, atgriezumi, koksne, kokskaidu plātnes un finieris, kas nav minēti 03 01 04. pozīcijā
03 01 99	citur neminēti atkritumi
03 02	atkritumi, kas radušies koksnes konservēšanā
03 02 01*	nehalogenēti organiskie koksnes konservanti
03 02 02*	hlororganiskie koksnes konservanti
03 02 03*	metālorganiskie koksnes konservanti
03 02 04*	neorganiskie koksnes konservanti
03 02 05*	citi koksnes konservanti, kas satur bīstamas vielas
03 02 99	koksnes konservanti, kas nav minēti citur
03 03	atkritumi, kas radušies celulozes, papīra un kartona ražošanā un apstrādē
03 03 01	mizas un koksnes atkritumi
03 03 02	zaļā atsārma nogulsnes (radušies vārīšanas atsārma reģenerācijā)
03 03 05	nogulsnes, kas radušās, makulatūras pārstrādē atdalot tipogrāfijas krāsu
03 03 07	mehāniski atdalīti atlikumi, pārstrādājot papīru un kartonu papīrmasā
03 03 08	atkritumi, kas radušies pārstrādei paredzētā papīra un kartona šķirošanā
03 03 09	dubļi pēc apstrādes ar kaļķi
03 03 10	šķiedru atlikumi, šķiedru, pildvielu un pārklājumu duļķes, kas radušās mehāniskā atdalīšanā
03 03 11	notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas nav minētas 03 03 10. pozīcijā
03 03 99	citur neminēti atkritumi
04	ATKRITUMI, KAS RADUŠIES ĀDU, KAŽOKĀDU APSTRĀDĒ UN TEKSTILRŪPNIECĪBĀ
04 01	atkritumi, kas radušies ādu un kažokādu apstrādē
04 01 01	dīrāšanā un kaļķošanā atdalīti atkritumi
04 01 02	kaļķošanas atkritumi
04 01 03*	attaukošanā radušies atkritumi, kas satur šķīdinātājus bez šķidrās fāzes
04 01 04	miecēšanas atsārms, kas satur hromu
04 01 05	miecēšanas atsārms, kas nesatur hromu
04 01 06	hromu saturošas notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas
04 01 07	hromu nesaturošas notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas
04 01 08	miecētas ādas atkritumi, kas satur hromu (zilais aizsargpārklājums, atgriezumi, pulēšanas putekļi)
04 01 09	ādu apstrādes atkritumi
04 01 99	citur neminēti atkritumi
04 02	atkritumi, kas radušies tekstilrūpniecībā
04 02 09	kompozītmateriālu (impregnēts audums, elastomērs, plastomērs) atkritumi
04 02 10	organiskas vielas no dabīgiem produktiem (piemēram, tauki, vasks)
04 02 14*	apdares atkritumi, kas satur organiskos šķīdinātājus
04 02 15	apdares atkritumi, kas nav minēti 04 02 14. pozīcijā
04 02 16*	krāsvielas un pigmenti, kas satur bīstamas vielas
04 02 17	krāsvielas un pigmenti, kas nav minēti 04 02 16. pozīcijā
04 02 19*	notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas satur bīstamas vielas
04 02 20	notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas nav minētas 04 02 19. pozīcijā
04 02 21	neapstrādātu tekstilšķiedru atkritumi
04 02 22	apstrādātu tekstilšķiedru atkritumi
04 02 99	citur neminēti atkritumi
05	ATKRITUMI, KAS RADUŠIES NAFTAS PRODUKTU ATTĪRĪŠANĀ, DABASGĀZES ATTĪRĪŠANĀ UN AKMEŅOGĻU PIROLĪZĒ
05 01	atkritumi, kas radušies naftas produktu attīrīšanā
05 01 02*	atsāļotāju dūņas
05 01 03*	nogulsnes tvertņu apakšā
05 01 04*	skābās alkilnogulsnes
05 01 05*	naftas noplūdes
05 01 06*	iekārtu tehniskās apkopes dūņas, kas satur naftas produktus
05 01 07*	skābais gudrons
05 01 08*	citi darvas produkti
05 01 09*	notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas satur bīstamas vielas
05 01 10	notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas nav minētas 05 01 09. pozīcijā
05 01 11*	atkritumi, kas radušies degvielu bāziskā attīrīšanā
05 01 12*	naftu saturošas skābes
05 01 13	dūņas no apsildes sistēmas ūdens
05 01 14	dzesēšanas kolonnu atkritumi
05 01 15*	izlietoti filtrmāli
05 01 16	sēru saturoši atkritumi, kas radušies degvielas desulfurizācijā
05 01 17	bitumens
05 01 99	citur neminēti atkritumi
05 06	akmeņogļu pirolīzes atkritumi
05 06 01*	skābais gudrons
05 06 03*	citi darvas produkti
05 06 04	dzesēšanas kolonnu atkritumi
05 06 99	citur neminēti atkritumi
05 07	dabasgāzes attīrīšanas un pārvadāšanas atkritumi
05 07 01*	atkritumi, kas satur dzīvsudrabu
05 07 02	atkritumi, kas satur sēru
05 07 99	citur neminēti atkritumi
06	ATKRITUMI, KAS RADUŠIES NEORGANISKĀS ĶĪMIJAS PROCESOS
06 01	atkritumi, kas radušies skābju ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā
06 01 01*	sērskābe un sērpaskābe
06 01 02*	sālsskābe
06 01 03*	fluorūdeņražskābe
06 01 04*	fosforskābe un fosforpaskābe
06 01 05*	slāpekļskābe un slāpekļpaskābe
06 01 06*	citas skābes
06 01 99	citur neminēti atkritumi
06 02	atkritumi, kas radušies sārmu ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā
06 02 01*	kalcija hidroksīds
06 02 03*	amonija hidroksīds
06 02 04*	nātrija un kālija hidroksīds
06 02 05*	citi sārmi
06 02 99	citur neminēti atkritumi
06 03	atkritumi, kas radušies sāļu, to šķīdumu un metālu oksīdu ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā
06 03 11*	cietie sāļi un šķīdumi, kas satur cianīdus
06 03 13*	cietie sāļi un šķīdumi, kas satur smagos metālus
06 03 14	cieti sāļi un šķīdumi, kas nav minēti 06 03 11. un 06 03 13. pozīcijā
06 03 15*	metālu oksīdi, kas satur smagos metālus
06 03 16	metālu oksīdi, kas nav minēti 06 03 15. pozīcijā
06 03 99	citur neminēti atkritumi
06 04	metālu saturoši atkritumi, kas nav minēti 06 03. pozīcijā
06 04 03*	atkritumi, kas satur arsēnu
06 04 04*	atkritumi, kas satur dzīvsudrabu
06 04 05*	atkritumi, kas satur citus smagos metālus
06 04 99	citur neminēti atkritumi
06 05	notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas
06 05 02*	notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas satur bīstamas vielas
06 05 03	notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas nav minētas 06 05 02. pozīcijā
06 06	atkritumi, kas radušies sēra ķīmisko savienojumu ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā, sēra ķīmiskajos procesos un desulfurizācijas procesos
06 06 02*	atkritumi, kas satur bīstamus sulfīdus
06 06 03	sulfīdus saturoši atkritumi, kuri nav minēti 06 06 02. pozīcijā
06 06 99	citur neminēti atkritumi
06 07	atkritumi, kas radušies halogēnu ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā un halogēnu ķīmiskajos procesos
06 07 01*	elektrolīzes procesa atkritumi, kas satur azbestu
06 07 02*	aktīvā ogle, kas radusies hlora ražošanā
06 07 03*	bārija sulfāta dūņas, kas satur dzīvsudrabu
06 07 04*	šķīdumi un skābes, piemēram, kontaktskābe
06 07 99	citur neminēti atkritumi
06 08	atkritumi, kas radušies silīcija un silīcija savienojumu ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā
06 08 02*	atkritumi, kas satur bīstamus hlorsilānus
06 08 99	citur neminēti atkritumi
06 09	atkritumi, kas radušies fosfora savienojumu ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā un fosfora ķīmiskajos procesos
06 09 02	fosforu saturoši izdedži
06 09 03*	kalciju saturoši reakciju atkritumi, kas satur bīstamas vielas vai kas piesārņoti ar tām
06 09 04	kalciju saturoši reakciju atkritumi, kas nav 06 09 03. pozīcijā minētie reakciju atkritumi
06 09 99	citur neminēti atkritumi
06 10	atkritumi, kas radušies slāpekļa savienojumu ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā, slāpekļa ķīmiskajos procesos un minerālmēslu ražošanā
06 10 02*	atkritumi, kas satur bīstamas vielas
06 10 99	citur neminēti atkritumi
06 11	atkritumi, kas radušies neorganisko pigmentu un opalescentu vielu ražošanā
06 11 01	kalciju saturoši reakciju atkritumi, kas radušies titāna dioksīda ražošanā
06 11 99	citur neminēti atkritumi
06 13	atkritumi, kas radušies neorganiskās ķīmijas procesos un kas nav minēti citur
06 13 01*	neorganiskie augu aizsardzības līdzekļi, koksnes konservanti un citi biocīdi
06 13 02*	izlietota aktīvā ogle (izņemot 06 07 02. pozīcijā minēto)
06 13 03	melnā ogle
06 13 04*	atkritumi, kas radušies azbesta apstrādē
06 13 05*	sodrēji
06 13 99	citur neminēti atkritumi
07	ATKRITUMI, KAS RADUŠIES ORGANISKĀS ĶĪMIJAS PROCESOS
07 01	atkritumi, kas radušies galveno organisko ķīmisko vielu ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā
07 01 01*	ūdeni saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 01 03*	halogenēti organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 01 04*	citi organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 01 07*	halogenēti kuba atlikumi un reakciju atlikumi
07 01 08*	citi kuba atlikumi un reakciju atlikumi
07 01 09*	halogenētas nogulsnes uz filtra un izlietotie absorbenti
07 01 10*	citas nogulsnes uz filtra un izlietotie absorbenti
07 01 11*	notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas satur bīstamas vielas
07 01 12	notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas nav minētas 07 01 11. pozīcijā
07 01 99	citur neminēti atkritumi
07 02	atkritumi, kas radušies plastmasu, sintētiskā kaučuka un ķīmisko šķiedru ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā
07 02 01*	ūdeni saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 02 03*	halogenēti organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 02 04*	citi organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 02 07*	halogenēti kuba atlikumi un reakciju atlikumi
07 02 08*	citi kuba atlikumi un reakciju atlikumi
07 02 09*	halogenētas nogulsnes uz filtra un izlietotie absorbenti
07 02 10*	citas nogulsnes uz filtra un izlietotie absorbenti
07 02 11*	notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas satur bīstamas vielas
07 02 12	notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas nav minētas 07 02 11. pozīcijā
07 02 13	plastmasas atkritumi
07 02 14*	tādu piedevu atkritumi, kas satur bīstamas vielas
07 02 15	tādu piedevu atkritumi, kas nav minēti 07 02 14. pozīcijā
07 02 16*	atkritumi, kas satur bīstamus silikonus
07 02 17	atkritumi, kas satur silikonus un kas nav minēti 07 02 16. pozīcijā
07 02 99	citur neminēti atkritumi
07 03	atkritumi, kas radušies organisko krāsvielu un pigmentu (izņemot 06 11. pozīcijā minētos) ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā
07 03 01*	ūdeni saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 03 03*	halogenēti organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 03 04*	citi organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 03 07*	halogenēti kuba atlikumi un reakciju atlikumi
07 03 08*	citi kuba atlikumi un reakciju atlikumi
07 03 09*	halogenētas nogulsnes uz filtra un izlietotie absorbenti
07 03 10*	citas nogulsnes uz filtra un izlietotie absorbenti
07 03 11*	notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas satur bīstamas vielas
07 03 12	notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas nav minētas 07 03 11. pozīcijā
07 03 99	citur neminēti atkritumi
07 04	atkritumi, kas radušies organisko augu aizsardzības līdzekļu (izņemot 02 01 08. un 02 01 09. pozīcijā norādītos), koksnes konservantu (izņemot 03 02) un citu biocīdu ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā
07 04 01*	ūdeni saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 04 03*	halogenēti organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 04 04*	citi organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 04 07*	halogenēti kuba atlikumi un reakciju atlikumi
07 04 08*	citi kuba atlikumi un reakciju atlikumi
07 04 09*	halogenētas nogulsnes uz filtra un izlietotie absorbenti
07 04 10*	citas nogulsnes uz filtra un izlietotie absorbenti
07 04 11*	notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas satur bīstamas vielas
07 04 12	notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas nav minētas 07 04 11. pozīcijā
07 04 13*	cietie atkritumi, kas satur bīstamas vielas
07 04 99	citur neminēti atkritumi
07 05	atkritumi, kas radušies farmaceitisko līdzekļu ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā
07 05 01*	ūdeni saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 05 03*	halogenēti organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 05 04*	citi organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 05 07*	halogenēti kuba atlikumi un reakciju atlikumi
07 05 08*	citi kuba atlikumi un reakciju atlikumi
07 05 09*	halogenētas nogulsnes uz filtra un izlietotie absorbenti
07 05 10*	citas nogulsnes uz filtra un izlietotie absorbenti
07 05 11*	notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas satur bīstamas vielas
07 05 12	notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas nav minētas 07 05 11. pozīcijā
07 05 13*	cietie atkritumi, kas satur bīstamas vielas
07 05 14	cietie atkritumi, kas nav minēti 07 05 13. pozīcijā
07 05 99	citur neminēti atkritumi
07 06	atkritumi, kas radušies taukvielu, smērvielu, ziepju, mazgāšanas līdzekļu, dezinfekcijas līdzekļu un kosmētisko līdzekļu ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā
07 06 01*	ūdeni saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 06 03*	halogenēti organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 06 04*	citi organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 06 07*	halogenēti kuba atlikumi un reakciju atlikumi
07 06 08*	citi kuba atlikumi un reakciju atlikumi
07 06 09*	halogenētas nogulsnes uz filtra un izlietotie absorbenti
07 06 10*	citas nogulsnes uz filtra un izlietotie absorbenti
07 06 11*	notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas satur bīstamas vielas
07 06 12	notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas nav minētas 07 06 11. pozīcijā
07 06 99	citur neminēti atkritumi
07 07	atkritumi, kas radušies tīru ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kas nav minēti citur, ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā
07 07 01*	ūdeni saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 07 03*	halogenēti organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 07 04*	citi organiskie šķīdinātāji, tos saturoši mazgāšanas šķidrumi un izejas atsārmi
07 07 07*	halogenēti kuba atlikumi un reakciju atlikumi
07 07 08*	citi kuba atlikumi un reakciju atlikumi
07 07 09*	halogenētas nogulsnes uz filtra un izlietotie absorbenti
07 07 10*	citas nogulsnes uz filtra un izlietotie absorbenti
07 07 11*	notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas satur bīstamas vielas
07 07 12	notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas nav minētas 07 07 11. pozīcijā
07 07 99	citur neminēti atkritumi
08	ATKRITUMI, KAS RADUŠIES PĀRKLĀŠANAS LĪDZEKĻU (KRĀSU, LAKU UN STIKLVEIDA EMALJAS), ADHEZĪVU, HERMĒTIĶU UN TIPOGRĀFIJAS KRĀSU RAŽOŠANĀ, SAGATAVOŠANĀ, PIEGĀDĒ UN IZMANTOŠANĀ
08 01	atkritumi, kas radušies krāsu un laku ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā un tās noņemot
08 01 11*	krāsu un laku atkritumi, kas satur organiskos šķīdinātājus vai citas bīstamas vielas
08 01 12	krāsu un laku atkritumi, kas nav minēti 08 01 11. pozīcijā
08 01 13*	krāsu vai laku nogulsnes, kas satur organiskos šķīdinātājus vai citas bīstamas vielas
08 01 14	krāsu un laku nogulsnes, kas nav minētas 08 01 13. pozīcijā
08 01 15*	ūdens nogulsnes, kas satur krāsas vai lakas, kuras satur organiskos šķīdinātājus vai citas bīstamas vielas
08 01 16	ūdens nogulsnes, kas satur krāsas vai lakas, kuras nav minētas 08 01 15. pozīcijā
08 01 17*	krāsu vai laku noņemšanā radušies atkritumi, kas satur organiskos šķīdinātājus vai citas bīstamas vielas
08 01 18	krāsu vai laku noņemšanā radušies atkritumi, kas nav minēti 08 01 17. pozīcijā
08 01 19*	ūdens suspensijas, kas satur krāsas vai lakas, kuras satur organiskos šķīdinātājus vai citas bīstamas vielas
08 01 20	ūdens suspensijas, kas satur krāsas vai lakas, kuras nav minētas 08 01 19. pozīcijā
08 01 21*	krāsu vai laku noņemšanas līdzekļu atkritumi
08 01 99	citur neminēti atkritumi
08 02	atkritumi, kas radušies citu pārklāšanas līdzekļu (ieskaitot keramisko materiālu) ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā
08 02 01	pulverveida pārklāšanas līdzekļu atkritumi
08 02 02	ūdens nogulsnes, kas satur keramiskos materiālus
08 02 03	ūdens suspensijas, kas satur keramiskos materiālus
08 02 99	citur neminēti atkritumi
08 03	atkritumi, kas radušies tipogrāfijas krāsu ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā
08 03 07	ūdens nogulsnes, kas satur tipogrāfijas krāsu
08 03 08	ūdeni saturoši šķidrie atkritumi, kas satur tipogrāfijas krāsu
08 03 12*	tipogrāfijas krāsas atkritumi, kas satur bīstamas vielas
08 03 13	tipogrāfijas krāsas atkritumi, kas nav minēti 08 03 12. pozīcijā
08 03 14*	tipogrāfijas krāsas nogulsnes, kas satur bīstamas vielas
08 03 15	tipogrāfijas krāsas nogulsnes, kas nav minētas 08 03 14. pozīcijā
08 03 16*	kodināšanas šķīdumu atkritumi
08 03 17*	drukas toneru atkritumi, kas satur bīstamas vielas
08 03 18	drukas toneru atkritumi, kas nav minēti 08 03 17. pozīcijā
08 03 19*	disperģēta eļļa
08 03 99	citur neminēti atkritumi
08 04	atkritumi, kas radušies adhezīvu un hermētiķu (ieskaitot hidroizolācijas līdzekļus) ražošanā, sagatavošanā, piegādē un izmantošanā
08 04 09*	adhezīvu un hermētiķu atkritumi, kuri satur organiskos šķīdinātājus vai citas bīstamas vielas
08 04 10	adhezīvu un hermētiķu atkritumi, kas nav minēti 08 04 09. pozīcijā
08 04 11*	adhezīvu un hermētiķu nogulsnes, kas satur organiskos šķīdinātājus vai citas bīstamas vielas
08 04 12	adhezīvu un hermētiķu nogulsnes, kas nav minētas 08 04 11. pozīcijā
08 04 13*	ūdens nogulsnes, kas satur adhezīvus vai hermētiķus, kuri satur organiskos šķīdinātājus vai citas bīstamas vielas
08 04 14	ūdens nogulsnes, kas satur adhezīvus un hermētiķus, kuri nav minēti 08 04 13. pozīcijā
08 04 15*	ūdeni saturoši šķidrie atkritumi, kas satur adhezīvus vai hermētiķus, kuri satur organiskos šķīdinātājus vai citas bīstamas vielas
08 04 16	ūdeni saturoši šķidrie atkritumi, kas satur adhezīvus un hermētiķus, kuri nav minēti 08 04 15. pozīcijā
08 04 17*	kolofonija eļļa
08 04 99	citur neminēti atkritumi
08 05	atkritumi, kas nav minēti 08. nodaļā
08 05 01*	izocianātu atkritumi
09	FOTORŪPNIECĪBAS ATKRITUMI
09 01	fotorūpniecības procesu atkritumi
09 01 01*	attīstīšanas un aktivatoru šķīdumi uz ūdens bāzes
09 01 02*	ofseta plašu attīstīšanas šķīdumi uz ūdens bāzes
09 01 03*	attīstīšanas šķīdumi uz šķīdinātāju bāzes
09 01 04*	fiksēšanas šķīdumi
09 01 05*	balināšanas šķīdumi un fiksāžu balināšanas šķīdumi
09 01 06*	sudrabu saturoši atkritumi, kas rodas fotogrāfijas atkritumu vietējā apstrādē
09 01 07	fotofilmas un fotopapīrs, kas satur sudrabu vai sudraba savienojumus
09 01 08	fotofilmas un fotopapīrs, kas nesatur sudrabu vai sudraba savienojumus
09 01 10	vienreizlietojamie fotoaparāti bez baterijām
09 01 11*	vienreizlietojamie fotoaparāti ar baterijām, kas iekļautas 16 06 01., 16 06 02. vai 16 06 03. pozīcijā
09 01 12	vienreizlietojamie fotoaparāti ar baterijām, kas nav minētas 09 01 11. pozīcijā
09 01 13*	sudraba vietējā reģenerācijā radušies ūdeni saturoši šķidrie atkritumi, kas nav minēti 09 01 06. pozīcijā
09 01 99	citur neminēti atkritumi
10	ATKRITUMI, KAS RADUŠIES TERMISKOS PROCESOS
10 01	atkritumi, kas radušies spēkstacijās un citās termocentrālēs (izņemot 19. nodaļā minētos)
10 01 01	smagie pelni, izdedži un sodrēji (izņemot 10 01 04. pozīcijā minētos sodrējus)
10 01 02	akmeņogļu vieglie pelni
10 01 03	kūdras un neapstrādātas koksnes vieglie pelni
10 01 04*	naftas produktu vieglie pelni un sodrēji
10 01 05	kalciju saturoši cietie atkritumi, kuri radušies dūmvadu gāzu desulfurizācijā
10 01 07	duļķveidīgi kalciju saturoši atkritumi, kuri radušies dūmvadu gāzu desulfurizācijā
10 01 09*	sērskābe
10 01 13*	par degvielu izmantotu emulģētu ogļūdeņražu vieglie pelni
10 01 14*	līdzsadedzināšanas iekārtās radušies smagie pelni, izdedži un sodrēji, kas satur bīstamas vielas
10 01 15	līdzsadedzināšanas iekārtās radušies smagie pelni, izdedži un sodrēji, kas nav minēti 10 01 14. pozīcijā
10 01 16*	līdzsadedzināšanas iekārtās radušies vieglie pelni, kas satur bīstamas vielas
10 01 17	līdzsadedzināšanas iekārtās radušies vieglie pelni, kas nav minēti 10 01 16. pozīcijā
10 01 18*	gāzu attīrīšanā radušies atkritumi, kas satur bīstamas vielas
10 01 19	gāzu attīrīšanā radušies atkritumi, kas nav minēti 10 01 05., 10 01 07. un 10 01 18. pozīcijā
10 01 20*	notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas satur bīstamas vielas
10 01 21	notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas nav minētas 10 01 20. pozīcijā
10 01 22*	katlu tīrīšanā radušās ūdeni saturošas nogulsnes, kas satur bīstamas vielas
10 01 23	katlu tīrīšanā radušās ūdeni saturošas nogulsnes, kas nav minētas 10 01 22. pozīcijā
10 01 24	smiltis no virstošā slāņa
10 01 25	atkritumi, kas radušies ar akmeņoglēm kurināmu spēkstaciju kurināmā uzglabāšanā un sagatavošanā
10 01 26	atkritumi, kas radušies dzesēšanas ūdens attīrīšanā
10 01 99	citur neminēti atkritumi
10 02	atkritumi, kas radušies dzelzs un tērauda ražošanā
10 02 01	atkritumi, kas radušies izdedžu apstrādē
10 02 02	neapstrādāti izdeži
10 02 07*	gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas satur bīstamas vielas
10 02 08	gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas nav minēti 10 02 07. pozīcijā
10 02 10	malšanas atlikumi
10 02 11*	dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas satur naftas produktus
10 02 12	dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas nav minēti 10 02 11. pozīcijā
10 02 13*	gāzu attīrīšanā radušies nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas satur bīstamas vielas
10 02 14	gāzu attīrīšanā radušies nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas nav minēti 10 02 13. pozīcijā
10 02 15	citi nosēdumi un nogulsnes uz filtra
10 02 99	citur neminēti atkritumi
10 03	atkritumi, kas radušies alumīnija metalurģijā
10 03 02	anodu lūžņi
10 03 04*	izdedži, kas radušies primārajā kausēšanā
10 03 05	alumīnija oksīda atkritumi
10 03 08*	sāļu nogulsnes, kas radušās sekundārajā kausēšanā
10 03 09*	melnie izdedži, kas radušies sekundārajā kausēšanā
10 03 15*	sārņi, kas ir viegli uzliesmojoši vai kas saskarē ar ūdeni izdala viegli uzliesmojošas gāzes bīstamos daudzumos
10 03 16	sārņi, kas nav minēti 10 03 15. pozīcijā
10 03 17*	darvu saturoši anodu ražošanā radušies atkritumi
10 03 18	anodu ražošanā radušies oglekli saturoši atkritumi, kas nav minēti 10 03 17. pozīcijā
10 03 19*	dūmvadu gāzu putekļi, kas satur bīstamas vielas
10 03 20	dūmvadu gāzu putekļi, kas nav minēti 10 03 19. pozīcijā
10 03 21*	citas daļiņas un putekļi, kas satur bīstamas vielas (ieskaitot putekļus no bumbu dzirnavām)
10 03 22	citas daļiņas un putekļi (ieskaitot putekļus no bumbu dzirnavām), kas nav minēti 10 03 21. pozīcijā
10 03 23*	gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas satur bīstamas vielas
10 03 24	gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas nav minēti 10 03 23. pozīcijā
10 03 25*	gāzu attīrīšanā radušies nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas satur bīstamas vielas
10 03 26	gāzu attīrīšanā radušies nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas nav minēti 10 03 25. pozīcijā
10 03 27*	dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas satur naftas produktus
10 03 28	dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas nav minēti 10 03 27. pozīcijā
10 03 29*	sāļu sārņu un melno izdedžu apstrādē radušies atkritumi, kas satur bīstamas vielas
10 03 30	sāļu sārņu un melno izdedžu apstrādē radušies atkritumi, kas nav minēti 10 03 29. pozīcijā
10 03 99	citur neminēti atkritumi
10 04	atkritumi, kas radušies svina metalurģijā
10 04 01*	izdedži, kas radušies primārajā un sekundārajā kausēšanā
10 04 02*	izdedži un apdedži, kas radušies primārajā un sekundārajā kausēšanā
10 04 03*	kalcija arsenāts
10 04 04*	dūmvadu gāzu putekļi
10 04 05*	citas daļiņas un putekļi
10 04 06*	gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi
10 04 07*	nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas radušies gāzu attīrīšanā
10 04 09*	dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas satur naftas produktus
10 04 10	dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas nav minēti 10 04 09. pozīcijā
10 04 99	citur neminēti atkritumi
10 05	atkritumi, kas radušies cinka metalurģijā
10 05 01	izdedži, kas radušies primārajā un sekundārajā kausēšanā
10 05 03*	dūmvadu gāzu putekļi
10 05 04	citas daļiņas un putekļi
10 05 05*	gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi
10 05 06*	nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas radušies gāzu attīrīšanā
10 05 08*	dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas satur naftas produktus
10 05 09	dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas nav minēti 10 05 08. pozīcijā
10 05 10*	izdedži un apdedži, kas ir viegli uzliesmojoši vai kas saskarē ar ūdeni izdala viegli uzliesmojošas gāzes bīstamos daudzumos
10 05 11	izdedži un apdedži, kas nav minēti 10 05 10. pozīcijā
10 05 99	citur neminēti atkritumi
10 06	atkritumi, kas radušies vara metalurģijā
10 06 01	izdedži, kas radušies primārajā un sekundārajā kausēšanā
10 06 02	izdedži un apdedži, kas radušies primārajā un sekundārajā kausēšanā
10 06 03*	dūmvadu gāzu putekļi
10 06 04	citas daļiņas un putekļi
10 06 06*	gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi
10 06 07*	nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas radušies gāzu attīrīšanā
10 06 09*	dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas satur naftas produktus
10 06 10	dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas nav minēti 10 06 09. pozīcijā
10 06 99	citur neminēti atkritumi
10 07	atkritumi, kas radušies sudraba, zelta un platīna metalurģijā
10 07 01	izdedži, kas radušies primārajā un sekundārajā kausēšanā
10 07 02	izdedži un apdedži, kas radušies primārajā un sekundārajā kausēšanā
10 07 03	gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi
10 07 04	citas daļiņas un putekļi
10 07 05	nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas radušies gāzu attīrīšanā
10 07 07*	dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas satur naftas produktus
10 07 08	dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas nav minēti 10 07 07. pozīcijā
10 07 99	citur neminēti atkritumi
10 08	atkritumi, kas radušies citu krāsaino metālu metalurģijā
10 08 04	daļiņas un putekļi
10 08 08*	sāļu sārņi, kas radušies primārajā un sekundārajā kausēšanā
10 08 09	citi izdedži
10 08 10*	izdedži un apdedži, kas ir viegli uzliesmojoši vai kas saskarē ar ūdeni izdala viegli uzliesmojošas gāzes bīstamos daudzumos
10 08 11	izdedži un apdedži, kas nav minēti 10 08 10. pozīcijā
10 08 12*	darvu saturoši anodu ražošanā radušies atkritumi
10 08 13	anodu ražošanā radušies oglekli saturoši atkritumi, kas nav minēti 10 08 12. pozīcijā
10 08 14	anodu lūžņi
10 08 15*	dūmvadu gāzu putekļi, kas satur bīstamas vielas
10 08 16	dūmvadu gāzu putekļi, kas nav minēti 10 08 15. pozīcijā
10 08 17*	dūmvadu gāzu attīrīšanā radušies nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas satur bīstamas vielas
10 08 18	dūmvadu gāzu attīrīšanā radušies nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas nav minēti 10 08 17. pozīcijā
10 08 19*	dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas satur naftas produktus
10 08 20	dzesēšanas ūdens attīrīšanā radušies atkritumi, kas nav minēti 10 08 19. pozīcijā
10 08 99	citur neminēti atkritumi
10 09	atkritumi, kas radušies melno metālu izstrādājumu liešanā
10 09 03	krāsns izdedži
10 09 05*	serdeņi un veidnes, kas nav izmantoti lējumiem un kas satur bīstamas vielas
10 09 06	serdeņi un veidnes, kas nav izmantoti lējumiem un kas nav minēti 10 09 05. pozīcijā
10 09 07*	serdeņi un veidnes, kas izmantoti lējumiem un kas satur bīstamas vielas
10 09 08	serdeņi un veidnes, kas izmantoti lējumiem un kas nav minēti 10 09 07. pozīcijā
10 09 09*	dūmvadu gāzu putekļi, kas satur bīstamas vielas
10 09 10	dūmvadu gāzu putekļi, kas nav minēti 10 09 09. pozīcijā
10 09 11*	citas daļiņas, kas satur bīstamas vielas
10 09 12	citas daļiņas, kas nav minētas 10 09 11. pozīcijā
10 09 13*	saistvielu atkritumi, kas satur bīstamas vielas
10 09 14	saistvielu atkritumi, kas nav minēti 10 09 13. pozīcijā
10 09 15*	plaisu reaģenta atkritumi, kas satur bīstamas vielas
10 09 16	plaisu reaģenta atkritumi, kas nav minēti 10 09 15. pozīcijā
10 09 99	citur neminēti atkritumi
10 10	atkritumi, kas radušies krāsaino metālu izstrādājumu liešanā
10 10 03	krāsns izdedži
10 10 05*	serdeņi un veidnes, kas nav izmantoti lējumiem un kas satur bīstamas vielas
10 10 06	serdeņi un veidnes, kas nav izmantoti lējumiem un kas nav minēti 10 10 05. pozīcijā
10 10 07*	serdeņi un veidnes, kas izmantoti lējumiem un kas satur bīstamas vielas
10 10 08	serdeņi un veidnes, kas izmantoti lējumiem un kas nav minēti 10 10 07. pozīcijā
10 10 09*	dūmvadu gāzu putekļi, kas satur bīstamas vielas
10 10 10	dūmvadu gāzu putekļi, kas nav minēti 10 10 09. pozīcijā
10 10 11*	citas daļiņas, kas satur bīstamas vielas
10 10 12	citas daļiņas, kas nav minētas 10 10 11. pozīcijā
10 10 13*	saistvielu atkritumi, kas satur bīstamas vielas
10 10 14	saistvielu atkritumi, kas nav minēti 10 10 13. pozīcijā
10 10 15*	plaisu reaģenta atkritumi, kas satur bīstamas vielas
10 10 16	plaisu reaģenta atkritumi, kas nav minēti 10 10 15. pozīcijā
10 10 99	citur neminēti atkritumi
10 11	atkritumi, kas radušies stikla un stikla izstrādājumu ražošanā
10 11 03	stikla šķiedru atkritumi
10 11 05	daļiņas un putekļi
10 11 09*	termiski neapstrādātas šihtas atkritumi, kas satur bīstamas vielas
10 11 10	termiski neapstrādātas šihtas atkritumi, kas nav minēti 10 11 09. pozīcijā
10 11 11*	stikla atkritumi sīku daļiņu un stikla pulvera veidā, kas satur smagos metālus (piemēram, no katodstaru lampām)
10 11 12	stikla atkritumi, kas nav minēti 10 11 11. pozīcijā
10 11 13*	stikla pulēšanā un slīpēšanā radušās nogulsnes, kas satur bīstamas vielas
10 11 14	stikla pulēšanā un slīpēšanā radušās nogulsnes, kas nav minētas 10 11 13. pozīcijā
10 11 15*	dūmvadu gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas satur bīstamas vielas
10 11 16	dūmvadu gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas nav minēti 10 11 15. pozīcijā
10 11 17*	dūmvadu gāzu attīrīšanā radušies nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas satur bīstamas vielas
10 11 18	dūmvadu gāzu attīrīšanā radušies nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas nav minēti 10 11 17. pozīcijā
10 11 19*	notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu cietie atkritumi, kas satur bīstamas vielas
10 11 20	notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu cietie atkritumi, kas nav minēti 10 11 19. pozīcijā
10 11 99	citur neminēti atkritumi
10 12	atkritumi, kas radušies keramikas izstrādājumu, ķieģeļu, flīžu un celtniecības materiālu ražošanā
10 12 01	termiski neapstrādātas šihtas atkritumi
10 12 03	daļiņas un putekļi
10 12 05	nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas radušies gāzu attīrīšanā
10 12 06	nederīgās veidnes
10 12 08	keramikas izstrādājumu, ķieģeļu, flīžu un celtniecības materiālu atkritumi (pēc termiskās apstrādes)
10 12 09*	gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas satur bīstamas vielas
10 12 10	gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas nav minēti 10 12 09. pozīcijā
10 12 11*	glazēšanas atkritumi, kas satur smagos metālus
10 12 12	glazēšanas atkritumi, kas nav minēti 10 12 11. pozīcijā
10 12 13	notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas
10 12 99	citur neminēti atkritumi
10 13	atkritumi, kas radušies cementa, kaļķu, ģipša, kā arī no tiem pagatavotu priekšmetu un izstrādājumu ražošanā
10 13 01	termiski neapstrādātas šihtas atkritumi
10 13 04	atkritumi, kas radušies kaļķa kalcinēšanā un dzēšanā
10 13 06	daļiņas un putekļi (izņemot 10 13 12. un 10 13 13. pozīciju)
10 13 07	nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas radušies gāzu attīrīšanā
10 13 09*	azbestcementa ražošanā radušies atkritumi, kuri satur azbestu
10 13 10	azbestcementa ražošanā radušies atkritumi, kuri nav minēti 10 13 09. pozīcijā
10 13 11	uz cementa bāzes ražotu kompozītmateriālu atkritumi, kuri nav minēti 10 13 09. un 10 13 10. pozīcijā
10 13 12*	gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas satur bīstamas vielas
10 13 13	gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas nav minēti 10 13 12. pozīcijā
10 13 14	cementa atkritumi un nogulsnes
10 13 99	citur neminēti atkritumi
10 14	atkritumi no krematorijām
10 14 01*	gāzu attīrīšanas atkritumi, kas satur dzīvsudrabu
11	ATKRITUMI, KAS RADUŠIES METĀLU UN CITU MATERIĀLU VIRSMAS ĶĪMISKAJĀ APSTRĀDĒ UN PĀRKLĀŠANĀ; KRĀSAINO METĀLU HIDROMETALURĢIJAS ATKRITUMI
11 01	atkritumi, kas radušies metālu un citu materiālu virsmas ķīmiskajā apstrādē un pārklāšanā (piemēram, galvanizācijas procesi, cinkošana, kodināšana, gravēšana ar kodināšanu, fosfatēšana, sārmainā attaukošana, anodēšana)
11 01 05*	kodināšanas skābes
11 01 06*	citur neminētas skābes
11 01 07*	kodināšanas sārmi
11 01 08*	nogulsnes, kas radušās fosfatēšanā
11 01 09*	nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas satur bīstamas vielas
11 01 10	nosēdumi un nogulsnes uz filtra, kas nav minēti 11 01 09. pozīcijā
11 01 11*	ūdeni saturoši skalošanas šķīdumi, kuri satur bīstamas vielas
11 01 12	ūdeni saturoši skalošanas šķīdumi, kas nav minēti 11 01 11. pozīcijā
11 01 13*	attaukošanas atkritumi, kas satur bīstamas vielas
11 01 14	attaukošanas atkritumi, kas nav minēti 11 01 13. pozīcijā
11 01 15*	membrānu sistēmu vai jonu apmaiņas sistēmu eluāts un nogulsnes, kas satur bīstamas vielas
11 01 16*	piesātināti vai izlietoti jonu apmaiņas sveķi
11 01 98*	citi atkritumi, kas satur bīstamas vielas
11 01 99	citur neminēti atkritumi
11 02	atkritumi, kas radušies krāsaino metālu hidrometalurģijā
11 02 02*	nogulsnes, kas radušās cinka hidrometalurģijā (tostarp jarozīts un getīts)
11 02 03	atkritumi, kas radušies ūdens elektrolīzes procesam paredzētu anodu ražošanā
11 02 05*	vara hidrometalurģijas procesos radušies atkritumi, kas satur bīstamas vielas
11 02 06	vara hidrometalurģijas procesos radušies atkritumi, kas nav minēti 11 02 05. pozīcijā
11 02 07*	citi atkritumi, kas satur bīstamas vielas
11 02 99	citur neminēti atkritumi
11 03	nogulsnes un cietie atkritumi, kas radušies metālrūdīšanas procesos
11 03 01*	atkritumi, kas satur cianīdu
11 03 02*	citi atkritumi
11 05	atkritumi, kas radušies karstajā galvanizācijā
11 05 01	cietais cinks
11 05 02	cinka pelni
11 05 03*	gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi
11 05 04*	izlietotie kušņi
11 05 99	citur neminēti atkritumi
12	ATKRITUMI, KAS RADUŠIES METĀLU UN PLASTMASAS FORMĒŠANĀ, VIRSMAS FIZIKĀLĀ UN MEHĀNISKĀ APSTRĀDĒ
12 01	atkritumi, kas radušies metālu un plastmasas formēšanā, virsmas fizikālā un mehāniskā apstrādē
12 01 01	melno metālu slīpēšanas un virpošanas atkritumi
12 01 02	melno metālu putekļi un daļiņas
12 01 03	krāsaino metālu slīpēšanas un virpošanas atkritumi
12 01 04	krāsaino metālu putekļi un daļiņas
12 01 05	plastmasas slīpēšanas un virpošanas atkritumi
12 01 06*	tādas mašīnapstrādes eļļas uz minerālu bāzes, kuras satur halogēnus (izņemot emulsijas un šķīdumus)
12 01 07*	tādas mašīnapstrādes eļļas uz minerālu bāzes, kuras nesatur halogēnus (izņemot emulsijas un šķīdumus)
12 01 08*	mašīnapstrādes emulsijas un šķīdumi, kas satur halogēnus
12 01 09*	mašīnapstrādes emulsijas un šķīdumi, kas nesatur halogēnus
12 01 10*	sintētiskās mašīnapstrādes eļļas
12 01 12*	izlietoti vaski un tauki
12 01 13	metināšanas atkritumi
12 01 14*	metālapstrādes nogulsnes, kas satur bīstamas vielas
12 01 15	metālapstrādes nogulsnes, kas nav minētas 12 01 14. pozīcijā
12 01 16*	virsmu tīrīšanai izmantotās smiltis, kas satur bīstamas vielas
12 01 17	virsmu tīrīšanai izmantotās smiltis, kas nav minētas 12 01 16. pozīcijā
12 01 18*	metālu nogulsnes (slīpēšanā, trīšanā un lepēšanā radušies nosēdumi), kas satur naftas produktus
12 01 19*	bioloģiski viegli noārdāma mašīneļļa
12 01 20*	nolietotas slīpēšanas iekārtas un slīpēšanas materiāli, kas satur bīstamas vielas
12 01 21	citas nolietotas slīpēšanas iekārtas un slīpēšanas materiāli, kas nav minēti 12 01 20. pozīcijā
12 01 99	citur neminēti atkritumi
12 03	atkritumi, kas radušies tvaika un ūdens attaukošanas procesos (izņemot 11. nodaļā minētos)
12 03 01*	ūdeni saturoši šķidrumi mazgāšanai
12 03 02*	atkritumi, kas radušies attaukošanā ar ūdens tvaikiem
13	EĻĻU ATKRITUMI UN ŠĶIDRĀ KURINĀMĀ ATKRITUMI (izņemot pārtikas eļļas, kā arī 05., 12. un 19. nodaļā minētās eļļas)
13 01	hidraulisko eļļu atkritumi
13 01 01*	hidrauliskās eļļas, kas satur polihlorbifenilus un polihlorterfenilus
13 01 04*	hlorētas emulsijas
13 01 05*	nehlorētas emulsijas
13 01 09*	hlorētas minerālās hidrauliskās eļļas
13 01 10*	nehlorētas minerālās hidrauliskās eļļas
13 01 11*	sintētiskās hidrauliskās eļļas
13 01 12*	bioloģiski viegli noārdāmas hidrauliskās eļļas
13 01 13*	citas hidrauliskās eļļas
13 02	motoreļļu, pārnesumu eļļu un smēreļļu atkritumi
13 02 04*	hlorētas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas uz minerāleļļu bāzes
13 02 05*	nehlorētas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas uz minerāleļļu bāzes
13 02 06*	sintētiskās motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas
13 02 07*	bioloģiski viegli noārdāmas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas
13 02 08*	citas motoreļļas, pārnesumu eļļas un smēreļļas
13 03	izolācijas un siltumnesēju eļļu atkritumi
13 03 01*	izolācijas vai siltumnesējas eļļas, kas satur polihlorbifenilus un polihlorterfenilus
13 03 06*	hlorētas minerālās izolācijas un siltumnesējas eļļas, kas nav minētas 13 03 01. pozīcijā
13 03 07*	nehlorētas minērālās izolācijas eļļas un siltumnesējas eļļas
13 03 08*	sintētiskās izolācijas eļļas un siltumnesējas eļļas
13 03 09*	bioloģiski viegli noārdāmas izolācijas eļļas un siltumnesējas eļļas
13 03 10*	citas izolācijas eļļas un siltumnesējas eļļas
13 04	kuģu tilpņu naftas produkti
13 04 01*	iekšzemes navigācijas kuģu tilpņu naftas produkti
13 04 02*	kuģu tilpņu naftas produkti no ostas molu kanalizācijas
13 04 03*	citu navigācijas kuģu tilpņu naftas produkti
13 05	eļļas/ūdens separatora atkritumi
13 05 01*	cietie atkritumi no smilšu uztvērējiem un eļļas/ūdens separatoriem
13 05 02*	nogulsnes no eļļas/ūdens separatoriem
13 05 03*	pārtvērēju nogulsnes
13 05 06*	naftas produkti no eļļas/ūdens separatoriem
13 05 07*	eļļains ūdens no eļļas/ūdens separatoriem
13 05 08*	atkritumu maisījumi no smilšu uztvērējiem un eļļas/ūdens separatoriem
13 07	šķidrā kurināmā atkritumi
13 07 01*	mazuts un dīzeļdegviela
13 07 02*	benzīns
13 07 03*	cits kurināmais (ieskaitot maisījumus)
13 08	naftas produktu atkritumi, kas nav minēti citur
13 08 01*	atsāļotāju nogulsnes vai emulsijas
13 08 02*	citas emulsijas
13 08 99*	citur neminēti atkritumi
14	ORGANISKO ŠĶĪDINĀTĀJU, AUKSTUMNESĒJU UN PROPELENTU ATKRITUMI (izņemot 07. un 08. nodaļā minētos atkritumus)
14 06	organisko šķīdinātāju, aukstumnesēju, putu/aerosolu propelentu atkritumi
14 06 01*	hlorfluorogļūdeņraži, HCFC, HFC
14 06 02*	citi halogenēti šķīdinātāji un šķīdinātāju maisījumi
14 06 03*	citi šķīdinātāji un šķīdinātāju maisījumi
14 06 04*	nogulsnes vai cietie atkritumi, kas satur halogenētos šķīdinātājus
14 06 05*	nogulsnes vai cietie atkritumi, kas satur citus šķīdinātājus
15	IEPAKOJUMA ATKRITUMI; ABSORBENTI, SLAUCĪŠANAS MATERIĀLS, FILTRU MATERIĀLS UN AIZSARGAPĢĒRBS, KAS NAV MINĒTI CITUR
15 01	iepakojums (ietverot atsevišķi savāktus iepakojuma sadzīves atkritumus)
15 01 01	papīra un kartona iepakojums
15 01 02	plastmasas iepakojums
15 01 03	koka iepakojums
15 01 04	metāla iepakojums
15 01 05	iepakojums no kompozītmateriāliem
15 01 06	jauktais iepakojums
15 01 07	stikla tara
15 01 09	iepakojums no tekstilmateriāliem
15 01 10*	iepakojums, kas satur bīstamu vielu atlikumus vai kas ir ar tām piesārņots
15 01 11*	iepakojums no metāla, kas satur bīstamu cietu porainu matricu (piemēram, azbestu), ietverot tukšus aerosola balonus
15 02	absorbenti, filtru materiāli, slaucīšanas materiāls un aizsargapģērbs
15 02 02*	absorbenti, filtru materiāls (ieskaitot eļļas filtrus, kas nav minēti citur), slaucīšanas materiāls, aizsargapģērbs, kas piesārņoti ar bīstamām vielām
15 02 03	absorbenti, filtru materiāls, slaucīšanas materiāls un aizsargapģērbs, kas nav minēti 15 02 02. pozīcijā
16	ATKRITUMI, KAS NAV MINĒTI CITUR
16 01	dažādi nolietoti transportlīdzekļi (ietverot visurgājējus) un atkritumi, kas radušies nolietotu transportlīdzekļu demontāžā un transportlīdzekļu apkopē (izņemot 13., 14., 16 06. un 16 08. pozīcijā minētos)
16 01 03	nolietotas riepas
16 01 04*	nolietoti transportlīdzekļi
16 01 06	nolietoti transportlīdzekļi, kas nesatur ne šķidrumus, ne citas bīstamas detaļas
16 01 07*	eļļas filtri
16 01 08*	detaļas, kas satur dzīvsudrabu
16 01 09*	detaļas, kas satur polihlorbifenilus un polihlorterfenilus
16 01 10*	eksplozīvas detaļas (piemēram, gaisa spilveni)
16 01 11*	bremžu kluči, kas satur azbestu
16 01 12	bremžu kluči, kas nav minēti 16 01 11. pozīcijā
16 01 13*	bremžu šķidrums
16 01 14*	antifrīza šķidrums, kas satur bīstamas vielas
16 01 15	antifrīza šķidrums, kas nav minēts 16 01 14. pozīcijā
16 01 16	sašķidrinātās gāzes tvertnes
16 01 17	melnie metāli
16 01 18	krāsainais metāls
16 01 19	plastmasa
16 01 20	stikls
16 01 21*	bīstamas detaļas, kas nav minētas 16 01 07. līdz 16 01 11. pozīcijā, 16 01 13. un 16 01 14. pozīcijā
16 01 22	citur neminētas detaļas
16 01 99	citur neminēti atkritumi
16 02	elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi
16 02 09*	transformatori un kondensatori, kas satur polihlorbifenilus un polihlorterfenilus
16 02 10*	nederīgas iekārtas, kas satur polihlorbifenilus un polihlorterfenilus vai kas ir ar tiem piesārņotas un kas nav minētas 16 02 09. pozīcijā
16 02 11*	nederīgas iekārtas, kas satur hlorfluorogļūdeņražus, HCFC, HFC
16 02 12*	nederīgas iekārtas, kas satur azbestu nesaistītā veidā
16 02 13*	nederīgas iekārtas, kas satur bīstamas detaļas (3) un kas nav minētas 16 02 09. līdz 16 02 12. pozīcijā
16 02 14	nederīgas iekārtas, kas nav minētas 16 02 09. līdz 16 02 13. pozīcijā
16 02 15*	bīstamas detaļas, kas noņemtas no nederīgām iekārtām
16 02 16	no nederīgām iekārtām noņemtas detaļas, kas nav minētas 16 02 15. pozīcijā
16 03	specifikācijām neatbilstīgas partijas un nelietoti izstrādājumi
16 03 03*	neorganiskie atkritumi, kas satur bīstamas vielas
16 03 04	neorganiskie atkritumi, kas nav minēti 16 03 03. pozīcijā
16 03 05*	organiskie atkritumi, kas satur bīstamas vielas
16 03 06	organiskie atkritumi, kas nav minēti 16 03 05. pozīcijā
16 03 07*	metāliskais dzīvsudrabs
16 04	sprāgstvielu atkritumi
16 04 01*	munīcijas atkritumi
16 04 02*	pirotehnikas atkritumi
16 04 03*	citi sprāgstvielu atkritumi
16 05	gāzes tvertnēs zem spiediena un nederīgas ķīmiskās vielas
16 05 04*	bīstamas vielas saturošas gāzes tvertnēs zem spiediena (ieskaitot halonu)
16 05 05	gāzes tvertnēs zem spiediena, kas nav minētas 16 05 04. pozīcijā
16 05 06*	laboratorijā izmantojamas ķīmiskās vielas, kas sastāv no bīstamām vielām vai kas tās satur, tostarp laboratorijā izmantojamu ķīmisko vielu maisījumi
16 05 07*	nederīgi neorganiskās ķīmijas produkti, kas sastāv no bīstamām vielām vai kas tās satur
16 05 08*	nederīgi organiskās ķīmijas produkti, kas sastāv no bīstamām vielām vai kas tās satur
16 05 09	nederīgas ķīmiskās vielas, kas nav minētas 16 05 06., 16 05 07. vai 16 05 08. pozīcijā
16 06	baterijas un akumulatori
16 06 01*	svina akumulatori
16 06 02*	Ni-Cd baterijas
16 06 03*	baterijas, kas satur dzīvsudrabu
16 06 04	sārmu akumulatori (izņemot 16 06 03. pozīcijā minētos)
16 06 05	citas baterijas un akumulatori
16 06 06*	atsevišķi no baterijām un akumulatoriem savākts elektrolīts
16 07	transportēšanas cisternu, glabāšanas tvertņu un mucu tīrīšanas atkritumi (izņemot 05. un 13. pozīcijā minētos)
16 07 08*	atkritumi, kas satur naftas produktus
16 07 09*	atkritumi, kas satur citas bīstamas vielas
16 07 99	citur neminēti atkritumi
16 08	izlietoti katalizatori
16 08 01	izlietoti katalizatori, kas satur zeltu, sudrabu, rēniju, rodiju, pallādiju, irīdiju vai platīnu (izņemot 16 08 07. pozīcijā minētos)
16 08 02*	izlietoti katalizatori, kas satur bīstamus pārejas metālus vai bīstamu pārejas metālu savienojumus
16 08 03	izlietoti katalizatori, kas satur pārejas metālus vai pārejas metālu savienojumus, kuri nav minēti citur
16 08 04	izlietoti šķidrie katalītiskās šķelšanas katalizatori (izņemot 16 08 07. pozīcijā minētos)
16 08 05*	izlietoti katalizatori, kas satur fosforskābi
16 08 06*	izlietoti šķidrumi, ko izmanto par katalizatoriem
16 08 07*	izlietoti katalizatori, kas piesārņoti ar bīstamām vielām
16 09	oksidējošas vielas
16 09 01*	permanganāti, piemēram, kālija permanganāts
16 09 02*	hromāti, piemēram, kālija hromāts, kālija vai nātrija dihromāts
16 09 03*	peroksīdi, piemēram, ūdeņraža peroksīds
16 09 04*	oksidējošas vielas, kas nav minētas citur
16 10	ūdeni saturoši šķidrie atkritumi, kurus paredzēts apstrādāt ārpus uzņēmuma
16 10 01*	ūdeni saturoši šķidrie atkritumi, kas satur bīstamas vielas
16 10 02	ūdeni saturoši šķidrie atkritumi, kas nav minēti 16 10 01. pozīcijā
16 10 03*	ūdeni saturoši koncentrāti, kas satur bīstamas vielas
16 10 04	ūdeni saturoši koncentrāti, kas nav minēti 16 10 03. pozīcijā
16 11	izolācijas materiālu un refraktoru atkritumi
16 11 01*	metalurģiskajos procesos radušies izolācijas materiālu un refraktoru atkritumi uz oglekļa bāzes, kas satur bīstamas vielas
16 11 02	metalurģiskajos procesos radušies izolācijas materiālu un refraktoru atkritumi uz oglekļa bāzes, kas nav minēti 16 11 01. pozīcijā
16 11 03*	citi metalurģiskajos procesos radušies izolācijas materiālu un refraktoru atkritumi, kas satur bīstamas vielas
16 11 04	citi metalurģiskajos procesos radušies izolācijas materiālu un refraktoru atkritumi, kas nav minēti 16 11 03. pozīcijā
16 11 05*	nemetalurģiskajos procesos radušies izolācijas materiālu un refraktoru atkritumi, kas satur bīstamas vielas
16 11 06	nemetalurģiskajos procesos radušies izolācijas materiālu un refraktoru atkritumi, kas nav minēti 16 11 05. pozīcijā
17	BŪVNIECĪBĀ UN BŪVJU NOJAUKŠANĀ RADUŠIES ATKRITUMI (TOSTARP NO PIESĀRŅOTĀM VIETĀM IZRAKTA AUGSNE)
17 01	betons, ķieģeļi, flīzes, dakstiņi un keramika
17 01 01	betons
17 01 02	ķieģeļi
17 01 03	flīzes, dakstiņi un keramika
17 01 06*	betona, ķieģeļu, flīžu, dakstiņu un keramikas atsevišķas daļas vai to maisījumi, kas satur bīstamas vielas
17 01 07	betona, ķieģeļu, flīžu, dakstiņu un keramikas maisījumi, kas nav minēti 17 01 06. pozīcijā
17 02	koksne, stikls un plastmasa
17 02 01	koksne
17 02 02	stikls
17 02 03	plastmasa
17 02 04*	stikls, plastmasa un koksne, kas satur bīstamas vielas vai kas ar tām piesārņoti
17 03	bitumena maisījumi, akmeņogļu darva un darvu saturoši produkti
17 03 01*	bitumena maisījumi, kas satur akmeņogļu darvu
17 03 02	bitumena maisījumi, kas nav minēti 17 03 01. pozīcijā
17 03 03*	akmeņogļu darva un darvu saturoši produkti
17 04	metāli (tostarp to sakausējumi)
17 04 01	varš, bronza, misiņš
17 04 02	alumīnijs
17 04 03	svins
17 04 04	cinks
17 04 05	dzelzs un tērauds
17 04 06	Alva
17 04 07	jaukti metāli
17 04 09*	metāla atkritumi, kas piesārņoti ar bīstamām vielām
17 04 10*	kabeļi, kas satur naftas produktus, akmeņogļu darvu un citas bīstamas vielas
17 04 11	kabeļi, kas nav minēti 17 04 10. pozīcijā
17 05	augsne (tostarp no piesārņotajām vietām izrakta augsne), akmeņi un bagarēšanas grunts
17 05 03*	augsne un akmeņi, kas satur bīstamas vielas
17 05 04	augsne un akmeņi, kas nav minēti 17 05 03. pozīcijā
17 05 05*	bagarēšanas grunts, kas satur bīstamas vielas
17 05 06	bagarēšanas grunts, kas nav minēta 17 05 05. pozīcijā
17 05 07*	sliežu balasts, kas satur bīstamas vielas
17 05 08	sliežu balasts, kas nav minēts 17 05 07. pozīcijā
17 06	izolācijas materiāli un būvmateriāli, kas satur azbestu
17 06 01*	izolācijas materiāli, kas satur azbestu
17 06 03*	citi izolācijas materiāli, kas sastāv no bīstamām vielām vai kas tās satur
17 06 04	izolācijas materiāli, kas nav minēti 17 06 01. un 17 06 03. pozīcijā
17 06 05*	būvmateriāli, kas satur azbestu
17 08	būvmateriāli uz ģipša bāzes
17 08 01*	būvmateriāli uz ģipša bāzes, kas piesārņoti ar bīstamām vielām
17 08 02	būvmateriāli uz ģipša bāzes, kas nav minēti 17 08 01. pozīcijā
17 09	citi būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi
17 09 01*	būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi, kas satur dzīvsudrabu
17 09 02*	būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi, kas satur polihlorbifenilus un polihlorterfenilus (piemēram, hermētiķi, kas satur polihlorbifenilus un polihlorterfenilus, sveķus saturoši grīdas segumi, kas satur polihlorbifenilus un polihlorterfenilus, sintētiski materiāli, kas satur polihlorbifenilus un polihlorterfenilus, kondensatori, kas satur polihlorbifenilus un polihlorterfenilus)
17 09 03*	citi būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumi (tostarp jaukti atkritumi), kas satur bīstamas vielas
17 09 04	būvniecības un būvju nojaukšanas jauktie atkritumi, kas nav minēti 17 09 01., 17 09 02. un 17 09 03. pozīcijā
18	ATKRITUMI, KAS RADUŠIES CILVĒKU UN DZĪVNIEKU VESELĪBAS APRŪPĒ UN/VAI AR TO SAISTĪTAJĀ ZINĀTNISKAJĀ IZPĒTĒ (izņemot virtuves un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu atkritumus, kuru rašanās nav tieši saistīta ar veselības aprūpi)
18 01	dzemdniecības atkritumi, diagnostikā, cilvēku slimību ārstēšanā vai profilaksē radušies atkritumi
18 01 01	adatas un citi asi priekšmeti (izņemot 18 01 03. pozīcijā minētos)
18 01 02	ķermeņa daļas un orgāni, ieskaitot asins maisiņus un asins pagatavojumu rezerves (izņemot 18 01 03. pozīcijā minētos)
18 01 03*	atkritumi, kuru savākšanai un apglabāšanai noteiktas īpašas prasības, lai izvairītos no infekciju izplatīšanās
18 01 04	atkritumi, kuru savākšanai un apglabāšanai nav noteiktas īpašas prasības, lai izvairītos no infekciju izplatīšanās (piemēram, pārsienamais materiāls, ģipša pārsēji, saites, vienreizlietojamais apģērbs, autiņi)
18 01 06*	ķīmiskas vielas, kas sastāv no bīstamām vielām vai kas tās satur
18 01 07	ķīmiskas vielas, kas nav minētas 18 01 06. pozīcijā
18 01 08*	citotoksiskas un citostatiskas zāles
18 01 09	zāles, kas nav minētas 18 01 08. pozīcijā
18 01 10*	amalgamas atkritumi no zobārstniecības
18 02	atkritumi, kas radušies dzīvnieku zinātniskajā izpētē, dzīvnieku slimību, diagnostikā, ārstēšanā vai profilaksē
18 02 01	adatas un citi asi priekšmeti (izņemot 18 02 02. pozīcijā minētos)
18 02 02*	atkritumi, kuru savākšanai un apglabāšanai noteiktas īpašas prasības, lai izvairītos no infekciju izplatīšanās
18 02 03	atkritumi, kuru savākšanai un apglabāšanai nav noteiktas īpašas prasības, lai izvairītos no infekciju izplatīšanās
18 02 05*	ķīmiskas vielas, kas sastāv no bīstamām vielām vai kas tās satur
18 02 06	ķīmiskas vielas, kas nav minētas 18 02 05. pozīcijā
18 02 07*	citotoksiskas un citostatiskas zāles
18 02 08	zāles, kas nav minētas 18 02 07. pozīcijā
19	ATKRITUMI, KAS RADUŠIES ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS IEKĀRTĀS, NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANAS IEKĀRTĀS, DZERAMĀ ŪDENS UN TEHNISKAJĀM VAJADZĪBĀM LIETOJAMĀ ŪDENS SAGATAVOŠANAS IEKĀRTĀS
19 01	atkritumi, kas radušies atkritumu sadedzināšanā vai pirolīzē
19 01 02	melnie metāli, kas atdalīti no smagajiem pelniem
19 01 05*	gāzu attīrīšanā radušies filtrēšanas atlikumi
19 01 06*	gāzu attīrīšanā radušies ūdeni saturoši šķidrie atkritumi un citi ūdeni saturoši šķidrie atkritumi
19 01 07*	gāzu attīrīšanā radušies cietie atkritumi
19 01 10*	dūmvadu gāzu attīrīšanai izmantotā aktīvā ogle
19 01 11*	smagie pelni un izdedži, kas satur bīstamas vielas
19 01 12	smagie pelni un izdedži, kas nav minēti 19 01 11. pozīcijā
19 01 13*	vieglie pelni, kas satur bīstamas vielas
19 01 14	vieglie pelni, kas nav minēti 19 01 13. pozīcijā
19 01 15*	sodrēji, kas satur bīstamas vielas
19 01 16	sodrēji, kas nav minēti 19 01 15. pozīcijā
19 01 17*	pirolīzē radušies atkritumi, kas satur bīstamas vielas
19 01 18	pirolīzē radušies atkritumi, kas nav minēti 19 01 17. pozīcijā
19 01 19	smiltis no virstošā slāņa
19 01 99	citur neminēti atkritumi
19 02	atkritumi, kas radušies atkritumu fizikāli ķīmiskajā apstrādē (ietverot hroma atdalīšanu, cianīdu atdalīšanu, neitralizāciju)
19 02 03	iepriekš sajaukti atkritumi, kas sastāv tikai no tādiem atkritumiem, kas nav bīstami
19 02 04*	iepriekš sajaukti atkritumi, starp kuriem ir vismaz viena veida bīstamie atkritumi
19 02 05*	nogulsnes no fizikāli ķīmiskās apstrādes, kas satur bīstamas vielas
19 02 06	nogulsnes no fizikāli ķīmiskās apstrādes, kas nav minētas 19 02 05. pozīcijā
19 02 07*	naftas produkti un koncentrāti, kas radušies atdalīšanā
19 02 08*	viegli uzliesmojoši šķidrie atkritumi, kuri satur bīstamas vielas
19 02 09*	viegli uzliesmojoši cietie atkritumi, kuri satur bīstamas vielas
19 02 10	viegli uzliesmojoši atkritumi, kas nav minēti 19 02 08. un 19 02 09. pozīcijā
19 02 11*	citi atkritumi, kas satur bīstamas vielas
19 02 99	citur neminēti atkritumi
19 03	stabilizēti/cietināti atkritumi
19 03 04*	daļēji stabilizēti atkritumi, kas klasificēti kā bīstami un kas nav 19 03 08. pozīcijā minētie atkritumi
19 03 05	stabilizēti atkritumi, kas nav minēti 19 03 04. pozīcijā
19 03 06*	cietināti atkritumi, kas apzīmēti kā bīstami
19 03 07	cietināti atkritumi, kas nav minēti 19 03 06. pozīcijā
19 03 08*	daļēji stabilizēts dzīvsudrabs
19 04	pārstikloti atkritumi un atkritumi, kas radušies pārstiklošanā
19 04 01	pārstikloti atkritumi
19 04 02*	vieglie pelni un citi atkritumi, kas radušies dūmvadu gāzu attīrīšanā
19 04 03*	nepārstiklota cietā fāze
19 04 04	ūdeni saturoši šķidrie atkritumi, kas radušies pārstiklotu atkritumu dzesēšanā
19 05	atkritumi, kas radušies cieto atkritumu aerobā apstrādē
19 05 01	sadzīves atkritumu un tiem pielīdzināmo atkritumu nekompostētā frakcija
19 05 02	dzīvnieku un augu izcelsmes atkritumu nekompostētā frakcija
19 05 03	specifikācijām neatbilstīgs komposts
19 05 99	citur neminēti atkritumi
19 06	atkritumi, kas radušies atkritumu anaerobā apstrādē
19 06 03	šķidrums, kas radies sadzīves atkritumu anaerobā apstrādē
19 06 04	hidrolizāts, kas radies sadzīves atkritumu anaerobā apstrādē
19 06 05	šķidrums, kas radies dzīvnieku un augu izcelsmes atkritumu anaerobā apstrādē
19 06 06	hidrolizāts, kas radies dzīvnieku un augu izcelsmes atkritumu anaerobā apstrādē
19 06 99	citur neminēti atkritumi
19 07	atkritumu poligonu filtrāts
19 07 02*	atkritumu poligonu filtrāts, kas satur bīstamas vielas
19 07 03	atkritumu poligonu filtrāts, kas nav minēts 19 07 02. pozīcijā
19 08	atkritumi no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kas nav minēti citur
19 08 01	atkritumi no sietiem
19 08 02	atkritumi no smilšu uztvērējiem
19 08 05	dūņas, kas radušās pilsētas notekūdeņu attīrīšanā
19 08 06*	piesātināti vai izlietoti jonu apmaiņas sveķi
19 08 07*	šķīdumi un dūņas, kas radušās jonu apmaiņas sveķu reģenerācijā
19 08 08*	membrānu sistēmu atkritumi, kas satur smagos metālus
19 08 09	eļļas/ūdens atdalīšanā radušies tauku un eļļas maisījumi, kas satur tikai pārtikas eļļas un taukus
19 08 10*	eļļas/ūdens atdalīšanā radušies tauku un eļļas maisījumi, kas nav minēti 19 08 09. pozīcijā
19 08 11*	rūpniecisko notekūdeņu bioloģiskā attīrīšanā radušās dūņas, kas satur bīstamas vielas
19 08 12	rūpniecisko notekūdeņu bioloģiskā attīrīšanā radušās dūņas, kas nav minētas 19 08 11. pozīcijā
19 08 13*	rūpniecisko notekūdeņu cita veida attīrīšanā radušās dūņas, kas satur bīstamas vielas
19 08 14	rūpniecisko notekūdeņu cita veida attīrīšanā radušās dūņas, kas nav minētas 19 08 13. pozīcijā
19 08 99	citur neminēti atkritumi
19 09	atkritumi, kas radušies dzeramā ūdens vai tehniskajām vajadzībām lietojamā ūdens sagatavošanā
19 09 01	cietie atkritumi, kas radušies primārajā filtrācijā un sijāšanā
19 09 02	nogulsnes, kas radušās ūdens dzidrināšanā
19 09 03	nogulsnes, kas radušās ogļskābās gāzes atdalīšanā
19 09 04	izlietota aktīvā ogle
19 09 05	piesātināti vai izlietoti jonu apmaiņas sveķi
19 09 06	šķīdumi un nogulsnes, kas radušās jonu apmaiņas sveķu reģenerācijā
19 09 99	citur neminēti atkritumi
19 10	atkritumi, kas radušies metālus saturošu atkritumu sasmalcināšanā
19 10 01	dzelzs un tērauda atkritumi
19 10 02	krāsaino metālu atkritumi
19 10 03*	vieglā putekļainā frakcija un putekļi, kas satur bīstamas vielas
19 10 04	vieglā putekļainā frakcija un putekļi, kas nav minēti 19 10 03. pozīcijā
19 10 05*	citas frakcijas, kas satur bīstamas vielas
19 10 06	citas frakcijas, kas nav minētas 19 10 05. pozīcijā
19 11	atkritumi, kas radušies naftas produktu reģenerācijā
19 11 01*	izlietoti filtrmāli
19 11 02*	skābais gudrons
19 11 03*	ūdeni saturoši šķidrie atkritumi
19 11 04*	atkritumi, kas radušies pēc kurināmā apstrādes ar sārmiem
19 11 05*	notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas satur bīstamas vielas
19 11 06	notekūdeņu vietējās attīrīšanas iekārtu dūņas, kas nav minētas 19 11 05. pozīcijā
19 11 07*	dūmvadu gāzu attīrīšanā radušies atkritumi
19 11 99	citur neminēti atkritumi
19 12	atkritumi, kas radušies atkritumu mehāniskā apstrādē (piemēram, šķirošana, smalcināšana, presēšana, granulēšana) un kas nav minēti citur
19 12 01	papīrs un kartons
19 12 02	melnie metāli
19 12 03	krāsainie metāli
19 12 04	plastmasa un kaučuks
19 12 05	stikls
19 12 06*	koksne, kas satur bīstamas vielas
19 12 07	koksne, kas nav minēta 19 12 06. pozīcijā
19 12 08	tekstilizstrādājumi
19 12 09	minerāli (piemēram, smiltis, akmeņi)
19 12 10	uzliesmojoši atkritumi (no atkritumiem iegūts kurināmais)
19 12 11*	citi atkritumi (ieskaitot materiālu maisījumus), kas radušies tādu atkritumu mehāniskā apstrādē, kuri satur bīstamas vielas
19 12 12	citi atkritumi (ieskaitot materiālu maisījumus), kas radušies tādu atkritumu mehāniskā apstrādē, kuri nav minēti 19 12 11. pozīcijā
19 13	augsnes un gruntsūdeņu attīrīšanā radušies atkritumi
19 13 01*	augsnes attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas satur bīstamas vielas
19 13 02	augsnes attīrīšanā radušies cietie atkritumi, kas nav minēti 19 13 01. pozīcijā
19 13 03*	augsnes attīrīšanā radušās nogulsnes, kas satur bīstamas vielas
19 13 04	augsnes attīrīšanā radušās nogulsnes, kas nav minētas 19 13 03. pozīcijā
19 13 05*	gruntsūdeņu attīrīšanā radušās nogulsnes, kas satur bīstamas vielas
19 13 06	gruntsūdeņu attīrīšanā radušās nogulsnes, kas nav minētas 19 13 05. pozīcijā
19 13 07*	gruntsūdeņu attīrīšanā radušies ūdeni saturoši šķidrie atkritumi un ūdeni saturoši koncentrāti, kas satur bīstamas vielas
19 13 08	gruntsūdeņu attīrīšanā radušies ūdeni saturoši šķidrie atkritumi un ūdeni saturoši koncentrāti, kas nav minēti 19 13 07. pozīcijā
20	SADZĪVES ATKRITUMI (MĀJSAIMNIECĪBU ATKRITUMI UN TIEM LĪDZĪGI TIRDZNIECĪBAS UN RŪPNIECĪBAS UZŅĒMUMU UN IESTĀŽU ATKRITUMI) UN ATSEVIŠĶI SAVĀKTIE ATKRITUMU VEIDI
20 01	atsevišķi savāktie atkritumu veidi (izņemot 15 01. pozīcijā minētos)
20 01 01	papīrs un kartons
20 01 02	Stikls
20 01 08	bioloģiski noārdāmi virtuves un ēdnīcu atkritumi
20 01 10	Apģērbs
20 01 11	Tekstilizstrādājumi
20 01 13*	Šķīdinātāji
20 01 14*	Skābes
20 01 15*	Sārmi
20 01 17*	fotorūpniecībā izmantotās ķīmiskās vielas
20 01 19*	pesticīdi
20 01 21*	luminiscences spuldzes un citi atkritumi, kas satur dzīvsudrabu
20 01 23*	nederīgas iekārtas, kas satur hlorfluorogļūdeņražus
20 01 25	pārtikas eļļas un tauki
20 01 26*	eļļas un tauki, kas nav minēti 20 01 25. pozīcijā
20 01 27*	krāsas, tipogrāfijas krāsas, adhezīvi un sveķi, kas satur bīstamas vielas
20 01 28	krāsas, tipogrāfijas krāsas, adhezīvi un sveķi, kas nav minēti 20 01 27. pozīcijā
20 01 29*	mazgāšanas līdzekļi, kas satur bīstamas vielas
20 01 30	mazgāšanas līdzekļi, kas nav minēti 20 01 29. pozīcijā
20 01 31*	citotoksiskas un citostatiskas zāles
20 01 32	zāles, kas nav minētas 20 01 31. pozīcijā
20 01 33*	baterijas un akumulatori, kas iekļauti 16 06 01., 16 06 02. vai 16 06 03. pozīcijā, un nešķirotas baterijas un akumulatori, kas satur šīs baterijas
20 01 34	baterijas un akumulatori, kas nav minēti 20 01 33. pozīcijā
20 01 35*	nederīgas elektriskās un elektroniskās ierīces, kas nav minētas 20 01 21. un 20 01 23. pozīcijā un kas satur bīstamas detaļas (3)
20 01 36	nederīgas elektriskās un elektroniskās ierīces, kas nav minētas 20 01 21., 20 01 23. un 20 01 35. pozīcijā
20 01 37*	koksne, kas satur bīstamas vielas
20 01 38	koksne, kas nav minēta 20 01 37. pozīcijā
20 01 39	plastmasa
20 01 40	metāli
20 01 41	atkritumi, kas radušies skursteņu tīrīšanā
20 01 99	citas atkritumu daļas, kas nav minētas citur
20 02	dārzu un parku atkritumi (ieskaitot kapsētu atkritumus)
20 02 01	bioloģiski noārdāmi atkritumi
20 02 02	augsne un akmeņi
20 02 03	citi bioloģiski nenoārdāmi atkritumi
20 03	citi sadzīves atkritumi
20 03 01	jaukti sadzīves atkritumi
20 03 02	tirgus atkritumi
20 03 03	ielu tīrīšanas atkritumi
20 03 04	septisko tvertņu dūņas
20 03 06	atkritumi, kas radušies kanalizācijas tīrīšanā
20 03 07	lielgabarīta atkritumi
20 03 99	citur neminēti sadzīves atkritumi

(1) Padomes 1996. gada 16. septembra Direktīva 96/59/EK par polihlorētu bifenilu un polihlorētu terfenilu (PCB/PCT) apglabāšanu (OV L 243, 24.9.1996., 31. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp.).

(3) Starp elektrisko un elektronisko ierīču bīstamajām detaļām var būt arī 16 06. pozīcijā minētie akumulatori un baterijas, kas klasificēti kā bīstami; dzīvsudraba releji, stikla atkritumi no katodu staru lampām, citu veidu aktivēta stikla atkritumi u. c.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 370

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	57. sējums 2014. gada 30. decembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
		2014/953/ES
	*	Padomes Lēmums (2014. gada 4. decembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko Šveices Konfederācija pievienojas pētniecības un inovācijas pamatprogrammai Apvārsnis 2020 un Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmai, kura papildina Apvārsni 2020, un kas reglamentē Šveices Konfederācijas dalību ITER pasākumos, kurus īsteno Kodolsintēze enerģijas ieguvei	1
		Nolīgums par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko Šveices Konfederācija pievienojas pētniecības un inovācijas pamatprogrammai Apvārsnis 2020 un Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmai, kura papildina Apvārsni 2020, un kas reglamentē Šveices Konfederācijas dalību ITER pasākumos, kurus īsteno Kodolsintēze enerģijas ieguvei	3
		2014/954/Euratom
	*	Padomes Lēmums (2014. gada 4. decembris) ar ko apstiprina to, ka Eiropas Komisija Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā noslēdz Nolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko Šveices Konfederācija pievienojas pētniecības un inovācijas pamatprogrammai Apvārsnis 2020 un Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmai, kura papildina Apvārsni 2020, un kas reglamentē Šveices Konfederācijas dalību ITER pasākumos, kurus īsteno Kodolsintēze enerģijas ieguvei	19
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1392/2014 (2014. gada 20. oktobris), ar kuru izveido izmetumu plānu dažām mazo pelaģisko sugu zvejniecībām, kas darbojas Vidusjūrā	21
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1393/2014 (2014. gada 20. oktobris), ar kuru izveido izmetumu plānu dažām pelaģiskajām zvejniecībām, kas darbojas ziemeļrietumu ūdeņos	25
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1394/2014 (2014. gada 20. oktobris), ar kuru izveido izmetumu plānu dažām pelaģiskajām zvejniecībām, kas darbojas dienvidrietumu ūdeņos	31
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1395/2014 (2014. gada 20. oktobris), ar kuru izveido izmetumu plānu dažām mazo pelaģisko sugu zvejniecībām un rūpnieciskajām zvejniecībām, kas darbojas Ziemeļjūrā	35
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1396/2014 (2014. gada 20. oktobris), ar kuru izveido izmetumu plānu zvejniecībām, kas darbojas Baltijas jūrā	40
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1397/2014 (2014. gada 22. oktobris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 318/2013, ar ko pieņem 2016. līdz 2018. gada ad hoc moduļu programmu darbaspēka izlases veida apsekojumam, kas paredzēts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 ( 1 )	42
		LĒMUMI
		2014/955/ES
	*	Komisijas Lēmums (2014. gada 18. decembris), ar ko groza Lēmumu 2000/532/EK par atkritumu sarakstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK ( 1 )	44


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ