Eiropas Savienības L 150/2014

20.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 510/2014

(2014. gada 16. aprīlis),

ar kuru nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 1216/2009 un (EK) Nr. 614/2009

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Padomes Regula (EK) Nr. 1216/2009 (3) un Padomes Regula (EK) Nr. 614/2009 (4) ir jāpielāgo Lisabonas līgumam, un jo īpaši attiecībā uz tajā paredzēto nošķīrumu starp deleģētajiem aktiem un īstenošanas aktiem. Ir nepieciešami papildu pielāgojumi, kas uzlabotu spēkā esošo tekstu skaidrību un pārskatāmību.

(2)	Līdz 2013. gada 31. decembrim Līgumā par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) paredzētās kopējās lauksaimniecības politikas (“KLP”) galvenais juridiskais instruments ir bijusi Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 (5).

(3)

KLP reformas satvarā Regula (EK) Nr. 1234/2007 no 2014. gada 1. janvāra ir aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (6). Regula (EK) Nr. 1216/2009 un Regula (EK) Nr. 614/2009 būtu jāpielāgo, ņemot vērā minēto regulu, lai saglabātu konsekvenci ar trešām valstīm noslēgtos tirdzniecības nolīgumos par lauksaimniecības produktiem, no vienas puses, un lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm, no otras puses.

(4)

Dažus lauksaimniecības produktus izmanto, lai ražotu gan pārstrādātus lauksaimniecības produktus, gan preces, kas nav iekļautas LESD I pielikumā (“I pielikumā neiekļautās preces”). Ir jāveic pasākumi gan kopējās lauksaimniecības politikas, gan kopējās tirdzniecības politikas satvarā, ņemot vērā to, kā šādu produktu un preču tirdzniecība ietekmē LESD 39. panta mērķu sasniegšanu un kā pasākumi, kas pieņemti, lai īstenotu LESD 43. pantu, iespaido minēto produktu un preču ekonomisko stāvokli, ņemot vērā lauksaimniecības produktu iegādes izmaksu atšķirības Savienībā un pasaules tirgū.

(5)

Ņemot vērā to, ka lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības nozares stāvoklis Savienībā ir atšķirīgs, Savienībā tiek nošķirti lauksaimniecības produkti, kas iekļauti LESD I pielikumā, un pārstrādāti lauksaimniecības produkti, kas šajā pielikumā nav iekļauti. Atsevišķās trešās valstīs, ar kurām Savienība slēdz nolīgumus, šāds nošķīrums netiek veikts. Tāpēc būtu jāparedz, ka vispārējos noteikumus, ko piemēro pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kuri nav iekļauti LESD I pielikumā, attiecina uz dažiem minētajā pielikumā iekļautiem lauksaimniecības produktiem, ja šo divu produktu veidu pielīdzināšana ir paredzēta starptautiskā nolīgumā.

(6)	Ja šajā regulā ir atsauce uz starptautiskiem nolīgumiem, ko Savienība noslēgusi vai provizoriski piemērojusi saskaņā ar LESD, šajā sakarā norāda LESD 218. pantu.

(7)	Lai novērstu vai neitralizētu nelabvēlīgo ietekmi, kāda dažu pārstrādātu lauksaimniecības produktu importam varētu būt uz Savienības tirgu un kopējās lauksaimniecības politikas efektivitāti, būtu jāparedz iespēja šādu produktu importam piemērot papildu nodokli, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi.

(8)

Olu albumīns un piena albumīns ir pārstrādāti lauksaimniecības produkti, kas nav iekļauti LESD I pielikumā. Saskaņotības un vienkāršības labad Regulā (EK) Nr. 614/2009 noteiktā vienotā sistēma olu albumīna (ovalbumīna) un piena albumīna (laktalbumīna) tirdzniecībai būtu jāintegrē tirdzniecības režīmā, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm. Tā kā olas lielā mērā var aizstāt ar olu albumīnu un zināmā mērā ar piena albumīnu, tirdzniecības režīmam, ko piemēro olu albumīnam un piena albumīnam, būtu jāatbilst režīmam, kas noteikts olām.

(9)

Neskarot īpašos noteikumus par preferenciālas tirdzniecības režīmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 978/2012 (7), kā arī citus autonomus Savienības tirdzniecības nolīgumus, ir jāparedz galvenie noteikumi, kas reglamentē tirdzniecības režīmu, kurš piemērojams pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem un I pielikumā neiekļautajām precēm, kas iegūtas, pārstrādājot lauksaimniecības produktus. Tāpat jānodrošina, lai pazemināti ievedmuitas nodokļi un tarifu kvotas tiktu noteiktas un eksporta kompensācijas tiktu piešķirtas saskaņā ar šiem galvenajiem noteikumiem. Paredzot šādus noteikumus, būtu jāņem vērā ievedmuitas nodokļu un eksporta subsīdiju ierobežojumi, kas izriet no saistībām, kuras Savienība uzņēmusies saskaņā ar PTO nolīgumiem un divpusējiem nolīgumiem.

(10)

Olu albumīna un piena albumīna tirgus ir cieši saistīts ar olu tirgu, tāpēc būtu jāparedz iespēja pieprasīt uzrādīt olu albumīna un piena albumīna importa licenci un atcelt procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanu olu albumīnam un piena albumīnam, ja šīs procedūras dēļ Savienības olu albumīna un piena albumīna tirgū vai olu tirgū ir radušies vai var rasties traucējumi. Būtu jānodrošina iespēja uz olu albumīna un piena albumīna importa licenču izsniegšanu un šo produktu laišanu brīvā apgrozībā, par kuriem izsniegta licence, attiecināt prasības par to izcelsmi, pirmavotu, autentiskumu un kvalitātes pazīmēm.

(11)

Lai ņemtu vērā tirdzniecības attīstību un pārmaiņas tirgū, olu albumīna un piena albumīna tirgu un olu tirgus vajadzības un olu albumīna un piena albumīna importa uzraudzības rezultātus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz noteikumiem par olu albumīna un piena albumīna importu ar mērķi laist tos brīvā apgrozībā, ievērojot prasību uzrādīt importa licenci, attiecībā uz noteikumiem par tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šīs importa licences, un tās tiesiskajām sekām, uz gadījumiem, kad attiecībā uz licencē minēto pienākumu tiek piemērota pielaide, uz noteikumiem, ka, izdodot importa licences un laižot produktus brīvā apgrozībā, ir jāuzrāda trešās valsts vai personas izdots dokuments, kas inter alia apliecina produktu izcelsmi, izcelšanās vietu, autentiskumu un kvalitātes pazīmes, uz noteikumiem par importa licenču nodošanu vai šādas nodošanas aizliegumu, kā arī gadījumiem, kad nav jāuzrāda importa licence, un gadījumiem, kad ir vai nav jāiemaksā nodrošinājums, ar kuru garantē, ka produkti tiek importēti licences derīguma termiņā.

(12)

Daži pārstrādāti lauksaimniecības produkti, kas nav iekļauti LESD I pielikumā, ir iegūti, izmantojot lauksaimniecības produktus, uz kuriem attiecas kopējā lauksaimniecības politika. Tāpēc ar nodokļiem, ko piemēro šādu pārstrādātu lauksaimniecības produktu importam, būtu jāizlīdzina atšķirība starp to ražošanā izmantoto lauksaimniecības produktu cenām pasaules tirgū un Savienības tirgū, vienlaikus nodrošinot attiecīgās pārstrādes rūpniecības konkurētspēju.

(13)

Saskaņā ar dažiem starptautiskiem nolīgumiem Savienības tirdzniecības politikas satvarā attiecībā uz pārstrādātu lauksaimniecības produktu ievedmuitas nodokļiem tiek piešķirti ievedmuitas nodokļu lauksaimniecības komponenta, cukura un miltu papildu nodokļu un ad valorem nodokļa samazinājumi vai pakāpeniska atcelšana. Vajadzētu būt iespējai minētos samazinājumus noteikt, pamatojoties uz lauksaimniecības komponentiem, kas piemērojami nepreferenciālas tirdzniecības režīmam.

(14)

Ievedmuitas nodokļa lauksaimniecības komponentam būtu jāizlīdzina pārstrādāto lauksaimniecības produktu ražošanā izmantoto lauksaimniecības produktu cenu atšķirības pasaules tirgū un Savienības tirgū. Tāpēc, aprēķinot pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem piemērojamo ievedmuitas nodokļa lauksaimniecības komponentu, ir jāsaglabā cieša saikne ar tādu lauksaimniecības produktu ievedmuitas nodokļa lauksaimniecības komponentu, ko importē neizmainītā stāvoklī.

(15)

Lai īstenotu starptautiskos nolīgumus, kuros paredzēta pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem piemērojamo ievedmuitas nodokļu samazināšana vai pakāpeniska atcelšana, pamatojoties uz to, ka šo produktu ražošanā ir izmantoti vai tiek uzskatīti par izmantotiem noteikti lauksaimniecības produkti, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz tādu lauksaimniecības produktu saraksta izveidi, kuri uzskatāmi par izmantotiem pārstrādātu lauksaimniecības produktu ražošanā, uz līdzvērtīgu daudzumu noteikšanu un noteikumiem par citu lauksaimniecības produktu pārvēršanu līdzvērtīgos tādu konkrēto lauksaimniecības produktu daudzumos, kurus uzskata par izmantotiem, uz samazinātā lauksaimniecības komponenta un samazināto papildu nodokļu aprēķināšanai nepieciešamiem elementiem un šādu aprēķinu metodēm, kā arī uz nelielām summām, kurām samazinātajiem lauksaimniecības komponentiem un cukura un miltu papildu nodokļiem jābūt noteiktiem kā nulle.

(16)

Ir iespējams importa tarifu koncesijas piešķirt neierobežotam attiecīgo preču daudzumam vai ierobežotam daudzumam, kurš ietverts tarifu kvotā. Ja saskaņā ar konkrētiem starptautiskiem nolīgumiem tarifu koncesijas piešķir tarifu kvotu satvarā, šīs kvotas būtu jāatver un jāpārvalda Komisijai. Praktisku apsvērumu dēļ ir svarīgi, lai uz tādas ievedmuitas nodokļu nelauksaimniecības daļas pārvaldību, ko piemēro precēm, kurām ir saskaņotas tarifu preferences, attiektos tādi paši noteikumi kā uz lauksaimniecības komponenta pārvaldību.

(17)

Olu albumīna un piena albumīna tirgus ir cieši saistīts ar olu tirgu, tāpēc tarifu kvotas olu albumīnam un piena albumīnam būtu jāatver un jāpārvalda tāpat kā tarifu kvotas olām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013. Izraugoties pārvaldības metodi, vajadzības gadījumā būtu jāņem vērā Savienības tirgus piegādes vajadzības un nepieciešamība saglabāt šā tirgus līdzsvaru, un tās pamatā vajadzētu būt iepriekš izmantotām metodēm, ņemot vērā no PTO nolīgumiem izrietošās tiesības.

(18)

Lai uzņēmējiem nodrošinātu vienādu piekļuvi tirgum un vienlīdzīgu attieksmi, ņemtu vērā Savienības tirgus piegādes prasības un saglabātu šā tirgus līdzsvaru, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz nosacījumiem, kas jāizpilda, lai iesniegtu pieteikumu importa tarifu kvotas satvarā, uz noteikumiem par tiesību nodošanu importa tarifu kvotas satvarā, ar kuriem nosaka, ka uz dalību tarifu kvotā attiecas nodrošinājuma iemaksa, kā arī uz specifikācijām, prasībām vai ierobežojumiem, kas piemērojami tarifu kvotām.

(19)

Lai nodrošinātu, ka ir iespējams eksportētiem produktiem piemērot īpašu importa režīmu trešā valstī saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem, ievērojot starptautiskos nolīgumus, ko Savienība noslēgusi saskaņā ar LESD, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz noteikumiem, ar kuriem nosaka prasību dalībvalstu kompetentajām iestādēm pēc pieprasījuma un pienācīgām pārbaudēm izdot dokumentu, kas apliecina, ka ir izpildīti nosacījumi attiecībā uz produktiem, kuriem, ja tos eksportē, var piemērot īpašu importa režīmu trešā valstī, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi.

(20)

Iespējams, ka ar Savienības izejvielām nepietiek, lai konkurences apstākļos pilnībā apmierinātu pārstrādes uzņēmumu pieprasījumu pēc lauksaimniecības izejvielām. Saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2913/92 (8) šādām precēm var piemērot procedūru “ievešana pārstrādei”, ja ir izpildīti ekonomiskie nosacījumi, kas noteikti Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (9). Regulu (EEK) Nr. 2913/92 ir paredzēts aizstāt ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 (10), taču tikai no 2016. gada 1. jūnija. Tādēļ ir pamatoti šajā regulā atsaukties uz Regulu (EEK) Nr. 2913/92, jo īpaši ņemot vērā faktu, ka turpmāk atsauces uz Regulu (EEK) Nr. 2913/92 jāuzskata par atsaucēm uz Regulu (ES) Nr. 952/2013. Skaidri noteiktos apstākļos būtu jāizvērtē iespēja paredzēt ekonomiskos nosacījumus, kas jāizpilda, lai noteiktiem lauksaimniecības produktu daudzumiem varētu piemērot procedūru “ievešana pārstrādei”. Šie daudzumi būtu jānosaka, pamatojoties uz līdzsvarotām piegādēm. Lai nodrošinātu taisnīgu piekļuvi pieejamiem daudzumiem, vienlīdzīgu attieksmi pret uzņēmējiem un skaidrību, būtu jāizmanto sistēma, kurā tiek izmantotas dalībvalstu izsniegtās atļaujas procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai.

(21)

Lai nodrošinātu procedūras “ievešana pārstrādei” pārdomātu un rezultatīvu pārvaldību, ņemot vērā situāciju attiecīgo izstrādājumu tirgū Savienībā un pārstrādes rūpniecības uzņēmumu vajadzības un praksi, būtu jāparedz, ka Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu tiek deleģētas pilnvaras pieņemt aktus par tādu lauksaimniecības produktu sarakstu, par kuriem var izsniegt atļaujas procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai; nosaka tiesības, kas izriet no atļaujām procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai un to tiesiskās sekas; paredz noteikumus par šo tiesību nodošanu starp uzņēmumiem un noteikumus, kas nepieciešami, lai procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai izsniegto atļauju sistēma attiecībā uz atļaujas autentiskumu, tās nodošanu vai minētās nodošanas ierobežojumiem būtu uzticama un efektīva.

(22)

Būtu jāparedz kārtība, kādā atbilstīgi Savienības PTO saistībās noteiktajiem ierobežojumiem piešķiramas eksporta kompensācijas par dažiem lauksaimniecības produktiem, kas izmantoti LESD I pielikumā neiekļauto preču ražošanā, lai neliktu ciest ražotājiem, kuriem minētās preces jāiegādājas par cenām, kas noteiktas saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku. Šīm kompensācijām vajadzētu segt tikai lauksaimniecības produkta cenas atšķirību Savienības tirgū un pasaules tirgū. Tāpēc minētā kārtība būtu jāiedibina kā daļa no dažu lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtu preču tirdzniecības režīma.

(23)

Būtu jāizveido tādu I pielikumā neiekļauto preču saraksts, par kurām var saņemt eksporta kompensāciju, ņemot vērā ietekmi, kāda ir šo preču ražošanā izmantoto lauksaimniecības produktu cenu atšķirībām Savienības tirgū un pasaules tirgū, un nepieciešamību pilnībā vai daļēji izlīdzināt šīs atšķirības, lai atvieglotu tādu lauksaimniecības produktu eksportēšanu, kas izmantoti I pielikumā neiekļauto preču ražošanā.

(24)

Jānodrošina, lai eksporta kompensācijas netiktu piešķirtas par tādām brīvā apgrozībā laistām importētām I pielikumā neiekļautajām precēm, kas ir reeksportētas, eksportētas pēc pārstrādes vai ietvertas citās I pielikumā neiekļautajās precēs. Attiecībā uz importētiem graudaugiem, rīsiem, pienu un piena produktiem vai olām, kas laisti brīvā apgrozībā, ir jānodrošina, lai kompensācijas netiktu piešķirtas par precēm, kas eksportētas pēc pārstrādes vai ietvertas I pielikumā neiekļautajās precēs.

(25)

Eksporta kompensāciju likmes lauksaimniecības produktiem, kuri eksportēti kā I pielikumā neiekļautās preces, būtu jānosaka saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem un praktisku kārtību, ko piemēro eksporta kompensāciju likmēm lauksaimniecības produktiem, kurus eksportē neizmainītā stāvoklī atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1308/2013 un Padomes Regulai (ES) Nr. 1370/2013 (11).

(26)

Ņemot vērā, no vienas puses, ciešo saikni starp I pielikumā neiekļautajām precēm un to ražošanā izmantotajiem lauksaimniecības produktiem, un, no otras puses, atšķirības starp šīm precēm un produktiem, no otras puses, ir jāparedz prasība I pielikumā neiekļautajām precēm piemērot tādus horizontālos noteikumus par eksporta kompensācijām, kuri noteikti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013

(27)

Lai ņemtu vērā I pielikumā neiekļauto preču, kurās ietverti noteikti lauksaimniecības produkti, īpašos ražošanas procesus un tirdzniecības prasības, būtu jāparedz, ka Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu tiek deleģētas pilnvaras izstrādāt noteikumus attiecībā uz eksportējamo I pielikumā neiekļauto preču un to ražošanā izmantoto lauksaimniecības produktu īpašībām, noteikumus par eksporta kompensāciju noteikšanu dažiem lauksaimniecības produktiem, kuri eksportēti pēc pārstrādes I pielikumā neiekļautajās precēs, noteikumus par apliecinājumu, ar ko jāpierāda eksportētu I pielikumā neiekļauto preču sastāvu, noteikumus, kas paredz deklarēt dažu importētu lauksaimniecības produktu izmantojumu, noteikumus par lauksaimniecības produktu pielīdzināšanu pamatproduktiem un par references daudzuma noteikšanu katram no šiem pamatproduktiem un horizontālo noteikumu piemērošanu lauksaimniecības produktu eksporta kompensācijām I pielikumā neiekļautajām precēm.

(28)

Atbilstība eksporta apjoma ierobežojumiem, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, kurus Savienība noslēgusi vai sākotnēji piemērojusi saskaņā ar LESD, būtu jānodrošina, izdodot tādus kompensācijas sertifikātus, kas attiecas uz minētajos nolīgumos noteiktiem atsauces laikposmiem, ņemot vērā summu, kas gadā paredzēta mazajiem eksportētājiem.

(29)	Eksporta kompensācijas būtu jāpiešķir par summām, kas nepārsniedz kopējo pieejamo summu, atkarībā no tā, kāda ir I pielikumā neiekļauto preču tirdzniecības situācija. Kompensācijas sertifikātu sistēmai būtu jāveicina kompensāciju summu efektīva pārvaldība.

(30)

Būtu jāparedz, ka dalībvalstu izdotie kompensācijas sertifikāti ir derīgi visā Savienībā un ka tie ir izsniedzami tikai tad, ja tiek iemaksāts nodrošinājums, kas garantē, ka uzņēmums pieteiksies kompensācijas saņemšanai. Būtu jāparedz noteikumi par to, ka kompensācijas piešķiršana atbilstīgi iepriekšējas noteikšanas sistēmai attiecas uz visām piemērojamām kompensācijas likmēm, un par nodrošinājuma iemaksāšanu un atbrīvošanu.

(31)

Lai pārraudzītu ar eksporta kompensācijām saistītos izdevumus un kompensācijas sertifikātu sistēmas ieviešanu, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, kas izriet no kompensācijas sertifikātiem, noteikumus par to nodošanu vai to nodošanas ierobežojumiem, gadījumiem un situācijām, kad netiek prasīts uzrādīt kompensācijas sertifikātu vai iemaksāt nodrošinājumu, un par pielaidi, saskaņā ar kuru netiek pildīts pienākums pieteikties kompensāciju saņemšanai.

(32)

Būtu jāizvērtē, kā ar eksporta kompensācijām saistītie mērķtiecīgie pasākumi ietekmē uzņēmumus, kas pārstrādā lauksaimniecības produktus, un jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumus. Ņemot vērā mazo eksportētāju konkrētās vajadzības, tiem katrā budžeta gadā būtu jāpiešķir kopējā summa, un tie būtu jāatbrīvo no prasības iesniegt kompensācijas sertifikātus saskaņā ar eksporta kompensāciju režīmu.

(33)

Ja saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 ir pieņemti pasākumi attiecībā uz kāda lauksaimniecības produkta eksportu un ja šo pasākumu mērķa sasniegšanu var kavēt tādu I pielikumā neiekļauto preču eksports, kurās ir augsts attiecīgā lauksaimniecības produkta saturs, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt aktus, ar ko nosaka līdzvērtīgus pasākumus, kuri veicami attiecībā uz šo I pielikumā neiekļauto preču eksportu, vienlaikus izpildot visas saistības, ko paredz starptautiskie nolīgumi.

(34)

Saskaņā ar dažiem starptautiskajiem nolīgumiem Savienība var ierobežot ievedmuitas nodokļus un par eksportu maksājamās summas, lai pilnīgi vai daļēji izlīdzinātu tādu lauksaimniecības produktu cenu atšķirības, kas izmantoti pārstrādātu lauksaimniecības produktu vai attiecīgo I pielikumā neiekļauto preču ražošanā. Attiecībā uz šiem pārstrādātajiem lauksaimniecības produktiem un I pielikumā neiekļautajām precēm ir jānosaka, ka minētās summas ir nosakāmas kopīgi kā daļa no kopējā nodokļa un ka tām ir jāizlīdzina lauksaimniecības produktu cenu atšķirības, kas jāņem vērā attiecīgās valsts vai reģiona tirgū un Savienības tirgū.

(35)	Tā kā pārstrādātu lauksaimniecības produktu un I pielikumā neiekļauto preču sastāvs var būt svarīgs šajā regulā noteiktā tirdzniecības režīma pareizai piemērošanai, būtu jāparedz iespēja noteikt to sastāvu, veicot kvantitatīvu un kvalitatīvu analīzi.

(36)

Lai īstenotu Savienības noslēgtos starptautiskos nolīgumus un nodrošinātu skaidrību un atbilstību grozījumiem Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (12), Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz šīs regulas un tās pielikumu nebūtisku elementu papildināšanu un grozīšanu minētajos nolūkos.

(37)	Būtu jānosaka, ka dalībvalstīm jāsniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm informācija, kas nepieciešama, lai īstenotu tirdzniecības režīmu attiecībā uz pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem un I pielikumā neiekļautajām precēm.

(38)

Lai nodrošinātu informācijas sistēmu integritāti un pārsūtīto dokumentu un ar tiem saistīto datu autentiskumu un saprotamību, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz paziņojamās informācijas būtību un veidu, apstrādājamo datu kategorijām, maksimālo glabāšanas laiku un apstrādes mērķi, piekļuves tiesībām attiecīgai informācijai vai informācijas sistēmām un šīs informācijas publiskošanas nosacījumiem.

(39)	Piemēro Savienības tiesību aktus attiecībā uz personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (13) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (14).

(40)

Lai uzņēmējiem un valsts iestādēm netiktu uzlikts nevajadzīgs administratīvais slogs, būtu jāparedz, ka Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz tāda sliekšņa noteikšanu, zem kura netiek iekasētas vai piešķirtas summas, kas saistītas ar ievedmuitas nodokļiem, papildu ievedmuitas nodokļiem, samazinātiem ievedmuitas nodokļiem, eksporta kompensācijām un summām, kuras iekasējamas vai maksājamas, kompensējot kopīgi noteiktu cenu.

(41)

Ņemot vērā ciešo saikni starp I pielikumā neiekļautajām precēm un to ražošanā izmantotajiem lauksaimniecības produktiem, ir jāparedz prasība I pielikumā neiekļautajām precēm mutatis mutandis piemērot horizontālos noteikumus par nodrošinājumu, pārbaudēm, verifikāciju, kontroli un sankcijām, kas noteikti un pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (15).

(42)

Lai nodrošinātu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1306/2013 pieņemto horizontālo noteikumu piemērošanu importa licencēm un tarifu kvotām pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, un eksporta kompensācijām, un kompensācijas sertifikātiem par I pielikumā neiekļautajām precēm, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt aktus, ar kuriem vajadzības gadījumā pielāgo horizontālos noteikumus par nodrošinājumu, pārbaudēm, verifikāciju, kontroli un sankcijām, kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu.

(43)

Pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, ir īpaši būtiski, lai Komisija sagatavošanas posmā pirms deleģēto aktu pieņemšanas rīkotu attiecīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(44)

Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus attiecībā uz importu, būtu jāparedz, ka Komisijai tiek piešķirtas īstenošanas pilnvaras attiecībā uz pasākumiem, ar ko nosaka pārstrādātos lauksaimniecības produktus, kuriem būtu jāpiemēro papildu ievedmuitas nodokļi, lai novērstu vai neitralizētu nelabvēlīgo ietekmi uz Savienības tirgu; pasākumiem, kas saistīti ar šo papildu ievedmuitas nodokļu piemērošanu un attiecas uz termiņu, kādā jāpārbauda importa cenas, jāiesniedz dokumentārie pierādījumi un jānosaka papildu ievedmuitas nodokļu līmenis; pasākumiem, ar ko papildu ievedmuitas nodokļu piemērošanas nolūkā nosaka reprezentatīvās cenas un sprūda apjomus; pasākumiem attiecībā uz olu albumīna un piena albumīna importa licenču formātu un saturu, ar pieteikumu iesniegšanu šo importa licenču saņemšanai un to izsniegšanu un izmantošanu, ar to derīguma termiņu, ar procedūrām nodrošinājuma apjomam un nodrošinājuma apjomu, kas jāiesniedz saistībā ar šīm licencēm, ar apliecinājumu tam, ka ir izpildītas ar šo licenču izmantošanu saistītās prasības, ar pielaides līmeni attiecībā uz pienākuma importēt importa licencē minēto daudzumu un ar aizstājēju importa licenču un dublikātu izsniegšanu, ar pasākumiem importa licenču apstrādei dalībvalstīs, kā arī ar tādas informācijas apmaiņu, kura nepieciešama, lai pārvaldītu olu albumīna un piena albumīna importa licenču sistēmu, tostarp procedūrām attiecībā uz īpašas administratīvās palīdzības sniegšanu starp dalībvalstīm, ar ievedmuitas nodokļu aprēķināšanu un to līmeņa noteikšanu pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, attiecībā uz kuriem tiek īstenots starptautisks režīms.

(45)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz importu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai arī attiecībā uz pasākumiem, ar ko nosaka tādu lauksaimniecības produktu noteiktus daudzumus, kuri uzskatāmi par izmantotiem pārstrādātu lauksaimniecības produktu ražošanā, ar mērķi samazināt vai pakāpeniski atcelt ievedmuitas nodokļus, kas piemērojami preferenciālas tirdzniecības režīmā, un nosaka attiecīgās dokumentācijas prasības, ikgadējās tarifu kvotas un izmantojamās pārvaldības metodes pārstrādātu lauksaimniecības produktu un dažu lauksaimniecības produktu importam atbilstīgi Savienības starptautiskajām saistībām; procedūrām tādu īpašu noteikumu piemērošanai, kuri paredzēti starptautiskos nolīgumos, vai akts, ar ko pieņemts importa vai eksporta režīms, jo īpaši par garantijām, kas attiecas uz produkta īpašībām, pirmavotu un izcelsmi, tā dokumenta atzīšanu, kuru izmanto šo garantiju pārbaudīšanai; eksportētājvalsts izsniegta dokumenta uzrādīšanu un produktu galamērķi un izmantojumu; pasākumiem, ar ko paredz importa licenču derīguma termiņu, procedūras attiecībā uz iemaksājamo nodrošinājumu un tā summu, šo importa licenču izmantošanu un vajadzības gadījumā īpašus pasākumus, jo īpaši attiecībā uz nosacījumiem, saskaņā ar kuriem jāiesniedz importa pieteikumus un jāpiešķir atļauja tarifu kvotas satvarā, un attiecīgās dokumentācijas prasības.

(46)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz importu un “ievešanu pārstrādei” procedūru, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai arī attiecībā uz pasākumiem procesa pārvaldībai, garantējot, ka nav pārsniegti tarifu kvotas satvarā pieejamie daudzumi; un pasākumiem, ar ko pārdala neizmantotos tarifu kvotas daudzumus; aizsardzības pasākumiem pret importu Savienībā saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 260/2009 (16) un Padomes Regulu (EK) Nr. 625/2009 (17) vai aizsardzības pasākumus, kuri noteikti starptautiskos nolīgumos; pasākumiem, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu daudzumu, par kuru var izsniegt atļaujas procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai; pasākumiem, kas saistīti ar procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai izsniegto atļauju sistēmas ieviešanu un attiecas uz vajadzīgiem dokumentiem un procedūrām, kuras jāpiemēro, iesniedzot pieteikumus un izsniedzot atļaujas procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai; pasākumiem, kas saistīti ar dalībvalstu īstenoto pārvaldību attiecībā uz atļaujām procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai, procedūrām, kas saistītas ar administratīvo palīdzību starp dalībvalstīm; pasākumiem, ar ko ierobežo daudzumus, par kuriem var izsniegt atļaujas procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai, noraida daudzumus, kurus piemēro saistībā ar šīm atļaujām, un aptur tādu pieteikumu iesniegšanu, kuros pieprasīta atļauja procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai, ja tā tiek pieprasīta lielam daudzumam; un pasākumiem, ar kuriem aptur pārstrādes procedūru vai procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanu olu albumīnam un piena albumīnam..

(47)

Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus attiecībā uz eksportu, būtu jāparedz, ka Komisijai tiek piešķirtas īstenošanas pilnvaras attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar kompensāciju likmju piemērošanu, eksporta kompensāciju aprēķināšanu, dažu produktu pielīdzināšanu pamatproduktiem un pamatproduktu references daudzuma noteikšanu, dažu tādu I pielikumā neiekļauto preču eksporta sertifikātu saņemšanas pieteikuma iesniegšanu, šo sertifikātu izsniegšanu un pārvaldību, kuras nosūta uz noteiktiem galamērķiem, ja tas paredzēts starptautiskā nolīgumā, ko Savienība noslēgusi vai provizoriski piemērojusi saskaņā ar LESD, un ar rīcību gadījumos, kad ražošanas procesā vai blakusproduktu pārstrādes laikā zūd produkti vai samazinās to daudzums.

(48)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz eksportu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai arī attiecībā uz pasākumiem, ar ko nosaka tādas procedūras eksportēto I pielikumā neiekļauto preču sastāva paziņošanai un apliecināšanai, kuras nepieciešamas, lai ieviestu eksporta kompensāciju sistēmu, vienkāršotam apliecinājumam, ar ko jāpierāda nonākšanu galamērķī, ja kompensācijas tiek diferencētas, pasākumiem, kas saistīti ar horizontālo noteikumu par eksporta kompensācijām attiecināšanu uz I pielikumā neiekļauto preču eksporta kompensācijām; pasākumiem, kas saistīti ar eksporta kompensāciju sertifikātu sistēmas ieviešanu un attiecas uz kompensācijas sertifikātu pieteikuma iesniegšanu, formātu un saturu, uz kompensācijas sertifikātu formātu, saturu un derīguma laikposmu, procedūru pieteikumu iesniegšanai un kompensācijas sertifikātu izsniegšanai un uz to izmantošanu, procedūrām attiecībā uz iemaksājamo nodrošinājumu un tā summu, un līdzekļiem, ar kuriem var pierādīt, ka ir izpildīti no kompensācijas sertifikātiem izrietošie pienākumi.

(49)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz eksportu un konkrētiem vispārīgiem noteikumiem, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai arī attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar dalībvalstu īstenoto kompensācijas sertifikātu apstrādi, un informācijas apmaiņu un īpašo administratīvo palīdzību starp dalībvalstīm attiecībā uz kompensācijas sertifikātiem; pasākumiem, ar ko nosaka mazajiem eksportētājiem atvēlēto kopējo summu un paredz individuālu slieksni attiecībā uz atbrīvojumu no kompensācijas sertifikātu uzrādīšanas; pasākumiem attiecībā uz aizstājēju kompensācijas sertifikātu izsniegšanu un kompensācijas sertifikātu dublikātiem, pasākumiem, ar ko ierobežo summas, par kurām var izsniegt kompensācijas sertifikātus, noraida daudzumus, kurus piemēro saistībā ar šiem sertifikātiem, un aptur tādu pieteikumu iesniegšanu, kuros pieprasīts kompensācijas sertifikāts, ja tiek piemērota summa, kas pārsniedz pieejamās summas, kuras noteiktas, balstoties uz saistībām, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, nepieciešamajiem procedūras noteikumiem un tehniskajiem kritērijiem, kas attiecas uz citu ar eksportu saistītu pasākumu veikšanu; pasākumiem attiecībā uz piemērojamā nodokļa noteikšanu tiešas kompensēšanas gadījumā preferenciālas tirdzniecības režīmā un saistītajām summām, kas izmaksājamas par eksportu attiecīgajai valstij vai reģionam, pasākumiem, ar ko nodrošina, lai pārstrādātie lauksaimniecības produkti, kuri deklarēti eksportam saskaņā ar preferenciālas tirdzniecības nolīgumu, patiešām netiktu eksportēti saskaņā ar nepreferenciālu nolīgumu vai pretēji; pasākumiem, kas saistīti ar pārstrādātu lauksaimniecības produktu un I pielikumā neiekļauto preču kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes metodēm; tehniskajiem noteikumiem, kuri nepieciešami to identificēšanai; procedūrām to klasificēšanai kombinētajā nomenklatūrā.

(50)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz eksportu un konkrētiem vispārīgiem noteikumiem, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai arī attiecībā uz pasākumiem, kas nepieciešami, lai īstenotu Komisijas un dalībvalstu saistības attiecībā uz informācijas apmaiņu par paziņošanas metodēm, noteikumiem par paziņojamo informāciju, paziņojamās informācijas pārvaldības kārtību, paziņojumu saturu, formu, laiku, biežumu un termiņus un kārtību attiecībā uz informācijas un dokumentu nosūtīšanu un pieejamību, ievērojot personas datu aizsardzību un uzņēmumu likumīgās intereses aizsargāt savus un darījumdarbības noslēpumus, un pasākumus par horizontālo noteikumu piemērošanu attiecībā uz nodrošinājumu, pārbaudēm, verifikāciju, kontroli un sankcijām, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1306/2013, importa licencēm un tarifu kvotām pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem un eksporta kompensācijām un kompensācijas sertifikātiem par I pielikumā neiekļautajām precēm.

(51)

Ievērojot to īpašo būtību, īstenošanas akti, kas attiecas uz pasākumiem, kurus veic, lai noteiktu reprezentatīvās cenas un sprūda apjomus nolūkā piemērot papildu ievedmuitas nodokļus un ievedmuitas nodokļu likmes atbilstīgi Savienības starptautiskajām saistībām; pasākumiem, kurus veic, lai ierobežotu daudzumus, par ko var izdot atļaujas procedūras “ievešana pārstrādei” un kompensācijas sertifikātu izsniegšanai, noraidītu daudzumus, ko piemēro saistībā ar šiem sertifikātiem, un pasākumus procesa pārvaldībai, kurus īsteno, lai garantētu, ka netiek pārsniegti attiecīgajā tarifu kvotā pieejamie daudzumi, un lai pārdalītu neizmantotos tarifu kvotas daudzumus, būtu jāpieņem, nepiemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (18). Visus pārejos īstenošanas aktus saskaņā ar šo regulu būtu jāpieņem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(52)	Būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, lai pieņemtu īstenošanas aktus, kas jāpieņem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011, jo šie akti attiecas uz KLP, kā minēts minētās regulas 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā.

(53)

Pienācīgi pamatotos gadījumos, kas saistīti ar aizsardzības pasākumiem pret pārstrādātu lauksaimniecības produktu importu Savienībā vai pret Savienības tirgus darbības traucējumiem vai iespējamiem traucējumiem, kurus iespējams novērst, apturot pārstrādes procedūras vai procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanu olu albumīnam un piena albumīnam, un ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas piemērojami nekavējoties.

(54)

Lai nodrošinātu šīs regulas mērķu sasniegšanu, saskaņā ar proporcionalitātes principu ir nepieciešams un ir lietderīgi noteikt tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm. Šajā regulā ir paredzēts tikai tas, kas nepieciešams izvirzīto mērķu sasniegšanai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktu.

(55)

Lai saglabātu status-quo, šajā regulā būtu jāiekļauj pielikumi, kas satur turpmāk norādīto: pārstrādātu lauksaimniecības produktu saraksts, ar kuru aizstāj pašreizējo Regulas (EK) Nr. 1216/2009 II pielikumu; I pielikumā neiekļautu preču saraksts, ar kuru aizstāj Komisijas Regulas (ES) Nr. 578/2010 (19) II pielikumu un Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XX pielikumu; to pamatproduktu saraksts, kurus izmanto I pielikumā neiekļauto preču ražošanā, un ar kuru aizstāj Regulas (ES) Nr. 578/2010 I pielikumu; to pārstrādāto lauksaimniecības produktu saraksts, kuriem var piemērot papildu ievedmuitas nodokļus, un ar kuru aizstāj Regulas (EK) Nr. 1216/2009 III pielikumu; to lauksaimniecības produktu saraksts, kurus izmanto pārstrādātu lauksaimniecības produktu ražošanā, un ar kuru aizstāj Regulas (EK) Nr. 1216/2009 I pielikumu.

(56)	Attiecīgi būtu jāatceļ Regula (EK) Nr. 1216/2009 un Regula (EK) Nr. 614/2009.

(57)

Ņemot vērā faktu, ka pirms šīs regulas stāšanās spēkā vajadzīgā saskaņotība tika nodrošināta ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 230. panta 1. punkta otrās daļas i) apakšpunkta starpniecību, šo regulu būtu jāsāk piemērot cik vien drīz iespējams pēc KLP reformu regulu kopuma pieņemšanas, vienlaikus pilnībā ievērojot juridiskās noteiktības intereses un ekonomikas dalībnieku tiesisko paļāvību,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, PIEMĒROŠANAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

Ar šo regulu nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams pārstrādātu lauksaimniecības produktu importam un I pielikumā neiekļauto preču un šajās I pielikumā neiekļautajās precēs ietvertu lauksaimniecības produktu eksportam.

Šī regula attiecas arī uz tādu lauksaimniecības produktu importu, uz kuriem attiecas starptautisks nolīgums, kurš ir noslēgts vai kuru provizoriski piemēro Savienība saskaņā ar LESD, vai kurš nodrošina pielīdzināšanu pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kam piemēro preferenciālas tirdzniecības režīmu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“lauksaimniecības produkti” ir produkti, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. pantā;

b)	“pārstrādāti lauksaimniecības produkti” ir produkti, kas uzskaitīti šīs regulas I pielikumā;

c)	“I pielikumā neiekļautās preces” ir LESD I pielikumā neiekļautie produkti, kas uzskaitīti šīs regulas II pielikuma pirmajā un otrajā slejā;

d)	“pamatprodukti” ir lauksaimniecības produkti, kas uzskaitīti šīs regulas III pielikumā;

“lauksaimniecības komponents” ir vai nu daļa no ievedmuitas nodokļa, ko piemēro pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem un kas atbilst ievedmuitas nodokļiem, ko piemēro lauksaimniecības produktiem, kas uzskaitīti šīs regulas V pielikumā, vai attiecīgā gadījumā samazināti nodokļi, ko piemēro lauksaimniecības produktiem no attiecīgajām valstīm par izmantoto vai par izmantotiem uzskatīto lauksaimniecības produktu daudzumam;

f)	“nelauksaimniecības komponents” ir maksas daļa, kura atbilst kopējā muitas tarifa nodokļiem un no kuras atskaitīts e) apakšpunktā definētais lauksaimniecības komponents;

g)	“cukura un miltu papildu nodokļi” ir cukura papildu nodoklis (“AD S/Z”) un miltu papildu nodoklis (“AD F/M”), kas minēts Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikuma pirmās daļas I iedaļas B.6. punktā un noteikts minētās regulas 1. pielikuma trešās daļas I iedaļas 1. pielikuma 2. tabulā;

h)	“ad valorem nodoklis” ir ievedmuitas nodoklis, kas izteikts kā procentuālā daļa no muitas vērtības;

i)	“1. produktu grupa” ir sūkalu pulveris, granulu vai citādā cietā veidā bez pievienota cukura vai citiem saldinātājiem ar KN kodu ex 0404 10 02 līdz ex 0404 10 16;

j)	“2. produktu grupa” ir piena pulveris, piens granulās vai citādā cietā veidā, bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, kura tauku saturs nepārsniedz 1,5 % no svara un kas nav tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 2,5 kg ar KN kodu ex 0402 10 19;

k)	“3. produktu grupa” ir piena pulveris, piens granulās vai citādā cietā veidā, bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, kura tauku saturs ir 26 % no svara un kas nav tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 2,5 kg ar KN kodu ex 0402 21 18;

l)	“6. produktu grupa” ir sviests, kura tauku saturs ir 82 %, ar KN kodu ex 0405 10;

II NODAĻA

PĀRSTRĀDĀTU LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTU IMPORTS

I IEDAĻA

Vispārīgi noteikumi par importu

I apakšiedaļa

Pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem piemērojamie ievedmuitas nodokļi

3. pants

Ievedmuitas nodokļu komponenti

1. Kopējā muitas tarifā noteiktie ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami šīs regulas I pielikuma 1. tabulā uzskaitītajiem pārstrādātajiem lauksaimniecības produktiem, sastāv no lauksaimniecības komponenta, kurš nav daļa no ad valorem nodokļa, un no nelauksaimniecības komponenta, kurš ir ad valorem nodoklis.

2. Kopējā muitas tarifā noteiktie ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami šīs regulas I pielikuma 2. tabulā uzskaitītajiem pārstrādātajiem lauksaimniecības produktiem, sastāv no ad valorem nodokļa un lauksaimniecības komponenta, kurš ir daļa no ad valorem nodokļa. Ja I pielikuma 2. tabulā uzskaitītajiem pārstrādātajiem lauksaimniecības produktiem nav ad valorem nodokļa, lauksaimniecības komponents šādiem produktiem tiek uzskatīts par daļu no īpašā nodokļa par minētajiem produktiem.

4. pants

Ievedmuitas nodokļa maksimālā likme

1. Ja ir jāpiemēro nodokļa maksimālā likme, tās noteikšanai izmanto aprēķina metodi, kas noteikta kopējā muitas tarifā, ievērojot LESD 31. pantu.

2. Ja maksimālajā nodokļa likmē, kas piemērojama I pielikuma 1. tabulā uzskaitītajiem pārstrādātajiem lauksaimniecības produktiem, ir ietverts cukura un miltu papildu nodoklis, tā noteikšanai izmanto aprēķina metodi, kura noteikta kopējā muitas tarifā, ievērojot LESD 31. pantu.

5. pants

Papildu ievedmuitas nodokļi, kas paredzēti, lai novērstu vai neitralizētu kaitīgu ietekmi uz Savienības tirgu

1. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu IV pielikumā uzskaitītos pārstrādātos lauksaimniecības produktus, kuriem, kad tos importē, piemērojot kopējā muitas tarifā noteikto nodokļa likmi, piemēro papildu ievedmuitas nodokli. Minētos īstenošanas aktus pieņem, tikai lai novērstu vai neitralizētu tādu kaitīgu ietekmi uz Savienības tirgu, ko šāds imports var radīt, un ja:

a)	importu veic par cenu, kas ir mazāka par to, kuru Savienība paziņojusi PTO (“sprūda cena”), vai

b)	importa apjoms gadā pārsniedz noteiktu līmeni (“sprūda apjoms”).

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. Papildu ievedmuitas nodokļus saskaņā ar 1. punktu nepiemēro, ja nav iemesla uzskatīt, ka attiecīgais imports varētu traucēt Savienības tirgus darbību vai ka šādu papildu ievedmuitas nodokļa ietekme, ņemot vērā paredzēto mērķi, būtu neproporcionāla.

3. Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanas nolūkā importa cenas aprēķina, pamatojoties uz attiecīgā sūtījuma CIF importa cenām.

CIF importa cenas pārbauda, salīdzinot tās ar attiecīgā produkta reprezentatīvajām cenām pasaules tirgū vai šā produkta cenām Savienības importa tirgū.

Reprezentatīvās cenas nosaka regulāri, pamatojoties uz datiem, kas savākti, izmantojot Kopienas uzraudzības sistēmu, kura izveidota saskaņā ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (20) 308.d pantu.

4. Sprūda apjomu nosaka, pamatojoties uz tirgus pieejamības iespējām, kas noteiktas kā importa procentuālā daļa no attiecīgā iekšzemes patēriņa trīs gados pirms gada, kad rodas vai var rasties 1. punktā minētās negatīvās sekas.

5. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros ir ietverti pasākumi, kas nepieciešami, lai piemērotu šo pantu, jo īpaši attiecībā uz termiņu, kādā jāpārbauda importa cena, un dokumentāro pierādījumu iesniegšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nepiemērojot 44. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru, attiecībā uz produktiem, kas noteikti saskaņā ar 1. punktu:

a)	papildu ievedmuitas nodokļu piemērošanas nolūkā nosakot reprezentatīvās cenas un sprūda apjomus;

b)	nosakot papildu ievedmuitas nodokļu līmeni saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti starptautiskos nolīgumos, kuri noslēgti vai kurus provizoriski piemēro Savienība atbilstīgi LESD.

7. Komisija 1. punkta a) apakšpunktā minētās sprūda cenas publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

II apakšiedaļa

Olu albumīna un piena albumīna imports

6. pants

Olu albumīna un piena albumīna importa licences

1. Uz olu albumīna un piena albumīna importu ar mērķi laist tos brīvā apgrozībā var attiecināt prasību uzrādīt importa licenci, ja šāda licence nepieciešama attiecīgo tirgu pārvaldībai un jo īpaši minēto produktu tirdzniecības uzraudzībai.

2. Neskarot pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar 14. pantu, 1. punktā minētās importa licences dalībvalstis izsniedz jebkuram pieteikuma iesniedzējam, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, neatkarīgi no minētā pieteikuma iesniedzēja uzņēmējdarbības veikšanas vietas, ja vien akts, kas pieņemts saskaņā ar LESD 43. panta 2. punktu, neparedz citādi.

3. Šā panta 1. punktā minētās importa licences ir derīgas visā Savienībā.

4. Uz 1. punktā minēto importa licenču izsniegšanu un tādu preču laišanu brīvā apgrozībā, uz kurām šīs licences attiecas, var attiecināt prasības par attiecīgā produkta izcelsmi un pirmavotu un prasību uzrādīt trešās valsts vai personas izsniegtu dokumentu, kas inter alia apliecina produktu izcelsmi, pirmavotu, autentiskumu un kvalitātes pazīmes.

7. pants

Ar importa licencēm saistīts nodrošinājums

1. Uz 6. pantā minēto importa licenču izsniegšanu var attiecināt prasību iemaksāt nodrošinājumu, kas garantē, ka uzņēmums importēs produktus importa licences derīguma termiņā.

2. Ja produkti netiek importēti importa licences derīguma termiņā, iemaksāto nodrošinājumu pilnībā vai daļēji ietur.

3. Tomēr, ja produkti noteiktajā laikposmā nav importēti nepārvaramas varas dēļ vai šajā laikposmā neimportētais daudzums ir pielaides līmeņa robežās, nodrošinājumu neietur.

8. pants

Deleģētās pilnvaras

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 42. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:

a)	noteikumiem par prasību uzrādīt importa licenci attiecināšanu uz olu albumīna un piena albumīna importu ar mērķi laist tos brīvā apgrozībā;

b)	noteikumiem par tiesībām un pienākumiem, kas izriet no importa licences, un tās tiesiskajām sekām;

c)	gadījumiem, kad attiecībā uz pienākumu importēt licencē minēto daudzumu ir piemērojams pielaides līmenis vai kad licencē ir jānorāda izcelsme;

noteikumiem par to, ka attiecībā uz importa licences izsniegšanu vai noteikumiem par prasību tādu preču laišanu brīvā apgrozībā, uz kurām šī licence attiecas, uzrādīt trešās valsts vai personas izsniegtu dokumentu, kas inter alia apliecina produktu izcelsmi, pirmavotu, autentiskumu un kvalitātes pazīmes;

e)	noteikumiem par importa licences nodošanu vai šādas nodošanas ierobežojumiem;

f)	gadījumiem, kad importa licence nav jāuzrāda;

g)	noteikumiem par prasību attiecībā uz 6. pantā minētajām importa licencēm iemaksāt nodrošinājumu.

9. pants

Īstenošanas pilnvaras

Komisija vajadzības gadījumā pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz:

a)	importa licences formātu un saturu;

b)	to, kā iesniedzami pieteikumi importa licenču saņemšanai un kā šīs licences izsniedzamas un izmantojamas;

c)	importa licences derīguma termiņu, iemaksājamo nodrošinājumu un tā summu, un procedūrām tā iemaksāšanai un;

d)	apliecinājumiem, kas vajadzīgi, lai pierādītu, ka ir izpildītas importa licenču izmantošanai noteiktās prasības;

e)	pielaides līmeni attiecībā uz pienākuma importēt licencē minēto daudzumu izpildi;

f)	aizstājēju importa licenču un importa licenču dublikātu izsniegšanu;

g)	importa licenču apstrādi dalībvalstīs un apmaiņu ar informāciju, kas vajadzīga sistēmas pārvaldībai, tostarp procedūrām, kas saistītas ar īpašu dalībvalstu savstarpēju administratīvu palīdzību.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

II IEDAĻA

Preferenciālās tirdzniecības režīms

I apakšiedaļa

Ievedmuitas nodokļu samazināšana

10. pants

Lauksaimniecības komponentu, ad valorem nodokļu un papildu nodokļu samazināšana un pakāpeniska atcelšana

1. Ja starptautiskā nolīgumā, ko saskaņā ar LESD noslēgusi vai provizoriski piemēro Savienība, ir:

a)	paredzēts ievedmuitas nodokļu samazinājums vai secīgi samazinājumi, kā rezultātā tiek pakāpeniski atcelti ievedmuitas nodokļi pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kā arī

ir norādīti produkti, kuriem šos samazinājumus var piemērot, preču daudzumi, jebkuru kvotu vērtības, kam piemēro šādus samazinājumus, šādu daudzumu vai vērtību aprēķināšanas metode, vai faktori, kuri nosaka lauksaimniecības komponenta samazinājumu, papildu nodokļu cukuram un miltiem vai ad valorem nodokļu samazinājumu,

uz lauksaimniecības komponentu, papildu nodokļiem cukuram un miltiem vai procentuālajiem nodokļiem var attiecināt samazinājumu vai pakāpeniskus samazinājumus, kas noved pie atcelšanas, kā paredzēts attiecībā uz ievedmuitas nodokļiem pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem.

Piemērojot šo pantu, lauksaimniecības komponents var arī ietvert lauksaimniecības elementu, kā minēts Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikuma pirmās daļas I iedaļas B.1. punktā un kā paredzēts minētās regulas I pielikuma trešās daļas I iedaļas 1. pielikuma 2. tabulā.

2. Ja starptautiskā nolīgumā, ko saskaņā ar LESD noslēgusi vai provizoriski piemēro Savienība, ir paredzēts, ka lauksaimniecības komponenti attiecībā uz šīs regulas I pielikuma 2. tabulā iekļautajiem produktiem ir jāsamazina vai pakāpeniski jāatceļ, nodokli, kuru veido lauksaimniecības komponents, kas ir daļa no ad valorem nodokļa, aizstāj ar lauksaimniecības komponentu, kas nav ad valorem nodoklis.

11. pants

Daudzums, kas faktiski ir izmantots vai tiek uzskatīts par izmantotu

1. Lauksaimniecības komponentu vai cukura un miltu papildu nodokļu samazinājumu vai pakāpenisku atcelšanu atbilstīgi 10. panta 1. punktam nosaka, pamatojoties uz:

a)	to V pielikumā iekļauto lauksaimniecības produktu daudzumu, kas ir faktiski izmantoti vai tiek uzskatīti par izmantotiem pārstrādātā lauksaimniecības produkta ražošanā;

b)	nodokļiem, kas piemēroti a) apakšpunktā minētajiem lauksaimniecības produktiem un ko izmanto samazinātā lauksaimniecības komponenta vai cukura un miltu papildu nodokļu aprēķināšanai gadījumā, kad tiek piemērots konkrēts preferenciālās tirdzniecības režīms.

2. Lauksaimniecības produktus, kas uzskatāmi par izmantotiem pārstrādātā lauksaimniecības produkta ražošanā, izvēlas no lauksaimniecības produktiem, kuri izmantoti šā pārstrādātā lauksaimniecības produkta ražošanā, pamatojoties uz to nozīmīgumu starptautiskajā tirdzniecībā un to cenu līmeņa reprezentativitāti attiecībā uz visu to pārējo lauksaimniecības produktu cenu līmeņiem, kas izmantoti minētā pārstrādātā lauksaimniecības produkta ražošanā.

3. To lauksaimniecības produktu daudzumu, kas iekļauti V pielikumā un faktiski ir izmantoti, pārvērš līdzvērtīgos tādu konkrētu lauksaimniecības produktu daudzumos, kuri uzskatāmi par izmantotiem.

12. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 42. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:

a)	to V pielikumā iekļauto lauksaimniecības produktu saraksta izveidošanu, kuri jāuzskata par izmantotiem pārstrādāto lauksaimniecības produktu ražošanā, pamatojoties uz 11. panta 2. punktā izklāstītajiem atlases kritērijiem;

b)	regulas 11. panta 3. punktā paredzēto līdzvērtīgo daudzumu noteikšanu un to pārvēršanas noteikumu izstrādi;

c)	nepieciešamajiem elementiem samazinātā lauksaimniecības komponenta un samazināto papildu nodokļu cukuram un miltiem aprēķināšanai, un minētās aprēķināšanas metožu izveidošanai;

d)	nelielām summām, kurām piemērojamie samazinātie lauksaimniecības komponenti un cukura un miltu papildu nodokļi noteikti nulles vērtībā.

13. pants

Īstenošanas pilnvaras

1. Lai īstenotu starptautiskos nolīgumus, ko saskaņā ar LESD noslēgusi vai provizoriski piemēro Savienība, Komisija attiecīgā gadījumā pieņem īstenošanas aktus, ietverot pasākumus attiecībā uz ievedmuitas nodokļu aprēķināšanu pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, uz kuriem attiecas samazinājums atbilstīgi šīs regulas 10. panta 1. un 2. punktam.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. Komisija vajadzības gadījumā pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka:

a)	nemainīgus tādu 12. panta a) punktā minēto lauksaimniecības produktu daudzumus, kuri uzskatāmi par izmantotiem pārstrādātu lauksaimniecības produktu ražošanā;

tādu 12. panta a) punktā minēto lauksaimniecības produktu daudzumus, kuri uzskatāmi par izmantotiem pārstrādātu lauksaimniecības produktu ražošanā, visos iespējamos šo pārstrādāto lauksaimniecības produktu sastāvos, kuriem nevar noteikt nemainīgus konkrēto lauksaimniecības produktu daudzumus atbilstīgi šā punkta a) apakšpunktam;

c)	prasības attiecībā uz dokumentāciju.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nepiemērojot 44. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru, var noteikt piemērojamā ievedmuitas nodokļa apjomu atbilstīgi tāda starptautiska nolīguma noteikumiem, kuru saskaņā ar LESD ir noslēgusi vai provizoriski piemēro Savienība, vai noteikumiem, kas pieņemti, ievērojot šā panta 1. punktu.

II apakšiedaļa

Tarifu kvotas un īpaša pieeja importam no trešām valstīm

14. pants

Tarifu kvotu atvēršana un pārvaldība

1. Tarifu kvotas pārstrādāto lauksaimniecības produktu importam un 1. panta otrajā daļā minēto lauksaimniecības produktu importam, to laišanu brīvā apgrozībā Savienībā, kā noteikts starptautiskos nolīgumos, kurus saskaņā ar LESD noslēgusi vai provizoriski piemēro Savienība, atver un pārvalda Komisija saskaņā ar 15. un 16. pantu.

2. Šīs regulas 1. punktā minētās tarifu kvotas pārvalda tā, lai izvairītos no jebkādas uzņēmumu diskriminācijas un pienācīgi ņemtu vērā Savienības tirgus piegādes prasības un vajadzību saglabāt šā tirgus līdzsvaru.

3. Šīs regulas 1. pantā minētās tarifu kvotas pārvalda, izmantojot kādu no turpmāk minētajām metodēm, citu piemērotu metodi vai jebkuru šo metožu apvienojumu:

a)	piešķiršanas metode, kuras pamatā ir pieteikumu iesniegšanas hronoloģiskā secība (“tiešsecības princips”);

b)	metode, kura paredz kvotu piešķiršanu proporcionāli pieteikumos pieprasītajiem daudzumiem (“vienlaicīgas pārbaudes metode”);

c)	piešķiršanas metode, kuras pamatā ir tradicionāli tirdzniecības modeļi (“metode “tradicionāls tirgus dalībnieks / jaunpienācējs” ”).

15. pants

Deleģētās pilnvaras

1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 42. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:

a)	nosacījumiem un atbilstības prasībām, kas uzņēmumam jāizpilda, lai iesniegtu pieteikumu tādas tarifu kvotas satvarā, kura noteikta starptautiskā nolīgumā, kā minēts 14. panta 1. punktā;

b)	noteikumiem par tiesību nodošanu uzņēmumu starpā un vajadzības gadījumā šādas nodošanas ierobežojumiem tādas tarifu kvotas pārvaldības satvarā, kas noteikta starptautiskā nolīgumā, kā minēts 14. panta 1. punktā;

c)	noteikumiem, kas paredz, ka dalība tarifu kvotā, kas noteikta starptautiskā nolīgumā, kā minēts 14. panta 1. punktā, ir iespējama, ja tiek uzrādīta importa licence un iemaksāts nodrošinājums;

d)	specifikācijām, prasībām vai ierobežojumiem, kas piemērojami tarifu kvotai, kura noteikta starptautiskā nolīgumā, kā minēts 14. panta 1. punktā.

2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 42. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz noteikumiem, ar kuriem paredz, ka dalībvalstu kompetentajām iestādēm pēc pieprasījuma un pēc pienācīgām pārbaudēm ir jāizdod dokuments, kurš apliecina, ka ir izpildīti konkrēti nosacījumi attiecībā uz produktiem, kuriem, ja tos eksportē, var piemērot īpašu importa režīmu trešā valstī.

16. pants

Īstenošanas pilnvaras

1. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka:

a)	gada tarifu kvotas, vajadzības gadījumā tās attiecīgi sadalot pa gada laikposmiem, un izmantojamo pārvaldības metodi;

procedūras tādu īpašo noteikumu piemērošanai, kas paredzēti starptautiskā nolīgumā vai tiesību aktā, ar ko pieņemts importa vai eksporta režīms, jo īpaši par noteikumiem attiecībā uz:

i)	garantijām, kas attiecas uz produkta īpašībām, pirmavotu un izcelsmi,

ii)	tā dokumenta atzīšanu, ko izmanto i) punktā minēto garantiju pārbaudīšanai,

iii)	eksportētājas valsts izdota dokumenta uzrādīšanu,

iv)	produktu galamērķi un izmantošanu;

c)	tādu importa licenču derīguma termiņu, kuras jāuzrāda saskaņā ar 15. panta 1. punkta c) apakšpunktu;

d)	procedūras nodrošinājuma iemaksāšanai saskaņā ar 15. panta 1. punkta c) apakšpunktu un tā summu;

e)	tādu importa licenču izmantošanu, kuras jāuzrāda saskaņā ar 15. panta 1. punkta c) apakšpunktu, un vajadzības gadījumā īpašus pasākumus, jo īpaši attiecībā uz nosacījumiem, kas jāievēro, iesniedzot importa pieteikumus un piešķirot atļauju tarifu kvotas satvarā;

f)	prasības attiecībā uz dokumentāciju;

g)	vajadzīgos pasākumus saistībā ar 15. panta 2. punktā minētā dokumenta saturu, formu, izdošanu un izmantošanu.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. Komisija pieņem īstenošanas aktus, nepiemērojot 44. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru:

tā procesa pārvaldīšanai, ar ko nodrošina, ka netiek pārsniegti tarifu kvotas satvarā pieejamie daudzumi, jo īpaši katram pieteikumam nosakot nemainīgu piešķīruma koeficientu, kad ir sasniegti pieejamie daudzumi, noraidot vēl neizskatītos pieteikumus un nepieciešamības gadījumā apturot pieteikumu iesniegšanu;

b)	neizmantoto tarifu kvotas daudzumu pārdalīšanai.

III IEDAĻA

Aizsardzības pasākumi

17. pants

Aizsardzības pasākumi

1. Komisija, ievērojot šā panta 3. punktu, pieņem īstenošanas aktus, kas satur aizsardzības pasākumus pret pārstrādātu lauksaimniecības produktu importu Savienībā. Lai nodrošinātu kopējās tirdzniecības politikas vienotību, minētie īstenošanas akti ir atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 260/2009 un Regulai (EK) Nr. 625/2009. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. Ja vien saskaņā ar jebkuru citu Eiropas Parlamenta un Padomes tiesību aktu vai jebkuru citu Padomes tiesību aktu nav paredzēts citādi, Komisija, ievērojot šā panta 3. punktu, pieņem īstenošanas aktus, kas satur tādus aizsardzības pasākumus pret pārstrādātu lauksaimniecības produktu importu Savienībā, kas paredzēti starptautiskos nolīgumos, kurus saskaņā ar LESD noslēgusi vai provizoriski piemēro Savienība. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru

3. Komisija pēc kādas dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas var veikt 1. un 2. punktā minētos pasākumus.

Ja Komisija saņem šādu lūgumu no dalībvalsts pieņemt 1. vai 2. punktā vai abos punktos minētos īstenošanas aktus, tā pieņem īstenošanas aktus, kas satur tās attiecīgo lēmumu, piecu darba dienu laikā pēc lūguma saņemšanas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4. Tādu pienācīgi pamatotu un nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, kas ir saistīti ar šā panta 1. un 2. punktā minētajiem aizsardzības pasākumiem, Komisija saskaņā ar 44. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus.

5. Ja Komisija atceļ vai groza aizsardzības pasākumus, kas pieņemti, ievērojot šā panta 1. līdz 4. punktu,, tā šajā nolūkā pieņem īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktu, izņemot, ja ir pienācīgi pamatoti un nenovēršama steidzamība, jo tādā gadījumā īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 3. punktu.

IV IEDAĻA

Ievešana pārstrādei

I apakšiedaļa

Ievešana pārstrādei bez ekonomisko nosacījumu izpētes

18. pants

Lauksaimniecības produktu ievešana pārstrādei bez ekonomisko nosacījumu izpētes

1. Ja I pielikumā neiekļautās preces iegūst no lauksaimniecības produktiem, kas uzskaitīti šīs regulas III pielikumā un kas ievesti pārstrādei, uzskata, ka Regulas (EEK) Nr. 2913/92 117. panta c) punktā minētie ekonomiskie nosacījumi ir izpildīti, ja tiek uzrādīta atļauja procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai šiem lauksaimniecības produktiem.

2. Atļaujas procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai izsniedz I pielikumā neiekļauto preču ražošanā izmantotiem lauksaimniecības produktiem, nepārsniedzot Komisijas noteiktos daudzumus.

Minētos daudzumus nosaka, līdzsvarojot, no vienas puses, I pielikumā neiekļauto preču eksporta kompensācijām noteiktos obligātos budžeta ierobežojumus un, no otras puses, paredzamās izdevumu vajadzības attiecībā uz eksporta kompensācijām I pielikumā neiekļautajām precēm, un jo īpaši ņemot vērā:

a)	attiecīgo I pielikumā neiekļauto preču eksporta apjoma aplēses;

b)	vajadzības gadījumā – attiecīgo pamatproduktu situāciju Savienības tirgū un pasaules tirgū;

c)	ekonomiskos un reglamentējošos faktorus.

Šos daudzumus regulāri pārskata, ņemot vērā ekonomisko un reglamentējošo faktoru izmaiņas.

3. Šā panta 1. punktā minētās atļaujas procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai dalībvalstis izsniedz jebkurai personai, kas iesniegusi pieteikumu atļaujas saņemšanai, neatkarīgi no minētā pieteikuma iesniedzēja uzņēmējdarbības veikšanas vietas.

Atļaujas procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai ir derīgas visā Savienībā.

19. pants

Deleģētās pilnvaras

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 42. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:

a)	to lauksaimniecības produktu sarakstu, ko izmanto tādu I pielikumā neiekļauto preču ražošanā, par kurām var izsniegt atļaujas procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai;

b)	tiesībām, kas izriet no atļaujas procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai, un šādas atļaujas tiesiskajām sekām;

c)	tādu tiesību nodošanu uzņēmumu starpā, kas izriet no atļaujas procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai;

d)	noteikumiem, kas nepieciešami, lai procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai izsniegto atļauju sistēma attiecībā uz atļaujas autentiskumu, tās nodošanu vai tās nodošanas ierobežojumiem būtu uzticama un efektīva.

20. pants

Īstenošanas pilnvaras

1. Komisija vajadzības gadījumā pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz:

a)	tādu lauksaimniecības produktu daudzuma noteikšanu, ievērojot 18. panta 2. punktu, par kuriem var izsniegt atļaujas procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai;

b)	tādu pieteikumu formātu un saturu, kurus iesniedz, lai saņemtu atļauju procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai;

c)	atļauju procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai formātu, saturu un derīguma termiņu;

d)	nepieciešamos dokumentus un procedūru, kas jāpiemēro, iesniedzot pieteikumus un izsniedzot atļaujas procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai;

e)	dalībvalstu īstenoto pārvaldību attiecībā uz atļaujām procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai;

f)	procedūrām, kas saistītas ar dalībvalstu savstarpējo administratīvo palīdzību.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. Ja atļauja tiek pieprasīta produktu daudzumam, kas pārsniedz saskaņā ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktu noteikto daudzumu, Komisija pieņem īstenošanas aktus, nepiemērojot 44. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru, attiecīgajiem produktiem var ierobežot daudzumus, par kuriem atļauts izsniegt atļaujas procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai, noraidīt daudzumu, par kuru tiek pieprasīta atļauja procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai, un apturēt tādu pieteikumu iesniegšanu, kuros prasīta atļauja procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai.

II apakšiedaļa

Ievešanas pārstrādei režīma apturēšana

21. pants

Procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanas apturēšana olu albumīnam un piena albumīnam

1. Ja procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošana traucē vai varētu traucēt Savienības tirgus darbību, Komisija pēc kādas dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas, var pieņemt īstenošanas aktus, var pilnībā vai daļēji apturēt procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanu olu albumīnam un piena albumīnam. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Ja Komisija saņem no dalībvalsts lūgumu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus, tā piecu darba dienu laikā pēc lūguma saņemšanas pieņem īstenošanas aktus, kas satur tās lēmumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. Pienācīgi pamatotu un nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija attiecībā uz 1. punktā paredzēto apturēšanu pieņem nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 44. panta 3. punktā minēto procedūru.

III NODAĻA

EKSPORTS

I IEDAĻA

Eksporta kompensācijas

22. pants

Preces un produkti, par kuriem var piešķirt kompensāciju

1. Ja tiek eksportētas I pielikumā neiekļautās preces, par Regulas (ES) Nr. 1308/2013 196. panta 1. punkta a) apakšpunkta i), ii), iii), v) un vii) punktā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem, kas izmantoti minēto I pielikumā neiekļauto preču ražošanā, var saņemt eksporta kompensācijas, ievērojot minētās regulas 196. pantu, kā noteikts šīs regulas II pielikumā, un piemēro Regulas (ES) Nr. 1308/2013 196. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 2. punktu un 3. punktu.

2. Šā panta 1. punktā minētās eksporta kompensācijas nepiešķir par:

a)	importētām I pielikumā neiekļautajām precēm, kas uzskatāmas par laistām brīvā apgrozībā saskaņā ar LESD 29. pantu un ir atkārtoti eksportētas;

b)	importētām I pielikumā neiekļautajām precēm, kas uzskatāmas par laistām brīvā apgrozībā saskaņā ar LESD 29. pantu un ir eksportētas pēc pārstrādes vai ietvertas citās I pielikumā neiekļautajās precēs;

c)	importētiem graudaugiem, rīsiem, pienu un piena produktiem vai olām, kas uzskatāmi par laistiem brīvā apgrozībā saskaņā ar LESD 29. pantu un ir eksportēti pēc pārstrādes vai ietverti I pielikumā neiekļautās precēs.

23. pants

Eksporta kompensāciju noteikšana

1. Šīs regulas 22. pantā minētās eksporta kompensācijas nosaka dalībvalstu kompetentās iestādes, pamatojoties uz eksportēto preču sastāvu un eksporta kompensāciju likmēm, kuras noteiktas katram eksportēto preču sastāvā esošajam pamatproduktam.

2. Lai noteiktu eksporta kompensācijas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 196. panta 1. punkta a) apakšpunkta i), ii), iii), v) un vii) punktā uzskaitītos lauksaimniecības produktus, kas nav iekļauti šīs regulas III pielikumā, pielīdzina pamatproduktiem vai produktiem, kas iegūti no pamatproduktu pārstrādes.

24. pants

Horizontālie noteikumi un eksporta kompensāciju likmes

1. Uz I pielikumā neiekļautajām precēm attiecas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 199. panta 3. punktā paredzētie horizontālie noteikumi par eksporta kompensāciju piešķiršanu lauksaimniecības produktiem.

2. Lai noteiktu eksporta kompensāciju likmes pamatproduktiem, veic pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 198. pantu un Regulas (ES) Nr. 1370/2013 13. pantu.

3. Lai aprēķinātu eksporta kompensācijas, lauksaimniecības produktus, kas ir uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 196. panta 1. punkta a) apakšpunkta i), ii), iii), v) un vii) punktā un nav iekļauti šīs regulas III pielikumā, un ir iegūti no pamatproduktiem vai pielīdzināti tiem, vai produktus, kas iegūti no pamatproduktu pārstrādes saskaņā ar 23. panta 2. punktu, uzskata par pamatproduktiem.

25. pants

Sertifikāti konkrētu I pielikumā neiekļauto preču eksportam uz konkrētiem galamērķiem

Ja tas ir paredzēts starptautiskā nolīgumā, ko Savienība noslēgusi vai provizoriski piemēro saskaņā ar LESD, attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes pēc attiecīgās personas lūguma izdod sertifikātu, kurā noteikts, vai ir izmaksātas eksporta kompensācijas par konkrētām I pielikumā neiekļautajām precēm, ko eksportē uz konkrētiem galamērķiem.

26. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 42. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:

a)	noteikumiem par eksportējamo I pielikumā neiekļauto preču un to ražošanā izmantoto lauksaimniecības produktu īpašībām;

b)	noteikumiem par to eksporta kompensāciju noteikšanu lauksaimniecības produktiem, kas eksportēti pēc tam, kad tie pārstrādāti I pielikumā neiekļautajās precēs;

c)	noteikumiem par apliecinājumu, ar ko jāpierada eksportēto I pielikumā neiekļauto preču sastāvu;

d)	noteikumiem, ar kuriem pieprasa deklarāciju par konkrētu importētu lauksaimniecības produktu izmantošanu;

e)	noteikumiem par lauksaimniecības produktu, kas ir uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 196. panta 1. punkta a) apakšpunkta i), ii), iii), v) un vii) punktā un nav iekļauti šīs regulas III pielikumā, pielīdzināšanu pamatproduktiem un par katra pamatprodukta references daudzuma noteikšanu;

f)	horizontālo noteikumu par lauksaimniecības produktu eksporta kompensācijām, kas pieņemti atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1308/2013 202. pantam, piemērošanu I pielikumā neiekļautajām precēm.

27. pants

Īstenošanas pilnvaras

Komisija vajadzības gadījumā pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz:

a)	kompensācijas likmes piemērošanu, ja, aprēķinot eksporta kompensācijas, ir jāņem vērā šā panta c) punktā minēto produktu un I pielikumā neiekļauto preču komponentu īpašības,

eksporta kompensācijas aprēķināšanu:

i)	pamatproduktiem,

ii)	produktiem, kas iegūti, pārstrādājot pamatproduktus,

iii)	produktiem, kas pielīdzināti i) vai ii) punktā minētajiem produktiem;

c)	šā panta b) punkta ii) un iii) apakšpunktā minēto, Regulas (ES) Nr. 1308/2013 196. panta 1. punkta a) apakšpunkta i), ii), iii), v) un vii) punktā uzskaitīto un šīs regulas III pielikumā neiekļauto lauksaimniecības produktu pielīdzināšanu pamatproduktiem;

d)	tādu references daudzumu noteikšanu katram pamatproduktam, kas izmantojams par pamatu eksporta kompensāciju noteikšanai, pamatojoties uz eksportēto preču ražošanā faktiski izmantoto produkta daudzumu vai nosakot fiksētu daudzumu, kā izklāstīts II pielikumā;

e)	pieteikumu 25. pantā minēto sertifikātu saņemšanai, šo sertifikātu izsniegšanu un pārvaldīšanu;

f)	rīcību gadījumos, kad ražošanas procesā vai blakusproduktu pārstrādes laikā zūd produkti vai samazinās to daudzums;

g)	procedūrām, kuras ir saistītas ar eksportētu I pielikumā neiekļauto preču sastāva paziņošanu un apliecināšanu, kas ir jāpierada, un kuras nepieciešamas eksporta kompensāciju sistēmas ieviešanai;

h)	vienkāršotu apliecinājumu, ar ko jāpierada preču nonākšanu galamērķī, ja kompensācijas tiek diferencētas pēc galamērķa;

i)	I pielikumā neiekļauto preču importa kompensācijām piemērotu horizontālos noteikumus par lauksaimniecības produktu eksporta kompensācijām, kas pieņemti atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1308/2013 203. pantam;

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

II IEDAĻA

Kompensācijas sertifikāti

28. pants

Kompensācijas sertifikāti

1. Eksporta kompensācijas par lauksaimniecības produktiem, kas ietverti I pielikumā neiekļautajās precēs, piešķir tad, ja ir iesniegts pieteikums eksporta kompensāciju saņemšanai un ir uzrādīts eksporta brīdī derīgs kompensācijas sertifikāts.

Mazos eksportētājus, tostarp kompensācijas sertifikāta turētājus, kas piesakās nelielu eksporta kompensācijas summu saņemšanai, kuras ir pārāk nelielas, lai uz tām attiecinātu kompensācijas sertifikātus un kuras atbilst noteiktajiem budžeta ierobežojumiem, atbrīvo no pienākuma uzrādīt kompensācijas sertifikātu. Minētie atbrīvojumi nepārsniedz kopējo mazajiem eksportētājiem atvēlēto summu.

2. Dalībvalsts izsniedz kompensācijas sertifikātu jebkurai personai, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un kas iesniegusi pieteikumu kompensācijas sertifikāta saņemšanai, neatkarīgi vietas, kur tā veic uzņēmējdarbību. Kompensācijas sertifikāti ir derīgi visā Savienībā.

29. pants

Piemērojamās kompensācijas likmes

1. Piemēro kompensācijas likmi, kas ir spēkā dienā, kad muitas iestādes pieņem eksporta deklarāciju par I pielikumā neiekļautajām precēm, ja vien saskaņā ar 2. punktu nav iesniegts pieteikums kompensācijas likmes iepriekšējai noteikšanai.

2. Pieteikumu kompensācijas likmes iepriekšējai noteikšanai var iesniegt vienlaicīgi ar pieteikumu kompensācijas sertifikāta saņemšanai vai dienā, kad tiek izsniegts kompensācijas sertifikāts, vai jebkurā brīdī pēc šīs dienas un pirms kompensācijas sertifikāta derīguma termiņa beigām.

3. Kompensācijas likmi nosaka iepriekš un piemēro tādā līmenī, kāds ir spēkā dienā, kad iesniegts pieteikums likmes iepriekšējai noteikšanai. Likmes, kas noteiktas iepriekš, no minētās dienas piemēro visām kompensāciju likmēm, uz kurām attiecas kompensācijas sertifikāts.

4. Eksporta kompensācijas par I pielikumā neiekļautajām precēm piešķir, pamatojoties uz:

a)	kompensācijas likmēm, kas jāpiemēro saskaņā ar 1. punktu un kas attiecas uz šajās I pielikumā neiekļautajās precēs ietvertajiem pamatproduktiem, ja kompensācijas likmes nav noteiktas iepriekš, vai

b)	kompensācijas likmēm, kas noteiktas iepriekš saskaņā ar 3. punktu un kas attiecas uz šajās I pielikumā neiekļautajās precēs ietvertajiem pamatproduktiem.

30. pants

Nodrošinājums attiecībā uz kompensācijas sertifikātiem

1. Kompensācijas sertifikātus izsniedz, ja ir iemaksāts nodrošinājums, kas garantē, ka uzņēmums attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm iesniegs pieteikumu eksporta kompensācijas saņemšanai par kompensācijas sertifikāta derīguma termiņā veiktu I pielikumā neiekļauto preču eksportu.

2. Ja par kompensācijas sertifikāta derīguma termiņā veikto eksportu kompensācija nav pieprasīta vai ir pieprasīta tikai daļēji, iemaksāto nodrošinājumu pilnībā vai daļēji ietur.

Neatkarīgi no pirmās daļas nodrošinājumu neietur:

a)	ja tas, ka preces nav eksportētas vai ir eksportētas tikai daļēji vai kompensācijas sertifikāts nav pieprasīts vai ir pieprasīts tikai daļēji, ir noticis nepārvaramas varas dēļ

b)	ja nepieprasītā kompensācijas summa par eksportu ir pielaides līmeņa robežās.

31. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 42. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:

noteikumiem par tiesībām un pienākumiem, kas izriet no kompensācijas sertifikāta, ietverot nodrošinājumu, ka eksporta kompensācijas tiks samaksātas, ja izpildīti visi nosacījumi, un pienākumu pieteikties eksporta kompensācijām par tādiem lauksaimniecības produktiem, kuri eksportēti pēc tam, kad tie pārstrādāti I pielikumā neiekļautās precēs;

b)	noteikumiem attiecībā uz kompensācijas sertifikāta nodošanu, vai šādas nodošanas ierobežojumiem;

c)	gadījumiem un apstākļiem, kad kompensācijas sertifikātu saskaņā ar 28. panta 1. punktu nav jāuzrāda, ņemot vērā darbības mērķi, attiecīgās summas un kopējo summu, ko var piešķirt mazajiem eksportētājiem;

d)	gadījumiem un apstākļiem, kad, atkāpjoties no 30. panta, nav jāiemaksā nodrošinājums;

e)	noteikumiem par šīs regulas 30. panta 2. punkta otrās daļas b) apakšpunktu minēto pielaides līmeni, ņemot vērā nepieciešamību ievērot budžeta ierobežojumus;

32. pants

Īstenošanas pilnvaras

1. Komisija vajadzības gadījumā pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz:

a)	pieteikuma iesniegšanu kompensācijas sertifikāta saņemšanai, tā formātu un saturu;

b)	kompensācijas sertifikāta formātu, saturu un derīguma termiņu;

c)	procedūru, kas jāpiemēro, iesniedzot pieteikumus kompensācijas sertifikātu saņemšanai, kā arī procedūru kompensācijas sertifikātu izsniegšanai un izmantošanai;

d)	procedūru attiecībā uz iemaksājamo nodrošinājumu un tā apjomu;

e)	šīs regulas 31. panta 2. punkta otrās daļas b) apakšpunktā minēto pielaides līmeni, ņemot vērā nepieciešamību ievērot budžeta ierobežojumus;

f)	līdzekļiem, ar kuriem var pierādīt, ka ir izpildīti no kompensācijas sertifikātiem izrietošie pienākumi;

g)	kompensācijas sertifikātu apstrādi dalībvalstīs un apmaiņu ar informāciju, kas vajadzīga sistēmas pārvaldībai, tostarp procedūrām, kas saistītas ar īpašu dalībvalstu savstarpēju administratīvu palīdzību;

h)	mazajiem eksportētājiem atvēlētās kopējās summas noteikšanu un atsevišķas robežvērtības paredzēšanu attiecībā uz atbrīvojumu no kompensācijas sertifikāta uzrādīšanas saskaņā ar 28. panta 1. punkta otro daļu;

i)	aizstājēju kompensācijas sertifikātu un kompensācijas sertifikātu dublikāta izsniegšanu.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2. Ja kompensācija tiek pieprasīta par summu, kas pārsniedz pieejamo summu, kura noteikta, pamatojoties uz saistībām, ko nosaka saskaņā ar LESD noslēgtie starptautiskie nolīgumi, Komisija ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti, nepiemērojot 44. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru, var ierobežot summas, par kurām atļauts izsniegt kompensācijas sertifikātus, noraidīt summas, kuras norādītas pieteikumos kompensācijas sertifikātu saņemšanai, un apturēt pieteikumu iesniegšanu kompensācijas sertifikātu saņemšanai.

III IEDAĻA

Citi ar eksportu saistīti pasākumi

33. pants

Citi ar eksportu saistīti pasākumi

1. Ja saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 ir pieņemti pasākumi (nodevu vai maksu veidā) attiecībā uz kāda III pielikumā iekļautā lauksaimniecības produkta eksportu un ja šo pasākumu mērķa sasniegšanu var kavēt tādu I pielikumā neiekļautu preču eksports, kurās ir augsts attiecīgā lauksaimniecības produkta saturs, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar šīs Regulas 42. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz līdzvērtīgiem pasākumiem, kas veicami saistībā ar šīm I pielikumā neiekļautajām precēm, ar noteikumu, ka minētie deleģētie akti ievēro jebkādas saistības, kuras izriet no starptautiskiem nolīgumiem, kas noslēgti saskaņā ar LESD. Minētos deleģētos aktus pieņem tikai tad, ja pastāvošie pasākumi, kas ir pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, izrādās nepietiekami.

Ja šā punkta pirmajā daļā minētajos gadījumos tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, uz deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo punktu, attiecas 43. pantā paredzētā procedūra.

Minētie nenovēršamie steidzamie iemesli var ietvert vajadzību rīkoties nekavējoties, lai risinātu vai novērstu tirgus traucējumu, ja tirgus traucējumu draudi parādās tik strauji vai negaidīti, ka ir vajadzīga tūlītēja rīcība, lai efektīvi un iedarbīgi atrisinātu situāciju, vai arī ja ar tūlītēju rīcību varētu novērst, ka šādi tirgus traucējumu draudi īstenojas, turpinās vai izvēršas par smagāku vai ilgstošu traucējumu, vai arī ja vilcināšanās tūlītēji rīkoties radītu traucējuma rašanās vai saasināšanās draudus vai radītu situāciju, ka vēlāk apdraudējuma vai traucējuma novēršanai būtu vajadzīgi plašāki pasākumi, vai arī kaitētu ražošanai vai tirgus apstākļiem.

2. Komisija vajadzības gadījumā pieņem īstenošanas aktus, pieņem procedūras un tehniskos kritērijus 1. punkta piemērošanai.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

IV NODAĻA

PASĀKUMI, KO PIEMĒRO GAN IMPORTAM, GAN EKSPORTAM

34. pants

Tiešā kompensēšana preferenciālās tirdzniecības režīmā

1. Ja tas ir paredzēts starptautiskā nolīgumā, ko saskaņā ar LESD noslēgusi vai provizoriski piemēro Savienība, lauksaimniecības produktiem piemērojamo ievedmuitas nodokli var aizstāt ar summu, kas noteikta, pamatojoties uz lauksaimniecības produktu cenu atšķirībām Savienībā un attiecīgajā valstī vai reģionā, vai ar summu, kas kompensē kopīgi noteiktu cenu attiecīgajai valstij vai reģionam.

Tādā gadījumā summas, kas jāmaksā par eksportu uz attiecīgo valsti vai reģionu, nosaka kopīgi un ar tādu pašu pamatojumu, ko piemēro, nosakot ievedmuitas nodokļa lauksaimniecības komponentu saskaņā ar nolīgumā paredzētajiem nosacījumiem.

2. Komisija vajadzības gadījumā pieņem īstenošanas aktus,:

a)	1. punktā minēto piemērojamo nodokli un saistītās summas, kas jāmaksā par eksportu uz attiecīgo valsti vai reģionu, noteikšanai;

b)	nodrošināšanai, lai pārstrādātie lauksaimniecības produkti, kas deklarēti eksportam preferenciālās tirdzniecības režīmā, netiktu faktiski eksportēti nepreferenciālas tirdzniecības režīmā vai otrādi.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

35. pants

Analīzes metodes

1. Lai īstenotu šajā regulā paredzēto tirdzniecības režīmu, un ja tas vajadzīgs saistībā ar pārstrādātajiem lauksaimniecības produktiem vai I pielikumā neiekļautajām precēm, šo produktu un preču īpašības un sastāvu nosaka, analizējot to sastāvdaļas.

2. Komisija vajadzības gadījumā pieņem īstenošanas aktus saistībā ar 1. punktā minētajiem produktiem un precēm attiecībā uz:

a)	kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes metodēm;

b)	tehniskajiem noteikumiem, kas nepieciešami to identificēšanai;

c)	procedūrām, ko piemēro to KN klasifikācijas nolūkos.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

36. pants

Šīs regulas pielāgošana

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 42. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:

šīs regulas I līdz V pielikuma pielāgošanu starptautiskajiem nolīgumiem, ko saskaņā ar LESD noslēgusi vai provizoriski piemēro Savienība, tostarp pārstrādātu lauksaimniecības produktu un I pielikumā neiekļauto preču dzēšanu un jaunu pārstrādātu lauksaimniecības produktu un I pielikumā neiekļauto preču pievienošanu;

b)	šīs regulas 2. panta j) līdz l) punkta, 25. panta un I līdz V pielikuma pielāgošanu Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikuma grozījumiem.

37. pants

Informācijas apmaiņa

1. Ja tas nepieciešams šīs regulas īstenošanai, dalībvalstis sniedz Komisijai pēc tās pieprasījuma informāciju par:

a)	pārstrādātu lauksaimniecības produktu importu;

b)	I pielikumā neiekļauto preču eksportu;

c)	pieteikumiem, lai saņemtu atļauju procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai, un šādu atļauju izsniegšanu un izmantošanu attiecībā uz 18. pantā minētajiem lauksaimniecības produktiem;

d)	pieteikumiem 28. panta 1. punktā minēto kompensācijas sertifikātu saņemšanai un šo sertifikātu izsniegšanu un izmantošanu;

e)	eksporta kompensāciju maksājumiem un atlīdzinājumiem par 22. panta 1. punktā minētajām I pielikumā neiekļautajām precēm;

f)	pieņemtajiem administratīvajiem īstenošanas pasākumiem;

g)	citu attiecīgu informāciju.

Ja pieteikums eksporta kompensācijas saņemšanai ir iesniegts citā dalībvalstī, nevis tajā, kur attiecīgās I pielikumā neiekļautās preces ražotas, informāciju par e) apakšpunktā minēto I pielikumā neiekļauto preču ražošanu un sastāvu paziņo šai citai dalībvalstij pēc tās pieprasījuma.

2. Komisija informāciju, kas tai iesniegta saskaņā ar 1. punkta a) līdz g) apakšpunktu, var nosūtīt visām dalībvalstīm.

3. Lai nodrošinātu informācijas sistēmu integritāti un pārsūtīto dokumentu un ar tiem saistīto datu autentiskumu un salasāmību, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 42. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka:

a)	saskaņā ar 1. punktu paziņojamās informācijas būtību un veidu;

b)	apstrādājamo datu kategorijas un maksimālos saglabāšanas termiņus un apstrādes mērķi, jo īpaši, ja šos datus publicē un nosūta trešām valstīm;

c)	piekļuves tiesības informācijai vai informācijas sistēmām, ko sniedz, pienācīgi ievērojot dienesta noslēpumus un konfidencialitāti;

d)	informācijas publiskošanas nosacījumus.

4. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kas nepieciešami šā panta piemērošanai, attiecībā uz:

a)	paziņošanas metodēm;

b)	par paziņojamās informācijas detaļām;

c)	paziņojamās informācijas pārvaldības kārtību, kā arī noteikumus par paziņojumu saturu, formu, sniegšanas laiku, biežumu, un termiņiem;

kārtību, kādā informāciju un dokumentus nosūta vai dara pieejamus dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei, starptautiskām organizācijām, trešo valstu kompetentajām iestādēm vai sabiedrībai, vienlaikus garantējot personas datu aizsardzību un uzņēmumu likumīgās intereses savu darījumdarbības noslēpumu aizsargāšanā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

38. pants

Personas datu apstrāde un aizsardzība

1. Dalībvalstis un Komisija vāc personas datus 37. panta 1. punktā izklāstītajos nolūkos un neapstrādā šos datus veidā, kas neatbilst minētajiem nolūkiem.

2. Ja personas datus apstrādā 37. panta 1. punktā minētajos nolūkos, šos datus padara anonīmus un apstrādā tikai apkopotā veidā.

3. Personas datus apstrādā saskaņā ar Direktīvā 95/46/EK un Regulā (EK) Nr. 45/2001 izklāstītajiem noteikumiem. Konkrēti, šādus datus glabā tikai tādā veidā, kas nedod iespēju identificēt datu subjektus ilgāk, nekā ir nepieciešams tiem mērķiem, kuriem tie tika apkopoti vai kuriem tiek veikta to turpmāka apstrāde, ņemot vērā minimālos saglabāšanas termiņus, kas noteikti piemērojamajos valsts un Savienības tiesību aktos.

4. Dalībvalstis informē datu subjektus, ka to personas datus var apstrādāt valsts un Savienības struktūrās atbilstīgi 1. punktam un ka šajā ziņā datu subjektiem ir tiesības, kas izklāstītas datu aizsardzības noteikumos, attiecīgi Direktīvā 95/46/EK un Regulā (EK) Nr. 45/2001.

39. pants

Nelielas summas

Komisija saskaņā ar 42. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz minimālajām robežvērtībām, kuras nesasniedzot, dalībvalstis drīkst atturēties no tādu summu piemērošanas, kas jāiekasē vai jāpiešķir saskaņā ar 3., 5., 10., 22. un 34. pantu. Minimālo robežvērtību nosaka tādā apjomā, kuru nesasniedzot, ar attiecīgo summu piemērošanu saistītās administratīvās izmaksas būtu neproporcionālas summām, kas jāiekasē vai jāpiešķir.

40. pants

Nodrošinājums, pārbaudes, verifikācija, kontrole un sankcijas

1. Attiecīgā gadījumā pārstrādātu lauksaimniecības produktu importa licencēm un šādiem produktiem piemērotajām tarifu kvotām, kā arī eksporta kompensācijām par I pielikumā neiekļautajām precēm un attiecīgajiem kompensācijas sertifikātiem mutatis mutandis piemēro horizontālos noteikumus par nodrošinājumu, pārbaudēm, verifikāciju, kontroli, piemērojamām sankcijām un euro izmantošanu, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 58. līdz 66. pantā, 79. līdz 88. pantā un 105. līdz 108. pantā un tiesību aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minēto regulu.

2. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 42. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz noteikumiem, ar kuriem šīs regulas īstenošanas nolūkā attiecīgi pielāgo noteikumus, kas pieņemti, pamatojoties uz šā panta 1. punktā minētajiem pantiem.

3. Komisija vajadzības gadījumā pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz to noteikumu piemērošanu, kas pieņemti, pamatojoties uz šā panta 1. punktā minētajiem pantiem, šīs regulas īstenošanas nolūkā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

41. pants

Starptautiskās saistības un piemērojamie standarti

Komisija, pieņemot deleģētos aktus un īstenošanas aktus, ņem vērā Savienības starptautiskās saistības un piemērojamos Savienības sociālos, vides un dzīvnieku labturības standartus, nepieciešamību uzraudzīt tirdzniecības un tirgus izmaiņas, vajadzību pēc drošas tirgus pārvaldības un nepieciešamību samazināt administratīvo slogu.

V NODAĻA

PILNVARU DELEĢĒŠANA UN KOMITEJU PROCEDŪRA

42. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 8., 12., 15., 19., 26., 31. pantā, 33. panta 1. punktā, 36. pantā, 37. panta 3. punktā, 39. pantā un 40. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņiem gadiem no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8., 12., 15., 19., 26., 31. pantā, 33. panta 1. punktā, 36. pantā, 37. panta 3. punktā, 39. pantā un 40. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Saskaņā ar 8., 12., 15., 19., 26., 31. pantu, 33. panta 1. punktu, 36. pantu, 37. panta 3. punktu, 39. pantu un 40. panta 2. punktu pieņemts deleģētais stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

43. pants

Steidzamības procedūra

1. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un to piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmantoto steidzamības procedūru.

2. Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu, kas pieņemts atbilstīgi šim pantam, saskaņā ar 42. panta 5. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija nekavējoties atceļ aktu, ievērojot Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojumu par lēmumu izteikt iebildumus.

44. pants

Komiteju procedūra

1. Šīs regulas 13. panta, 17. panta 1., 2., 4. un 5. punkta, 20. panta 1. punkta, 27. panta, 32. panta 1. punkta, 33. panta 2. punkta, 34. panta 2. punkta un 37. panta 4. punkta nolūkiem un – attiecībā uz pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kas nav olu albumīns un piena albumīns, – 5. panta 1. un 5. punkta un 16. panta 1. punkta nolūkiem, un attiecībā uz importa licencēm un tarifu kvotām pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kas nav olu albumīns un piena albumīns, un eksporta kompensācijām un kompensāciju sertifikātiem produktiem, kuri nav iekļauti I pielikumā, – 40. panta 3. punkta nolūkiem, Komisijai palīdz komiteja, saukta par Komiteju, kas nodarbojas ar horizontālajiem jautājumiem, kuri saistīti ar tādu pārstrādātu lauksaimniecības produktu tirdzniecību, kas nav iekļauti I pielikumā. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

Šīs regulas 9. panta 1. punkta un 21. panta 1. un 2. punkta nolūkiem un – attiecībā uz olu albumīnu un piena albumīnu – 5. panta 1. un 5. punkta un 16. panta 1. punkta nolūkiem, un attiecībā uz importa licencēm un tarifu kvotām olu albumīnam un piena albumīnam, – 40. panta 3. punkta nolūkiem, Komisijai palīdz Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 229. panta 1. punktu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

Lai īstenotu šīs regulas 35. panta 2. punktu, Komisijai palīdz Muitas kodeksa komiteja, kas izveidota ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 247.a pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

4. Kad komitejas atzinums jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa vismaz ceturtā daļa komitejas locekļu.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

45. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 614/2009 un Regulu (EK) Nr. 1216/2009 atceļ.

Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar VI pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

46. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2014. gada 16. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS

(1) OV C 327, 12.11.2013., 90. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 14. aprīļa lēmums.

(3) Padomes Regula (EK) Nr. 1216/2009 (2009. gada 30. novembris), ar ko nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm (OV L 328, 15.12.2009., 10. lpp.).

(4) Padomes Regula (EK) Nr. 614/2009 (2009. gada 7. jūlijs) par vienotu sistēmu ovalbumīna un laktalbumīna tirdzniecībai (OV L 181, 14.7.2009., 8. lpp.).

(5) Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 978/2012 (2012. gada 25. oktobris) par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 732/2008 (OV L 303, 31.10.2012., 1. lpp.).

(8) Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.).

(9) Komisijas Regula (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(11) Padomes Regula (ES) Nr. 1370/2013 (2013. gada 16. decembris) par konkrēta atbalsta un kompensāciju noteikšanas pasākumiem saistībā ar lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju (OV L 346, 20.12.2013., 12. lpp.).

(12) Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

(16) Padomes Regula (EK) Nr. 260/2009 (2009. gada 26. februāris) par kopējiem importa noteikumiem (OV L 84, 31.3.2009., 1. lpp.).

(17) Padomes Regula (EK) Nr. 625/2009 (2009. gada 7. jūlijs) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 185, 17.7.2009., 1. lpp.).

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(19) Komisijas Regula (ES) Nr. 578/2010 (2010. gada 29. jūnijs), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 1216/2009 attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu un kritērijiem šādu kompensāciju apjoma noteikšanai dažiem lauksaimniecības produktiem, kurus eksportē tādu preču veidā, kas nav ietvertas Līguma I pielikumā (OV L 171, 6.7.2010., 1. lpp.).

(20) Komisijas Regula (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

Pārstrādāti lauksaimniecības produkti, kas minēti 2. panta b) punktā

1. Tabula

Pārstrādāti lauksaimniecības produkti, kuriem ievedmuitas nodoklis sastāv no ad valorem nodokļa un lauksaimniecības komponenta, kas nav daļa no ad valorem nodokļa, kā minēts 3. panta 1. punktā

KN kods	Apraksts
ex 0403	Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, arī iebiezināti vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, vai aromatizēti, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao:
0403 10 51 līdz 0403 10 99	jogurts, aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao
0403 90 71 līdz 0403 90 99	citāds, aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao
0405 20 10 un 0405 20 30	Piena tauku pastas ar tauku saturu pēc svara 39 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 75 %
0710 40 00	Saldēta cukurkukurūza (termiski neapstrādāta vai apstrādāta, tvaicējot vai vārot ūdenī)
0711 90 30	Īslaicīgai glabāšanai iekonservēta cukurkukurūza (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservantu šķīdumā), kas nav derīga tūlītējai lietošanai
ex 1517	Margarīns; pārtikas maisījumi vai pārstrādes produkti, kuri iegūti no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu 15. nodaļā uzskaitīto tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki un eļļas vai to frakcijas, kuras iekļautas pozīcijā 1516 :
1517 10 10	margarīns, izņemot šķidro margarīnu, ar piena tauku saturu vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara
1517 90 10	citādi, ar piena tauku saturu vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara
1702 50 00	Ķīmiski tīra fruktoze
ex 1704	Cukura konditorejas izstrādājumi (ieskaitot balto šokolādi) bez kakao piedevas, izņemot lakricas ekstraktu, kas satur vairāk nekā 10 % saharozes, bet bez citām piedevām, un uz ko attiecas KN kods 1704 90 10
1806	Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu
ex 1901	Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no pozīciju 0401 –0404 precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur, izņemot izstrādājumus ar KN kodu 1901 90 91
ex 1902	Mīklas (pastas) izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem), vai citādi sagatavoti, kā spageti, makaroni, nūdeles, skaidiņas, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavots vai nesagatavots, izņemot pildītos pastas izstrādājumus, uz ko attiecas KN kodi 1902 20 10 un 1902 20 30
1903 00 00	Tapioka un tās aizstājēji, kas pagatavoti no cietes pārslu, putraimu, atsiju vai tamlīdzīgā veidā
1904	Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugu produkti (izņemot kukurūzu) graudu veidā vai pārslu veidā vai citādi pārstrādātos graudos (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas nav citur minēti un iekļauti
1905	Maizes, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti
2001 90 30	Cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata), sagatavota vai konservēta ar etiķi vai etiķskābi
2001 90 40	Jamss, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas pēc svara satur 5 % vai vairāk cietes un ir sagatavoti vai konservēti ar etiķi vai etiķskābi
2004 10 91	Saldēti kartupeļi miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā, sagatavoti vai konservēti bez etiķa vai etiķskābes, izņemot pozīcijā 2006 minētos produktus
2004 90 10	Saldēta cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata), sagatavota vai konservēta bez etiķa vai etiķskābes, izņemot pozīcijā 2006 minētos produktus
2005 20 10	Nesaldēti kartupeļi miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā, sagatavoti vai konservēti bez etiķa vai etiķskābes, izņemot pozīcijā 2006 minētos produktus
2005 80 00	Nesaldēta cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata), sagatavota vai konservēta bez etiķa vai etiķskābes, izņemot pozīcijā 2006 minētos produktus
2008 99 85	Kukurūza, izņemot cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata), citādi sagatavota vai konservēta, bez spirta vai cukura piedevas
2008 99 91	Jamss, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas satur 5 % vai vairāk cietes, citādi sagatavoti vai konservēti, bez alkohola vai cukura piedevas
2101 12 98	Izstrādājumi uz kafijas bāzes
2101 20 98	Izstrādājumi uz tējas vai mates bāzes
2101 30 19	Grauzdēti kafijas aizstājēji, izņemot grauzdētus cigoriņus
2101 30 99	Grauzdētu kafijas aizstājēju ekstrakti, esences un koncentrāti, izņemot grauzdētu cigoriņu ekstraktus, esences un koncentrātus
2102 10 31 un 2102 10 39	Maizes raugs, žāvēts vai nežāvēts
2105 00	Saldējums, ar vai bez kakao
ex 2106	Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur, uz ko neattiecas KN kodi 2106 10 20 , 2106 90 20 un 2106 90 92 un kas nav aromatizēti vai iekrāsoti cukura sīrupi
2202 90 91 , 2202 90 95 un 2202 90 99	Citādi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot pozīcijā 2009 minētās augļu vai dārzeņu sulas, kuros nav pozīcijās 0401 –0404 minēto produktu vai tauku, kas iegūti no pozīcijās 0401 –0404 minētajiem produktiem
2905 43 00	Mannīts
2905 44	D-glucīts (sorbīts)
3302 10 29	Smaržvielu maisījumi un maisījumi (iekaitot spirta šķīdumus) uz vienas vai vairāku šādu vielu bāzes un citi izstrādājumi uz smaržvielu bāzes, ko izmanto dzērienu ražošanā un kas satur visus aromatizētājus, kuri raksturīgi kādam dzērienam, ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju, kas nav lielāka par 0,5 %, un uz ko neattiecas KN kods 3302 10 21
3501	Kazeīns, kazeināti un citi kazeīna atvasinājumi; kazeīna līmes
ex 3505 10	Dekstrīni un citādas modificētās cietes, izņemot esterificētas vai ēterificētas cietes, uz ko attiecas KN kods 3505 10 50
3505 20	Līmes, kas satur cieti, dekstrīnus vai citādas modificētas cietes
3809 10	Virsmas apstrādes vielas, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citādi izstrādājumi un preparāti (piemēram, apretūras un kodinātāji), kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs un kuru pamatā ir vielas ar cietes īpašībām, un kas citur nav minēti vai iekļauti
3824 60	sorbīts, izņemot apakšpozīcijā 2905 44 minēto

2. Tabula

Pārstrādāti lauksaimniecības produkti, kuriem ievedmuitas nodoklis sastāv no ad valorem nodokļa un no lauksaimniecības komponenta vai īpaša nodeva, kā minēts 3. panta 2. punktā

KN kods	Apraksts
ex 0505	Ādas un citas putnu daļas ar spalvām vai dūnām, spalvas un to daļas (arī ar apgrieztām malām) un dūnas bez tālākas apstrādes, izņemot tīrīšanu, dezinficēšanu vai apstrādāšanu uzglabāšanai; putnu spalvu vai to daļu pulveris un atkritumi:
0505 10 90	putnu spalvas, ko izmanto pildījumam, un dūnas, izņemot neapstrādātas
0505 90 00	citādi
0511 99 39	Dzīvnieku izcelsmes dabiskie sūkļi, izņemot neapstrādātus
ex 1212 29 00	Nederīgas lietošanai pārtikā jūras aļģes un citādas aļģes, svaigas, dzesinātas, saldētas vai žāvētas, arī samaltas, izņemot tās, ko izmanto farmācijā
ex 1302	Augu sulas un ekstrakti; pektīni, pektināti un pektāti; agars un citi no augu produktiem iegūti recinātāji un biezinātāji, arī modificēti:
1302 12 00	augu sulas un ekstrakti no lakricas
1302 13 00	augu sulas un ekstrakti no apiņiem
1302 19 20 un 1302 19 70	augu sulas un ekstrakti, izņemot augu sulas un ekstraktus no lakricas un apiņiem, vaniļas oleosveķiem un opija
ex 1302 20	pektāti
1302 31 00	agars, arī modificēts
1302 32 10	recinātāji un biezinātāji, arī pārveidoti, no ceratoniju pākstīm vai sēklām
1505 00	Vilnas tauki un taukvielas, ko iegūst no tiem (ieskaitot lanolīnu)
1506 00 00	Citādi dzīvnieku tauki un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas
ex 1515 90 11	Jojobas eļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas
1516 20 10	Hidrogenēta rīcineļļa, t. s. “opālvasks”
1517 90 93	Pārtikas maisījumi vai pārstrādes produkti, ko izmanto veidņu eļļām
ex 1518 00	Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, kausētas, oksidētas, dehidrētas, sulfurētas, caurpūstas, polimerizētas ar siltumu vakuumā vai inertā gāzē vai ķīmiski pārveidotas ar kādu citu paņēmienu, izņemot pozīcijas 1516 izstrādājumus; dzīvnieku vai augu tauku un eļļu vai 15. nodaļas dažādo tauku un eļļu nepārtikas maisījumi vai izstrādājumi, kas citur nav minēti un iekļauti; izņemot eļļas, uz ko attiecas KN kodi 1518 00 31 un 1518 00 39
1520 00 00	Neattīrīts glicerīns; glicerīnūdens un glicerīna sārmi
1521	Krāsoti vai nekrāsoti, rafinēti vai nerafinēti augu vaski (izņemot triglicerīdus), bišu vasks, citu kukaiņu vaski un spermacets
1522 00 10	Degra
1702 90 10	Ķīmiski tīra maltoze
1704 90 10	Lakricas ekstrakts, kas satur vairāk nekā 10 % saharozes, bet bez citām piedevām
1803	Kakao pasta, attaukota vai neattaukota
1804 00 00	Kakao sviests, tauki un eļļa
1805 00 00	Kakao pulveris bez cukura vai cita saldinātāja piedevas
ex 1901	Iesala ekstrakts; Pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no pozīciju 0401 –0401 precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur:
1901 90 91	citādi izstrādājumi, kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai satur mazāk par 1,5 % piena taukus, 5 % saharozi (ieskaitot invertcukuru) vai izoglikozi, 5 % glikozi vai cieti, izņemot pārtikas izstrādājumus pulvera veidā, kas iegūti no pozīciju 0401 –0404 precēm
ex 2001 90 92	Palmu galotņu pumpuri, sagatavoti vai konservēti ar etiķi vai etiķskābi
ex 2008	Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur nav minētas un iekļautas, sagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu:
2008 11 10	zemesriekstu sviests
2008 91 00	palmu galotņu pumpuri
ex 2101	Kafijas, tējas un mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz to bāzes; grauzdēti cigoriņi un to ekstrakti, esences un koncentrāti, izņemot izstrādājumus, uz ko attiecas KN kodi 2101 12 98 , 2101 20 98 , 2101 30 19 un 2101 30 99
ex 2102 10	aktīvie raugi:
2102 10 10	kultūrraugs
2102 10 90	citādi, izņemot maizes raugu
2102 20	Neaktīvi raugi; citi nedzīvi vienšūnu mikroorganismi
2102 30 00	Gatavi cepamie pulveri
2103	Gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un gatavas sinepes
2104	Gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to pagatavošanai; homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi
ex 2106	Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur:
ex 2106 10	proteīna koncentrāti un strukturētas olbaltumvielas:
2106 10 20	kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas satur mazāk par 1,5 % no svara piena taukus, 5 % saharozi vai izoglikozi, 5 % glikozi vai cieti
ex 2106 90	citādi:
2106 90 20	salikti alkohola izstrādājumi (alkoholisko preparātu maisījumi), kas nav uz smaržvielu bāzes un ko izmanto dzērienu ražošanā
2106 90 92	citādi izstrādājumi, kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas satur mazāk par 1,5 % no svara piena taukus, 5 % saharozi vai izoglikozi, 5 % glikozi vai cieti
2201 10	Dabiskie vai mākslīgie minerālūdeņi un gāzētie ūdeņi bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, nearomatizēti
2202 10 00	Ūdens, ieskaitot minerālūdeni un gāzēto ūdeni ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizētu minerālūdeni un gāzēto ūdeni
2202 90 10	Citādi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot pozīcijā 2009 minētās augļu vai dārzeņu sulas, kuros nav pozīcijās 0401 –0404 minēto produktu vai tauku, kas iegūti no pozīcijās 0401 –0404 minētajiem produktiem
2203 00	Iesala alus
2205	Vermuts un citi svaigo vīnogu vīni, kas aromatizēti ar augiem vai aromātiskām vielām
ex 2207	Izņemot, ja iegūts no lauksaimniecības produktiem, kas uzskaitīti LESD I pielikumā, nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 tilp.% vai vairāk un etilspirts un citi jebkāda stipruma spirti, denaturēti
ex 2208	Nedenaturēts etilspirts, kurā spirta tilpumkoncentrācija ir mazāk nekā 80 tilp. %, izņemot to, kas iegūts no lauksaimniecības produktiem, kuri uzskaitīti LESD I pielikumā; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni
2402	Cigāri, Manilas cigāri, cigarilli un cigaretes no tabakas vai tabakas aizstājējiem
2403	Citādi tabakas izstrādājumi un tabakas rūpnieciski aizstājēji; “homogenizēta” vai “atjaunota” tabaka; tabakas ekstrakti un esences
3301 90	Ekstrahēti oleosveķi; ēterisko eļļu koncentrāti taukos, negaistošās eļļās, vaskos un tamlīdzīgās vielās, kas iegūti ar tvaiku absorbēšanu vai macerāciju; terpēnu blakusprodukti, kas radušies, atbrīvojot ēteriskās eļļas no terpēniem; ēterisko eļļu ūdens destilāti un ūdens šķīdumi
ex 3302	Smaržvielu maisījumi un maisījumi (ieskaitot spirta šķīdumus) uz vienas vai vairāku šādu vielu bāzes, kurus izmanto kā rūpniecības izejvielas; citādi izstrādājumi uz smaržvielu bāzes, kurus izmanto dzērienu ražošanā:
3302 10 10	izstrādājumi, kurus izmanto dzērienu rūpniecībā un kas satur visus aromatizētājus, kuri raksturīgi kādam dzērienam, ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju lielāku par 0,5 %
3302 10 21	izstrādājumi, ko izmanto dzērienu rūpniecībā un kas satur visus aromatizētājus, kuri raksturīgi kādam dzērienam, ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju, kas nav lielāka par 0,5 %, un kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas satur mazāk par 1,5 % kopējās masas piena taukus, 5 % saharozi vai izoglikozi, 5 % glikozi vai cieti
ex 3502	albumīni (ieskaitot divu vai vairāku sūkalu proteīnu koncentrātus, kas sausnā satur vairāk par 80 % no kopējās masas sūkalu proteīnus), albumināti un citi albumīna atvasinājumi: olu albumīns:
ex 3502 11	žāvēti:
3502 11 90	izņemot nederīgu vai tādu, kas padarāms nederīgs pārtikai
ex 3502 19	citi:
3502 19 90	izņemot nederīgu vai tādu, kas padarāms nederīgs pārtikai
ex 3502 20	piena albumīns, ieskaitot divu vai vairāku sūkalu olbaltumvielu koncentrātus:
3502 20 91 un 3502 20 99	izņemot nederīgu vai tādu, kas padarāms nederīgs pārtikai, žāvēts vai nežāvēts (piemēram, plātnītēs, zvīņās, pārslās, pulverī)
3823	Rūpnieciskās vienvērtīgās taukskābes; rafinējot iegūtas skābās eļļas; rūpnieciskie alifātiskie spirti

II PIELIKUMS

Lauksaimniecības produkti, kuri nav iekļauti I pielikumā un kurus izmanto minēto preču ražošanā un uz kuriem attiecas eksporta kompensācijas, kā minēts 22. panta 1. punktā

KN kods	I pielikumā neiekļauto preču apraksts	Lauksaimniecības produkti, par kuriem var piešķirt eksporta kompensāciju
		A: References daudzums, ko nosaka pamatojoties uz eksportēto preču ražošanā faktiski izmantoto produktu daudzumu (27. panta d) punkts) B: References daudzums, ko nosaka paredzot fiksētu likmi (27. panta d) punkts)
		Graudaugi (1)	Rīsi (2)	Olas (3)	Cukurs, melase vai izoglikoze (4)	Piena produkti (5)
1	2	3	4	5	6	7
ex 0403	Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, arī iebiezināti vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, vai aromatizēti, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao:
ex 0403 10	– jogurts:
0403 10 51 līdz 0403 10 99	– – aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao: – – – aromatizēts – – – citāds:	A	A	A	A
	– – – – ar augļiem un/vai riekstiem	A	A		A
	– – – – ar kakao piedevu	A	A	A	A
ex 0403 90	– citādi:
0403 90 71 līdz 0403 90 99	– – aromatizēts un/vai ar augļiem, riekstiem vai kakao: – – – aromatizēts – – – citādi:	A	A	A	A
	– – – – ar augļiem vai riekstiem	A	A		A
	– – – – ar kakao piedevu	A	A	A	A
ex 0405	Sviests un citi piena tauki; piena tauku pastas:
ex 0405 20	– piena tauku pastas:
0405 20 10	– – ar tauku saturu pēc svara 39 % vai vairāk, bet mazāk nekā 60 %					A
0405 20 30	– – ar tauku saturu pēc svara 60 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 75 %					A
ex 0710	Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī):
	– cukurkukurūza:
0710 40 00	– – vālīšu veidā	A			A
	– – graudu veidā	B			A
ex 0711	Īslaicīgai glabāšanai iekonservēti dārzeņi (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), kas nav derīgi tūlītējai lietošanai:
	– – – cukurkukurūza:
0711 90 30	– – – – vālīšu veidā	A			A
	– – – – graudu veidā	B			A
ex 1517	Margarīns; pārtikas maisījumi vai pārstrādes produkti, kuri iegūti no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu 15. nodaļā uzskaitīto tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki un eļļas vai to frakcijas, kuras iekļautas pozīcijā 1516 :
ex 1517 10	– margarīns, izņemot šķidro margarīnu:
1517 10 10	– – ar piena tauku saturu vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara					A
ex 1517 90	– citādi:
1517 90 10	– – ar piena tauku saturu vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara					A
1702 50 00	– ķīmiski tīra fruktoze				A
ex 1704	Cukura konditorejas izstrādājumi (ieskaitot balto šokolādi) bez kakao piedevas:
1704 10	– košļājamā gumija ar cukura pārklājumu vai bez tā	A			A
ex 1704 90	– citādi:
1704 90 30	– – baltā šokolāde	A			A	A
1704 90 51 līdz 1704 90 99	– – citādi	A	A		A	A
1806	Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu:
1806 10	– kakao pulveris ar cukura vai citu saldinātāju piedevu:
	– – saldināts tikai ar saharozi	A		A	A
	– – citādi	A		A	A	A
1806 20	– citi izstrādājumi briketēs, plātnītēs vai tāfelītēs, kuru svars pārsniedz 2 kg, vai šķidrā, pastas, pulvera, granulu veidā vai citādā nefasētā veidā konteineros vai tiešajā iepakojumā ar tilpību lielāku par 2 kg:
	– – šokolādes piena skaidiņas, kas minētas apakšpozīcijā 1806 20 70	A		A	A	A
	– – citi izstrādājumi apakšpozīcijā 1806 20	A	A	A	A	A
1806 31 00 un 1806 32	– citādi, brikešu, plāksnīšu vai tāfelīšu veidā	A	A	A	A	A
1806 90	– citādi:
1806 90 11 , 1806 90 19 , 1806 90 31 , 1806 90 39 , 1806 90 50	– – šokolāde un šokolādes izstrādājumi; cukura konditorejas izstrādājumi un to aizstājēji ar kakao piedevu, pagatavoti no cukura aizstājējiem	A	A	A	A	A
1806 90 60 , 1806 90 70 , 1806 90 90	– – uz maizes ziežami produkti ar kakao piedevu; izstrādājumi ar kakao piedevu, kas paredzēti dzērienu ražošanai; citādi	A		A	A	A
ex 1901	Iesala ekstrakts; Pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no pozīciju 0401 –0404 precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur:
1901 10 00	– pārtikas produkti zīdaiņiem, safasēti mazumtirdzniecībai:
	– – pārtikas izstrādājumi no pozīciju 0401 –0404 piena produktiem, kas pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao	A	A	A	A	A
	– – citādi	A	A		A	A
1901 20 00	– maisījumi un mīklas pozīcijā 1905 minēto maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanai:
	– – pārtikas izstrādājumi no pozīciju 0401 –0404 piena produktiem, kas pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao	A	A	A	A	A
	– – citādi	A	A		A	A
ex 1901 90	– citādi:
1901 90 11 un 1901 90 19	– – iesala ekstrakts	A	A
	– – citādi:
1901 90 99	– – – citādi:
	– – – – pārtikas izstrādājumi no pozīciju 0401 –0404 precēm, kas pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao	A	A	A	A	A
	– – – – citādi	A	A		A	A
ex 1902	Mīklas (pastas) izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem), vai citādi sagatavoti, kā spageti, makaroni, nūdeles, skaidiņas, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavots vai nesagatavots:
	– termiski neapstrādāti mīklas izstrādājumi, bez pildījuma un citādi nesagatavoti:
	– – ar olu piedevu:
1902 11 00	– – – cieto kviešu vai citu graudaugu	B		A
	– – – citādi:	A		A
	– – citādi:
1902 19	– – – cieto kviešu vai citu graudaugu	B				A
	– – – citādi	A				A
ex 1902 20	– pildīti makaronu izstrādājumi (pasta), arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti:
1902 20 91 un 1902 20 99	– – citādi	A	A		A	A
1902 30	– citādi pastas izstrādājumi	A	A		A	A
1902 40	– kuskuss:
	– – nesagatavots:
1902 40 10	– – – cieto kviešu	B
	– – – citādi	A
1902 40 90	– – citādi	A	A		A	A
1903 00 00	Tapioka un tās aizstājēji, kas pagatavoti no cietes pārslu, putraimu, atsiju vai tamlīdzīgā veidā	A
1904	Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugu produkti (izņemot kukurūzu) graudu veidā vai pārslu veidā vai citādi pārstrādātos graudos (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas nav citur minēti un iekļauti:
	– nesaldināti uzpūsti rīsi vai iepriekš vārīti rīsi:
	– – ar kakao piedevu (6)	A	B	A	A	A
	– – bez kakao piedevas	A	B		A	A
	– citādi, ar kakao piedevu (6)	A	A	A	A	A
	– citādi	A	A		A	A
1905	Maizes, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti
1905 10 00	– citādi	A			A	A
1905 20	– piparkūkas un tamlīdzīgi izstrādājumi	A		A	A	A
	– saldie cepumi; vafeles:
1905 31 un 1905 32	– saldie cepumi; vafeles	A		A	A	A
1905 40	– sausiņi, grauzdiņi un tamlīdzīgi grauzdēti izstrādājumi	A		A	A	A
1905 90	– citādi:
1905 90 10	– – macas	A
1905 90 20	– – dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi izstrādājumi	A	A
	– – citādi:
1905 90 30	– – – maizes izstrādājumi bez medus, olu, siera vai augļu piedevas, kuru cukura saturs sausnā nepārsniedz 5 % un tauku saturs sausnā nepārsniedz 5 %:	A
1905 90 45 līdz 1905 90 90	– – – citādi izstrādājumi	A		A	A	A
ex 2001	Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas:
ex 2001 90	– citādi:
	– – cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata):
2001 90 30	– – – vālīšu veidā	A			A
	– – – graudu veidā	B			A
2001 90 40	– – jamss, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas satur 5 % vai vairāk cietes	A			A
ex 2004	Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, saldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos:
ex 2004 10	– kartupeļi: – – citādi:
2004 10 91	– – – miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā	A	A		A	A
ex 2004 90	– citi dārzeņi un dārzeņu maisījumi:
	– – cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata):
2004 90 10	– – – vālīšu veidā	A			A
	– – – graudu veidā	B			A
ex 2005	Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesaldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos:
ex 2005 20	– kartupeļi:
2005 20 10	– – miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā	A	A		A	A
	– cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata):
2005 80 00	– – vālīšu veidā	A			A
	– – graudu veidā	B			A
ex 2008	Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur nav minētas un iekļautas, sagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu:
ex 2008 99	– – citādi: – – – bez spirta piedevas: – – – – bez cukura piedevas:
	– – – – – kukurūza, izņemot cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata):
2008 99 85	– – – – – – vālīšu veidā	A
	– – – – – – graudu veidā	B
2008 99 91	– – – – – jamss, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas satur 5 % vai vairāk cietes	A
ex 2101	Kafijas, tējas un mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz to bāzes vai uz kafijas, tējas vai mates bāzes; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti:
	– kafijas ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz šo ekstraktu, esenču vai koncentrātu bāzes vai uz kafijas bāzes:
2101 12 98	– – – citādi	A	A		A
ex 2101 20	– tējas vai mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz šo ekstraktu, esenču un koncentrātu bāzes vai uz tējas vai mates bāzes:
2101 20 98	– – – citādi	A	A		A
ex 2101 30	– grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti:
	– – grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji:
2101 30 19	– – – citādi	A			A
	– – grauzdētu cigoriņu un citu grauzdētu kafijas aizstājēju ekstrakti, esences un koncentrāti
2101 30 99	– – – citādi	A			A
ex 2102	Raugi (aktīvi vai neaktīvi); citi neaktīvi vienšūnas mikroorganismi (izņemot vakcīnas, kas minētas pozīcijā 3002 ); gatavi cepamie pulveri:
ex 2102 10	– aktīvie raugi:
2102 10 31 un 2102 10 39	– – maizes raugs	A
2105 00	Saldējums, ar vai bez kakao:
	– kas satur kakao	A	A	A	A	A
	– citādi	A	A		A	A
ex 2106	Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur:
ex 2106 90	– citādi:
2106 90 92 un 2106 90 98	– – citādi	A	A		A	A
2202	Ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts, un citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas iekļautas pozīcijā 2009:
2202 10 00	– Ūdens, ieskaitot minerālūdeni un gāzēto ūdeni ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizētu minerālūdeni un gāzēto ūdeni	A			A
2202 90	– citādi:
	– – kuros nav pozīcijās 0401 –0404 minēto produktu vai tauku, kas iegūti no pozīcijās 0401 –0404 minētajiem produktiem:
2202 90 10	– – – alus, kas ražots no iesala, ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju, kas nav lielāka par 0,5 tilp. %	B
	– – – citādi	A			A
2202 90 91 līdz 2202 90 99	– – citādi	A			A	A
2205	Vermuts un citi svaigo vīnogu vīni, kas aromatizēti ar augiem vai aromātiskām vielām	A			A
ex 2208	Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka nekā 80 tilp. %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni:
2208 20	– alkoholiski šķidrumi, kas iegūti, destilējot vīnogu vīnu vai vīnogu čagas				A
ex 2208 30	– viskiji: – – izņemot burbonu:
ex 2208 30 30 līdz 2208 30 88	– – – viskiji, izņemot Komisijas Regulā (EK) Nr. 1670/2006 (7) uzskaitītos	A
2208 50 11 un 2208 50 19	– – džins	A
2208 50 91 un 2208 50 99	– – kadiķu degvīns (Geneva)	A			A
2208 60	– degvīns	A
2208 70	– liķieri un uzlijas	A		A	A	A
ex 2208 90	– citādi:
2208 90 41	– – – – ūzo tarā ar tilpumu 2 litri vai mazāk	A			A
2208 90 45	– – – – – – – kalvadoss tarā ar tilpumu 2 litri vai mazāk				A
2208 90 48	– – – – – – – citi alkoholiskie dzērieni (izņemot liķierus), kas destilēti no augļiem, tarā ar tilpumu 2 litri vai mazāk				A
2208 90 56	– – – – – – – citi alkoholiskie dzērieni (izņemot liķierus), kas nav destilēti no augļiem, tarā ar tilpumu 2 litri vai mazāk	A			A
2208 90 69	– – – – – citi alkoholiskie dzērieni tarā ar tilpumu 2 litri vai mazāk	A			A	A
2208 90 71	– – – – – alkoholiskie dzērieni, kas destilēti no augļiem, tarā ar tilpumu vairāk par 2 litriem				A
2208 90 77	– – – – – citi alkoholiskie dzērieni (izņemot liķierus), kas nav destilēti no augļiem, tarā ar tilpumu vairāk par 2 litriem	A			A
2208 90 78	– – – – citi alkoholiskie dzērieni tarā ar tilpumu vairāk par 2 litriem	A			A	A
ex 2905	Acikliskie spirti un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi:
2905 43 00	– – mannīts	B			B
2905 44	– – D–glucīts (sorbīts)	B			B
ex 3302	Smaržvielu maisījumi un maisījumi (ieskaitot spirta šķīdumus) uz vienas vai vairāku šādu vielu bāzes, kurus izmanto kā rūpniecības izejvielas; citādi izstrādājumi uz smaržvielu bāzes, kurus izmanto dzērienu ražošanā:
ex 3302 10	– izmantošanai pārtikas vai dzērienu rūpniecībā:
3302 10 29	– – – – – citādi	A			A	A
3501	Kazeīns, kazeināti un citi kazeīna atvasinājumi; kazeīna līmes:
3501 10	– kazeīns					B
3501 90	– citādi:
3501 90 10	– – kazeīna līmes					A
3501 90 90	– – citādi					B
ex 3502	Albumīni (ieskaitot divu vai vairāku sūkalu proteīnu koncentrātus, kas sausnā satur vairāk par 80 % no kopējās masas sūkalu proteīnus), albumināti un citi albumīna atvasinājumi: – olu albumīns:
ex 3502 11	– – žāvēts
3502 11 90	– – – izņemot nederīgu vai tādu, kas padarāms nederīgs pārtikai			B
ex 3502 19	– – citādi:
3502 19 90	– – – izņemot nederīgu vai tādu, kas padarāms nederīgs pārtikai			B
ex 3502 20	– piena albumīns (laktalbumīns):
3502 20 91 un 3502 20 99	– – izņemot nederīgu vai tādu, kas padarāms nederīgs pārtikai, žāvēts vai nē (piemēram, plātnītēs, zvīņās, pārslās, pulverī)					B
ex 3505	Dekstrīni un citas modificētās cietes (piemēram, želatinizētas vai esterificētas cietes); līmes uz cietes, dekstrīnu vai citādas modificētas cietes bāzes, izņemot cietes, uz ko attiecas KN kods 3505 10 50	A	A
3505 10 50	– – – esterificētas vai ēterificētas cietes	A
ex 3809	Virsmas apstrādes vielas, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citādi izstrādājumi un preparāti (piemēram, apretūras un kodinātāji), kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs un kas citur nav minēti vai iekļauti:
3809 10	– uz vielu ar cietes īpašībām bāzes	A	A
ex 3824	Lietošanai gatavas saistvielas lietņu veidnēm un serdeņiem; ķīmijas vai saskarnozaru rūpniecības ķīmiskie produkti un preparāti (arī produkti un preparāti, kas satur dabīgu produktu maisījumus), kas nav minēti vai iekļauti citur:
3824 60	– sorbīts, izņemot apakšpozīcijā 2905 44 minēto	B			B

(1) Regulas (ES) Nr. 1308/2013 I pielikuma I daļa.

(2) Regulas (ES) Nr. 1308/2013 I pielikuma II daļa.

(3) Regulas (ES) Nr. 1308/2013 I pielikuma XIX daļa.

(4) Regulas (ES) Nr. 1308/2013 I pielikuma III daļas b), c), d) un g) punkts.

(5) Regulas (ES) Nr. 1308/2013 I pielikuma XVI daļas a) līdz g) punkts.

(6) Kas satur ne vairāk par 6 % kakao.

(7) Komisijas Regula (EK) Nr. 1670/2006 (2006. gada 10. novembris), ar ko nosaka dažus sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1784/2003 attiecībā uz koriģēto kompensāciju noteikšanu un piešķiršanu par labību, ko eksportē dažu alkoholisko dzērienu veidā (OV L 312, 11.11.2006., 33. lpp.).

III PIELIKUMS

Pamatprodukti, kas minēti 2. panta d) punktā

KN kods	Apraksts
ex 0402 10 19	Piena pulveris, piens granulās vai citādā cietā veidā, bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, kura tauku saturs nepārsniedz 1,5 % no svara un kas nav tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 2,5 kg (2. produktu grupa)
ex 0402 21 18	Piena pulveris, piens granulās vai citādā cietā veidā, bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, kura tauku saturs nepārsniedz 26 % no svara un kas nav tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 2,5 kg (3. produktu grupa)
ex 0404 10 02 līdz ex 0404 10 16	Sūkalu pulveris, sūkalas granulās vai citādā cietā veidā, bez cukura vai citu saldinātāju piedevas (1. produktu grupa)
ex 0405 10	Sviests ar tauku saturu 82 svara % (6. produktu grupa)
0407 21 00 , 0407 29 10 , ex 0407 90 10	Mājputnu olas ar čaumalu, svaigas vai konservētas, kas nav paredzētas inkubēšanai
ex 0408	Putnu olas bez čaumalas un olu dzeltenumi, kas paredzēti lietošanai pārtikā, svaigi, kaltēti, saldēti vai citādi konservēti, nesaldināti, bez cukura vai citu saldinātāju piedevas
1001 19 00	Cietie kvieši, izņemot sējai paredzētos
ex 1001 99 00	Parastie kvieši un kviešu un rudzu maisījums, izņemot kviešu un rudzu maisījumu sēklai
1002 90 00	Rudzi, izņemot rudzus sēklai
1003 90 00	Mieži, izņemot miežus sēklai
1004 90 00	Auzas, izņemot auzas sēklai
1005 90 00	Kukurūza, izņemot kukurūzu sēklai
ex 1006 30	Pilnīgi noslīpēti rīsi
1006 40 00	Šķeltie rīsi
1007 90 00	Graudu sorgo, izņemot graudus sēklai
1701 99 10	Baltais cukurs
ex 1702 19 00	Laktoze, kas satur 98,5 % no svara laktozi, kas izteikta kā bezūdens laktoze, aprēķinot sausnā
1703	Melase, kas iegūta, ekstrahējot vai rafinējot cukuru

IV PIELIKUMS

Pārstrādāti lauksaimniecības produkti, kuriem var piemērot papildu ievedmuitas nodokli, kā minēts 5. panta 1. punktā

KN kods	Preču apraksts
0403 10 51 līdz 0403 10 99	Jogurts, aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao
0403 90 71 līdz 0403 90 99	Paniņas, rūgušpiens un krējums, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, aromatizēti vai ar augļiem, riekstiem vai kakao
0710 40 00	Saldēta cukurkukurūza (termiski neapstrādāta vai apstrādāta, tvaicējot vai vārot ūdenī)
0711 90 30	Īslaicīgai glabāšanai iekonservēta cukurkukurūza (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservantu šķīdumā), kas nav derīga tūlītējai lietošanai pārtikā
1517 10 10	Margarīns, izņemot šķidro margarīnu, ar piena tauku saturu vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara
1517 90 10	Citi pārtikas maisījumi vai pārstrādes produkti, kuri iegūti no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu 15. nodaļā uzskaitīto tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki vai eļļas vai to frakcijas, kuras iekļautas pozīcijā 1516 , ar piena tauku saturu vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 %
1702 50 00	ķīmiski tīra fruktoze
2005 80 00	Nesaldēta cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata), sagatavota vai konservēta bez etiķa vai etiķskābes, izņemot pozīcijā 2006 minētos produktus
2905 43 00	mannīts
2905 44	D–glucīts (sorbīts)
ex 3502	Albumīni (ieskaitot divu vai vairāku sūkalu proteīnu koncentrātus, kas sausnā satur vairāk par 80 % no kopējās masas sūkalu proteīnus), albumināti un citi albumīna atvasinājumi: olu albumīns:
ex 3502 11	žāvēts:
3502 11 90	izņemot nederīgu vai tādu, kas padarāms nederīgs pārtikai
ex 3502 19	citādi:
3502 19 90	izņemot nederīgu vai tādu, kas padarāms nederīgs pārtikai
ex 3502 20	piena albumīns, ieskaitot divu vai vairāku sūkalu proteīnu koncentrātus:
	izņemot nederīgu vai tādu, kas padarāms nederīgs pārtikai
3502 20 91	žāvēts (piemēram, plātnītēs, zvīņās, pārslās, pulverī)
3502 20 99	citādi
3505 10 10	Dekstrīni
3505 10 90	Citādas modificētās cietes, kas nav dekstrīni, izņemot esterificētas vai ēterificētas cietes
3505 20	Līmes, kas satur cieti, dekstrīnus vai citādas modificētas cietes
3809 10	Virsmas apstrādes vielas, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citādi izstrādājumi un preparāti (piemēram, apretūras un kodinātāji), kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs un kuru pamatā ir vielas ar cietes īpašībām, un kas citur nav minēti vai iekļauti
3824 60	Sorbīts, izņemot apakšpozīcijā 2905 44 minēto

V PIELIKUMS

Lauksaimniecības produkti, kas minēti 11. panta 1) punkta a) apakšpunktā (1)

KN kods	Lauksaimniecības produktu apraksts
0401	Piens un krējums, neiebiezināts un bez cukura vai cita saldinātāja piedevas
0402	Piens un krējums, iebiezināts vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevas
ex 0403	Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, arī iebiezināti vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, nav aromatizēti un bez augļiem, riekstiem vai kakao
0404	Sūkalas, arī iebiezinātas vai ar cukuru vai citu saldinātāju piedevu; produkti, kas satur dabiskās piena sastāvdaļas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu, kuri nav minēti vai iekļauti citur
ex 0405	Sviests un citi piena tauki
0407 21 00	Mājputnu, Gallus domesticus sugas mājputnu olas čaumalās, svaigas, kas nav paredzētas inkubācijai
0709 99 60	Saldā kukurūza, svaiga vai atdzesēta
0712 90 19	Žāvēta saldā kukurūza, vesela, gabaliņos vai šķēlītēs sagriezta, sasmalcināta vai pulverveidā, bet bez tālākas apstrādes, izņemot saldās kukurūzas hibrīdus sējai
10. nodaļa	Graudaugi (2)
1701	Cukurniedru vai cukurbiešu cukurs un ķīmiski tīra saharoze, cietā veidā
1703	Melase, kas iegūta, ekstrahējot vai rafinējot cukuru

(1) Lauksaimniecības produkti ņemti vērā, ja tie izmantoti nepārstrādātā stāvoklī vai pēc pārstrādes vai ja tos uzskata par izmantotiem to preču izgatavošanā, kas uzskaitītas I pielikuma 1. tabulā.

(2) Izņemot kviešu un kviešu un rudzu maisījuma sēklas, kas minētas apakšpozīcijās 1001 11 00, 1001 91 10, 1001 91 20 un 1001 91 90, rudzu sēklas, kas minētas apakšpozīcijā 1002 10 00, miežu sēklas, kas minētas apakšpozīcijā 1003 10 00, auzu sēklas, kas minētas apakšpozīcijā 1004 10 00, kukurūzas sēklas, kas minētas apakšpozīcijā 1005 10, rīsus sējai, kas minēti apakšpozīcijā 1006 10 10, sorgo sēklas, kas minētas apakšpozīcijā 1007 10 un prosas sēklas, kas minētas apakšpozīcijā 1008 21 00.

VI PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Šī regula	Regula (EK) Nr. 1216/2009	Regula (EK) Nr. 614/2009
1. panta pirmā daļa	1. pants	1. pants
1. panta otrā daļa	3. pants	—
2. panta a) punkts	2. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts	—
2. panta b) punkts	2. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts	—
2. panta c) punkts	2. panta 1. punkta otrā daļa	—
2. panta d) punkts	—	—
2. panta e) punkts	2. panta 2. punkta a) un c) apakšpunkts	—
2. panta f) apakšpunkts	2. panta 2. punkta b) apakšpunkts	—
2. panta g) punkts	—	—
2. panta h) punkts	—	—
2. panta i) punkts	—	—
2. panta j) punkts	—	—
2. panta k) punkts	—	—
2. panta l) punkts	—	—
3. pants	4. panta 1. punkts	—
—	4. panta 3. punkts	8. panta 1. punkts
—	4. panta 2. punkts	8. panta 2. punkts
—	4. panta 4. punkts	—
4. pants	5. pants	—
5. pants	11. pants	3. pants
6. panta 1. punkts	—	2. panta 1. punkts
6. panta 2. punkts	—	2. panta 2. punkts
6. panta 3. punkts	—	2. panta 3. punkta pirmais teikums
6. panta 4. punkts	—	—
7. pants	—	2. panta 3. punkta otrais teikums
8. pants	—	2. panta 4. punkts
9. pants	—	2. panta 4. punkts
10. panta 1. punkts	6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts	—
—	6. panta 2. punkts	—
10. panta 2. punkts	6. panta 3. punkts	—
11. pants	14. panta pirmā daļa	—
12. panta a), b) un c) punkts	6. panta 4. punkts un 14. panta otrā daļa	—
12. panta d) punkts	6. panta 4. punkts un 15. panta 1. punkts	—
13. panta 1., 2. un 3.punkts	6. panta 4. punkts, 6. panta 6. punkts, 7. panta 2., 3. un 4. punkts, 14. panta pirmā daļa	—
13. panta 2. punkts	14. panta otrā daļa	—
14. panta 1. punkts	—	4. panta 1. punkts
14. panta 2. punkts	—	4. panta 2. punkta otrā daļa un 4. panta 3. punkts
14. panta 3. punkts	—	—
14. panta 4. punkts	—	4. panta 2. punkta pirmā daļa un 4. panta 3. punkts
15. panta 1. punkts	—	4. panta 1. un 4. punkts
15. panta 2. punkts	—	—
16. pants	—	4. panta 1. un 4. punkts
17. pants	10. pants	—
18. pants	12. panta 1. punkta pirmā un otrā daļa	—
19. pants	12. panta 1. punkta trešā un ceturtā daļa	—
20. pants	12. panta 1. punkta trešā daļa	—
—	12. panta 2. punkts	—
21. pants	—	7. pants
22. panta 1. punkts	8. panta 1. un 2. punkts	—
22. panta 2. punkts	—	—
23. pants	—	—
24. panta 1. punkts	8. panta 3. punkta otrā daļa	—
24. panta 2. punkts	—	—
25. pants	—	—
26. pants	8. panta 3. punkta pirmā daļa	—
27. pants	8. panta 3. punkta pirmā daļa	—
28. pants	8. panta 5. punkts	—
29. pants	—	—
30. pants	—	—
31. pants	8. panta 3. punkta pirmā daļa, 8. panta 5. un 6. punkts	—
32. pants	8. panta 3. punkta pirmā daļa, 8. panta 5. un 6. punkts	—
33. pants	9. pants	5. pants
34. panta 1. punkts	8. panta 4. punkta pirmā daļa	—
34. panta 2. punkts	8. panta 4. punkta otrā daļa	—
35. pants	18. pants, 6. panta 5. punkts un 8. panta 4. punkta trešā daļa	—
36. pants	13. pants	—
37. pants	19. pants	10. pants
38. pants	—	—
39. pants	15. panta 2. punkts	—
40. pants	—	—
41. pants	—	—
42. pants	16. pants	—
43. pants	16. pants	—
44. pants	16. pants	—
—	17. pants	—
45. pants	20. pants	11. pants
46. pants	21. panta 1. punkts	12. pants
—	21. panta 2. punkts
—	—	6. pants
—	—	9. pants
I pielikums	II pielikums	1. pants
II pielikums	—	—
III pielikums	—	—
IV pielikums	III pielikums	1. pants
V pielikums	I pielikums
—	IV pielikums	I pielikums
VI pielikums	V pielikums	II pielikums

Komisijas paziņojums par deleģētajiem aktiem

Saistībā ar šo regulu Komisija atgādina par saistībām, ko tā uzņēmusies Pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām 15. punktā, proti, sniegt Parlamentam pilnīgu informāciju un dokumentāciju par sanāksmēm ar valstu ekspertiem saistībā ar tās darbu deleģēto aktu iesniegšanā.

20.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/59

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 511/2014

(2014. gada 16. aprīlis)

par no Nagojas Protokola par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un to ieguvumu taisnīgu un godīgu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas, izrietošiem atbilstības pasākumiem lietotājiem Savienībā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Galvenais starptautiskais instruments, ar ko paredz vispārēju satvaru bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai un taisnīgu un godīgu to ieguvumu sadali, kuri gūti no ģenētisko resursu izmantošanas, ir Konvencija par bioloģisko daudzveidību, kas ir apstiprināta Savienības vārdā saskaņā ar Padomes Lēmumu 93/626/EEK (3) (“Konvencija”).

(2)

Konvencijai par bioloģisko daudzveidību pievienotais Nagojas Protokols par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un taisnīgu un godīgu to ieguvumu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas (4) (“Nagojas protokols”), ir starptautisks līgums, ko Konvencijas puses pieņēma 2010. gada 29. oktobrī. Nagojas protokolā ir sīkāk izvērsti Konvencijas vispārīgie noteikumi par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un par to monetāro un nemonetāro ieguvumu sadali, kuri gūti saistībā ar ģenētisko resursu un ar tiem saistīto tradicionālo zināšanu izmantošanu (“piekļuve un ieguvumu sadale”). Nagojas protokolu Savienības vārdā apstiprināja saskaņā ar Padomes Lēmumu 2014/283/ES (5).

(3)

Daudzi un dažādi lietotāji un piegādātāji Savienībā, tostarp akadēmiskie, universitāšu un nekomerciālie pētnieki un dažādu rūpniecības nozaru uzņēmumi, izmanto ģenētiskos resursus pētniecības, izstrādes un komercializācijas vajadzībām. Daži izmanto arī ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas.

(4)

Ģenētiskie resursi ir gan dabisku, gan domesticētu vai kultivētu sugu genofonds, un tiem ir būtiska un aizvien nozīmīgāka loma daudzās ekonomikas nozarēs, tostarp pārtikas ražošanā, mežsaimniecībā, kā arī zāļu, kosmētikas un enerģijas bioavotu izstrādē. Turklāt ģenētiskajiem resursiem ir nozīmīga loma tādu stratēģiju īstenošanā, kas paredzētas bojātu ekosistēmu atjaunošanai un apdraudētu sugu aizsargāšanai.

(5)

Pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu tradicionālās zināšanas varētu sniegt svarīgu uzvedinošu informāciju zinātniskiem atklājumiem par interesantām ģenētisko resursu ģenētiskajām vai bioķīmiskajām īpašībām. Šādas tradicionālās zināšanas ietver tādas pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu zināšanas, jauninājumus un praktisko pieredzi, kas ir saistītas ar tradicionālo dzīvesveidu un kas ir svarīgas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai.

(6)

Konvencijā atzīts, ka valstīm ir suverēnas tiesības uz to jurisdikcijā esošajiem dabas resursiem un tās ir pilnvarotas regulēt piekļuvi saviem ģenētiskajiem resursiem. Konvencijā visām tās pusēm ir uzlikts par pienākumu censties radīt priekšnoteikumus, ar ko atvieglo piekļuvi ģenētiskajiem resursiem, uz kuriem tām ir suverēnas tiesības, lai citas Konvencijas puses tos varētu izmantot videi nekaitīgā veidā. Konvencijā arī noteikts, ka visām tās pusēm ir obligāti jāveic pasākumi, lai pētniecības un izstrādes rezultātus, kā arī ieguvumus, ko gūst no komerciālas un citādas ģenētisko resursu izmantošanas, taisnīgi un godīgi dalītu ar Konvencijas pusi, kura minētos resursus nodrošinājusi. Šādai sadalei jānotiek atbilstīgi savstarpēji saskaņotiem noteikumiem. Konvencijā ir arī apskatīti piekļuves un ieguvumu sadales jautājumi saistībā ar pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu uzkrātajām zināšanām, jauninājumiem un praktisko pieredzi, kam ir būtiska nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un ilgtspējīgā izmantošanā.

(7)

Ģenētiskie resursi būtu jāsaglabā in situ un jāizmanto ilgtspējīgā veidā, un būtu jānodrošina to izmantošanā gūto ieguvumu taisnīga un godīga sadale, lai veicinātu nabadzības izskaušanu un tādējādi Apvienoto Nāciju Organizācijas noteikto tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu, kā atzīts Nagojas protokola preambulā. Nagojas protokola īstenošanai arī vajadzētu būt vērstai uz šī potenciāla izmantošanu.

(8)

Nagojas protokols attiecas uz tiem ģenētiskajiem resursiem, uz kuriem valstīm ir suverēnas tiesības un uz kuriem attiecas Konvencijas 15. pants, nevis plašākais Konvencijas 4. pants. Nagojas protokols neattiecas uz Konvencijas 4. panta pilno jurisdikcijas jomu, piemēram, uz darbībām, ko veic jūras teritorijās ārpus valsts jurisdikcijas. Ģenētisko resursu izpēte tiek pakāpeniski paplašināta attiecībā uz citām jomām, jo īpaši okeāniem, kas joprojām ir vismazāk izpētītās un vismazāk pazīstamās teritorijas uz planētas. Jo īpaši okeāna dzelme ir pēdējā planētas neizzinātā daļa, kas piesaista arvien lielāku interesi saistībā ar izpēti un resursu izmantošanu.

(9)

Ir svarīgi izveidot skaidru un pareizu Nagojas protokola īstenošanas satvaru, ar kuru būtu jāveicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un tās komponentu ilgtspējīga izmantošana, taisnīga un godīga to ieguvumu sadale, kas gūti no ģenētisko resursu izmantošanas, un nabadzības izskaušana, vienlaikus palielinot iespējas pievērsties uz dabas materiāliem balstītai pētniecībai un izstrādei Savienībā. Tāpat ļoti būtiski ir Savienībā nepieļaut, ka tiek izmantoti tādi ģenētiskie resursi vai tādas ar ģenētiskajiem resursiem saistītas tradicionālās zināšanas, kam nav piekļūts atbilstīgi Nagojas protokola puses valsts tiesību aktiem vai regulatīvajām prasībām attiecībā uz piekļuvi un ieguvumu sadali, un sekmēt to, ka tiek faktiski īstenotas ieguvumu sadales saistības, kas izklāstītas piegādātāju un lietotāju savstarpēji saskaņotos noteikumos. Būtiski ir arī uzlabot juridiskās noteiktības nosacījumus saistībā ar ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu izmantošanu.

(10)

Ar šo regulu izveidotais satvars palīdzēs saglabāt un palielināt savstarpējo uzticību starp Nagojas protokola pusēm, kā arī citām ieinteresētajām personām, tostarp pirmiedzīvotājiem un vietējām kopienām, kas iesaistītas ģenētisko resursu pieejamības nodrošināšanā un šo resursu izmantošanā gūto ieguvumu sadalē.

(11)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir svarīgi, ka Nagojas protokola īstenošanas noteikumi attiecas tikai uz ģenētiskajiem resursiem, uz kuriem valstīm ir suverēnas tiesības atbilstīgi Konvencijas 15. panta darbības jomai, un uz tradicionālajām zināšanām, kas ir saistītas ar ģenētiskajiem resursiem atbilstīgi Konvencijas darbības jomai; minētajiem resursiem un zināšanām piekļūst pēc Nagojas protokola spēkā stāšanās Savienībā.

(12)

Nagojas protokolā ir prasīts, lai katra tā puse, izstrādājot un īstenojot savus piekļuves un ieguvumu sadales tiesību aktus vai regulatīvās prasības, ņemtu vērā ģenētisko resursu nozīmību pārtikas rūpniecībā un lauksaimniecībā (GRFA), kā arī to īpašo nozīmi saistībā ar pārtikas nodrošinājumu. Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2004/869/EK (6) Starptautiskais Līgums par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai (ITPGRFA) tika apstiprināts Savienības vārdā. ITPGRFA ir specializēts starptautisks instruments par piekļuvi un ieguvumu sadali Nagojas protokola 4. panta 4. punkta nozīmē, un Nagojas protokola īstenošanas noteikumiem to nebūtu jāietekmē.

(13)

Daudzas Nagojas protokola puses, īstenojot savas suverēnās tiesības, ir nolēmušas, ka uz tiem augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai (PGRFA), kuri ir to pārvaldībā un kontrolē un ir publiski pieejami, bet nav uzskaitīti ITPGRFA I pielikumā, arī attiecas materiālu nodošanas standartnolīguma noteikumi un nosacījumi nolūkos, kas izklāstīti ITPGRFA.

(14)	Nagojas protokols būtu jāīsteno tā, lai tas un citi starptautiski instrumenti, kas nav pretrunā protokola vai Konvencijas mērķiem, savstarpēji atbalstītu cits citu.

(15)

Konvencijas 2. pantā termins “domesticētās sugas” ir definēts kā jebkura suga, kuras evolūcijas norisi ietekmējis cilvēks, lai apmierinātu savas vajadzības, bet “biotehnoloģija” – jebkuru tehnoloģisku pielietojumu, kas izmanto bioloģiskas sistēmas, dzīvus organismus vai to derivātus, lai radītu vai pārveidotu produktus vai norises noteiktā nolūkā. Nagojas protokola 2. pantā ir noteikts, ka termins “derivāts” ir dabiskas izcelsmes bioķīmisks savienojums, kas radies bioloģisko vai ģenētisko resursu ģenētiskās ekspresijas vai metabolisma rezultātā, pat ja tas nesatur iedzimtības funkcionālās vienības.

(16)

Nagojas protokolā ir paredzēta prasība katrai tā pusei pienācīgi ņemt vērā valsts vai starptautiskā līmenī noteiktu pašreizēju vai nenovēršamu ārkārtas stāvokli, kas rada draudus vai kaitējumu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai. Sešdesmit ceturtā Pasaules Veselības asambleja 2011. gada 24. maijā pieņēma satvaru gatavībai gripas pandēmijai, lai kopīgi cīnītos pret gripas vīrusiem un nodrošinātu piekļuvi vakcīnām un citiem labumiem (“PIP satvars”). PIP satvars attiecas tikai uz gripas vīrusiem, kas var izraisīt cilvēku saslimstības pandēmiju, un tas speciāli neattiecas uz sezonāliem gripas vīrusiem. PIP satvars ir specializēts starptautisks instruments par piekļuvi un ieguvumu sadali, kas ir saskaņā ar Nagojas protokolu, un Nagojas protokola īstenošanas noteikumiem nebūtu tas jāietekmē.

(17)

Ir svarīgi šajā regulā iekļaut Nagojas protokolā un Konvencijā lietotās definīcijas, kas ir vajadzīgas, lai lietotāji īstenotu šo regulu. Ir svarīgi, lai regulā iekļautās jaunās definīcijas, kas nav minētas Konvencijā vai Nagojas protokolā, būtu saskanīgas ar Konvencijas un Nagojas protokolā lietotajām definīcijām. Jo īpaši terminam “lietotājs” vajadzētu būt saskaņā ar Nagojas protokolā lietoto definīciju “ģenētisko resursu izmantošana”.

(18)	Nagojas protokolā ir paredzēts pienākums sekmēt un mudināt ar bioloģisko daudzveidību saistītu pētniecību, jo īpaši tad, ja pētniecību veic nekomerciālos nolūkos.

(19)	Ir būtiski atgādināt Konvencijas Pušu konferences Lēmuma II/11 2. punktu, kurā atkārtoti apstiprināts, ka Konvencijas satvarā nav iekļauti cilvēka ģenētiskie resursi.

(20)

Pašlaik jēdzienam “ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas” nav starptautiski saskaņotas definīcijas. Neskarot dalībvalstu kompetenci un pienākumus ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu jautājumiem un tādu pasākumu īstenošanas jautājumiem, ar kuriem aizsargā pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu intereses, lai piegādātājiem un lietotājiem nodrošinātu elastību un juridisko noteiktību, šajā regulā uz jēdzienu “ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas” būtu jāatsaucas atbilstīgi ieguvumu sadales nolīgumos izmantotajam aprakstam.

(21)

Lai nodrošinātu Nagojas protokola faktisku īstenošanu, visiem ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu lietotājiem būtu jāveic pienācīga pārbaude, lai pārliecinātos, vai ģenētiskajiem resursiem un ar ģenētiskajiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām ir piekļūts saskaņā ar piemērojamām juridiskajām vai regulatīvajām prasībām, un lai attiecīgā gadījumā nodrošinātu taisnīgu un godīgu ieguvumu sadali. Šajā ziņā kompetentajām iestādēm būtu jāakceptē starptautiski atzīti atbilstības sertifikāti kā pierādījumu tam, ka attiecīgajiem ģenētiskajiem resursiem ir piekļūts likumīgi un ka ir paredzēti savstarpēji saskaņoti noteikumi attiecībā uz lietotājiem un tajos noteikto izmantošanu. Konkrētā lietotāju izdarītā izvēle attiecībā uz pienācīgas pārbaudes veikšanā izmantojamiem rīkiem un pasākumiem būtu jāatbalsta ar paraugprakšu atzīšanu, kā arī papildu pasākumiem, ar kuriem sekmē nozares ētikas kodeksus, standartlīgumu paraugus un pamatnostādnes, lai vairotu juridisko noteiktību un mazinātu izmaksas. Lietotājiem noteiktajam pienākumam glabāt informāciju, kas ir svarīga attiecībā uz piekļuvi un ieguvumu sadali, vajadzētu būt ierobežotam laikā un saskaņā ar potenciālās inovācijas radīšanai nepieciešamo laiku.

(22)

Nagojas protokola sekmīga īstenošana ir atkarīga no ģenētisko resursu vai ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu lietotāju un piegādātāju vienošanās par savstarpēji saskaņotiem noteikumiem, ar ko veicina ieguvumu taisnīgu un godīgu sadali un kas palīdz īstenot Nagojas protokola plašāko mērķi – sekmēt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu. Lietotājus un piegādātājus arī mudina uzlabot izpratni par to, cik svarīgi ir ģenētiskie resursi un ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas.

(23)

Pienākums veikt pienācīgu pārbaudi būtu jāpiemēro visiem lietotājiem neatkarīgi no to lieluma, tostarp mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem. Šajā regulā būtu jāparedz virkne pasākumu un rīku, lai mikrouzņēmumi, mazi un vidēji uzņēmumi savus pienākumus varētu pildīt par pieņemamu cenu un ar augstu juridiskās noteiktības pakāpi.

(24)

Lai apzinātu tos pienācīgas pārbaudes pasākumus, kas ir sevišķi piemēroti tam, lai atbilstību Nagojas protokola īstenošanas sistēmai panāktu par pieņemamu cenu un ar augstu juridiskās noteiktības pakāpi, svarīgai nozīmei vajadzētu būt lietotāju izstrādātajai paraugpraksei. Lietotājiem būtu jāizmanto pašreizējie piekļuves un ieguvumu sadales ētikas kodeksi, kas izstrādāti akadēmisko, universitāšu aprindu, nekomerciālu pētniecības jomu un dažādu nozaru vajadzībām. Būtu jānodrošina, ka lietotāju apvienības var lūgt Komisijai noteikt, vai par paraugpraksi ir iespējams atzīt apvienības pārraudzītu procedūru, rīku vai mehānismu konkrētu kombināciju. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā to, ka, ja lietotājs izmanto atzītu paraugpraksi, mazinās risks, ka lietotājs varētu neizpildīt prasības, un uz tā pamata varētu samazināt izpildes pārbaudes. Tas pats būtu jāattiecina uz paraugpraksi, ko pieņēmušas Nagojas protokola puses.

(25)

Saskaņā ar Nagojas protokolu kontrolpunktiem ir jābūt efektīviem un to darbībai būtu jāattiecas uz ģenētisko resursu izmantošanu. To darbību virknes noteiktos posmos, kuras uzskatāmas par izmantošanu, lietotājiem būtu jādeklarē un pēc pieprasījuma jāpierāda, ka ir veikta pienācīga pārbaude. Piemērots brīdis šādai deklarēšanai ir tad, kad saņem finansējumu pētniecībai. Cits piemērots brīdis ir izmantošanas pēdējais posms, kas nozīmē produkta galīgās izstrādes posmu, pirms pieprasa tirdzniecības atļauju produktam, kas izstrādāts, izmantojot ģenētiskos resursus vai ar šādiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas, vai gadījumos, kad tirdzniecības atļauja nav nepieciešama, produkta galīgās izstrādes posms, pirms produktu pirmoreiz laiž Savienības tirgū. Lai nodrošinātu kontrolpunktu efektivitāti, vienlaikus nodrošinot lietotājiem lielāku juridisko noteiktību, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras saskaņā ar 291. panta 2. punktu Līgumā par Eiropas Savienības darbību. Komisijai minētās īstenošanas pilnvaras būtu jāizmanto, lai noteiktu produkta galīgās izstrādes posmu saskaņā ar Nagojas protokolu nolūkā apzināt izmantošanas pēdējo posmu dažādās nozarēs.

(26)

Ir svarīgi atzīt, ka liela nozīme Nagojas protokola īstenošanā varētu būt Piekļuves un ieguvumu sadales starpniecības centram. Saskaņā ar Nagojas protokola 14. un 17. pantu Piekļuves un ieguvumu sadales starpniecības centram varēs iesniegt informāciju, kas ir daļa no starptautiski atzīta atbilstības procesa sertifikāta. Kompetentajām iestādēm būtu jāsadarbojas ar Piekļuves un ieguvumu sadales starpniecības centru, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu nolūkā palīdzēt kompetentajām iestādēm uzraudzīt to, vai lietotāji pilda prasības.

(27)

Ģenētiskos resursus savvaļā parasti nekomerciālos nolūkos vāc akadēmiskie, universitāšu un nekomerciālie pētnieki vai kolekcionāri. Vairumā gadījumu un gandrīz visās nozarēs jaunievāktiem ģenētiskajiem resursiem piekļūst, izmantojot starpniekus, kolekcijas vai aģentus, kas ģenētiskos resursus iegūst trešās valstīs.

(28)

Kolekcijas ir lielākais Savienībā izmantoto ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu avots. Kolekcijām kā piegādātājiem var būt nozīmīga loma, palīdzot citiem uzraudzības ķēdē iesaistītajiem lietotājiem pildīt savus pienākumus. Lai to nodrošinātu, būtu jāizveido reģistrētu kolekciju sistēma Savienībā, izveidojot brīvprātīgu kolekciju reģistru, ko uztur Komisija. Ar tādu sistēmu tiktu nodrošināts, ka kolekcijām, kas ir iekļautas reģistrā, faktiski piemēro pasākumus, ar kuriem ierobežo ģenētisko resursu paraugu piegādi trešām personām ar dokumentiem, kas apliecina, ka resursiem ir piekļūts likumīgi, un nodrošināta savstarpēji saskaņotu noteikumu izveide vajadzības gadījumā. Savienībā reģistrētu kolekciju sistēmai būtu ievērojami jāmazina risks, ka Savienībā izmanto ģenētiskos resursus, kam nav piekļūts saskaņā ar Nagojas protokola puses valsts tiesību aktiem vai regulatīvajām prasībām attiecībā uz piekļuvi un ieguvumu sadali. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāpārbauda, vai kolekcija atbilst prasībām, lai to varētu atzīt par reģistrā iekļaujamu kolekciju. Būtu jāuzskata, ka lietotāji, kas ģenētisko resursu iegūst no minētajā reģistrā iekļautas kolekcijas, ir veikuši pienācīgu pārbaudi attiecībā uz visas vajadzīgās informācijas noskaidrošanu. Īpašs ieguvums no tā būtu jāgūst akadēmiskiem, universitāšu un nekomerciāliem pētniekiem, kā arī maziem un vidējiem uzņēmumiem, un tam būtu jāsekmē administratīvo un izpildes prasību sloga mazināšana.

(29)

Dalībvalstu kompetentām iestādēm būtu jāpārbauda, vai lietotāji pilda savus pienākumus, vai viņi ir saņēmuši iepriekšēju informētu piekrišanu un paredzējuši savstarpēji saskaņotus noteikumus. Kompetentām iestādēm būtu arī jāuzskaita veiktās pārbaudes, un attiecīgā informācija jādara pieejama saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK (7).

(30)	Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka par Nagojas protokola īstenošanas noteikumu pārkāpumiem tiek piemēroti iedarbīgi, samērīgi un atturoši sodi.

(31)

Ņemot vērā piekļuves un ieguvumu sadales darījumu starptautisko raksturu, dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāsadarbojas savā starpā, ar Komisiju un ar trešo valstu kompetentajām valsts iestādēm, lai nodrošinātu, ka lietotāji pilda šo regulu un atbalsta Nagojas protokola īstenošanas noteikumu faktisku piemērošanu.

(32)	Savienībai un dalībvalstīm ir jārīkojas proaktīvi, lai nodrošinātu Nagojas protokola mērķu sasniegšanu nolūkā palielināt resursus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un tās komponentu ilgtspējīgai izmantošanai pasaulē.

(33)	Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveic attiecīgi papildu pasākumi, lai uzlabotu šīs regulas īstenošanas efektivitāti un mazinātu izmaksas, jo īpaši gadījumos, kad tas nāktu par labu akadēmiskajiem, universitāšu un nekomerciālajiem pētniekiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem.

(34)	Lai nodrošinātu vienotus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (8).

(35)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, atbalstīt ģenētisko resursu izmantošanā gūto ieguvumu taisnīgu un godīgu sadali saskaņā ar Nagojas protokolu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga dēļ un, lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību, minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(36)

Šīs regulas spēkā stāšanās dienai vajadzētu būt tieši saskaņotai ar Nagojas protokola stāšanos spēkā attiecībā uz Savienību, lai nodrošinātu, ka darbības, kas saistītas ar piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un no tiem gūto ieguvumu sadali, Savienībā un pasaulē notiek saskaņā ar vienādiem nosacījumiem,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu paredz noteikumus, kas piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un ar ģenētiskajiem resursiem saistītām tradicionālajām zināšanām un gūto ieguvumu sadali reglamentē atbilstīgi noteikumiem Konvencijai par bioloģisko daudzveidību pievienotajā Nagojas Protokolā par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un taisnīgu un godīgu to ieguvumu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas (“Nagojas protokols”). Šīs regulas faktiskā īstenošana arī palīdzēs saglabāt bioloģisko daudzveidību un ilgtspējīgi izmantot tās komponentus saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (“Konvencija”).

2. pants

Darbības joma

1. Šo regulu piemēro ģenētiskajiem resursiem, uz kuriem valstīm ir suverēnas tiesības, un ar ģenētiskajiem resursiem saistītām tradicionālajām zināšanām, kam piekļūst pēc tam, kad attiecībā uz Savienību ir stājies spēkā Nagojas protokols. Tā attiecas arī uz to ieguvumu sadali, kas gūti, izmantojot šādus ģenētiskos resursus un ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas.

2. Šo regulu nepiemēro ģenētiskajiem resursiem, kuru pieejamību un ieguvumu sadali reglamentē specializēti starptautiski instrumenti, kas ir atbilstīgi Konvencijas un Nagojas protokola mērķiem un nav tiem pretrunā.

3. Šī regula neskar dalībvalstu noteikumus par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem, uz ko tām ir suverēnas tiesības atbilstīgi Konvencijas 15. panta darbības jomai, un dalībvalstu noteikumus par Konvencijas 8. panta j) apakšpunktu attiecībā uz tradicionālajām zināšanām, kuras ir saistītas ar ģenētiskajiem resursiem.

4. Šo regulu piemēro ģenētiskajiem resursiem un ar ģenētiskajiem resursiem saistītām tradicionālajām zināšanām, kurām ir piemērojami Nagojas protokola pušu tiesību akti vai regulatīvās prasības attiecībā uz piekļuvi un ieguvumu sadali.

5. Šajā regulā dalībvalstij nav paredzēts pienākums sniegt informāciju, kuras izpaušanu tā uzskata par esošu pretrunā būtiskām valsts drošības interesēm.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Konvencijā un Nagojas protokolā iekļautās definīcijas, kā arī šādas definīcijas:

1)	“ģenētiskais materiāls” ir jebkurš augu, dzīvnieku, mikroorganismu vai citas izcelsmes materiāls, kas ietver iedzimtības funkcionālās vienības;

2)	“ģenētiskie resursi” ir ģenētiskais materiāls ar faktisku vai iespējamu vērtību;

3)	“pieeja” ir ģenētisko resursu vai ar ģenētiskajiem resursiem saistītu tradicionālo zināšanu ieguve Nagojas protokola puses teritorijā;

4)	“lietotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas izmanto ģenētiskos resursus vai ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas;

5)	“ģenētisko resursu izmantošana” ir izpētes un izstrādes darbība saistībā ar ģenētisko resursu ģenētisko un/vai bioķīmisko sastāvu, tostarp pielietojot Konvencijas 2. pantā definēto biotehnoloģiju;

“savstarpēji saskaņoti noteikumi” ir tādas līgumattiecības starp ģenētisko resursu vai ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu piegādātāju un lietotāju, ar kurām paredz konkrētus nosacījumus to ieguvumu taisnīgai un godīgai sadalei, kas gūti no ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu izmantošanas, un kurās var būt ietverti arī citi nosacījumi un noteikumi par šādu izmantošanu, kā arī par turpmākiem pielietojumiem un komercializāciju;

“ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas” ir tradicionālās zināšanas, kas ir pirmiedzīvotāju vai vietējās kopienas rīcībā un kas ir nozīmīgas ģenētisko resursu izmantošanai, un kas kā tādas ir aprakstītas savstarpēji saskaņotajos noteikumos, kurus piemēro ģenētisko resursu izmantošanai;

“ģenētiskie resursi, kam piekļūts nelikumīgi” ir ģenētiskie resursi un ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas, kurām nav piekļūts saskaņā ar tās piegādātājvalsts piekļuves un ieguvumu sadales tiesību aktiem vai regulatīvām prasībām, kura ir Nagojas protokola puse, kam vajadzīga iepriekšēja informēta piekrišana;

9)	“kolekcija” ir savākto ģenētisko resursu paraugu un saistītās informācijas kopums, kas tiek uzkrāts un glabāts neatkarīgi no tā, vai to uztur publiskas vai privātas struktūras;

10)	“lietotāju apvienība” ir organizācija, kas izveidota saskaņā ar tās dalībvalsts prasībām, kurā tā atrodas, un kas pārstāv lietotāju intereses un ir iesaistīta šīs regulas 8. pantā minētās paraugprakses izstrādē un pārraudzībā;

11)

“starptautiski atzīts atbilstības sertifikāts” ir atļauja vai tai līdzvērtīgs dokuments, ko kompetentā iestāde saskaņā ar Nagojas protokola 6. panta 3. punkta e) apakšpunktu un 13. panta 2. punktu piekļuves laikā izdod kā pierādījumu tam, ka piekļuve ģenētiskajam resursam, uz kuru sertifikāts attiecas, ir notikusi saskaņā ar lēmumu dot iepriekšēju informētu piekrišanu un saskaņā ar savstarpēji saskaņotiem noteikumiem, kas paredzēti attiecībā uz lietotāju un tajā noteikto izmantošanu; minēto sertifikātu dara pieejamu Piekļuves un ieguvumu sadales starpniecības centram, kas izveidots saskaņā ar minētā protokola 14. panta 1. punktu.

II NODAĻA

LIETOTĀJU ATBILSTĪBA

4. pants

Lietotāju pienākumi

1. Lietotāji veic pienācīgu pārbaudi, lai pārliecinātos, ka to izmantotajiem ģenētiskajiem resursiem un ar ģenētiskajiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām ir piekļūts saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem vai regulatīvajām prasībām attiecībā uz piekļuvi un ieguvumu sadali un ka ieguvumi tiek sadalīti taisnīgi un godīgi atbilstīgi savstarpēji saskaņotiem noteikumiem saskaņā ar visiem piemērojamajiem tiesību aktiem vai regulatīvajām prasībām.

2. Ģenētiskos resursus un ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas nodod tālāk un izmanto tikai saskaņā ar savstarpēji saskaņotiem noteikumiem, ja tie vajadzīgi atbilstīgi piemērojamiem tiesību aktiem vai regulatīvām prasībām.

3. Šā panta 1. punkta nolūkā lietotāji noskaidro, glabā un nodod turpmākiem lietotājiem:

a)	starptautiski atzīto atbilstības sertifikātu, kā arī informāciju par savstarpēji saskaņoto noteikumu saturu, kas attiecas uz turpmākiem lietotājiem; vai

ja starptautiski atzīts atbilstības sertifikāts nav pieejams, informāciju un attiecīgus dokumentus par:

i)	datumu un vietu, kad un kur piekļūts ģenētiskajiem resursiem vai ar ģenētiskajiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām;

ii)	aprakstu par izmantotajiem ģenētiskajiem resursiem vai ar ģenētiskajiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām, kas izmantotas;

iii)	avotu, no kura ģenētiskie resursi vai ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas ir tieši iegūtas, kā arī par ģenētisko resursu vai ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu turpmākiem lietotājiem;

iv)	tādu tiesību un pienākumu esamību vai neesamību, kas saistītas ar piekļuvi un ieguvumu sadali, tostarp tiesībām un pienākumiem attiecībā uz turpmākiem pielietojumiem un komercializāciju;

v)	attiecīgā gadījumā – piekļuves atļaujām;

vi)	attiecīgā gadījumā – savstarpēji saskaņotiem noteikumiem, tostarp ieguvumu sadales kārtību.

4. Uzskata, ka pienācīgu pārbaudi saskaņā ar šā panta 3. punktu ir veikuši tie lietotāji, kas augu ģenētiskos resursus pārtikai un lauksaimniecībai (PGRFA) iegūst valstī, kura ir Nagojas protokola puse un kura ir nolēmusi, ka uz tās kontrolē un pārvaldībā esošiem un publiski pieejamiem PGRFA, kas nav iekļauti Starptautiskajā Līgumā par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai (ITPGRFA) I pielikumā, arī attiecinās materiālu nodošanas standartnolīguma noteikumus un nosacījumus ITPGRFA noteiktajos nolūkos.

5. Ja lietotāju rīcībā esošā informācija nav pietiekama vai ir neskaidrības par piekļuves un izmantošanas likumību, lietotāji iegūst piekļuves atļauju vai tai līdzvērtīgu dokumentu un paredz savstarpēji saskaņotus noteikumus vai pārtrauc izmantošanu.

6. Lietotāji glabā ar piekļuvi un ieguvumu sadali saistīto informāciju divdesmit gadus pēc izmantošanas laikposma beigām.

7. Lietotājus, kas ģenētisko resursu iegūst no kolekcijas, kura ir iekļauta 5. panta 1. punktā minētajā Savienības kolekciju reģistrā, uzskata par tādiem, kas ir veikuši pienācīgu pārbaudi attiecībā uz šā panta 3. punktā uzskaitītās informācijas noskaidrošanu.

8. Lai sagatavos sabiedrības veselības ārkārtas situācijām valstīs, kuras tās vēl nav skārušas, un reaģējot uz situāciju valstīs, kas ir skartas, lietotāji, kuri iegūst ģenētisko resursu, ko uzskata par tādu patogēnu, kurš izraisa vai var izraisīt esošu vai nenovēršamu starptautisku sabiedrības veselības ārkārtas situāciju Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) nozīmē vai nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu, kā noteikts Eiropa Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1082/2013/ES (9), izpilda šā panta 3. vai 5. punktā uzskaitītos pienākumus vēlākais:

a)	viena mēneša laikā pēc nenovēršama vai esoša sabiedrības veselības apdraudējuma novēršanas; vai

b)	triju mēnešu laikā pēc ģenētiskā resursa izmantošanas sākuma,

atkarībā no tā, kurš no nosacījumiem ir izpildīts pirmais.

Ja šā panta 3. vai 5. punktā norādītie pienākumi nav izpildīti līdz šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktos noteiktajam termiņam, to izmantošanu pārtrauc.

Ja tiek pieprasīta tirdzniecības atļauja produktiem vai tirgū tiek laisti produkti, kas ir izstrādāti, izmantojot pirmajā daļā minēto ģenētisko resursu, 3. vai 5. punktā minētās prasības piemēro pilnībā un bez kavēšanās.

Ja laikus nav iegūta iepriekšēja informēta piekrišana un nav paredzēti savstarpēji saskaņoti noteikumi, kamēr ar attiecīgo piegādātājvalsti nav panākta vienošanās, šāds lietotājs nepieprasa nekādas ekskluzīvas tiesības saistībā ar izstrādājumiem, kas attīstīti, izmantojot šādus patogēnus.

Tas neskar specializētus starptautiskus instrumentus attiecībā uz piekļuvi un ieguvumu sadali, kuri minēti 2. pantā.

5. pants

Kolekciju reģistrs

1. Komisija izveido un uztur Savienībā esošu kolekciju reģistru (“reģistrs”). Komisija nodrošina, lai reģistrs būtu izveidots internetā un būtu viegli pieejams lietotājiem. Reģistrā iekļauj atsauces uz ģenētisko resursu kolekcijām vai šo kolekciju daļām, kas identificētas kā kolekcijas, kuras atbilst 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem.

2. Dalībvalsts pēc tās jurisdikcijā esošas kolekcijas turētāja pieprasījuma apsver, vai kolekciju vai tās daļu iekļaut reģistrā. Kad ir pārbaudīta kolekcijas vai tās daļas atbilstība 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem, dalībvalsts bez liekas kavēšanās paziņo Komisijai kolekcijas un tās turētāja vārdu vai nosaukumu un kontaktinformāciju, un attiecīgās kolekcijas tipu. Komisija saņemto informāciju nekavējoties iekļauj reģistrā.

3. Lai kolekciju vai kolekcijas daļu iekļautu reģistrā, attiecībā uz kolekciju tiek pierādīts, ka var:

a)	izmantot standartizētas procedūras, lai ar ģenētisko resursu paraugiem un saistīto informāciju apmainītos ar citām kolekcijām un lai piegādātu ģenētisko resursu paraugus un saistīto informāciju trešām personām, lai tās to izmantotu saskaņā ar Konvenciju un Nagojas protokolu;

ģenētiskos resursus un saistīto informāciju, ko trešām personām sniedz to izmantošanas nolūkā, piegādāt tikai ar dokumentāciju, kas pierāda, ka ģenētiskajiem resursiem un saistītajai informācijai ir piekļūts saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem vai regulatīvajām prasībām attiecībā uz piekļuvi un ieguvumu sadali un – attiecīgā gadījumā – saskaņā ar savstarpēji saskaņotiem noteikumiem;

c)	veikt uzskaiti par visiem ģenētisko resursu paraugiem un saistīto informāciju, kas piegādāti trešām personām to izmantošanas nolūkā;

d)	ja iespējams, ieviest vai izmantot trešām personām piegādāto ģenētisko resursu paraugu unikālus identifikatorus; un

e)	izmantot attiecīgus izsekošanas un uzraudzības rīkus attiecībā uz ģenētisko resursu paraugu un saistītās informācijas apmaiņu ar citām kolekcijām.

4. Dalībvalstis regulāri pārbauda, vai katra reģistrā iekļautā un to jurisdikcijā esošā kolekcija vai kolekcijas daļa atbilst 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem.

Ja, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar 3. punktu, ir pierādījumi tam, ka reģistrā iekļautā kolekcija vai kolekcijas daļa neatbilst 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem, attiecīgā dalībvalsts sarunās ar attiecīgās kolekcijas turētāju bez liekas kavēšanās noskaidro korektīvās darbības vai pasākumus.

Dalībvalsts, kas konstatē, ka tās jurisdikcijā esoša kolekcija vai kolekcijas daļa vairs neatbilst 3. punkta noteikumiem, par to bez liekas kavēšanās informē Komisiju.

Pēc šādas informācijas saņemšanas Komisija izslēdz kolekciju vai attiecīgās kolekcijas daļu no reģistra.

5. Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai izveidotu šā panta 1. līdz 4. punkta īstenošanas procedūras. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru.

6. pants

Kompetentās iestādes un koordinācijas centrs

1. Katra dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par šīs regulas piemērošanu. No šīs regulas spēkā stāšanās dienas dalībvalstis Komisijai paziņo kompetento iestāžu nosaukumus un adreses. Dalībvalstis bez liekas kavēšanās informē Komisiju par visām kompetento iestāžu nosaukumu vai adrešu izmaiņām.

2. Komisija publisko, tostarp internetā, dalībvalstu kompetento iestāžu sarakstu. Komisija šo sarakstu pastāvīgi atjaunina.

3. Komisija ieceļ koordinācijas centru piekļuves un ieguvumu sadales jautājumos, kura uzdevums ir uzturēt sakarus ar Konvencijas sekretariātu par šajā regulā ietvertajiem jautājumiem.

4. Komisija nodrošina, lai Savienības struktūras, kas izveidotas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 338/97 (10), palīdzētu īstenot šīs regulas mērķus.

7. pants

Lietotāju atbilstības uzraudzība

1. Dalībvalstis un Komisija pieprasa visiem, kas saņem finansējumu pētniecībai, kura ietver ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu izmantošanu, deklarēt, ka tie veic pienācīgu pārbaudi saskaņā ar 4. pantu.

2. Tāda produkta galīgās izstrādes posmā, kurš izstrādāts, izmantojot ģenētiskos resursus vai ar šādiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas, lietotāji deklarē 6. panta 1. punktā minētajām kompetentajām iestādēm, ka tie ir izpildījuši 4. pantā minētos pienākumus, un vienlaikus iesniedz:

a)	attiecīgo informāciju no starptautiski atzītā atbilstības sertifikāta; vai

b)	4. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) līdz v) punktā un 4. panta 5. punktā minēto saistīto informāciju, tostarp informāciju par to, ka attiecīgā gadījumā ir paredzēti savstarpēji saskaņoti noteikumi.

Lietotāji kompetentajai iestādei pēc pieprasījuma sniedz arī pierādījumus.

3. Informāciju, kas saņemta, pamatojoties uz šā panta 1. un 2. punktu, kompetentās iestādes pārsūta Piekļuves un ieguvumu sadales starpniecības centram, kas izveidots saskaņā ar Nagojas protokola 14. panta 1. punktu, Komisijai un attiecīgā gadījumā Nagojas protokola 13. panta 2. punktā minētajām kompetentajām valsts iestādēm.

4. Kompetentās iestādes sadarbojas ar Piekļuves un ieguvumu sadales starpniecības centru, lai nodrošinātu Nagojas protokola 17. panta 2. punktā uzskaitītās informācijas apmaiņu lietotāju atbilstības uzraudzībai.

5. Kompetentās iestādes pienācīgi ievēro komerciālas vai rūpnieciskas informācijas konfidencialitāti, ja šāda konfidencialitāte ir paredzēta Savienības vai valsts tiesību aktos, lai aizsargātu leģitīmas ekonomiskās intereses, jo īpaši saistībā ar ģenētisko resursu noteikšanu un izmantošanas noteikšanu.

6. Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai izveidotu šā panta 1., 2. un 3. punkta īstenošanas procedūras. Minētajos īstenošanas aktos Komisija nosaka produkta galīgās izstrādes posmu, lai apzinātu izmantošanas pēdējo posmu dažādās nozarēs. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru.

8. pants

Paraugprakse

1. Lietotāju vai citu ieinteresēto personu apvienības var Komisijai iesniegt pieteikumu, lai to izstrādāto un pārraudzīto procedūru, rīku vai mehānismu kombinācija tiktu atzīta par paraugpraksi saskaņā ar šīs regulas prasībām. Pieteikumu pamato ar pierādījumiem un informāciju.

2. Ja, pamatojoties uz pierādījumiem un informāciju, kas sniegti saskaņā ar šā panta 1. punktu, Komisija nosaka, ka konkrētā procedūru, rīku vai mehānismu kombinācija – ja to lietotājs patiešām izmanto – dod iespēju minētajam lietotājam izpildīt 4. un 7. pantā minētos pienākumus, tā šo kombināciju atzīst par paraugpraksi.

3. Lietotāju vai citu ieinteresēto personu apvienība informē Komisiju par visām izmaiņām vai atjauninājumiem paraugpraksē, kas par tādu ir atzīta saskaņā ar 2. punktu.

4. Ja pierādījumi liecina par atkārtotiem vai ievērojamiem gadījumiem, kad lietotāji, kas īsteno paraugpraksi, nepilda savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, Komisija dialogā ar attiecīgo lietotāju apvienību vai citām ieinteresētām personām izvērtē, vai minētie gadījumi nenorāda uz iespējamām paraugprakses nepilnībām.

5. Komisija atsauc paraugprakses atzīšanu, ja tā ir konstatējusi, ka paraugprakses izmaiņu dēļ lietotājs nespēj izpildīt 4. un 7. pantā minētos pienākumus, vai atkārtotos vai ievērojamos gadījumos, kad lietotāju prasību neievērošana ir saistīta ar paraugprakses nepilnībām.

6. Komisija izveido un pastāvīgi atjaunina atzīto paraugprakšu reģistru internetā. Minētā reģistra vienā sadaļā uzrāda paraugpraksi, kuru Komisija atzinusi saskaņā ar šā panta 2. punktu, bet citā sadaļā – paraugpraksi, kas pieņemta, pamatojoties uz Nagojas protokola 20. panta 2. punktu.

7. Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai izveidotu šā panta 1.–5. punkta īstenošanas procedūras. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru.

9. pants

Lietotāju atbilstības pārbaudes

1. Šīs regulas 6. panta 1. punktā minētās kompetentās iestādes veic pārbaudes, lai pārliecinātos, vai lietotāji pilda savus 4. un 7. pantā noteiktos pienākumus, ņemot vērā, ka, ja lietotājs īsteno attiecībā uz piekļuvi un ieguvumu sadali pieņemto paraugpraksi, kas atzīta saskaņā ar šīs regulas 8. panta 2. punktu vai Nagojas protokola 20. panta 2. punktu, tas var mazināt iespējamību, ka minētais lietotājs neievēro noteikumus.

2. Dalībvalstis nodrošina, lai saskaņā ar 1. punktu veiktās pārbaudes būtu iedarbīgas, samērīgas un atturošas, un tādas, ar kurām atklāj gadījumus, kad lietotāji neievēro šīs regulas noteikumus.

3. Panta 1. punktā minētās pārbaudes veic:

a)	saskaņā ar regulāri pārskatītu plānu, kas izstrādāts, pamatojoties uz pieeju, kurā ņem vērā risku;

b)	tad, ja kompetentās iestādes rīcībā ir attiecīga informācija, tostarp informācija, kuras pamatā ir trešo personu paustas pamatotas bažas par to, ka lietotājs neievēro šīs regulas noteikumus. Īpašu uzmanību pievērš gadījumiem, kad šādas bažas pauž piegādātājvalstis.

4. Šā panta 1. punktā minētās pārbaudes var ietvert:

a)	to pienācīgas pārbaudes pasākumu izvērtēšanu, kurus lietotājs veicis saskaņā ar 4. pantu;

b)	tās dokumentācijas un to ierakstu izvērtēšanu, kuri pierāda, ka attiecībā uz konkrētām izmantošanas darbībām ir veiktas pienācīgas pārbaudes saskaņā ar 4. pantu;

c)	pārbaudes gadījumos, kad lietotājam bija jāsniedz deklarācijas saskaņā ar 7. pantu.

Attiecīgos gadījumos var veikt arī pārbaudes uz vietas.

5. Lietotāji sniedz jebkādu palīdzību, kas vajadzīga, lai atvieglotu 1. punktā minēto pārbaužu veikšanu.

6. Neskarot 11. pantu, ja šā panta 1. punktā minēto pārbaužu laikā ir konstatēti trūkumi, kompetentā iestāde paziņo, kādas korektīvās darbības vai pasākumi lietotājam ir jāveic.

Atkarībā no tā, kādi ir konstatētie trūkumi, dalībvalstis var arī veikt tūlītējus pagaidu pasākumus.

10. pants

Pārbaužu dokumentēšana

1. Kompetentās iestādes vismaz piecus gadus glabā dokumentāciju par 9. panta 1. punktā minētajām pārbaudēm, norādot informāciju jo īpaši par pārbaužu būtību un rezultātiem, kā arī dokumentāciju par visām korektīvajām darbībām un pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 9. panta 6. punktu.

2. Šā panta 1. punktā minēto informāciju dara pieejamu saskaņā ar Direktīvu 2003/4/EK.

11. pants

Sankcijas

1. Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par 4. un 7. panta noteikumu pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to piemērošanu.

2. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

3. Dalībvalstis līdz 2015. gada 11. jūnijam paziņo Komisijai šā panta 1. punktā minētos noteikumus un nekavējoties informē Komisiju par visiem turpmākiem grozījumiem tajos.

III NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

12. pants

Sadarbība

Šīs regulas 6. panta 1. punktā minētās kompetentās iestādes:

a)	sadarbojas savā starpā un ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka lietotāji ievēro šīs regulas noteikumus;

b)	attiecīgā gadījumā par Nagojas protokola un šīs regulas īstenošanu apspriežas ar ieinteresētajām personām;

c)	sadarbojas ar Nagojas protokola 13. panta 2. punktā minētajām kompetentajām valsts iestādēm, lai nodrošinātu, ka lietotāji ievēro šīs regulas noteikumus;

d)	informē citu dalībvalstu kompetentās iestādes un Komisiju par visiem nopietniem trūkumiem, kas konstatēti, veicot 9. panta 1. punktā minētās pārbaudes, un par to, kādas sankcijas ir piemērotas saskaņā ar 11. pantu;

e)	apmainās ar informāciju par to, kā ir organizēta sistēma pārbaudēm, ko veic, lai uzraudzītu, vai lietotāji ievēro šīs regulas noteikumus.

13. pants

Papildpasākumi

Komisija un dalībvalstis attiecīgā gadījumā:

a)	veicina un sekmē informēšanas, izpratnes uzlabošanas un mācību pasākumus, lai palīdzētu ieinteresētajām personām un pusēm izprast to pienākumus, kas izriet no šīs regulas un attiecīgo Konvencijas un Nagojas protokola noteikumu īstenošanas Savienībā;

b)	mudina izstrādāt nozaru ētikas kodeksus, standartlīgumu paraugus, pamatnostādnes un paraugpraksi, jo īpaši gadījumos, kad tas nāktu par labu akadēmiskajiem, universitāšu un nekomerciālajiem pētniekiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem;

c)	veicina rentablu saziņas rīku un sistēmu izstrādi un izmantošanu, lai kolekcijām un lietotājiem atvieglotu ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu izmantošanas uzraudzību un izsekošanu;

d)	sniedz tehniskas un cita veida norādes lietotājiem, ņemot vērā akadēmisko, universitāšu un nekomerciālo pētnieku un mazu un vidēju uzņēmumu situāciju, lai atvieglotu šīs regulas prasību izpildi;

e)	mudina lietotājus un piegādātājus ģenētisko resursu izmantošanā gūtos ieguvumus novirzīt uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un tās komponentu ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar Konvencijas noteikumiem;

f)	veicina pasākumus, ar ko atbalsta kolekcijas, kuras palīdz saglabāt bioloģisko un kultūru daudzveidību.

14. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3. Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

15. pants

Apspriešanās forums

Komisija nodrošina dalībvalstu pārstāvju un citu ieinteresēto personu līdzsvarotu dalību to jautājumu apspriešanā, kuri saistīti ar šīs regulas īstenošanu. Minētie pārstāvji un personas tiekas apspriešanās forumā. Komisija izstrādā apspriešanās foruma reglamentu.

16. pants

Ziņojumi un pārskatīšana

1. Līdz 2017. gada 11. jūnijam un pēc tam reizi piecos gados, ja vien saskaņā ar Nagojas protokola 29. pantu nav noteikts citādāks intervāls ziņojumu sniegšanai, dalībvalstis Komisijai iesniedz ziņojumu par šīs regulas piemērošanu.

2. Ne vēlāk kā viena gada laikā pēc 1. punktā minēto ziņojumu iesniegšanas termiņa Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, tostarp pirmo novērtējumu par šīs regulas lietderību.

3. Ik pēc desmit gadiem pēc pirmā ziņojuma Komisija, pamatojoties uz ziņojumiem par šīs regulas piemērošanu un ņemot vērā gūto pieredzi, pārskata šīs regulas darbību un efektivitāti Nagojas protokola mērķu sasniegšanā. Pārskatā Komisija īpašu uzmanību pievērš administratīvajām sekām, kas rodas publiskām pētniecības iestādēm, mikrouzņēmumiem, maziem vai vidējiem uzņēmumiem un konkrētām nozarēm. Tā arī apsver, vai šīs regulas noteikumu īstenošanu ir nepieciešams pārskatīt, ņemot vērā norises citās attiecīgās starptautiskās organizācijās.

4. Komisija Konvencijas Pušu konferencei, kurā tiekas Nagojas protokola puses, ziņo par pasākumiem, ko Savienība ir veikusi, lai īstenotu pasākumus, ar ko nodrošina atbilstību Nagojas protokolam.

17. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. Pēc iespējas drīz – pēc tam, kad deponēts Savienības instruments, ar ko apstiprina Nagojas protokolu, – Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu, kurā norāda precīzu datumu, kad attiecībā uz Savienību stāsies spēkā Nagojas protokols. Šo regulu piemēro no minētā datuma.

3. Šīs regulas 4., 7. un 9. pantu sāk piemērot vienu gadu pēc tam, kad attiecībā uz Savienību stājas spēkā Nagojas protokols.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2014. gada 16. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS

(1) OV C 161, 6.6.2013., 73. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 14. aprīļa lēmums.

(3) Padomes Lēmums 93/626/EEK (1993. gada 25. oktobris), kas attiecas uz Konvencijas par bioloģisko daudzveidību noslēgšanu (OV L 309, 13.12.1993., 1. lpp.).

(4) 2010. gada 29. oktobra dokuments UNEP/CBD/COP/DEC/X/1, I pielikums.

(5) Padomes Lēmums 2014/283/ES (2014. gada 14. aprīlis) par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Konvencijai par bioloģisko daudzveidību pievienoto Nagojas Protokolu par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un godīgu un vienlīdzīgu to ieguvumu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas (sk. šā Oficiālā Vēstneša 231. lpp.)

(6) Padomes Lēmums 2004/869/EK (2004. gada 24. februāris) par to, ka Eiropas Kopienas vārdā noslēgts Starptautiskais Līgums par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai (OV L 378, 23.12.2004., 1. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1082/2013/ES (2013. gada 22. oktobris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK (OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.).

(10) Padomes Regula (EK) Nr. 338/97 (1996. gada 9. decembris) par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp.).

20.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/72

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 512/2014

(2014. gada 16. aprīlis),

ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 912/2010, ar ko izveido Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūru

EIROPAS PARLAMENTS UN PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

No 14. panta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1285/2013 (3), lasot to kopā ar 2. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 912/2010 (4), izriet, ka Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūrai (“Aģentūra”) ir jānodrošina Eiropas satelītu radionavigācijas sistēmu (“sistēmas”) drošības akreditācija un ka šajā nolūkā tai jāuzsāk un jāpārrauga drošības procedūru īstenošana un sistēmas drošības pārbaužu izpilde.

(2)

Sistēmas ir definētas 2. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1285/2013. Tās ir kompleksas sistēmas, un to izveide un darbība saistīta ar dažādām ieinteresētajām personām ar dažādām lomām. Šajā ziņā ir svarīgi, lai visas ieinteresētās personas, kas iesaistītas Galileo un EGNOS programmu (“programmas”) īstenošanā, ar ES klasificēto informāciju rīkotos un aizsargātu to saskaņā ar pamatprincipiem un minimuma standartiem, kas izklāstīti Komisijas un Padomes drošības noteikumos par ES klasificētas informācijas aizsardzību, un lai 17. pants Regulā (ES) Nr. 1285/2013, kas garantē ekvivalentu aizsardzības līmeni ES klasificētai informācijai, tiktu attiecīgā gadījumā piemērots visām ieinteresētajām personām, kas iesaistītas programmu īstenošanā.

(3)	Drošības akreditācijas procesā iesaistītās un šī procesa skartās ieinteresētās personas ir dalībvalstis, Komisija, attiecīgās Savienības aģentūras, Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) un Padomes Vienotajā rīcībā 2004/552/KĀDP (5) iesaistītie dalībnieki.

(4)

Ņemot vērā sistēmu īpatnības un sarežģītību, dažādas to īstenošanā iesaistītās struktūras un dažādus potenciālos lietotājus, drošības akreditācija būtu jāveic, pienācīgi konsultējoties ar visām attiecīgajām personām, piemēram, ar dalībvalstu un trešo valstu iestādēm, kas uztur ar tādas sistēmas saistīto tīklu darbību, kura izveidota saskaņā ar Galileo programmu nolūkā sniegt publiski regulētu pakalpojumu, ar citām attiecīgajām dalībvalstu iestādēm, ar EKA vai, ja tas paredzēts starptautiskā nolīgumā, ar trešām valstīm, kurās atrodas sistēmu zemes stacijas.

(5)

Lai dotu iespēju pienācīgi veikt pienākumus, kas saistīti ar drošības akreditāciju, ir būtiski, lai Komisija sniegtu visu informāciju, kas nepieciešama šo pienākumu veikšanai. Ir arī svarīgi, lai drošības akreditācijas darbības būtu koordinētas ar tādu struktūru darbu, kas atbild par programmu pārvaldību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1285/2013, un ar citu tādu vienību darbībām, kas atbild par noteikumu piemērošanu drošības jomā.

(6)

Riska novērtējums un piemērojamā vadības pieeja būtu jāveic saskaņā ar paraugpraksi. Tajā būtu jāietver piemērojamie drošības pasākumi atbilstīgi padziļinātas aizsardzības koncepcijai. Būtu jāņem vērā riska vai apdraudējuma gadījuma īstenošanās varbūtība. Tai vajadzētu arī būt samērīgai, pienācīgai un izmaksu ziņā efektīvai, ņemot vērā izmaksas, kas saistītas ar tādu pasākumu īstenošanu, ar kuriem mazina risku, kas saistīts ar eventuālo ieguvumu drošības ziņā. Padziļinātas aizsardzības mērķis ir stiprināt sistēmu drošību, īstenojot tehniskus un netehniskus drošības pasākumus, kas strukturēti vairākos aizsardzības līmeņos.

(7)	PRS uztvērēju un PRS drošības moduļu izstrāde, tostarp attiecīgās ar to saistītās pētniecības darbības, un ražošana ir jo īpaši sensitīvas darbības. Tāpēc ir svarīgi izveidot procedūras, lai sniegtu atļaujas ražotājiem, kas ražo PRS uztvērējus un PRS drošības moduļus.

(8)

Turklāt, ņemot vērā potenciāli lielo skaitu tīklu un ierīču, kuras varētu būt savienotas ar sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Galileo programmu, jo īpaši PRS vajadzībām, attiecībā uz šiem tīkliem un iekārtām drošības akreditācijas stratēģijā būtu jānosaka augsta līmeņa drošības akreditācijas principi, lai nodrošinātu akreditācijas viendabīgumu, neskarot to dalībvalstu iestāžu kompetences, kurām ir kompetence drošības jautājumos. Minēto principu piemērošana ļautu saskaņoti veikt riska pārvaldību un samazinātu vajadzību pastiprināt visas riska mazināšanas darbības sistēmas līmenī, kas negatīvi ietekmētu izmaksas, grafiku, rezultātus un pakalpojumu sniegšanu.

(9)

Produkti un pasākumi, kas aizsargā pret elektromagnētiskajām emisijām (t.i., pret elektronisku noklausīšanos), un kriptogrāfijas produkti, ko izmanto, lai sniegtu drošību sistēmām, būtu jāizvērtē un jāapstiprina valstu iestādēm, kurām ir kompetence drošības jautājumos valstī, kur uzņēmums, kas ražo šādus produktus, veic uzņēmējdarbību. Attiecībā uz kriptogrāfijas produktiem minētais izvērtējums un apstiprinājums būtu jāpapildina saskaņā ar principiem, kas izklāstīti Padomes Lēmuma 2013/488/ES (6) IV pielikuma 26. līdz 30. punktā. Iestādei, kas atbild par sistēmu drošības akreditāciju, būtu jāatzīst minēto apstiprināto produktu un pasākumu atlase, ņemot vērā sistēmu vispārējās drošības prasības.

(10)

Regulā (ES) Nr. 912/2010 un it īpaši tās III nodaļā ir izskaidroti nosacījumi, ar kādiem Aģentūra izpilda savu pienākumu attiecībā uz sistēmu drošības akreditāciju. Atbilstoši šim principam tajos it īpaši ir paredzēts, ka drošības akreditācijas lēmumus pieņem neatkarīgi no Komisijas un neatkarīgi no struktūrām, kas atbild par programmu īstenošanu, un ka tādējādi sistēmu drošības akreditācijas struktūrvienībai vajadzētu būt neatkarīgai struktūrai Aģentūras struktūrā, kas lēmumus pieņem neatkarīgi.

(11)

Piemērojot šo principu, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 912/2010 tiek izveidota Eiropas GNSS sistēmu Drošības akreditācijas padome (“Drošības akreditācijas padome”), kura, līdzās Administratīvajai padomei un izpilddirektoram, veido vienu no trim Aģentūras struktūrām. Drošības akreditācijas padome veic Aģentūrai uzticētos uzdevumus attiecībā uz drošības akreditāciju un ir tiesīga Aģentūras vārdā pieņemt lēmumus saistībā ar drošības akreditāciju. Tai būtu jāpieņem savs reglaments un jāieceļ savs priekšsēdētājs.

(12)

Ņemot vērā to, ka Komisijai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1285/2013 ir jānodrošina programmu drošība, tostarp sistēmu un to darbības drošība, Drošības akreditācijas padomes darbības būtu jāierobežo ar sistēmu drošības akreditācijas darbībām un tām nebūtu jāskar Komisijas uzdevumi un pienākumi. Tam būtu jo īpaši jāattiecas uz Komisijas uzdevumiem un pienākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1285/2013 13. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1104/2011/ES (7) 8. pantu, tostarp jebkuru ar drošību saistītu dokumentu pieņemšanu ar deleģēto aktu, īstenošanas aktu vai citādi saskaņā ar minētajiem pantiem. Neskarot minētos Komisijas uzdevumus un pienākumus, ņemot vērā tās īpašās ekspertu zināšanas, Drošības akreditācijas padomei vajadzētu būt tiesībām savas kompetences jomā sniegt padomus Komisijai par tekstu projektu izstrādi attiecībā uz aktiem, kas minēti nosauktajos pantos.

(13)	Būtu jānodrošina, ka ar drošības akreditāciju saistītās darbības tiek veiktas, neskarot dalībvalstu kompetenci un prerogatīvas saistībā ar drošības akreditāciju.

(14)	Termini “revīzijas” un “pārbaudes” drošības jomā var ietvert drošības novērtējumus, inspekcijas, izvērtējumus, revīzijas un pārbaudes.

(15)	Lai visas darbības īstenotu efektīvi un iedarbīgi, Drošības akreditācijas padomei būtu jāspēj izveidot attiecīgas pakļautas struktūras, kuras īstenotu padomes rīkojumus. Tai jo īpaši būtu jāizveido grupa, kas palīdzēs tās lēmumu sagatavošanā.

(16)

Drošības akreditācijas padomes uzraudzībā būtu jāizveido dalībvalstu ekspertu grupa, lai veiktu kriptogrāfijas izplatīšanas iestādes (KII) pienākumus attiecībā uz ES kriptogrāfijas materiālu pārvaldību. Minētā grupa būtu jāizveido uz laiku, lai nodrošinātu komunikāciju drošības jautājumu pārvaldības pēctecību Galileo programmas īstenošanas stadijā. Ilgtspējīgs risinājums šādu operatīvo pienākumu veikšanai būtu jāpiemēro ilgtermiņā, kad saskaņā ar Galileo programmu izveidotā sistēma sāks darboties pilnībā.

(17)

Regula (ES) Nr. 1285/2013 nosaka shēmu, pēc kādas programmu publiskā pārvaldība notiks laikā no 2014. līdz 2020. gadam. Ar to kopējā atbildība par programmām tiek uzticēta Komisijai. Turklāt tā paplašina Aģentūrai uzticēto pienākumu loku un paredz, jo īpaši, ka Aģentūrai var būt būtiska loma sistēmu ekspluatācijā un sociālekonomisko ieguvumu palielināšanā.

(18)

Šajos jaunajos apstākļos ir svarīgi nodrošināt to, lai Drošības akreditācijas padome varētu pilnīgi neatkarīgi veikt tai uzticētos uzdevumus, it īpaši attiecībā pret citām Aģentūras struktūrām un darbībām, un izvairīties no jebkādiem interešu konfliktiem. Tādēļ ir būtiski Aģentūrā nošķirt darbības, kas saistītas ar drošības akreditāciju, no citām darbībām, tādām kā Galileo drošības uzraudzības centra pārvaldība, dalība sistēmu komercializācijā un citām darbībām, kuras Komisija varētu deleģēt Aģentūrai, it īpaši saistībā ar sistēmu ekspluatāciju. Šajā nolūkā Drošības akreditācijas padomei un tās kontrolē esošajam Aģentūras personālam būtu jāveic to darbs tādā veidā, kas nodrošina to autonomiju un neatkarību attiecībā pret citām Aģentūras darbībām. Līdz 2014. gada 1. janvārim Aģentūrā būtu jāveic pārliecinoša un efektīva strukturālā nodalīšana. Aģentūras iekšējos personāla noteikumos būtu arī jānodrošina autonomija un neatkarība personālam, kas veic drošības akreditācijas darbības attiecībā pret citām Aģentūras darbībām.

(19)

Tādēļ būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 912/2010, lai palielinātu Drošības akreditācijas padomes un tās priekšsēdētāja autonomiju un pilnvaras un lielā mērā pielīdzinātu šo autonomiju un pilnvaras Aģentūras Administratīvās padomes un izpilddirektora autonomijai un pilnvarām, vienlaikus nosakot, ka Aģentūras dažādajām struktūrām ir savā starpā jāsadarbojas.

(20)	Ieceļot padomju locekļus un izvēlot priekšsēdētājus un priekšsēdētāja vietniekus, attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā, ka ir svarīgi nodrošināt dzimumu līdzsvarotu pārstāvību. Turklāt būtu jāņem vērā arī attiecīgās vadīšanas, administratīvās un budžeta prasmes.

(21)

Ir jāpanāk, lai nevis Administratīvā padome, bet gan Drošības akreditācijas padome sagatavotu un apstiprinātu Aģentūras darba programmas daļu, kas attiecas uz operatīvajām darbībām, kuras saistītas ar sistēmu drošības akreditāciju, kā arī Aģentūras gada ziņojuma daļu, kas attiecas uz tām Aģentūras darbībām un attīstības virzieniem, kas saistīti ar sistēmu drošības akreditācijas darbībām. Tai tās būtu savlaikus jāiesniedz Administratīvajai padomei, lai tās varētu iekļaut Aģentūras darba programmā un gada ziņojumā. Tāpat tai būtu jāīsteno sava priekšsēdētāja disciplinārā uzraudzība.

(22)

Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājam attiecībā uz drošības akreditācijas darbībām būtu vēlams piešķirt līdzīgu lomu, kāda izpilddirektoram ir attiecībā uz citām Aģentūras darbībām. Tā papildus Aģentūras pārstāvēšanas funkcijai, kas jau ir noteikta Regulā (ES) Nr. 912/2010, Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājam būtu Drošības akreditācijas padomes vadībā jāvada drošības akreditācijas darbības un jānodrošina ar akreditāciju saistītās Aģentūras darba programmu daļas īstenošana. Tāpat Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājam būtu pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes uzaicinājuma jāiesniedz ziņojums par Drošības akreditācijas padomes uzdevumu izpildi un tiem jāsniedz deklarācija.

(23)	Būtu jāparedz pienācīgas procedūras gadījumam, ja Administratīvā padome neapstiprinātu aģentūras darba programmas, lai nodrošinātu, ka netiek skarts drošības akreditācijas process, un ka to var veikt nepārtraukti.

(24)

Ņemot vērā to, ka Eiropas GNSS programmās, tostarp drošības jautājumos, ir iesaistītas vairākas trešās valstis un, iespējams, iesaistīsies starptautiskas organizācijas, būtu skaidri jāparedz, ka starptautisko organizāciju un trešo valstu, jo īpaši Šveices, ar ko būtu jānoslēdz sadarbības līgums (8), pārstāvji var piedalīties, izņēmuma kārtā un saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem, Drošības akreditācijas padomes darbā. Šādi nosacījumi būtu jāprecizē starptautiskā nolīgumā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. pantu, kas tiktu noslēgts ar Savienību, ņemot vērā drošības jautājumus un jo īpaši – ES klasificētās informācijas aizsardzību. Sadarbības nolīgums par satelītu navigāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Norvēģijas Karalisti, kā arī EEZ nolīguma 31. un 37. protokols, jau paredz Norvēģijas dalības statusu (9). Ņemot vērā tās īpašās ekspertu zināšanas, būtu jābūt iespējamam ar Drošības akreditācijas padomi konsultēties tās kompetences ietvaros pirms šādu starptautisku nolīgumu sarunām vai to laikā.

(25)

Turklāt Regula (ES) Nr. 912/2010 būtu jāsaskaņo ar principiem, kas ietverti Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgajā pieejā decentralizētajām aģentūrām, kuru trīs iestādes pieņēma attiecīgi 2012. gada 5. jūlijā, 26. jūnijā un 12. jūnijā, it īpaši attiecībā uz Administratīvās padomes lēmumu pieņemšanas noteikumiem, Administratīvās padomes un Drošības akreditācijas padomes locekļu, kā arī to priekšsēdētāju pilnvaru termiņu, daudzgadu darba programmu, Administratīvās padomes pilnvarām attiecībā uz personālvadību, minētās regulas izvērtēšanu un pārskatīšanu, interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību un sensitīvas, kaut gan neklasificētas informācijas apstrādi. Daudzgadu darba programmas pieņemšanas process būtu jāveic, pilnībā ievērojot lojālas sadarbības principus un ņemot vērā laika ierobežojumus, kas saistīti ar šādu darba programmu.

(26)

Attiecībā uz interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību ir būtiski, lai Aģentūra nostiprinātu un saglabātu reputāciju, ka tā darbojas objektīvi, godprātīgi un atbilstoši augstiem profesionāliem standartiem. Nedrīkstētu būt neviena pamatota iemesla aizdomām, ka lēmumus varētu ietekmēt intereses, kas ir pretrunā Aģentūras kā iestādes, kas darbojas visas Savienības labā, uzdevumam, vai privātas intereses vai kāda Aģentūras darbinieka vai norīkotā valsts eksperta vai novērotāja, vai kāda Administratīvās padomes vai Drošības akreditācijas padomes locekļa piederība, vai kas rada vai var radīt situāciju, kas ir pretrunā attiecīgās personas oficiālo pienākumu pienācīgai izpildei. Tādēļ Administratīvajai padomei un Drošības akreditācijas padomei būtu jāpieņem vispārēji noteikumi par interešu konfliktiem, kas attiecas uz Aģentūru kopumā. Šajos noteikumos būtu jāņem vērā Revīzijas palātas ieteikumi, kas izklāstīti tās 2012. gada Īpašajā ziņojumā Nr. 15, kas tika sagatavots pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma, un nepieciešamības izvairīties no interešu konfliktiem starp Administratīvās padomes un Drošības akreditācijas padomes locekļiem.

(27)

Lai nodrošinātu Aģentūras darbības pārredzamību, tās reglaments būtu jāpublicē. Tomēr konkrētas sabiedrības un privātās intereses būtu jāaizsargā, nosakot izņēmumus. Lai nodrošinātu programmu raitu darbību, daudzgadu un gada darba programmām un gada pārskatam vajadzētu būt maksimāli detalizētiem. Tā rezultātā tie varētu ietvert materiālus, kas ir sensitīvi no drošības vai līgumattiecību viedokļa. Līdz ar to būtu piemēroti publicēt tikai šo dokumentu kopsavilkumu. Pārredzamības interesēs šiem kopsavilkumiem tomēr vajadzētu būt pēc iespējas pilnīgākiem.

(28)	Jāuzsver arī, ka Aģentūras darba programmas būtu jāizveido, pamatojoties uz izpildes pārvaldības procesu, tostarp izpildes rādītājiem, lai varētu efektīvi novērtēt sasniegtos rezultātus.

(29)

Aģentūras darba programmās būtu jāparedz arī resursu plānojums, ietverot cilvēkresursus un finanšu resursus, kas piešķirti katrai darbībai, un ņemot vērā to, ka izdevumi, kas saistīti ar Aģentūras jaunajām personāla vajadzībām, būtu daļēji jāsedz ar attiecīgu samazinājumu Komisijas štatu sarakstos attiecībā uz to pašu laikposmu, t. i., no 2014. līdz 2020. gadam.

(30)

Neskarot politisko lēmumu par Savienības aģentūru mītnes vietu saskaņā ar vēlamo ģeogrāfisko izplatību un mērķiem, ko dalībvalstis noteikušas attiecībā uz jauno aģentūras mītnes vietu, kā paredzēts 2003. gada 13. decembra valsts vai valdību vadītāju līmenī sanākušo dalībvalstu pārstāvju secinājumos un atgādināts 2008. gada jūnija Eiropadomes secinājumos, pieņemot lēmumu par Aģentūras vietējo biroju atrašanās vietu, būtu jāņem vērā objektīvi kritēriji. Minētie kritēriji ietver telpu pieejamību, piemērotu izglītības infrastruktūru personāla un norīkoto valstu ekspertu bērniem, piekļuvi nodarbinātības tirgum, sociālās nodrošināšanas sistēmu un veselības aprūpi personāla un norīkoto valstu ekspertu ģimenēm, kā arī īstenošanas un darbības izmaksas.

(31)	Uzņēmējvalstīm ar īpašiem pasākumiem būtu jānodrošina nepieciešamie nosacījumi Aģentūras raitai darbībai, piemēram, pienācīga izglītība un transporta iespējas.

(32)

Ar Lēmumu 2010/803/ES (10) dalībvalstu valdību vadītāji nolēma, ka Aģentūras mītne būs Prāgā. Uzņēmējvalsts līgums starp Čehijas Republiku un Aģentūru tika noslēgts 2011. gada 16. decembrī un stājās spēkā 2012. gada 9. augustā. Tiek uzskatīts, ka uzņēmējvalsts nolīgums un citi īpašie pasākumi atbilst prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 912/2010.

(33)	Visā izdevumu cikla laikā Savienības finansiālās intereses aizsargā ar samērīgiem pasākumiem, proti, atklājot un novēršot pārkāpumus, veicot aptaujas, atgūstot zaudētos līdzekļus, kas nepamatoti izmaksāti vai nepareizi izlietoti, un vajadzības gadījumā piemērojot sankcijas.

(34)	Tā kā Regulas (ES) Nr. 1285/2013 8. pantā dalībvalstīm ir paredzēta iespēja ieguldīt papildu līdzekļus, lai finansētu noteiktas programmas daļas, būtu jāatļauj Aģentūrai slēgt līgumus kopīgi ar dalībvalstīm, ja tas ir nepieciešams tās pienākumu izpildei.

(35)

Attiecībā uz ES klasificētās informācijas aizsardzību Aģentūrai būtu jāpiemēro Komisijas noteikumi drošības jomā. Būtu arī jāvar paredzēt noteikumus tādas informācijas apstrādei, kas nav klasificēta, bet ir sensitīva. Šiem noteikumiem būtu jāattiecas uz šādas informācijas apstrādi, ko veic tikai Aģentūra. Neklasificēta, bet sensitīva informācija ir informācija vai materiāli, kas Aģentūrai būtu jāaizsargā saistībā ar Līgumos noteiktu juridisku pienākumu un/vai tās sensitivitātes dēļ. Tā ietver, bet neaprobežojas ar informāciju un materiāliem, uz ko attiecas dienesta noslēpuma pienākums, kā noteikts LESD 339. pantā, informāciju, kas saistīta ar jautājumiem, kas minēti 4. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (11) vai informāciju, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (12).

(36)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 912/2010,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 912/2010 groza šādi:

regulas 2. līdz 8. pantu aizstāj ar šādiem:

“2. pants

Uzdevumi

Aģentūras uzdevumi ir izklāstīti 14. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1285/2013 (*1).

3. pants

Struktūras

1. Aģentūras struktūras ir:

a)	Administratīvā padome;

b)	izpilddirektors,

c)	Eiropas GNSS sistēmu Drošības akreditācijas padome (“Drošības akreditācijas padome”).

2. Aģentūras struktūras pilda to uzdevumus, kas noteikti attiecīgi 6., 8. un 11. pantā.

3. Administratīvā padome un izpilddirektors, Drošības akreditācijas padome un tās priekšsēdētājs sadarbojas, lai nodrošinātu Aģentūras darbību un tās struktūru koordināciju saskaņā ar Aģentūras iekšējos noteikumos paredzētajām procedūrām, tādām kā Administratīvās padomes reglaments, Drošības akreditācijas padomes reglaments, Aģentūrai piemērojamais finanšu reglaments, Civildienesta noteikumu piemērošanas noteikumi un dokumentu piekļuves noteikumi.

4. pants

Juridiskais statuss, vietējie biroji

1. Aģentūra ir Savienības struktūra. Tā ir tiesību subjekts.

2. Katrā no dalībvalstīm Aģentūrai ir visplašākā rīcībspēja, kas tiesībās paredzēta juridiskām personām. Tā var, jo īpaši, iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu un būt puse tiesas procesā.

3. Aģentūra var nolemt izveidot vietējos birojus dalībvalstīs, ja tās devušas savu piekrišanu, vai trešās valstīs, kas piedalās Aģentūras darbā, saskaņā ar 23. pantu.

4. Šo biroju atrašanās vietas izvēli veic, balstoties uz objektīviem kritērijiem, kas noteikti, lai nodrošinātu Aģentūras raitu darbību.

Uz noteikumiem par Aģentūras izveidošanu un darbību uzņēmējdalībvalstīs un trešās uzņēmējvalstīs, kā arī par priekšrocībām, kuras trešās valstis piešķir izpilddirektoram, Administratīvās padomes un Drošības akreditācijas padomes locekļiem un Aģentūras personālam un viņu ģimenes locekļiem, attiecas īpašas vienošanās, ko Aģentūra ir noslēgusi ar minētajām valstīm. Šīs īpašās vienošanās apstiprina Administratīvā padome.

5. Izmantojot 4. punktā minētās īpašās vienošanās, uzņēmējdalībvalstis un trešās uzņēmējvalstis nodrošina vajadzīgos apstākļus, lai Aģentūra varētu raiti darboties.

6. Ievērojot 11.a panta 1. punkta f) apakšpunktu, Aģentūru pārstāv tās izpilddirektors.

5. pants

Administratīvā padome

1. Ar šo izveido Administratīvo padomi, kas pilda 6. pantā uzskaitītos uzdevumus.

2. Administratīvajā padomē ir:

a)	pa vienam pārstāvim, ko ieceļ katra dalībvalsts;

b)	četri Komisijas iecelti pārstāvji;

c)	viens Eiropas Parlamenta iecelts pārstāvis, kurš balsošanā nepiedalās.

Administratīvās padomes un Drošības akreditācijas padomes locekļus ieceļ, pamatojoties uz attiecīgo pieredzi un eksperta zināšanām.

Administratīvās padomes locekļu amata pilnvaru laiks ir četri gadi, un tas ir atjaunināms vienu reizi. Eiropas Parlaments, Komisija un dalībvalstis cenšas ierobežot savu pārstāvju rotāciju Administratīvajā padomē.

Saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Administratīvās padomes reglamentā, Administratīvās padomes sanāksmēs novērotāju statusā ir aicināti piedalīties Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājs, Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (“AP”) pārstāvis un Eiropas Kosmosa aģentūras (“EKA”) pārstāvis.

3. Vajadzības gadījumā trešo valstu vai starptautisku organizāciju pārstāvju dalība un tās nosacījumi tiek noteikti 23. panta 1. punktā minētajos nolīgumos un atbilst Administratīvās padomes reglamentam.

4. Administratīvā padome no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks automātiski ieņem priekšsēdētāja vietu, ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru laiks ir divi gadi, tas ir atjaunināms vienu reizi un amatu pilnvaru laiks beidzas, kad minētā persona pārstāj būt Administratīvās padomes loceklis.

Administratīvā padome ir tiesīga atlaist priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku vai viņus abus.

5. Administratīvās padomes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs.

Izpilddirektors parasti piedalās apspriedēs, ja vien priekšsēdētājs nav pieņēmis citādu lēmumu.

Administratīvā padome sanāk uz tās parasto sanāksmi divreiz gadā. Administratīvā padome sanāk arī tad, ja to ierosina priekšsēdētājs vai ja to lūdz vismaz viena trešdaļa padomes locekļu.

Administratīvā padome var aicināt piedalīties savās sanāksmēs novērotāja statusā jebkuru personu, kuras viedoklis var to interesēt. Administratīvās padomes locekļiem saskaņā ar tās reglamentu var palīdzēt padomdevēji vai eksperti.

Administratīvās padomes sekretariāta funkcijas nodrošina Aģentūra.

6. Ja šajā regulā nav paredzēts citādi, Administratīvā padome pieņem lēmumus ar savu balsstiesīgo locekļu absolūto balsu vairākumu.

Lai ievēlētu un atlaistu Administratīvās padomes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku, kā minēts 4. punktā, un lai pieņemtu budžetu un darba programmas, ir nepieciešams divu trešdaļu tās balsstiesīgo locekļu balsu vairākums.

7. Katram dalībvalsts un Komisijas pārstāvim ir viena balss. Izpilddirektors balsošanā nepiedalās. Lēmumus, kas pamatojas uz 6. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu un 6. panta 5. punktu, izņemot jautājumus, uz kuriem attiecas III nodaļa, nevar pieņemt bez Komisijas pārstāvju pozitīva balsojuma.

Administratīvās padomes reglamentā paredz sīkāk izstrādātus balsošanas noteikumus, jo īpaši nosacījumus, atbilstīgi kuriem loceklis var pārstāvēt kādu citu locekli.

6. pants

Administratīvās padomes uzdevumi

1. Administratīvā padome nodrošina, ka Aģentūra pilda tai uzticētos uzdevumus atbilstīgi šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem un tālab pieņem visus vajadzīgos lēmumus, neskarot kompetences, kas piešķirtas Drošības akreditācijas padomei attiecībā uz darbībām, kuras izriet no III nodaļas.

2. Turklāt Administratīvā padome īsteno šādus uzdevumus:

vēlākais līdz Līguma par Eiropas Savienības darbību 312. pantā paredzētās daudzgadu finanšu shēmas pirmā gada 30. jūnijam un pēc Komisijas atzinuma saņemšanas pieņem Aģentūras daudzgadu darba programmu laikposmam, kas atbilst daudzgadu finanšu shēmas ilgumam, vispirms tajā bez izmaiņām iekļaujot daļu, kuru Drošības akreditācijas padome ir izstrādājusi saskaņā ar 11. panta 4. punkta a) apakšpunktu. Attiecībā uz minēto daudzgadu darba programmu notiek konsultācijas ar Eiropas Parlamentu ar nosacījumu, ka konsultāciju mērķis ir viedokļu apmaiņa un rezultāts Aģentūrai nav saistošs;

b)	līdz katra gada 15. novembrim un pēc Komisijas atzinuma saņemšanas pieņem Aģentūras darba programmu nākamajam gadam, vispirms tajā bez izmaiņām iekļaujot daļu, kuru Drošības akreditācijas padome ir izstrādājusi saskaņā ar 11. panta 4. punkta b) apakšpunktu;

c)	pilda savus uzdevumus attiecībā uz Aģentūras budžetu, kā paredzēts 13. panta 5., 6., 10. un 11. punktā un 14. panta 5. punktā;

d)	nodrošina Galileo drošības uzraudzības centra darbību, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā;

e)	pieņem procedūras Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (*2) īstenošanai saskaņā ar šīs regulas 21. pantu;

f)	apspriedusies ar Drošības akreditācijas padomi par tiem noteikumiem, kuri attiecas uz drošības akreditāciju, apstiprina nolīgumus, kas minēti 23. panta 2. punktā;

g)	pieņem tehniskas procedūras; kas vajadzīgas tās uzdevumu izpildei;

h)	pieņem gada ziņojumu par Aģentūras darbību un plāniem, vispirms bez izmaiņām iekļaujot tajā daļu, kuru saskaņā ar 11. panta 4. punkta c) apakšpunktu izstrādā Drošības akreditācijas padome, un līdz katra gada 1. jūlijam nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai;

nodrošina, ka atbilstīgi tiek izpildīti secinājumi un ieteikumi, kas izriet no izvērtējumiem un revīzijām, kuras minētas 26. pantā, kā arī no Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veiktajām izmeklēšanām un visiem iekšējiem un ārējiem revīzijas ziņojumiem, un ka budžeta lēmējinstitūcijai tiek nodota visa informācija, kas attiecas uz izvērtēšanas procedūru iznākumu;

j)	ar to konsultējas izpilddirektors, pirms parakstīt deleģēšanas nolīgumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14. panta 2. punktā;

k)	balstoties uz izpilddirektora priekšlikumu, apstiprina darba vienošanās starp Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru, kuras minētas Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14. panta 4. punktā;

l)	balstoties uz izpilddirektora priekšlikumu, apstiprina stratēģiju krāpšanas apkarošanai;

m)	vajadzības gadījumā un balstoties uz izpilddirektora priekšlikumiem, apstiprina Aģentūras organizatoriskās struktūras;

n)	pieņem un publicē savu reglamentu.

3. Attiecībā uz Aģentūras personālu Administratīvā padome īsteno iecēlējinstitūcijas pilnvaras saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem (*3) (“Civildienesta noteikumi”) un pilnvaras slēgt darba līgumus saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (“iecēlējinstitūcijas pilnvaras”).

Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Civildienesta noteikumu 110. pantā, Administratīvā padome pieņem lēmumu, kas pamatots ar Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras deleģējot izpilddirektoram un definējot nosacījumus šāda pilnvaru deleģējuma apturēšanai. Izpilddirektors ziņo Administratīvajai padomei par minēto deleģēto pilnvaru īstenošanu. Izpilddirektors ir pilnvarots šīs pilnvaras deleģēt pakārtoti.

Piemērojot šā punkta otro daļu, īpašu izņēmuma apstākļu dēļ Administratīvā padome ar lēmumu var uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un izpilddirektora pakārtoti deleģētās pilnvaras un izpildīt tās pati vai deleģēt vienam no padomes locekļiem vai citam darbiniekam, kas nav izpilddirektors.

Tomēr, atkāpjoties no šā punkta otrās daļas, ja darbinieki ir saistīti ar III nodaļā norādītajām darbībām, tad attiecībā uz viņu pieņemšanu darbā, novērtēšanu un pārklasificēšanu, kā arī attiecībā uz disciplinārajiem pasākumiem, kas piemērojami šādiem darbiniekiem, Administratīvajai padomei ir pienākums deleģēt Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājam šā punkta pirmajā daļā paredzētās pilnvaras.

Administratīvā padome saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantā paredzēto procedūru nosaka Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības īstenošanas noteikumus. Ja darbinieki ir saistīti ar III nodaļā norādītajām darbībām, tad attiecībā uz viņu pieņemšanu darbā, novērtēšanu un pārklasificēšanu, kā arī attiecībā uz disciplinārajiem pasākumiem, kas piemērojami minētajiem darbiniekiem, Administratīvā padome iepriekš konsultējas ar Drošības padomi un pienācīgi ņem vērā tās apsvērumus.

Tā arī pieņem lēmumu, ar ko paredz noteikumus attiecībā uz valstu ekspertu norīkošanu darbā uz Aģentūru. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas Administratīvā padome apspriežas ar Drošības akreditācijas padomi par to valsts ekspertu norīkošanu, kuri iesaistīti III nodaļā minētajās drošības akreditācijas darbībās, un pienācīgi ņem vērā tās apsvērumus.

4. Administratīvā padome saskaņā ar 15.b panta 3. un 4. punktu ieceļ izpilddirektoru un var pagarināt vai pārtraukt izpilddirektora amata pilnvaru laiku.

5. Administratīvā padome īsteno izpilddirektora disciplināro uzraudzību saistībā ar viņa darba rezultātiem, jo īpaši attiecībā uz drošības jautājumiem, kas ir Aģentūras kompetencē, izņemot attiecībā uz darbībām, kas veiktas saskaņā ar III nodaļu.

7. pants

Izpilddirektors

Aģentūru pārvalda tās izpilddirektors, kurš savus pienākumus veic Administratīvās padomes uzraudzībā, neskarot pilnvaras, kas saskaņā ar attiecīgi 11. un 11.a pantu noteiktas Drošības akreditācijas padomei un Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājam.

Neskarot Komisijas un Administratīvās padomes pilnvaras, izpilddirektors, pildot savus pienākumus, ir neatkarīgs un neprasa un nepieņem nevienas valdības vai citas struktūras norādījumus.

8. pants

Izpilddirektora uzdevumi

Izpilddirektors veic šādus uzdevumus:

a)	pārstāv Aģentūru, izņemot darbības un lēmumus, ko tā veic saskaņā ar II un III nodaļu; un saskaņā ar šīs regulas 6. panta 2. punkta j) apakšpunktu paraksta deleģēšanas nolīgumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14.panta 2. punktā;

b)	izstrādā darba vienošanās starp aģentūru un EKA, kuras minētas Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14. panta 4. punktā, un iesniedz tās Administratīvajai padomei saskaņā ar šīs regulas 6. panta 2. punkta k) apakšpunktu, un paraksta tās pēc tam, kad saņemts Administratīvās padomes apstiprinājums;

c)	sagatavo Administratīvās padomes darbu un piedalās Administratīvās padomes darbā bez balsstiesībām, ievērojot 5. panta 5. punkta otrās daļas noteikumus;

d)	īsteno Administratīvās padomes lēmumus;

e)	sagatavo Aģentūras daudzgadu un gada darba programmu un to iesniedz Administratīvajai padomei apstiprināšanai, izņemot programmu daļas, ko sagatavojusi un pieņēmusi Drošības akreditācijas padome saskaņā ar 11. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktu;

f)	īsteno daudzgadu un gada darba programmu, izņemot programmu daļas, ko īstenojis Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājs saskaņā ar 11.a panta 1. punkta b) apakšpunktu;

g)	izstrādā progresa ziņojumu par gada darba programmas un, attiecīgā gadījumā, daudzgadu darba programmas īstenošanu katrai Administratīvās padomes sanāksmei, bez izmaiņām iekļaujot sadaļu, ko sagatavojis Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājs saskaņā ar 11.a panta 1. punkta d) apakšpunktu;

h)	sagatavo gada ziņojumu par Aģentūras darbībām un plāniem, izņemot daļu, ko sagatavojusi un apstiprinājusi Drošības akreditācijas padome saskaņā ar 11. panta 4. punkta c) apakšpunktu par darbībām, kas izriet no III nodaļas, un iesniedz to Administratīvajai padomei apstiprināšanai;

i)	veic visus nepieciešamos pasākumus, tostarp pieņem iekšējās administratīvās instrukcijas un publicē paziņojumus, lai nodrošinātu Aģentūras darbību saskaņā ar šo regulu;

j)	izstrādā Aģentūras ieņēmumu un izdevumu provizorisku tāmes projektu saskaņā ar 13. pantu un nodrošina budžeta izpildi saskaņā ar 14. pantu;

k)	nodrošina, ka Aģentūra kā Galileo drošības uzraudzības centra operators spēj reaģēt uz norādījumiem, kas noteikti Padomes Vienotajā rīcībā 2004/552/KĀDP (4), un pildīt uzdevumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1104/2011/ES (5) 6. pantā;

l)	nodrošina, ka starp šīs regulas 3. panta 1. punktā minētajām Aģentūras struktūrām notiek visas attiecīgās informācijas aprite, jo īpaši saistībā ar drošību;

paziņo Komisijai Aģentūras viedokli par tehniskām un darbības specifikācijām, kas vajadzīgas, lai īstenotu Regulas (ES) Nr. 1285/2013 12. panta 3. punkta d) apakšpunktā minēto sistēmu attīstību, ietverot pieņemšanas un pārskatīšanas procedūru definīcijas, un pētniecības darbības šīs attīstības veicināšanai;

n)	attiecībā uz jautājumiem, kuri saistīti ar drošības akreditācijas darbībām, kas izriet no šīs regulas III nodaļas, ciešā sadarbībā ar Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētāju sagatavo Aģentūras organizatorisko struktūru un iesniedz to Administratīvajai padomei apstiprināšanai;

o)	attiecībā uz Aģentūras darbiniekiem īsteno pilnvaras, kas noteiktas 6. panta 3. punkta pirmajā daļā, ciktāl minētās pilnvaras ir piešķirtas atbilstoši tā otrajai daļai;

p)	iepriekš saņemot Administratīvās padomes apstiprinājumu, pieņem pasākumus, kas vajadzīgi vietējo biroju izveidei dalībvalstīs vai trešās valstīs, kā noteikts 4. panta 3. punktā;

q)	nodrošina, ka Drošības akreditācijas padomei, 11. panta 11. punktā minētajām struktūrām un Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājam ir pieejams sekretariāts un visi pienācīgai darbībai vajadzīgie resursi;

izstrādā rīcības plānu, lai nodrošinātu 26. pantā minēto izvērtējumu un revīziju konstatējumu un ieteikumu izpildi, izņemot rīcības plāna daļu par darbībām, uz ko attiecas III nodaļa, un Komisijai divas reizes gadā iesniedz progresa ziņojumu, tajā bez izmaiņām iekļaujot Drošības akreditācijas padomes izstrādātu daļu, kuru informatīvā nolūkā iesniedz arī Administratīvajai padomei;

veic šādus pasākumus Savienības finansiālo interešu aizsardzībai:

i)	preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju vai citām prettiesiskām darbībām, kā arī efektīvus kontroles pasākumus;

ii)	ja ir atklāts pārkāpums, atgūst prettiesiski samaksātās summas un vajadzības gadījumā piemēro iedarbīgus, proporcionālus un preventīvus administratīvus sodus;

t)	izstrādā Aģentūras stratēģiju krāpšanas apkarošanai, kura ir samērīga ar krāpšanas risku, ņemot vērā īstenojamo pasākumu izmaksu un ieguvumu analīzi un secinājumus un ieteikumus, kas izriet no OLAF veiktajām izmeklēšanām, un iesniedz to Administratīvajai padomei apstiprināšanai.

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1285/2013 (2013. gada 11. decembris) par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 876/2002 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008 (OV L 347, 20.12.2013., 1. lpp.)."

(*2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.)."

(*3) Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, kas noteikti Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.)."

(*4) Padomes Vienotā Rīcība 2004/552/KĀDP (2004. gada 12. jūlijs) par Eiropas Pavadoņu radionavigācijas sistēmas darbības aspektiem, kas ietekmē Eiropas Savienības drošību (OV L 246, 20.7.2004., 30. lpp.)."

(*5) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1104/2011/ES (2011. gada 25. oktobris) par noteikumiem par piekļuvi publiskajam regulētajam pakalpojumam, ko sniedz globālā navigācijas satelītu sistēma, kura izveidota saskaņā ar Galileo programmu (OV L 287, 4.11.2011., 1. lpp.).”;"

iekļauj šādu pantu:

“8.a pants

Darba programmas un gada ziņojums

1. Aģentūras daudzgadu darba programmā, kas minēta 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ir paredzētas darbības, kuras Aģentūra īstenos laikposmā, uz kuru attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību 312. pantā paredzētā daudzgadu finanšu shēma, tostarp darbības, kas saistītas ar starptautiskajām attiecībām un komunikāciju, par kurām tā ir atbildīga. Minētajā programmā ir noteikta vispārējā stratēģiskā plānošana, tostarp mērķi, atskaites punkti, gaidāmie rezultāti un snieguma rādītāji, un resursu plānošana, tostarp to cilvēkresursu un finanšu resursu, kas piesaistīti katrai darbībai. Tajā ņem vērā šīs regulas 26. pantā minētos novērtējumus un revīzijas. Informācijas nolūkā daudzgadu darba programmā tiek iekļauts arī apraksts par to, kā notiek to uzdevumu nodošana, ko Aģentūrai uzticējusi veikt Komisija, tostarp programmu pārvaldības uzdevumi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14. panta 2. punktā.

2. Gada darba programmu, kas minēta šīs regulas 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā, izstrādā, pamatojoties uz daudzgadu darba programmu. Tajā paredzētas darbības, kuras Aģentūrai jāīsteno nākamā gada laikā, tostarp darbības, kas saistītas ar starptautiskajām attiecībām un komunikāciju, par kurām tā ir atbildīga. Gada darba programmā ietver sīki izstrādātus mērķus un gaidāmos rezultātus, tostarp izpildes rādītājus. Tajā skaidri norāda uzdevumus, kuri ir pievienoti, mainīti vai svītroti salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu un izmaiņas izpildes rādītājos un to mērķu vērtībās. Programmā tiek noteikti arī cilvēkresursi un finanšu resursi, kas piesaistīti katrai darbībai. Informācijas nolūkā tajā iekļauj uzdevumus, ko Komisija vajadzības gadījumā ir uzticējusi veikt Aģentūrai, pamatojoties uz deleģēšanas nolīgumu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14. panta 2. punktu.

3. Izpilddirektors pēc tam, kad Administratīvā padome apstiprinājusi daudzgadu un gada darba programmas, nosūta tās Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un dalībvalstīm un publicē to kopsavilkumu.

4. Šīs regulas 8. panta h) punktā minētajā gada ziņojumā iekļauj informāciju par:

a)	daudzgadu un gada darba programmu īstenošanu, tostarp izpildes rādītājiem;

b)	budžeta un personāla politikas plāna īstenošanu;

c)	Aģentūras pārvaldi un iekšējām kontroles sistēmām, un panākumiem, kas gūti, īstenojot Regulas (ES) Nr. 1285/2013 11. panta e) punktā minētās projektu pārvaldības sistēmas un paņēmienus;

d)	jebkuriem pasākumiem ar mērķi uzlabot Aģentūras ekoloģiskos raksturlielumus;

e)	iekšējās un ārējās revīzijas secinājumiem un turpmākiem pasākumiem pēc revīziju ieteikumiem un budžeta izpildes ieteikumiem;

f)	izpilddirektora ticamības deklarāciju.

Gada ziņojuma kopsavilkumu dara publiski pieejamu.”;

3)	regulas 9. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1285/2013 16. pantam, ja sistēmu izmantošana var ietekmēt Savienības vai dalībvalstu drošību, piemēro procedūras, kas norādītas Vienotajā rīcībā 2004/552/KĀDP.”;

regulas 10. un 11. pantu aizstāj ar šādiem:

“10. pants

Vispārējie principi

Šajā nodaļā minētās drošības akreditācijas darbības Eiropas GNSS sistēmām veic saskaņā ar šādiem principiem:

a)	drošības akreditācijas darbības veic un lēmumus pieņem saistībā ar kolektīvu atbildību par Savienības un dalībvalstu drošību;

b)	tiek pieliktas pūles lēmumus pieņemt ar konsensu;

c)	drošības akreditācijas darbības tiek veiktas, izmantojot riska novērtējuma un pārvaldības pieeju, apsverot riskus Eiropas GNSS sistēmu drošībai, kā arī ietekmi uz tādu pasākumu izmaksām vai grafiku, ar ko mazina risku, ņemot vērā mērķi nesamazināt sistēmu vispārējo drošības līmeni;

d)	drošības akreditācijas lēmumus sagatavo un pieņem speciālisti, kuriem ir pienācīga kvalifikācija sarežģītu sistēmu akreditācijas jomā, kuriem ir atbilstīgs drošības pielaides līmenis un kuri darbojas objektīvi;

e)	tiek pieliktas pūles, lai konsultētos ar visām attiecīgajām pusēm, kas ir ieinteresētas drošības jautājumos;

f)	visas ieinteresētās personas veic drošības akreditācijas darbības atbilstīgi drošības akreditācijas stratēģijai, neskarot Eiropas Komisijas uzdevumus, kas definēti Regulā (ES) Nr. 1285/2013;

g)	drošības akreditācijas lēmumus atbilstīgi attiecīgajā drošības akreditācijas stratēģijā noteiktajam procesam pamato ar vietējiem drošības akreditācijas lēmumiem, ko pieņēmušas dalībvalstu attiecīgās valsts drošības akreditācijas iestādes;

pastāvīgs, pārredzams un pilnībā izprotams pārraudzības process nodrošina, ka drošības riski saistībā ar Eiropas GNSS sistēmām ir zināmi, ka ir definēti drošības pasākumi nolūkā samazināt šos riskus līdz pieņemam līmenim, ņemot vērā Savienības un tās dalībvalstu drošības vajadzības un lai nodrošinātu programmu pareizu darbību, un ka minētos pasākumus piemēro atbilstīgi padziļinātas aizsardzības koncepcijai. Šādu pasākumu efektivitāti nepārtraukti izvērtē. Procesu saistībā ar drošības riska novērtējumu un pārvaldību veic kā atkārtotu procesu kopīgi ar programmās ieinteresētajām personām;

i)	drošības akreditācijas lēmumus pieņem pilnīgi neatkarīgi, tostarp no Komisijas un citām struktūrām, kas atbildīgas par programmu īstenošanu un pakalpojumu sniegšanu, kā arī neatkarīgi no Aģentūras izpilddirektora un Administratīvās padomes;

j)	drošības akreditācijas darbības veic, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību pēc pienācīgas koordinācijas starp Komisiju un iestādēm, kas atbild par drošības noteikumu īstenošanu;

k)	visas ieinteresētās personas, kas piedalās programmu īstenošanā, apstrādā un aizsargā ES klasificēto informāciju saskaņā ar pamatprincipiem un minimālajiem standartiem, kas izklāstīti attiecīgajos Padomes un Komisijas drošības noteikumos par ES klasificētās informācijas aizsardzību.

11. pants

Drošības akreditācijas padome

1. Ar šo tiek izveidota Eiropas GNSS sistēmu Drošības akreditācijas padome (“Drošības akreditācijas padome”) nolūkā veikt šajā pantā uzskaitītos uzdevumus.

2. Drošības akreditācijas padome veic savus pienākumus, neskarot atbildību, ko tai uzticējusi Komisija ar Regulu (ES) Nr. 1285/2013, jo īpaši saistībā ar drošības jautājumiem, un neskarot dalībvalstu kompetences saistībā ar drošības akreditāciju.

3. Kā drošības akreditācijas iestāde Drošības akreditācijas padome attiecībā uz Eiropas GNSS sistēmu drošības akreditāciju ir atbildīga par to, lai:

noteiktu un apstiprinātu drošības akreditācijas stratēģiju, kurā izklāsta:

i)	to darbību apmēru, kuras vajadzīgas, lai veiktu un uzturētu akreditāciju Eiropas GNSS sistēmām un to iespējamiem starpsavienojumiem ar citām sistēmām;

ii)	Eiropas GNSS sistēmu drošības akreditācijas procesu tik sīkā izklāstā, kā to prasa aizsardzības līmenis, un skaidri norādot apstiprināšanas nosacījumus; minēto procesu veic saskaņā ar attiecīgajām prasībām, jo īpaši tām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1285/2013 13. pantā;

iii)	akreditācijas procesā iesaistīto attiecīgo ieinteresēto personu uzdevumus;

iv)	akreditācijas grafiku, kas atbilst programmu posmiem, jo īpaši attiecībā uz infrastruktūras izvietošanu, pakalpojuma sniegšanu un attīstību;

v)	tādas drošības akreditācijas principus attiecībā uz tīkliem, kas savienoti ar sistēmām, kas izveidotas saskaņā ar Galileo programmu, un šīm sistēmām pievienoto PRS aprīkojumu, kuru veiks dalībvalstu vienības, kurām ir kompetence drošības jautājumos;

ieņemtu drošības akreditēšanas lēmumus, jo īpaši saistībā ar satelītu palaišanas apstiprināšanu, atļauju ekspluatēt sistēmas to dažādās konfigurācijās un attiecībā uz dažādiem pakalpojumiem līdz brīdim, kad tiek saņemts signāls no kosmosa, un signāla no kosmosa saņemšanas brīdī, atļauju ekspluatēt zemes stacijas. Attiecībā uz tīkliem un ar sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Galileo programmu, saistīto PRS aprīkojumu Drošības akreditācijas padome pieņem lēmumus vienīgi par atļauju struktūrām izstrādāt un ražot PRS uztvērējus vai PRS drošības moduļus, ņemot vērā padomus, ko sniedz valstu vienības, kas ir kompetentas drošības jautājumos, un vispārējos drošības riskus;

c)	izskatītu un, izņemot dokumentus, ko Komisija pieņems saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1285/2013 13. pantu un Lēmuma Nr. 1104/2011/ES 8. pantu, apstiprinātu visu dokumentāciju, kas saistīta ar drošības akreditāciju;

d)	savā kompetences jomā sniegtu padomu Komisijai, izstrādājot projektus Regulas (ES) Nr. 1285/2013 13. pantā un Lēmuma Nr. 1104/2011/ES 8. pantā minētajiem tiesību aktiem, tostarp izstrādājot drošības darba procedūras (SecOps), un sniegtu paziņojumu ar noslēdzošo nostāju;

izskatītu un apstiprinātu drošības riska novērtējumu, kas izstrādāts saskaņā ar 10. panta h) punktā minētajiem pārraudzības procesiem, ņemot vērā atbilstību šā punkta c) apakšpunktā minētajiem dokumentiem un dokumentiem, kuri izstrādāti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1285/2013 13. pantu un Lēmuma Nr. 1104/2011/ES 8. pantu; sadarbotos ar Komisiju riska mazināšanas pasākumu noteikšanā;

f)	pārbaudītu drošības pasākumu īstenošanu saistībā ar Eiropas GNSS sistēmu drošības akreditēšanu, veicot vai atbalstot drošības novērtējumus, pārbaudes vai izskatīšanu atbilstīgi šīs regulas 12. panta b) punktam;

g)	apstiprinātu tādu produktu un pasākumu, ar kuriem aizsargā pret elektronisku noklausīšanos (TEMPEST), un tādu apstiprinātu kriptogrāfijas produktu atlasi, ko izmanto, lai nodrošinātu Eiropas GNSS sistēmu drošību;

h)	apstiprinātu Eiropas GNSS sistēmu starpsavienojumus ar citām sistēmām vai attiecīgā gadījumā piedalītos to apstiprināšanā kopā ar atbilstīgu vienību, kas ir kompetenta drošības jautājumos;

i)	ar attiecīgo dalībvalsti vienotos par 12. panta c) punktā minēto piekļuves kontroles standartu;

j)	pamatojoties uz šā panta 11. punktā minētajiem apdraudējuma ziņojumiem, attiecībā uz konkrētu drošības akreditācijas lēmumu informētu Komisiju par tās veikto riska novērtējumu un sniegtu Komisijai ieteikumus par iespējām novērst atlikušos apdraudējumus;

k)	ciešā sadarbībā ar Komisiju pēc īpaša Padomes pieprasījuma palīdzētu Padomei īstenot Vienoto rīcību 2004/552/KĀDP;

l)	veiktu konsultācijas, kas nepieciešamas šo uzdevumu izpildei.

4. Drošības akreditācijas padome pilda arī šādus uzdevumus:

sagatavo un apstiprina 8.a panta 1. punktā minētās daudzgadu darba programmas daļu, kura attiecas uz operatīvajām darbībām, kas izriet no šīs nodaļas, un uz finanšu resursiem un cilvēkresursiem, kas nepieciešami minēto darbību izpildei, un laikus iesniedz to Administratīvajai padomei, lai šī daļa tiktu iekļauta daudzgadu darba programmā;

sagatavo un apstiprina 8.a panta 2. punktā minētās gada darba programmas daļu, kura attiecas uz operatīvajām darbībām, kas izriet no šīs nodaļas, un uz finanšu resursiem un cilvēkresursiem, kas nepieciešami minēto darbību izpildei, un laikus iesniedz to Administratīvajai padomei, lai šī daļa tiktu iekļauta gada darba programmā;

sagatavo un apstiprina 6. panta 2. punkta h) apakšpunktā minētā gada ziņojuma daļu, kas attiecas uz Aģentūras darbībām un plāniem, kas izriet no šīs nodaļas, kā arī uz finanšu resursiem un cilvēkresursiem, kas nepieciešami minēto darbību un plānu izpildei, un laikus iesniedz to Administratīvajai padomei, lai šī daļa tiktu iekļauta gada ziņojumā;

d)	pieņem un publicē savu reglamentu.

5. Komisija pastāvīgi informē Drošības akreditācijas padomi par to, kā Drošības akreditācijas padomes paredzētie lēmumi ietekmētu programmu pareizu izpildi, un par atlikušo apdraudējumu novēršanas plānu īstenošanu. Drošības akreditācijas padome ņem vērā ikvienu šādu Komisijas atzinumu.

6. Drošības akreditācijas padomes lēmumi tiek adresēti Komisijai.

7. Drošības akreditācijas padomē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts, Komisijas pārstāvis un AP pārstāvis. Dalībvalstis, Komisija un AP cenšas ierobežot savu pārstāvju rotāciju Drošības akreditācijas padomē. Drošības akreditācijas padomes locekļu amata pilnvaru laiks ir četri gadi, un tas ir atjaunināms. EKA pārstāvi aicina piedalīties Drošības akreditācijas padomes sanāksmēs novērotāja statusā. Izņēmuma kārtā trešo valstu vai starptautisko organizāciju pārstāvji var tikt aicināti piedalīties sanāksmēs kā novērotāji, ja tiek izskatītas lietas, kas tieši skar trešās valstis vai starptautiskās organizācijas. Šāda trešo valstu vai starptautisko organizāciju pārstāvju dalība un šīs dalības nosacījumi tiek noteikti 23. panta 1. punktā minētajos nolīgumos un atbilst Drošības akreditācijas padomes reglamentam.

8. Drošības akreditācijas padome no sava vidus ieceļ priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ar divu trešdaļu tās balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu. Priekšsēdētāja vietnieks automātiski ieņem priekšsēdētāja vietu, ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus.

Drošības akreditācijas padome ir tiesīga atlaist priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku vai viņus abus. Lēmumu par atlaišanu pieņem ar divu trešdaļu tās locekļu balsu vairākumu.

Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru laiks ir divi gadi, un tas ir atjaunināms vienu reizi. Katras personas amata pilnvaru laiks beidzas, ja tā zaudē savu Drošības akreditācijas padomes locekļa statusu.

9. Drošības akreditācijas padomes rīcībā ir visi nepieciešamie cilvēkresursi un materiālie resursi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstīgas administratīva atbalsta funkcijas un lai kopā ar 11. punktā minētajām struktūrām tā varētu neatkarīgi veikt savus uzdevumus – jo īpaši izskatot lietas, uzsākot drošības procedūras un pārraugot to īstenošanu un veicot sistēmas drošības auditu, gatavojot lēmumus un organizējot sanāksmes. Tāpat tai ir piekļuve visai Aģentūras rīcībā esošajai informācijai, kas nepieciešama tās uzdevumu izpildei, neskarot 10. panta i) punktā minētos autonomijas un neatkarības principus.

10. Drošības akreditācijas padome un tās rīcībā nodotais Aģentūras personāls darbu veic tādā veidā, kas garantē autonomiju un neatkarību no citām Aģentūras darbībām, it īpaši operatīvajām darbībām, kas saistītas ar sistēmu ekspluatāciju, atbilstīgi programmas mērķiem. Lai to panāktu, Aģentūrā izveido efektīvu organizatorisko sadalījumu starp darbiniekiem, kas ir iesaistīti no šīs nodaļas izrietošajās darbībās, un pārējiem Aģentūras darbiniekiem. Drošības akreditācijas padome nekavējoties informē izpilddirektoru, Administratīvo padomi un Komisiju par apstākļiem, kas vārētu ierobežot tās autonomiju un neatkarību. Ja risinājumu nevar atrast Aģentūrā, Komisija izskata šo situāciju, apspriežoties ar attiecīgām pusēm. Pamatojoties uz minētās izskatīšanas rezultātu, Komisija paredz atbilstošus riska mazināšanas pasākumus, kas jāīsteno Aģentūrai, un par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

11. Drošības akreditācijas padome izveido īpašas tai pakļautas struktūras konkrētu jautājumu risināšanai saskaņā ar padomes rīkojumiem. Nodrošinot darba nepieciešamo nepārtrauktību, tā jo īpaši izveido grupu, kas veic drošības analīzes izskatīšanu un pārbaudes, lai sagatavotu attiecīgus apdraudējumu ziņojumus, kas palīdzētu Drošības akreditācijas padomei sagatavot tās lēmumus. Drošības akreditācijas padome var izveidot un atlaist ekspertu grupas, kas palīdz minētās grupas darbā.

12. Neskarot dalībvalstu kompetenci un aģentūras uzdevumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā, Galileo programmas izvēršanas posmā izveido dalībvalstu ekspertu grupu, kas atrodas Drošības akreditācijas padomes uzraudzībā un veic kriptogrāfijas izplatīšanas iestādes (CDA) pienākumus saistībā ar ES kriptogrāfiskā materiāla pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz:

i)	lidojumu kodu un citu tādu kodu pārvaldīšanu, kas vajadzīgi, lai darbotos saskaņā ar Galileo programmu izveidotā sistēma;

ii)	tādu procedūru izveides un izpildes apstiprināšanu, ko izmanto PRS kodu uzskaitīšanai, drošai apstrādei, glabāšanai un izplatīšanai.

13. Ja nevar panākt konsensu saskaņā ar šīs regulas 10. pantā minētajiem vispārējiem principiem, Drošības akreditācijas padome savus lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienību 16. pantā, un neskarot šīs regulas 9. pantu. Komisijas pārstāvis un AP pārstāvis balsojumā nepiedalās. Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājs Drošības akreditācijas padomes vārdā paraksta tās pieņemtos lēmumus.

14. Komisija bez nepamatotas kavēšanās informē Eiropas Parlamentu un Padomi par drošības akreditācijas lēmumu pieņemšanas ietekmi uz programmu pienācīgu izpildi. Ja Komisija uzskata, ka Drošības akreditācijas padomes lēmums var būtiski ietekmēt programmu pareizu īstenošanu, piemēram, saistībā ar izmaksām, grafiku vai izpildi, tā nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

15. Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes viedokli, ko dara zināmu viena mēneša laikā, Komisija var pieņemt jebkādus piemērotus pasākumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1285/2013.

16. Administratīvo padomi periodiski informē par Drošības akreditācijas padomes darba virzību.

17. Drošības akreditācijas padomes darba grafikā ņem vērā gada darba programmu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1285/2013 27. pantā.”;

iekļauj šādu pantu:

“11.a pants

Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētāja uzdevumi

1. Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājs pilda šādus uzdevumus:

a)	Drošības akreditācijas padomes vadībā pārvalda drošības akreditācijas darbības;

b)	Drošības akreditācijas padomes uzraudzībā īsteno tās Aģentūras daudzgadu un gada darba programmu daļas, kas izriet no šīs nodaļas;

c)	sadarbojas ar izpilddirektoru, lai palīdzētu izveidot 13. panta 3. punktā minēto štatu saraksta projektu, un ar Aģentūras organizatoriskajām struktūrām;

d)	sagatavo daļu no 8. panta g) punktā minētā progresa ziņojuma par operatīvajām darbībām, kas izriet no šīs nodaļas, un laikus iesniedz to Drošības akreditācijas padomei un izpilddirektoram, lai šo daļu varētu iekļaut progresa ziņojumā;

e)	sagatavo daļu no attiecīgi 8. panta h) un r) punktā minētā gada ziņojuma un rīcības plāna par operatīvajām darbībām, kas izriet no šīs nodaļas, un laikus iesniedz šo daļu izpilddirektoram;

f)	pārstāv Aģentūru darbībās un lēmumos, kas izriet no šīs nodaļas;

g)	attiecībā uz Aģentūras darbiniekiem, kas ir iesaistīti darbībās, kuras izriet no šīs nodaļas, īsteno pilnvaras, kas noteiktas 6. panta 3. punkta pirmajā daļā un kas priekšsēdētājam ir piešķirtas atbilstoši 6. panta 3. punkta ceturtajai daļai.

2. Attiecībā uz darbībām, kas izriet no šīs nodaļas, Eiropas Parlaments un Padome var aicināt Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētāju ierasties uz viedokļu apmaiņu par Aģentūras darbu un plāniem, tostarp par daudzgadu un gada darba programmām.”;

regulas 12. panta b) punktu aizstāj ar šādu:

“b)

ļauj Drošības akreditācijas padomes ieceltām atbilstīgi pilnvarotām personām ar valsts vienību, kas ir kompetentas drošības jautājumos, piekrišanu un viņu pakļautībā piekļūt visai informācijai un objektiem un/vai vietām, kas saistītas ar to sistēmu drošību, kas ir viņu jurisdikcijā, saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem un nediskriminējot pēc dalībvalstu valstspiederīgo valstspiederības, tostarp drošības revīziju un pārbaužu vajadzībām, kā par to nolēmusi Drošības akreditācijas padome, un 10. panta h) punktā minētā drošības riska pārraudzības procesa vajadzībām. Minētās revīzijas un pārbaudes tiek veiktas saskaņā ar šādiem principiem:

i)	tiek uzsvērts, cik svarīga ir drošība un iedarbīga riska pārvaldība pārbaudāmajās vienībās;

ii)	konkrētos gadījumos tiek ieteikti pretpasākumi, lai mazinātu sekas, ko radījusi klasificētas informācijas konfidencialitātes, integritātes vai piekļuves režīma neievērošana”;

regulas 13. pantu groza šādi:

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Izpilddirektors, ar Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētāju cieši saskaņojot darbības, kas izriet no III nodaļas, sagatavo Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, skaidri norādot dalījumu starp tiem tāmes projekta elementiem, kas attiecas uz drošības akreditācijas darbībām, un pārējām Aģentūras darbībām. Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājs par minēto projektu var rakstīt paziņojumu, un izpilddirektors gan tāmes projektu, gan minēto paziņojumu nosūta Administratīvajai padomei un Drošības akreditācijas padomei kopā ar štatu saraksta projektu.”;

panta 5. un 6. punktu aizstāj ar šādiem:

“5. Ņemot par pamatu ieņēmumu un izdevumu provizorisku tāmes projektu, Administratīvā padome, ar Drošības akreditācijas padomi cieši saskaņojot darbības, kas izriet no III nodaļas, katru gadu sagatavo Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam.

6. Administratīvā padome šo tāmi, kas ietver štatu saraksta projektu un provizorisko gada darba programmu, līdz 31. martam nosūta Komisijai un trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, ar kurām Savienība ir noslēgusi nolīgumus saskaņā ar 23. panta 1. punktu.”;

regulas 14. panta 10. punktu aizstāj ar šādu:

“10. Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, ko tā pieņēmusi ar kvalificētu balsu vairākumu, pirms N + 2. gada 30. aprīļa izpilddirektoram dod N gada budžeta izpildes apstiprinājumu, izņemot to budžeta īstenošanas daļu, kas attiecas uz uzdevumiem, kuri attiecīgā gadījumā uzticēti Aģentūrai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14. panta 2. punktu, un kurai piemēro procedūru, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (*6) 164. un 165. pantā.

(*6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).”;"

iekļauj šādu nodaļu:

“IVa NODAĻA

CILVĒKRESURSI

15.a pants

Personāls

1. Uz Aģentūras darbiniekiem attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi, Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, ko Savienības iestādes kopīgi pieņēmušas Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības piemērošanai.

2. Aģentūras personāls sastāv no darbiniekiem, kurus Aģentūra ir pieņēmusi darbā, lai pildītu savus uzdevumus. Viņiem ir drošības pielaides, kas atbilst tās pakāpes klasificētajai informācijai, kuru viņi izskata.

3. Aģentūras iekšējie noteikumi, tādi kā Administratīvās padomes reglaments, Drošības akreditācijas padomes reglaments, Aģentūrai piemērojamie finanšu noteikumi, Civildienesta noteikumu piemērošanas noteikumi un dokumentu piekļuves noteikumi, garantē darbinieku, kuri īsteno drošības akreditācijas darbības, autonomiju un neatkarību no darbiniekiem, kuri īsteno citas Aģentūras darbības, atbilstoši 10. panta i) punktam.

15.b pants

Izpilddirektora iecelšana un amata pilnvaru laiks

1. Izpilddirektoru pieņem darbā kā Aģentūras pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

2. Izpilddirektoru ieceļ Administratīvā padome, pamatojoties uz amata kandidāta nopelniem, dokumentāri apstiprinātām administratīvām un vadītāja spējām, kā arī atbilstīgām zināšanām un pieredzi attiecīgajās jomās un izvēloties no Komisijas piedāvātā saraksta, – pirms tam notiek atklāts konkurss, ko rīko pēc Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai citur publicēta aicinājuma pieteikties.

Administratīvās padomes izvēlēto kandidātu var tiklīdz iespējams aicināt sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentam un atbildēt uz deputātu jautājumiem.

Lai noslēgtu līgumu ar izpilddirektoru, Aģentūru pārstāv Administratīvās padomes priekšsēdētājs.

Lēmumu par izpilddirektora iecelšanu Administratīvā padome pieņem ar divu trešdaļu tās locekļu balsu vairākumu.

3. Izpilddirektora amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Šā amatu pilnvaru laika beigās Komisija veic izpilddirektora darbības izvērtējumu, ņemot vērā Aģentūras nākotnes uzdevumus un problēmas.

Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un ņemot vērā pirmajā daļā minēto izvērtējumu, Administratīvā padome var vienu reizi pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru laiku ne vairāk kā uz četriem gadiem.

Lēmumu par izpilddirektora amata pilnvaru laika pagarināšanu pieņem ar divu trešdaļu Administratīvā padomes locekļu balsu vairākumu.

Izpilddirektors, kura amata pilnvaru laiks ir pagarināts, nedrīkst pēc tam piedalīties atlases procedūrā, kas attiecas uz šo amata vietu.

Administratīvā padome informē Eiropas Parlamentu par nodomu pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru laiku. Pirms šādas pilnvaru laika pagarināšanas izpilddirektoru var uzaicināt sniegt paziņojumu attiecīgajās Eiropas Parlamenta komitejās un atbildēt uz deputātu jautājumiem.

4. Izpilddirektoru no amata var atcelt Administratīvā padome, pamatojoties uz priekšlikumu, ko izteikusi Komisija vai trešdaļa Administratīvās padomes locekļu, ar lēmumu, kas pieņemts ar divu trešdaļu Administratīvās padomes locekļu balsu vairākumu.

5. Eiropas Parlaments un Padome var aicināt izpilddirektoru ierasties uz viedokļu apmaiņu par Aģentūras darbu un plāniem, tostarp par daudzgadu un gada darba programmu. Minētajā viedokļu apmaiņā netiek skatīti jautājumi par drošības akreditācijas darbībām, kas izriet no III nodaļas.

15.c pants

Valstu norīkotie eksperti

Aģentūra var arī izmantot valstu ekspertus. Šādiem ekspertiem ir drošības pielaides, kas atbilst tās pakāpes klasificētajai informācijai, kuru viņi izskata. Uz šādiem darbiniekiem neattiecas Civildienesta noteikumi un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība.”;

10)

regulas 16. un 17. pantu aizstāj ar šādiem:

“16. pants

Krāpšanas novēršana

1. Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkuras citas nelikumīgas darbības, Aģentūrai bez ierobežojumiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (*7). Šai nolūkā Aģentūra pievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (*8), un pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami Aģentūras personālam un norīkotajiem valsts ekspertiem, šim nolūkam izmantojot lēmuma paraugu, kas sniegts minētā nolīguma pielikumā.

2. Revīzijas palātai, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem vai veicot pārbaudes uz vietas, ir tiesības pārbaudīt Aģentūras finansējuma saņēmējus, kā arī līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri ar Aģentūras starpniecību ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

3. Attiecībā uz Aģentūras piešķirtajām dotācijām vai noslēgtajiem līgumiem OLAF var veikt izmeklēšanas, tostarp kontroles un pārbaudes uz vietas atbilstoši Regulai (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulai (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (*9), lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas prettiesiskas darbības, kas kaitē Savienības finansiālajām interesēm.

4. Neskarot šā panta 1., 2. un 3. punktu, Aģentūras sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm vai ar starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos, ko Aģentūra noslēgusi ar trešām personām, un visos Aģentūras pieņemtajos finansēšanas lēmumos ir iekļauti noteikumi, kuros nepārprotami ir noteiktas Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras veikt šādas pārbaudes un izmeklēšanas saskaņā ar to attiecīgajām kompetencēm.

17. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz Aģentūru un tās darbiniekiem, kas minēti 15.a pantā, attiecas Protokols Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.

(*7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.)."

(*8) OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp."

(*9) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).”;"

11)	regulas 18. pantu svītro;

12)

regulas 22. un 23. pantu aizstāj ar šādiem:

“22. pants

Drošības noteikumi par klasificētas vai sensitīvas informācijas aizsardzību

1. Attiecībā uz ES klasificētās informācijas aizsardzību Aģentūra piemēro Komisijas drošības noteikumus.

2. Aģentūra savos iekšējos noteikumos var paredzēt nosacījumus neklasificētas, bet sensitīvas informācijas apstrādei. Ar šādiem noteikumiem cita starpā reglamentē tās apmaiņu, apstrādi un glabāšanu.

22.a pants

Interešu konflikts

1. Administratīvās padomes un Drošības akreditācijas padomes locekļi, izpilddirektors, kā arī valstu norīkotie eksperti un novērotāji iesniedz saistību deklarāciju un interešu deklarāciju, kurā ir norādīts, vai pastāv vai arī nepastāv kādas tiešas vai netiešas intereses, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņu neatkarību. Minētās deklarācijas ir precīzas un pilnīgas. Tās iesniedz rakstiski, sākot pildīt amata pienākumus, un tās ik gadu atjaunina. Vajadzības gadījumā tās atjaunina, jo īpaši, ja attiecīgi ir mainījusies attiecīgo personu personīgā situācija.

2. Pirms katras sanāksmes, kurā viņi paredz piedalīties, Administratīvās padomes un Drošības akreditācijas padomes locekļi, izpilddirektors, kā arī valstu norīkotie eksperti un novērotāji un ārējie eksperti, kas piedalās ad hoc darba grupās, precīzi un pilnīgi deklarē, vai pastāv vai arī nepastāv kādas intereses, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņu neatkarību attiecībā uz jebkuriem darba kārtības punktiem, un atturas no dalības diskusijās un balsojumā par šādiem punktiem.

3. Administratīvā padome un Drošības akreditācijas padome savā iekšējā reglamentā paredz praktiskus noteikumus attiecībā uz 1. un 2. punktā minēto interešu deklarācijas noteikumu un attiecībā uz interešu konflikta novēršanu un pārvaldību.

23. pants

Trešo valstu un starptautisko organizāciju dalība

1. Aģentūra ir pieejama trešo valstu un starptautisko organizāciju dalībai. Šāda dalība un tās nosacījumi tiek noteikti nolīgumā starp Savienību un attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantā paredzēto procedūru.

2. Saskaņā ar šo nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem izstrādā praktisku kārtību, kādā veidā trešās valstis vai starptautiskās organizācijas piedalās Aģentūras darbā, tostarp kārtību šo valstu dalībai Aģentūras iniciatīvās, finanšu iemaksās un personāla sastāvā.

23.a pants

Kopīgu publisko iepirkumu īstenošana ar dalībvalstīm

Lai pildītu savus uzdevumus, Aģentūrai ir atļauts līguma slēgšanas tiesības piešķirt kopā ar dalībvalstīm saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012 (*10).

(*10) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).”;"

13)

regulas 26. pantu aizstāj ar šādu:

“26. pants

Pārskatīšana, izvērtēšana un revīzija

1. Līdz 2016. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija novērtē Aģentūru, it īpaši attiecībā uz tās ietekmi, efektivitāti, pareizu darbību, darba metodēm, tās vajadzībām un tai uzticēto resursu izlietojumu. Izvērtēšanā jo īpaši vērtē iespējamas izmaiņas Aģentūras uzdevumu apjomā vai būtībā un to finanšu ietekmi. Tajā pievēršas tam, kā tiek piemērota Aģentūras politika attiecībā uz interešu konfliktu, un tajā arī tiek atspoguļoti apstākļi, kas varētu būt ierobežojuši Drošības akreditācijas padomes neatkarību un autonomiju.

2. Komisija ziņojumu par novērtējumu un savus secinājumus iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Aģentūras Administratīvajai padomei un Drošības akreditācijas padomei. Izvērtēšanas rezultāti tiek publiskoti.

3. Katrā otrajā izvērtēšanas reizē tiek veikta Aģentūras bilances pārbaude attiecībā uz tās mērķiem un uzdevumiem. Ja Komisija uzskata, ka Aģentūras pastāvēšana vairs neatbilst tai noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, tā vajadzības gadījumā var ierosināt atcelt šo regulu.

4. Pēc Administratīvās padomes vai Komisijas lūguma var veikt ārējas revīzijas par Aģentūras darbības rādītājiem.”

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2014. gada 16. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS

(1) OV C 198, 10.7.2013., 67. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2014. gada 12. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 14. aprīļa lēmums.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1285/2013 (2013. gada 11. decembris) par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 876/2002 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008 (OV L 347, 20.12.2013., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 912/2010 (2010. gada 22. septembris), ar ko izveido Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūru, atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008 (OV L 276, 20.10.2010., 11. lpp.).

(5) Padomes Vienotā rīcība 2004/552/KĀDP (2004. gada 12. jūlijs) par Eiropas Pavadoņu radionavigācijas sistēmas darbības aspektiem, kas ietekmē Eiropas Savienības drošību (OV L 246, 20.7.2004., 30. lpp.).

(6) Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1104/2011/ES (2011. gada 25. oktobris) par noteikumiem par piekļuvi publiskajam regulētajam pakalpojumam, ko sniedz globālā navigācijas satelītu sistēma, kura izveidota saskaņā ar Galileo programmu (OV L 287, 4.11.2011., 1. lpp.).

(8) OV L 15, 20.1.2014., 1. lpp.

(9) OV L 283, 29.10.2010., 12. lpp.

(10) Ar dalībvalstu valdību pārstāvju kopēju vienošanos pieņemtais Lēmums 2010/803/ES (2010. gada 10. decembris), ar ko nosaka Eiropas GNSS aģentūras atrašanās vietu (OV L 342, 28.12.2010., 15. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

20.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/93

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 513/2014

(2014. gada 16. aprīlis),

ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai un atceļ Padomes Lēmumu 2007/125/TI

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 82. panta 1. punktu, 84. pantu un 87. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Savienības mērķi nodrošināt augsta līmeņa drošību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 67. panta 3. punktu būtu jāsasniedz, inter alia, veicot pasākumus noziedzības novēršanai un apkarošanai, kā arī veicot pasākumus koordinācijai un sadarbībai starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un citām valsts iestādēm, tostarp ar Eiropolu vai citām attiecīgajām Savienības struktūrām, un ar attiecīgām trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām.

(2)

Lai sasniegtu šo mērķi, Savienības līmenī būtu jāveic pastiprinātas darbības, lai aizsargātu cilvēkus un preces no augošajiem transnacionālajiem draudiem un atbalstītu darbu, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes. Terorisms, organizētā noziedzība, pārrobežu noziedzība, narkotiku pārvadāšana, korupcija, kibernoziegumi, cilvēku un ieroču tirdzniecība, inter alia, turpina apdraudēt Savienības iekšējo drošību.

(3)

Eiropas Savienības Iekšējās drošības stratēģija (“iekšējās drošības stratēģija”), ko Padome pieņēma 2010. gada februārī, ir kopīga darba kārtība šo kopīgo drošības problēmu risināšanai. Komisijas 2010. gada 22. novembra paziņojums ar nosaukumu “ES iekšējās drošības stratēģija darbībā – pieci soļi pretim drošākai Eiropai” izsaka šīs stratēģijas principus un pamatnostādnes konkrētās darbībās, izvirzot piecus stratēģiskus mērķus – sagraut starptautisko noziedznieku tīklus; novērst terorismu un risināt jautājumus saistībā ar vardarbīgu radikalizēšanos un vervēšanu; uzlabot pilsoņu un uzņēmumu drošību kibertelpā; stiprināt drošību, izmantojot robežu pārvaldību, un palielināt Eiropas izturētspēju krīžu un katastrofu gadījumos.

(4)

Dalībvalstu solidaritātei, skaidrībai par uzdevumu sadali, pamattiesību un brīvību ievērošanai un tiesiskumam, stingrai virzībai uz globālo perspektīvu un saikni un nepieciešamajai saskanībai ar ārējo drošību vajadzētu būt galvenajiem principiem, kas dod ievirzi Iekšējās drošības stratēģijas īstenošanā.

(5)	Lai veicinātu iekšējās drošības stratēģijas īstenošanu un garantētu, ka tā kļūst par ikdienas darba realitāti, Savienībai dalībvalstīm būtu jāsniedz atbilstīgs finansiālais atbalsts, izveidojot un pārvaldot Iekšējās drošības fondu (“Fonds”).

(6)	Fonda darbībā būtu jāatspoguļo nepieciešamība nodrošināt lielāku elastību un vienkāršošanu, vienlaikus ievērojot prasības paredzamības ziņā un nodrošinot taisnīgu un pārredzamu resursu sadali, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos vispārīgos un konkrētos mērķus.

(7)	Fonda īstenošanas pamatprincipi ir pasākumu efektivitāte un līdzekļu tērēšanas kvalitāte. Turklāt fonda īstenošanai būtu jānotiek arī iespējami efektīvākā un lietotājiem draudzīgākā veidā.

(8)

Taupības apstākļos attiecībā uz Savienības politikas virzieniem ekonomisko problēmu pārvarēšana prasa atjaunot elastīgumu, veikt novatoriskus organizatoriskos pasākumus, labāk izmantot pašreizējās struktūras un īstenot koordināciju starp Savienības iestādēm, aģentūrām un valsts iestādēm un ar trešām valstīm.

(9)	Nepieciešams maksimāli palielināt Savienības finansējuma ietekmi, mobilizējot, apvienojot un veicinot publiskos un privātos finanšu resursus.

(10)

Padomes 2010. gada 8. un 9. novembrī ieviestā ES politikas cikla mērķis ir saskaņoti un metodiski novērst visbūtiskākos smagos un organizētos kriminālos apdraudējumus Savienībai, optimāli sadarbojoties attiecīgajiem dienestiem. Lai atbalstītu šā daudzgadu cikla efektīvu īstenošanu, ar instrumenta, kas izveidots ar šo regulu (“Instruments”), sniegto finansējumu būtu jāizmanto visas iespējamās īstenošanas metodes, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (4), tostarp attiecīgā gadījumā ar netiešu pārvaldību, lai nodrošinātu, ka darbības un projekti tiek īstenoti laikus un efektīvi.

(11)

LESD V sadaļas juridisko īpatnību dēļ nav iespējams Fondu izveidot kā vienotu finanšu instrumentu. Tādēļ Fonds būtu jāveido kā visaptveroša Savienības finansiālā atbalsta sistēma iekšējās drošības jomā, ietverot Instrumentu un finansiālā atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 515/2014 (5). Minētā visaptverošā sistēma būtu jāpapildina ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 514/2014 (6).

(12)	Pārrobežu noziedzību, piemēram, cilvēku tirdzniecību un kriminālo organizāciju īstenotu nelegālās imigrācijas izmantošanu, var efektīvi apkarot ar policijas sadarbību.

(13)

Vispārējie resursi, kas atvēlēti šai regulai un Regulai (ES) Nr. 515/2014, kopā paredz finansējumu visam Fonda darbības laikposmam, kam jābūt galvenajai atsauces summai Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma (2013. gada 2. decembris) par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (7) 17. punkta nozīmē.

(14)

Eiropas Parlamenta 2013. gada 23. oktobra Rezolūcijā par organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir atzīts, ka cīņa pret organizēto noziedzību ir Eiropas mēroga problēmuzdevums, un tiek prasīts palielināt sadarbību starp dalībvalstīm tiesībaizsardzības jomā, jo organizētās noziedzības efektīva apkarošana ir īpaši būtiska, lai aizsargātu likumīgo ekonomiku no tipiskām kriminālām darbībām, piemēram, noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizēšanas.

(15)

Fonda vispārējā sistēmā finansiālajai palīdzībai, ko sniedz saskaņā ar Instrumentu, būtu jāatbalsta policijas sadarbība, informācijas apmaiņa un piekļuve informācijai, noziedzības novēršana, pārrobežu noziedzības, smagu noziegumu un organizētās noziedzības, tostarp terorisma, korupcijas, narkotiku kontrabandas, cilvēku un ieroču tirdzniecības, nelegālās imigrācijas izmantošanas, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu seksuālas izmantošanas attēlu un bērnu pornogrāfijas izplatīšanas, kibernoziedzības, noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana, cilvēku un kritiskās infrastruktūras aizsardzība pret negadījumiem, kas saistīti ar drošību, kā arī efektīva ar drošību saistītu risku un krīžu pārvaldība, ņemot vērā kopīgās Savienības politikas (stratēģijas, politikas ciklus, programmas un rīcības plānus), tiesību aktus un praktisko sadarbību.

(16)

Finanšu palīdzībai šajās jomās jo īpaši būtu jāatbalsta pasākumi, kas veicina kopīgas pārrobežu operācijas, piekļuvi informācijai un informācijas apmaiņu, paraugprakses apmaiņu, vieglāku un drošu saziņu un koordināciju, darbinieku mācības un apmaiņas, analītiskas, uzraudzības un novērtēšanas darbības, vispusīgus draudu un riska novērtējumus saskaņā ar LESD noteiktajām pilnvarām, informētības paaugstināšanas darbības, jaunu tehnoloģiju testēšanu un validāciju, kriminālistikas pētījumus, savstarpēji savietojama aprīkojuma iegādi un sadarbību starp dalībvalstīm un attiecīgajām Savienības struktūrām, tostarp Eiropolu. Ar finanšu palīdzību šajās jomās būtu jāatbalsta vienīgi tādi pasākumi, kas atbilst Savienības prioritātēm un iniciatīvām, kuras ir noteiktas Savienības līmenī, īpaši tām, kuras ir atbalstījis Eiropas Parlaments un Padome.

(17)

Saistībā ar plašo Savienības narkotiku apkarošanas stratēģiju, ar ko tiek atbalstīta līdzsvarota pieeja, kuras pamatā ir vienlaicīga piedāvājuma un pieprasījuma ierobežošana, ar šo instrumentu sniegtajai finanšu palīdzībai būtu jāatbalsta visas darbības, kuru mērķis ir nepieļaut un apkarot narkotiku kontrabandu (piedāvājuma ierobežošana), un jo īpaši pasākumi, kuru mērķis ir nelegālu narkotiku ražošanas, izgatavošanas, iegūšanas, tirdzniecības, transportēšanas, importa un eksporta apkarošana, tostarp cīņa pret narkotiku glabāšanu un iegādi, lai iesaistītos narkotiku kontrabandas darbībās.

(18)

Pasākumi trešās valstīs un saistībā ar tām, kurus atbalsta no Instrumenta, būtu jāpieņem sinerģijā un saskaņā ar citām darbībām ārpus Savienības, kuras atbalsta no Savienības ģeogrāfiskajiem un tematiskajiem ārējās palīdzības instrumentiem. Īstenojot šādas darbības, jo īpaši būtu jācenšas panākt pilnīgu atbilstību Savienības ārējās darbības un ārlietu politikas principiem un vispārīgajiem mērķiem saistībā ar attiecīgo valsti vai reģionu, demokrātiskajiem principiem un vērtībām, pamatbrīvībām un tiesībām, ievērojot tiesiskumu un trešo valstu suverenitāti. Pasākumi nebūtu jāparedz, lai atbalstītu tieši uz attīstību orientētas darbības, un vajadzības gadījumā tiem būtu jāpapildina finansiālā palīdzība, kas sniegta no ārējās palīdzības instrumentiem. Tiks mēģināts rast saskanīgumu arī ar Savienības humānās palīdzības politiku, jo īpaši saistībā ar ārkārtas pasākumu īstenošanu.

(19)	Instruments būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot tiesības un principus, kas paredzēti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un Savienības starptautiskās saistības.

(20)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantu instrumentam būtu jāatbalsta darbības, kas nodrošina aizsardzību bērniem pret vardarbību, ļaunprātīgu izmantošanu un nolaidīgu izturēšanos. Ar šo instrumentu būtu arī jānodrošina aizsardzības pasākumi un palīdzība bērniem lieciniekiem un cietušajiem, kā arī īpaša aizsardzība un atbalsts nepavadītiem bērniem vai bērniem, kam citādi vajadzīga aizbildnība.

(21)

Ar Instrumentu būtu jāpapildina darbības, kas tiek veiktas, lai attīstītu sadarbību starp Eiropolu vai citām attiecīgajām Savienības struktūrām un dalībvalstīm nolūkā īstenot Instrumenta mērķus policijas sadarbības, noziedzības novēršanas un apkarošanas un krīžu pārvarēšanas jomā. Tas cita starpā nozīmē, ka, izstrādājot savas valsts programmas, dalībvalstīm būtu jāņem vērā Eiropola izveidotā informācijas datubāze, analītiskie līdzekļi un darbības un tehniskās pamatnostādnes, jo īpaši Eiropola informācijas sistēma (EIS), Eiropola drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogramma (SIENA) un ES smagas un organizētas noziedzības draudu izvērtējums (SOCTA).

(22)

Lai garantētu Fonda vienotu īstenošanu, Savienības budžeta līdzekļi, kas piešķirti Instrumentam, būtu jāizmanto tiešā un netiešā pārvaldībā attiecībā uz darbībām, kas Savienībai ir īpaši svarīgas (“Savienības darbības”), ārkārtas palīdzību un tehnisko palīdzību un dalītā pārvaldībā attiecībā uz valstu programmām un pasākumiem, kuriem ir vajadzīgs administratīvs elastīgums.

(23)	Ja līdzekļi tiek izmantoti dalītas pārvaldības režīmā, ir jānodrošina, lai dalībvalstu programmas atbilstu Savienības prioritātēm un mērķiem.

(24)

Resursi, kas piešķirti dalībvalstīm izmantošanai valstu programmu ietvaros, būtu jānosaka šajā regulā un jāsadala, pamatojoties uz skaidriem, objektīviem un izmērāmiem kritērijiem. Minētajiem kritērijiem būtu jāattiecas uz sabiedrisko labumu, kas dalībvalstīm jāizsargā, un valstu finansiālo spēju līmeni, lai varētu nodrošināt augsta līmeņa iekšējo drošību, piemēram, tādiem kritērijiem kā iedzīvotāju skaits valstī, teritorijas lielums un šo valstu iekšzemes kopprodukts. Turklāt, tā kā 2013. gada SOCTA ir norādīta jūras ostu un lidostu dominējošā nozīme kā kriminālu organizāciju izmantotiem cilvēku tirdzniecības un nelikumīgu preču ievešanas punktiem, konkrētas vājās vietas, ko šajos ārējos robežpunktos rada noziedzības maršruti, būtu jāņem vērā dalībvalstu darbībām pieejamo resursu sadalē, izmantojot kritērijus, kuri ir saistīti ar pasažieru skaitu un kravas svaru, kas pārvadāts caur starptautiskajām lidostām un ostām.

(25)

Lai stiprinātu solidaritāti un kopīgo atbildību par kopīgajām Savienības politikām, stratēģijām un programmām, dalībvalstis ir jāmudina izmantot daļu no kopējiem resursiem, kas pieejami valstu programmām, lai risinātu šīs regulas I pielikumā minētās stratēģiskās Savienības prioritātes. Projektiem, kas palīdz īstenot minētās prioritātes, Savienības finansējums kopējām atbilstīgajām izmaksām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 514/2014 būtu jāpalielina līdz 90 %.

(26)

Maksimālajam resursu apjomam, kas paliek Savienības rīcībā, vajadzētu papildināt to resursu apjomu, kas piešķirti dalībvalstīm valsts programmu īstenošanai. Tas nodrošinās to, ka Savienība attiecīgajā budžeta gadā varētu atbalstīt pasākumus, kas Savienībai ir īpaši svarīgi, piemēram, pētījumus, jaunu tehnoloģiju testēšanu un validēšanu, transnacionālus projektus, tīklu veidošanu un paraugprakses apmaiņu, attiecīgo Savienības tiesību aktu un Savienības politiku īstenošanas uzraudzību, kā arī pasākumus trešās valstīs un saistībā ar tām. Atbalstītajām darbībām būtu jāatbilst prioritātēm, kas noteiktas attiecīgās Savienības stratēģijās, programmās, rīcības plānos un riska un apdraudējuma novērtējumos.

(27)

Lai veicinātu Instrumenta vispārējā mērķa īstenošanu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to valstu programmās tiek iekļautas darbības visu Instrumenta konkrēto mērķu īstenošanai un ka resursu sadalījums starp mērķiem ir samērīgs ar problēmām un vajadzībām, un nodrošina, ka mērķus ir iespējams sasniegt. Ja ar valsts programmu netiek strādāts pie kāda no konkrēto mērķu īstenošanas vai piešķīrums ir zemāks par minimālo procentuālo daļu, kas noteikta šajā regulā, attiecīgajai dalībvalstij būtu jānodrošina pamatojums programmā.

(28)	Lai stiprinātu Savienības spējas tūlītēji reaģēt uz negadījumiem, kas saistīti ar drošību vai jauniem apdraudējumiem Savienībai, vajadzētu būt iespējamam sniegt ārkārtas palīdzību saskaņā ar sistēmu, kas paredzēta Regulā (ES) Nr. 514/2014.

(29)

Savienības budžeta finansējums būtu jākoncentrē uz pasākumiem, kur Savienības iejaukšanās var nodrošināt pievienotu vērtību, salīdzinot ar dalībvalstu atsevišķo rīcību. Tā kā Savienība labāk nekā dalībvalstis spēj rīkoties pārrobežu situācijās un nodrošināt platformu kopīgām metodēm, saskaņā ar šo regulu atbilstīgiem pasākumiem jo īpaši būtu jāstiprina valstu un Savienības spējas, kā arī pārrobežu sadarbība un koordinācija, tīklu veidošana, savstarpēja uzticība un informācijas un paraugprakses apmaiņa.

(30)

Lai papildinātu vai grozītu šīs regulas noteikumus par Savienības stratēģisko prioritāšu noteikšanu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz šajā regulā uzskaitīto Savienības priorotāšu grozīšanu, pievienošanu vai svītrošanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu janodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(31)	Piemērojot šo regulu, tostarp sagatavojot deleģētos aktus, Komisijai būtu jāapspriežas ar ekspertiem no visām dalībvalstīm.

(32)

Komisijai būtu jāuzrauga Instrumenta īstenošana saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (ES) Nr. 514/2014 noteikumiem, izmantojot pamatrādītājus rezultātu un ietekmes vērtēšanai. Rādītājiem, tostarp attiecīgajai bāzes situācijai, vajadzētu būt obligātam pamatam, pēc kura tiek vērtēts, cik lielā mērā ir sasniegti Instrumenta mērķi.

(33)	Lai novērtētu Fonda sasniegumus, būtu jāizveido kopēji rādītāji saistībā ar katru konkrēto Instrumenta mērķi. Tas, ka konkrēto mērķu sasniegumi tiek novērtēti, izmantojot kopējos rādītājus, nenozīmē, ka ir obligāta ar minētajiem rādītājiem saistīto darbību īstenošana.

(34)	Padomes Lēmums 2007/125/TI (8) būtu jāatceļ saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem pārejas noteikumiem.

(35)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, tiesībaizsardzības iestāžu koordinācijas un sadarbības pastiprināšanu, noziedzības novēršanu un apkarošanu, cilvēku un kritisko infrastruktūru aizsardzību pret negadījumiem, kas saistīti ar drošību, un labāku dalībvalstu un Savienības spēju efektīvi pārvaldīt ar drošību saistītus riskus un krīzes, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai.

(36)	Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(37)	Saskaņā ar 3. pantu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurš pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

(38)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro.

(39)	Ir lietderīgi saskaņot šīs regulas piemērošanas laikposmu ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (9) piemērošanas laikposmu. Tādēļ šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Mērķis un darbības joma

1. Ar šo regulu izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai (“Instruments”) kā daļu no Iekšējās drošības fonda (“Fonds”).

Kopā ar Regulu (ES) Nr. 515/2014, ar šo regulu izveido Fondu laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

2. Šī regula nosaka:

a)	mērķus, atbilstīgos pasākumus un stratēģiskās prioritātes finansiālā atbalsta saņemšanai saskaņā ar šo Instrumentu;

b)	vispārīgo sistēmu atbilstīgo pasākumu īstenošanai;

c)	resursus, kas saskaņā ar šo instrumentu pieejami no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, un to sadales kārtību;

3. Ar šo regulu paredz Regulas (ES) Nr. 514/2014 noteikumu piemērošanas kārtību.

4. Instrumentu nepiemēro jautājumiem, uz kuriem attiecas Tiesiskuma programma, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1382/2013 (10). Tomēr Instruments var attiekties uz darbībām, kuru mērķis ir veicināt sadarbību starp tiesu iestādēm un tiesībaizsardzības iestādēm.

5. Sinerģijas, konsekvence un papildināmība tiek panākta ar citiem attiecīgajiem Savienības finanšu instrumentiem, piemēram, Savienības Civilās aizsardzības mehānismu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES (11), “Apvārsni 2020”, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (12), Savienības rīcības trešo daudzgadu programmu veselības jomā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 282/2014 (13), Eiropas Savienības Solidaritātes fondu un ārējās palīdzības instrumentiem, proti, Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA II), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 231/2014 (14), Eiropas kaimiņattiecību instruments, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 232/2014 (15), instruments sadarbībai attīstības jomā, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 233/2014 (16), Partnerības instruments sadarbībai ar trešām valstīm, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 234/2014 (17), Eiropas instruments demokrātijai un cilvēktiesībām visā pasaulē, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 235/2014 (18), un stabilitātes un miera veicināšanas instruments, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 230/2014 (19). Saskaņā ar šo regulu finansētas darbības nesaņem citu Savienības finanšu instrumentu finansējumu tam pašam mērķim.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“policijas sadarbība” ir konkrēti sadarbības pasākumi un veidi, iesaistot visas kompetentās dalībvalstu iestādes, kā minēts LESD 87. pantā;

“piekļuve informācijai un informācijas apmaiņa” ir tādas informācijas droša vākšana, glabāšana, apstrāde, analīze un apmaiņa, kas ir svarīga tiesībaizsardzības iestādēm, kā minēts LESD 87. pantā, noziedzīgu nodarījumu, jo īpaši pārrobežu un smagu noziegumu un organizētās noziedzības novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem;

c)	“noziedzības novēršana” ir visi pasākumi, kuru mērķis ir samazināt vai citādi sekmēt to, ka mazinās noziedzība un iedzīvotāju nedrošības sajūta, kā minēts Padomes Lēmuma 2009/902/TI (20) 2. panta 2. punktā;

d)	“organizētā noziedzība” ir sodāma darbība, kas saistīta ar līdzdalību kriminālā organizācijā, kā noteikts Padomes Pamatlēmumā 2008/841/TI (21);

e)	“terorisms” ir jebkādas tīšas darbības un noziedzīgi nodarījumi, kā noteikts Padomes Pamatlēmumā 2002/475/TI (22);

f)	“riska un krīzes pārvaldība” ir jebkurš pasākums, kas attiecas uz terorisma, organizētās noziedzības un citu ar drošību saistītu risku novērtēšanu un novēršanu, gatavību tiem un seku pārvaldību;

g)	“novēršana un gatavība” ir jebkurš pasākums ar mērķi novērst un/vai samazināt riskus saistībā ar iespējamiem teroristu uzbrukumiem vai citiem ar drošību saistītiem negadījumiem;

h)	“seku pārvaldība” ir valsts un/vai Savienības līmenī veiktu darbību efektīva koordinācija, reaģējot uz teroristu uzbrukumiem vai citiem ar drošību saistītiem negadījumiem vai mazinot seku radīto ietekmi;

“kritiskā infrastruktūra” ir objekti, tīkls, sistēma vai tās daļas, kuras ir būtiskas, lai nodrošinātu svarīgu sabiedrisko funkciju darbību, cilvēku veselības aizsardzību, drošumu, drošību, cilvēku ekonomisko vai sociālo labklājību, un kuru darbības traucējumi, pārkāpumi vai iznīcināšana būtiski ietekmētu dalībvalsti vai Savienību, jo tās nespētu turpmāk nodrošināt minēto funkciju īstenošanu;

j)	“ārkārtas situācija” ir jebkurš ar drošību saistīts negadījums vai jauns apdraudējums, kam ir vai var būt būtiska nelabvēlīga ietekme uz cilvēku drošību vienā vai vairākās dalībvalstīs.

3. pants

Mērķi

1. Instrumenta vispārīgais mērķis ir veicināt augsta drošības līmeņa nodrošināšanu Savienībā.

2. Ievērojot 1. punktā norādīto vispārīgo mērķi, saskaņā ar prioritātēm, kas noteiktas attiecīgajās Savienības stratēģijās, politikas ciklos, programmās un apdraudējumu un risku novērtējumos, ar Instrumentu veicina šādu konkrēto mērķu sasniegšanu:

novērst noziegumus un apkarot pārrobežu un smagus noziegumus un organizēto noziedzību, tostarp terorismu, un pastiprināt koordināciju un sadarbību starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un citām valsts iestādēm, tostarp ar Eiropolu vai citām attiecīgajām Savienības struktūrām, un ar attiecīgām trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām;

b)	palielināt dalībvalstu un Savienības spēju efektīvi pārvaldīt ar drošību saistītus riskus un krīzes un sagatavoties cilvēku un kritiskās infrastruktūras aizsardzībai pret teroristu uzbrukumiem un citiem ar drošību saistītiem negadījumiem.

Instrumenta konkrēto mērķu sasniegšanu vērtē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 55. panta 2. punktu, izmantojot šīs regulas II pielikumā iekļautos kopējos rādītājus un valsts programmās iekļautos konkrēto programmu rādītājus.

3. Lai sasniegtu 1. un 2. punktā minētos mērķus, ar Instrumentu palīdz īstenot šādus darbības mērķus:

veicināt un attīstīt pasākumus, kas palielina dalībvalstu spēju novērst noziedzību un apkarot pārrobežu un smagus noziegumus un organizēto noziedzību, tostarp terorismu, jo īpaši, izmantojot publiskā un privātā sektora partnerības, informācijas un paraugprakses apmaiņu, piekļuvi informācijai, savstarpēji savietojamas tehnoloģijas, salīdzināmu statistiku, lietišķo kriminālistiku, saziņu ar sabiedrību un informētības palielināšanu;

veicināt un attīstīt administratīvo un operatīvo koordināciju, sadarbību, savstarpēju sapratni un informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, citām valsts iestādēm, Eiropolu vai citām attiecīgām Savienības iestādēm un vajadzības gadījumā ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām;

veicināt un attīstīt mācību programmas, tostarp attiecībā uz tehniskajām un profesionālajām iemaņām un zināšanām par pienākumiem saistībā ar cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, lai īstenotu Eiropas izglītības un mācību politiku, tostarp, izmantojot īpašas Savienības apmaiņas programmas tiesību aizsardzības jomā, lai veicinātu patiesu Eiropas juridisko un tiesībaizsardzības iestāžu kultūru;

veicināt un attīstīt pasākumus, aizsardzību, mehānismus un paraugpraksi noziedzīgu nodarījumu laicīgai atklāšanai, liecinieku un cietušo aizsardzībai un atbalstam, tostarp terorismā cietušajiem un jo īpaši bērniem lieciniekiem un cietušajiem, sevišķi nepavadītiem bērniem vai bērniem, kam citādi vajadzīga aizbildnība;

pasākumus, kas pastiprina dalībvalstu administratīvo un operatīvo spēju aizsargāt kritisko infrastruktūru visās saimnieciskās darbības nozarēs, arī ar publiskā un privātā sektora partnerības palīdzību un uzlabotu koordināciju, sadarbību, kompetences un pieredzes apmaiņu un izplatīšanu Savienībā un ar attiecīgām trešām valstīm;

drošas saites un efektīvu koordināciju starp esošajiem nozares dalībniekiem agrīnās brīdināšanas un krīzes sadarbības jomā Savienības un valstu līmenī, tostarp situāciju centriem, lai varētu ātri sagatavot visaptverošus un precīzus pārskatus par krīzes situācijām, koordinēt risinājuma pasākumus un dalīties ar atklātu, privileģētu un klasificētu informāciju;

pasākumus, kas stiprina dalībvalstu un Savienības administratīvo un operatīvo spēju sagatavot visaptverošus apdraudējuma un riska novērtējumus, kas ir uz pierādījumiem balstīti un atbilst Savienības prioritātēm un iniciatīvām, kuri ir noteikti Savienības līmenī un kurus ir atbalstījis Eiropas Parlaments un Padome, lai Savienība varētu izstrādāt integrētas metodes, pamatojoties uz kopīgiem un vienādiem novērtējumiem krīzes situācijās un sekmētu savstarpēju izpratni par dalībvalstu un partnervalstu dažādām apdraudējuma līmeņu definīcijām.

4. Ar Instrumentu veicina arī tehniskās palīdzības finansēšanu pēc dalībvalstu un Komisijas iniciatīvas.

5. Saskaņā ar Instrumentu finansētās darbības īsteno, pilnībā ievērojot pamattiesības un cilvēka cieņas neaizskaramību. Jo īpaši darbības atbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartas noteikumiem, Savienības datu aizsardzības tiesību aktiem un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (ECHR).

Dalībvalstis, īstenojot darbības, jo īpaši iespēju robežās pievērš pastiprinātu uzmanību neaizsargātu personu, sevišķi bērnu un nepavadītu nepilngadīgo, atbalstam un aizsardzībai.

4. pants

Atbilstīgie pasākumi saskaņā ar valstu programmām

1. Ievērojot šīs regulas 3. pantā minētos mērķus un ņemot vērā saskaņotos secinājumus pēc politiskā dialoga, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 514/2014 13. pantā un saskaņā ar šīs regulas 7. pantā minētās valsts programmas mērķiem, ar Instrumentu atbalsta darbības dalībvalstīs un jo īpaši šajā sarakstā minētās:

darbības, kas uzlabo policijas sadarbību un koordināciju starp tiesībaizsardzības iestādēm, tostarp ar un starp attiecīgajām Savienības struktūrām, jo īpaši Eiropolu un Eiropas Tiesu sadarbības vienību, kopīgas izmeklēšanas grupas un jebkura cita veida kopīgas pārrobežu darbības, piekļuvi informācijai un informācijas apmaiņu, un savietojamas tehnoloģijas;

projektus, ar kuriem veicina tīklu veidošanu, publiskā un privātā sektora partnerības, savstarpēju uzticēšanos, sapratni un mācīšanos, ekspertīzes, pieredzes un paraugprakses apzināšanu, apmaiņu un izplatīšanu, informācijas apmaiņu, kopīgu situācijas izpratni un prognozēšanu, ārkārtas rīcības plānošanu un savietojamību;

c)	analītiskas, uzraudzības un novērtēšanas darbības, tostarp pētījumus un apdraudējuma, riska un ietekmes novērtējumus, kas ir uz pierādījumiem balstīti un atbilst Savienības līmenī noteiktām prioritātēm un iniciatīvām, jo īpaši tām, kuras atbalstījis Eiropas Parlaments un Padome;

d)	informēšanas, izplatīšanas un komunikācijas pasākumus;

Savienības IT sistēmu un valstu IT sistēmu, kas veicina šajā regulā noteikto mērķu īstenošanu, iegādi, uzturēšanu un/vai IT sistēmu un tehniskā aprīkojuma turpmāku atjaunināšanu, tostarp sistēmu pārbaudes atbilstību, drošas iekārtas, infrastruktūras, ar tām saistītas ēkas un sistēmas, jo īpaši informācijas un sakaru sistēmas (IST) un to komponentes, tostarp Eiropas līmeņa sadarbībai kiberdrošības un kibernoziedzības jomā jo īpaši ar Eiropas kibernoziegumu centru;

f)	attiecīgo iestāžu darbinieku un ekspertu apmaiņu, mācības un izglītošanu, tostarp valodas mācības un kopīgus vingrinājumus vai programmas;

g)	pasākumus, kas izvērš, pārsūta, pārbauda un apstiprina jaunu metodiku vai tehnoloģiju, tostarp izmēģinājuma projektus un turpmākos pasākumus Eiropas Savienības finansētajiem izpētes projektiem drošības jomā.

2. Ievērojot 3. pantā minētos mērķus, ar Instrumentu var arī atbalstīt šādus pasākumus, kas attiecas uz trešām valstīm un notiek trešās valstīs:

a)	darbības, kas uzlabo policijas sadarbību un koordināciju starp tiesībaizsardzības iestādēm, tostarp kopīgas izmeklēšanas grupas un jebkura cita veida kopīgas pārrobežu darbības, piekļuvi informācijai un informācijas apmaiņu, un savietojamas tehnoloģijas;

b)	tīklu veidošanu, savstarpēju uzticēšanos, sapratni un mācīšanos, īpašu zināšanu, pieredzes un paraugprakses apzināšanu, apmaiņu un izplatīšanu, informācijas apmaiņu, kopīgu situācijas izpratni un prognozēšanu, ārkārtas rīcības plānošanu un savietojamību;

c)	attiecīgo iestāžu darbinieku un ekspertu apmaiņu, mācības un izglītošanu.

Komisija un dalībvalstis kopā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu nodrošina koordināciju attiecībā uz darbībām trešās valstīs un saistībā ar trešām valstīm, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 514/2014 3. panta 5. punktā.

II NODAĻA

FINANŠU UN ĪSTENOŠANAS SISTĒMA

5. pants

Kopējie resursi un īstenošana

1. Kopējie resursi Instrumenta īstenošanai ir EUR 1 004 miljoni pašreizējās cenās.

2. Ikgadējās apropriācijas Eiropas Parlaments un Padome apstiprina, ievērojot daudzgadu finanšu shēmu.

3. Kopējos resursus izmanto šādiem pasākumiem:

a)	valstu programmām saskaņā ar 7. pantu;

b)	Savienības pasākumiem saskaņā ar 8. pantu;

c)	tehniskajai palīdzībai saskaņā ar 9. pantu;

d)	ārkārtas palīdzībai saskaņā ar 10. pantu.

4. Instrumentam piešķirtā budžeta izpildi nodrošina, īstenojot tiešu vai netiešu pārvaldību, ja tie ir šīs regulas 8. pantā minētie Savienības pasākumi, šīs regulas 9. pantā minētā tehniskā palīdzība un šīs regulas 10. pantā minētā ārkārtas palīdzība saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 attiecīgi 58. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu.

Budžets, kas piešķirts šīs regulas 7. pantā minētajām valstu programmām, tiek īstenots saskaņā ar dalītu pārvaldību saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

5. Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes prerogatīvas, kopējos resursus izmanto šādi:

a)	EUR 662 miljoni valstu programmām dalībvalstīs;

b)	EUR 342 miljoni Savienības darbībām, ārkārtas palīdzībai un tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas.

6. Katra dalībvalsts III pielikumā norādītajām valstu programmām piešķir šādas summas:

a)	vismaz 20 % darbībām saistībā ar 3. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi; un

b)	vismaz 10 % darbībām saistībā ar 3. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi.

Dalībvalstis var nepiemērot šo minimālo procentuālo daļu ar noteikumu, ka valsts programmās tiek ietverts paskaidrojums par to, kādēļ resursu piešķiršana zemāk par minēto līmeni nekavēs attiecīgā mērķa sasniegšanu. Minēto paskaidrojumu novērtēs Komisija, ņemot vērā valsts programmu apstiprināšanu, kā minēts 7. panta 2. punktā.

7. Kopā ar kopējiem resursiem, kas atvēlēti Regulai (ES) Nr. 515/2014, kopējie resursi, kas saskaņā ar šā panta 1. punktu ir pieejami Instrumentam, veido Fonda finansējumu un ir galvenā atsauces summa Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 17. punkta nozīmē.

6. pants

Resursi atbilstīgām darbībām dalībvalstīs

1. EUR 662 miljoni dalībvalstīm piešķir šādi:

a)	30 % proporcionāli valsts kopējam iedzīvotāju skaitam;

b)	10 % proporcionāli valsts teritorijas lielumam;

c)	15 % proporcionāli pasažieru skaitam un 10 % proporcionāli kravas tonnām, kas pārvadātas caur valsts starptautiskajām lidostām un jūras ostām;

d)	35 % apgriezti proporcionāli valsts iekšzemes kopproduktam (pirktspējas standartam uz vienu iedzīvotāju).

2. Atsauces skaitļi par 1. punktā minētiem datiem ir jaunākie statistikas dati, ko apkopojusi Komisija (Eurostat), pamatojoties uz datiem, kurus iesniegušas dalībvalstis saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Atsauces datums ir 2013. gada 30. jūnijs. Piešķīrumi, kas aprēķināti valstu programmām, pamatojoties uz 1. punktā minētajiem kritērijiem, ir izklāstīti III pielikumā.

7. pants

Valstu programmas

1. Valsts programmu, kas jāsagatavo saskaņā ar Instrumentu, un tās programmas, kas jāsagatavo saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 515/2014, piedāvā Komisijai kā vienu vienotu valsts programmu attiecībā uz Fondu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. pantu.

2. Valstu programmās, kuras jāizvērtē un jāapstiprina Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. pantu, dalībvalstis atbilstīgi šīs regulas 3. pantā minētajiem mērķiem īpaši koncentrējas uz šīs regulas I pielikumā uzskaitītajām Savienības stratēģiskajām prioritātēm, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 514/2014 13. pantā minētā dialoga iznākumu. Dalībvalstis izmanto ne vairāk par 8 % no to kopējā piešķīruma saskaņā ar valsts programmu Savienības IT sistēmu un valstu IT sistēmu uzturēšanai, kuras veicina šīs regulas mērķu sasniegšanu, un ne vairāk par 8 % darbībām saistībā ar trešām valstīm vai trešās valstīs, kuras īsteno šīs regulas I pielikumā uzskaitītās Savienības stratēģiskās prioritātes.

3. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 11. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu, pievienotu vai svītrotu Savienības stratēģiskās prioritātes, kas uzskaitītas šīs regulas I pielikumā.

8. pants

Savienības darbības

1. Pēc Komisijas iniciatīvas Instrumentu var izmantot, lai finansētu transnacionālas darbības vai tādas darbības, kas īpaši interesē Savienību (“Savienības darbības”) saistībā ar vispārīgajiem, konkrētajiem un darbības mērķiem, kuri minēti 3. pantā.

2. Lai Savienības darbības būtu atbilstīgas finansēšanai, tām ir jāsaskan ar prioritātēm un iniciatīvām, kas noteiktas Savienības līmenī, jo īpaši ar tām, kuras atbalstījis Eiropas Parlaments un Padome, attiecīgās Savienības stratēģijās, politikas ciklos, programmās, apdraudējuma un riska novērtējumos, un jo īpaši jāatbalsta:

a)	sagatavošanas, uzraudzības, administratīvos un tehniskos pasākumus un novērtēšanas mehānisma izveidi, kurš nepieciešams policijas sadarbības, noziedzības novēršanas un apkarošanas un krīžu pārvarēšanas politiku īstenošanai;

b)	transnacionāli projekti, kuros piedalās divas vai vairākas dalībvalstis vai vismaz viena dalībvalsts un viena trešā valsts;

analītiski, uzraudzības un novērtēšanas pasākumi, tostarp apdraudējuma, riska un ietekmes novērtējumi, kas ir uz pierādījumiem balstīti un atbilst Savienības līmenī noteiktām prioritātēm un iniciatīvām, jo īpaši tām, kuras atbalstījis Eiropas Parlaments un Padome, un projekti, kas paredz uzraudzīt Savienības tiesību aktu un Savienības politisko mērķu īstenošanu dalībvalstīs;

d)	projekti, kas Savienības līmenī veicina tīklu veidošanu, publiskās un privātās partnerības, savstarpēju uzticību, izpratni un mācības, paraugprakses un inovatīvu metožu apzināšanu un izplatīšanu, kā arī mācību un apmaiņas programmas;

e)	projekti, kas atbalsta metodoloģisku, jo īpaši statistikas rīku un metožu, kā arī kopīgu rādītāju izstrādi;

tehniskā aprīkojuma iegāde, uzturēšana un/vai turpmāka atjaunināšana, īpašas zināšanas, drošas iekārtas, infrastruktūras, ar tām saistītas ēkas un sistēmas, jo īpaši IKT sistēmas un to komponentes Savienības līmenī, tostarp Eiropas līmeņa sadarbībai kiberdrošības un kibernoziedzības jomā, jo īpaši ar Eiropas kibernoziegumu centru;

g)	projekti, kas uzlabo ieinteresēto personu un plašas sabiedrības informētību par Savienības politikām un mērķiem, tostarp dienestu iekšējo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm;

h)	īpaši inovatīvi projekti, kas izstrādā jaunas metodes un/vai ievieš jaunas tehnoloģijas, kuras var nodot citām dalībvalstīm, jo īpaši projekti ar mērķi testēt un validēt Savienības finansētu izpētes projektu rezultātus drošības jomā;

i)	pētījumi un izmēģinājuma projekti.

3. Ievērojot 3. pantā minētos mērķus, ar Instrumentu atbalsta arī darbības, kas attiecas uz trešām valstīm un notiek trešās valstīs, un jo īpaši turpmāk minēto:

darbības, kas uzlabo policijas sadarbību un koordināciju starp tiesībaizsardzības iestādēm un attiecīgā gadījumā starptautiskām organizācijām, tostarp kopīgas izmeklēšanas grupas un jebkura cita veida kopīgas pārrobežu darbības, piekļuvi informācijai un informācijas apmaiņu, un savietojamas tehnoloģijas;

b)	tīklu veidošanu, savstarpēju uzticēšanos, sapratni un mācīšanos, zinātības, pieredzes un paraugprakses apzināšanu, apmaiņu un izplatīšanu, informācijas apmaiņu, kopīgu situācijas izpratni un prognozēšanu, ārkārtas rīcības plānošanu un savietojamību;

c)	tehniskā aprīkojuma iegādi, uzturēšanu un/vai turpmāku atjaunināšanu, tostarp IKT sistēmas un to komponentes;

d)	attiecīgo iestāžu darbinieku un ekspertu apmaiņu, mācības un izglītošanu, tostarp valodas mācības;

e)	informēšanas, izplatīšanas un komunikācijas pasākumus;

f)	apdraudējuma, riska un ietekmes novērtējumus;

g)	pētījumus un izmēģinājuma projektus.

4. Savienības pasākumus īsteno saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 6. pantu.

9. pants

Tehniskā palīdzība

1. Pēc Komisijas iniciatīvas un/vai tās vārdā no Instrumenta var atvēlēt līdz EUR 800 000 gadā tehniskajai palīdzībai Fondam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 9. pantu.

2. Pēc dalībvalsts iniciatīvas no Instrumenta var finansēt tehniskās palīdzības pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 20. pantu. Tehniskajai palīdzībai atvēlētā summa 2014.-2020. gada laikposmam nepārsniedz 5 % no dalībvalstij piešķirtās kopējās summas plus EUR 200 000.

10. pants

Ārkārtas palīdzība

1. Ar Instrumentu nodrošina finansiālu atbalstu, lai risinātu steidzamas un konkrētas vajadzības ārkārtas situācijās, kas definētas 2. panta j) punktā.

2. Ārkārtas palīdzību īsteno saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 6. un 7. pantu.

III NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

11. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 7. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņu gadu laikposmu no 2014. gada 21. maija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz trīs gadu laikposmu, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Saskaņā ar 7. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

12. pants

Regulas (ES) Nr. 514/2014 piemērojamība

Instrumentam piemēro Regulas (ES) Nr. 514/2014 noteikumus.

13. pants

Atcelšana

Lēmumu 2007/125/TI atceļ no 2014. gada 1. janvāra.

14. pants

Pārejas noteikumi

1. Šī regula neietekmē iespēju turpināt vai pārveidot, tostarp pilnīgi vai daļēji atcelt, attiecīgos projektus un gada programmas līdz to slēgšanai vai finansiālo palīdzību, ko Komisija apstiprinājusi, pamatojoties uz Lēmumu 2007/125/TI vai jebkuru citu tiesību aktu, kurš 2013. gada 31. decembrī piemērojams minētajai palīdzībai atbalstam.

2. Pieņemot lēmumus par līdzfinansējumu saskaņā ar šo instrumentu, Komisija ņem vērā pasākumus, kas, pamatojoties uz Lēmumu 2007/125/TI, apstiprināti līdz 2014. gada 20. maijam un kuriem ir finansiālas sekas laikā, uz ko attiecas konkrētais līdzfinansējums.

3. Atvēlētās līdzfinansējuma summas, kuras Komisija ir apstiprinājusi laikposmā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim un par kurām līdz noslēguma ziņojuma iesniegšanas termiņam Komisijai nav nosūtīti darbību slēgšanai vajadzīgie dokumenti, Komisija automātiski atceļ līdz 2017. gada 31. decembrim, prasot atmaksāt nepamatoti izmaksātās summas.

Aprēķinot summu, uz ko attiecas automātiska saistību atcelšana, neņem vērā summas, kas attiecas uz darbībām, kuras ir apturētas saistībā ar tiesvedību vai administratīvu pārsūdzību, kam ir apturoša iedarbība.

4. Komisija līdz 2015. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ex post novērtējumu par Lēmumu 2007/125/TI attiecībā uz laikposmu no 2007. gada līdz 2013. gadam.

15. pants

Pārskatīšana

Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, Eiropas Parlaments un Padome šo regulu pārskata līdz 2020. gada 30. jūnijam.

16. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Strasbūrā, 2014. gada 16. aprīlis

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS

(1) OV C 299, 4.10.2012., 108. lpp.

(2) OV C 277, 13.9.2012., 23. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2014. gada 13. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 14. aprīļa lēmums.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 515/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiālā atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām un atceļ Lēmumu Nr. 574/2007/EK (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 143. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 514/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 112. lpp.).

(7) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(8) Padomes Lēmums 2007/125/TI (2007. gada 12. februāris), ar ko laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam kā daļu no Vispārējās programmas Drošība un brīvību garantēšana izveido īpašu programmu Noziedzības profilakse un apkarošana (OV L 58, 24.2.2007., 7. lpp.).

(9) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1382/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido programmu “Tiesiskums” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam (OV L 354, 28.12.2013., 73. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 282/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido trešo Savienības rīcības programmu veselības jomā (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1350/2007/EK (OV L 86, 21.3.2014., 1. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II) (OV L 77, 15.3.2014., 11. lpp.).

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (OV L 77, 15.3.2014., 27. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 233/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.–2020. gadam (OV L 77, 15.3.2014., 44. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 234/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm (OV L 77, 15.3.2014., 77. lpp.).

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 235/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu demokrātijai un cilvēktiesībām visā pasaulē (OV L 77, 15.3.2014., 85. lpp.).

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 230/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (OV L 77, 15.3.2014., 1. lpp.).

(20) Padomes Lēmums 2009/902/TI (2009. gada 30. novembris), ar ko izveido Eiropas Noziedzības novēršanas tīklu (EUCPN) un atceļ Lēmumu 2001/427/TI (OV L 321, 8.12.2009., 44. lpp.).

(21) Padomes Pamatlēmums 2008/841/TI (2008. gada 24. oktobris) par cīņu pret organizēto noziedzību (OV L 300, 11.11.2008., 42. lpp.).

(22) Padomes Pamatlēmums 2002/475/TI (2002. gada 13. jūnijs) par terorisma apkarošanu (OV L 164, 22.6.2002., 3. lpp.).

I PIELIKUMS

7. panta 2. punktā minēto Savienības stratēģisko prioritāšu saraksts

—

Pasākumi, kas paredzēti visu veidu noziegumu novēršanai un pārrobežu un smagu noziegumu un organizētās noziedzības apkarošanai, jo īpaši projekti, ar kuriem īsteno attiecīgos politikas ciklus, narkotiku nelikumīgas tirdzniecības, cilvēku tirdzniecības un bērnu seksuālas izmantošanas apkarošanai, un projekti, kas apzina un likvidē noziedznieku tīklus, pastiprina spējas apkarot korupciju, aizsargā ekonomiku pret noziedznieku iefiltrēšanos un samazina finansiālos stimulus, arestējot, iesaldējot un konfiscējot noziedzīgi iegūtus līdzekļus.

—

Pasākumi, kas novērš un apkaro kibernoziedzību un paaugstina drošības līmeni iedzīvotājiem un uzņēmumiem kibertelpā, jo īpaši projekti, kas palielina tiesībaizsardzības un tiesu spējas, projekti, kas nodrošina darbu ar nozari, lai pilsoņiem dotu lielākas iespējas un tos aizsargātu, un projekti, kas nodrošina spēju uzlabošanu darbam ar kiberuzbrukumiem.

—

Pasākumi, kas novērš un apkaro terorismu un risina jautājumus saistībā ar radikalizēšanos un teroristu vervēšanu, jo īpaši projekti, kas dod kopienām iespējas attīstīt vietējas pieejas un novēršanas politikas, projekti, kas ļauj kompetentajām iestādēm pārtraukt teroristu piekļuvi finansējumam un materiāliem un sekot saviem darījumiem, projekti, kas aizsargā pasažieru un kravu pārvadāšanu, un projektiem, kas pastiprina drošību attiecībā uz sprāgstvielām un ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem materiāliem un kodolmateriāliem.

—

Pasākumi, kas paredzēti dalībvalstu administratīvo un operatīvo spēju uzlabošanai, lai aizsargātu kritisko infrastruktūru visās ekonomikas nozarēs, tostarp tajās, uz kurām attiecas Padomes Direktīva 2008/114/EK (1), jo īpaši projekti, kas veicina valsts un privāto partnerību, lai veidotu uzticību un atvieglotu sadarbību, koordināciju, ārkārtas rīcības plānošanu, kā arī informācijas un paraugprakses apmaiņu un izplatīšanu starp valsts un privātajiem dalībniekiem.

—

Pasākumi, kas palielina Savienības izturētspēju krīzes un katastrofu gadījumos, jo īpaši projekti, kas veicina saskaņotas Savienības riska pārvaldības politikas izveidi, sasaistot apdraudējuma un riska novērtējumus ar lēmumu pieņemšanu, kā arī projekti, kas atbalsta efektīvu un koordinētu reakciju uz krīzi, sasaistot esošās nozarei raksturīgās spējas, zināšanu centrus un situācijas apzināšanās centrus, tostarp attiecībā uz veselību, civilo aizsardzību un terorismu.

—	Pasākumi, lai panāktu ciešākas partnerattiecības starp Savienību un trešām valstīm, jo īpaši valstīm pie tās ārējām robežām, un darbības programmu izstrāde un īstenošana, lai īstenotu iepriekš minētās Savienības stratēģiskās prioritātes.

(1) Padomes Direktīva 2008/114/EK (2008. gada 8. decembris) par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību (OV L 345, 23.12.2008., 75. lpp.).

II PIELIKUMS

Kopējo rādītāju saraksts konkrēto mērķu novērtēšanai

Novērst un apkarot pārrobežu noziedzību, smagus noziegumus un organizēto noziedzību, tostarp terorismu, un stiprināt koordināciju un sadarbību starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un ar attiecīgām trešām valstīm;

kopīgas izmeklēšanas grupu skaits un Eiropas daudznozaru platformas pret noziedzības draudiem darbības projekti, ko atbalsta Instruments, tostarp iesaistītās dalībvalstis un iestādes.

Ikgadējā īstenošanas ziņojuma nolūkā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 514/2014 54. pantā, šīs rādītājs tiek sadalīts šādās apakškategorijās:

—	līderis (dalībvalsts),

—	partneri (dalībvalstis),

—	iesaistītās iestādes,

—	attiecīgā gadījumā iesaistītā ES aģentūra (Eurojust, Europol).

ii)

to tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu skaits, kuras ir apmācītas saistībā ar pārrobežu jautājumiem ar Instrumenta atbalstu, un viņu apmācības ilgums (cilvēkdienas).

Ikgadējā īstenošanas ziņojuma nolūkā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 514/2014 54. pantā, šīs rādītājs tiek sadalīts šādās apakškategorijās:

—

pēc noziedzīga nodarījuma veida (minēts LESD 83. pantā): terorisms, cilvēku tirdzniecība un sieviešu un bērnu seksuāla izmantošana; nelikumīga narkotiku tirdzniecība; nelikumīga ieroču tirdzniecība; nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija; korupcija; maksāšanas līdzekļu viltošana; kibernoziegumi; organizētā noziedzība, vai

—	pēc horizontālās tiesībaizsardzības jomas: informācijas apmaiņa; operatīvā sadarbība;

iii)

noziedzīgu nodarījumu novēršanas projektu skaits un vērtība,

Ikgadējā īstenošanas ziņojuma nolūkā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 514/2014 54. pantā, šīs rādītājs tiek sadalīts šādās apakškategorijās pēc noziedzīga nodarījuma veida (minēts LESD 83. pantā): terorisms, cilvēku tirdzniecība un sieviešu un bērnu seksuāla izmantošana; nelikumīga narkotiku tirdzniecība; nelikumīga ieroču tirdzniecība; nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija; korupcija; maksāšanas līdzekļu viltošana; kibernoziegumi; organizētā noziedzība,

iv)

Instrumenta atbalstīto projektu skaits, ar kuriem ir paredzēts uzlabot tiesībaizsardzības informācijas apmaiņu, kas ir saistīta ar Europol datu sistēmām, repozitorijiem vai sakaru līdzekļiem.

Ikgadējā īstenošanas ziņojuma nolūkā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 514/2014 54. pantā, šīs rādītājs tiek sadalīts šādās apakškategorijās pēc noziedzīga nodarījuma veida (minēts LESD 83. pantā): datu ievadītāji, piekļuves drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogrammai (SIENA) paplašināšana, projekti, ar kuriem ir paredzēts uzlabot ievadi datu analīzes datnēs utt.;

uzlabot dalībvalstu un Savienības spējas, lai efektīvi pārvaldītu ar drošību saistītus riskus un krīzes, un sagatavotu un aizsargātu cilvēkus un kritisko infrastruktūru pret terora aktiem un citiem ar drošību saistītiem starpgadījumiem.

i)	to rīku skaits, ko dalībvalstis ar Instrumenta atbalstu ieviesušas un/vai uzlabojušas, lai sekmētu kritiskās infrastruktūras aizsardzību dalībvalstīs visās ekonomikas nozarēs;

ii)	Instrumenta atbalstītu ar riska novērtējumu un pārvaldību saistītu projektu skaits iekšējās drošības jomā;

iii)

ar Instrumenta atbalstu organizētu ekspertu sanāksmju, darbsemināru, semināru, konferenču, publikāciju, tīmekļa vietņu un tiešsaistes konsultāciju skaits.

Ikgadējā īstenošanas ziņojuma nolūkā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 514/2014 54. pantā, šīs rādītājs tiek sadalīts šādās apakškategorijās:

—	saistībā ar kritiskās infrastruktūras aizsardzību vai

—	saistībā ar riska un krīžu pārvaldību.

III PIELIKUMS

Skaitļi attiecībā uz valstu programmām

Iekšējās drošības fonds, policija – valstu programmām piešķirtie līdzekļi

MS	Iedzīvotāji (personas)		Teritorija (km2)		# pasažieri				# tonnas kravas				IKP uz vienu iedzīvotāju (EUR)			Piešķīrumi
	(2013)		(2012)		gaisa satiksme (2012)	jūras satiksme (2011)	Kopā		gaisa satiksme (2012)	jūras satiksme (2011)	Kopā		(2012)
	30 %		10 %		15 %				10 %				35 %			2014–2020
	Daudzums	piešķīrums	Daudzums	piešķīrums	Skaits			piešķīrums	Skaits			piešķīrums	Daudzums	atslēga	piešķīrums
AT	8 488 511	3 845 782	83 879	1 321 372	8 196 234	0	8 196 234	3 169 093	219 775	0	219 775	4 651	36 400	16,66	3 822 008	12 162 906
BE	11 183 350	5 066 698	30 528	480 917	8 573 821	0	8 573 821	3 315 088	1 068 434	232 789 000	233 857 434	4 948 770	34 000	17,84	4 091 797	17 903 270
BG	7 282 041	3 299 182	110 900	1 747 038	1 705 825	0	1 705 825	659 561	18 536	25 185 000	25 203 536	533 344	5 400	112,33	25 763 168	32 002 293
CH
CY	862 011	390 540	9 251	145 734	1 587 211	107 000	1 694 211	655 071	28 934	6 564 000	6 592 934	139 516	20 500	29,59	6 786 396	8 117 257
CZ	10 516 125	4 764 407	78 866	1 242 401	3 689 113	0	3 689 113	1 426 404	58 642	0	58 642	1 241	14 500	41,83	9 594 559	17 029 012
DE	82 020 688	37 160 068	357 137	5 626 095	66 232 970	1 146 000	67 378 970	26 052 237	4 448 191	296 037 000	300 485 191	6 358 712	32 299	18,78	4 307 288	79 504 401
DK
EE	1 286 479	582 849	45 227	712 475	466 960	61 000	527 960	204 137	23 760	48 479 000	48 502 760	1 026 390	12 700	47,76	10 954 418	13 480 269
ES	46 006 414	20 843 540	505 991	7 971 031	24 450 017	3 591 000	28 041 017	10 842 125	592 192	398 332 000	398 924 192	8 441 827	22 700	26,72	6 128 683	54 227 207
FI	5 426 674	2 458 594	338 432	5 331 428	3 725 547	250 000	3 975 547	1 537 155	195 622	115 452 000	115 647 622	2 447 275	35 600	17,04	3 907 896	15 682 348
FR	65 633 194	29 735 595	632 834	9 969 228	48 440 037	906 000	49 346 037	19 079 761	1 767 360	322 251 000	324 018 360	6 856 709	31 100	19,50	4 473 348	70 114 640
GR	11 290 067	5 115 047	131 957	2 078 760	5 992 242	66 000	6 058 242	2 342 434	72 187	135 314 000	135 386 187	2 864 972	17 200	35,27	8 088 437	20 489 650
HR	4 398 150	1 992 614	87 661	1 380 951	4 526 664	5 000	4 531 664	1 752 179	6 915	21 862 000	21 868 915	462 779	10 300	58,89	13 506 904	19 095 426
HU	9 906 000	4 487 985	93 024	1 465 432	1 327 200	0	1 327 200	513 165	61 855	0	61 855	1 309	9 800	61,90	14 196 032	20 663 922
IE	4 582 769	2 076 257	69 797	1 099 534	3 139 829	0	3 139 829	1 214 022	113 409	45 078 000	45 191 409	956 317	35 700	16,99	3 896 950	9 243 080
IS
IT	59 394 207	26 908 977	301 336	4 747 041	21 435 519	1 754 000	23 189 519	8 966 282	844 974	499 885 000	500 729 974	10 596 188	25 700	23,60	5 413 273	56 631 761
LI
LT	2 971 905	1 346 443	65 300	1 028 692	504 461	0	504 461	195 051	15 425	42 661 000	42 676 425	903 096	11 000	55,15	12 647 374	16 120 656
LU	537 039	243 309	2 586	40 738	365 944	0	365 944	141 493	615 287	0	615 287	13 020	83 600	7,26	1 664 128	2 102 689
LV	2 017 526	914 055	64 562	1 017 066	1 465 671	676 000	2 141 671	828 082	31 460	67 016 000	67 047 460	1 418 824	10 900	55,65	12 763 405	16 941 431
MT	421 230	190 841	316	4 978	335 863	0	335 863	129 862	16 513	5 578 000	5 594 513	118 388	16 300	37,21	8 535 037	8 979 107
NL	16 779 575	7 602 108	41 540	654 399	23 172 904	0	23 172 904	8 959 858	1 563 499	491 695 000	493 258 499	10 438 081	35 800	16,94	3 886 065	31 540 510
NO
PL	38 533 299	17 457 791	312 679	4 925 731	4 219 070	9 000	4 228 070	1 634 793	68 306	57 738 000	57 806 306	1 223 267	9 900	61,27	14 052 637	39 294 220
PT	10 487 289	4 751 342	92 212	1 452 643	5 534 972	0	5 534 972	2 140 110	116 259	67 507 000	67 623 259	1 431 008	15 600	38,88	8 918 020	18 693 124
RO	21 305 097	9 652 429	238 391	3 755 444	1 239 298	0	1 239 298	479 177	28 523	38 918 000	38 946 523	824 166	6 200	97,84	22 438 889	37 150 105
SE	9 555 893	4 329 367	438 576	6 909 023	5 757 921	1 320 000	7 077 921	2 736 695	144 369	181 636 000	181 780 369	3 846 742	43 000	14,11	3 235 375	21 057 201
SI	2 058 821	932 764	20 273	319 367	513 394	0	513 394	198 505	9 015	16 198 000	16 207 015	342 964	17 200	35,27	8 088 437	9 882 037
SK	5 410 836	2 451 419	49 036	772 480	330 166	0	330 166	127 659	20 894	0	20 894	442	13 200	45,95	10 539 478	13 891 478
UK
Kopā	438 355 190	198 600 000	4 202 290	66 200 000	246 928 853	9 891 000	256 819 853	99 300 000	12 150 336	3 116 175 000	3 128 325 336	66 200 000	606 599	1 010	231 700 000	662 000 000
Budžeta piešķīruma daļa	198 600 000		66 200 000		99 300 000				66 200 000				231 700 000			662 000 000

20.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/112

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 514/2014

(2014. gada 16. aprīlis),

ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 78. panta 2. punktu, 79. panta 2. un 4. punktu, 82. panta 1. punktu, 84. pantu un 87. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Savienības politika iekšlietu jomā paredz radīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu – telpu bez iekšējām robežām, kur cilvēki var brīvi ieceļot, pārvietoties, dzīvot un strādāt, pārliecībā, ka viņu tiesības tiek pilnībā ievērotas un viņu drošība garantēta, ņemot vērā kopīgos uzdevumus, piemēram, visaptverošas Savienības imigrācijas politikas izstrādi, lai veicinātu Savienības konkurētspēju un sociālo kohēziju, kopējās Eiropas patvēruma sistēmas izveidi, smagu noziegumu un organizētās noziedzības radīto apdraudējumu novēršanu un nelikumīgas imigrācijas, cilvēku tirdzniecības, kibernoziegumu un terorisma apkarošanu.

(2)

Ir nepieciešams pieņemt integrētu pieeju jautājumiem, kas rodas migrācijas un patvēruma pieteikumu spiediena rezultātā un saistībā ar Savienības ārējo robežu pārvaldību, nodrošinot, ka pilnībā tiek ievērotas starptautiskās tiesības un cilvēktiesības, tostarp pasākumos, kurus īsteno trešās valstīs, paužot visu dalībvalstu savstarpēju solidaritāti un apliecinot izpratni par to, ka nepieciešams respektēt valstu pienākumus, nodrošinot, ka uzdevumi tiek skaidri definēti.

(3)	Ar Savienības finansējumu brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveides atbalstam būtu jāsniedz papildvērtība Savienībai un uzskatāmi jāapliecina solidaritāte un kopīga atbildība, bez kuras nav iespējams risināt kopīgos uzdevumus.

(4)	Ar izveidoto kopējo sistēmu būtu jānodrošina, lai minētā finansējuma izmantošana būtu saskaņota, vienkāršota un vienoti īstenota visās attiecīgajās politikas jomās.

(5)	Līdzekļu izmantošanu minētajā jomā vajadzētu koordinēt, lai garantētu papildinošu ietekmi, efektivitāti un atpazīstamību, kā arī panāktu sinerģiju starp budžetiem.

(6)	Kopējā sistēmā būtu jānosaka palīdzības principi un dalībvalstu un Komisijas pienākumi attiecībā uz to, kā nodrošina minēto principu piemērošanu, tostarp pārkāpumu un krāpšanas novēršanu un atklāšanu.

(7)	Šāds Savienības finansējums būtu efektīvāks un mērķtiecīgāks, ja atbilstīgo pasākumu līdzfinansējums balstītos uz stratēģiskām daudzgadu programmām, ko katra dalībvalsts sagatavotu, apspriežoties ar Komisiju.

(8)

Pasākumi, kurus īsteno attiecībā uz trešām valstīm un saistībā ar tām un kurus atbalsta ar konkrētām regulām, kā noteikts šajā regulā (“konkrētās regulas”), būtu jāveic, nodrošinot sinerģiju un saskaņotību ar citiem pasākumiem, kuri tiek īstenoti ārpus Savienības un kurus atbalsta izmantojot Savienības ģeogrāfiskos un tematiskos ārējās palīdzības instrumentus. Šo pasākumu īstenošanā jo īpaši būtu jācenšas panākt pilnīgu saskaņotību ar Savienības ārējās darbības un ārpolitikas principiem un vispārīgajiem mērķiem attiecībā uz konkrēto valsti vai reģionu. Minētajiem pasākumiem nevajadzētu būt paredzētiem, lai atbalstītu pasākumus, kas ir tieši orientēti uz attīstību, un vajadzības gadījumā tiem būtu jāpapildina finanšu palīdzība, ko nodrošina, izmantojot ārējās palīdzības instrumentus. Būtu jāievēro Eiropas Konsensa attīstības jomā 35. punktā noteiktais princips attiecībā uz politiku konsekvenci attīstībai. Ir svarīgi arī raudzīties, lai ārkārtas palīdzības īstenošana atbilstu Savienības humānās palīdzības politikai un to attiecīgos gadījumos papildinātu, un lai tajā ievērotu humānās palīdzības principus, kas noteikti Eiropas Konsensā par humāno palīdzību.

(9)	Ārējai darbībai vajadzētu būt konsekventai un saskaņotai, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LESD) 18. panta 4. punktā.

(10)

Pirms tiek sagatavotas daudzgadu programmas kā līdzekļi šāda Savienības finansējuma mērķu sasniegšanai, dalībvalstīm un Komisijai būtu jāiesaistās politikas dialogā un tādējādi jāizstrādā saskaņota stratēģija katrai atsevišķai dalībvalstij. Pēc politikas dialoga pabeigšanas katrai dalībvalstij būtu jāiesniedz Komisijai valsts programma, kurā izklāstīts, kā dalībvalsts plāno sasniegt attiecīgās konkrētās regulas mērķus laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam. Komisijai būtu jāizvērtē, vai valsts programma atbilst minētajiem mērķiem un politikas dialoga iznākumam. Turklāt Komisijai būtu jāizvērtē, vai Savienības finansējuma sadalījums pa mērķiem atbilst minimālai procentuālai daļai, kas katram mērķim noteikta attiecīgajā konkrētajā regulā. Būtu jāparedz iespēja dalībvalstīm atkāpties no minētām minimālām procentuālām daļām; tādā gadījumā tām atkāpšanās iemesli būtu jāpamato savā valsts programmā. Ja attiecīgās dalībvalsts sniegtais pamatojums tiktu atzīts par nepietiekamu, Komisija varētu neapstiprināt valsts programmu. Komisijai būtu regulāri jāinformē Eiropas Parlaments par politikas dialogu iznākumu, par programmu veidošanas procesu visā tā kopumā, tostarp par valstu programmu sagatavošanu, iekļaujot atbilstību minimālai procentuālai daļai, kas katram mērķim noteikta attiecīgajā konkrētajā regulā, kā noteikts šajā regulā, un par valsts programmu īstenošanu.

(11)	Stratēģijai būtu jāveic starpposma pārskatīšana, lai nodrošinātu atbilstīgu finansējumu 2018.–2020. gadā.

(12)

Atbilstīgi proporcionalitātes principam un nepieciešamībai samazināt administratīvo slogu, dalībvalstīm būtu jāveido partnerība ar attiecīgajām iestādēm un struktūrām, lai izstrādātu un īstenotu savas valsts programmas visā daudzgadu laikposmā. Dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt, ka programmu veidošanas cikla dažādajos posmos partneru vidū neveidojas nekādi interešu konflikti. Katrai dalībvalstij būtu jāizveido komiteja, lai uzraudzītu valsts programmu un palīdzētu tai izvērtēt programmas mērķu īstenošanas gaitu un sasniegšanas rezultātus. Katrai dalībvalstij būtu jāuzņemas atbildība par uzraudzības komitejas izveidošanas praktisko kārtību.

(13)	Valsts programmu izdevumu attiecināmība būtu jānosaka ar valsts tiesību aktiem, ievērojot kopīgus principus, kas izklāstīti šajā regulā. Izdevumu attiecināmības sākuma un beigu datumi būtu jānosaka tā, lai nodrošinātu vienotus un objektīvus noteikumus, ko piemēro valsts programmām.

(14)

Tehniskajai palīdzībai būtu jārada iespēja dalībvalstīm atbalstīt savu valsts programmu īstenošanu un palīdzēt saņēmējiem izpildīt viņu pienākumus un ievērot Savienības tiesību aktus. Nepieciešamības gadījumā tehniskā palīdzība varētu segt izmaksas, kas kompetentajām iestādēm radušās trešās valstīs.

(15)

Lai nodrošinātu atbilstīgu pamatu ātrai ārkārtas palīdzības sniegšanai, šajā regulā būtu jāparedz iespēja atbalstīt pasākumus, kuru izdevumi radušies, pirms iesniegts pieteikums par šādas palīdzības piešķiršanu, bet ne pirms 2014. gada 1. janvāra, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (4) noteikumu, kas pienācīgi pamatotos ārkārtas gadījumos atļauj šādu elastīgumu. Pienācīgi pamatotos gadījumos, ja tas ir būtiski, lai īstenotu pasākumu, jo īpaši tādu, kurā saņēmējs ir starptautiska vai nevalstiska organizācija, atbalsts var veidot 100 % no attiecināmiem izdevumiem. Pasākumiem, kuru atbalstam sniedz ārkārtas palīdzību, būtu tieši jāizriet no ārkārtas situācijas un tiem nebūtu jāaizstāj dalībvalstu ilgtermiņa ieguldījumus.

(16)	Pieņemtie lēmumi, kas saistīti ar finansējumu no Savienības budžeta līdzekļiem, būtu pienācīgi jādokumentē, lai saglabātu atbilstīgas revīzijas liecības.

(17)

Visā izdevumu ciklā Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu, un vajadzības gadījumā – saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 noteiktus administratīvus sodus un naudas sodus.

(18)

Saistībā ar Savienības finanšu interešu aizsardzību, par dalībvalstu, Komisijas, Revīzijas palātas un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai, kas izveidots ar Komisijas Lēmumu 1999/352/EK, EOTK, Euratom (5) (“OLAF”) veiktām pārbaudēm uz vietas un revīzijām var gan brīdināt, gan arī nebrīdināt, saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.

(19)

Jaunās struktūras finansējumam iekšlietu jomā mērķis ir vienkāršot piemērojamos noteikumus un mazināt saņēmējiem administratīvo slogu. Tomēr kontroles mehānismam būtu jāsaglabājas efektīvam, un tāpēc ir svarīgi ņemt vērā attiecīgos noteikumus par Savienības finanšu interešu aizsardzību, kuros paredzētas pārbaudes uz vietas un revīzijas, par kurām var gan brīdināt, gan nebrīdināt.

(20)	Dalībvalstīm būtu jāpieņem atbilstīgi pasākumi, lai garantētu pārvaldības un kontroles sistēmas pareizu darbību un to valsts programmu īstenošanas kvalitāti. Šajā nolūkā ir jāizstrādā vispārīgi principi un nepieciešamās funkcijas, kas šīm sistēmām būtu jāizpilda.

(21)	Dalībvalstu pienākumi attiecībā uz pārvaldības un kontroles sistēmām, un Savienības tiesību aktu neievērošanas un pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un korekciju būtu jāprecizē, lai garantētu valsts programmu efektīvu un pareizu īstenošanu.

(22)

Saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principu dalībvalstīm būtu jāuzņemas galvenā atbildība par valsts programmu īstenošanu un kontroli, izmantojot savas pārvaldības un kontroles sistēmas. Saskaņā ar konkrētajām regulām sniegto atbalstu būtu jāīsteno ciešā Komisijas un dalībvalstu sadarbībā saskaņā ar subsidiaritātes principu.

(23)	Dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto zināšanas, kompetence un pieredze, ko uzkrājušas publiskās un/vai privātās struktūras, īstenojot agrākos fondus iekšlietu jomā.

(24)

Tikai dalībvalstu izraudzītās atbildīgās iestādes nodrošina pietiekamu pārliecību par to, ka pirms Savienības budžeta atbalsta piešķiršanas saņēmējiem ir veikta vajadzīgā kontrole. Tāpēc būtu skaidri jānosaka, ka no Savienības budžeta līdzekļiem var atlīdzināt tikai tos izdevumus, ko segušas izraudzītās atbildīgās iestādes.

(25)	Būtu jāparedz Komisijas pilnvaras un atbildība pārbaudīt, cik efektīvi darbojas pārvaldības un kontroles sistēmas, un pieprasīt dalībvalstu rīcību.

(26)	Savienības budžeta saistības būtu jāizpilda katru gadu. Lai nodrošinātu efektīvu programmas pārvaldību, jāparedz kopīgi noteikumi par gada atlikuma un galīgā atlikuma maksājumiem.

(27)

Priekšfinansējuma maksājumi programmu sākumā nodrošina, ka dalībvalstīm ir līdzekļi, lai pēc programmas apstiprināšanas sniegtu saņēmējiem atbalstu tās īstenošanā. Tāpēc būtu jāparedz noteikumi par sākotnējā priekšfinansējuma summām. Slēdzot programmu, sākotnējais priekšfinansējums būtu pilnībā jādzēš. Atbildīgajām iestādēm būtu jānodrošina, ka saņēmēji laikus saņem visu tiem pienākošos summu.

(28)	Turklāt būtu jāparedz ikgadējs priekšfinansējums, lai nodrošinātu, ka dalībvalstīm ir pietiekami līdzekļi, lai īstenotu savas valsts programmas. Šāds ikgadējs priekšfinansējums būtu katru gadu jānoskaidro, reizē ar gada atlikuma maksājumu.

(29)	Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 trīsgadu posma pārskatīšana ievieš izmaiņas dalītās pārvaldības metodē, un tās ir jāņem vērā.

(30)

Lai pastiprinātu pārskatatbildību par izdevumiem, ko katrā konkrētā gadā līdzfinansē no Savienības budžeta, būtu jārada atbilstīga sistēma ikgadējai grāmatojumu noskaidrošanai. Saskaņā ar šādu sistēmu atbildīgajai iestādei par valsts programmu būtu jāiesniedz Komisijai dokumenti, kas izklāstīti Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 noteikumos par dalītu pārvaldību ar dalībvalstīm.

(31)	Lai pamatotu garantijas, kas ir pamatā ikgadējai grāmatojumu noskaidrošanai visā Savienībā, būtu jāpieņem kopīgi noteikumi par dalībvalstu veicamās kontroles veidu un līmeni.

(32)

Lai nodrošinātu Savienības resursu pareizu finanšu pārvaldību, Komisijai var nākties veikt finanšu korekcijas. Lai dalībvalstīm garantētu juridisko noteiktību, ir svarīgi noteikt apstākļus, kādos piemērojamo Savienības vai valsts tiesību aktu pārkāpumu gadījumos Komisija var veikt finanšu korekcijas. Lai nodrošinātu, ka jebkādas finanšu korekcijas, ko Komisija var noteikt dalībvalstīm, ir saistītas ar Savienības finansiālo interešu aizsardzību, tās būtu attiecināmas tikai uz gadījumiem, kad Savienības vai valsts tiesību aktu pārkāpums ir tieši vai netieši saistīts ar pasākumu atbilstību, pareizību, pārvaldību vai kontroli un attiecīgajiem izdevumiem. Samērīguma nodrošināšanas labad ir svarīgi, lai Komisija, pieņemot lēmumu par finanšu korekcijas summu, ņemtu vērā pārkāpuma veidu un smaguma pakāpi. Šajā sakarībā ir lietderīgi noteikt kritērijus attiecībā uz Komisijas veicamajām finanšu korekcijām un procedūru, saskaņā ar kuru var pieņemt lēmumu par finanšu korekciju veikšanu.

(33)

Lai noteiktu atbildīgo iestāžu un Savienības budžeta finansiālās attiecības, Komisijai katru gadu būtu jāveic šo iestāžu grāmatojumu noskaidrošana. Grāmatojumu noskaidrošanas lēmumam būtu jāattiecas uz grāmatojumu pilnīgumu, pareizību un patiesumu, bet ne uz izdevumu atbilstību Savienības tiesību aktiem.

(34)

Ņemot vērā, ka Komisija saskaņā ar LES 17. pantu atbild par Savienības tiesību aktu pareizu piemērošanu, tai būtu jālemj, vai izdevumi, kas dalībvalstīm radušies, atbilst Savienības tiesību aktiem. Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām pamatot savus lēmumus par maksājumu veikšanu. Lai dalībvalstīm dotu juridiskas un finansiālas garantijas par iepriekš veiktajiem izdevumiem, būtu jāparedz maksimālais termiņš, kurā Komisija var pieņemt lēmumus par to, kādas būtu finansiālās sekas neatbilstības gadījumā.

(35)	Ir svarīgi, lai tiktu nodrošināta pareiza finanšu pārvaldība un efektīva īstenošana, vienlaikus arī nodrošinot pārredzamību, juridisko noteiktību, finansējuma pieejamību un vienlīdzīgu attieksmi pret saņēmējiem.

(36)

Nolūkā vienkāršot finansējuma izmantošanu un samazināt kļūdu risku, vienlaikus nodrošinot diferenciāciju, kad tas nepieciešams politikas specifikas atspoguļošanai, ir lietderīgi noteikt atbalsta formas un saskaņotus nosacījumus izdevumu dotāciju attiecināmībai, tostarp vienkāršotas izmaksu iespējas. Saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstīm būtu jāpieņem valsts noteikumi par izdevumu attiecināmību.

(37)

Lai stiprinātu finanšu disciplīnu, ir lietderīgi noteikt kārtību jebkuras budžeta saistību daļas atcelšanai valsts programmā, jo īpaši tad, ja no saistību atcelšanas var izslēgt kādu summu, proti, gadījumos, kad īstenošanas aizkavēšanās ir saistīta ar tiesvedību vai administratīvu pārsūdzību, kam ir atliekoša iedarbība, vai ar force majeure apstākļiem.

(38)	Lai nodrošinātu, ka tiek atbilstīgi piemēroti vispārīgi noteikumi par saistību atcelšanu, paredzētajos noteikumos būtu sīki jāizklāsta, kā nosaka saistību atcelšanas termiņus un kā aprēķina attiecīgās summas.

(39)

Svarīgi ir informēt sabiedrību par sasniegumiem, kas gūti, izmantojot Savienības finansējumu. Iedzīvotājiem ir tiesības zināt, kā tiek izmantoti Savienības finanšu resursi. Atbildība par to, lai attiecīgo informāciju paziņotu sabiedrībai, būtu jāuzņemas Komisijai, atbildīgajām iestādēm un saņēmējiem. Lai nodrošinātu efektīvāku saziņu ar plašu sabiedrību un spēcīgāku sinerģiju starp saziņas darbībām, kuras sāktas pēc Komisijas iniciatīvas, budžetu, kas saziņas darbībām piešķirts saskaņā ar minēto Savienības finansējumu, vajadzētu izmantot arī vienotajai saziņai par Savienības politikas prioritātēm ar noteikumu, ka minētās prioritātes ir saistītas ar Savienības finansējuma vispārīgajiem mērķiem iekšlietu jomā.

(40)

Lai nodrošinātu, ka informācija par minēto Savienības finansējumu iekšlietu jomā tiek plaši izplatīta un iespējamos saņēmējus informē par finansēšanas iespējām, uz šīs regulas pamata būtu jāparedz sīki izstrādāti noteikumi par informēšanas un saziņas pasākumiem, kā arī šo pasākumu konkrēti tehniskie raksturlielumi, un katrai dalībvalstij būtu vismaz jāizveido tīmekļa vietne vai tīmekļa portāls, kurā iekļauta nepieciešamā informācija. Lai pienācīgi informētu iespējamos saņēmējus, dalībvalstīm būtu jāīsteno tiešāka veida saziņas pasākumi, inter alia, organizējot regulārus sabiedriskos pasākumus, tā dēvētās informācijas dienas un apmācību kursus.

(41)	Atbalstīto pasākumu efektivitāte ir atkarīga arī no to izvērtēšanas un rezultātu izplatīšanas. Būtu jāprecizē dalībvalstu un Komisijas pienākumi šajā jomā un kārtība, kādā nosaka izvērtējuma ticamību un saistītās informācijas kvalitāti.

(42)

Lai grozītu šīs regulas noteikumus par izdevumu attiecināmības kopīgajiem principiem, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(43)	Šīs regulas piemērošanā, tostarp deleģēto aktu sagatavošanā, Komisijai būtu jāapspriežas ar ekspertiem no visām dalībvalstīm.

(44)	Lai nodrošinātu vienādus apstākļus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (6).

(45)

Pieņemot īstenošanas aktus, ar kuriem dalībvalstīm nosaka kopīgus pienākumus, jo īpaši attiecībā uz informācijas sniegšanu Komisijai, būtu jāpiemēro pārbaudes procedūra, bet pieņemot īstenošanas aktus, kas attiecas uz veidlapu paraugiem, kuri jāizmanto, lai sniegtu informāciju Komisijai, būtu jāpiemēro konsultēšanās procedūra, ņemot vērā to, ka minētajiem aktiem ir tikai tehniska nozīme.

(46)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, paredzēt vispārīgus noteikumus konkrēto regulu īstenošanai, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(47)

Ciktāl šī regula paredz vispārīgus noteikumus, kas nepieciešami, lai varētu īstenot konkrētās regulas, ar kurām nodrošina šīs regulas piemērošanu attiecībā uz šīm konkrētajām regulām, un kuras ir tiesību akti, kas balstīti uz Šengenas acquis saistībā ar valstīm, attiecībā uz kurām minētās konkrētās regulas ir piemērojamas, pamatojoties uz attiecīgiem protokoliem, kas pievienoti LES un LESD, vai pamatojoties uz attiecīgiem nolīgumiem, šī regula būtu jāpiemēro kopā ar konkrētajām regulām. Šādā aspektā tas nozīmē, ka šī regula var izveidot saikni ar Šengenas acquis veidojošo konkrēto regulu noteikumiem un uz tiem tieši iedarboties, tādējādi ietekmējot Šengenas acquis juridisko satvaru.

(48)	Saskaņā ar 3. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, minētās dalībvalstis ir paziņojušas savu vēlmi piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

(49)	Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(50)	Šīs regulas piemērošanas laikposmu ir lietderīgi saskaņot ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (7) piemērošanas laikposmu. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Mērķis un darbības joma

Šī regula nosaka vispārīgus noteikumus konkrēto regulu īstenošanai attiecībā uz:

a)	izdevumu finansēšanu;

b)	partnerību, programmu veidošanu, ziņošanu, uzraudzību un izvērtēšanu;

c)	pārvaldības un kontroles sistēmām, kas dalībvalstīm jāveido; un

d)	grāmatojumu noskaidrošanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

“konkrētās regulas” ir:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 516/2014 (8),

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 513/2014 (9) un

—	jebkura cita regula, kas nodrošina šīs regulas piemērošanu.

b)	“programmu veidošana” ir organizēšanas, lēmumu pieņemšanas un finansēšanas process vairākos posmos, kas paredzēts Savienības un dalībvalstu kopīgo pasākumu veikšanai daudzgadu periodā, lai sasniegtu konkrēto regulu mērķus;

c)	“pasākums” ir projekts vai vairāki projekti, ko par attiecīgo valsts programmu atbildīgā iestāde ir izvēlējusies vai par ko tā ir atbildīga, un kas veicina konkrēto regulu vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu;

d)	“Savienības pasākums” ir transnacionāls pasākums vai Savienību īpaši interesējošs pasākums, kā definēts konkrētajās regulās;

e)	“projekts” ir konkrētie, praktiskie līdzekļi, ko Savienības finansējuma saņēmēji izmanto, lai īstenotu visu pasākumu vai daļu no tā;

f)	“ārkārtas palīdzība” ir projekts vai vairāki projekti, ar ko novērš ārkārtas situāciju, kā definēts konkrētajās regulās;

g)	“saņēmējs” ir Savienības finansējuma saņēmējs saskaņā ar projektu – publiskas vai privātas struktūras, starptautiskas organizācijas vai Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (“SSKK”), vai Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness nacionālo biedrību starptautiskā federācija.

II NODAĻA

PALĪDZĪBAS SNIEGŠANAS PRINCIPI

3. pants

Vispārējie principi

1. Konkrētās regulas nodrošina atbalstu, izmantojot valsts programmas, Savienības pasākumus un ārkārtas palīdzības pasākumus, ar ko papildina valsts, reģionālā un vietējā līmeņa darbības, lai īstenotu Savienības mērķus un radītu pievienoto vērtību Savienībai.

2. Komisija un dalībvalstis nodrošina, lai atbalsts, ko sniedz saskaņā ar konkrētajām regulām un ko sniedz dalībvalstis, atbilstu attiecīgajām Savienības darbībām, politikas virzieniem un prioritātēm, kā arī papildinātu citus Savienības instrumentus, ņemot vērā katras dalībvalsts konkrēto situāciju.

3. Saskaņā ar konkrētajām regulām sniegto atbalstu īsteno ciešā Komisijas un dalībvalstu sadarbībā.

4. Atbilstīgi saviem pienākumiem Komisija un dalībvalstis kopā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (“EĀDD”) attiecībā uz pasākumiem trešās valstīs un saistībā ar tām nodrošina šīs regulas saskaņotību ar konkrētajām regulām un citiem attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem, stratēģijām un instrumentiem, tostarp tiem, kas ietilpst Savienības ārējās darbības jomā.

5. Komisija un dalībvalstis attiecīgos gadījumos kopā ar EĀDD nodrošina, lai pasākumi trešās valstīs un saistībā ar tām tiktu pieņemti, nodrošinot sinerģiju un saskaņotību ar citiem ārpus Savienības veiktiem pasākumiem, kuru atbalstam izmanto Savienības instrumentus. Tie jo īpaši nodrošina, ka minētie pasākumi:

a)	ir saskaņoti ar Savienības ārējo politiku, ievēro principu attiecībā uz politiku konsekvenci attīstībai un atbilst attiecīgā reģiona vai valsts stratēģisko programmu dokumentiem;

b)	ir vērsti uz pasākumiem, kas nav orientēti uz attīstību;

c)	kalpo Savienības iekšpolitikas interesēm un atbilst pasākumiem, kurus īsteno Savienībā.

6. Komisija un dalībvalstis piemēro pareizas finanšu pārvaldības principu saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, jo īpaši ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principu, kā paredzēts minētās regulas 30. pantā.

7. Komisija un dalībvalstis nodrošina saskaņā ar konkrētajām regulām sniegtā atbalsta efektivitāti, tostarp ar uzraudzības, ziņošanas un izvērtēšanas līdzekļiem.

8. Komisija un dalībvalstis pilda savas attiecīgās funkcijas saistībā ar šo regulu un konkrētajām regulām, lai mazinātu administratīvo slogu saņēmējiem, dalībvalstīm un Komisijai, ņemot vērā proporcionalitātes principu.

4. pants

Atbilstība Savienības un valstu tiesību aktiem

Konkrēto regulu finansētie pasākumi atbilst piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem.

5. pants

Savienības finansiālo interešu aizsardzība

1. Komisija veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu un konkrētajām regulām finansētus pasākumus, Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas, piemērojot novēršanas pasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkurām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas, ja ir atklāti pārkāpumi, un vajadzības gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvos sodus un naudas sodus.

2. Dalībvalstis novērš, atklāj un labo pārkāpumus un atgūst nepamatoti izmaksātas summas kopā ar visiem procentiem par kavētiem maksājumiem. Tās par minēto ziņo Komisijai un informē to par notikumu jebkuru būtisku attīstību saistītos administratīvos un tiesvedības procesos.

3. Ja saņēmējiem nepamatoti izmaksātās summas nav atgūstamas dalībvalsts vainas vai nolaidības dēļ, minētajai dalībvalstij ir pienākums atbilstīgās summas atmaksāt Savienības budžetā.

4. Dalībvalstis jo īpaši attiecībā uz augstāka riska jomām nodrošina efektīvus krāpšanas novēršanas pasākumus. Šādai novēršanai ir atturoša iedarbība, ņemot vērā pasākumu rezultātus un samērīgumu.

5. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 58. pantu pieņemt deleģētos aktus, kas attiecas uz šā panta 2. un 3. punktā minētajiem dalībvalstu pienākumiem.

6. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, nosaka, cik bieži un kādā formā jāsniedz ziņojumi par pārkāpumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 59. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

7. Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, pārbaudīt visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri ir saņēmuši Savienības līdzekļus saskaņā ar šo regulu un konkrētajām regulām.

8. Lai noteiktu, vai saistībā ar tādu dotācijas nolīgumu, dotācijas piešķiršanas lēmumu, vai līgumu, kuru finansē saskaņā ar šo regulu un konkrētajām regulām, nav notikusi krāpšana, korupcija vai jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses, OLAF var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (10) un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (11).

9. Neskarot 1., 7. un 8. punktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju piešķiršanas lēmumos, kas izriet no šīs regulas un konkrēto regulu īstenošanas, ietver noteikumus, ar kuriem nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras atbilstīgi to kompetencei veikt minētās revīzijas un izmeklēšanas.

III NODAĻA

SAVIENĪBAS PASĀKUMU, ĀRKĀRTAS UN TEHNISKĀS PALĪDZĪBAS FINANŠU SISTĒMA

6. pants

Īstenošanas sistēma

1. Komisija nosaka kopējo summu, kas pieejama Savienības pasākumiem, ārkārtas palīdzībai un tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas saskaņā ar ikgadējām Savienības budžeta apropriācijām.

2. Komisija ar īstenošanas aktu pieņem darba programmu Savienības pasākumiem un ārkārtas palīdzībai. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 59. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3. Lai nodrošinātu resursu savlaicīgu pieejamību, Komisija atsevišķi var pieņemt darba programmu ārkārtas palīdzībai.

4. Savienības pasākumus, ārkārtas palīdzības un tehniskās palīdzības pasākumus pēc Komisijas iniciatīvas var īstenot Komisija tieši vai ar izpildaģentūru starpniecību, vai netieši, izmantojot citas vienības un personas, kas nav dalībvalstis, saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. pantu.

7. pants

Ārkārtas palīdzība

1. Reaģējot uz ārkārtas situācijām, kas definētas konkrētajās regulās, Komisija var pieņemt lēmumu sniegt ārkārtas palīdzību. Šādos gadījumos tā savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

2. Ievērojot pieejamo resursu robežas, ārkārtas palīdzības apjoms var sasniegt līdz 100 % no attiecināmajiem izdevumiem.

3. Ārkārtas palīdzība var būt palīdzība, ko sniedz dalībvalstīs un trešās valstīs saskaņā ar konkrētajās regulās noteiktajiem mērķiem un pasākumiem.

4. Ja tas nepieciešams attiecīgā pasākuma īstenošanai, ārkārtas palīdzību var piešķirt, lai segtu izdevumus, kas radušies pirms dotācijas pieteikuma vai pieteikuma par palīdzības piešķiršanu iesniegšanas dienas, bet ne pirms 2014. gada 1. janvāra.

5. Ārkārtas palīdzību var sniegt dotāciju veidā, ko piešķir tieši Savienības aģentūrām.

8. pants

Savienības pasākumi un ārkārtas palīdzība trešās valstīs vai saistībā ar tām

1. Komisija var pieņemt lēmumus par Savienības pasākumu un ārkārtas palīdzības pasākumu finansēšanu trešās valstīs vai saistībā ar tām saskaņā ar konkrētajās regulās noteiktajiem mērķiem un pasākumiem.

2. Ja minētos pasākumus īsteno tieši, dotāciju pieteikumus drīkst iesniegt šādas struktūras:

a)	dalībvalstis;

b)	trešās valstis – pienācīgi pamatotos gadījumos, kad dotācija nepieciešama, lai sasniegtu šīs regulas un konkrēto regulu mērķus;

c)	kopīgās struktūras, ko izveidojušas trešās valstis un Savienība vai dalībvalstis;

d)	starptautiskas organizācijas, tostarp reģionālās organizācijas, ANO struktūras, departamenti un misijas, starptautiskās finanšu iestādes un attīstības bankas un iestādes ar starptautisku jurisdikciju, ciktāl tās veicina attiecīgo(-ās) konkrēto(-ās) regulu(-as) mērķus;

e)	SSKK un Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness nacionālo biedrību starptautiskā federācija;

f)	nevalstiskās organizācijas, kas dibinātas un reģistrētas Savienībā un valstīs, kuras saistītas ar Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu.

g)	Savienības aģentūras ārkārtas palīdzības sniegšanai.

9. pants

Tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas

1. Pēc Komisijas iniciatīvas vai tās vārdā saskaņā ar konkrētajām regulām var atbalstīt sagatavošanās, uzraudzības, administratīvās un tehniskās palīdzības, izvērtēšanas, revīzijas un kontroles pasākumus, un darbības, kas nepieciešamas šīs regulas un konkrēto regulu īstenošanai.

2. Panta 1. punktā minētie pasākumi un darbības var ietvert:

a)	palīdzību projektu sagatavošanai un izvērtēšanai;

b)	atbalstu iestāžu stiprināšanai un administratīvās spējas veidošanai, lai nodrošinātu šīs regulas un konkrēto regulu efektīvu pārvaldību;

c)	pasākumus, kas attiecas uz šīs regulas un konkrēto regulu analīzi, pārvaldību, uzraudzību, ar tām saistīto informācijas apmaiņu un to īstenošanu, kā arī pasākumus, kas attiecas uz kontroles sistēmu īstenošanu un tehnisko un administratīvo palīdzību;

d)	izvērtējumus, ekspertu ziņojumus, statistiku un pētījumus, tostarp arī vispārīgas nozīmes pētījumus, attiecībā uz konkrēto regulu darbību;

pasākumus informācijas izplatīšanai, tīklu izveides atbalstam, saziņas darbību veikšanai, izpratnes veidošanai, sadarbības un pieredzes apmaiņas veicināšanai, tostarp ar trešām valstīm. Lai nodrošinātu efektīvāku saziņu ar plašu sabiedrību un spēcīgāku sinerģiju starp saziņas darbībām, kuras sāktas pēc Komisijas iniciatīvas, resursus, kas saziņas pasākumiem piešķirti saskaņā ar šo regulu, izmanto arī vienotajai saziņai par Savienības politikas prioritātēm – ar noteikumu, ka minētās prioritātes ir saistītas ar šīs regulas un konkrēto regulu vispārīgajiem mērķiem;

f)	datorizētu sistēmu uzstādīšanu, atjaunināšanu, izmantošanu un savstarpēju savienošanu pārvaldības, uzraudzības, revīzijas, kontroles un izvērtēšanas vajadzībām;

g)	izvērtēšanas un uzraudzības kopīgas sistēmas, kā arī rādītāju sistēmas izveidi, vajadzības gadījumā ņemot vērā valstu rādītājus;

h)	pasākumus izvērtēšanas metožu uzlabošanai un informācijas apmaiņas veikšanai par izvērtēšanas praksi;

i)	kompetentajām iestādēm un saņēmējiem paredzētas konferences, seminārus, darba grupas un citus kopīgus informēšanas un apmācības pasākumus par šīs regulas un konkrēto regulu īstenošanu;

j)	ar krāpšanas atklāšanu un novēršanu saistītus pasākumus;

k)	ar revīziju saistītus pasākumus.

3. Panta 1. punktā minētie pasākumi un darbības var būt saistīti arī ar iepriekšējām vai turpmākām finanšu shēmām.

IV NODAĻA

VALSTS PROGRAMMAS

1. IEDAĻA

Programmu veidošanas un īstenošanas sistēma

10. pants

Programmu veidošana

Konkrēto regulu mērķus sasniedz saistībā ar daudzgadu programmu veidošanu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, veicot starpposma pārskatīšanu saskaņā ar 15. pantu.

11. pants

Līdzdalības subsidiaritāte un samērība

1. Dalībvalstis un to kompetentās iestādes, kā noteikts 25. pantā, ir atbildīgas par to, ka atbilstīgā līmenī tiek īstenotas programmas un izpildīti uzdevumi saskaņā ar šo regulu un konkrētajām regulām, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts institucionālo, juridisko un finansiālo sistēmu un ievērojot šo regulu un konkrētās regulas.

2. Mehānismos, kas regulē īstenošanu un saskaņā ar konkrētajām regulām sniegtā atbalsta izmantošanu, jo īpaši attiecībā uz finanšu un administratīvajiem resursiem, kas nepieciešami saistībā ar ziņošanu, izvērtēšanu, pārvaldību un kontroli, ņem vērā proporcionalitātes principu, ievērojot piešķirtā atbalsta apmēru, un tādējādi samazina administratīvo slogu un sekmē efektīvu īstenošanu.

12. pants

Partnerība

1. Katra dalībvalsts, saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem un praksi, un ievērojot visas piemērojamās drošības prasības, veido partnerību ar atbilstīgajām iestādēm un struktūrām, lai veiktu 3. punktā izklāstītos pienākumus. Minētā partnerība sākas attiecīgajās publiskajās iestādēs valsts, reģionālajā un, kur tas ir piemērojams, vietējā līmenī. Ja to uzskata par vajadzīgu, partnerībā iesaista arī attiecīgās starptautiskās organizācijas, nevalstiskās organizācijas un sociālos partnerus.

2. Partnerību īsteno, pilnīgi ievērojot attiecīgo institucionālo, juridisko un finansiālo jurisdikciju katrā partneru kategorijā.

3. Dalībvalsts iesaista partnerību valsts programmu sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un izvērtējumā. Partnerības struktūra dažādos programmas posmos var atšķirties.

4. Katra dalībvalsts izveido uzraudzības komiteju, lai atbalstītu valsts programmu īstenošanu.

5. Komisija var sniegt norādes par valsts programmu uzraudzību un, ja vajadzīgs un ja attiecīgā dalībvalsts piekrīt, var padomdevēja statusā piedalīties uzraudzības komitejas darbā.

13. pants

Politisks dialogs

1. Lai atvieglotu valsts programmu sagatavošanu, rīko dialogu starp katras dalībvalsts un Komisijas augstākā līmeņa amatpersonām, ņemot vērā attiecīgos indikatīvos laikposmus, kas norādīti 14. pantā. Dialogā galvenā uzmanība tiek pievērsta vispārīgiem rezultātiem, kas jāpanāk, izmantojot valsts programmas, lai apmierinātu un īstenotu dalībvalstu vajadzības un prioritātes līdzdalības jomās, uz kurām attiecas konkrēts regulas, ņemot vērā sākotnējo situāciju attiecīgajā dalībvalstī un konkrēto regulu mērķus. Dialogu var arī izmantot kā iespēju apmainīties viedokļiem par Savienības pasākumiem. Dialoga rezultātus izmantos kā norādījumus valsts programmu sagatavošanai un apstiprināšanai, un tajos norādīs datumu, kurā dalībvalstij būtu jāiesniedz Komisijai valsts programmas, tādējādi nodrošinot programmas savlaicīgu pieņemšanu. Minētos rezultātus iekļauj saskaņotā protokolā.

2. Pasākumi, ko paredzēts īstenot trešās valstīs un saistībā ar tām, nav tieši uz attīstību orientēti, un politiskais dialogs palīdz panākt pilnīgu saskaņotību ar Savienības ārējās darbības un ārpolitikas principiem un vispārīgajiem mērķiem attiecībā uz konkrēto valsti vai reģionu.

3. Pēc politisko dialogu beigām Komisija Eiropas Parlamentu informē par vispārējo iznākumu.

4. Ja dalībvalsts un Komisija to uzskata par lietderīgu, politisko dialogu var atkārtot pēc 15. pantā minētās starpposma pārskatīšanas, lai vēlreiz izvērtētu minētās dalībvalsts vajadzības un Savienības prioritātes.

14. pants

Darbības programmu sagatavošana un apstiprināšana

1. Pamatojoties uz 13. panta 1. punktā minētā politiskā dialoga rezultātiem, katra dalībvalsts saskaņā ar konkrētajām regulām izstrādā daudzgadu valsts programmu.

2. Katra izstrādātā valsts programma attiecas uz finanšu gadiem laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim un sastāv no šādiem elementiem:

a)	apraksts par sākotnējo situāciju dalībvalstī, kam pievienota nepieciešamā informāciju par faktiem, lai pareizi novērtētu prasības;

b)	analīze par prasībām dalībvalstī un valsts mērķiem, kas izstrādāti minēto prasību izpildei programmai paredzētajā laikā;

c)	atbilstīga stratēģija, kurā norādīti mērķi, kas jāsasniedz ar Savienības budžeta atbalstu, uzdevumi minēto mērķu sasniegšanai, indikatīvs laika grafiks un minēto mērķu sasniegšanai paredzēto pasākumu piemēri;

d)	apraksts, kā tiek ņemti vērā konkrēto regulu mērķi;

e)	mehānismi, ar ko nodrošina saskaņotību starp ar konkrētajām regulām izveidotajiem instrumentiem un citiem Savienības un valsts instrumentiem;

f)	informācija par veidojamo uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu un rādītājiem, kas jāizmanto, lai noteiktu, kādi panākumi mērķu īstenošanas gaitā ir gūti salīdzinājumā ar sākotnējo situāciju dalībvalstī;

g)	valsts programmas īstenošanas noteikumi ar norādēm par kompetentajām iestādēm un paredzētās pārvaldības un kontroles sistēmas kopsavilkuma apraksts;

h)	kopsavilkuma apraksts par pieeju, kas izvēlēta, lai īstenotu 12. pantā minēto partnerības principu;

i)	finansēšanas plāna projekts, kas orientējoši sadalīts pa attiecīgā laikposma finanšu gadiem, tostarp norādes par tehniskās palīdzības izdevumiem;

j)	mehānismi un metodes, kas jāizmanto, lai par valsts programmu informētu sabiedrību.

3. Dalībvalstis iesniedz ierosinātās valsts programmas Komisijai ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad ir noslēdzies 13. pantā minētais politiskais dialogs.

4. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem modeli, saskaņā ar kuru izstrādā valsts programmas., Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 59. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5. Pirms piedāvātās valsts programmas apstiprināšanas Komisija izvērtē:

a)	programmas atbilstību konkrēto regulu mērķiem un 13. panta 1. punktā minētā politiskā dialoga rezultātiem;

b)	Savienības finansējuma sadali starp mērķiem, ņemot vērā konkrētās regulas prasības un attiecīgā gadījumā pamatojumu par jebkādu novirzi no konkrētajās regulās noteiktām minimālām procentuālām daļām;

c)	mērķu, uzdevumu, rādītāju, laika grafika un piedāvātajā valsts programmā paredzēto pasākumu piemēru atbilstību, ņemot vērā dalībvalstu piedāvāto stratēģiju;

d)	šā panta 2. punkta g) apakšpunktā minēto īstenošanas noteikumu atbilstību, ņemot vērā paredzētos pasākumus;

e)	ierosinātās programmas atbilstību Savienības tiesību aktiem;

f)	papildināmību attiecībā uz atbalstu, ko nodrošina citi Savienības fondi, tostarp Eiropas Sociālais fonds;

g)	saskaņotību ar Savienības ārējās darbības un ārpolitikas principiem un vispārīgajiem mērķiem attiecībā uz konkrēto valsti vai reģionu – ja saskaņā ar konkrētu regulu tas ir piemērojams attiecībā uz tādu pasākumu mērķiem un piemēriem, kurus īsteno trešās valstīs vai saistībā ar tām.

6. Komisija sagatavo apsvērumus trīs mēnešu laikā pēc ierosinātās valsts programmas iesniegšanas dienas. Ja Komisija uzskata, ka ierosinātā valsts programma, ņemot vērā valsts stratēģiju, neatbilst konkrētās regulas mērķiem, vai ka Savienības šim mērķiem piešķiramais finansējums nav pietiekams vai ka programma neatbilst Savienības tiesību aktiem, tā aicina attiecīgo dalībvalsti sniegt visu nepieciešamo papildu informāciju un vajadzības gadījumā mainīt ierosināto valsts programmu.

7. Komisija apstiprina katru valsts programmu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad to oficiāli iesniegusi dalībvalsts, ar noteikumu, ka ir pienācīgi ņemti vērā visi Komisijas izklāstītie apsvērumi.

8. Neskarot 7. punktu, Komisija Eiropas Parlamentu informē par 5. un 6. punkta piemērošanas vispārējo iznākumu, tostarp par to, kā ir ievērotas attiecīgajās konkrētajās regulās katram mērķim noteiktās minimālās procentuālās daļas vai kādas ir atkāpes no tām.

9. Ņemot vērā jaunus vai neparedzētus apstākļus, pēc Komisijas vai attiecīgās dalībvalsts iniciatīvas apstiprināto valsts programmu var izvērtēt atkārtoti un vajadzības gadījumā pārskatīt attiecībā uz atlikušo programmas veidošanas laikposmu.

15. pants

Starpposma pārskatīšana

1. 2018. gadā Komisija un katra dalībvalsts situāciju vēlreiz pārskata, ņemot vērā starpposma izvērtēšanas ziņojumus, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar 57. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un ņemot vērā attīstības tendences Savienības politikā un attiecīgajā dalībvalstī.

2. Pēc 1. punktā minētās pārskatīšanas un ņemot vērā tās iznākumu, valsts programmas var tikt pārskatītas.

3. Regulas 14. pantā minētos noteikumus par valsts programmu sagatavošanu un apstiprināšanu piemēro mutatis mutandis pārskatīto valsts programmu sagatavošanai un apstiprināšanai.

4. Pēc starpposma pārskatīšanas noslēguma un 57. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās starpposma izvērtēšanas satvarā Komisija par starpposma pārskatīšanu ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

16. pants

Finansēšanas struktūra

1. Finanšu iemaksas, kas veiktas saskaņā ar valsts programmām, tiek piešķirtas kā dotācijas.

2. Pasākumus, ko atbalsta saskaņā ar valsts programmām, līdzfinansē no publiskiem vai privātiem finansējuma avotiem, tie ir bezpeļņas pasākumi un nesaņem citu finansējumu no Savienības budžeta.

3. Iemaksas no Savienības budžeta nepārsniedz 75 % no kopējiem attiecināmiem projekta izdevumiem.

4. Iemaksas no Savienības budžeta var palielināt līdz 90 % saistībā ar konkrētiem pasākumiem vai stratēģiskām prioritātēm, kas definētas konkrētajās regulās.

5. Iemaksas no Savienības budžeta var palielināt līdz 90 % arī ārkārtējos, pienācīgi pamatotos apstākļos, piemēram, tad, ja citādi uz valsts budžetu izdarītā ekonomiskā spiediena dēļ netiktu īstenoti projekti un valsts programmas mērķi netiktu sasniegti.

6. Iemaksas no Savienības budžeta, kas paredzētas tehniskai palīdzībai pēc dalībvalstu ierosmes, var sasniegt līdz 100 % no kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

17. pants

Attiecināmības vispārīgie principi

1. Izdevumu attiecināmību nosaka, pamatojoties uz valsts noteikumiem, izņemot gadījumus, kad šajā regulā vai konkrētajās regulās ir paredzēti konkrēti noteikumi.

2. Lai saskaņā ar konkrētajām regulām izdevumi būtu attiecināmi, tiem:

a)	jāietilpst konkrēto regulu darbības jomā un jāatbilst to mērķiem;

b)	jābūt nepieciešamiem, lai veiktu ar attiecīgo projektu saistītās darbības;

c)	jābūt pamatotiem un jāatbilst pareizas finanšu pārvaldības principiem, it īpaši cenas un vērtības atbilstības principam un rentabilitātes principam.

3. Izdevumi ir attiecināmi atbalsta sniegšanai saskaņā ar konkrētajām regulām, ja:

a)	saņēmējam tie radušies laikā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim; un

b)	izraudzītā atbildīgā iestāde tos ir apmaksājusi laikā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 30. jūnijam.

4. Atkāpjoties no 3. punkta, attiecināmas ir arī izmaksas, kas ir samaksātas 2014. gadā, ja atbildīgā iestāde tās ir samaksājusi, pirms tā tika oficiāli izraudzīta saskaņā ar 26. pantu, ar noteikumu, ka pārvaldības un kontroles sistēmas, kas tika piemērotas pirms oficiālās izraudzīšanas, būtībā bija tādas pašas, kā tās, kas atbildīgajā iestādē ir spēkā pēc tās oficiālās izraudzīšanas.

5. Izdevumus, kas iekļauti saņēmēja maksājuma pieprasījumos atbildīgajai iestādei, pamato ar faktūrrēķiniem vai grāmatvedības dokumentiem, kam ir līdzvērtīgs pierādījuma spēks; tas neattiecas uz 18. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajiem atbalsta sniegšanas veidiem. Šādi sniegta atbalsta gadījumā, atkāpjoties no šā panta 3. punkta, maksājuma pieprasījumā iekļautās summas ir izmaksas, ko saņēmējam atlīdzina atbildīgā iestāde.

6. Neto ieņēmumus, ko tieši radījusi projekta darbība tā īstenošanas laikā un kas nav ņemti vērā projekta apstiprināšanas laikā, atskaita no projekta attiecināmajiem izdevumiem vēlākais saņēmēja iesniegtajā galīgā maksājuma pieprasījumā.

18. pants

Attiecināmi izdevumi

1. Attiecināmos izdevumus var atlīdzināt šādos veidos:

a)	atlīdzinot attiecināmās izmaksas, kas faktiski radušās un samaksātas, attiecīgos gadījumos kopā ar amortizāciju;

b)	saskaņā ar vienības izmaksu standarta shēmām;

c)	kā vienreizējus maksājumus;

d)	kā vienotas likmes finansējumu, ko aprēķina, piemērojot procentu likmi vienai vai vairākām noteiktām izmaksu kategorijām.

2. Šā panta 1. punktā minētās iespējas var apvienot tad, kad katra iespēja aptver dažādas izmaksu kategorijas vai kad tās izmanto dažādiem projektiem kā kāda pasākuma daļu vai kā kādu no secīgiem pasākuma posmiem.

3. Ja projektu īsteno tikai ar būvdarbu, preču vai pakalpojumu publiskā iepirkuma starpniecību, piemēro tikai 1. punkta a) apakšpunktu. Ja kādā projektā publisko iepirkumu piemēro tikai dažām izmaksu kategorijām, var piemērot visas 1. punktā minētās iespējas.

4. Šā panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētās summas nosaka vienā no šiem veidiem:

izmantojot taisnīgu, objektīvu un pārbaudāmu aprēķina metodi, kuras pamatā ir:

i)	statistikas dati vai cita objektīva informācija;

ii)	pārbaudītie atsevišķu saņēmēju vēsturiskie dati; vai

iii)	atsevišķu saņēmēju parastās izmaksu uzskaites prakses piemērošana;

b)	saskaņā ar noteikumiem, ar kuriem piemēro atbilstīgo vienības izmaksu shēmu, vienreizējos maksājumus un vienotās likmes, kas citos Savienības politikas virzienos piemērojamas līdzīga veida projektiem un saņēmējiem;

c)	saskaņā ar noteikumiem, ar ko piemēro atbilstīgo vienības izmaksu shēmu, vienreizējos maksājumus un vienotās likmes, ko līdzīga veida projektiem un saņēmējiem piemēro to dotāciju shēmās, kuras pilnā apmērā finansē attiecīgā dalībvalsts.

5. Dokumentā, kurā izklāsta nosacījumus atbalsta saņemšanai par katru projektu, norāda metodi, kas piemērojama projekta izmaksu noteikšanai, un dotācijas izmaksāšanas nosacījumus.

6. Ja projekta īstenošanā rodas netiešās izmaksas, tās var aprēķināt kā vienotu likmi kādā no šiem veidiem:

a)	kā vienotu likmi līdz 25 % no attiecināmajām tiešajām izmaksām ar noteikumu, ka likmi aprēķina, pamatojoties uz taisnīgu, objektīvu un pārbaudāmu aprēķina metodi vai metodi, ko līdzīga veida projektiem un saņēmējiem piemēro dotāciju shēmās, kuras pilnā apmērā finansē attiecīgā dalībvalsts;

b)	kā vienotu likmi līdz 15 % no attiecināmajām tiešajām personāla izmaksām, neprasot attiecīgajai dalībvalstij veikt nekādu aprēķinu, lai noteiktu piemērojamo likmi;

c)	kā vienotu likmi, ko piemēro attiecināmajām tiešajām izmaksām, pamatojoties uz pastāvošajām metodēm un atbilstīgajām likmēm, kas citos Savienības politikas virzienos piemērojamas līdzīga veida projektiem un saņēmējiem.

7. Lai noteiktu personāla izmaksas par projekta īstenošanu, piemērojamo stundas likmi var aprēķināt, izdalot pēdējās reģistrētās gada bruto darbaspēka izmaksas ar 1 720 stundām.

8. Papildus 4. punktā noteiktajām metodēm – ja iemaksas no Savienības budžeta nepārsniedz EUR 100 000 – 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētās summas var aprēķināt katram projektam atsevišķi, ņemot vērā budžeta projektu, ko ex ante apstiprinājusi atbildīgā iestāde.

9. Amortizācijas izmaksas var uzskatīt par atbilstīgām izmaksām, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a)	to pieļauj valsts programmas atbilstības noteikumi;

b)	izdevumu summa ir pienācīgi pamatota ar apliecinošiem dokumentiem, kuriem ir attiecināmu izmaksu rēķiniem līdzvērtīga pierādījuma vērtība, ja tā tiek atlīdzināta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā veidā;

c)	izmaksas attiecas tikai uz projektam piešķirtā atbalsta laikposmu;

d)	nolietoto aktīvu iegādē nav ieguldīts atbalsts no Savienības budžeta.

10. Neskarot 43. pantu, piemērojot šā panta 8. punktu, dalībvalstis, kuru naudas vienība nav euro, var izmantot euro konvertēšanas likmi, kāda tā ir noteikta projekta apstiprināšanas vai projekta nolīguma parakstīšanas dienā, pamatojoties uz ikmēneša norēķinu maiņas kursu, kuru Komisija ir elektroniski publicējusi. Uz euro konvertēšanas likmi neattieksies projekta darbības laikā notikušās izmaiņas.

19. pants

Neattiecināmi izdevumi

Savienības budžeta līdzekļu saņemšanai saskaņā ar konkrētajām regulām nav attiecināmas šādas izmaksas:

a)	parāda procenti;

b)	neapbūvētas zemes pirkumi;

c)	apbūvētas zemes pirkumi, ja zeme ir nepieciešama projekta īstenošanai, par summu, kas pārsniedz 10 % no attiecīgā projekta kopējiem attiecināmajiem izdevumiem;

d)	pievienotās vērtības nodoklis (PVN), izņemot gadījumu, kad tas netiek atmaksāts saskaņā ar valsts PVN tiesību aktiem.

20. pants

Tehniskā palīdzība pēc dalībvalstu ierosmes

1. Pēc dalībvalstu ierosmes attiecībā uz katru valsts programmu ar konkrētajām regulām var atbalstīt sagatavošanās, pārvaldības, uzraudzības, izvērtēšanas, informēšanas un sakaru, tīklu veidošanas, kontroles un revīzijas pasākumus, kā arī pasākumus administratīvo spēju stiprināšanai, kas nepieciešami šīs regulas un konkrēto regulu īstenošanai.

2. Panta 1. punktā minētie pasākumi var ietvert:

a)	izdevumus, kas saistīti ar programmas, pasākumu vai projektu sagatavošanu, atlasi, izvērtēšanu, pārvaldību un uzraudzību;

b)	izdevumus, kas saistīti ar pasākumu vai projektu revīziju un kontroli uz vietas;

c)	izdevumus, kas saistīti ar programmas, pasākumu vai projektu izvērtējumiem;

izdevumus par informācijas sniegšanu, izplatīšanu un pārredzamību attiecībā uz programmu, pasākumiem vai projektiem, tostarp izdevumus, kas radušies, piemērojot 53. pantu, un izdevumus informēšanas un informētības uzlabošanas kampaņās par programmas mērķi, kuras inter alia ir rīkotas vietējā līmenī;

e)	izdevumus, kas saistīti ar datorizētu sistēmu iegādi, uzstādīšanu un uzturēšanu, lai veiktu šīs regulas un konkrēto regulu pārvaldību, uzraudzību un izvērtēšanu;

f)	izdevumus, kas saistīti ar uzraudzības komiteju un apakškomiteju sanāksmēm par pasākumu īstenošanu; tostarp arī ekspertu un citu dalībnieku izmaksas minētajās komitejās un trešo valstu dalībnieku izmaksas, ja viņu klātbūtne ir būtiska programmu, pasākumu vai projektu efektīvai īstenošanai;

g)	izdevumus administratīvo spēju stiprināšanai, lai īstenotu šo regulu un konkrētās regulas.

3. Dalībvalstis var izmantot piešķirtās apropriācijas, lai atbalstītu pasākumus, ar ko mazina saņēmēju un 25. pantā minēto kompetento iestāžu administratīvo slogu, tostarp elektroniskās datu apmaiņas sistēmas, un pasākumus, ar kuriem palielina dalībvalstu iestāžu un saņēmēju spēju pārvaldīt un izmantot saskaņā ar konkrētajām regulām piešķirto atbalstu.

4. Minētie pasākumi var būt saistīti arī ar iepriekšējām vai turpmākām finanšu shēmām.

5. Ja viena vai vairākas kompetentās iestādes ir kopīgas vairākām valsts programmām, apropriācijas tehniskās palīdzības izdevumiem katrai no attiecīgajām programmām var apvienot vai nu daļēji, vai pilnīgi.

2. IEDAĻA

Pārvaldība un kontrole

21. pants

Pārvaldības un kontroles sistēmu vispārīgie principi

Savas valsts programmas īstenošanai katra dalībvalsts izveido pārvaldības un kontroles sistēmas, kas nodrošina:

a)	katras iesaistītās iestādes funkciju aprakstu pārvaldības un kontroles jomā un funkciju sadali katrā iestādē;

b)	atbilstību funkciju nodalīšanas principam starp minētajām iestādēm un to iekšienē;

c)	procedūras deklarēto izdevumu pareizības un regularitātes nodrošināšanai;

d)	datorizētas sistēmas grāmatvedības uzskaitei, finanšu datu un datu par rādītājiem uzglabāšanai un pārsūtīšanai, uzraudzībai un ziņošanai;

e)	ziņošanas un uzraudzības sistēmas gadījumā, kad atbildīgā iestāde uzdevumu izpildei pilnvaro citu struktūru;

f)	pārvaldības un kontroles sistēmu darbības revīzijas mehānismus;

g)	sistēmas un procedūras, kas nodrošina atbilstīgu revīzijas izsekojamību;

h)	pārkāpumu, tostarp krāpšanas, novēršanu, atklāšanu un izlabošanu un nepamatoti izmaksāto summu atgūšanu kopā ar visiem procentiem par kavētiem maksājumiem.

22. pants

Ar dalītu pārvaldību saistītie pienākumi

Saskaņā ar dalītas pārvaldības principu dalībvalstis un Komisija ir atbildīgas par valsts programmu pārvaldību un kontroli atbilstīgi to attiecīgajiem pienākumiem, kas noteikti šajā regulā un konkrētajās regulās.

23. pants

Saņēmēju pienākumi

Saņēmēji pilnā mērā sadarbojas ar Komisiju un kompetentajām iestādēm, tām veicot savas funkcijas un pildot savus uzdevumus saistībā ar šo regulu un konkrētajām regulām.

24. pants

Dalībvalstu pienākumi

1. Dalībvalstis pilda pārvaldības, kontroles un revīzijas pienākumus un uzņemas no tiem izrietošo atbildību, kas izklāstīta noteikumos par dalīto pārvaldību, kuri iekļauti Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un šajā regulā.

2. Dalībvalstis nodrošina, lai to valsts programmām paredzētās pārvaldības un kontroles sistēmas būtu izveidotas saskaņā ar šo regulu un lai minētās sistēmas darbotos efektīvi.

3. Dalībvalstis katrai kompetentajai iestādei piešķir atbilstīgus resursus, lai tā varētu veikt savas funkcijas visā programmas laikposmā.

4. Dalībvalstis izstrādā pārredzamus noteikumus un procedūras projektu atlasei un īstenošanai saskaņā ar šo regulu un konkrētajām regulām.

5. Visu oficiālo informācijas apmaiņu starp dalībvalsti un Komisiju veic, izmantojot elektronisku datu apmaiņas sistēmu, ko izveido Komisija. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, paredz noteikumus, kuri minētajai elektronisko datu apmaiņas sistēmai jāievēro. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 59. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

25. pants

Kompetentās iestādes

1. Piemērojot šo regulu un konkrētās regulas, kompetentās iestādes ir:

a)	atbildīgā iestāde – attiecīgās dalībvalsts publiskā sektora struktūra, kas ir izraudzītā iestāde saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 59. panta 3. punktu un kas vienīgā atbild par valsts programmas pareizu pārvaldību un kontroli un īsteno visu saziņu ar Komisiju;

b)	revīzijas iestāde valsts publiskā iestāde vai struktūra, kas ir funkcionāli neatkarīga no atbildīgās iestādes un atbild par Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 59. panta 5. punkta otrajā daļā minētā atzinuma ikgadēju sniegšanu;

c)	attiecīgā gadījumā viena vai vairākas deleģētā(-ās) iestāde(-es) – jebkura valsts vai privāta struktūra, kas atbildīgās iestādes atbildībā veic dažus minētās iestādes uzdevumus.

2. Katra dalībvalsts paredz noteikumus, kas regulē attiecības starp 1. punktā minētajām iestādēm un to attiecības ar Komisiju.

26. pants

Atbildīgo iestāžu izraudzīšana

1. Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 59. panta 3. punktu dalībvalstis, cik vien iespējams drīz pēc valsts programmas apstiprināšanas, informē Komisiju par to atbildīgo iestāžu oficiālo izraudzīšanu ministrijas līmenī dalībvalstīs, kuras atbild par izdevumu pārvaldību un kontroli saskaņā ar šo regulu.

2. Panta 1. punktā minētā izraudzīšana tiek attiecināta uz struktūru, kas atbilst izraudzīšanas kritērijiem iekšējās vides, kontroles darbību, informācijas, saziņas un uzraudzības jomā, kuri noteikti šajā regulā vai, pamatojoties uz to.

3. Atbildīgās iestādes izraudzīšanu pamato ar atzinumu, ko sniedz kāda revīzijas struktūra, kas var būt revīzijas iestāde, kura novērtē atbildīgās iestādes atbilstību izraudzīšanas kritērijiem. Minētā struktūra var būt neatkarīga publiskā iestāde, kas atbild par pārvaldības uzraudzību, novērtēšanu un revīziju. Revīzijas struktūra darbojas neatkarīgi no atbildīgās iestādes un veic savu darbu saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem. Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 59. panta 3. punktu dalībvalstis savu lēmumu par izraudzīšanu var balstīt uz to, vai pārvaldības un kontroles sistēmas būtībā ir tādas pašas kā tās, kas darbojušās iepriekšējā laikposmā, un vai to darbība bijusi efektīva. Ja esošie revīzijas un kontroles rezultāti liecina, ka izraudzītās struktūras vairs neatbilst izraudzīšanas kritērijiem, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek novērsti trūkumi minēto struktūru uzdevumu īstenošanā, tostarp izraudzīšanas atcelšanu.

4. Lai nodrošinātu šīs sistēmas pareizu darbību, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 58. pantu par:

a)	atbildīgo iestāžu izraudzīšanas nosacījumu minimumu attiecībā uz iekšējo vidi, kontroles darbībām, informāciju, saziņu un uzraudzību, kā arī noteikumiem par izraudzīšanas piešķiršanas un atcelšanas procedūru;

b)	noteikumiem par uzraudzību un procedūru, lai pārskatītu atbildīgo iestāžu izraudzīšanu;

c)	atbildīgo iestāžu pienākumiem attiecībā uz publiskā sektora līdzdalību, kā arī to, kas ietilpst šo iestāžu pienākumos attiecībā uz pārvaldību un kontroli.

27. pants

Atbildīgo iestāžu veiktās kontroles vispārīgie principi

1. Lai iegūtu pietiekamu pārliecību, atbildīgās iestādes veic sistemātisku administratīvu kontroli un papildina šādu kontroli ar pārbaudēm uz vietas, tostarp vajadzības gadījumā ar iepriekš nepaziņotām pārbaudēm uz vietas, attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar saņēmēju galīgo maksājumu pieprasījumiem, kuri deklarēti gada pārskatos.

2. Attiecībā uz pārbaudēm, ko veic uz vietas, atbildīgā iestāde no visiem saņēmējiem, kas ietilpst attiecīgi nejaušās izvēles grupā un riska grupā, atlasa pārbaudes paraugus, lai iegūtu reprezentatīvu kļūdu biežuma rādītāju un sasniegtu uzticamības līmeņa minimumu, vienlaikus pievēršoties arī būtiskākajām kļūdām.

3. Par katru pārbaudi, ko veic uz vietas, atbildīgā iestāde sagatavo pārbaudes ziņojumu.

4. Ja konstatētās problēmas būtībā izrādās sistēmiskas un tāpēc var radīt risku citiem projektiem, atbildīgā iestāde nodrošina, ka tiek veikta turpmāka pārbaude, tostarp vajadzības gadījumā papildu pārbaudes, lai noteiktu šo problēmu mērogu un to, vai kļūdu biežums nepārsniedz pieļaujamo līmeni. Atbildīgā iestāde veic vajadzīgos preventīvos un korekcijas pasākumus un Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 59. panta 5. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajā kopsavilkumā informē par tiem Komisiju.

5. Komisija izmantojot īstenošanas aktus, pieņem noteikumus, kas vajadzīgi šā panta vienotai piemērošanai. Minētie noteikumi jo īpaši var attiekties uz:

noteikumiem par administratīvo kontroli un pārbaudēm uz vietas, tostarp par iepriekš nepaziņotām pārbaudēm uz vietas, kas atbildīgajai iestādei jāveic, lai pārliecinātos par to pienākumu saistību un attiecināmības noteikumu ievērošanu, kas izriet no šīs regulas un konkrēto regulu piemērošanas, tostarp noteikumiem saistībā ar laikposmu, kurā apliecinošie dokumenti būtu jāuzglabā;

noteikumiem par uz vietas veicamo pārbaužu skaita minimumu, lai nodrošinātu efektīvu riska pārvaldību, kā arī apstākļiem, kādos dalībvalstīm jāpastiprina šādas pārbaudes vai kādos dalībvalstis var tās samazināt, ja pārvaldības un kontroles sistēmas darbojas pareizi un kļūdu biežuma rādītāji ir pieņemami;

c)	noteikumiem un metodēm attiecībā uz ziņošanu par veikto kontroli un pārbaudēm un to rezultātiem.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 59. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

28. pants

Maksājums saņēmējiem

Atbildīgās iestādes nodrošina, lai saņēmēji pēc iespējas ātrāk un pilnā apmērā saņemtu visu publiskā atbalsta summu saskaņā ar valsts noteikumiem. Neatvelk vai neietur nekādas summas un neuzliek nekādu īpašu maksu vai citu līdzvērtīgu maksājumu, kas atbalsta saņēmējiem samazinātu minēto līdzekļu apjomu.

29. pants

Revīzijas iestādes funkcijas

1. Lai pamatotu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 59. pantu sniegto atzinumu, revīzijas iestāde nodrošina, ka tiek veikta pārvaldības un kontroles sistēmu un pienācīgas gada pārskatos iekļauto izdevumu izlases revīzija. Komisija saskaņā ar šīs regulas 58. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus par revīzijas iestāžu statusu un par nosacījumiem, kas jāievēro attiecībā uz to veiktajām revīzijām.

2. Ja revīzijas veic struktūra, kas nav revīzijas iestāde, revīzijas iestāde nodrošina, lai jebkurai šādai struktūrai būtu vajadzīgās speciālās zināšanas un funkcionālā neatkarība.

3. Revīzijas iestāde nodrošina, lai revīzijas darbā tiktu ievēroti starptautiski pieņemtie revīzijas standarti.

30. pants

Sadarbība ar revīzijas iestādēm

1. Komisija sadarbojas ar revīzijas iestādēm, lai saskaņotu to attiecīgos revīzijas plānus un metodes, un pēc iespējas drīz paziņo pārvaldības un kontroles sistēmu revīziju rezultātus, lai pēc iespējas efektīvāk un samērīgāk izmantotu kontroles resursus un izvairītos no nevajadzīgas darbību dublēšanās.

2. Komisija un revīzijas iestādes regulāri tiekas, lai apmainītos ar viedokļiem par jautājumiem, kas saistīti ar pārvaldības un kontroles sistēmu uzlabošanu.

31. pants

Komisijas veiktā kontrole un revīzijas

1. Komisija pamatojas uz pieejamo informāciju, tostarp uz izraudzīšanas procedūru, gada atlikuma maksājuma pieprasījumu, kas minēts 44. pantā, ikgadējiem īstenošanas ziņojumiem, un revīzijām, ko veikušas valsts un Savienības struktūras, lai novērtētu, vai dalībvalstis ir izveidojušas pārvaldības un kontroles sistēmas, kas atbilst šīs regulas prasībām, un vai minētās sistēmas valsts programmu īstenošanas laikā darbojas efektīvi.,

2. Neskarot revīzijas, ko veikušas dalībvalstis, Komisijas amatpersonas vai pilnvaroti Komisijas pārstāvji var veikt revīzijas vai pārbaudes uz vietas, vismaz 12 darbadienas iepriekš paziņojot par to valsts kompetentajai iestādei, izņemot steidzamus gadījumus. Komisija ievēro proporcionalitātes principu, ņemot vērā, ka ir jānovērš nepamatota dalībvalstu veikto revīziju vai pārbaužu dublēšana, kā arī Savienības budžeta apdraudējuma pakāpi un vajadzību samazināt saņēmēju administratīvo slogu. Dalībvalsts amatpersonas vai pilnvarotie pārstāvji var piedalīties minētajās revīzijās vai pārbaudēs.

3. Minētās revīzijas vai pārbaudes jo īpaši var attiekties uz:

a)	pārbaudi, cik efektīvi darbojas pārvaldības un kontroles sistēmas valsts programmā vai tās daļā;

b)	administratīvās prakses atbilstību Savienības noteikumiem;

c)	nepieciešamo apliecinošo dokumentu esamību un to saskanību ar pasākumiem, kas atbalstīti valsts programmu satvarā;

d)	nosacījumiem, saskaņā ar kādiem pasākumi ir veikti un kontrolēti;

e)	novērtējumu par pasākumu un/vai valsts programmas pareizu finanšu pārvaldību.

4. Komisijas amatpersonām vai pilnvarotiem Komisijas pārstāvjiem, kas ir atbilstīgi pilnvaroti veikt revīzijas vai pārbaudes uz vietas, ir pieejami visi vajadzīgie reģistrācijas ieraksti, dokumenti un metadati attiecībā uz projektiem un tehnisko palīdzību vai pārvaldības un kontroles sistēmām neatkarīgi no veida, kādā tos glabā. Dalībvalstis pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai minēto reģistrācijas ierakstu, dokumentu un metadatu kopijas. Šajā punktā minētās pilnvaras neskar to valsts noteikumu piemērošanu, ar kuriem paredz, ka dažas darbības veic pārstāvji, kas tam īpaši izraudzīti saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Komisijas amatpersonas un pilnvarotie pārstāvji nepiedalās inter alia personu apmeklējumos mājās vai oficiālā iztaujāšanā, ko paredz valsts tiesību akti. Tomēr viņiem ir piekļuve šādi iegūtai informācijai, neskarot valsts tiesu kompetenci un pilnā mērā ievērojot attiecīgo tiesību subjektu pamattiesības.

5. Pēc Komisijas pieprasījuma un pēc vienošanās ar attiecīgo dalībvalsti papildu pārbaudes vai izmeklēšanu saistībā ar šīs regulas darbības jomā esošajiem pasākumiem veic minētās dalībvalsts kompetentās iestādes. Komisijas pārstāvji vai Komisijas deleģētās personas var piedalīties minētajās pārbaudēs. Lai pārbaudes uzlabotu, Komisija, vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, var lūgt minēto dalībvalstu iestāžu palīdzību noteiktām pārbaudēm vai izmeklēšanai.

6. Komisija var lūgt dalībvalsti veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu šīs valsts pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvu darbību vai izdevumu pareizību saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem.

3. IEDAĻA

Finanšu pārvaldība

32. pants

Budžeta saistības

1. Savienības budžeta saistības attiecībā uz katru valsts programmu uzņemas gada maksājumu veidā laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

2. Komisijas lēmums, ar ko apstiprina valsts programmu, ir finansēšanas lēmums Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 84. panta izpratnē, un pēc paziņošanas attiecīgajai dalībvalstij tas minētās regulas izpratnē kļūst juridiski saistošs.

3. Katrai valsts programmai budžeta saistības attiecībā uz pirmo maksājumu nosaka pēc tam, kad Komisija attiecīgo valsts programmu ir apstiprinājusi.

4. Budžeta saistības attiecībā uz turpmākajiem maksājumiem Komisija uzņemas līdz katra gada 1. maijam, pamatojoties uz šā panta 2. punktā minēto lēmumu, izņemot gadījumus, kad piemēro Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 16. pantu.

33. pants

Kopīgi noteikumi par maksājumiem

1. Valsts programmai piešķirto Savienības budžeta līdzekļu ieguldījuma maksājumus Komisija veic saskaņā ar budžeta apropriācijām un atbilstīgi pieejamajam finansējumam. Katru maksājumu attiecina uz attiecīgajām budžeta saistībām, kas radušās visagrāk.

2. Maksājumus veic kā sākotnēju priekšfinansējumu, ikgadēju priekšfinansējumu, gada atlikuma maksājumus un galīgā atlikuma maksājumu.

3. Piemēro Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 90. pantu.

34. pants

Sākotnējā priekšfinansējuma un gada atlikuma maksājumu uzkrāšana

1. Sākotnējā priekšfinansējuma maksājuma un gada atlikuma maksājumu kopsumma nepārsniedz 95 % no Savienības budžeta līdzekļu ieguldījuma attiecīgajā valsts programmā.

2. Sasniedzot 95 % robežu, dalībvalstis var turpināt sūtīt maksājuma pieprasījumus Komisijai.

35. pants

Priekšfinansējuma kārtība

1. Pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu, ar ko apstiprina valsts programmu, tā izraudzītajai atbildīgajai iestādei četros mēnešos izmaksā sākotnējā priekšfinansējuma summu par visu programmas veidošanas periodu. Minētā priekšfinansējuma summa veido 4 % no to Savienības budžeta līdzekļu kopējā apjoma, kurus iegulda attiecīgajā valsts programmā. Atkarībā no budžeta līdzekļu pieejamības minēto summu var sadalīt divos maksājumos.

2. Ikgadēju priekšfinansējumu, kura apjoms ir 3 % no to Savienības budžeta līdzekļu kopējā apjoma, kurus iegulda attiecīgajā valsts programmā, izmaksā līdz 2015. gada 1. februārim. Gadiem laikposmā no 2016. līdz 2022. gadam šī summa ir 5 % no to Savienības budžeta līdzekļu kopējā apjoma, kurus iegulda attiecīgajā valsts programmā.

3. Ja valsts programmu apstiprina 2015. gadā vai vēlāk, atkarībā no budžeta līdzekļu pieejamības sākotnējo priekšfinansējumu un ikgadējo priekšfinansējumu izmaksā ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc valsts programmas apstiprināšanas.

4. Ja valsts programmā ieguldīto Savienības budžeta līdzekļu kopējo apjomu groza, attiecīgi pārskata sākotnējā, kā arī ikgadējā priekšfinansējuma summas, un tās norāda finansēšanas lēmumā.

5. Priekšfinansējumu izmanto, lai veiktu maksājumus saņēmējiem, kas īsteno valsts programmu, kā arī kompetentajām iestādēm, lai segtu ar tehnisko palīdzību saistītus izdevumus. Paredzēto finansējumu minētajos nolūkos nekavējoties dara pieejamu atbildīgajai iestādei.

36. pants

Priekšfinansējuma dzēšana

1. Summu, kas izmaksāta kā sākotnējais priekšfinansējums, vēlākais valsts programmas slēgšanas dienā pilnībā dzēš no Komisijas kontiem saskaņā 40. pantu.

2. Summu, kas izmaksāta kā ikgadējais priekšfinansējums, dzēš no Komisijas kontiem saskaņā ar 39. pantu.

3. Kopējo summu, kas izmaksāta kā priekšfinansējums, Komisijai atmaksā, ja 36 mēnešos no dienas, kurā Komisija veic sākotnējā priekšfinansējuma summas pirmo maksājumu, tai nav nosūtīts neviens maksājuma pieprasījums saskaņā ar 44. pantu.

4. Procentus, kas uzkrājušies no sākotnējā priekšfinansējuma, iegrāmato attiecīgajā valsts programmā un atskaita no galīgā maksājuma pieprasījumā norādītās publisko izdevumu summas.

37. pants

Iekšēja ieņēmumu piešķiršana

1. Iekšēji piešķirtus ieņēmumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 21. pantu veido šādi ieņēmumi:

i)	summas, ko saskaņā ar šīs regulas 45. un 47. pantu ieskaita Savienības budžetā, ietverot procentus;

ii)	summas, ko pēc programmas slēgšanas saskaņā ar iepriekšējo daudzgadu finanšu shēmu ieskaita Savienības budžetā, ietverot procentus.

2. Šā panta 1. punktā minētās summas ieskaita Savienības budžetā un atkārtotas izmantošanas gadījumā izmanto vispirms, lai finansētu izdevumus saskaņā ar konkrētajām regulām.

38. pants

Finanšu gada definīcija

Šajā regulā finanšu gads, kā norādīts Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 59. pantā, attiecas uz nomaksātajiem izdevumiem un ieņēmumiem, kas iegūti un atbildīgās iestādes pārskatos iegrāmatoti laikposmā no “N – 1” gada 16. oktobra līdz “N” gada 15. oktobrim.

39. pants

Gada atlikuma maksājums

1. Komisija izmaksā gada atlikumu, pamatojoties uz spēkā esošo finanšu plānu, gada pārskatu par atbilstīgo valsts programmas finanšu gadu un attiecīgo lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu.

2. Gada pārskatos iekļauj maksājumus – tostarp maksājumus saistībā ar tehnisko palīdzību –, ko atbildīgā iestāde veikusi tā finanšu gada laikā, par kuru izpildītas 27. pantā minētās kontroles prasības.

3. Atkarībā no budžeta līdzekļu pieejamības gada atlikumu izmaksā ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad Komisija ir atzinusi par pieņemamu 44. panta 1. punktā un 54. pantā minēto informāciju un dokumentus un ir noskaidroti pēdējā gada pārskata grāmatojumi.

40. pants

Programmas slēgšana

1. Dalībvalstis līdz 2023. gada 31. decembrim iesniedz šādus dokumentus:

a)	pēdējam gada pārskatam nepieciešamo informāciju saskaņā ar 44. panta 1. punktu,

b)	galīgā atlikuma maksājuma pieprasījumu; un

c)	valsts programmas galīgo īstenošanas ziņojumu, kā norādīts 54. panta 1. punktā.

2. Maksājumus, ko atbildīgā iestāde veikusi no 2022. gada 16. oktobra līdz 2023. gada 30. jūnijam, iekļauj pēdējā gada pārskatā.

3. Pēc 1. punktā minēto dokumentu saņemšanas Komisija izmaksā galīgo atlikumu, pamatojoties uz spēkā esošo finanšu plānu, pēdējo gada pārskatu un attiecīgo lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu.

4. Atkarībā no budžeta līdzekļu pieejamības galīgo atlikumu izmaksā ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pēdējā finanšu gada grāmatojumu noskaidrošanas dienas vai vienu mēnesi pēc galīgā īstenošanas ziņojuma apstiprināšanas dienas atkarībā no tā, kurš no termiņiem ir vēlāks. Summas, par kurām uzņemtās saistības paliek spēkā arī pēc atlikuma izmaksāšanas, Komisija sešos mēnešos atbrīvo no saistībām, neskarot 52. pantu.

41. pants

Maksājuma termiņa pārtraukšana

1. Deleģētais kredītrīkotājs Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 izpratnē uz laiku līdz sešiem mēnešiem var pārtraukt maksājuma termiņu attiecībā uz maksājuma pieprasījumu, ja pastāv vismaz viens no šiem nosacījumiem:

a)	kā izriet no valsts vai Savienības revīzijas struktūras sniegtās informācijas, ir nepārprotami pierādījumi, kas liecina par būtiskām nepilnībām pārvaldības un kontroles sistēmas darbībā;

b)	deleģētajam kredītrīkotājam jāveic papildu pārbaudes, ņemot vērā, ka viņa rīcībā nonākusi brīdinoša informācija par to, ka maksājuma pieprasījumā norādītie izdevumi ir saistīti ar pārkāpumiem, kam ir būtiskas finansiālas sekas;

c)	nav iesniegts viens vai vairāki no 44. panta 1. punktā paredzētajiem dokumentiem.

Dalībvalsts var piekrist pārtraukšanas laikposmu pagarināt uz papildu trim mēnešiem.

2. Deleģētais kredītrīkotājs pārtraukšanu attiecina tikai uz to maksājuma pieprasījumā norādīto izdevumu daļu, uz kuru attiecas 1. punkta pirmajā daļā minētie nosacījumi, izņemot gadījumus, kad nav iespējams noteikt skarto izdevumu daļu. Deleģētais kredītrīkotājs dalībvalsti un atbildīgo iestādi nekavējoties rakstiski informē par pārtraukšanas iemeslu un lūdz tām labot situāciju. Deleģētais kredītrīkotājs izbeidz pārtraukšanu, tiklīdz ir veikti vajadzīgie pasākumi.

42. pants

Maksājumu apturēšana

1. Komisija var apturēt visus gada atlikuma maksājumus vai daļu no tiem, ja:

a)	valsts programmas pārvaldības un kontroles sistēmas efektīvā darbībā ir kāda būtiska nepilnība, kas apdraud Savienības ieguldījumu valsts programmā un attiecībā uz kuru nav veikti korekcijas pasākumi;

b)	gada pārskatos iekļautie izdevumi ir saistīti ar kādu nopietnu pārkāpumu, kam ir būtiskas finansiālas sekas un kas nav novērsts; vai

c)	dalībvalsts nav veikusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai labotu situāciju, kuras dēļ ir piemērota pārtraukšana saskaņā ar 41. pantu.

2. Komisija var nolemt apturēt visus gada atlikuma maksājumus vai daļu no tiem pēc tam, kad tā ir devusi attiecīgajai dalībvalstij iespēju iesniegt savus apsvērumus.

3. Komisija izbeidz gada atlikuma maksājumu pilnīgu vai daļēju apturēšanu, ja attiecīgā dalībvalsts ir veikusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai varētu apturēšanu atcelt.

43. pants

Euro izmantošana

1. Summas, kas norādītas dalībvalstu iesniegtajās valsts programmās, izdevumu prognozēs, izdevumu deklarācijās, maksājumu pieprasījumos, gada pārskatos un izdevumus, kuri norādīti gada un galīgajos īstenošanas ziņojumos, izsaka euro.

2. Dalībvalstis, kuru naudas vienība nav euro maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienā, valsts valūtā veikto izdevumu summas konvertē euro. Minētās summas konvertē euro saskaņā ar Komisijas mēneša norēķina valūtas maiņas kursu tai mēnesī, kurā minētie izdevumi iegrāmatoti attiecīgās valsts programmas atbildīgās iestādes kontos. Komisija katru mēnesi elektroniski publicē maiņas kursu.

3. Gadījumos, kad euro kļūst par dalībvalsts naudas vienību, 2. punktā izklāstīto konversijas procedūru turpina piemērot visiem izdevumiem, ko atbildīgā iestāde ir iegrāmatojusi kontos pirms dienas, kad stājās spēkā valsts valūtas un euro fiksētā konversijas likme.

4. IEDAĻA

Grāmatojumu noskaidrošana un finanšu korekcijas

44. pants

Gada atlikuma maksājuma pieprasījums

1. Līdz tā gada 15. februārim, kas seko finanšu gadam, katra dalībvalsts Komisijai iesniedz dokumentus un informāciju, kas prasīti saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 59. panta 5. punktu. Iesniegtie dokumenti ir uzskatāmi par gada atlikuma maksājuma pieprasījumu. Pēc attiecīgās dalībvalsts paziņojuma Komisija izņēmuma kārtā var pagarināt noteikto termiņu (15. februāris) vēlākais līdz 1. martam. Dalībvalstis var atbilstīgā līmenī publiskot minēto informāciju.

2. Komisija ikgadējās grāmatojumu noskaidrošanas nolūkā var lūgt dalībvalstij sniegt papildu informāciju. Ja dalībvalsts nesniedz pieprasīto informāciju līdz Komisijas noteiktajam iesniegšanas termiņam, Komisija var pieņemt lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju.

3. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem modeli, saskaņā ar kuru sagatavo 1. punktā minētos dokumentus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 59. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

45. pants

Ikgadējā grāmatojumu noskaidrošana

1. Līdz tā gada 31. maijam, kas seko finanšu gadam, Komisija pieņem lēmumu par katras valsts programmas ikgadējo grāmatojumu noskaidrošanu. Lēmumā par grāmatojumu noskaidrošanu ņem vērā iesniegto gada pārskatu pilnīgumu, pareizumu un patiesumu, neskarot vēlākas finanšu korekcijas.

2. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, paredz ikgadējās grāmatojumu noskaidrošanas procedūras īstenošanas kārtību attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic saistībā ar lēmuma pieņemšanu un tā īstenošanu, tostarp attiecībā uz informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm un termiņiem, kuri jāievēro. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 59. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

46. pants

Dalībvalstu veiktās finanšu korekcijas

Dalībvalstis veic finanšu korekcijas, kas vajadzīgas saistībā ar valsts programmās konstatētiem individuāliem vai sistemātiskiem pārkāpumiem. Finanšu korekcijas nozīmē to, ka tiek atceltas visas attiecīgās iemaksas no Savienības budžeta līdzekļiem vai daļa no tām. Dalībvalstis ņem vērā pārkāpumu veidu un smagumu un Savienības budžetam nodarīto finansiālo zaudējumu un piemēro samērīgu korekciju. Atceltās un atgūtās summas, kā arī ar tām saistītos procentu maksājumus atkārtoti piešķir attiecīgajai valsts programmai, izņemot summas, kas iegūtas saistībā ar pārkāpumiem, kurus konstatējusi Revīzijas palāta un Komisijas dienesti, tostarp OLAF. Pēc valsts programmas slēgšanas attiecīgā dalībvalsts atgūtos līdzekļus atmaksā Savienības budžetā.

47. pants

Komisijas veiktā atbilstības noskaidrošana un finanšu korekcijas

1. Komisija veic finanšu korekcijas, pilnīgi vai daļēji atceļot Savienības līdzekļu ieguldījumu valsts programmā un atgūstot tos no attiecīgās dalībvalsts, lai novērstu to, ka ar Savienības līdzekļiem tiek finansēti jebkuri izdevumi, kas ir pretrunā piemērojamiem tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz Komisijas un Revīzijas palātas konstatētajām dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmu nepilnībām.

2. Piemērojamo tiesību aktu pārkāpuma dēļ finanšu korekciju veic tikai saistībā ar izdevumiem, kuri ir deklarēti Komisijai, un tad, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

a)	pārkāpums ir ietekmējis projekta atlasi saskaņā ar valsts programmu vai gadījumos, kad pārkāpuma rakstura dēļ nav iespējams noteikt minētās ietekmes apjomu, bet pastāv pamatots risks, ka pārkāpumam ir bijusi šāda ietekme;

b)	pārkāpums ir ietekmējis izdevumu summu, kas deklarēta, lai saņemtu atlīdzinājumu no Savienības budžeta, vai gadījumos, kad pārkāpuma rakstura dēļ nav iespējams noteikt tā finansiālās ietekmes apjomu, bet pastāv pamatots risks, ka pārkāpumam ir bijusi šāda ietekme.

3. Lemjot par finanšu korekciju saskaņā ar 1. punktu, Komisija ievēro proporcionalitātes principu, ņemot vērā piemērojamo tiesību aktu pārkāpuma veidu un smagumu un tā finansiālās sekas attiecībā uz Savienības budžetu.

4. Pirms tiek pieņemts lēmums atteikt finansējumu, Komisijas konstatējumus un dalībvalsts atbildes paziņo rakstiski, un pēc tam abas puses cenšas vienoties par veicamajiem pasākumiem.

5. Finansējumu nevar atteikt attiecībā uz:

a)	izdevumiem, kas atbildīgajai iestādei radušies vairāk nekā 36 mēnešus pirms Komisijas rakstiska paziņojuma dalībvalstij par konstatējumiem;

b)	izdevumiem, kas attiecas uz valsts programmās iekļautiem daudzgadu pasākumiem, ja pēdējās saistības saņēmējam uzliktas vairāk nekā 36 mēnešus pirms Komisijas rakstiska paziņojuma dalībvalstij par konstatējumiem;

c)	izdevumiem, kuri attiecas uz valsts programmās iekļautiem pasākumiem, kas nav b) apakšpunktā minētie pasākumi, un par kuriem maksājumu vai attiecīgos gadījumos galīgo maksājumu atbildīgā iestāde ir veikusi vairāk nekā 36 mēnešus pirms Komisijas rakstiska paziņojuma dalībvalstij par konstatējumiem.

6. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, paredz atbilstības noskaidrošanas procedūras īstenošanas kārtību attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic saistībā ar lēmuma pieņemšanu un tā īstenošanu, tostarp attiecībā uz informācijas apmaiņu starp Komisiju un dalībvalstīm un termiņiem, kuri jāievēro. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 59. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

48. pants

Dalībvalstu pienākumi

Komisijas veikta finanšu korekcija neskar dalībvalsts pienākumu veikt atgūšanas darbības saskaņā ar šīs regulas 21. panta h) punktu un atgūt valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē un saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (12) 14. pantu.

49. pants

Atmaksāšana

1. Jebkuru summu, kas jāatmaksā Savienības budžetā, atmaksā līdz termiņam, kas norādīts saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 80. pantu sagatavotajā iekasēšanas rīkojumā. Atmaksas termiņš ir otrā mēneša pēdējā diena pēc rīkojuma izdošanas.

2. Novēlotiem atmaksājumiem piemēro kavējuma procentus, ko aprēķina par laikposmu no termiņa pēdējās dienas līdz faktiskās samaksas dienai. Minēto procentu likme ir pusotrs procentpunkts virs Eiropas Centrālās bankas noteiktās likmes galvenajās refinansēšanas operācijās tā mēneša pirmajā darbadienā, kurā ir termiņa pēdējā diena.

5. IEDAĻA

Saistību atcelšana

50. pants

Principi

1. Valsts programmas tiek iesniegtas saistību atcelšanas procedūrai, saskaņā ar kuru saistības atceļ summām, kas attiecas uz saistībām, kuras līdz 31. decembrim otrajā gadā pēc budžeta saistību gada nesedz ar 35. pantā minēto sākotnējo un ikgadējo priekšfinansējumu un maksājuma pieprasījumu saskaņā ar 44. pantu. Saistību atcelšanas nolūkā Komisija minēto summu aprēķina, katrai 2015.–2020. gadā paredzēto saistību summai pievienojot vienu sestdaļu no gada budžeta saistībām, kas attiecas uz 2014. gada kopējo ieguldījumu.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, saistību atcelšanas termiņus nepiemēro gada budžeta saistībām, kas attiecas uz 2014. gada kopējo ieguldījumu.

3. Ja pirmās gada budžeta saistības attiecas uz 2015. gada kopējo ieguldījumu, tad, atkāpjoties no 1. punkta, saistību atcelšanas termiņus nepiemēro gada budžeta saistībām, kas attiecas uz 2015. gada kopējo ieguldījumu. Šādos gadījumos summu atbilstīgi 1. punktam Komisija aprēķina, katrai 2016.–2020. gadā paredzēto budžeta saistību summai pievienojot vienu piektdaļu no gada budžeta saistībām, kas attiecas uz kopējo ieguldījumu 2015. gadā.

4. Saistības, kas attiecas uz laikposma pēdējo gadu, atceļ saskaņā ar noteikumiem, kas jāievēro attiecībā uz programmu slēgšanu.

5. Jebkādas saistības, kas joprojām ir atvērtas izdevumu attiecināmības pēdējā dienā, kā minēts 17. panta 3. punktā, un par ko atbildīgā iestāde nav iesniegusi maksājuma pieprasījumu sešus mēnešus pēc minētā datuma, tiek automātiski atceltas.

51. pants

Atcelšanas izņēmumi

1. Saistību atcelšanu neattiecina uz summām, kuras atbildīgā iestāde nav varējusi Komisijai deklarēt šādu iemeslu dēļ:

a)	pasākumi ir apturēti tiesvedības vai administratīvas pārsūdzības dēļ, kam ir apturoša iedarbība; vai

b)	force majeure apstākļi ir būtiski ietekmējuši visas valsts programmas vai tās daļas īstenošanu. Atbildīgā iestāde, kas atsaucas uz force majeure apstākļiem, pierāda, ka tie tiešā veidā ietekmējuši visas valsts programmas vai tās daļas īstenošanu.

Atcelšanas neattiecināšanu var pieprasīt vienu reizi, ja apturēšana vai force majeure ilguši līdz vienam gadam. Ja apturēšana vai force majeure ilguši ilgāk nekā vienu gadu, atcelšanas neattiecināšanu var pieprasīt vairākas reizes atbilstīgi force majeure ilgumam vai gadu skaitam starp tiesas vai administratīvā lēmuma datumu par pasākuma īstenošanas apturēšanu un galīgā tiesas vai administratīvā lēmuma datumu.

2. Lai summu deklarētu līdz iepriekšējā gada beigām, dalībvalsts līdz 31. janvārim nosūta Komisijai informāciju par 1. punktā minētajiem izņēmumiem.

3. To budžeta saistību daļu, par kuru maksājuma pieprasījums ir iesniegts, bet kuras maksājumu N + 2 gada 31. decembrī Komisija ir samazinājusi vai apturējusi, neņem vērā automātiski atceļamo saistību aprēķināšanā.

52. pants

Procedūra

1. Komisija pēc iespējas ātrāk informē dalībvalsti, ja pastāv risks piemērot saistību atcelšanu saskaņā ar 50. pantu.

2. Pamatojoties uz informāciju, kas Komisijas rīcībā ir 31. janvārī, tā informē atbildīgo iestādi par summu, kurai piemēro saistību atcelšanu, pamatojoties uz Komisijas rīcībā esošo informāciju.

3. Attiecīgajai dalībvalstij ir divi mēneši, lai piekristu summai, kurai piemēro saistību atcelšanu, vai lai iesniegtu savus apsvērumus.

4. Komisija veic saistību automātisku atcelšanu ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc galīgā termiņa, kas noteikts, piemērojot 1. līdz 3. punktu.

5. Ja saistību atcelšana notiek automātiski, Savienības budžeta līdzekļu ieguldījums attiecīgajā valsts programmā minētajā gadā tiek samazināts par summu, kurai piemēro saistību automātisko atcelšanu. Savienības līdzekļu ieguldījumu finansēšanas plānā samazina proporcionāli, ja vien dalībvalsts neiesniedz pārskatītu finansēšanas plānu.

V NODAĻA

INFORMĒŠANA, SAZIŅA, UZRAUDZĪBA, IZVĒRTĒŠANA UN ZIŅOŠANA

53. pants

Informēšana un publicitāte

1. Dalībvalstis un atbildīgās iestādes ir atbildīgas par:

a)	tīmekļa vietni vai tīmekļa portālu, kurā sniedz informāciju par valsts programmām šajā dalībvalstī un nodrošina piekļuvi šīm programmām;

b)	potenciālo saņēmēju informēšanu par finansēšanas iespējām saistībā ar valsts programmām;

c)	Savienības iedzīvotāju informēšanu par konkrēto regulu nozīmi un sasniegumiem, veicot informēšanas un saziņas pasākumus par valsts programmu rezultātiem un ietekmi.

2. Dalībvalstis nodrošina valsts programmu īstenošanas pārredzamību un uztur saskaņā ar katru valsts programmu atbalstīto pasākumu sarakstu, kas ir pieejams tīmekļa vietnē vai tīmekļa portālā. Pasākumu sarakstā iekļauj atjauninātu informāciju par galīgajiem līdzekļu saņēmējiem, projektu nosaukumus un tiem piešķirto Savienības līdzekļu summu.

3. Informāciju parasti dara publiski pieejamu, izņemot, ja informācijas pieejamība ir ierobežota šīs informācijas konfidenciālā rakstura dēļ, jo īpaši saistībā ar drošību, sabiedrisko kārtību, kriminālizmeklēšanu un personas datu aizsardzību.

4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 58. pantu, lai paredzētu noteikumus par informēšanas un publicitātes pasākumiem sabiedrībai un informatīviem pasākumiem saņēmējiem.

5. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, nosaka informēšanas un publicitātes pasākumu tehniskos raksturlielumus. Minētos īstenošanas aktus Komisija pieņem saskaņā ar 59. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

54. pants

Īstenošanas ziņojumi

1. Līdz 2016. gada 31. martam un līdz katra turpmākā gada 31. martam (2022. gadu ieskaitot) atbildīgā iestāde iesniedz Komisijai gada ziņojumu par katras valsts programmas īstenošanu iepriekšējā finanšu gadā un var minēto informāciju atbilstīgā līmenī publiskot. 2016. gadā iesniegtais ziņojums attiecas uz 2014. un 2015. finanšu gadu. Dalībvalsts iesniedz gala ziņojumu par valsts programmu īstenošanu līdz 2023. gada 31. decembrim.

2. Ikgadējos īstenošanas ziņojumos sniedz informāciju par:

a)	valsts programmas īstenošanu, atsaucoties uz finanšu datiem un rādītājiem;

b)	jebkādiem būtiskiem jautājumiem, kas ietekmē valsts programmas darbību.

3. Ņemot vērā starpposma pārskatīšanu, kā minēts 15. pantā, ikgadējā īstenošanas ziņojumā, kuru iesniedz 2017. gadā, izklāsta un izvērtē:

a)	šā panta 2. punktā minēto informāciju;

b)	progresu mērķu sasniegšanā, kas noteikti valsts programmās, ko īsteno, izmantojot Savienības budžeta līdzekļu ieguldījumu;

c)	attiecīgo partneru līdzdalību, kā minēts 12. pantā.

4. Ikgadējā īstenošanas ziņojumā, ko iesniedz 2020. gadā, un galīgajā īstenošanas ziņojumā papildus 2. punktā minētajai informācijai un izvērtējumam ietver informāciju par valsts programmas mērķu sasniegšanu un izvērtē panākumus šajā jomā, turot prātā 13. panta 1. punktā minētā politikas dialoga iznākumu.

5. Šā panta 1. līdz 4. punktā minētie ikgadējie īstenošanas ziņojumi ir pieņemami, ja tajos ir iekļauta visa minētajos punktos prasītā informācija. Komisija 15 darba dienu laikā pēc ikgadējā īstenošanas ziņojuma saņemšanas informē attiecīgo dalībvalsti, ja ziņojums nav pieņemams, citādi minēto ziņojumu uzskata par pieņemamu.

6. Komisija divu mēnešu laikā pēc ikgadējā īstenošanas ziņojuma saņemšanas dienas informē attiecīgo dalībvalsti par saviem apsvērumiem attiecībā uz to. Ja Komisija minētajā termiņā nekādus apsvērumus nesniedz, ziņojumi ir uzskatāmi par pieņemtiem.

7. Komisija var sniegt apsvērumus par tiem jautājumiem atbildīgās iestādes ikgadējā īstenošanas ziņojumā, kuri ietekmē valsts programmas īstenošanu. Ja tiek sniegti šādi apsvērumi, atbildīgā iestāde sniedz informāciju, kas nepieciešama saistībā ar minētajiem apsvērumiem un vajadzības gadījumā informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem. Komisija jāinformē ne vēlāk kā trīs mēnešos pēc tam, kad tā sniegusi šādus apsvērumus.

8. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem modeļus, saskaņā ar kuriem sagatavo gada un galīgos īstenošanas ziņojumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 59. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

55. pants

Vienotā uzraudzības un izvērtēšanas sistēma

1. Komisija, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar dalībvalstīm, veic šīs regulas un konkrēto regulu pastāvīgu uzraudzību.

2. Konkrēto regulu īstenošanu Komisija izvērtē partnerībā ar dalībvalstīm saskaņā ar 57. pantu.

3. Izveido vienotu uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu, lai novērtētu pasākumu atbilstību, efektivitāti, lietderību, pievienoto vērtību un ilgtspēju, kā arī procedūras vienkāršošanu un administratīvā sloga mazināšanu, ņemot vērā šīs regulas un konkrēto regulu mērķus un to, kā šī regula un konkrētās regulas darbojas kā instrumenti, kas veicina brīvības, drošības un tiesiskuma telpas attīstību.

4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 58. pantu, lai turpinātu veidot vienoto uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu.

5. Dalībvalstis Komisijai sniedz informāciju, kas nepieciešama, lai varētu veikt šīs regulas un konkrēto regulu uzraudzību un izvērtēšanu.

6. Komisija ņem vērā arī to, kā pasākumi, kas veikti saskaņā ar konkrētajām regulām, un pasākumi, kuri īstenoti saskaņā ar citām attiecīgajām Savienības politikas jomām, instrumentiem un iniciatīvām, cits citu papildina.

7. Īpašu uzmanību Komisija velta tam, lai uzraudzītu un izvērtētu pasākumus un programmas, kas ir saistīti ar trešām valstīm un ko īsteno saskaņā ar 8. pantu.

56. pants

Dalībvalstu veiktā valsts programmu izvērtēšana

1. Dalībvalstis veic 57. panta 1. punktā minēto izvērtēšanu. Ar 2017. gadā veicamo izvērtēšanu uzlabo valsts programmu izstrādes un īstenošanas kvalitāti saskaņā ar vienoto uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu.

2. Dalībvalstis nodrošina, lai tiktu izveidotas procedūras, saskaņā ar kurām sagatavo un apkopo 1. punktā minētajai izvērtēšanai nepieciešamos datus, tostarp datus, kas ir saistīti ar vienotās uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas rādītājiem.

3. Regulas 57. panta 1. punktā minēto izvērtēšanu veic eksperti, kas darbojas neatkarīgi no atbildīgajām iestādēm, revīzijas iestādēm un deleģētajām iestādēm. Minētie eksperti var būt saistīti ar neatkarīgu publisku iestādi, kas atbild par pārvaldības uzraudzību, novērtēšanu un revīziju. Komisija sniedz norādījumus, kā veikt izvērtēšanu.

4. Regulas 57. panta 1. punktā minētos izvērtējumus dara publiski pieejamus visā pilnībā, izņemot, ja informācijas pieejamība ir ierobežota šīs informācijas konfidenciālā rakstura dēļ, jo īpaši saistībā ar drošību, sabiedrisko kārtību, kriminālizmeklēšanu un personas datu aizsardzību.

57. pants

Dalībvalstu un Komisijas sagatavotie izvērtēšanas ziņojumi

1. Saskaņā ar vienoto uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu dalībvalstis iesniedz Komisijai:

a)	līdz 2017. gada 31. decembrim – starpposma izvērtēšanas ziņojumu par pasākumu īstenošanu un virzību uz to valsts programmu mērķu sasniegšanu;

b)	līdz 2023. gada 31. decembrim – ex post izvērtēšanas ziņojumu par saskaņā ar to valsts programmām īstenoto pasākumu ietekmi.

2. Pamatojoties uz 1. punktā minētajiem ziņojumiem, Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai iesniedz:

a)	līdz 2018. gada 30. jūnijam – starpposma izvērtēšanas ziņojumu par šīs regulas un konkrēto regulu īstenošanu Savienības līmenī. Minētajā starpposma izvērtēšanas ziņojumā ietver arī izvērtējumu par starpposma pārskatīšanu, ko veic saskaņā ar šo regulu un konkrētajām regulām;

b)	līdz 2024. gada 30. jūnijam – pēc valsts programmu slēgšanas – ex post izvērtēšanas ziņojumu par šīs regulas un konkrēto regulu ietekmi.

3. Komisijas sagatavotajā ex post izvērtējumā analizē arī konkrēto regulu ietekmi uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpas attīstību saistībā ar to, kā tās veicina šādus mērķus:

a)	veidot vienotu pieeju attiecībā uz robežu drošību, tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību un krīžu pārvarēšanu;

b)	efektīvi pārvaldīt migrācijas plūsmas uz Savienību;

c)	izveidot kopējo Eiropas patvēruma sistēmu;

d)	īstenot taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret trešo valstu valstspiederīgajiem;

e)	veidot solidaritāti un sadarbību starp dalībvalstīm, risinot migrācijas un iekšējās drošības jautājumus;

f)	veidot vienotu Savienības pieeju migrācijas un drošības jautājumiem attiecībā uz trešām valstīm.

4. Visus izvērtēšanas ziņojumus, ievērojot šo pantu, publisko visā pilnībā, izņemot, ja informācijas pieejamība ir ierobežota šīs informācijas konfidenciālā rakstura dēļ, jo īpaši saistībā ar drošību, sabiedrisko kārtību, kriminālizmeklēšanu un personas datu aizsardzību.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

58. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 5. panta 5. punktā, 26. panta 4. punktā, 29. panta 1. punktā, 53. panta 4. punktā un 55. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņu gadu laikposmu no 2014. gada 21. maija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz triju gadu laikposmu, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 5. punktā, 26. panta 4. punktā, 29. panta 1. punktā, 53. panta 4. punktā un 55. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Saskaņā ar 5. panta 5. punktu, 26. panta 4. punktu, 29. panta 1. punktu, 53. panta 4. punktu un 55. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

59. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz Patvēruma, migrācijas un integrācijas un iekšējās drošības fonda komiteja. Šī komiteja ir Regulā (ES) Nr. 182/2011 minētā komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja minētā komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, izņemot attiecībā uz šīs Regulas 14. panta 4. punktu, 24. panta 5. punktu, 45. panta 2. punktu, 47. panta 6. punktu un 53. panta 5. punktu.

60. pants

Pārskatīšana

Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, šo regulu pārskata līdz 2020. gada 30. jūnijam.

61. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Strasbūrā, 2014. gada 16. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS

(1) OV C 299, 4.10.2012., 108. lpp.

(2) OV C 277, 13.9.2012., 23. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2014. gada 13. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 14. aprīļa Lēmums.

(5) Komisijas Lēmums 1999/352/EK, EOTK, Euratom (1999. gada 28. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) (OV L 136, 31.5.1999., 20. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(7) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 516/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, groza Padomes Lēmumu 2008/381/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 573/2007/EK un Nr. 575/2007/EK un Padomes Lēmumu 2007/435/EK (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 168. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 513/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai un atceļ Padomes Lēmumu 2007/125/TI (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 93. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(11) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(12) Padomes Regula (EK) Nr. 659/1999 (1999. gada 22. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.).

20.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/143

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 515/2014

(2014. gada 16. aprīlis),

ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām un atceļ Lēmumu Nr. 574/2007/EK

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Savienības mērķi – nodrošināt augsta līmeņa drošību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 67. panta 3. punktu – būtu jāsasniedz, inter alia veicot kopīgus pasākumus attiecībā uz personām, kuras šķērso iekšējās robežas, un īstenojot robežkontroli pie ārējām robežām un kopēju vīzu politiku kā daļu no tādas konverģentas daudzpakāpju sistēmas, kas ļautu apmainīties ar datiem un pilnībā izprast situāciju un kuras mērķis ir atvieglot likumīgu ceļošanu un risināt nelikumīgas imigrācijas jautājumus.

(2)

Savienībai nepieciešama saskaņotāka pieeja migrācijas pārvaldības un iekšējās drošības iekšējiem un ārējiem aspektiem, un būtu jāpanāk atbilstība starp cīņu pret nelikumīgu imigrāciju un drošības stāvokļa uzlabošanos pie Savienības ārējām robežām, kā arī labāka sadarbība un dialogs ar trešām valstīm, lai vērstos pret nelikumīgu imigrāciju un veicinātu likumīgu migrāciju.

(3)

Ir jāizstrādā integrēta pieeja, ar kuru risināt jautājumus, kas saistīti ar migrācijas un patvēruma pieteikumu izraisīto spiedienu, kā arī Savienības ārējo robežu pārvaldībai un jānodrošina līdzekļi un atbilstīgi resursi ārkārtas situāciju pārvaldībai, ievērojot cilvēktiesības un saglabājot visu dalībvalstu solidaritāti, vienlaikus apzinoties valstu pienākumus un nodrošinot skaidru uzdevumu sadali.

(4)

Eiropas Savienības Iekšējās drošības stratēģija (“iekšējās drošības stratēģija”), ko Padome pieņēma 2010. gada februārī, ir kopīga darba kārtība šo kopīgo drošības problēmu risināšanai. Komisijas 2010. gada novembra paziņojums “ES iekšējās drošības stratēģija darbībā” izsaka stratēģijas principus un pamatnostādnes konkrētās darbībās, izvirzot piecus stratēģiskus mērķus – sagraut starptautisko noziedznieku tīklus; novērst terorismu un risināt jautājumus saistībā ar vardarbīgu radikalizēšanos un vervēšanu; uzlabot pilsoņu un uzņēmumu drošību kibertelpā; stiprināt drošību, izmantojot robežu pārvaldību; un uzlabot Eiropas izturētspēju krīzes un katastrofu gadījumos.

(5)	Saskaņā ar iekšējās drošības stratēģiju brīvība, drošība un tiesiskums ir paralēli īstenojami mērķi un, lai sasniegtu brīvību un tiesiskumu, drošība vienmēr būtu jānodrošina saskaņā ar Līgumu principiem, tiesiskumu un Savienības saistībām pamattiesību jomā.

(6)

Dalībvalstu solidaritātei, skaidrībai par uzdevumu sadali, pamatbrīvību un cilvēktiesību ievērošanai un tiesiskumam, stingrai virzībai uz globālo perspektīvu un saiknei ar ārējo drošību, kā arī konsekvencei un saskaņotībai ar Savienības ārpolitikas mērķiem, kas noteikti Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantā, vajadzētu būt galvenajiem principiem, kas dod ievirzi Iekšējās drošības stratēģijas īstenošanā.

(7)	Lai veicinātu Iekšējās drošības stratēģijas īstenošanu un nodrošinātu, ka tā kļūst par ikdienas darba realitāti, dalībvalstīm būtu jānodrošina atbilstīgs Savienības finansiālais atbalsts, izveidojot Iekšējās drošības fondu (“Fonds”).

(8)

LESD V sadaļas juridisko īpatnību dēļ juridiski nav iespējams Fondu izveidot kā vienotu finanšu instrumentu. Tādēļ Fonds būtu jāveido kā visaptveroša Savienības finansiālā atbalsta sistēma iekšējās drošības jomā, ietverot finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām (“Instruments”), kas izveidots ar šo regulu, kā arī finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 513/2014 (4). Šī vispārējā sistēma būtu jāpapildina ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 514/2014 (5), uz ko šajā regulā būtu jāatsaucas attiecībā uz plānošanas, finanšu pārvaldības, vadības un kontroles, grāmatojumu noskaidrošanas, programmu slēgšanas, kā arī ziņošanas un vērtēšanas noteikumiem.

(9)

Finansējuma iekšlietu jomā jaunajai divu pīlāru struktūrai būtu jāveicina minētās jomas finansējuma vienkāršošana, racionalizācija, konsolidācija un pārredzamība. Būtu jātiecas panākt sinerģiju, konsekvenci un papildināmību ar citiem fondiem un programmām, tostarp, lai piešķirtu finansējumu kopējiem mērķiem. Tomēr būtu jānovērš dažādu finansēšanas instrumentu dublēšanās.

(10)	Fonda darbībā būtu jāatspoguļo nepieciešamība nodrošināt lielāku elastību un vienkāršošanu, vienlaikus ievērojot prasības paredzamības ziņā un nodrošinot taisnīgu un pārredzamu resursu sadali, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos vispārīgos un konkrētos mērķus.

(11)	Fonda īstenošanas pamatprincipi ir pasākumu efektivitāte un līdzekļu izlietošanas kvalitāte. Turklāt Fonda īstenošanai būtu jānotiek arī iespējami efektīvākā un lietotājiem draudzīgākā veidā.

(12)	Fondam būtu īpaši jāņem vērā tās dalībvalstis, kurām to ģeogrāfiskā novietojuma dēļ ir nesamērīgs migrācijas plūsmu slogs.

(13)	Dalībvalstu un Savienības solidaritāte un dalītā atbildība ir viens no galvenajiem kopīgās ārējo robežu pārvaldības politikas elementiem.

(14)

Fondam būtu jāapliecina solidaritāte, sniedzot finansiālu palīdzību tām dalībvalstīm, kuras pilnībā piemēro Šengenas noteikumus par ārējām robežām, kā arī tām, kuras gatavojas pilnvērtīgai dalībai Šengenas zonā, un dalībvalstīm tas būtu jāizmanto Savienības kopīgās ārējo robežu pārvaldības politikas interesēs.

(15)

Lai veicinātu Fonda vispārējā mērķa īstenošanu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to valsts programmas paredz Instrumenta konkrēto mērķu īstenošanu un ka resursu sadalījums starp mērķiem ir samērīgs ar uzdevumiem un vajadzībām un nodrošina, ka mērķus ir iespējams sasniegt. Ja ar valsts programmu netiek strādāts pie kāda no konkrēto mērķu īstenošanas vai piešķīrums kādiem valsts programmu mērķiem ir zemāks par minimālo procentuālo daļu, kas noteikta šajā regulā, attiecīgajai dalībvalstij būtu jānodrošina pamatojums programmā.

(16)	Lai novērtētu Fonda sasniegumus, būtu jāizveido kopēji rādītāji saistībā ar katru šā Instrumenta konkrēto mērķi. Tas, ka tiek novērtēti konkrēto mērķu sasniegumi, izmantojot kopējos rādītājus, nenozīmē, ka ir obligāta ar minētajiem rādītājiem saistīto darbību īstenošana.

(17)

Dalībvalsts dalība nedrīkstētu sakrist laikā ar tās piedalīšanos Savienības pagaidu finanšu instrumentā, kas paredz atbalstu saņēmējām dalībvalstīm, lai tās varētu inter alia finansēt pasākumus pie jaunām ārējām Savienības robežām, īstenojot Šengenas acquis par robežām un vīzām, kā arī ārējo robežu kontroli.

(18)	Instruments būtu jābalsta uz spēju attīstīšanas procesu, kurš izstrādāts ar Ārējo robežu fondu laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 574/2007/EK (6), un būtu tas jāpaplašina, ņemot vērā jaunākās norises.

(19)

Pildot uzdevumus pie ārējām robežām un konsulātos saskaņā ar Šengenas acquis par robežām un vīzām, dalībvalstis veic pasākumus Šengenas zonā visu pārējo dalībvalstu interesēs un to vārdā, tādējādi sniedzot Savienībai sabiedriskos pakalpojumus. Instrumentam būtu jāpalīdz segt darbības izmaksas, kas saistītas ar robežkontroli un vīzu politiku, un jānodrošina dalībvalstīm iespēja uzturēt spējas, kas šim vispārējam pakalpojumam ir visbūtiskākās. Minētais atbalsts izpaužas kā pilnīga izvēlēto konkrēto izmaksu atlīdzināšana saistībā ar Instrumenta mērķiem, un tam vajadzētu būt neatņemamai valstu programmu sastāvdaļai.

(20)

Instrumentam būtu jāpapildina un jāpastiprina pasākumi, kas veikti, lai izveidotu operatīvo sadarbību, ko pārrauga Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (“Frontex aģentūra”), kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 (7), tostarp jaunie pasākumi, kuri izriet no grozījumiem, kas ieviesti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1168/2011 (8), un tādējādi papildus jānostiprina solidaritāte starp tām dalībvalstīm, kas kontrolē ārējās robežas visas Šengenas zonas interesēs un vārdā. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm, sastādot savas valsts programmas, inter alia būtu jāņem vērā Frontex aģentūras izstrādātie analītiskie instrumenti un darbības un tehniskās pamatnostādnes, kā arī izveidotās mācību programmas, proti, kopējā mācību pamatprogramma robežsargu apmācībai, tostarp tās daļas par pamattiesībām un starptautiskās aizsardzības pieejamību. Lai pilnveidotu Frontex aģentūras pamatuzdevuma papildināmību ar dalībvalstu ārējo robežu kontroles un uzraudzības pienākumiem, kā arī nodrošinātu konsekvenci un novērstu izmaksu neefektivitāti, Komisijai būtu jāapspriežas ar aģentūru par dalībvalstu iesniegtajiem valsts programmu projektiem un jo īpaši par pasākumiem, kurus finansē no līdzekļiem, kas paredzēti darbības atbalstam.

(21)	Instruments būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot tiesības un principus, kas paredzēti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Savienības starptautiskajās saistībās, kā arī neskarot īpašu noteikumu piemērošanu par patvēruma un starptautiskās aizsardzības tiesību ievērošanu.

(22)

Brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nostiprināšanai ir nepieciešama vienota un kvalitatīva ārējo robežu kontrole. Saskaņā ar kopējiem Savienības standartiem ar Instrumentu būtu jāatbalsta pasākumi saistībā ar ārējo robežu pārvaldību, kuri jāīsteno atbilstīgi četru pakāpju piekļuves kontroles modelim, kurā ietverti pasākumi trešās valstīs, sadarbība ar kaimiņvalstīm, robežkontroles pasākumi un kontroles pasākumi brīvās pārvietošanās telpā, lai novērstu nelikumīgu imigrāciju un pārrobežu noziedzību Šengenas zonā.

(23)

Saskaņā ar LES 3. pantu ar Instrumentu būtu jāatbalsta pasākumi, kas nodrošina aizsardzību bērniem, kurus apdraud kaitējums pie ārējām robežām. Jo īpaši, īstenojot pasākumus saistībā ar identificēšanu, tūlītēju palīdzību un novirzīšanu aizsardzības dienestiem, dalībvalstīm iespēju robežās būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība mazāk aizsargātām personām, sevišķi bērniem un nepavadītiem nepilngadīgajiem.

(24)

Lai nodrošinātu vienotu un kvalitatīvu ārējo robežu kontroli un atvieglotu likumīgu ceļošanu pār ārējām robežām Iekšējās drošības stratēģijas satvarā, Instrumentam būtu jāsekmē Eiropas kopīgās integrētās robežu pārvaldības sistēmas izveide. Minētā sistēma ietver visus pasākumus saistībā ar politiku, tiesību aktiem, sistemātisku sadarbību, sloga dalīšanu, situācijas un mainīgo apstākļu izvērtējumu saistībā ar nelegālo migrantu robežšķērsošanas punktiem, personālu, aprīkojumu un tehnoloģijām, ko dažādos līmeņos veic dalībvalstu kompetentās iestādes, sadarbojoties ar Frontex aģentūru, trešām valstīm un vajadzības gadījumā – citiem dalībniekiem, jo īpaši ar Eiropolu un Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, izmantojot inter alia četru pakāpju robežas drošības modeli un veicot integrētu Savienības risku analīzi.

(25)

Saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta Protokolu Nr. 5 par personu sauszemes tranzītu starp Kaļiņingradas apgabalu un citām Krievijas Federācijas daļām ar Instrumentu būtu jāsedz visas papildu izmaksas, ko rada Savienības acquis īpašo noteikumu, t. i., Padomes Regulas (EK) Nr. 693/2003 (9) un Padomes Regulas (EK) Nr. 694/2003 (10), īstenošana attiecībā uz šādu tranzītu. Tomēr vajadzībai pēc pastāvīga finansiāla atbalsta attiecībā uz neiekasētajām nodevām vajadzētu būt atkarīgai no spēkā esošā vīzu režīma starp Savienību un Krievijas Federāciju.

(26)

Instrumentā būtu jāparedz atbalsts valstu pasākumiem un dalībvalstu sadarbībai vīzu politikas jomā un citām pirms robežas veicamiem pasākumiem, kas notiek pirms ārējo robežu kontroles, un būtu pilnībā jāizmanto vīzu informācijas sistēma (VIS). Dalībvalstu dienestu trešās valstīs organizēto pasākumu efektīva pārvaldība atbilst kopējās vīzu politikas interesēm, jo tā ir daļa no daudzpakāpju sistēmas ar mērķi atvieglot likumīgu ceļošanu un risināt nelikumīgas imigrācijas jautājumus Savienībā, un tā ir arī kopīgās integrētās robežu pārvaldības sistēmas neatņemama sastāvdaļa.

(27)	Turklāt ar Instrumentu būtu jāatbalsta Šengenas valstu teritorijā veiktie pasākumi, lai palīdzētu izstrādāt kopīgu integrētās robežu pārvaldības sistēmu, kas stiprina Šengenas zonas vispārējo darbību.

(28)

Instrumentam būtu arī jāatbalsta Savienības veidotās IT sistēmas, pamatojoties uz pašreizējām un/vai jaunām IT sistēmām, lai sniegtu dalībvalstīm rīkus, ar ko efektīvāk pārvaldīt trešo valstu valstspiederīgo pārvietošanos pāri robežām un nodrošināt ceļotāju labāku identifikāciju un pārbaudīšanu, tādējādi atvieglojot ceļošanu un uzlabojot robežu drošību. Tādēļ, ievērojot ES iekšējās drošības informācijas pārvaldības stratēģiju būtu jāizstrādā programma, kuras mērķis ir segt izmaksas, ko rada minēto sistēmu centrālo un valstu elementu izveide, nodrošinot tehnisko savietojamību, sadarbspēju ar citām Savienības IT sistēmām, izmaksu ietaupījumus un netraucētu īstenošanu dalībvalstīs. Minētajās IT sistēmās būtu jānodrošina pamattiesību ievērošana, tostarp personas datu aizsardzība.

(29)	Dalībvalstīm būtu jāpiešķir nepieciešamais finansējums Eiropas Robežu uzraudzības sistēmai (EUROSUR), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1052/2013 (11), lai nodrošinātu labu minētās sistēmas darbību.

(30)	Lai nekavējoties novērstu neparedzētu migrācijas spiedienu un risku robežu drošībai, būtu jārada iespēja sniegt ārkārtas palīdzību saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. 514/2014.

(31)

Turklāt, lai veicinātu plašāku solidaritāti Šengenas zonā kopumā, ja kādā jomā ir atklāti trūkumi vai iespējams risks, jo īpaši pēc Šengenas novērtējuma, attiecīgai dalībvalstij uz to būtu atbilstoši jāreaģē, prioritārā secībā izmantojot tās valsts programmā paredzētos resursus, vajadzības gadījumā papildinot ar ārkārtas palīdzības pasākumiem.

(32)

Lai veicinātu solidaritāti un dalītu atbildību, dalībvalstis būtu jāmudina izmantot daļu to valstu programmās pieejamo resursu konkrētām Savienības noteiktām prioritātēm, piemēram, lai iegādātos tehnisko aprīkojumu, kas nepieciešams Frontex aģentūrai, un attīstītu konsulāro sadarbību visas Savienības labā. Izmantojot, apvienojot un piesaistot publiskos un privātos finanšu resursus, ir maksimāli jāpalielina Savienības finansējuma ietekme. Būtu jānodrošina maksimāla pārredzamība, atbildība un demokrātiska kontrole attiecībā uz novatoriskiem finanšu instrumentiem un mehānismiem, kuru darbībā tiek izmantoti Savienības budžeta līdzekļi.

(33)

Lai nodrošinātu Šengenas acquis piemērošanu visā Šengenas zonā, kā būtisks rīks, ar kuru veicināt Savienības politikas īstenošanu brīvības, tiesiskuma un drošības jomā, nodrošinot augstu ārējo robežu aizsardzības līmeni un to, ka Šengenas zonā neveic robežkontroli, saskaņā ar Instrumentu būtu jāatbalsta arī Padomes Regulas (ES) Nr. 1053/2013 (12), īstenošana.

(34)

Ņemot vērā pieredzi, ko devis Ārējo robežu fonds un SIS II un VIS izveide, par piemērotu ir uzskatāms noteikts elastības līmenis attiecībā uz resursu iespējamo pārdalīšanu starp dažādiem Instrumenta mērķu īstenošanas līdzekļiem, neskarot principu, ka jau no paša sākuma jānodrošina kritiskā masa un finanšu stabilitāte programmām un darbības atbalsts dalībvalstīm, kā arī neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes veiktu kontroli.

(35)

Gluži tāpat būtu jāpalielina darbību apjoms un jāpaaugstina to resursu maksimālā robeža, kas paliek Savienības rīcībā (“Savienības darbības”), lai veicinātu Savienības spēju attiecīgajā budžeta gadā veikt dažādus pasākumus ārējo robežu pārvaldības un kopējās vīzu politikas jomā Savienības kopējās interesēs, ja un ciktāl rodas tāda vajadzība. Šādas Savienības darbības ietver pētījumus un izmēģinājuma projektus, kas veicina ārējo robežu pārvaldību un kopējās vīzu politikas izstrādi un to piemērošanu, robežsardzes darbinieku mācības cilvēktiesību aizsardzībā, pasākumus vai mehānismus trešās valstīs, lai novērstu migrācijas spiedienu no šīm valstīm un varētu efektīvi pārvaldīt migrācijas plūsmas virzienā uz Savienību un efektīvi organizēt saistītos uzdevumus pie ārējām robežām un konsulātos.

(36)

Pasākumi trešās valstīs un saistībā ar tām, kurus atbalsta no Instrumenta, būtu jāveic sinerģijā un saskaņā ar citām darbībām ārpus Savienības, kuras atbalsta no Savienības ģeogrāfiskajiem un tematiskajiem ārējās palīdzības instrumentiem. Īstenojot šādas darbības, jo īpaši būtu jācenšas panākt pilnīgu atbilstību Savienības ārējās darbības un ārlietu politikas principiem un vispārīgajiem mērķiem saistībā ar attiecīgo valsti vai reģionu. Tiem nevajadzētu būt paredzētiem, lai atbalstītu darbības, kuras orientētas tieši uz attīstību, un vajadzības gadījumā tiem būtu jāpapildina finansiālā palīdzība, kas sniegta no ārējās palīdzības instrumentiem. Tiks mēģināts rast saskanīgumu arī ar Savienības humānās palīdzības politiku, jo īpaši saistībā ar ārkārtas pasākumu īstenošanu.

(37)

Savienības budžeta finansējums būtu jākoncentrē uz pasākumiem, kur Savienības iejaukšanās var nodrošināt pievienotu vērtību, salīdzinot ar dalībvalstu atsevišķo rīcību. Tā kā Savienība labāk nekā dalībvalstis spēj nodrošināt sistēmu, kas izsaka Savienības solidaritāti robežkontroles, vīzu politikas un migrācijas plūsmu pārvaldības jomās, un platformu, lai izstrādātu kopīgas IT sistēmas minēto politiku atbalstam, finansiālais atbalsts, kas paredzēts šajā regulā, jo īpaši stiprinās valstu un Savienības spējas minētajās jomās.

(38)

Šajā regulā būtu jānosaka pamatsummu piešķiršana dalībvalstīm. Pamatsumma katrai dalībvalstij būtu jāaprēķina, pamatojoties uz 2010.–2012. gada piešķīrumiem katrai dalībvalstij no Ārējo robežu fonda un iegūto skaitli dalot ar dalītajai pārvaldībai pieejamo piešķīrumu kopsummu minētajiem trijiem gadiem. Aprēķini tika veikti saskaņā ar Lēmumā Nr. 574/2007/EK izklāstītajiem sadales kritērijiem.

(39)

Komisijai būtu jāuzrauga Instrumenta īstenošana saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (ES) Nr. 514/2014 noteikumiem, izmantojot pamatrādītājus rezultātu un ietekmes vērtēšanai. Rādītājiem, tostarp attiecīgajai bāzes situācijai, vajadzētu būt minimālam pamatam, pēc kura vērtē, cik lielā mērā ir sasniegti Instrumenta mērķi.

(40)

Lai papildinātu vai grozītu šīs regulas noteikumus par konkrētu pasākumu noteikšanu valstu programmās, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(41)	Piemērojot šo regulu, tostarp sagatavojot deleģētos aktus, Komisijai būtu jāapspriežas ar ekspertiem no visām dalībvalstīm.

(42)	Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto darbības atbalsta sniegšanas noteikumu vienādu, efektīvu un savlaicīgu piemērošanu, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (13).

(43)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt solidaritāti un dalītu atbildību starp dalībvalstīm un Savienību ārējo robežu pārvaldībā un vīzu politikā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(44)	Lēmums Nr. 574/2007/EK būtu jāatceļ saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem pārejas noteikumiem.

(45)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (14), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (15) 1. panta A un B punktā.

(46)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (16), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A un B punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (17) 3. pantu.

(47)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula ir to Šengenas acquis (18) noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A un B punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (19) 3. pantu.

(48)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Ņemot vērā to, ka šī regula papildina Šengenas acquis, Dānija, saskaņā ar 4. pantu minētajā protokolā, sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(49)	Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (20). Tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(50)	Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (21). Tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(51)	Ir lietderīgi saskaņot šīs regulas piemērošanas laikposmu ar Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (22) paredzēto. Tādēļ šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Mērķis un darbības joma

1. Ar šo regulu izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējo robežu pārvaldībai un kopējai vīzu politikai (“Instruments”) kā daļu no Iekšējās drošības fonda (“Fonds”).

Kopā ar Regulu (ES) Nr. 513/2014 ar šo regulu laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim izveido Fondu.

2. Šī regula nosaka:

a)	finansiālā atbalsta mērķus un atbilstīgās darbības;

b)	vispārīgo sistēmu atbilstīgo darbību īstenošanai;

c)	resursus, kas saskaņā ar Instrumentu pieejami no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, un to sadales kārtību;

d)	dažādu tādu konkrēto līdzekļu apjomu un mērķi, ar kuriem finansē ārējo robežu pārvaldības un kopējās vīzu politikas izdevumus.

3. Ar šo regulu paredz Regulas (ES) Nr. 514/2014 noteikumu piemērošanas kārtību.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“ārējās robežas” ir dalībvalstu sauszemes robežas, tostarp robežas uz upēm un ezeriem, jūras robežas un lidostas, upju ostas, jūras ostas un ezeru ostas, uz ko attiecas Savienības tiesiskais regulējums par ārējo robežu šķērsošanu neatkarīgi no tā, vai tās ir pagaidu robežas vai nav;

“kopēji Savienības standarti” ir operatīvu pasākumu īstenošana vienotā un nesadrumstalotā veidā, lai sasniegtu augstu un vienādu drošības līmeni robežkontroles un vīzu jomā, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 562/2006 (23), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 810/2009 (24), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 767/2008 (25), Regulu (EK) Nr. 2007/2004, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1931/2006 (26), Šengenas katalogu par ārējo robežu kontroli, Robežsargu rokasgrāmatu, Vīzu rokasgrāmatu, kā arī Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (EUROSUR) rokasgrāmatu un citām regulām un pamatnostādnēm, kuras tiks pieņemtas Savienības līmenī par robežkontroli un vīzām;

“pagaidu ārējās robežas” ir:

i)	kopējā robeža starp dalībvalsti, kura pilnībā īsteno Šengenas acquis, un dalībvalsti, kurai Šengenas acquis ir pilnībā saistošs saskaņā ar tās Pievienošanās aktu, bet attiecībā uz kuru vēl nav stājies spēkā Padomes lēmums, ar kuru to pilnvaro pilnībā piemērot minēto acquis;

ii)	kopējā robeža starp divām dalībvalstīm, kurām Šengenas acquis ir pilnībā saistošs saskaņā ar attiecīgajiem Pievienošanās aktiem, bet attiecībā uz kurām vēl nav stājies spēkā attiecīgais Padomes lēmums, ar kuru tās pilnvaro pilnībā piemērot minēto acquis;

d)	“robežšķērsošanas vieta” ir jebkura šķērsošanas vieta, ko kompetentās iestādes noteikušas ārējās robežas šķērsošanai un par ko paziņots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 562/2006 34. panta 2. punktu;

e)	“Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānisms” ir Šengenas acquis pareizas piemērošanas pārbaudes, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1053/2013;

“ārkārtas situācija” ir steidzama un ārkārtas spiediena radīta situācija, kad liels vai nesamērīgs skaits trešo valstu valstspiederīgo šķērso vienas vai vairāku dalībvalstu ārējās robežas vai ir gaidāma šāda šķērsošana, vai ikviena cita pienācīgi pamatota ārkārtas situācija, kas prasa steidzamu rīcību pie ārējām robežām;

g)	“ārējās robežas posms” ir visa dalībvalsts sauszemes vai jūras ārējā robeža vai tās daļa saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktos iekļauto definīciju vai kā noteicis valsts koordinācijas centrs vai cita atbildīgā valsts iestāde, lai piemērotu Regulu (ES) Nr. 1052/2013.

3. pants

Mērķi

1. Instrumenta vispārīgais mērķis ir veicināt augsta drošības līmeņa nodrošināšanu Eiropas Savienībā un atvieglot likumīgu ceļošanu, nodrošinot vienotu un augsta līmeņa ārējo robežu kontroli un efektīvu Šengenas vīzu apstrādi, atbilstīgi Savienības saistībām ievērot pamatbrīvības un cilvēktiesības.

2. Ievērojot 1. punktā norādīto vispārīgo mērķi, saskaņā ar prioritātēm, kas noteiktas attiecīgās Savienības stratēģijās, programmās un apdraudējumu novērtējumos un risku novērtējumos, ar Instrumentu veicina šādu konkrēto mērķu sasniegšanu:

a)	atbalstīt kopējo vīzu politiku, lai atvieglotu likumīgu ceļošanu, sniegtu kvalitatīvus pakalpojumus vīzu pieteikumu iesniedzējiem, nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret trešo valstu valstspiederīgajiem un novērstu nelikumīgu imigrāciju;

atbalstīt robežu integrētu pārvaldību, cita starpā veicinot robežu pārvaldības pasākumu turpmāku saskaņošanu atbilstīgi kopējiem Savienības standartiem un apmainoties ar informāciju starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un Frontex aģentūru, lai nodrošinātu, no vienas puses, ārējo robežu vienādu un augsta līmeņa kontroli un aizsardzību, ieskaitot nelikumīgās imigrācijas novēršanu, un, no otras puses, ārējo robežu raitu šķērsošanu saskaņā ar Šengenas acquis, vienlaikus garantējot piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai personām, kam tā ir vajadzīga, saskaņā ar dalībvalstu līgumos noteiktajām saistībām attiecībā uz cilvēktiesībām, tostarp neizraidīšanas principu.

Instrumenta konkrēto mērķu sasniegšanu novērtē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 55. panta 2. punktu, izmantojot šīs regulas IV pielikumā iekļautos kopējos rādītājus un valstu programmās iekļautos konkrēto programmu rādītājus.

3. Lai sasniegtu 1. un 2. punktā minētos mērķus, ar Instrumentu palīdz īstenot šādus darbības mērķus:

a)	veicināt tādu politiku izstrādi, īstenošanu un piemērošanu, kuras nodrošina, ka neatkarīgi no valstspiederības nekādu kontroli neveic personām, kas šķērso iekšējās robežas, un ka pie ārējām robežām veic personu pārbaudes un efektīvi uzrauga šo robežu šķērsošanu;

pakāpeniski izveidot integrētu ārējo robežu pārvaldības sistēmu, kas pamatojas uz solidaritāti un atbildību, jo īpaši:

i)	pastiprināt sistēmas kontrolei un uzraudzībai pie ārējām robežām un iestāžu sadarbību starp dalībvalstu robežsardzes, muitas, migrācijas, patvēruma jautājumu un tiesībaizsardzības iestādēm pie ārējām robežām, tostarp jūras robežzonā;

ii)	veikt ar ārējo robežu pārvaldību saistītus pasākumus attiecīgā teritorijā, kā arī nepieciešamos papildpasākumus dokumentu drošībai, identitātes pārvaldībai un iegādātā tehniskā aprīkojuma savietojamībai;

iii)	veikt jebkurus pasākumus, kas arī palīdz novērst un apkarot pārrobežu noziedzību pie ārējām robežām saistībā ar personu pārvietošanos, tostarp cilvēku tirdzniecību un cilvēku kontrabandu;

c)	veicināt kopīgas politikas izstrādi un īstenošanu jautājumā par vīzām un citām īstermiņa uzturēšanās atļaujām un par dažāda veida konsulāro sadarbību, lai nodrošinātu labāku konsulāro pārstāvību un saskaņotu vīzu izsniegšanas praksi;

d)	izveidot un ekspluatēt IT sistēmas, šo sistēmu sakaru infrastruktūru un aprīkojumu, kas atbalsta kopējo vīzu politiku, robežpārbaudes un robežu uzraudzību pie ārējām robežām un pilnībā atbilst tiesību aktiem personas datu aizsardzības jomā;

e)	palielināt informētību par situāciju pie ārējām robežām un dalībvalstu spēju reaģēt;

f)	nodrošināt Savienības acquis par robežām un vīzām efektīvu un vienādu piemērošanu, tostarp Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma efektīvu darbību;

pastiprināt dalībvalstu darbības, kuras veicina ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm, kas darbojas trešās valstīs, attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo plūsmām uz dalībvalstu teritoriju, tostarp nelikumīgās imigrācijas novēršanu un apkarošanu, kā arī sadarbību ar trešām valstīm šajā sakarībā, pilnībā ievērojot Savienības ārējās darbības un humānās palīdzības politikas mērķus un principus.

4. Atbilstīgi Instrumentam finansētās darbības īsteno, pilnībā ievērojot pamattiesības un cilvēka cieņas neaizskaramības principu. Jo īpaši darbību īstenošanā ievēro Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, Savienības datu aizsardzības noteikumus, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECHR), taisnīgas attieksmes principu pret trešo valstu valstspiederīgajiem, tiesības uz patvērumu un starptautisko aizsardzību, neizraidīšanas principu un Savienības un dalībvalstu starptautiskās saistības, kas izriet no to parakstītajiem starptautiskajiem dokumentiem, piemēram, 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijas par bēgļu statusu, kura papildināta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas protokolu.

Jo īpaši dalībvalstis iespēju robežās pievērš pastiprinātu uzmanību, īstenojot darbības, kuru mērķis ir identificēt mazāk aizsargātas personas, sevišķi bērnus un nepavadītus nepilngadīgos, sniegt viņiem tūlītēju palīdzību un novirzīt viņus aizsardzības dienestiem.

5. Īstenojot saskaņā ar Instrumentu finansētās darbības, kas saistītas ar jūras robežas uzraudzību, dalībvalstis pievērš īpašu uzmanību starptautiskajās jūras tiesībās noteiktajam pienākumam sniegt palīdzību personām, kas nonākušas briesmās. Šajā sakarībā ar Instrumentu atbalstīto aprīkojumu un sistēmas var izmantot tajās meklēšanas un glābšanas situācijās, kuras var rasties robežu uzraudzības operācijās jūrā, tādējādi sniedzot ieguldījumu migrantu dzīvību aizsardzībā un glābšanā.

6. Ar Instrumentu veicina arī tehniskās palīdzības finansēšanu pēc dalībvalstu un Komisijas iniciatīvas.

4. pants

Atbilstīgās darbības

1. Ievērojot šīs regulas 3. pantā minētos mērķus un ņemot vērā politiskā dialoga rezultātus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 514/2014 13. pantā un saskaņā ar šīs regulas 9. pantā minētās valsts programmas mērķiem, ar Instrumentu atbalsta darbības dalībvalstīs vai dalībvalstu veiktās darbības, jo īpaši turpmāk minēto:

a)	infrastruktūra, ēkas un sistēmas, kas nepieciešamas robežšķērsošanas vietās un uzraudzībai starp robežšķērsošanas vietām, lai novērstu un apkarotu neatļautu robežu šķērsošanu, nelikumīgu imigrāciju un pārrobežu noziedzību, kā arī lai garantētu raitas robežšķērsošanas plūsmas;

b)	darbības aprīkojums, transportlīdzekļi un sakaru sistēmas, kas nepieciešamas efektīvai un drošai robežkontrolei un personu atklāšanai;

c)	IT un sakaru sistēmas efektīvai migrācijas plūsmu pārvaldībai pāri robežām, tostarp ieguldījumi esošās un turpmākās sistēmās;

d)	infrastruktūra, ēkas, sakaru un IT sistēmas un darbības aprīkojums, kas nepieciešams vīzu pieprasījumu apstrādei, konsulārajai sadarbībai un citiem pasākumiem, kuri paredzēti, lai uzlabotu vīzu pieteikumu iesniedzējiem sniegto pakalpojumu kvalitāti;

mācības par b), c) un d) apakšpunktā minētā aprīkojuma un sistēmu izmantošanu un kvalitātes pārvaldības standartu veicināšana un robežsardzes darbinieku mācības, tostarp attiecīgā gadījumā trešās valstīs, attiecībā uz uzraudzības veikšanu, padomdevēja un kontroles uzdevumu pildīšanu atbilstīgi starptautiskajiem tiesību aktiem cilvēktiesību jomā, tostarp cilvēku tirdzniecības un cilvēku kontrabandas upuru identifikāciju;

f)	imigrācijas sadarbības koordinatoru un dokumentu konsultantu norīkošana trešās valstīs un robežsargu apmaiņa un norīkošana starp dalībvalstīm vai starp dalībvalsti un trešo valsti;

pētījumi, mācības, izmēģinājuma projekti un citas darbības, ar kurām pakāpeniski tiek izveidota integrēta ārējo robežu pārvaldības sistēma, kas minēta 3. panta 3. punktā, tostarp darbības, lai uzlabotu iestāžu sadarbību dalībvalstīs vai starp dalībvalstīm, kā arī darbības saistībā ar robežu pārvaldības sistēmu sadarbspēju un saskaņošanu;

h)	pētījumi, izmēģinājuma projekti un pasākumi, lai ieviestu ieteikumus, darbības standartus un paraugpraksi, kas izriet no operatīvās sadarbības starp dalībvalstīm un Savienības aģentūrām.

2. Ievērojot šīs regulas 3. pantā minētos mērķus un ņemot vērā politiskā dialoga rezultātus, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 514/2014 13. pantā un saskaņā ar šīs regulas 9. pantā minētās valsts programmas mērķiem, ar Instrumentu atbalsta darbības, kas attiecas uz trešām valstīm un notiek trešās valstīs, un jo īpaši turpmāk minēto:

a)	informācijas sistēmas, rīki vai aprīkojums informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm un trešām valstīm;

b)	darbības, kuras ir saistītas ar operatīvo sadarbību starp dalībvalstīm un trešām valstīm, tostarp kopīgās operācijas;

c)	projekti trešās valstīs, kurus īsteno, lai uzlabotu uzraudzības sistēmas nolūkā nodrošināt sadarbību ar EUROSUR;

d)	pētījumi, semināri, darba grupas, konferences, mācības, aprīkojums un izmēģinājuma projekti, lai nodotu trešām valstīm ad hoc tehnisko un operatīvo kompetenci;

e)	pētījumi, semināri, darba grupas, konferences, mācības, aprīkojums un izmēģinājuma projekti, lai ieviestu konkrētus ieteikumus, darbības standartus un paraugpraksi, kas izriet no operatīvās sadarbības starp dalībvalstīm un Savienības aģentūrām trešās valstīs.

Komisija un dalībvalstis kopā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu nodrošina to darbību koordināciju, kuras tiek veiktas trešās valstīs un saistībā ar tām, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 514/2014 3. panta 5. punktā.

3. Darbības, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā, nav atbalstāmas attiecībā uz pagaidu ārējām robežām.

4. Darbības, kas saistītas ar robežkontroles pagaidu ārkārtas atjaunošanu pie iekšējām robežām, kā norādīts Šengenas Robežu kodeksā, nav atbalstāmas.

5. Darbības, kuru vienīgais mērķis vai rezultāts ir preču kontrole, nav atbalstāmas.

II NODAĻA

FINANŠU UN ĪSTENOŠANAS SISTĒMA

5. pants

Kopējie resursi un īstenošana

1. Kopējie Instrumenta īstenošanai atvēlētie resursi ir EUR 2 760 miljoni pašreizējās cenās.

2. Ikgadējās apropriācijas apstiprina Eiropas Parlaments un Padome, ievērojot daudzgadu finanšu shēmu.

3. Kopējos resursus izmanto šādiem pasākumiem:

a)	valstu programmām saskaņā ar 9. un 12. pantu;

b)	darbības atbalstam valstu programmu ietvaros un saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 10. pantā;

c)	Īpašajai tranzīta shēmai saskaņā ar 11. pantu;

d)	Savienības darbībām saskaņā ar 13. pantu;

e)	ārkārtas palīdzībai saskaņā ar 14. pantu;

f)	programmas īstenošanai, lai izveidotu IT sistēmas migrācijas plūsmu pārvaldībai pie ārējām robežām saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 15. pantā;

g)	tehniskajai palīdzībai saskaņā ar 16. pantu.

4. Saskaņā ar Instrumentu piešķirot budžetu šīs regulas 13. pantā minētajām Savienības darbībām, šīs regulas 14. pantā minētajai ārkārtas palīdzībai un šīs regulas 16. panta 1. punktā minētajai tehniskajai palīdzībai, tā izpildi pārvalda tieši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (27) 58. panta 1. punkta a) apakšpunktu un attiecīgos gadījumos, ar netiešu pārvaldību saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

Piešķirot budžetu 9. pantā minētajām valstu programmām, 10. pantā minētajam darbības atbalstam un 11. pantā minētās Īpašās tranzīta shēmas darbībai, tā izpildi pārvalda dalīti saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Piešķirot budžetu valstīm saistībā ar šā panta 7. punktā minētā Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu, tā izpildi pārvalda netieši saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktu.

Budžeta izpildes metodi(-es) attiecībā uz izstrādes programmu IT sistēmām, kuru pamatā ir pašreizējās un/vai jaunās IT sistēmas, nosaka attiecīgajos Savienības tiesību aktos atbilstīgi to pieņemšanai.

5. Kopējos resursus izmanto šādi:

a)	EUR 1 551 miljons valstu programmām dalībvalstīs;

EUR 791 miljons uz pašreizējām un/vai jaunām sistēmām balstītu IT sistēmu izstrādei migrācijas plūsmu pārvaldībai pie ārējām robežām atbilstīgi attiecīgo Savienības tiesību aktu pieņemšanai.

Ja minētā summa nav piešķirta vai iztērēta, Komisija, saskaņā ar 17. pantu pieņemot deleģētu aktu, to pārdala vienam vai vairākiem 6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā un šā punkta d) apakšpunktā minētajiem pasākumiem. Minētajā deleģētajā aktā iekļauj šā apakšpunkta pirmajā teikumā minēto attiecīgo IT sistēmu attīstības novērtējumu, tostarp budžeta īstenošanu un paredzamo neiztērētās summas apjomu. Minētā pārdale var notikt pēc attiecīgo leģislatīvo aktu pieņemšanas vai 8. pantā minētās starpposma pārskatīšanas laikā;

c)	EUR 154 miljoni Īpašajai tranzīta shēmai;

d)	EUR 264 miljoni Savienības darbībām, ārkārtas palīdzībai un tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas, no kuriem vismaz 30 % izmanto Savienības darbībām.

6. Kopā ar kopējiem resursiem, kas noteikti Regulai (ES) Nr. 514/2014, kopējie šim Instrumentam pieejamie resursi, kā paredzēts 1. punktā, veido Fonda finansējumu un ir galvenā atsauces summa Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju (2013. gada 2. decembris) par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (28) 17. punkta nozīmē.

7. Valstis, kas asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, piedalās Instrumentā saskaņā ar šo regulu.

Noslēdz vienošanās par minēto valstu finansiālajām iemaksām Instrumentā un papildu noteikumiem, kas nepieciešami šādai līdzdalībai, tostarp par noteikumiem, kas nodrošina Savienības finanšu interešu aizsardzību un Revīzijas palātas tiesības veikt revīziju.

Minēto valstu finansiālās iemaksas pievieno kopējiem resursiem, kas pieejami no Savienības budžeta, kā norādīts 1. punktā.

6. pants

Resursi atbilstīgām darbībām dalībvalstīs

1. EUR 1 551 miljonu dalībvalstīm orientējoši piešķir šādi:

a)	EUR 1 276 miljonus, kā norādīts I pielikumā;

b)	EUR 147 miljonus, pamatojoties uz 7. pantā minētā mehānisma rezultātiem;

c)	saistībā ar 8. pantā minēto starpposma pārskatīšanu un attiecībā uz laikposmu no 2018. budžeta gada EUR 128 miljonus, saskaņā ar šo pantu pieejamo apropriāciju atlikumu, vai citu summu, kas noteikta saskaņā ar 4. punktu, pamatojoties uz riska analīzes un starpposma pārskatīšanas rezultātiem.

2. Katra dalībvalsts I pielikumā norādītajām valstu programmām piešķir pamatsummas šādi:

a)	vismaz 10 % – darbībām, kuras ir saistītas ar 9. panta 2. punkta a) apakšpunktu;

b)	vismaz 25 % – darbībām, kuras ir saistītas ar 9. panta 2. punkta b) apakšpunktu;

c)	vismaz 5 % – darbībām, kuras ir saistītas ar 9. panta 2. punkta c), d), e) un f) apakšpunktu.

Dalībvalstis var nepiemērot šo minimālo procentuālo daļu ar noteikumu, ka valsts programmā tiek ietverts paskaidrojums par to, kādēļ resursu piešķiršana zemāk par minēto minimālo līmeni nekavēs attiecīgā mērķa sasniegšanu. Minēto paskaidrojumu izvērtēs Komisija, ņemot vērā valstu programmu apstiprināšanu, kā noteikts 9. panta 2. punktā.

3. Dalībvalstis piešķir nepieciešamo finansējumu EUROSUR, lai nodrošinātu labu tā darbību.

4. Lai pienācīgi sasniegtu Instrumenta mērķus neparedzētos vai jaunos apstākļos un/vai nodrošinātu saskaņā ar Instrumentu pieejamā finansējuma efektīvu izmantošanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 17. pantu, lai koriģētu orientējošo summu, kas minēta šā panta 1. punkta c) apakšpunktā.

5. Dalībvalstis, kas pievienojas Savienībai laikposmā no 2012. gada līdz 2020. gadam, nesaņem piešķīrumus valstu programmām saskaņā ar Instrumentu, kamēr tās saņem līdzekļus no Savienības pagaidu instrumenta, kas atbalsta saņēmējas dalībvalstis, finansējot pasākumus pie jaunām ārējām robežām, lai īstenotu Šengenas acquis jautājumā par robežām un vīzām un ārējo robežu kontroli.

7. pants

Resursi konkrētām darbībām

1. Papildus piešķīrumiem, kas aprēķināti saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis var saņemt papildu summas ar noteikumu, ka šīs summas kā tādas ir paredzētas valsts programmā un ir jāizmanto konkrētām darbībām, kas uzskaitītas II pielikumā.

2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos tiesību aktus saskaņā ar 17. pantu, lai pārskatītu konkrētos pasākumus, kas norādīti II pielikumā, ja tas atzīts par nepieciešamu, tostarp saistībā ar starpposma pārskatīšanu. Pamatojoties uz jaunām konkrētām darbībām, dalībvalstis var saņemt papildu summas, kā paredzēts šā panta 1. punktā, ja ir pieejami resursi.

3. Papildu summas saskaņā ar šo pantu attiecīgajām dalībvalstīm piešķir ar atsevišķu finansēšanas lēmumu, ar ko apstiprina vai pārskata šo valstu programmas saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. pantā.

8. pants

Resursi saistībā ar starpposma pārskatīšanu

1. Lai piešķirtu summu, kas norādīta 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā, Komisija līdz 2017. gada 1. jūnijam ņem vērā dalībvalstu noslogojumu robežu pārvaldībā, tostarp meklēšanas un glābšanas pasākumus, kuri, iespējams, jāveic robežu uzraudzības operācijās jūrā, un novērtējuma ziņojumus, kas sagatavoti kā daļa no Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma, un apdraudējuma līmeņus pie ārējām robežām 2017.–2020. gada laikposmam, kā arī faktorus, kas ietekmējuši drošību pie ārējām robežām 2014.–2016. gadā. Minēto summu starp dalībvalstīm sadala, piemērojot šādām robežu kategorijām noteiktos koeficientus, ņemot vērā šā panta 6. punktu:

a)	45 % ārējām jūras robežām;

b)	38 % ārējām sauszemes robežām;

c)	17 % lidostām.

2. Ārējām jūras robežām un ārējām sauszemes robežām summu aprēķina, reizinot katram robežas posmam tā garumu ar apdraudējuma līmeni (minimāls, parasts, vidējs, augsts):

a)	koeficients 0,5 minimālam apdraudējumam;

b)	koeficients 1 parastam apdraudējumam;

c)	koeficients 3 vidējam apdraudējumam;

d)	koeficients 5 augstam apdraudējumam.

3. Katrai dalībvalstij paredzēto piešķīrumu lidostām aprēķina šādi:

a)	50 %, pamatojoties uz ārējās robežas šķērsojošo personu skaitu;

b)	50 %, pamatojoties uz trešo valstu valstspiederīgo skaitu, kuriem atteikta ieceļošana uz ārējām robežām.

4. Saskaņā ar Frontex aģentūras riska analīzes ziņojumu un apspriežoties ar Frontex aģentūru un attiecīgā gadījumā ar citām Savienības aģentūrām, Komisija nosaka katra dalībvalstu ārējās robežas posma apdraudējuma līmeņus 2017.–2020. gada laikposmam. Apdraudējuma līmeņu pamatā ir šādi faktori:

a)	noslogojums robežu pārvaldībā pie ārējām robežām;

b)	faktori, kas 2014.–2016. gada laikposmā pie dalībvalstu ārējām robežām ir ietekmējuši drošību;

c)	izmaiņas Savienības politikā, piemēram, vīzu politikā;

d)	iespējamās nākotnes tendences attiecībā uz migrācijas plūsmām un nelikumīgu darbību risku, kas saistīts ar personu nelegālu ārējo robežu šķērsošanu; un

e)	iespējamā politiskā, ekonomiskā un sociālā attīstība trešās valstīs un jo īpaši kaimiņvalstīs.

Pirms Komisija publisko ziņojumu, kurā nosaka apdraudējuma līmeņus, tā rīko viedokļu apmaiņu ar dalībvalstīm.

5. Lai sadalītu resursus saskaņā ar 1. punktu:

a)	robežlīniju starp rajoniem, kas minēti 1. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 866/2004 (29), bet ne jūras robežu uz ziemeļiem no šīs robežlīnijas, ņem vērā, lai gan tā nav ārējā sauszemes robeža, kamēr vien tiek piemērots 2003. gada Pievienošanās akta 10. protokola par Kipru 1. pants;

jēdziens “ārējās jūras robežas” ir dalībvalstu teritoriālo jūras ūdeņu ārējās robežas, kā definēts saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvencijas 4. līdz 16. pantu. Tomēr gadījumos, kad ir nepieciešamas regulāras tālās distances operācijas, lai novērstu neatļautu robežas šķērsošanu, minētais jēdziens nozīmē augsta apdraudējuma zonu ārējās robežas. Minētās ārējās robežas nosaka, ņemot vērā attiecīgus datus par šīm operācijām 2014.–2016. gadā, ko sniedz iesaistītās dalībvalstis.

6. Turklāt pēc Komisijas uzaicinājuma, kas izteikts līdz 2017. gada 1. jūnijam, dalībvalstis var saņemt papildu piešķīrumus, ja tie kā tādi ir paredzēti valsts programmā un ir jāizmanto, lai īstenotu konkrētus pasākumus, kuri jānosaka, ņemot vērā Savienības prioritātes attiecīgajā laikā.

7. Papildu summas saskaņā ar šo pantu attiecīgajām dalībvalstīm piešķir ar atsevišķu finansēšanas lēmumu, ar ko apstiprina vai pārskata šo valstu programmas saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. pantā.

9. pants

Valstu programmas

1. Valsts programmu, kas, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 514/2014 13. pantā minētā politiskā dialoga rezultātus, jāsagatavo saskaņā ar Instrumentu, un valsts programmu, kas jāsagatavo saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 513/2014, piedāvā Komisijai kā vienu vienotu valsts programmu attiecībā uz Fondu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. pantu.

2. Valstu programmās, kuras jāizvērtē un jāapstiprina Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. pantu, dalībvalstis saskaņā ar šīs regulas 3. pantā minētajiem mērķiem un, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 514/2014 13. pantā minētā politiskā dialoga rezultātus, jo īpaši paredz šādus mērķus:

a)	EUROSUR attīstīšana saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un pamatnostādnēm;

valsts līmeņa esošo spēju atbalstīšana un palielināšana vīzu politikā un ārējo robežu pārvaldībā, kā arī ar ārējo robežu pārvaldību saistītu pasākumu atbalstīšana un palielināšana brīvas pārvietošanās telpā, jo īpaši ņemot vērā jaunās tehnoloģijas, sasniegumus un/vai standartus saistībā ar migrācijas plūsmu pārvaldību;

migrācijas plūsmu pārvaldības turpmākās attīstības atbalstīšana dalībvalstu konsulārajos un citos dienestos trešās valstīs, tostarp konsulārās sadarbības mehānismu izveide, lai atvieglotu likumīgu ceļošanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem un novērstu nelikumīgu imigrāciju uz Savienību;

d)	integrētās robežu pārvaldības nostiprināšana, testējot un ieviešot jaunus rīkus, savstarpēji savietojamas sistēmas un darba metodes, kuru mērķis ir veicināt informācijas apmaiņu dalībvalstī vai uzlabot iestāžu sadarbību;

e)	projektu izstrāde nolūkā nodrošināt vienotu un augsta līmeņa ārējo robežu kontroli atbilstīgi kopējiem Savienības standartiem, lai panāktu dalībvalstu robežu pārvaldības sistēmu labāku sadarbspēju;

f)	pēc apspriešanās ar Frontex aģentūru veiktas atbalsta darbības, kas paredzētas, lai veicinātu turpmāku robežu pārvaldības un jo īpaši tehnoloģisko spēju saskaņošanu atbilstīgi kopējiem Savienības standartiem;

g)	Savienības acquis par robežkontroli un vīzām pareizas un vienotas piemērošanas nodrošināšana, reaģējot uz trūkumiem, kas apzināti Savienības līmenī un ko pierāda rezultāti, kuri iegūti Šengenas izvērtējuma un uzraudzības mehānisma ietvaros;

h)	tādu spēju veidošana, ar kurām risināt turpmākās problēmas, tostarp novērst pašreizējos un nākotnes apdraudējumus un spiedienu pie ārējām robežām, jo īpaši ņemot vērā attiecīgo Savienības aģentūru veikto riska analīzi.

3. Īstenojot 2. punktā minētos mērķus, dalībvalstis savās valstu programmās var atbalstīt darbības trešās valstīs un saistībā ar tām, tostarp apmainoties ar informāciju un sadarbojoties operatīvajā jomā.

4. Komisija apspriežas ar Frontex aģentūru par dalībvalstu iesniegtajiem valstu programmu projektiem, jo īpaši par pasākumiem, kurus finansē no līdzekļiem, kas paredzēti darbības atbalstam, lai pilnveidotu Frontex aģentūras pamatuzdevuma papildināmību ar dalībvalstu ārējo robežu kontroles un uzraudzības pienākumiem, kā arī nodrošinātu konsekvenci un novērstu izmaksu neefektivitāti.

10. pants

Darbības atbalsts saskaņā ar dalībvalstu programmām

1. Dalībvalsts var izmantot līdz 40 % no summas, kas valsts programmai piešķirta no Instrumenta, lai finansētu darbības atbalstu valsts iestādēm, kuras atbildīgas par to uzdevumu izpildi un pakalpojumu sniegšanu, kas vērtējami kā sabiedriski pakalpojumi Savienībai.

2. Darbības atbalstu sniedz tad, ja attiecīgā dalībvalsts ir izpildījusi šādus nosacījumus:

a)	atbilstība Savienības acquis par robežām un vīzām;

b)	atbilstība valsts programmas mērķiem;

c)	atbilstība kopējiem Savienības standartiem, lai palielinātu dalībvalstu koordināciju un izvairītos no dubultošanās, sadrumstalotības un izmaksu neefektivitātes robežkontroles jomā.

3. Šim nolūkam Komisija pirms valstu programmu apstiprināšanas novērtē bāzes situāciju dalībvalstīs, kas apliecinājušas vēlmi pieprasīt darbības atbalstu, attiecīgā gadījumā ņemot vērā Šengenas novērtējuma ziņojumus.

Par Komisijas secinājumiem rīko viedokļu apmaiņu ar attiecīgajām dalībvalstīm.

Pēc šīs viedokļu apmaiņas Komisijas apstiprinājumu budžeta atbalstam dalībvalsts programmas ietvaros drīkst padarīt atkarīgu no vairāku konkrētu darbību plānošanas un īstenošanas ar mērķi nodrošināt, lai līdz budžeta atbalsta piešķiršanas brīdim būtu pilnībā izpildīti 2. punktā minētie nosacījumi.

4. Darbības atbalstu koncentrē konkrētiem uzdevumiem un/vai pakalpojumiem, lai sasniegtu III pielikumā minētos mērķus. Tas paredz pilnībā atlīdzināt izdevumus, kas radušies, pildot uzdevumus un/vai sniedzot pakalpojumus, kuri noteikti valsts programmā, ievērojot programmas finansiālos ierobežojumus un 1. punktā noteikto maksimālo apjomu.

5. Darbības atbalstu uzrauga, un Komisija un attiecīgā dalībvalsts par to apmainās ar informāciju saistībā ar bāzes situāciju minētajā dalībvalstī, izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem, kā arī rādītājiem panākumu novērtēšanai.

6. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka ziņošanas procedūras par šā noteikuma piemērošanu un citus praktiskos mehānismus, kas jāizveido starp dalībvalstīm un Komisiju, lai nodrošinātu atbilstību šim pantam. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 18. panta 2. punktā.

11. pants

Darbības atbalsts Īpašajai tranzīta shēmai

1. Ar Instrumentu sniedz atbalstu, lai kompensētu neiekasētās nodevas par vīzām, ko izsniedz tranzītam, un papildu izmaksas, kas rodas, īstenojot vienkāršota tranzīta dokumenta (FTD) un vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumenta (FRTD) shēmu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 693/2003 un Regulu (EK) Nr. 694/2003.

2. Līdzekļi, kurus šim nolūkam saskaņā ar 1. punktu piešķir Lietuvai, nedrīkst pārsniegt EUR 154 miljonus par 2014.–2020. gada laikposmu, un tos nodod Lietuvai kā īpašu papildu darbības atbalstu.

3. Piemērojot 1. punktu, papildu izmaksas ir izmaksas, kas tieši rodas, izpildot konkrētas prasības, lai īstenotu Īpašo tranzīta shēmu, nevis izsniedzot vīzas tranzītam vai citiem mērķiem.

Finansējumu var piešķirt par šādiem papildu izmaksu veidiem:

a)	ieguldījumi infrastruktūrā;

b)	Īpašās tranzīta shēmas īstenošanā iesaistītā personāla mācības;

c)	papildu darbības izmaksas, tostarp algas darbiniekiem, kuri konkrēti īsteno Īpašo tranzīta shēmu.

4. Šā panta 1. punktā minētās neiekasētās nodevas aprēķina, pamatojoties uz vīzas nodevu līmeni un atbrīvojumiem no vīzas nodevas, kas paredzēti nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federāciju par vīzu atvieglinātu izsniegšanu Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas pilsoņiem (30), ievērojot šā panta 2. punktā noteiktās finansējuma robežas.

5. Komisija un Lietuva pārskata šā panta piemērošanu, ja notiek izmaiņas, kas ietekmē Īpašās tranzīta shēmas pastāvēšanu un/vai darbību.

6. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka ziņošanas procedūras par šā noteikuma piemērošanu un citus finansiālos vai praktiskos mehānismus, kas jāizveido starp Lietuvu un Komisiju, lai panāktu atbilstību šā panta prasībām. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

7. Lai nodrošinātu Īpašās tranzīta shēmas netraucētu darbību, Komisija var noteikt īpašu starpposma maksājumu kārtību, ar ko atkāpjas no Regulas (ES) Nr. 514/2014 noteikumiem.

12. pants

Plānošana saskaņā ar Šengenas izvērtējuma un uzraudzības mehānisma rezultātiem

Saņemot Šengenas izvērtējuma ziņojumu, kas pieņemts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1053/2013, attiecīgā dalībvalsts kopā ar Komisiju un Frontex aģentūru izvērtē, kā ievērot secinājumus, tostarp novērst trūkumus, un savā valsts programmā īsteno sniegtos ieteikumus.

Vajadzības gadījumā šī dalībvalsts pārskata valsts programmu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. panta 9. punktu, lai ņemtu vērā minētos secinājumus un ieteikumus.

Korektīvo pasākumu finansēšana ir prioritāte. Apspriežoties ar Komisiju un Frontex aģentūru, attiecīgā dalībvalsts pārdala savas programmas resursus, tostarp arī tos, kas programmā paredzēti darbības atbalstam, un/vai ievieš vai maina pasākumus, kuru mērķis ir novērst trūkumus saskaņā ar Šengenas izvērtējuma ziņojuma secinājumiem un ieteikumiem.

13. pants

Savienības darbības

2. Lai Savienības darbībām varētu piešķirt finansējumu, tām jo īpaši jāparedz šādi mērķi:

atbalstīt sagatavošanas, uzraudzības, administratīvos un tehniskos pasākumus, kas nepieciešami ārējo robežu un vīzu politiku īstenošanai, tostarp Šengenas zonas pārvaldības stiprināšanai, izstrādājot un īstenojot novērtēšanas mehānismu, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 1053/2013, lai pārbaudītu to, kā tiek piemērots Šengenas acquis un Šengenas Robežu kodekss, jo īpaši izmaksas, kas radušās Komisijas un dalībvalstu ekspertiem, kuri piedalās apmeklējumos uz vietas;

b)	uzlabot dalībvalstu un trešo valstu situācijas pārzināšanu un izpratni, veicot analīzi, novērtēšanu un ciešu politikas virzienu uzraudzību;

c)	atbalstīt statistikas rīku, tostarp kopēju statistikas rīku, metožu, kā arī kopīgu rādītāju izstrādi;

d)	atbalstīt un uzraudzīt Savienības tiesību aktu un Savienības politikas mērķu īstenošanu dalībvalstīs, novērtēt to efektivitāti un ietekmi, tostarp attiecībā uz cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, ciktāl tas attiecas uz Instrumenta piemērošanas jomu;

e)	Eiropas līmenī veicināt tīklu veidošanu, savstarpējas mācības, paraugprakses un novatorisku metožu apzināšanu un izplatīšanu dažādu ieinteresēto personu starpā;

f)	veicināt projektus, kuru mērķis ir ar robežu pārvaldību saistītu pasākumu saskaņošana un savietojamība saskaņā ar kopējiem Savienības standartiem, lai izveidotu integrētu Eiropas robežu pārvaldības sistēmu;

g)	uzlabot iesaistīto personu un sabiedrības informētību par Savienības politikām un mērķiem, tostarp dienestu iekšējo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm;

h)	attīstīt Eiropas tīklu spējas novērtēt, veicināt, atbalstīt un tālāk attīstīt Savienības politikas un mērķus;

i)	atbalstīt īpaši inovatīvus projektus, kas izstrādā jaunas metodes un/vai tehnoloģijas, kuras var nodot citām dalībvalstīm, jo īpaši projektus ar mērķi testēt un validēt pētnieciskos projektus;

j)	atbalstīt darbības saistībā ar trešām valstīm un trešās valstīs, kā minēts 4. panta 2. punktā.

3. Savienības darbības īsteno saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 6. pantu.

14. pants

Ārkārtas palīdzība

1. Ar Instrumentu nodrošina finansiālu atbalstu, lai risinātu steidzamas un konkrētas vajadzības ārkārtas situācijās, kas definētas 2. panta f) punktā.

2. Ārkārtas palīdzību īsteno saskaņā Regulas (ES) Nr. 514/2014 6. un 7. pantu.

15. pants

Programmas izveide IT sistēmu izstrādei

Programmu uz pašreizējām un/vai jaunām IT sistēmām balstītu IT sistēmu izstrādei īsteno atbilstīgi to Savienības leģislatīvo aktu pieņemšanai, kuros noteiktas minētās IT sistēmas un šo sistēmu sakaru infrastruktūra, jo īpaši ar mērķi uzlabot robežšķērsošanas plūsmu pārvaldību un kontroli uz ārējām robežām, pastiprinot pārbaudes un vienlaicīgi paātrinot robežšķērsošanu regulāri ceļojošām personām. Attiecīgā gadījumā tiecas panākt sinerģiju ar esošām IT sistēmām, lai izvairītos no dubultiem izdevumiem.

Šīs regulas 5. panta 5. punkta b) apakšpunktā minētās summas sadalījumu nosaka vai nu attiecīgajos Savienības leģislatīvajos aktos, vai arī pēc minēto leģislatīvo aktu pieņemšanas ar deleģēto aktu atbilstīgi 17. pantam.

Komisija vismaz reizi gadā un attiecīgā gadījumā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par panākto progresu šo IT sistēmu izstrādāšanā.

16. pants

Tehniskā palīdzība

1. Pēc Komisijas iniciatīvas un/vai tās vārdā no Instrumenta var atvēlēt līdz EUR 1,7 miljoniem gadā tehniskajai palīdzībai Fondam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 9. pantu.

2. Pēc dalībvalsts iniciatīvas no Instrumenta var finansēt tehniskās palīdzības pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 20. pantu. Tehniskajai palīdzībai atvēlētā summa 2014.–2020. gada laikposmam nepārsniedz 5 % no dalībvalstij piešķirtās kopējās summas plus EUR 500 000.

III NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

17. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 5. panta 5. punkta b) apakšpunktā un 6. panta 4. punktā, 7. panta 2. punktā un 15. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņu gadu laikposmu no 2014. gada 21. maija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz triju gadu laikposmu, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 5. punkta b) apakšpunktā un 6. panta 4. punktā, 7. panta 2. punktā un 15. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Saskaņā ar 5. panta 5. punkta b) apakšpunktu un 6. panta 4. punktu, 7. panta 2. punktu un 15. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

18. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz “Patvēruma, migrācijas un integrācijas un iekšējās drošības fonda komiteja”, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 59. panta 1. punktu.

2. Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

19. pants

Regulas (ES) Nr. 514/2014 piemērojamība

Šim Instrumentam piemēro Regulas (ES) Nr. 514/2014 noteikumus.

20. pants

Atcelšana

Lēmumu Nr. 574/2007/EK atceļ no 2014. gada 1. janvāra.

21. pants

Pārejas noteikumi

1. Šī regula neietekmē iespēju turpināt vai pārveidot, tostarp pilnīgi vai daļēji atcelt, attiecīgos projektus un gada programmas līdz to slēgšanai vai atbalstu, ko Komisija apstiprinājusi, pamatojoties uz Lēmumu Nr. 574/2007/EK vai jebkuru citu tiesību aktu, kurš 2013. gada 31. decembrī attiecas uz minēto atbalstu.

2. Pieņemot lēmumus par līdzfinansējumu saskaņā ar Instrumentu, Komisija ņem vērā pasākumus, kuri, pamatojoties uz Lēmumu Nr. 574/2007/EK, apstiprināti līdz 2014. gada 20. maijam un kuriem ir finansiālas sekas laikā, uz ko attiecas konkrētais līdzfinansējums.

4. Aprēķinot summu, uz ko attiecas automātiska saistību atcelšana, neņem vērā summas, kas attiecas uz pasākumiem, kuri ir apturēti saistībā ar tiesvedību vai administratīvu pārsūdzību, kam ir apturoša iedarbība.

5. Dalībvalstis līdz 2015. gada 30. jūnijam iesniedz Komisijai novērtējuma ziņojumu par to pasākumu rezultātiem un ietekmi, kuri līdzfinansēti saskaņā ar Lēmumu Nr. 574/2007/EK un attiecas uz 2011.–2013. gada laikposmu.

6. Komisija līdz 2015. gada 31. decembrim saskaņā ar Lēmumu Nr. 574/2007/EK iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ex post novērtējuma ziņojumu par 2011.–2013. gada laikposmu.

22. pants

Pārskatīšana

Pēc Komisijas priekšlikuma Eiropas Parlaments un Padome šo regulu pārskata līdz 2020. gada 30. jūnijam.

23. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Strasbūrā, 2014. gada 16. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS

(1) OV C 299, 4.10.2012., 108. lpp.

(2) OV C 277, 13.9.2012., 23. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2014. gada 13. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 14. aprīļa lēmums.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 513/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai un atceļ Padomes Lēmumu 2007/125/TI (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 93. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 514/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 112. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 574/2007/EK (2007. gada 23. maijs), ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Ārējo robežu fondu kā daļu no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (OV L 144, 6.6.2007., 22. lpp.).

(7) Padomes Regula (EK) Nr. 2007/2004 (2004. gada 26. oktobris), ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1168/2011 (2011. gada 25. oktobris), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004, ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 304, 22.11.2011., 1. lpp.).

(9) Padomes Regula (EK) Nr. 693/2003 (2003. gada 14. aprīlis), ar ko paredz īpašu vienkāršota tranzīta dokumentu (FTD), vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumentu (FRTD) un ar ko groza Kopīgo konsulāro instrukciju un Kopīgo rokasgrāmatu (OV L 99, 17.4.2003., 8. lpp.).

(10) Padomes Regula (EK) Nr. 694/2003 (2003. gada 14. aprīlis) par vienotu formu vienkāršota tranzīta dokumentam (FTD) un vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumentam (FRTD), kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 693/2003 (OV L 99, 17.4.2003., 15. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1052/2013 (2013. gada 22. oktobris), ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR) (OV L 295, 6.11.2013., 11. lpp.).

(12) Padomes Regula (ES) Nr. 1053/2013 (2013. gada 7. oktobris), ar ko izveido izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu, un ar ko atceļ Izpildu komitejas lēmumu (1998. gada 16. septembris), ar ko izveido Šengenas izvērtēšanas un īstenošanas pastāvīgo komiteju (OV L 295, 6.11.2013., 27. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(14) OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(15) Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).

(16) OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(17) Padomes Lēmums 2008/146/EK (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.).

(18) OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.

(19) Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).

(20) Padomes Lēmums 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.).

(21) Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

(22) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.).

(24) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.).

(25) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS Regula) (OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.).

(26) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1931/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko nosaka vietējās pierobežas satiksmes noteikumus pie dalībvalstu ārējām sauszemes robežām un ar ko groza Šengenas Konvencijas noteikumus (OV L 405, 30.12.2006., 1. lpp.).

(27) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(28) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(29) Padomes Regula (EK) Nr. 866/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par režīmu saskaņā ar Pievienošanās akta 10. protokola 2. pantu (OV L 161, 30.4.2004., 128. lpp.).

(30) OV L 129, 17.5.2007., 27. lpp.

I PIELIKUMS

Valstu programmu bāzes summas dalībvalstīs (EUR)

Dalībvalsts / asociētā valsts	Minimālā summa	Nemainīgā daļa, kas piešķirta uz 2010.–2012. g. vidējā rādītāja pamata	2010.–2012.g. procentuālā daļa ar Horvātiju	Kopā
AT	5 000 000	9 162 727	0,828 %	14 162 727
BE	5 000 000	12 519 321	1,131 %	17 519 321
BG	5 000 000	35 366 130	3,196 %	40 366 130
CH	5 000 000	13 920 284	1,258 %	18 920 284
CY	15 000 000	19 507 030	1,763 %	34 507 030
CZ	5 000 000	9 381 484	0,848 %	14 381 484
DE	5 000 000	46 753 437	4,225 %	51 753 437
DK	5 000 000	5 322 133	0,481 %	10 322 133
EE	5 000 000	16 781 752	1,516 %	21 781 752
ES	5 000 000	190 366 875	17,201 %	195 366 875
FI	5 000 000	31 934 528	2,886 %	36 934 528
FR	5 000 000	79 999 342	7,229 %	84 999 342
GR	5 000 000	161 814 388	14,621 %	166 814 388
HR	4 285 714	31 324 057	2,830 %	35 609 771
HU	5 000 000	35 829 197	3,237 %	40 829 197
IE
IS	5 000 000	326 980	0,030 %	5 326 980
IT	5 000 000	151 306 897	13,672 %	156 306 897
LI	5 000 000	0	0,000 %	5 000 000
LT	5 000 000	19 704 873	1,780 %	24 704 873
LU	5 000 000	400 129	0,036 %	5 400 129
LV	5 000 000	10 521 704	0,951 %	15 521 704
MT	15 000 000	38 098 597	3,442 %	53 098 597
NL	5 000 000	25 609 543	2,314 %	30 609 543
NO	5 000 000	9 317 819	0,842 %	14 317 819
PL	5 000 000	44 113 133	3,986 %	49 113 133
PT	5 000 000	13 900 023	1,256 %	18 900 023
RO	5 000 000	56 151 568	5,074 %	61 151 568
SE	5 000 000	6 518 706	0,589 %	11 518 706
SI	5 000 000	25 669 103	2,319 %	30 669 103
SK	5 000 000	5 092 525	0,460 %	10 092 525
UK
KOPĀ	169 285 714	1 106 714 286	100,00 %	1 276 000 000

II PIELIKUMS

Konkrēto darbību saraksts

1.	Konsulārās sadarbības mehānismu izveide starp vismaz divām dalībvalstīm, nodrošinot apjomradītus ietaupījumus attiecībā uz pieteikumu izskatīšanu un vīzu izsniegšanu konsulātos, tostarp kopīgos vīzu pieteikumu centros, saskaņā ar Vīzu kodeksā paredzētajiem sadarbības principiem.

2.	Transportlīdzekļu un operatīvā aprīkojuma iegāde, kurus Frontex aģentūra atzīst par nepieciešamu izmantošanai kopīgajās operācijās un kuri tiek nodoti Frontex aģentūras rīcībā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2007/2004 7. panta 5. punkta otro un trešo daļu.

III PIELIKUMS

Darbības atbalsta mērķi valstu programmās

1. mērķis – veicināt tādu politiku izstrādi un īstenošanu, kas nodrošina, ka neatkarīgi no valstspiederības nekādu kontroli neveic personām, kas šķērso iekšējās robežas, bet pie ārējām robežām veic personu pārbaudes un efektīvi uzrauga šo robežu šķērsošanu:

—	operācijas,

—	personāla izmaksas, tostarp mācību izmaksas,

—	apkopes izmaksas, piemēram, uzturēšanas un remonta izmaksas,

—	aprīkojuma modernizācija/nomaiņa,

—	nekustamais īpašums (amortizācija, renovācija).

2. mērķis – veicināt kopīgas politikas izstrādi un īstenošanu jautājumā par vīzām un citām īstermiņa uzturēšanās atļaujām, ietverot konsulāro sadarbību:

—	operācijas,

—	personāla izmaksas, tostarp mācību izmaksas,

—	apkopes izmaksas, uzturēšana un remonts,

—	aprīkojuma modernizācija/nomaiņa,

—	nekustamais īpašums (amortizācija, renovācija).

3. mērķis – izveidot un ekspluatēt drošas IT sistēmas, šo sistēmu sakaru infrastruktūru un aprīkojumu migrācijas plūsmu pārvaldībai un uzraudzībai pie Savienības ārējām robežām:

—	SIS, VIS un jauno vēl radāmo sistēmu operatīvā vadība,

—	personāla izmaksas, tostarp mācību izmaksas,

—	apkopes izmaksas, piemēram, uzturēšanas un remonta izmaksas,

—	sakaru infrastruktūra un ar drošību, kā arī ar datu aizsardzību saistītie jautājumi,

—	aprīkojuma modernizācija/nomaiņa,

—	drošu telpu noma un/vai renovācija.

IV PIELIKUMS

Kopējo rādītāju saraksts konkrēto mērķu novērtēšanai

Atbalsts kopējai vīzu politikai, lai veicinātu likumīgu ceļošanu, nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret trešo valstu valstspiederīgajiem un nepieļautu nelikumīgu imigrāciju:

ar Instrumenta palīdzību īstenoto konsulārās sadarbības pasākumu skaits.

Ikgadējos īstenošanas ziņojumos, kā minēts Regulas (ES) Nr. 514/2014 54. pantā, šis rādītājs tiek tālāk sadalīts šādās apakškategorijās:

—	kopīgas atrašanās vietas,

—	kopīgi pieteikumu pieņemšanas centri,

—	pārstāvības,

—

citi;

ii)	ar Instrumenta palīdzību apmācīto darbinieku skaits un mācību kursu skaits par kopējās vīzu politikas aspektiem;

iii)

Instrumenta atbalstīto īpašo amatu skaits trešās valstīs.

Ikgadējos īstenošanas ziņojumos, kā minēts Regulas (ES) Nr. 514/2014 54. pantā, šis rādītājs tiek tālāk sadalīts šādās apakškategorijās:

—	imigrācijas sadarbības koordinatori,

—

citi;

iv)	ar Instrumenta atbalstu izveidoto vai uzlaboto konsulātu procentuālā daļa un skaits no kopējā konsulātu skaita.

Atbalsts robežu pārvaldībai, tostarp apmainoties ar informāciju starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un Frontex aģentūru, lai, no vienas puses, nodrošinātu ārējo robežu augsta līmeņa aizsardzību, arī nepieļaujot nelikumīgu imigrāciju, un, no otras puses, nodrošinātu ārējo robežu netraucētu šķērsošanu saskaņā ar Šengenas acquis:

i)	ar Instrumenta palīdzību apmācīto darbinieku skaits un mācību kursu skaits par robežu pārvaldības aspektiem;

ii)

ar Instrumenta palīdzību izveidoto vai uzlaboto robežkontroles (pārbaude un uzraudzība) infrastruktūras objektu skaits.

Ikgadējos īstenošanas ziņojumos, kā minēts Regulas (ES) Nr. 514/2014 54. pantā, šis rādītājs tiek tālāk sadalīts šādās apakškategorijās:

—	infrastruktūra,

—	transportlīdzekļu kopums (gaisa, zemes, jūras robežām),

—	aprīkojums,

—

citi;

iii)	Instrumenta atbalstītu robežšķērsošanas punktu skaits (no kopējā robežšķērsošanas punktu skaita), kuros ārējo robežu šķērso caur automatizētas robežkontroles sistēmas (ABC) izejām;

iv)

EUROSUR ietvaros izveidoto/uzlaboto valsts robežu uzraudzības infrastruktūras objektu skaits.

Ikgadējos īstenošanas ziņojumos, kā minēts Regulas (ES) Nr. 514/2014 54. pantā, šis rādītājs tiek tālāk sadalīts šādās apakškategorijās:

—	valsts koordinācijas centri,

—	reģionālie koordinācijas centri

—	vietējie koordinācijas centri,

—	citu veidu koordinācijas centri;

incidentu skaits, par kuriem Eiropas kopainas raksturošanai ir saņemti dalībvalstu ziņojumi.

Ikgadējos īstenošanas ziņojumos, kā minēts Regulas (ES) Nr. 514/2014 54. pantā, šis rādītājs tiek tālāk sadalīts šādās apakškategorijās:

—	nelikumīga imigrācija, tostarp incidenti, kas ir saistīti ar risku migrantu dzīvībai,

—	pārrobežu noziedzība,

—	krīzes situācijas.

20.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/168

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 516/2014

(2014. gada 16. aprīlis),

ar ko izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, groza Padomes Lēmumu 2008/381/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumus Nr. 573/2007/EK un Nr. 575/2007/EK un Padomes Lēmumu 2007/435/EK

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 78. panta 2. punktu un 79. panta 2. un 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Savienības mērķis izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu būtu jāsasniedz inter alia ar kopīgiem pasākumiem, kuri, pamatojoties uz solidaritāti starp dalībvalstīm, veido patvēruma un imigrācijas politiku, kas ir taisnīga pret trešām valstīm un to valstspiederīgajiem. Eiropadome 2009. gada 2. decembra sanāksmē atzina – lai atbalstītu politikas veidošanu patvēruma un migrācijas jomā, finanšu resursi Savienībā būtu jāpadara pēc iespējas elastīgāki un saskaņotāki gan attiecībā uz to jomu, gan piemērojamību.

(2)

Lai sniegtu ieguldījumu Savienības kopējā politikā patvēruma un imigrācijas jomā un brīvības, drošības un tiesiskuma telpas stiprināšanā, ņemot vērā dalībvalstu solidaritātes un atbildības dalīšanas principu piemērošanu un sadarbību ar trešām valstīm, ar šo regulu būtu jāizveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (“fonds”).

(3)	Fonda darbībā būtu jāatspoguļo nepieciešamība nodrošināt lielāku elastību un vienkāršošanu, vienlaikus ievērojot prasības paredzamības ziņā un nodrošinot taisnīgu un pārredzamu resursu sadali, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos vispārīgos un konkrētos mērķus.

(4)	Pasākumu efektivitāte un līdzekļu izlietošanas kvalitāte ir fonda īstenošanas pamatprincipi. Turklāt fonda īstenošanai būtu jānotiek arī iespējami efektīvākā un lietotājiem draudzīgākā veidā.

(5)

Jaunajai divu pīlāru struktūrai finansējumam iekšlietu jomā būtu jāveicina finansējuma vienkāršošana, racionalizācija, konsolidācija un pārredzamība minētajā jomā. Būtu jātiecas panākt sinerģiju, konsekvenci un papildināmību ar citiem fondiem un programmām, tostarp lai piešķirtu finansējumu kopējiem mērķiem. Tomēr būtu jānovērš jebkura dažādu finansēšanas instrumentu dublēšanās.

(6)

Ar fondu būtu jāizveido elastīga sistēma, kas dotu dalībvalstīm iespēju saņemt finanšu resursus saskaņā ar savām valsts programmām, lai no šā fonda atbalstītu politikas jomas, attiecībā uz kurām finansiālais atbalsts būtu visefektīvākais un piemērotākais, atbilstīgi to konkrētajai situācijai un vajadzībām, un ņemot vērā fonda vispārējos un konkrētos mērķus.

(7)

Fondam būtu jāpauž solidaritāte, sniedzot finansiālu palīdzību dalībvalstīm. Tam būtu jāstiprina uz Savienību vērsto migrācijas plūsmu efektīva pārvaldība jomās, kurās Savienība rada maksimālu pievienoto vērtību, jo īpaši, dalot atbildību starp dalībvalstīm un dalot atbildību un stiprinot sadarbību ar trešām valstīm.

(8)

Lai veicinātu šā fonda vispārējā mērķa īstenošanu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to valsts programmās tiek iekļautas darbības šīs regulas konkrēto mērķu īstenošanai un ka resursu sadalījums starp mērķiem nodrošina, ka mērķus ir iespējams sasniegt. Īpašos apstākļos, kad dalībvalsts vēlas atkāpties no šajā regulā noteiktās minimālās procentuālās daļas, attiecīgajai dalībvalstij savas valsts programmā būtu jāsniedz detalizēts pamatojums.

(9)

Lai nodrošinātu vienveidīgu un augsti kvalitatīvu patvēruma politiku un piemērotu augstākus starptautiskās aizsardzības standartus, fondam būtu jādod ieguldījums kopējās Eiropas patvēruma sistēmas efektīvā darbībā, kura aptver pasākumus attiecībā uz politiku, tiesību aktu pieņemšanu un spēju veidošanu, rīkojoties sadarbībā ar citām dalībvalstīm, Savienības aģentūrām un trešām valstīm.

(10)

Ir lietderīgi atbalstīt un uzlabot dalībvalstu pūliņus pilnīgi un pareizi īstenot Savienības acquis patvēruma jomā, jo īpaši nodrošināt piemērotus pārvietoto personu un starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju uzņemšanas apstākļus, nodrošināt pareizu statusa noteikšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/95/ES (4), piemērot taisnīgas un efektīvas patvēruma procedūras un veicināt paraugpraksi patvēruma jomā, lai aizsargātu to personu tiesības, kurām vajadzīga starptautiska aizsardzība, un nodrošinātu, ka dalībvalstu patvēruma sistēmas darbojas efektīvi.

(11)	Fondam būtu jāsniedz pienācīgs atbalsts dalībvalstu kopīgiem centieniem noteikt un veicināt paraugpraksi, dalīties tajā, kā arī izveidot efektīvas sadarbības struktūras, lai palielinātu lēmumu pieņemšanas kvalitāti kopējās Eiropas patvēruma sistēmas satvarā.

(12)

Fondam būtu jāpapildina un jāstiprina pasākumi, kurus veic ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 439/2010 (5) izveidotais Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (“EPAB”) nolūkā koordinēt dalībvalstu praktisko sadarbību patvēruma jomā, sniegt atbalstu dalībvalstīm, kuru patvēruma sistēmas ir īpaši noslogotas, un dod ieguldījumu kopējās Eiropas patvēruma sistēmas īstenošanā. Komisija var izmantot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (6) piedāvāto iespēju uzticēt EPAB īstenot īpašus ad hoc uzdevumus, piemēram, dalībvalstu veiktu pārvietošanas darbību koordinēšanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 439/2010.

(13)	Fondam būtu jāatbalsta Savienības un dalībvalstu centieni uzlabot dalībvalstu spējas izveidot, uzraudzīt un izvērtēt to patvēruma politiku, ņemot vērā to saistības saskaņā ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem.

(14)

Fondam būtu jāatbalsta dalībvalstu centieni savās teritorijās sniegt starptautisku aizsardzību un stabilu risinājumu bēgļiem un pārvietotām personām, kuru tiesības uz pārvietošanu ir atzinis ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos (“UNHCR”), piemēram, pārvietošanas vajadzību novērtēšanu un attiecīgo personu pārsūtīšanu uz savām teritorijām, lai piešķirtu tām drošu juridisku statusu un veicinātu to efektīvu integrāciju.

(15)	Fondam būtu jāatbalsta jaunas pieejas attiecībā uz drošāku piekļuvi patvēruma procedūrām, jo īpaši pievēršoties galvenajām tranzīta valstīm, piemēram, aizsardzības programmas konkrētām grupām vai konkrētas patvēruma pieteikumu izskatīšanas procedūras.

(16)	Fonda būtība ir tāda, ka ar to būtu jāspēj sniegt atbalstu brīvprātīgām noslogojuma sadales darbībām, par ko panākta vienošanās starp dalībvalstīm un kas ietver starptautiskās aizsardzības saņēmēju un starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju pārsūtīšanu no vienas dalībvalsts uz citu.

(17)

Savienības patvēruma politikas būtiska sastāvdaļa ir partnerattiecības un sadarbība ar trešām valstīm, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi pārvaldīts to personu pieplūdums, kas lūdz patvērumu vai citu veidu starptautisko aizsardzību. Lai nodrošinātu piekļuvi starptautiskai aizsardzībai un rastu stabilus risinājumus pēc iespējas agrīnā stadijā, tostarp saistībā ar reģionālām aizsardzības programmām, fondā būtu jāietver spēcīgs Savienības pārvietošanas komponents.

(18)

Lai uzlabotu un pastiprinātu integrācijas procesu Eiropas sabiedrībās, fondam būtu jāveicina likumīgā migrācija uz Savienību atbilstīgi dalībvalstu ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām un jāparedz, ka jau izcelsmes valstī notiktu integrācijas procesa sagatavošana tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ieceļos Savienībā.

(19)

Lai fonds būtu efektīvs un panāktu iespējami lielāku pievienoto vērtību, tam būtu jāīsteno mērķtiecīgāka pieeja, atbalstot saskanīgas stratēģijas, kas ir konkrēti izstrādātas, lai vajadzības gadījumā veicinātu trešo valstu valstspiederīgo integrāciju valsts, vietējā un/vai reģionālā līmenī. Minētās stratēģijas būtu jāīsteno galvenokārt vietējām vai reģionālām iestādēm un nevalstiskiem dalībniekiem, vienlaikus neizslēdzot valsts iestādes, jo īpaši ja to prasa dalībvalsts konkrētā administratīvā sistēma vai ja dalībvalstī integrācijas darbības ir valsts un decentralizētas pārvaldes kopīgā kompetencē. Īstenotājām organizācijām no pieejamo pasākumu klāsta būtu jāizvēlas pasākumi, kas ir vispiemērotākie to konkrētai situācijai.

(20)	Fonda īstenošana būtu jāveic atbilstīgi Savienības kopējiem integrācijas pamatprincipiem, kā noteikts kopīgajā integrācijas programmā.

(21)

Integrācijas pasākumu darbības jomā būtu jāietver arī starptautiskās aizsardzības saņēmēji, lai nodrošinātu visaptverošu pieeju integrācijai, ņemot vērā minēto mērķgrupu konkrētās iezīmes. Ja integrācijas pasākumi ir apvienoti ar uzņemšanu, darbības vajadzības gadījumā būtu jāattiecina arī uz starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem.

(22)

Lai nodrošinātu Savienības darbību saskaņotību trešo valstu valstspiederīgo integrācijas jomā, fonda finansētajām darbībām vajadzētu būt konkrētām un būtu jāpapildina Eiropas Sociālā fonda finansētās darbības. Šajā kontekstā dalībvalstu iestādēm, kuras atbildīgas par fonda īstenošanu, būtu jāizveido sadarbības un koordinācijas mehānismi ar dalībvalstu norīkotajām iestādēm Eiropas Sociālā fonda intervenču pārvaldībai.

(23)

Praktisku iemeslu dēļ dažas darbības var attiekties uz personu grupu, ar kuru saistītos jautājumus efektīvāk ir risināt kopumā, nenodalot tās dalībniekus. Tāpēc būtu lietderīgi tām dalībvalstīm, kas to vēlētos, dot iespēju savās valsts programmās paredzēt, ka integrācijas darbībās var ietvert arī trešo valstu valstspiederīgo tuvākos radiniekus tādā mērā, kas nepieciešams šādu darbību efektīvai īstenošanai. Ar terminu “tuvākie radinieki” būtu jāsaprot laulātie, partneri un jebkura persona, kurai ir tiešas augšupējas vai lejupējas radnieciskas saites ar integrācijas darbību mērķgrupā iekļautu trešās valsts valstspiederīgo un uz kuru citādi neattiektos fonda darbības joma.

(24)

Fondam būtu jāsniedz atbalsts dalībvalstīm likumīgās migrācijas organizācijas stratēģiju izveidē, stiprinot to spējas izstrādāt, īstenot, uzraudzīt un izvērtēt kopumā visas imigrācijas un integrācijas stratēģijas, politikas nostādnes un pasākumus attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, tostarp Savienības tiesību aktus. Fondam būtu jāatbalsta arī informācijas un paraugprakses apmaiņa un sadarbība starp dažādām pārvaldes struktūrām, kā arī ar citām dalībvalstīm.

(25)

Savienībai būtu jāturpina izmantot un jāpaplašina mobilitātes partnerības kā galveno stratēģisko, visaptverošo un ilgtermiņa sadarbības sistēmu migrācijas pārvaldībai ar trešām valstīm. Fondam būtu jāatbalsta darbības saistībā ar mobilitātes partnerībām, kas notiek vai nu Savienībā, vai trešās valstīs un kuru mērķis ir risināt Savienības vajadzības un prioritātes, jo īpaši darbības, ar kurām tiek nodrošināta finansējuma nepārtrauktība gan Savienībā, gan trešās valstīs.

(26)

Ir lietderīgi arī turpmāk atbalstīt un veicināt dalībvalstu centienus uzlabot trešo valstu valstspiederīgo atgriešanas pārvaldību visās tās dimensijās, lai panāktu, ka pastāvīgi, taisnīgi un efektīvi tiek īstenoti atgriešanas kopīgie standarti, jo īpaši tie, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/115/EK (7). Fondam integrētas atgriešanas pārvaldības koncepcijas satvarā būtu jāveicina atgriešanas stratēģiju izstrāde valsts līmenī, kā arī pasākumi, lai atbalstītu to efektīvu īstenošanu trešās valstīs.

(27)

Attiecībā uz personu brīvprātīgu atgriešanos, tostarp tādu personu, kas vēlas tikt atgrieztas, kaut arī tām nav pienākuma atstāt teritoriju, būtu jāparedz stimuli šādām personām, kas atgriežas, piemēram, atvieglota režīma piemērošana, sniedzot lielāku atgriešanās palīdzību. Šāda veida brīvprātīga atgriešanās ir gan personu, kas atgriežas, gan iestāžu interesēs, ņemot vērā tās izmaksu lietderību. Dalībvalstis būtu jāmudina dot priekšroku brīvprātīgas atgriešanās pasākumiem.

(28)

Taču no politikas viedokļa brīvprātīga atgriešanās un piespiedu atgriešana ir savstarpēji saistītas un tām ir savstarpēji pastiprinoša ietekme, un tāpēc dalībvalstis būtu jāmudina savā atgriešanas pārvaldībā stiprināt abu atgriešanās veidu papildināmību. Izraidīšanu īstenošana ir nepieciešama, lai garantētu Savienības imigrācijas un patvēruma politikas un dalībvalstu imigrācijas un patvēruma sistēmu integritāti. Tādējādi izraidīšanas iespēja ir priekšnoteikums, lai nodrošinātu, ka šī politika netiek vājināta, un lai nodrošinātu tiesiskumu, kas pats par sevi ir brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveides būtiska sastāvdaļa. Tādēļ fondam būtu jāatbalsta dalībvalstu darbības, lai vajadzības gadījumā atvieglotu izraidīšanu saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajiem standartiem, un pilnībā ievērojot atgriezušos personu pamattiesības un cieņu.

(29)	Ir svarīgi, ka fonds atbalsta konkrētus pasākumus atgriešanās valstī attiecībā uz personām, kas atgriežas, lai nodrošinātu to efektīvu atgriešanos labos apstākļos to izcelsmes pilsētā vai reģionā un veicinātu to stabilu reintegrāciju savā kopienā.

(30)

Savienības atpakaļuzņemšanas nolīgumi ir Savienības atgriešanas politikas neatņemama sastāvdaļa un galvenais līdzeklis migrācijas plūsmu efektīvai pārvaldībai, jo tie atvieglo nelikumīgo migrantu ātru atgriešanu. Minētie nolīgumi ir svarīgs elements saistībā ar dialogu un sadarbību ar trešām valstīm, kas ir nelikumīgo migrantu izcelsmes un tranzīta valstis, un to īstenošana trešās valstīs būtu jāatbalsta, lai sekmētu valsts un Savienības līmeņa atgriešanas stratēģiju efektivitāti.

(31)

Fondam būtu jāpapildina un jāstiprina pasākumi, ko veic Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, kura izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 (8) un kuras viens no uzdevumiem ir sniegt dalībvalstīm nepieciešamo atbalstu kopēju atgriešanas darbību organizēšanā un apzināt paraugpraksi attiecībā uz ceļošanas dokumentu iegūšanu un to trešo valstu valstspiederīgo izraidīšanu, kuri dalībvalstu teritorijā uzturas nelikumīgi, kā arī palīdzēt dalībvalstīm gadījumos, kad vajadzīga pastiprināta tehniskā un operatīvā palīdzība pie ārējām robežām, ņemot vērā to, ka daži gadījumi var būt saistīti ar ārkārtas humānajām situācijām un glābšanu jūrā.

(32)	Papildu tam, ka tiek atbalstīta personu atgriešana, kā paredzēts šajā regulā, ar fondu būtu jāatbalsta arī citi pasākumi nelikumīgās imigrācijas vai spēkā esošo likumīgās migrāciju noteikumu apiešanas apkarošanai, tādējādi nodrošinot dalībvalstu imigrācijas sistēmu integritāti.

(33)

Fondam būtu jāstrādā, pilnībā ievērojot tiesības un principus, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un pamattiesības, kas noteiktas attiecīgajos starptautiskajos instrumentos, tostarp Eiropas Cilvēktiesību tiesas attiecīgajā judikatūrā. Atbilstīgajās darbībās būtu jāņem vērā migrantus, bēgļus un patvēruma meklētājus aizsargājoša pieeja, kas balstīta uz cilvēktiesībām, un jo īpaši būtu jānodrošina, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta mazāk aizsargāto personu īpašajai situācijai, jo īpaši sievietēm, nepilngadīgajiem bez pavadības un citiem riskam pakļautiem nepilngadīgajiem, un ka tiek atbilstīgi reaģēts.

(34)

Termini “ mazāk aizsargātas personas” un “ģimenes locekļi” dažādos tiesību aktos, kas ir būtiski saistībā ar šo regulu, ir definēti atšķirīgi. Tādēļ tie būtu jāsaprot attiecīgā tiesību akta nozīmē, ņemot vērā kontekstu, kādā tie ir lietoti. Saistībā ar pārvietošanu dalībvalstīm, kuras veic pārvietošanu, savās pārvietošanas praksēs un reālajos pārvietošanas procesos par terminu “ģimenes locekļi” būtu rūpīgi jāapspriežas ar UNHCR.

(35)

Fonda atbalstītie pasākumi trešajās valstīs un saistībā ar tām būtu jāpieņem sinerģijā un saskaņā ar citām darbībām ārpus Savienības, kuras tiek atbalstītas no Savienības ārējās palīdzības instrumentiem, gan ģeogrāfiskiem, gan tematiskiem. Šādu darbību īstenošanā jo īpaši būtu jācenšas panākt pilnīgu saskaņotību ar Savienības ārējās darbības un ārpolitikas principiem un vispārīgiem mērķiem attiecībā uz konkrēto valsti vai reģionu. Ar pasākumiem nevajadzētu sniegt atbalstu darbībām, kuras ir tiešā veidā vērstas uz attīstību, un attiecīgā gadījumā tiem būtu jāpapildina finansiālā palīdzība, ko sniedz, izmantojot ārējās palīdzības instrumentus. Būtu jāievēro Eiropas Konsensa attīstības jomā 35. punktā noteiktais princips attiecībā uz politikas saskaņotību attīstībai. Ir svarīgi arī nodrošināt, lai ārkārtas palīdzības īstenošana atbilstu un attiecīgos gadījumos papildinātu Savienības humanitāro politiku, un lai tajā ievērotu humānās palīdzības principus, kas noteikti Eiropas Konsensā par humāno palīdzību.

(36)

Liela daļa no pieejamajiem fonda resursiem, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, būtu jāpiešķir proporcionāli atbildībai, ko uzņemas katra dalībvalsts ar saviem centieniem migrācijas plūsmu pārvaldībā. Šajā nolūkā būtu jāizmanto jaunākie pieejamie statistikas dati, ko apkopojis Eurostat saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 862/2007 (9) attiecībā uz migrācijas plūsmām, piemēram, pirmreizējo patvēruma pieteikumu skaits, pozitīvu lēmumu skaits par bēgļa statusa vai alternatīvās aizsardzības statusa piešķiršanu, pārvietoto bēgļu skaits, tādu trešo valstu valstspiederīgo skaits, kuri uzturas likumīgi, tādu trešo valstu valstspiederīgo skaits, kuri ir ieguvuši dalībvalsts izdotu atļauju uzturēties, valsts iestāžu izdotu atgriešanas lēmumu skaits un izpildīto atgriešanu skaits.

(37)

Šajā regulā nosaka pamatsummu piešķiršanu dalībvalstīm. Pamatsummu veido no minimālās summas un summas, kas aprēķināta, pamatojoties uz vidējiem 2011., 2012. un 2013. gada piešķīrumiem katrai dalībvalstij no Eiropas Bēgļu fonda, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 573/2007/EK (10), Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2007/435/EK (11) un Eiropas Atgriešanās fonda, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 575/2007/EK (12). Piešķīrumu aprēķins tika veikts saskaņā ar sadales kritērijiem, kas noteikti Lēmumā Nr. 573/2007/EK, Lēmumā 2007/435/EK un Lēmumā Nr. 575/2007/EK. Ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 7. un 8. februāra secinājumus, kuros tika uzsvērts, ka īpaša uzmanība būtu jāvelta salu iedzīvotājiem, kas saskaras ar nesamērīgām migrācijas problēmām, ir atbilstīgi palielināt minimālās summas Kiprai un Maltai.

(38)

Kaut arī ir lietderīgi katrai dalībvalstij piešķirt summu, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem statistikas datiem, daļa pieejamo fonda resursu būtu jāiedala arī konkrētu darbību īstenošanai, kam nepieciešami kopīgi dalībvalstu centieni un kas dod būtisku pievienoto vērtību Savienībai, kā arī Savienības pārvietošanas programmas īstenošanai un starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanas no vienas dalībvalsts uz citu veikšanai.

(39)	Šajā nolūkā ar šo regulu būtu jāizveido saraksts ar konkrētiem pasākumiem, kuras ir atbilstīgas, lai saņemtu fonda līdzekļus. Tām dalībvalstīm, kas apņemas īstenot šādus pasākumus, būtu jāpiešķir papildu summas.

(40)

Ņemot vērā Savienības pārvietošanas programmas pakāpenisku izveidi, fondam būtu jāsniedz mērķtiecīga palīdzība finansiālu stimulu (vienreizēju maksājumu) veidā par katru pārvietoto personu. Komisijai sadarbībā ar EPAB un saskaņā ar to attiecīgajām kompetences jomām būtu jāpārrauga, vai tiek efektīvi īstenotas fonda atbalstītās pārvietošanas darbības.

(41)

Lai palielinātu Savienības pārvietošanas centienu ietekmi, sniedzot aizsardzību personām, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība, un nodrošinātu iespējami lielāku pārvietošanas stratēģisko ietekmi, mērķtiecīgāk orientējoties uz personām, kurām visvairāk vajadzīga pārvietošana, Savienības līmenī būtu jānosaka kopējas prioritātes attiecībā uz pārvietošanu. Minētās kopējās prioritātes būtu jāgroza tikai tad, ja grozīšanai ir precīzs pamatojums, vai ņemot vērā jebkuru UNHCR ieteikumu, pamatojoties uz šajā regulā norādītām vispārējām kategorijām.

(42)	Dažām tādu personu kategorijām, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība, ņemot vērā to īpašo neaizsargātību, vienmēr vajadzētu būt iekļautām Savienības kopīgajās pārvietošanas prioritātēs.

(43)

Ņemot vērā pārvietošanas vajadzības, kas noteiktas Savienības kopējās prioritātēs pārvietošanas jomā, ir nepieciešams sniegt arī papildu finansiālo atbalstu personu pārvietošanai attiecībā uz konkrētiem ģeogrāfiskiem reģioniem un tautībām, kā arī īpašām pārvietojamo personu kategorijām gadījumos, kad pārvietošana ir atzīta par vispiemērotāko risinājumu to konkrētajām vajadzībām.

(44)

Lai stiprinātu solidaritāti un labāk dalītu atbildību starp dalībvalstīm, jo īpaši ar tām dalībvalstīm, kuras visvairāk ietekmē patvēruma plūsmas, līdzīgs uz finansiāliem stimuliem balstīts mehānisms būtu jāizveido arī starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanai no vienas dalībvalsts uz citu. Šādam mehānismam būtu jāsamazina spiediens uz tām dalībvalstīm, kurās absolūtā vai proporcionālā izteiksmē ierodas lielāks skaits patvēruma meklētāju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju.

(45)	Fonda sniegtais atbalsts būs efektīvāks un dos lielāku pievienoto vērtību, ja šajā regulā tiks noteikts ierobežots skaits obligāto mērķu, kas jāsasniedz ar programmām, kuras izstrādā katra dalībvalsts, un ņemot vērā tās konkrēto situāciju un vajadzības.

(46)

Solidaritātes stiprināšanai ir svarīgi, ka fonds nodrošinot koordināciju un sinerģiju ar humānās palīdzības darbībām, ko vada Komisija, attiecīgā gadījumā nodrošina papildu atbalstu, sniedzot ārkārtas palīdzību, tādu ārkārtas situāciju risināšanā, ko rada liels migrācijas spiediens dalībvalstīs vai trešās valstīs vai pārvietoto personu masveida pieplūdums, saskaņā ar Padomes Direktīvu 2001/55/EK (13). Ārkārtas palīdzībā būtu jāiekļauj arī atbalsts ar humāniem apsvērumiem pamatotām ad hoc uzņemšanas programmām, kuru mērķis ir atļaut pagaidu uzturēšanos dalībvalsts teritorijā steidzamas humanitāras krīzes gadījumos trešās valstīs. Tomēr citas šādas ar humāniem apsvērumiem pamatotas uzņemšanas programmas neskar un tām nevajadzētu nelabvēlīgi ietekmēt Savienības pārvietošanas programmu, kuras mērķis no paša sākuma ir skaidri noteikts – nodrošināt ilgstošu risinājumu personām, kurām vajadzīga starptautiska aizsardzība un kuras ir pārsūtītas uz Savienību no trešām valstīm. Līdz ar to dalībvalstīm nevajadzētu būt tiesīgām saņemt papildu vienreizējos maksājumus attiecībā uz personām, kurām atļauta pagaidu uzturēšanās dalībvalsts teritorijā saskaņā ar citām šādām ar humāniem apsvērumiem pamatotām uzņemšanas programmām.

(47)	Ar šo regulu būtu jānodrošina finansiāla palīdzība darbībām, kuras veic Eiropas migrācijas tīkls, kas tika izveidots ar Padomes Lēmumu 2008/381/EK (14), saskaņā ar tā mērķiem un uzdevumiem.

(48)	Tāpēc Lēmums 2008/381/EK būtu jāgroza, lai saskaņotu procedūras un atvieglotu atbilstīga un savlaicīga finansiāla atbalsta sniegšanu valstu kontaktpunktiem, kas minēti minētajā lēmumā.

(49)

Ņemot vērā mērķi, ar kādu finansiālie stimuli vienreizējo maksājumu veidā tiek piešķirti dalībvalstīm saistībā ar pārvietošanu un/vai starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanu no vienas dalībvalsts uz citu, un to, ka minētie stimuli veido tikai nelielu faktisko izmaksu daļu, šajā regulā būtu jāparedz dažas atkāpes no noteikumiem par izdevumu atbilstību.

(50)

Lai papildinātu vai grozītu šīs regulas noteikumus par vienreizējiem maksājumiem saistībā ar pārvietošanu un starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanu no vienas dalībvalsts uz citu un par konkrētu darbību un kopēju Savienības pārvietošanas prioritāšu noteikšanu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(51)	Piemērojot šo regulu, tostarp sagatavojot deleģētos aktus, Komisijai būtu jāapspriežas ar ekspertiem no visām dalībvalstīm.

(52)	Lai nodrošinātu vienotus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 182/2011 (15).

(53)

Savienības budžeta finansējums būtu jākoncentrē uz pasākumiem, kur Savienības iejaukšanās var nodrošināt pievienotu vērtību, salīdzinot ar dalībvalstu atsevišķo rīcību. Tā kā Savienība labāk nekā dalībvalstis spēj nodrošināt sistēmu, ar ko pauž Savienības solidaritāti migrācijas plūsmu pārvaldībā, saskaņā ar šo regulu paredzētajam finansiālajam atbalstam būtu jo īpaši jāveicina valstu un Eiropas spēju stiprināšana šajā jomā.

(54)	Nepieciešams maksimāli palielināt Savienības finansējuma ietekmi, mobilizējot, apvienojot un veicinot publiskos un privātos finanšu resursus.

(55)

Komisijai būtu jāpārrauga fonda īstenošana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 514/2014 (16), izmantojot kopējus rādītājus rezultātu un ietekmes vērtēšanai. Minētajiem rādītājiem, tostarp attiecīgajām pamatlīnijām, būtu jānodrošina minimālais pamats, lai novērtētu, cik lielā mērā ir īstenoti fonda mērķi.

(56)	Lai novērtētu šā fonda sasniegumus, būtu jāizstrādā kopēji rādītāji saistībā ar katru tā konkrēto mērķi. Kopējiem rādītājiem nevajadzētu ietekmēt saistīto darbību īstenošanas fakultatīvo vai obligāto raksturu, kā paredzēts šajā regulā.

(57)

Pārvaldības un īstenošanas nolūkā fondam būtu jāietilpst saskaņotā sistēmā, kuru veido šī regula un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 513/2014 (17). Fonda nolūkiem Regulā (ES) Nr. 514/2014 paredzētajā partnerībā būtu jāiekļauj attiecīgās starptautiskās organizācijas, nevalstiskās organizācijas un sociālie partneri. Katrai dalībvalstij būtu jāatbild par partnerības struktūras izveidi un par tās īstenošanas praktisko kārtību.

(58)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, dot ieguldījumu migrācijas plūsmu efektīvā pārvaldībā un kopējās politikas patvēruma, alternatīvās aizsardzības un pagaidu aizsardzības jomā un kopējās imigrācijas politikas īstenošanā, stiprināšanā un attīstībā, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs, bet šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(59)	Saskaņā ar LESD 8. un 10. pantu fonda darbībā būtu jāņem vērā integrēta pieeja sieviešu un vīriešu līdztiesības un diskriminācijas aizlieguma principiem.

(60)	Būtu jāatceļ Lēmumi Nr. 573/2007/EK, Nr. 575/2007/EK un Nr. 2007/435/EK, ievērojot pārejas noteikumus, kas noteikti šajā regulā.

(61)	Saskaņā ar 3. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, minētās dalībvalstis ir paziņojušas, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

(62)	Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(63)	Ir lietderīgi šīs regulas piemērošanas laikposmu saskaņot ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (18) piemērošanas laikposmu. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Mērķis un darbības joma

1. Ar šo regulu izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (“fonds”) laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

2. Šajā regulā nosaka:

a)	finansiālā atbalsta mērķus un atbilstīgās darbības;

b)	vispārīgo sistēmu atbilstīgo pasākumu īstenošanai;

c)	pieejamos finanšu resursus un to sadalījumu;

d)	principus un mehānismus kopīgo Savienības pārvietošanas prioritāšu noteikšanai; un

e)	finansiālo palīdzību, ko sniedz Eiropas Migrācijas tīkla darbībām.

3. Ar šo regulu paredz Regulas (ES) Nr. 514/2014 noteikumu piemērošanas kārtību, neskarot šīs regulas 4. pantu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

“pārvietošana” ir process, kurā pēc ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos (“UNHCR”) lūguma, pamatojoties uz personas vajadzību pēc starptautiskas aizsardzības, trešo valstu valstspiederīgos pārsūta no trešās valsts uz kādu dalībvalsti, kurā tiem ļauj uzturēties kādā no šiem statusiem:

i)	“bēgļa statusā” Direktīvas 2011/95/ES 2. panta e) punkta nozīmē;

ii)	alternatīvās aizsardzības statusā Direktīvas 2011/95/ES 2. panta g) punkta nozīmē, vai

iii)	jebkuros citos statusos, kas saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem sniedz līdzīgas tiesības un pabalstus kā i) un ii) punktā minētie;

“citas ar humāniem apsvērumiem pamatotas uzņemšanas programmas” ir ad hoc process, kurā dalībvalsts piekrīt, ka vairāki trešās valsts valstspiederīgie noteiktā laikposmā uzturas tās teritorijā, lai aizsargātu tos pret steidzamām humanitārām krīzēm, kas radušās tādu notikumu dēļ kā politiskās norises vai konflikti;

c)	“starptautiskā aizsardzība” ir bēgļa un alternatīvās aizsardzības statuss Direktīvas 2011/95/ES nozīmē;

d)	“atgriešana” ir process, kurā trešās valsts valstspiederīgais, vai nu brīvprātīgi, ievērojot atgriešanās pienākumu, vai piespiedu kārtā dodas atpakaļ, kā noteikts Direktīvas 2008/115/EK 3. pantā;

e)	“trešās valsts valstspiederīgais” ir jebkura persona, kas nav Savienības pilsonis LESD 20. panta 1. punkta nozīmē. Atsauce uz trešās valsts valstspiederīgajiem attiecas arī uz bezvalstniekiem un personām bez noteiktas valstspiederības;

f)	“izraidīšana” ir atgriešanās pienākuma izpilde piespiedu kārtā, proti, fiziska izvešana no dalībvalsts, kā noteikts Direktīvas 2008/115/EK 3. pantā;

g)	“brīvprātīga izceļošana” ir atgriešanās pienākuma izpilde laikposmā, kas šim mērķim paredzēts atgriešanas lēmumā, kā noteikts Direktīvas 2008/115/EK 3. pantā;

“nepilngadīgais bez pavadības” ir trešās valsts valstspiederīgais, kurš ir jaunāks par astoņpadsmit gadiem un kurš ierodas vai ir ieradies dalībvalsts teritorijā bez tāda pieaugušā pavadības, kas ir par viņu atbildīgs vai nu saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem vai valsts praksi, un kamēr šāda persona par viņu nav uzņēmusies aizgādību; tas attiecas arī uz nepilngadīgo, kas palicis bez pavadības pēc viņa ierašanās dalībvalsts teritorijā;

i)	“mazāk aizsargāta persona” ir jebkurš trešās valsts valstspiederīgais, kas atbilst definīcijai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kuri attiecas uz politikas darbības jomu, ko atbalsta no fonda;

j)	“ģimenes loceklis” ir jebkurš trešās valsts valstspiederīgais, kas atbilst definīcijai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kuri attiecas uz politikas darbības jomu, ko atbalsta no šā fonda;

“ārkārtas situācija” ir situācija, ko rada

i)	liels migrācijas spiediens vienā vai vairākās dalībvalstīs, kam raksturīgs liels un nesamērīgs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums, kurš rada būtiskas un steidzamas vajadzības saistībā ar to uzņemšanas un aizturēšanas infrastruktūru, patvēruma sistēmām un procedūrām;

ii)	pagaidu aizsardzības mehānismu īstenošana Direktīvas 2001/55/EK nozīmē; vai

iii)	liels migrācijas spiediens trešās valstīs, kur bēgļi ir grūtā stāvoklī tādu notikumu dēļ kā politiskās norises vai konflikti.

3. pants

Mērķi

1. Fonda vispārīgais mērķis ir dot ieguldījumu migrācijas plūsmu efektīvā pārvaldībā un kopējās politikas patvēruma, alternatīvās aizsardzības un pagaidu aizsardzības jomā un kopējās migrācijas politikas īstenošanā, stiprināšanā un attīstībā, vienlaikus pilnībā ievērojot tiesības un principus, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

2. Saskaņā ar tā vispārīgo mērķi ar fondu veicina šādu kopēju konkrētu mērķu sasniegšanu:

a)	stiprināt un attīstīt visus kopējās Eiropas patvēruma sistēmas aspektus, tostarp tās ārējo dimensiju;

b)	sniegt atbalstu likumīgai migrācijai uz dalībvalstīm saskaņā ar to ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām, piemēram, darba tirgus vajadzībām, vienlaikus nodrošinot dalībvalstu imigrācijas sistēmu integritāti, un veicināt trešo valstu valstspiederīgo efektīvu integrāciju;

c)	stiprināt taisnīgas un efektīvas atgriešanas stratēģijas dalībvalstīs, kas veicina nelikumīgās imigrācijas apkarošanu, uzsvaru liekot uz atgriešanas ilgtspēju un efektīvu atpakaļuzņemšanu izcelsmes un tranzīta valstīs;

d)	stiprināt solidaritāti un atbildības dalīšanu starp dalībvalstīm, īpaši ar tām, kuras visvairāk ietekmē migrācijas un patvēruma plūsmas, tostarp īstenojot praktisku sadarbību.

Fonda konkrēto mērķu sasniegšanu izvērtē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 55. panta 2. punktu, izmantojot šīs regulas IV pielikumā iekļautos kopējos rādītājus un valsts programmās iekļautos programmu konkrētos rādītājus.

3. Pasākumi, kas tiek veikti, lai sasniegtu 1. un 2. punktā minētos mērķus, ir pilnībā saskaņoti ar Savienības ārējo finansēšanas instrumentu atbalstītajiem pasākumiem un Savienības ārējās darbības principiem un vispārējiem mērķiem.

4. Šā panta 1. un 2. punktā minētos mērķus sasniedz, pienācīgi ņemot vērā Savienības humānās palīdzības politikas principus un mērķus. Saskaņotību ar pasākumiem, kas tiek finansēti, izmantojot Savienības ārējos finanšu instrumentus, nodrošina saskaņā ar 24. pantu.

4. pants

Partnerība

Attiecībā uz fondu Regulas (ES) Nr. 514/2014 12. pantā minētajā partnerībā iekļauj attiecīgās starptautiskās organizācijas, nevalstiskās organizācijas un sociālos partnerus.

II NODAĻA

KOPĒJĀ EIROPAS PATVĒRUMA SISTĒMA

5. pants

Uzņemšanas un patvēruma sistēmas

1. Ievērojot šīs regulas 3. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā noteikto kopējo konkrēto mērķi, ņemot vērā politiskajā dialogā panākto rezultātu, kā tas noteikts Regulas (ES) Nr. 514/2014 13. pantā, un saskaņā ar šīs regulas 19. pantā noteiktajiem valstu programmu mērķiem ar fondu atbalsta darbības, kas vērstas uz vienu vai vairākām šādām trešo valstu valstspiederīgo kategorijām:

a)	personas, kurām ir bēgļa vai alternatīvās aizsardzības statuss Direktīvas 2011/95/ES nozīmē;

b)	personas, kas ir iesniegušas pieteikumu attiecībā uz vienu no starptautiskās aizsardzības veidiem, kas minēti a) apakšpunktā un vēl nav saņēmušas galīgo lēmumu;

c)	personas, kurām ir pagaidu aizsardzība Direktīvas 2001/55/EK nozīmē;

d)	personas, kas tiek vai tika pārvietotas kādā dalībvalstī vai ir pārsūtītas no kādas dalībvalsts.

Attiecībā uz uzņemšanas apstākļiem un patvēruma procedūrām ar fondu jo īpaši atbalsta šādas darbības, kas vērstas uz personu kategorijām, kas minētas šā punkta pirmajā daļā:

a)	materiālās palīdzības, tostarp uz robežas sniegtas palīdzības, izglītības, mācību, atbalsta pakalpojumu, veselības un psiholoģiskās aprūpes nodrošināšana;

b)	atbalsta pakalpojumu nodrošināšana, piemēram rakstiska un mutiska tulkošana, izglītība, apmācība, tostarp valodu apmācība, un citas iniciatīvas, kas atbilst attiecīgās personas statusam;

administratīvu struktūru un sistēmu izveide un pilnveidošana, personāla un attiecīgu iestāžu apmācība, lai patvēruma meklētājiem nodrošinātu efektīvu un vieglu piekļuvi patvēruma procedūrām, kā arī iedarbīgas un augsti kvalitatīvas patvēruma procedūras, jo īpaši lai vajadzības gadījumā atbalstītu Savienības acquis attīstību;

d)	sociālās palīdzības sniegšana, informēšana vai palīdzība administratīvo un/vai juridisko formalitāšu kārtošanā un informēšana vai konsultēšana par patvēruma procedūras iespējamo iznākumu, tostarp par tādiem aspektiem kā atgriešanas procedūras;

e)	juridiskās palīdzības un pārstāvības nodrošināšana;

f)	mazāk aizsargāto grupu apzināšana un konkrēta palīdzība mazāk aizsargātām personām, jo īpaši saskaņā ar šā panta a) līdz e) apakšpunktu;

g)	alternatīvu pasākumu, kas nav aizturēšana, izstrāde, attīstīšana un uzlabošana.

Ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu un ja tas paredzēts dalībvalsts valsts programmā, ar fondu var atbalstīt arī ar integrāciju saistītus pasākumus, piemēram, tādus, kas minēti 9. panta 1. punktā attiecībā uz to personu uzņemšanu, kas minētas šā punkta pirmajā daļā.

2. Ievērojot 3. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā noteikto kopējo konkrēto mērķi un saskaņā ar 19. pantā noteiktajiem valstu programmu mērķiem, attiecībā uz izmitināšanas infrastruktūru un uzņemšanas sistēmām ar fondu atbalsta jo īpaši šādas darbības:

a)	esošās izmitināšanas infrastruktūras un pakalpojumu uzlabošana un uzturēšana;

b)	administratīvo struktūru un sistēmu stiprināšana un uzlabošana;

c)	vietējās sabiedrības informēšana;

d)	tādu iestāžu, tostarp vietējo iestāžu, darbinieku apmācība, kam uzņemšanas sakarā būs saskarsme ar personām, kuras minētas 1. punktā;

e)	jaunas izmitināšanas infrastruktūras un pakalpojumu, kā arī administratīvo struktūru un sistēmu izveide, darbība un attīstība, jo īpaši lai nepieciešamības gadījumā risinātu dalībvalstu strukturālās vajadzības.

3. Ievērojot 3. panta 2. punkta pirmās daļas a) un d) apakšpunktā noteiktos konkrētos mērķus un saskaņā ar 19. pantā noteiktajiem valstu programmu mērķiem, ar fondu atbalsta arī darbības, kas līdzīgas šā panta 1. punktā minētajām darbībām, ja šādas darbības attiecas uz personām, kuras uz laiku uzturas:

—	bēgļu tranzīta un uzskaites centros, jo īpaši lai atbalstītu pārvietošanas darbības sadarbībā ar UNHCR, vai

—	kādas dalībvalsts teritorijā, izmantojot citas ar humāniem apsvērumiem pamatotas uzņemšanas programmas.

6. pants

Dalībvalstu spēja izstrādāt, uzraudzīt un izvērtēt savas patvēruma politikas nostādnes un procedūras

Ievērojot šīs regulas 3. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā noteikto konkrēto mērķi, ņemot vērā politiskajā dialogā panākto rezultātu, kā tas noteikts Regulas (ES) Nr. 514/2014 13. pantā, un saskaņā ar šīs regulas 19. pantā noteiktajiem valstu programmu mērķiem attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar dalībvalstu spēju stiprināšanu, lai attīstītu, uzraudzītu un novērtētu to patvēruma politiku un procedūras, ar fondu atbalsta jo īpaši šādas darbības:

darbības, ar kurām tiek stiprināta dalībvalstu spēja – tostarp saistībā ar agrīnās brīdināšanas, sagatavotības un krīžu pārvarēšanas mehānismu, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 604/2013 (19), – vākt, analizēt un izplatīt kvalitatīvus un kvantitatīvus datus un statistiku par patvēruma procedūrām, uzņemšanas spējām un par pārvietošanu un starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju un/vai tās saņēmēju pārsūtīšanu no vienas dalībvalsts uz citu;

b)	darbības, ar kurām tiek stiprināta dalībvalstu spēja vākt, analizēt un izplatīt izcelsmes valsts informāciju;

c)	darbības, kas tieši veicina patvēruma politikas izvērtēšanu, piemēram, valstu ietekmes novērtējumi, mērķgrupu un citu attiecīgo ieinteresēto personu aptaujas, un rādītāju un kritēriju izstrāde.

7. pants

Pārvietošana, starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju un tās saņēmēju pārsūtīšana un cita veida ar humāniem apsvērumiem pamatota ad hoc uzņemšana

1. Ievērojot šīs regulas 3. panta 2. punkta pirmās daļas a) un d) apakšpunktā noteikto konkrēto mērķi, ņemot vērā politiskajā dialogā panākto rezultātu, kā tas noteikts Regulas (ES) Nr. 514/2014 13. pantā, un saskaņā ar šīs regulas 19. pantā noteiktajiem valstu programmu mērķiem ar fondu atbalsta jo īpaši tādas darbības, kas saistītas ar jebkura trešās valsts valstspiederīgā, kas tiek pārvietots vai ir ticis pārvietots dalībvalstī, pārvietošanu un citām ar humāniem apsvērumiem pamatotas uzņemšanas programmām:

a)	valsts pārvietošanas programmu, stratēģiju un citu ar humāniem apsvērumiem pamatotu uzņemšanas programmu izveide un izstrāde, tostarp vajadzību analīze, rādītāju un izvērtējuma uzlabošana;

b)	atbilstīgas infrastruktūras un pakalpojumu izveide, lai varētu raiti un efektīvi īstenot pārvietošanas programmas un pasākumus, kas saistīti ar citām ar humāniem apsvērumiem pamatotas uzņemšanas programmām, tostarp palīdzību valodas ziņā;

c)	struktūru, sistēmu un personāla mācību izveide, lai rīkotu misijas uz trešām valstīm un/vai citām dalībvalstīm, veiktu intervijas un medicīniskās un drošības pārbaudes;

d)	potenciālo pārvietošanas gadījumu un/vai ar humāniem apsvērumiem pamatotas cita veida uzņemšanas gadījumu izvērtēšana, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes, piemēram, rīkojot misijas uz trešām valstīm, intervijas un medicīniskās un drošības pārbaudes;

e)	veselības stāvokļa izvērtējums un ārstēšana pirms aizbraukšanas, materiāla palīdzība pirms aizbraukšanas, informatīvi un integrācijas pasākumi pirms aizbraukšanas un ceļojuma organizēšana, tostarp pavadošā medicīniskā personāla pakalpojumu nodrošināšana;

f)	informācijas un palīdzības sniegšana uzreiz pēc ierašanās vai īsi pēc tam, ieskaitot mutiskās tulkošanas pakalpojumus;

g)	darbības, kuru mērķis ir atkalapvienot ģimenes locekļus, kas tiek pārvietoti dalībvalstī;

h)	infrastruktūras un pakalpojumu stiprināšana migrācijas un patvēruma sniegšanas jomā valstīs, kas ir izraudzītas reģionālo aizsardzības programmu īstenošanai;

i)	tādu apstākļu veidošana, kas veicina pārvietoto bēgļu integrāciju, neatkarību un pašpaļāvību ilgtermiņā.

2. Ievērojot šīs regulas 3. panta 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā noteikto konkrēto mērķi, ņemot vērā politiskajā dialogā panākto rezultātu, kā tas noteikts Regulas (ES) Nr. 514/2014 13. pantā, un saskaņā ar šīs regulas 19. pantā noteiktajiem valstu programmu mērķiem ar fondu atbalsta arī darbības attiecībā uz starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju un/vai tās saņēmēju pārsūtīšanu, kuras ir līdzīgas šā panta 1. punktā minētajām darbībām, ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu saskaņā ar politikas attīstības tendencēm fonda īstenošanas laikposmā vai ja dalībvalsts valsts programmā ir paredzēti šādi noteikumi. Šādu pārsūtīšanu ar attiecīgo personu piekrišanu īsteno no tās dalībvalsts, kas viņām piešķīrusi starptautisko aizsardzību vai ir atbildīga par viņu pieteikuma izskatīšanu, uz citu ieinteresētu dalībvalsti, kur viņām tiks piešķirta līdzvērtīga aizsardzība vai kur tiks izskatīts viņu starptautiskās aizsardzības pieteikums.

III NODAĻA

TREŠO VALSTU VALSTSPIEDERĪGO INTEGRĀCIJA UN LIKUMĪGA MIGRĀCIJA

8. pants

Imigrācija un pasākumi pirms aizbraukšanas

Ievērojot šīs regulas 3. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā noteikto konkrēto mērķi, ņemot vērā politiskajā dialogā panākto rezultātu, kā tas noteikts Regulas (ES) Nr. 514/2014 13. pantā, un saskaņā ar šīs regulas 19. pantā noteiktajiem valstu programmu mērķiem ar fondu atbalsta darbības, kuras veic trešā valstī un kuras ir vērstas uz trešās valsts valstspiederīgajiem, kas ievēro konkrētus valsts tiesību aktos noteiktus un – attiecīgos gadījumos – Savienības tiesību aktiem atbilstīgus pirmsaizbraukšanas pasākumus un/vai nosacījumus, tostarp tādus, kas attiecas uz spēju integrēties dalībvalsts sabiedrībā. Šajā sakarā no fonda atbalsta jo īpaši šādas darbības:

a)	informatīvi materiāli un kampaņas izpratnes un kultūru dialoga veicināšanai, tostarp izmantojot lietotājiem ērtu saziņas un informācijas tehnoloģiju un tīmekļa vietnes;

b)	prasmju un kvalifikāciju izvērtēšana, kā arī prasmju un kvalifikāciju pārredzamības uzlabošana trešā valstī un to savietojamības uzlabošana ar dalībvalsts prasmēm un kvalifikācijām;

c)	apmācību rīkošana, lai paaugstinātu piemērotību darba tirgum dalībvalstī;

d)	daudzpusīgi pilsoniskās ievirzes kursi un valodu mācīšana;

e)	palīdzības sniegšana saistībā ar pieteikumiem par ģimenes atkalapvienošanos Padomes Direktīvas 2003/86/EK (20) nozīmē.

9. pants

Integrācijas pasākumi

1. Ievērojot šīs regulas 3. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā noteikto konkrēto mērķi, ņemot vērā politiskajā dialogā panākto rezultātu, kā tas noteikts Regulas (ES) Nr. 514/2014 13. pantā, un saskaņā ar šīs regulas 19. pantā noteiktajiem valstu programmu mērķiem ar fondu atbalsta darbības, kuras veic saistībā ar saskaņotām integrācijas stratēģijām, ņemot vērā trešās valsts valstspiederīgo integrācijas vajadzības vietējā un/vai reģionālā līmenī. Šajā sakarā ar fondu jo īpaši atbalsta šādas darbības, kas vērstas uz trešās valsts valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstī vai attiecīgā gadījumā kuri pašlaik iegūst likumīgas uzturēšanās tiesības dalībvalstī:

a)	šādu integrācijas stratēģiju izveide un izstrāde, attiecīgā gadījumā piedaloties vietējiem vai reģionālajiem dalībniekiem, tostarp vajadzību analīze, integrācijas rādītāju uzlabošana un izvērtējums, tostarp kopdarbības izvērtējums, lai apzinātu paraugpraksi;

b)	konsultācijas un palīdzības sniegšana tādās jomās kā mājoklis, iztikas līdzekļi, administratīvie un juridiskie padomi, veselības, psiholoģiska un sociāla aprūpe, bērnu aprūpe un ģimenes atkalapvienošana;

darbības, ar kurām trešo valstu valstspiederīgos iepazīstina ar uzņēmējas valsts sabiedrību, un darbības, kas dod viņiem iespēju tai pielāgoties, saņemt informāciju par savām tiesībām un pienākumiem, piedalīties pilsoniskajā un kultūras dzīvē un dalīties vērtībās, kas nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

d)	pasākumi, kas vērsti uz izglītību un apmācību, tostarp valodu apmācība un sagatavošanas pasākumi, lai atvieglotu piekļuvi darba tirgum;

e)	darbības nolūkā veicināt pašrealizāciju un dot iespēju trešo valstu valstspiederīgajiem nodrošināt pašiem sevi;

f)	darbības, kas veicina jēgpilnus kontaktus un konstruktīvu dialogu starp trešo valstu valstspiederīgajiem un uzņēmējas valsts sabiedrību, un darbības, lai veicinātu iespējas tikt pieņemtiem uzņēmējas valsts sabiedrībā, tostarp iesaistot plašsaziņas līdzekļus;

g)	darbības, kas trešo valstu valstspiederīgo saskarsmē ar valsts un privātiem pakalpojumiem veicina gan līdztiesīgu piekļuvi, gan vienlīdzīgus rezultātus, tostarp šādu pakalpojumu pielāgošana saskarsmei ar trešo valstu valstspiederīgajiem;

h)	saņēmēju spēju veidošana, kā tas noteikts Regulas (ES) Nr. 514/2014 2. panta g) punktā, tostarp apmainoties ar pieredzi un paraugpraksi un veidojot kontaktus.

2. Šā panta 1. punktā minētajās darbībās, kad tas vajadzīgs, ņem vērā trešo valstu valstspiederīgo dažādo kategoriju konkrētās vajadzības, tostarp starptautiskās aizsardzības saņēmēju, pārvietoto vai pārsūtīto personu, un jo īpaši mazāk aizsargāto personu vajadzības.

3. Šā panta 1. punktā nosauktajās darbībās ar valstu programmām var atļaut iekļaut minētajā punktā uzskaitīto personu, kas ietilpst mērķa grupā, tuvākos radiniekus, ciktāl tas nepieciešams, lai efektīvi īstenotu šādas darbības.

4. Šā panta 1. punktā minēto darbību plānošanas un īstenošanas nolūkā Regulas (ES) Nr. 514/2014 12. pantā minētā partnerība ietver iestādes, kuras dalībvalstis ir norīkojušas Eiropas Sociālā fonda intervenču pārvaldībai.

10. pants

Praktiska sadarbība un spēju veidošanas pasākumi

a)	stratēģiju izstrāde likumīgas migrācijas veicināšanai, lai atvieglotu elastīgu uzņemšanas procedūru izstrādi un īstenošanu;

atbalsts sadarbībai starp trešo valstu un dalībvalstu darbā iekārtošanas aģentūrām, nodarbinātības dienestiem un imigrācijas dienestiem, kā arī atbalsts dalībvalstīm, kad tās īsteno Savienības tiesību aktus migrācijas jomā, apspriežu rīkošanai ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un ekspertu konsultācijām vai informācijas apmaiņai par pieejām, kas vērstas uz konkrētu valstu vai kategoriju trešo valstu valstspiederīgajiem, attiecībā uz darba tirgus vajadzībām;

dalībvalstu spēju stiprināšana, lai izstrādātu, īstenotu, uzraudzītu un izvērtētu to imigrācijas stratēģijas, politiku un pasākumus dažādos līmeņos un pārvaldes struktūrās, jo īpaši to spēju stiprināšana, lai vāktu, analizētu un izplatītu detalizētus un sistemātiski apkopotus datus un statistiku par migrācijas procedūrām un plūsmām, uzturēšanās atļaujām un lai izstrādātu uzraudzības instrumentus, izvērtēšanas shēmas, rādītājus un kritērijus, lai novērtētu šo stratēģiju panākumus;

saņēmēju, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 514/2014 2. panta g) punktā, un tāda personāla apmācība, kas sniedz publiskus un privātus pakalpojumus, tostarp izglītības iestādēs, veicinot pieredzes un paraugprakses apmaiņu, sadarbību, sakaru veidošanu un spējas starpkultūru jomā, kā arī uzlabojot sniegto pakalpojumu kvalitāti;

ilgtspējīgu organizatorisko struktūru veidošana integrācijas un daudzveidības pārvaldīšanai, jo īpaši īstenojot sadarbību starp dažādām ieinteresētajām personām, tādējādi radot dažādu valsts pārvaldes līmeņu ierēdņiem iespēju ātri iegūt informāciju par pieredzi un paraugpraksi citur un, ja iespējams, apvienot resursus starp attiecīgajām iestādēm, kā arī starp valstiskām un nevalstiskām struktūrām, lai varētu efektīvāk sniegt pakalpojumus trešo valstu valstspiederīgajiem, inter alia, izveidojot vienotus kontaktpunktus (piem., koordinētus integrācijas atbalsta centrus);

vietējā un reģionālā līmeņa integrācijas stratēģiju pamatā esošā savstarpējās saskarsmes dinamiska divvirzienu procesa veicināšana, izstrādājot konsultāciju platformas trešo valstu valstspiederīgajiem, izvēršot informācijas apmaiņu starp ieinteresētajām personām un kultūru un reliģiju dialoga platformas starp trešo valstu valstspiederīgo kopienām, starp šīm kopienām un uzņēmējas valsts sabiedrību, un/vai starp šīm kopienām un iestādēm, kas ir politikas veidotājas un lēmumu pieņēmējas;

darbības, lai veicinātu un pastiprinātu praktisko sadarbību starp attiecīgajām dalībvalstu iestādēm, uzmanību inter alia pievēršot apmaiņai ar informāciju, paraugpraksi un stratēģijām un vienotas rīcības izstrādei un īstenošanai, tostarp pievēršot uzmanību dalībvalstu imigrācijas sistēmu integritātes saglabāšanai.

IV NODAĻA

ATGRIEŠANA

11. pants

Pasākumi, kas papildina atgriešanas procedūras

Ievērojot šīs regulas 3. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā noteikto konkrēto mērķi, ņemot vērā politiskajā dialogā panākto rezultātu, kā tas noteikts Regulas (ES) Nr. 514/2014 13. pantā, un saskaņā ar šīs regulas 19. pantā noteiktajiem valstu programmu mērķiem attiecībā uz pasākumiem, ar ko papildina atgriešanas procedūras, ar fondu galveno uzmanību velta vienai vai vairākām šādām trešo valstu valstspiederīgo kategorijām:

a)	trešo valstu valstspiederīgie, kuri vēl nav saņēmušas galīgu negatīvu lēmumu attiecībā uz viņu lūgumu uzturēties, likumīgi pastāvīgi uzturēties un/vai saņemt starptautisku aizsardzību dalībvalstī kuri var izvēlēties izmantot brīvprātīgu atgriešanos;

b)	trešo valstu valstspiederīgie, kuriem ir tiesības dalībvalstī uzturēties, likumīgi pastāvīgi uzturēties un/vai saņemt starptautisku aizsardzību Direktīvas 2011/95/ES nozīmē vai pagaidu aizsardzību Direktīvas 2001/55/EK nozīmē, un kuri ir izvēlējušies izmantot brīvprātīgas atgriešanās iespēju;

c)	trešo valstu valstspiederīgie, kuri atrodas dalībvalstī un kuri neatbilst vai vairs neatbilst dalībvalsts ieceļošanas un/vai uzturēšanās nosacījumiem, tostarp tie trešo valstu valstspiederīgie, kuru izraidīšana ir atlikta saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 9. pantu un 14. panta 1. punktu.

Šajā sakarā ar fondu jo īpaši atbalsta šādas darbības, kas vērstas uz pirmajā daļā minētajām personu kategorijām:

a)	alternatīvu pasākumu, kas nav aizturēšana, izstrāde, attīstīšana un uzlabošana;

b)	sociālās palīdzības, informācijas vai palīdzības administratīvo un/vai juridisko formalitāšu kārtošanā un informācijas vai konsultāciju sniegšana;

c)	juridiskas palīdzības un palīdzības valodas ziņā sniegšana;

d)	konkrēta palīdzība mazāk aizsargātām personām;

e)	neatkarīgu un efektīvu piespiedu atgriešanas kontroles sistēmu izveide un uzlabošana saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 8. panta 6. punktu;

f)	izmitināšanas, uzņemšanas vai aizturēšanas infrastruktūras izveide, uzturēšana un uzlabošana un pakalpojumu un apstākļu uzlabošana;

g)	administratīvu struktūru un sistēmu, tostarp IT rīku, izveide;

h)	personāla apmācība, lai nodrošinātu raitas un efektīvas atgriešanas procedūras, tostarp to pārvaldība un īstenošana.

12. pants

Atgriešanas pasākumi

Ievērojot šīs regulas 3. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā noteikto konkrēto mērķi, ņemot vērā politiskajā dialogā panākto rezultātu, kā tas noteikts Regulas (ES) Nr. 514/2014 13. pantā, un saskaņā ar šīs regulas19. pantā noteiktajiem valstu programmu mērķiem attiecībā uz atgriešanas pasākumiem ar fondu atbalsta darbības, kas vērstas uz šīs regulas 11. pantā minētajām personām. Šajā sakarā no fonda atbalsta jo īpaši šādas darbības:

a)	pasākumi, kas nepieciešami, lai sagatavotu atgriešanas darbības, piemēram, pasākumi, kuru rezultātā tiek identificēti trešo valstu valstspiederīgie, izsniegti ceļošanas dokumenti un meklēti ģimenes locekļi;

b)	sadarbība ar trešo valstu konsulārajām iestādēm un imigrācijas dienestiem nolūkā iegūt ceļošanas dokumentus, atvieglot repatriāciju un nodrošināt atpakaļuzņemšanu;

c)	atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās pasākumi, tostarp medicīniska izmeklēšana un palīdzība, ceļojuma organizēšana, finansiāli līdzekļi, konsultācijas un palīdzība pirms un pēc atgriešanas;

d)	izraidīšanas darbības, tostarp saistīti pasākumi, saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajiem standartiem, izņemot piespiedu līdzekļu izmantošanu;

e)	pasākumi, kas vajadzīgi, lai uzsāktu reintegrācijas procesu atgriezušos personu personīgās attīstības nolūkā, piemēram, finansiālie stimuli, mācības, palīdzība darbā iekārtošanās un nodarbinātības jautājumos un atbalsts saimnieciskās darbības uzsākšanai;

f)	telpas un pakalpojumi trešās valstīs, ar ko pēc ierašanās nodrošina pienācīgu pagaidu izmitināšanu un uzņemšanu;

g)	konkrēts atbalsts mazāk aizsargātām personām.

13. pants

Praktiska sadarbība un spēju veidošanas pasākumi

Ievērojot šīs regulas 3. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā noteikto konkrēto mērķi, ņemot vērā politiskajā dialogā panākto rezultātu, kā tas noteikts Regulas (ES) Nr. 514/2014 13. pantā, un saskaņā ar šīs regulas 19. pantā noteiktajiem valstu programmu mērķiem attiecībā uz praktisko sadarbību un spēju veidošanas pasākumiem ar fondu jo īpaši atbalsta šādas darbības:

darbības, lai veicinātu, izveidotu un stiprinātu operatīvo sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstu atgriešanas dienestiem un citām dalībvalstu iestādēm, kas nodarbojas ar atgriešanas jautājumiem, tostarp darbības attiecībā uz sadarbību ar trešo valstu konsulārajām iestādēm un imigrācijas dienestiem un kopīgas atgriešanas darbības;

b)	darbības, lai atbalstītu sadarbību starp trešām valstīm un dalībvalstu atgriešanas dienestiem, tostarp pasākumi nolūkā stiprināt trešo valstu spējas veikt atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas pasākumus, jo īpaši atpakaļuzņemšanas nolīgumu satvarā;

c)	darbības, ar kurām stiprina spēju attīstīt efektīvu un ilgtspējīgu atgriešanas politiku, jo īpaši dalībvalstu starpā veicot informācijas apmaiņu par situāciju atgriešanās valstīs un paraugpraksi, daloties pieredzē un apvienojot resursus;

d)	darbības, ar kurām stiprina spēju vākt, analizēt un izplatīt detalizētus un sistemātiski apkopotus datus un statistiku par atgriešanas procedūrām un pasākumiem, uzņemšanas un aizturēšanas spējām, piespiedu atgriešanu un brīvprātīgu atgriešanos, uzraudzību un reintegrāciju;

e)	darbības, kas tieši veicina atgriešanas politikas izvērtēšanu, piemēram, valstu ietekmes izvērtējumi, mērķgrupu aptaujas, rādītāju un kritēriju izstrāde;

f)	informācijas pasākumi un kampaņas trešās valstīs, kuru mērķis ir veicināt izpratni par piemērotām un likumīgām imigrācijas iespējām un par nelikumīgas imigrācijas riskiem.

V NODAĻA

FINANŠU UN ĪSTENOŠANAS SISTĒMA

14. pants

Kopējie resursi un īstenošana

1. Kopējie resursi šīs regulas īstenošanai ir EUR 3 137 miljoni pašreizējās cenās.

2. Eiropas Parlaments un Padome gada apropriācijas fonda vajadzībām apstiprina saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu.

3. Kopējos resursus īsteno, izmantojot šādus pasākumus:

a)	valstu programmas saskaņā ar 19. pantu;

b)	Savienības darbības saskaņā ar 20. pantu;

c)	ārkārtas palīdzību saskaņā ar 21. pantu;

d)	Eiropas Migrācijas tīkla darbības saskaņā ar 22. pantu;

e)	tehnisko palīdzību saskaņā ar 23. pantu.

4. Budžeta līdzekļus, ko saskaņā ar šo regulu piešķir šīs regulas 20. pantā minētajām Savienības darbībām, šīs regulas 21. pantā minētajai ārkārtas palīdzībai, šīs regulas 22. pantā minētajam Eiropas Migrācijas tīklam un šīs regulas 23. pantā minētajai tehniskajai palīdzībai, īsteno ar tiešo pārvaldību saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un attiecīgā gadījumā – ar netiešo pārvaldību saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Budžeta līdzekļus, ko piešķir šīs regulas 19. pantā minētajām valstu programmām, īsteno ar dalīto pārvaldību saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

5. Komisija joprojām ir atbildīga par Savienības budžeta izpildi saskaņā ar LESD 317. pantu un informē Eiropas Parlamentu un Padomi par darbībām, ko veikuši subjekti, kas nav dalībvalstis.

6. Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes prerogatīvas, galvenās atsauces finansējumu indikatīvi izmanto šādi:

a)	EUR 2 752 miljonus dalībvalstu valsts programmām;

b)	EUR 385 miljonus Savienības darbībām, ārkārtas palīdzībai, Eiropas Migrācijas tīklam un Komisijas tehniskajai palīdzībai, no kuriem vismaz 30 % izmanto Savienības darbībām un Eiropas Migrācijas tīklam.

15. pants

Resursi atbilstīgām darbībām dalībvalstīs

1. Summu – EUR 2 752 miljoni – indikatīvi sadala starp dalībvalstīm šādi:

EUR 2 392 miljonus sadala, kā norādīts I pielikumā. No šiem resursiem dalībvalstis vismaz 20 % piešķir 3. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajam konkrētajam mērķim un vismaz 20 % – 3. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajam konkrētajam mērķim. Dalībvalstis minēto minimālo procentuālo apjomu drīkst neievērot tikai tad, ja valsts programmā ir iekļauts detalizēts paskaidrojums par to, kāpēc resursu piešķīrums, kas ir mazāks par minēto apjomu, neapdraud mērķa sasniegšanu. Kas attiecas uz 3. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, dalībvalstu, kuras saskaras ar strukturāliem trūkumiem izmitināšanas, infrastruktūras un pakalpojumu jomā, piešķirto līdzekļu apjoms nav mazāks par šajā regulā noteikto minimālo procentuālo apjomu;

b)	EUR 360 miljonus sadala, pamatojoties uz sadales mehānismu konkrētām darbībām, kā minēts 16. pantā, Savienības Pārvietošanas programmai, kā minēts 17. pantā, un starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanai no vienas dalībvalsts uz citu, kā minēts 18. pantā.

2. Ar 1. punkta b) apakšpunktā minēto summu sniedz atbalstu:

a)	konkrētām darbībām, kas uzskaitītas II pielikumā;

b)	Savienības Pārvietošanas programmai saskaņā ar 17. pantu un/vai starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanai no vienas dalībvalsts uz citu saskaņā ar 18. pantu.

3. Ja veidojas saskaņā ar šā panta 1. punkta b) apakšpunktu piešķirto līdzekļu pārpalikums vai ir pieejami citi līdzekļi, tos piešķirs Regulas (ES) Nr. 514/2014 15. pantā noteiktās starpposma pārskatīšanas satvarā proporcionāli valstu programmām paredzētajām pamatsummām, kas noteiktas šīs regulas I pielikumā.

16. pants

Resursi konkrētām darbībām

1. Dalībvalstīm var piešķirt papildu summu, kā minēts 15. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ar noteikumu, ka tā kā tāda ir paredzēta programmā, un to izmanto to konkrēto darbību īstenošanai, kas ir uzskaitītas II pielikumā.

2. Lai ņemtu vērā jaunās politikas attīstības tendences, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar šīs regulas 26. pantu, lai saistībā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 15. pantā minēto starpposma pārskatīšanu pārskatītu II pielikumu. Pamatojoties uz konkrēto darbību pārskatīto sarakstu, dalībvalstis var saņemt papildu summu, kā noteikts šā panta 1. punktā, ja ir pieejami resursi.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minētās papildu summas dalībvalstīm piešķir ar individuāliem finansēšanas lēmumiem, ar kuriem saistībā ar starpposma pārskatīšanu apstiprina vai pārskata to valsts programmas saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. un 15. pantā. Minētās summas izmanto vienīgi to konkrēto darbību īstenošanai, kas ir uzskaitītas šīs regulas II pielikumā.

17. pants

Resursi Savienības Pārvietošanas programmai

1. Papildus piešķīrumiem, kas tām aprēķināti saskaņā ar 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis ik pēc diviem gadiem saņem papildu summu, kā noteikts 15. panta 2. punkta b) apakšpunktā, pamatojoties uz vienreizēju maksājumu EUR 6 000 apmērā par katru pārvietoto personu.

2. Šā panta 1. punktā minēto vienreizējā maksājuma summu palielina līdz EUR 10 000 par katru personu, kas pārvietota saskaņā ar Savienības kopīgajām prioritātēm pārvietošanas jomā, kuras noteiktas saskaņā ar 3. punktu un uzskaitītas III pielikumā, un par katru mazāk aizsargātu personu, kā tas noteikts 5. punktā.

3. Savienības kopīgās pārvietošanas prioritātes ir balstītas uz šādām vispārējām personu kategorijām:

a)	personas no valsts vai reģiona, kas izraudzīts reģionālās aizsardzības programmas īstenošanai;

b)	personas no valsts vai reģiona, kas noteikts UNHCR pārvietošanas prognozēs un kur Savienības kopīgai rīcībai būtu ievērojama ietekme uz aizsardzības vajadzību risināšanu;

c)	personas, kuras pieder kādai konkrētai kategorijai, kas atbilst UNHCR pārvietošanas kritērijiem.

4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 26. pantu, lai grozītu III pielikumu, pamatojoties uz šā panta 3. punktā iekļautajām vispārējām kategorijām, ja grozīšanai ir precīzs pamatojums vai ņemot vērā UNHCR jebkādus ieteikumus.

5. Tiesības saņemt 2. punktā noteikto vienreizējo maksājumu ir arī par šādām mazāk aizsargātu personu grupām:

a)	riskam pakļautas sievietes un bērni;

b)	nepilngadīgie bez pavadības;

c)	personas ar medicīniskām vajadzībām, kuras var nodrošināt vienīgi ar pārvietošanu,

d)	personas, kurām nepieciešama ārkārtas pārvietošana vai steidzama pārvietošana juridiskas vai fiziskas aizsardzības dēļ, tostarp vardarbības vai spīdzināšanas upuri.

6. Ja dalībvalsts pārvieto personu, kas pieder vairāk nekā vienai no 1. un 2. punktā minētajām kategorijām, tā vienreizējo maksājumu par šo personu saņem tikai vienreiz.

7. Vajadzības gadījumā dalībvalstis arī var būt tiesīgas saņemt vienreizējos maksājumus attiecībā uz 1., 3. un 5. punktā minēto personu ģimenes locekļiem ar noteikumu, ka minētie ģimenes locekļi ir pārvietoti saskaņā ar šo regulu.

8. Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, nosaka laika grafiku un citus īstenošanas nosacījumus, kas saistīti ar resursu piešķiršanas mehānismu Savienības Pārvietošanas programmai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

9. Šā panta 1. un 2. punktā minētās papildu summas dalībvalstīm piešķir ik pēc diviem gadiem, pirmo reizi ar individuāliem finansēšanas lēmumiem, ar ko apstiprina to valsts programmu saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. pantā, un vēlāk ar finansēšanas lēmumu, ko pievieno pielikumā lēmumiem, ar ko apstiprina to valsts programmu. Minētās summas nepārceļ uz citām darbībām, kas ietvertas valsts programmā.

10. Lai efektīvi sasniegtu Savienības Pārvietošanas programmas mērķus, Komisija pieejamo resursu satvarā tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu ar mērķi, ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu, pielāgot šā panta 1. un 2. punktā minētos vienreizējos maksājumus, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo inflācijas līmeni, būtiskas attīstības tendences pārvietošanas jomā, kā arī faktorus, ar kuriem var optimizēt finansiālā stimula izmantošanu, ko sniedz vienreizējie maksājumi.

18. pants

Resursi starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanai

1. Lai ievērotu solidaritātes un atbildības taisnīga sadalījuma principus un ņemot vērā Savienības politikas attīstību fonda īstenošanas laikposmā, dalībvalstis papildus piešķīrumiem, kas tām aprēķināti saskaņā ar 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu, saņem papildu summu, kā noteikts 15. panta 2. punkta b) apakšpunktā, pamatojoties uz vienreizēju maksājumu EUR 6 000 apmērā par katru starptautiskās aizsardzības saņēmēju, kas pārsūtīts no citas dalībvalsts.

2. Vajadzības gadījumā dalībvalstis var būt tiesīgas saņemt vienreizējos maksājumus arī attiecībā uz 1. punktā minēto personu ģimenes locekļiem ar noteikumu, ka minētie ģimenes locekļi ir pārsūtīti saskaņā ar šo regulu.

3. Šā panta 1. punktā minētās papildu summas dalībvalstīm pirmo reizi piešķir ar individuāliem finansēšanas lēmumiem, ar ko apstiprina to valsts programmu saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. pantā, un vēlāk ar finansēšanas lēmumu, ko pievieno pielikumā lēmumam, ar ko apstiprina to valsts programmu. Minētās summas nepārceļ uz citām darbībām, kas ietvertas valsts programmā.

4. Lai efektīvi sasniegtu mērķus, kas izvirzīti attiecībā uz solidaritātes un atbildības dalīšanu starp dalībvalstīm, kā tas minēts LESD 80. pantā, un pieejamo resursu satvarā Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 26. pantu ar mērķi pielāgot šā panta 1. punktā minēto vienreizējo maksājumu, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo inflācijas līmeni, būtiskas attīstības tendences starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanā no vienas dalībvalsts uz citu, kā arī faktorus, ar kuriem var optimizēt finansiālā stimula izmantošanu, ko sniedz vienreizējie maksājumi.

19. pants

Valsts programmas

1. Saskaņā ar valsts programmām, kas jāizskata un jāapstiprina atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. pantam, dalībvalstis saskaņā ar šīs regulas 3. pantā noteiktajiem mērķiem, un ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 514/2014 13. pantā minētā politiskā dialoga rezultātus, izvirza jo īpaši šādus mērķus:

a)	stiprināt kopējās Eiropas patvēruma sistēmas izveidošanu, nodrošinot Savienības patvēruma jomas acquis efektīvu un vienādu piemērošanu un Regulas (ES) Nr. 604/2013 pienācīgu darbību. Šādās darbībās var tik iekļauta arī Savienības Pārvietošanas programmas izveide un attīstība;

tādu integrācijas stratēģiju izveide un izstrāde, kas aptver dažādus divvirzienu dinamiskā procesa aspektus un kas attiecīgā gadījumā īstenojamas valsts/vietējā/reģionālā līmenī, ņemot vērā trešo valstu valstspiederīgo integrācijas vajadzības vietējā/reģionālā līmenī, pievēršoties dažādu migrantu kategoriju konkrētām vajadzībām un izstrādājot efektīvas partnerības starp attiecīgajām ieinteresētajām personām;

c)	tādas atgriešanas programmas izstrāde, kas ietver atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās komponentu un vajadzības gadījumā reintegrācijas komponentu.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka visas darbības, kas saņem atbalstu no fonda, īsteno, pilnībā ievērojot pamattiesības un cilvēka cieņu. Jo īpaši, īstenojot šādas darbības, pilnībā ievēro tiesības un principus, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

3. Ievērojot prasību nodrošināt minēto mērķu izpildi un ņemot vērā dalībvalstu individuālos apstākļus, tās cenšas panākt resursu taisnīgu un pārredzamu sadalījumu 3. panta 2. punktā noteiktajiem konkrētajiem mērķiem.

20. pants

Savienības darbības

1. Pēc Komisijas ierosmes fondu var izmantot, lai finansētu starpvalstu darbības vai darbības, kas ir īpaši Savienības interesēs (“Savienības darbības”), attiecībā uz 3. pantā minētajiem vispārīgajiem un konkrētajiem mērķiem.

2. Lai Savienības darbības būtu tiesīgas saņemt finansējumu, tās jo īpaši atbalsta:

Savienības sadarbības veicināšanu, īstenojot Savienības tiesības un apmainoties ar paraugpraksi patvēruma jomā, sevišķi par pārvietošanu un starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju un/vai tās saņēmēju pārsūtīšanu no vienas dalībvalsts uz citu, tostarp ar kontaktu veidošanu un informācijas apmaiņu, likumīgu migrāciju, trešo valstu valstspiederīgo integrāciju, tostarp ierašanās atbalstu un koordinēšanas pasākumus, lai veicinātu pārvietošanu vietējās kopienās, kas uzņems pārvietotos bēgļus, un atgriešanu;

starpvalstu sadarbības tīklu un izmēģinājuma projektu, tostarp inovatīvu projektu, izveidi, balstoties uz starpvalstu partnerībām, kas izveidotas starp divās vai vairākās dalībvalstīs izvietotām struktūrām un kas paredzētas, lai veicinātu inovāciju un atvieglinātu pieredzes un paraugprakses apmaiņu;

pētījumus un izpēti par iespējamiem jauniem Savienības sadarbības veidiem patvēruma, imigrācijas, integrācijas un atgriešanas jomā un attiecīgiem Savienības tiesību aktiem, informācijas par paraugpraksi izplatīšanu un apmaiņu un visiem citiem patvēruma, imigrācijas, integrācijas un atgriešanas politikas aspektiem, tostarp vienoto saziņu par Savienības politiskajām prioritātēm;

d)	kopēju statistikas instrumentu, metožu un rādītāju izstrādi un piemērošanu dalībvalstīs, lai izvērtētu politikas attīstību patvēruma, likumīgas migrācijas un integrācijas un atgriešanas jomā;

e)	sagatavošanās, uzraudzības, administratīvo un tehnisko atbalstu un izvērtēšanas mehānismu izstrādi, kas nepieciešami, lai īstenotu politiku patvēruma un imigrācijas jomā;

f)	sadarbību ar trešām valstīm, pamatojoties uz Savienības vispārējo pieeju migrācijai un mobilitātei, jo īpaši atpakaļuzņemšanas nolīgumu, mobilitātes partnerību un reģionālo aizsardzības programmu īstenošanā;

g)	informācijas pasākumus un kampaņas trešās valstīs, kuru mērķis ir veicināt izpratni par piemērotām un likumīgām imigrācijas iespējām un par nelikumīgas imigrācijas riskiem.

3. Savienības darbības īsteno saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 6. pantu.

4. Komisija nodrošina resursu taisnīgu un pārredzamu sadalījumu 3. panta 2. punktā noteiktajiem mērķiem.

21. pants

Ārkārtas palīdzība

1. Fonds sniedz finansiālu palīdzību, lai risinātu steidzamas un konkrētas vajadzības ārkārtas situācijas gadījumā, kā noteikts 2. panta k) punktā. Saskaņā ar šo pantu trešās valstīs īstenoti pasākumi ir saskanīgi ar Savienības humānās palīdzības politiku un attiecīgā gadījumā to papildinoši, un tajos ievēro humānisma principus, kas noteikti Konsensā par humāno palīdzību.

2. Ārkārtas palīdzību īsteno saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 6. un 7. pantu.

22. pants

Eiropas Migrācijas tīkls

1. Fonds sniedz atbalstu Eiropas Migrācijas tīklam un nodrošina finanšu līdzekļus, kas nepieciešami tā pasākumiem un turpmākai attīstībai.

2. Summu, ko fonda gada apropriācijās paredz Eiropas Migrācijas tīklam, un darba programmu, kurā nosaka tā darbību prioritātes, pieņem Komisija pēc apstiprināšanas vadības padomē saskaņā ar procedūru, kas minēta Lēmuma 2008/381/EK 4. panta 5) punkta a) apakšpunktā. Komisijas lēmums ir finansēšanas lēmums saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 84. pantu.

3. Finansiālā palīdzība, ko sniedz Eiropas Migrācijas tīkla darbībām, izpaužas attiecīgi kā dotācijas valstu kontaktpunktiem, kas minēti Lēmuma 2008/381/EK 3. pantā, un attiecīgā gadījumā publiskā iepirkuma līgumi saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012. Ar palīdzību nodrošina atbilstīgu un savlaicīgu finansiālu atbalstu minētajiem valstu kontaktpunktiem. Izdevumi, kas radušies, darbības īstenojot minētajiem valstu kontaktpunktiem, kam 2014. gadā piešķirts atbalsts ar dotācijām, var būt attiecināmi no 2014. gada 1. janvāra.

4. Lēmumu 2008/381/EK groza šādi:

lēmuma 4. panta 5. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)	pamatojoties uz priekšsēdētāja izstrādātu projektu, sagatavo un apstiprina darbības programmas projektu, jo īpaši attiecībā uz mērķiem un tematiskām prioritātēm, un indikatīvas budžeta summas katram valsts kontaktpunktam, lai nodrošinātu EMT pienācīgu darbību;”;

lēmuma 6. pantu groza šādi:

i)	panta 4. punktu aizstāj ar šādu: “4. Komisija pārrauga darbības programmas izpildi un regulāri ziņo vadības padomei par tās izpildi un EMT attīstību.”;

ii)	panta 5. līdz 8. punktu svītro;

c)	lēmuma 11. pantu svītro;

d)	lēmuma 12. pantu svītro.

23. pants

Tehniskā palīdzība

1. Pēc Komisijas ierosmes un/vai tās vārdā līdz EUR 2,5 miljoniem no fonda līdzekļiem katru gadu izmanto tehniskai palīdzībai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 9. pantu.

2. Pēc dalībvalsts ierosmes no fonda var finansēt tehniskās palīdzības darbības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 20. pantu. Tehniskajai palīdzībai atvēlētā summa laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam nevar pārsniegt 5,5 % no dalībvalstij piešķirtās kopējās summas plus EUR 1 000 000.

24. pants

Koordinācija

Komisija un dalībvalsts, attiecīgos gadījumos kopā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu, nodrošina, lai darbības trešās valstīs un saistībā ar tām tiktu pieņemtas, nodrošinot sinerģiju un saskaņotību ar citām ārpus Savienības veiktām darbībām, kuru atbalstam izmanto Savienības instrumentus. Tie jo īpaši nodrošina, lai minētās darbības:

a)	būtu saskaņotas ar Savienības ārējo politiku, ievērotu attīstības politikas saskaņotības principu un atbilstu attiecīgā reģiona vai valsts stratēģiskajiem plānošanas dokumentiem;

b)	būtu vērstas uz pasākumiem, kas nav orientēti uz attīstību;

c)	kalpotu Savienības iekšpolitikas interesēm un atbilstu darbībām, kuras īsteno Savienībā.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

25. pants

Konkrēti noteikumi attiecībā uz vienreizējiem maksājumiem saistībā ar starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārvietošanu un pārsūtīšanu no vienas dalībvalsts uz citu

Atkāpjoties no noteikumiem par izdevumu atbilstību, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 514/2014 18. pantā, jo īpaši attiecībā uz vienreizējiem maksājumiem un vienotām likmēm, dalībvalstīm saistībā ar starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārvietošanu un/vai pārsūtīšanu no vienas dalībvalsts uz citu saskaņā ar šo regulu piešķirtie vienreizējie maksājumi tiek:

a)	atbrīvoti no prasības, ka tiem jābūt balstītiem uz statistiskiem vai vēsturiskiem datiem; un

b)	piešķirti, ar noteikumu, ka persona, attiecībā uz kuru vienreizējais maksājums ir piešķirts, ir faktiski pārvietota un/vai pārsūtīta saskaņā ar šo regulu.

26. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. 16. panta 2. punktā, 17. panta 4. un 10. punktā un 18. panta 4. punktā minētās deleģēšanas pilnvaras Komisijai piešķir uz 7 gadu laikposmu no 2014. gada 21. maija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz trīs gadiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 16. panta 2. punktā, 17. panta 4. un 10. punktā un 18. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Saskaņā ar 16. panta 2. punktu, 17. panta 4. un 10. punktu un 18. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

27. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz Patvēruma migrācijas un integrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 59. panta 1. punktu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

28. pants

Pārskatīšana

Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, Eiropas Parlaments un Padome pārskata šo regulu līdz 2020. gada 30. jūnijam.

29. pants

Regulas (ES) Nr. 514/2014 piemērojamība

Fondam piemēro Regulas (ES) Nr. 514/2014 noteikumus, neskarot šīs regulas 4. pantu.

30. pants

Atcelšana

Ar 2014. gada 1. janvāri atceļ Lēmumus Nr. 573/2007/EK, Nr. 575/2007/EK un 2007/435/EK.

31. pants

Pārejas noteikumi

1. Šī regula neietekmē iespēju turpināt vai pārveidot, tostarp pilnīgi vai daļēji atcelt, attiecīgos projektus un gada programmas līdz to slēgšanai vai finanšu atbalstu, ko Komisija apstiprinājusi, pamatojoties uz Lēmumu Nr. 573/2007/EK, Lēmumu Nr. 575/2007/EK un Lēmumu Nr. 2007/435/EK vai jebkuru citu tiesību aktu, kurš 2013. gada 31. decembrī attiecas uz minēto palīdzību. Šī regula neietekmē iespēju turpināt vai pārveidot, tostarp pilnīgi vai daļēji atcelt, finansiālu atbalstu, kuru Komisija apstiprinājusi pamatojoties uz Lēmumu 2008/381/EK vai jebkuru citu tiesību aktu, kas 2013. gada 31. decembrī attiecas uz minēto palīdzību.

2. Pieņemot lēmumus par līdzfinansējumu saskaņā ar šo regulu, Komisija ņem vērā pasākumus, kuri, pamatojoties uz Lēmumu Nr. 573/2007/EK, Lēmumu Nr. 575/2007/EK, Lēmumu 2007/435/EK un Lēmumu 2008/381/EK, ir pieņemti pirms 2014. gada 20. maija un kuriem ir finansiālas sekas laikposmā, uz ko attiecas konkrētais līdzfinansējums.

3. Atvēlētās līdzfinansējuma summas, kuras Komisija ir apstiprinājusi laikposmā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim un par kurām līdz noslēguma ziņojuma iesniegšanas termiņa beigām Komisijai nav nosūtīti darbību slēgšanai vajadzīgie dokumenti, Komisija automātiski atceļ līdz 2017. gada 31. decembrim, prasot atmaksāt nepamatoti izmaksātās summas.

4. Aprēķinot summu, uz ko attiecas automātiska saistību atcelšana, neņem vērā summas, kas attiecas uz darbībām, kuras ir apturētas saistībā ar tiesvedību vai administratīvu pārsūdzību, kam ir apturoša iedarbība.

5. Dalībvalstis līdz 2015. gada 30. jūnijam iesniedz Komisijai izvērtējuma ziņojumus par to darbību rezultātiem un ietekmi, kuras laikposmā no 2011. gada līdz 2013. gadam līdzfinansētas saskaņā ar Lēmumiem Nr. 573/2007/EK, Nr. 575/2007/EK un 2007/435/EK.

6. Komisija līdz 2015. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ex post izvērtējuma ziņojumus par laikposmu no 2011. gada līdz 2013. gadam saskaņā ar Lēmumiem Nr. 573/2007/EK, Nr. 575/2007/EK un 2007/435/EK.

32. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Strasbūrā, 2014. gada 16. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS

(1) OV C 299, 4.10.2012., 108. lpp.

(2) OV C 277, 13.9.2012., 23. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2014. gada 13. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 14. aprīļa lēmums.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 439/2010 (2010. gada 19. maijs), ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (OV L 132, 29.5.2010., 11. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.).

(8) Padomes Regula (EK) Nr. 2007/2004 (2004. gada 26. oktobris), ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 862/2007 (2007. gada 11. jūlijs) par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību, kā arī lai atceltu Padomes Regulu (EEK) Nr. 311/76 attiecībā uz statistikas vākšanu par ārvalstu darba ņēmējiem (OV L 199, 31.7.2007., 23. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 573/2007/EK (2007. gada 23. maijs), ar ko laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Bēgļu fondu kā daļu no Vispārīgās programmas Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 2004/904/EK (OV L 144, 6.6.2007., 1. lpp.).

(11) Padomes Lēmums 2007/435/EK (2007. gada 25. jūnijs), ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fondu kā daļu no Vispārīgās programmas Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība (OV L 168, 28.6.2007., 18. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 575/2007/EK (2007. gada 23. maijs), ar kuru izveido Eiropas Atgriešanās fondu laika posmam no 2008. līdz 2013. gadam kā daļu no vispārīgās programmas Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība (OV L 144, 6.6.2007., 45. lpp.).

(13) Padomes Direktīva 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp.).

(14) Padomes Lēmums 2008/381/EK (2008. gada 14. maijs), ar ko izveido Eiropas migrācijas tīklu (OV L 131, 21.5.2008., 7. lpp.).

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 514/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 112. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 513/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai un atceļ Padomes Lēmumu 2007/125/TI (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 93. lpp.).

(18) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 180, 29.6.2013., 31. lpp.).

(20) Padomes Direktīva 2003/86/EK (2003. gada 22. septembris) par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (OV L 251, 3.10.2003., 12. lpp.).

I PIELIKUMS

Daudzgadu sadalījums pa dalībvalstīm laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam (EUR)

Dalībvalsts	Minimālā summa	Vidējie piešķīrumi procentos (%) 2011.–2013. gadā no Eiropas Bēgļu fonda, Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda un Eiropas Atgriešanās fonda	Vidējā summa 2011.–2013. gadā	KOPĀ
AT	5 000 000	2,65 %	59 533 977	64 533 977
BE	5 000 000	3,75 %	84 250 977	89 250 977
BG	5 000 000	0,22 %	5 006 777	10 006 777
CY	10 000 000	0,99 %	22 308 677	32 308 677
CZ	5 000 000	0,94 %	21 185 177	26 185 177
DE	5 000 000	9,05 %	203 416 877	208 416 877
EE	5 000 000	0,23 %	5 156 577	10 156 577
ES	5 000 000	11,22 %	252 101 877	257 101 877
FI	5 000 000	0,82 %	18 488 777	23 488 777
FR	5 000 000	11,60 %	260 565 577	265 565 577
GR	5 000 000	11,32 %	254 348 877	259 348 877
HR	5 000 000	0,54 %	12 133 800	17 133 800
HU	5 000 000	0,83 %	18 713 477	23 713 477
IE	5 000 000	0,65 %	14 519 077	19 519 077
IT	5 000 000	13,59 %	305 355 777	310 355 777
LT	5 000 000	0,21 %	4 632 277	9 632 277
LU	5 000 000	0,10 %	2 160 577	7 160 577
LV	5 000 000	0,39 %	8 751 777	13 751 777
MT	10 000 000	0,32 %	7 178 877	17 178 877
NL	5 000 000	3,98 %	89 419 077	94 419 077
PL	5 000 000	2,60 %	58 410 477	63 410 477
PT	5 000 000	1,24 %	27 776 377	32 776 377
RO	5 000 000	0,75 %	16 915 877	21 915 877
SE	5 000 000	5,05 %	113 536 877	118 536 877
SI	5 000 000	0,43 %	9 725 477	14 725 477
SK	5 000 000	0,27 %	5 980 477	10 980 477
UK	5 000 000	16,26 %	365 425 577	370 425 577
Dalībvalstis kopā	145 000 000	100,00 %	2 247 000 000	2 392 000 000

II PIELIKUMS

Regulas 16. pantā minēto konkrēto darbību saraksts

1.	Bēgļu tranzīta un uzskaites centru izveide un pilnveidošana Savienībā, jo īpaši pārvietošanas darbību atbalstam sadarbībā ar UNHCR.

2.	Jaunas pieejas, sadarbojoties ar UNHCR, attiecībā uz piekļuvi patvēruma procedūrām, pievēršoties galvenajām tranzīta valstīm, piemēram, aizsardzības programmām konkrētām grupām vai dažām patvēruma pieteikumu izskatīšanas procedūrām.

3.	Dalībvalstu kopīgas ierosmes integrācijas jomā, piemēram, kritēriju noteikšana, salīdzinošā izvērtēšana vai Eiropas moduļu testēšana, piemēram, attiecībā uz valodas prasmju apguvi vai ievadprogrammu organizāciju un lai uzlabotu dalībvalstu, reģionu un vietējo iestāžu politikas koordināciju.

4.	Kopīgas ierosmes nolūkā apzināt un īstenot jaunas pieejas pirmās saskarsmes procedūrām un aizsardzības standartiem attiecībā uz nepilngadīgajiem bez pavadības un palīdzību viņiem.

5.	Kopīgas atgriešanas darbības, tostarp kopīgas darbības, lai īstenotu Savienības atpakaļuzņemšanas nolīgumus.

6.	Kopīgi reintegrācijas projekti izcelsmes valstīs ilgtspējīgas atgriešanās nolūkā, kā arī kopīgas darbības, lai stiprinātu trešo valstu spējas īstenot Savienības atpakaļuzņemšanas nolīgumus.

7.	Kopīgas ierosmes nolūkā atjaunot ģimenes vienotību un nepilngadīgos bez pavadības reintegrēt viņu izcelsmes valstīs.

8.	Kopīgas ierosmes starp dalībvalstīm likumīgas migrācijas jomā, tostarp kopīgu migrācijas centru izveide trešās valstīs, kā arī kopīgi projekti, lai veicinātu sadarbību starp dalībvalstīm nolūkā veicināt vienīgi likumīgas migrācijas veidus un informēt par nelikumīgas imigrācijas riskiem.

III PIELIKUMS

Savienības kopīgo pārvietošanas prioritāšu saraksts

1.	Reģionālā aizsardzības programma Austrumeiropā (Baltkrievija, Moldova, Ukraina).

2.	Reģionālā aizsardzības programma Āfrikas ragā (Džibutija, Kenija, Jemena).

3.	Reģionālā aizsardzības programma Ziemeļāfrikā (Ēģipte, Lībija, Tunisija).

4.	Bēgļi Austrumāfrikas/Lielo ezeru reģionā.

5.	Irākas bēgļi Sīrijā, Libānā, Jordānijā.

6.	Irākas bēgļi Turcijā.

7.	Sīrijas bēgļi reģionā.

IV PIELIKUMS

Kopējo rādītāju saraksts konkrēto mērķu novērtēšanai

stiprināt un attīstīt visus kopējās Eiropas patvēruma sistēmas aspektus, tostarp tās ārējo dimensiju.

mērķgrupu personu skaits, kurām sniedz palīdzību ar projektiem uzņemšanas un patvēruma sistēmu jomā, kurus atbalsta no fonda.

Ikgadējo īstenošanas ziņojumu izstrādei, kā minēts Regulas (ES) Nr. 514/2014 54. pantā, šo rādītāju vēl sadala šādās apakškategorijās:

—	mērķgrupu personu skaits, kuras tiek informētas un saņem palīdzību visā patvēruma procedūru norises laikā,

—	mērķgrupu personu skaits, kurām tiek nodrošināta juridiskā palīdzība un pārstāvība,

—	mazāk aizsargātu personu un nepilngadīgo bez pavadības skaits, kuri saņem konkrētu palīdzību;

ii)

tādas jaunas uzņemšanas izmitināšanai infrastruktūras spējas (t. i., vietu skaits), kas izveidota saskaņā ar Savienības acquis paredzētajām uzņemšanas apstākļu kopējām prasībām, un tādas esošas uzņemšanas izmitināšanai infrastruktūras spējas, kura saskaņā ar tām pašām prasībām uzlabota no fonda atbalstītu projektu rezultātā, un procentuālais īpatsvars attiecībā uz kopējām uzņemšanas izmitināšanai spējām;

iii)	personu skaits, kas ar fonda palīdzību apmācītas ar patvērumu saistītos jautājumos, un šis skaits izteikts kā procentuālais īpatsvars no to personu kopskaita, kas apmācītas par minētajiem jautājumiem;

iv)	izcelsmes valsts ar fonda palīdzību izstrādāto informatīvo materiālu un faktu vākšanas misiju skaits;

v)	projektu skaits, ko atbalsta no fonda, lai izveidotu, uzraudzītu un novērtētu patvēruma politiku dalībvalstīs;

vi)	ar fonda atbalstu pārvietoto personu skaits.

sniegt atbalstu likumīgai migrācijai uz dalībvalstīm saskaņā ar to ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām, piemēram, darba tirgus vajadzībām, vienlaikus samazinot likumīgas migrācijas ļaunprātīgu izmantošanu, un veicināt trešo valstu valstspiederīgo efektīvu integrāciju.

i)	mērķgrupu personu skaits, kuras piedalījās pirmsaizbraukšanas pasākumos, ko atbalsta no fonda;

ii)

mērķgrupu personu skaits, kurām sniegta palīdzība no fonda ar integrācijas pasākumiem valsts, vietējo un reģionālo stratēģiju satvarā.

Ikgadējo īstenošanas ziņojumu izstrādei, kā minēts Regulas (ES) Nr. 514/2014 54. pantā, šo rādītāju vēl sadala šādās apakškategorijās:

—	mērķgrupu personu skaits, kurām sniegta palīdzība ar pasākumiem, kas vērsti uz izglītību un apmācību, tostarp valodu apmācība un sagatavošanas pasākumi, lai atvieglotu piekļuvi darba tirgum,

—	mērķgrupu personu skaits, kurām sniegts atbalsts, nodrošinot konsultācijas un palīdzību mājokļa jomā,

—	mērķgrupu personu skaits, kurām sniegta palīdzība, nodrošinot veselības un psiholoģisko aprūpi,

—	mērķgrupu personu skaits, kurām sniegta palīdzība ar pasākumiem, kas saistīti ar demokrātisko līdzdalību;

iii)	vietējās, reģionālās un valsts politikas sistēmu/pasākumu/instrumentu skaits, kas izveidoti ar pasākumiem, kuri finansēti no fonda, lai integrētu trešo valstu valstspiederīgos un iesaistītu pilsonisko sabiedrību un migrantu kopienas, kā arī visas citas attiecīgās ieinteresētās personas;

iv)	tādu sadarbības projektu skaits, kas izstrādāti ar citām dalībvalstīm par trešo valstu valstspiederīgo integrāciju un ko atbalsta no fonda;

v)	projektu skaits, ko atbalsta no fonda, lai izveidotu, uzraudzītu un novērtētu integrācijas politiku dalībvalstīs.

stiprināt taisnīgas un efektīvas atgriešanas stratēģijas dalībvalstīs, lai sniegtu atbalstu cīņā pret nelikumīgu imigrāciju, uzsvaru liekot uz atgriešanas ilgtspēju un efektīvu atpakaļuzņemšanu izcelsmes un tranzīta valstīs.

i)	tādu personu skaits, kas ar fonda palīdzību ir apmācītas par tēmām, kas saistītas ar atgriešanas jautājumiem;

ii)	tādu atgriezušos personu skaits, kuras pirms vai pēc atgriešanas ir saņēmušas reintegrācijas palīdzību, kas līdzfinansēta no fonda;

iii)	tādu atgriezušos personu skaits, kuru atgriešana tika līdzfinansēta no fonda, – personas, kas atgriezās brīvprātīgi un personas, kas tika izraidītas;

iv)	tādu uzraudzītu izraidīšanas darbību skaits, kuras līdzfinansē no fonda;

v)	projektu skaits, ko atbalsta no fonda, lai izveidotu, uzraudzītu un novērtētu atgriešanas politiku dalībvalstīs;

stiprināt solidaritāti un atbildības dalīšanu starp dalībvalstīm, īpaši attiecībā uz tām, kuras visvairāk pakļautas migrācijas un patvēruma plūsmu ietekmei.

i)	tādu starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju un tās saņēmēju skaits, kurus ar fonda palīdzību pārsūta no vienas dalībvalsts uz citu;

ii)	tādu sadarbības projektu skaits, kas izstrādāti ar citām dalībvalstīm par solidaritātes un atbildības dalīšanas stiprināšanu starp tām dalībvalstīm, kuras saņem atbalstu no fonda.

20.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/195

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 517/2014

(2014. gada 16. aprīlis)

par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (“UNFCCC”), kurā Savienība ir līgumslēdzēja puse (3), Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (“IPCC”) ceturtajā novērtējuma ziņojumā par klimata pārmaiņām ir norādīts, ka, pamatojoties uz esošajiem zinātniskajiem datiem, līdz 2050. gadam attīstītajām valstīm siltumnīcefekta gāzu emisijas būtu jāsamazina par 80–95 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, lai ierobežotu pasaules klimata pārmaiņas tā, lai temperatūras pieaugums nepārsniegtu 2 °C un tādējādi novērstu nevēlamu klimata ietekmi.

(2)

Lai sasniegtu šo mērķi, Komisija pieņēma Ceļvedi virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā, ko Padome norādīja 2011. gada 17. maija secinājumos, un Eiropas Parlaments apstiprināja 2012. gada 15. marta rezolūcijā. Minētajā ceļvedī Komisija izklāstīja izmaksu ziņā izdevīgu veidu, kā līdz 2050. gadam Savienībā panākt vajadzīgos kopējos emisiju samazinājumus. Minētajā ceļvedī noteikti sektoru ieguldījumi, kas vajadzīgi sešās jomās. Ar CO2 nesaistītas emisijas, tostarp fluorētas siltumnīcefekta gāzes, bet izņemot lauksaimniecības nozarē radītās ar CO2 nesaistītās emisijas, līdz 2030. gadam būtu jāsamazina par 72–73 % un līdz 2050. gadam – par 70–78 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Ja pamatojas uz 2005. atsauces gadu, līdz 2030. gadam ir vajadzīgs ar CO2 nesaistīto emisiju, izņemot lauksaimniecības nozarē radīto emisiju, samazinājums par 60–61 %. Aprēķināts, ka 2005. gadā fluorētu siltumnīcefekta gāzu emisijas bija 90 miljoni tonnu (Mt) CO2 ekvivalenta. Samazinājums par 60 % nozīmē, ka līdz 2030. gadam emisijas būtu jāsamazina līdz aptuveni 35 Mt CO2 ekvivalenta. Ņemot vērā aplēstās emisijas 104 Mt CO2 ekvivalenta 2030. gadā, pamatojoties uz pašreizējo Savienības tiesību aktu pilnīgu piemērošanu, ir vajadzīgs turpmāks samazinājums par apmēram 70 Mt CO2 ekvivalenta.

(3)

Komisijas 2011. gada 26. septembra ziņojumā par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 842/2006 (4) piemērošanu, ietekmi un atbilstību ir secināts, ka pašreizējiem lokalizācijas pasākumiem, ja tos piemēro pilnībā, ir vajadzīgais potenciāls, lai samazinātu fluorētu siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpēc minētie pasākumi būtu jāsaglabā un jāprecizē, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta to īstenošanā. Daži pasākumi būtu jāattiecina arī uz citām ierīcēm, kurās lieto ievērojamu daudzumu fluorētu siltumnīcefekta gāzu, piemēram, kravas automobiļiem un piekabēm, kas aprīkoti ar dzesēšanas iekārtām. Pienākumam noteikt un uzturēt datus par iekārtām, kuras satur šādas gāzes, būtu jāattiecas arī uz elektrības sadales iekārtām. Ņemot vērā lokalizācijas pasākumu nozīmi tādu ražojumu un iekārtu aprites cikla beigās, kuri satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, dalībvalstīm būtu jāņem vērā ražotāju atbildības shēmu vērtība un jāsekmē to izveide, pamatojoties uz esošo paraugpraksi.

(4)

Minētajā ziņojumā arī secināts, ka iespējams izdarīt vairāk, lai samazinātu fluorētu siltumnīcefekta gāzu emisijas Savienībā, jo īpaši izvairoties no šādu gāzu lietošanas, ja ir pieejamas drošas un energoefektīvas alternatīvas tehnoloģijas, kam nav ietekmes uz klimatu vai kuru ietekme ir mazāka. 2010. gada emisiju samazinājums līdz pat divām trešdaļām līdz 2030. gadam ir izmaksu ziņā izdevīgs, jo daudzos sektoros ir pieejamas pierādītas un pārbaudītas alternatīvas.

(5)

Eiropas Parlamenta 2011. gada 14. septembra Rezolūcijā par visaptverošu pieeju ar CO2 nesaistītām klimatu ietekmējošām antropogēnajām emisijām ir atzinīgi novērtēta Savienības apņemšanās atbalstīt rīcību fluorogļūdeņražu jomā saskaņā ar Monreālas protokolu par ozona slāni noārdošām vielām (“Monreālas protokols”) kā pirmo piemēru ar tirgu nesaistītai pieejai siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Minētajā rezolūcijā ir arī prasīts izskatīt veidus, kā veicināt to, lai starptautiskā līmenī nekavējoties tiktu uzsākta pakāpeniska fluorogļūdeņražu samazināšana, izmantojot Monreālas protokolu.

(6)

Lai veicinātu tādu tehnoloģiju izmantošanu, kam nav ietekmes uz klimatu vai kuru ietekme ir mazāka, fizisku personu apmācībā, kas veic ar fluorētām siltumnīcefekta gāzēm saistītas darbības, būtu jāiekļauj informācija par tehnoloģijām, kas kalpo, lai aizstātu un samazinātu fluorētu siltumnīcefekta gāzu lietošanu. Ņemot vērā to, ka dažas fluorētu siltumnīcefekta gāzu alternatīvas, ko lieto ražojumos un iekārtās, lai aizstātu un samazinātu fluorētu siltumnīcefekta gāzu izmantošanu, var būt toksiskas, uzliesmojošas vai pakļautas augstam spiedienam, Komisijai vajadzētu izskatīt spēkā esošos Savienības tiesību aktus, kuri attiecas uz fizisku personu apmācīšanu drošai rīcībai ar alternatīviem aukstumaģentiem, un nepieciešamības gadījumā iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu nolūkā izdarīt grozījumus attiecīgajos Savienības tiesību aktos.

(7)	Būtu jāizstrādā vai jāpielāgo sertifikācijas un apmācības programmas, ņemot vērā tās programmas, kas izveidotas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 842/2006, un tās varētu iekļaut profesionālās apmācības sistēmās.

(8)

Lai nodrošinātu saskaņotību ar pārraudzības un ziņošanas prasībām saskaņā ar UNFCCC un Lēmumu 4/CMP.7, kurš pieņemts Līgumslēdzēju pušu konferencē, kas vienlaikus ir UNFCCC Kioto protokola, kas pieņemts Līgumslēdzēju pušu septītajā konferencē 2011. gada 11. decembrī Durbanā, pušu sanāksme, globālās sasilšanas potenciāls būtu jāaprēķina, pamatojoties uz viena kilograma gāzes globālās sasilšanas potenciālu 100 gados salīdzinājumā ar vienu kilogramu CO2. Ja iespējams, aprēķina pamatā vajadzētu būt ceturtajam novērtēšanas ziņojumam, ko pieņēmusi Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC).

(9)

Fluorētu siltumnīcefekta gāzu emisiju efektīvai pārraudzībai ir ļoti būtiska nozīme, lai varētu sekot līdzi virzībai uz emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu, kā arī šīs regulas ietekmes izvērtēšanai. Konsekventu un augstas kvalitātes datu izmantošana, ziņojot par fluorētu siltumnīcefekta gāzu emisijām, ir būtiska, lai nodrošinātu ziņošanas par emisijām kvalitāti. Dalībvalstīm izveidojot ziņošanas sistēmas par fluorētu siltumnīcefekta gāzu emisijām, tiktu nodrošināta saskaņotība ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (5). Dati par fluorētu siltumnīcefekta gāzu noplūdi no iekārtām, kuras uzņēmumi savāc saskaņā ar šo regulu, varētu ievērojami uzlabot minētās sistēmas, ar kuru palīdzību tiek ziņots par emisijām. Tādā veidā vajadzētu būt iespējamam pārbaudīt to datu konsekvenci, kurus izmanto emisiju noteikšanai, un uzlabot uz aprēķiniem balstītās aptuvenās vērtības, tādējādi valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatos ļaujot labāk aplēst fluorētu siltumnīcefekta gāzu emisijas.

(10)

Ņemot vērā to, ka ir pieejamas piemērotas alternatīvas, pašreizējais aizliegums izmantot sēra heksafluorīdu magnija spiedienliešanā un magnija spiedienliešanas sakausējumu pārstrādē, būtu jāattiecina arī uz iekārtām, kas patērē mazāk nekā 850 kg sēra heksafluorīda gadā. Līdzīgi, nosakot piemērotu pārejas periodu, būtu jāaizliedz tādu aukstumaģentu lietošana, kuriem ir ļoti liels globālās sasilšanas potenciāls – 2 500 vai lielāks, lai apkalpotu vai tehniski apkoptu saldēšanas iekārtas, kuru uzpildīšanas tilpums ir 40 tonnas CO2 ekvivalenta vai vairāk.

(11)

Ja ir pieejamas piemērotas alternatīvas konkrētu fluorētu siltumnīcefekta gāzu lietojumam, būtu jāievieš aizliegumi laist tirgū jaunas dzesēšanai, gaisa kondicionēšanai un ugunsdrošībai paredzētas iekārtas, kas satur minētās vielas, vai kuru darbība no tām ir atkarīga. Ja alternatīvas nav pieejamas vai nevar tikt izmantotas tehnisku vai drošības apsvērumu dēļ, vai ja šādu alternatīvu izmantošana radītu nesamērīgas izmaksas, Komisijai vajadzētu būt iespējai atļaut atbrīvojumu, lai dotu iespēju uz ierobežotu laikposmu laist tirgū šādus ražojumus un iekārtas. Ņemot vērā tehnoloģiju turpmāko attīstību, Komisijai būtu arī jāturpina izvērtēt aizliegumi laist tirgū jaunas iekārtas, kas paredzētas vidēja sprieguma sekundārām sadales iekārtām, un jaunas, neliela izmēra dalītas gaisa kondicionēšanas sistēmas ar vienu iekštelpu bloku.

(12)

Iekārtas, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, būtu jāatļauj laist tirgū, ja minēto iekārtu kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, ņemot vērā reālo noplūdi un rekuperācijas apmērus, to aprites cikla laikā ir mazākas par tām, kas rastos no līdzvērtīgām iekārtām bez fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, kurām ir maksimāli pieļaujamais energopatēriņš, kas izklāstīts attiecīgajos īstenošanas pasākumos, kuri pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK (6). Minēto īstenošanas pasākumu regulāra un laicīga pārskatīšana saskaņā ar minēto direktīvu palīdzētu nodrošināt, ka minētie īstenošanas pasākumi arī turpmāk ir efektīvi un piemēroti.

(13)	Pakāpeniska to fluorogļūdeņražu daudzumu samazināšana, kas var tikt laisti tirgū, ir noteikts kā efektīvākais un izmaksu ziņā izdevīgākais veids, kā samazināt minēto vielu emisijas ilgtermiņā.

(14)

Lai īstenotu tādu fluorogļūdeņražu daudzumu pakāpenisku samazināšanu, kas var tikt laisti Savienības tirgū, Komisijai būtu jāiedala kvotas individuāliem ražotājiem un importētājiem fluorogļūdeņražu laišanai tirgū ar mērķi nepārsniegt vispārējo kvantitatīvo ierobežojumu fluorogļūdeņražu laišanai tirgū. Lai aizsargātu tirgū laisto fluorogļūdeņražu daudzumu pakāpeniskas samazināšanas integritāti, fluorogļūdeņraži, ar kuriem ir uzpildītas iekārtas, būtu jāieskaita Savienības kvotu sistēmā. Ja iekārtās iekļautie fluorogļūdeņraži nav bijuši laisti tirgū pirms iekārtu uzpildīšanas, tad būtu jāpieprasa atbilstības deklarācija, lai pierādītu, ka minētie fluorogļūdeņraži ir ieskaitīti Savienības kvotu sistēmā.

(15)

Sākumā atsauces vērtību aprēkināšanas un kvotu iedalīšanas atsevišķiem ražotājiem vai importētājiem pamatā vajadzētu būt fluorogļūdeņražu daudzumiem, par kuru laišanu tirgū atsauces periodā no 2009. gada līdz 2012. gadam tie ir paziņojuši. Taču, lai neizslēgtu mazos uzņēmumus, vienpadsmit procenti no vispārējā kvantitatīvā ierobežojuma būtu jārezervē importētājiem un ražotājiem, kas atsauces periodā nav laiduši tirgū 1 tonnu vai vairāk fluorētu siltumnīcefekta gāzu.

(16)	Regulāri pārrēķinot atsauces vērtības un kvotas, Komisijai būtu jānodrošina, ka uzņēmumiem ir atļauts turpināt darbību, pamatojoties uz vidējo apjomu, ko tie iepriekšējos gados ir laiduši tirgū.

(17)	Dažu fluorētu gāzu ražošanas procesā var rasties ievērojamas citu fluorētu siltumnīcefekta gāzu – blakusproduktu – emisijas. Šādas blakusproduktu emisijas – kā nosacījums fluorētu siltumnīcefekta gāzu laišanai tirgū – būtu jāiznīcina vai jārekuperē turpmākas izmantošanas nolūkā.

(18)

Komisijai būtu jānodrošina, ka ir ieviests centrāls elektronisks reģistrs, lai pārvaldītu kvotas fluorogļūdeņražu laišanai tirgū, un ziņošanu, tostarp ziņošanu par tirgū laistām iekārtām, jo īpaši, ja iekārtas ir iepriekš uzpildītas ar fluorogļūdeņražiem, kas pirms uzpildes nav tikuši laisti tirgū, tādējādi pastāvot nepieciešamībai to pārbaudīt, izmantojot atbilstības deklarāciju un sekojošu trešās personas pārbaudi, ka fluorogļūdeņražu daudzumu ieskaita Savienības kvotu sistēmā.

(19)	Lai saglabātu elastību lielapjoma fluorogļūdeņražu tirgū, vajadzētu būt iespējai, pamatojoties uz atsauces vērtībām piešķirtās kvotas nodot citam ražotājam vai importētājam Savienībā vai citam ražotājam vai importētājam, kuru Savienībā pārstāv vienīgais pārstāvis.

(20)

Lai varētu pārraudzīt šīs regulas efektivitāti, pašreizējo ziņošanas pienākumu darbības joma būtu jāattiecina arī uz citām fluorētām vielām, kam ir būtisks globālās sasilšanas potenciāls vai kas varētu aizstāt I pielikumā uzskaitītās fluorētās siltumnīcefekta gāzes. Tā paša iemesla dēļ būtu jāziņo arī par fluorētu siltumnīcefekta gāzu iznīcināšanu un importēšanu Savienībā, ja tās ir pildītas ražojumos un iekārtās. Būtu jānosaka de minimis robežvērtības, lai novērstu nesamērīgu administratīvo slogu, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem.

(21)

Komisijai būtu pastāvīgi jāpārrauga ietekme, ko rada tirgū laisto fluorogļūdeņražu daudzumu samazināšana, tostarp tās ietekme uz piegādi tādām iekārtām, kuru aprites cikla laikā fluorogļūdeņražu lietošana radītu mazākas emisijas nekā tad, ja tiktu izmantotas alternatīvas tehnoloģijas. Komisijai līdz 2020. gada beigām būtu jāizstrādā ziņojums par fluorogļūdeņražu pieejamību Savienības tirgū. Līdz 2022. gada beigām Komisijai būtu jāveic visaptverošs pārskats, lai laikus pielāgotu šīs regulas noteikumus, ņemot vērā tās īstenošanu, notikumu attīstību un starptautiskās saistības, un, ja nepieciešams, ierosinātu papildu samazināšanas pasākumus.

(22)	Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (7).

(23)

Lai grozītu dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(24)	Tā kā šī regula ir pieņemta saskaņā ar LESD 192. panta 1. punktu, tā neliedz dalībvalstīm uzturēt spēkā vai ieviest stingrākus aizsargpasākumus, kas ir saderīgi ar LESD. Saskaņā ar LESD 193. pantu dalībvalstīm jebkuri šādi pasākumi ir jādara zināmi Komisijai.

(25)

Šī regula groza un papildina Regulas (EK) Nr. 842/2006 priekšmetu, kura tāpēc būtu jāatceļ. Tomēr, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no vecā režīma uz jauno režīmu, ir lietderīgi paredzēt, ka Komisijas Regulām (EK) Nr. 1493/2007 (8), (EK) Nr. 1494/2007 (9), (EK) Nr. 1497/2007 (10), (EK) Nr. 1516/2007 (11), (EK) Nr. 303/2008 (12), (EK) Nr. 304/2008 (13), (EK) Nr. 305/2008 (14), (EK) Nr. 306/2008 (15), (EK) Nr. 307/2008 (16) un (EK) Nr. 308/2008 (17) būtu jāpaliek spēkā un tās būtu jāturpina piemērot līdz brīdim, kad tās tiek atceltas ar deleģētajiem vai īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņem saskaņā ar šo Regulu.

(26)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet aplūkotās vides problēmas pārrobežu rakstura un šīs regulas ietekmes uz Savienības iekšējo un ārējo tirdzniecību dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šīs regulas mērķis ir aizsargāt vidi, samazinot fluorētu siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tādējādi šajā regulā:

a)	paredz noteikumus par fluorētu siltumnīcefekta gāzu ierobežošanu, lietošanu, rekuperāciju un iznīcināšanu un par saistītajiem palīgpasākumiem;

b)	paredz nosacījumus par konkrētu ražojumu un iekārtu, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, laišanu tirgū;

c)	paredz nosacījumus par fluorētu siltumnīcefekta gāzu īpašo lietojumu; un

d)	nosaka kvantitatīvus ierobežojumus fluorogļūdeņražu laišanai tirgū.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“fluorētas siltumnīcefekta gāzes” ir fluorogļūdeņraži, perfluorogļūdeņraži, sēra heksafluorīds un citas siltumnīcefekta gāzes, kas satur fluoru, kas uzskaitītas I pielikumā, vai maisījumi, kas satur jebkuru no minētajām vielām;

2)	“fluorogļūdeņraži” vai “HFC” ir vielas, kas uzskaitītas I pielikuma 1. iedaļā, vai maisījumi, kas satur jebkuru no minētajām vielām;

3)	“perfluorogļūdeņraži” vai “PFC” ir vielas, kas uzskaitītas I pielikuma 2. iedaļā, vai maisījumi, kas satur jebkuru no minētajām vielām;

4)	“sēra heksafluorīds” vai “SF6” ir viela, kas minēta I pielikuma 3. iedaļā, vai maisījumi, kas satur minēto vielu;

5)	“maisījums” ir šķidrums, kura sastāvā ir divas vai vairākas vielas, no kurām vismaz viena ir I vai II pielikumā uzskaitīta viela;

“globālās sasilšanas potenciāls” vai “GSP” ir siltumnīcefekta gāzes klimatiskais sasilšanas potenciāls attiecībā pret oglekļa dioksīda (“CO2”) klimatisko sasilšanas potenciālu, kas aprēķināts kā viena kilograma siltumnīcefekta gāzes sasilšanas potenciāls 100 gados salīdzinājumā ar vienu kilogramu CO2, kā izklāstīts I, II un IV pielikumā, vai, maisījumu gadījumā, aprēķināts saskaņā ar IV pielikumu;

7)	“tonna(-s) CO2 ekvivalenta” ir siltumnīcefekta gāzu daudzums, kas izteikts kā siltumnīcefekta gāzu masas (metriskajās tonnās) un to globālās sasilšanas potenciāla reizinājums;

8)	“operators” ir fiziska vai juridiska persona, kam ir faktiska vara attiecībā uz to ražojumu un iekārtu tehnisko darbību, uz kuriem attiecas šī regula; noteiktos, konkrētos gadījumos dalībvalsts var nozīmēt īpašnieku kā personu, kas atbild par operatora pienākumu pildīšanu;

9)	“lietojums” ir fluorētu siltumnīcefekta gāzu izmantošana ražojumu un iekārtu ražošanā, tehniskajā apkopē vai apkalpē, tostarp atkārtotā uzpildīšanā, vai citos procesos, kas minēti šajā regulā;

10)	“laist tirgū” nozīmē piegādāt vai darīt pieejamu citai personai Savienībā pirmo reizi, par maksu vai bez maksas, vai ražotāja gadījumā – lietot savām vajadzībām, un ietver muitas preču izlaišanu brīvā apgrozībā Savienībā;

11)

“hermētiski noslēgta iekārta” ir iekārta, kurā visas fluorētu siltumnīcefekta gāzi saturošās sastāvdaļas ir noslēgtas, tās metinot, cietlodējot vai veidojot līdzīgu pastāvīgu savienojumu, kas var ietvert pārsegtus vārstus vai pārsegtas pieslēgvietas, kurās iespējams veikt pienācīgu remontu vai likvidēšanu, un kuru pārbaudītā noplūdes vērtība zem spiediena, kas sastāda vismaz ceturto daļu no maksimāli pieļaujamā spiediena, ir mazāka par 3 gramiem gadā;

12)	“tvertne” ir ražojums, kas paredzēts galvenokārt, lai pārvadātu vai glabātu fluorētas siltumnīcefekta gāzes;

13)	“atkārtoti neuzpildāma tvertne” ir tvertne, kuru nevar atkārtoti uzpildīt, to nepielāgojot šim nolūkam, vai kas ir laista tirgū, neparedzot tās nodošanu atpakaļ atkārtotai uzpildīšanai;

14)	“rekuperācija” ir to fluorēto siltumnīcefekta gāzu savākšana un glabāšana, kas iegūtas no ražojumiem, tostarp tvertnēm, un iekārtām tehniskās apkopes vai apkalpes laikā vai pirms ražojumu vai iekārtu likvidēšanas;

15)	“otrreizēja pārstrāde” ir rekuperētas fluorētas siltumnīcefekta gāzes atkārtota izmantošana pēc vienkārša attīrīšanas procesa;

16)	“reģenerācija” ir rekuperētas fluorētas siltumnīcefekta gāzes atkārtota pārstrāde, lai panāktu atbilstību darbības rādītājiem, kas līdzvērtīgi nelietotas vielas darbības rādītājiem, ņemot vērā tās paredzēto lietojumu;

17)	“iznīcināšana” ir process, kurā fluorētu siltumnīcefekta gāzi vai tās lielāko daļu neatgriezeniski pārveido vai sadala vienā vai vairākās noturīgās vielās, kas nav fluorētas siltumnīcefekta gāzes;

18)	“demontāža” ir tāda ražojuma vai iekārtas detaļas, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, galīgā slēgšana un izņemšana no ekspluatācijas vai lietošanas;

19)	“remonts” ir tādu ražojumu vai iekārtu, kuras satur, vai kuru darbība ir atkarīga no fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, ietverot sastāvdaļu, kas satur vai kam ir paredzēts saturēt šādas gāzes, un kuras ir bojātas vai ar noplūdi, atjaunošana;

20)

“uzstādīšana” ir divu vai vairāku iekārtas vai kontūru detaļu, kas satur vai kam ir paredzēts saturēt fluorētas siltumnīcefekta gāzes, savienošana ar mērķi samontēt sistēmu tās turpmākās ekspluatācijas vietā, savienojot sistēmas gāzes cauruļvadus, lai izveidotu noslēgtu kontūru neatkarīgi no vajadzības sistēmu pēc montāžas uzpildīt;

21)

“tehniskā apkope vai apkalpe” ir visas darbības, izņemot rekuperāciju saskaņā ar šīs regulas 8. pantu un noplūdes pārbaudes saskaņā ar šīs regulas 4. pantu un 10. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kas izraisa tādu kontūru atvēršanu, kuras satur vai kurām ir paredzēts saturēt fluorētas siltumnīcefekta gāzes, jo īpaši fluorētu siltumnīcefekta gāzu iepildīšana sistēmā, kontūra vai iekārtas vienas vai vairāku detaļu demontāža, kontūra vai iekārtas vienas vai vairāku detaļu atkārtota montāža, kā arī noplūžu remonts;

22)	“nelietota viela” ir viela, kas iepriekš nav lietota;

23)	“stacionārs” ir tāds, kas parasti netiek pārvietots darbības laikā un ietver pārvietojamas telpu gaisa kondicionēšanas ierīces;

24)	“mobils” ir tāds, kas parasti tiek pārvietots darbības laikā;

25)	“vienkomponenta putas” ir putu sastāvs, kas atrodas vienā aerosola izsmidzinātājā neizreaģējušā vai daļēji izreaģējušā šķidrā veidā un kas izplešas un sacietē, kad nokļūst ārpus izsmidzinātāja;

26)	“kravas automobilis ar dzesēšanas iekārtu” ir transportlīdzeklis, kura masa ir lielāka par 3,5 tonnām un kas konstruēts un ražots galvenokārt preču pārvadāšanai, un kas ir aprīkots ar dzesēšanas vienību;

27)	“piekabe ar dzesēšanas iekārtu” ir transportlīdzeklis, kas konstruēts un ražots tā, lai to piestiprinātu kravas automobilim vai traktoram, galvenokārt preču pārvadāšanai, un kas ir aprīkots ar dzesēšanas vienību;

28)	“tehniskais aerosols” ir aerosola izsmidzinātājs, ko izmanto ražojumu un iekārtu tehniskajā apkopē, remontā, tīrīšanā, pārbaudē, dezinsekcijā un ražošanā, iekārtu uzstādīšanā un citos nolūkos;

29)	“noplūdes konstatēšanas sistēma” ir kalibrēta mehāniska, elektriska vai elektroniska ierīce fluorētu siltumnīcefekta gāzu noplūdes konstatēšanai, kas, šādu noplūdi konstatējot, par to paziņo operatoram;

30)

“uzņēmums” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas:

a)	ražo, lieto, rekuperē, savāc, pārstrādā, reģenerē vai iznīcina fluorētas siltumnīcefekta gāzes;

b)	importē vai eksportē fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai ražojumus un iekārtas, kas satur tādas gāzes;

c)	laiž tirgū fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai ražojumus un iekārtas, kas satur šādas gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no šādām gāzēm;

d)	uzstāda, apkalpo, tehniski apkopj, remontē, pārbauda attiecībā uz noplūdēm vai demontē iekārtas, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no fluorētām siltumnīcefekta gāzēm;

e)	ir iekārtas, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, operators;

f)	ražo, importē, eksportē, laiž tirgū vai iznīcina gāzes, kas uzskaitītas II pielikumā;

g)	laiž tirgū ražojumus vai iekārtas, kas satur gāzes, kuras uzskaitītas II pielikumā;

31)	“izejviela” ir jebkura fluorēta siltumnīcefekta gāze vai viela, kas uzskaitīta II pielikumā, kura ķīmiski pārveidojas procesā, kā rezultātā tā pilnībā maina savu sākotnējo sastāvu, un kuras emisijas ir nenozīmīgas;

32)	“komerciāls lietojums” ir tāds, kas lietots ražojumu glabāšanai, izvietošanai vitrīnā vai izplatīšanai, pārdošanai galalietotājiem, mazumtirdzniecībā un ēdināšanas pakalpojumos;

33)	“ugunsaizsardzības iekārtas” ir iekārtas un sistēmas, ko izmanto ugunsdrošības vai ugunsdzēsības aprīkojumā un kas ietver ugunsdzēsības aparātus;

34)	“organiskais Renkina cikls” ir cikls, kas satur kondensētu fluorētu siltumnīcefekta gāzi un kas pārveido no siltuma avota cēlušos siltumu enerģijā elektroenerģijas vai mehāniskās enerģijas ražošanai;

35)	“militārās iekārtas” ir ieroči, munīcija un militārais aprīkojums, kas īpaši paredzēts militāriem nolūkiem un kas vajadzīgas dalībvalstu drošības pamatinterešu aizsardzībai;

36)

“elektrības sadales iekārtas” ir komutācijas iekārtas atsevišķi un kopā ar saistītajām vadības, mērīšanas, aizsardzības un regulēšanas ierīcēm un šādu iekārtu un ierīču agregāti ar saistītajiem savstarpējiem savienojumiem, piederumiem, apvalkiem un balsta konstrukcijām, kas paredzētas izmantošanai saistībā ar elektroenerģijas ražošanu, pārvadi, sadali un transformēšanu;

37)

“kompleksas centralizētas dzesēšanas sistēmas” ir sistēmas, kas aprīkotas ar diviem vai vairākiem kompresoriem, kuri tiek ekspluatēti paralēli un kuri ir savienotas ar vienu vai vairākiem kopīgiem kondensatoriem un vairākām dzesēšanas ierīcēm, piemēram, vitrīnām, dzesēšanas kamerām, saldētājkamerām vai atdzesētām noliktavas telpām;

38)

“kaskādes sistēmu primārais dzesēšanas kontūrs” ir primārais kontūrs netiešās vidējas temperatūras sistēmās, kurās divu vai vairāku atsevišķu dzesēšanas kontūru kombinācija ir savienota virknē tādā veidā, ka primārā sistēma absorbē kondensatora siltumu no sekundārās sistēmas vidējās temperatūras nodrošināšanai;

39)	“dalītas gaisa kondicionēšanas sistēmas ar vienu iekštelpu bloku” ir telpas gaisa kondicionēšanas sistēmas, kuras sastāv no viena āra bloka un viena iekštelpu bloka, ko savieno cauruļvads, pa kuru plūst aukstumaģents, un kuras nepieciešams uzstādīt izmantošanas vietā.

II NODAĻA

LOKALIZĀCIJA

3. pants

Fluorētu siltumnīcefekta gāzu emisiju novēršana

1. Ir aizliegts apzināti atmosfērā izlaist fluorētas siltumnīcefekta gāzes, ja izlaišana nav tehniski vajadzīga paredzētajam lietojumam.

2. Fluorētas siltumnīcefekta gāzes saturošo iekārtu operatori veic piesardzības pasākumus, lai nepieļautu minēto gāzu nejaušu izlaišanu (“noplūde”). Tie veic visus tehniski un ekonomiski iespējamos pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu fluorētu siltumnīcefekta gāzu noplūdes.

3. Ja ir konstatēta fluorētu siltumnīcefekta gāzu noplūde, operatori nodrošina, ka iekārta tiek saremontēta bez nepamatotas kavēšanās.

Ja uz iekārtām attiecas noplūdes pārbaudes prasība saskaņā ar 4. panta 1. punktu un ir pabeigts iekārtas noplūdes remonts, operatori nodrošina, ka iekārtu viena mēneša laikā pēc remonta pārbauda sertificētas fiziskas personas, lai pārliecinātos, vai remonts ir bijis efektīvs.

4. Fiziskas personas, kas veic uzdevumus, kuri minēti 10. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā, ir sertificētas saskaņā ar 10. panta 4. un 7. punktu un veic piesardzības pasākumus, lai nepieļautu fluorētu siltumnīcefekta gāzu noplūdi.

Uzņēmumi, kas veic 4. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā uzskaitīto iekārtu uzstādīšanu, apkalpi, tehnisko apkopi, remontu vai demontāžu, ir sertificēti saskaņā ar 10. panta 6. un 7. punktu un veic piesardzības pasākumus, lai nepieļautu fluorētu siltumnīcefekta gāzu noplūdi.

4. pants

Noplūdes pārbaudes

1. To iekārtu operatori, kuras satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kuru daudzums ir 5 tonnas CO2 ekvivalenta vai vairāk un kuras nav putu sastāvā, nodrošina, ka iekārtām tiek veikta noplūdes pārbaude.

Hermētiski noslēgtām iekārtām, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes daudzumā mazāk par 10 tonnām CO2 ekvivalenta, neveic noplūdes pārbaudes saskaņā ar šo pantu, ar noteikumu, ka iekārtas ir marķētas kā hermētiski noslēgtas.

Elektrības sadales iekārtām neveic noplūdes pārbaudes saskaņā ar šo pantu, ar noteikumu, ka tās atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

a)	to pārbaudītā noplūdes vērtība ir mazāka par 0,1 % gadā, kā to ražotājs ir norādījis tehniskajā specifikācijā un attiecīgi uz marķējuma;

b)	tās ir aprīkotas ar spiediena vai blīvuma mērīšanas ierīci; vai

c)	tās satur mazāk par 6 kg fluorētu siltumnīcefekta gāzu.

2. Šā panta 1. punktu piemēro šādu fluorētas siltumnīcefekta gāzes saturošo iekārtu operatoriem:

a)	stacionāras dzesēšanas iekārtas;

b)	stacionāras gaisa kondicionēšanas iekārtas;

c)	stacionāri siltumsūkņi;

d)	stacionāras ugunsaizsardzības iekārtas;

e)	dzesēšanas vienības ar dzesēšanas iekārtu aprīkotos kravas automobiļos un piekabēs;

f)	elektrības sadales iekārtas;

g)	organiskais Renkina cikls.

Attiecībā uz pirmās daļas a) līdz e) apakšpunktā minētajām iekārtām pārbaudes veic fiziskas personas, kas ir sertificētas saskaņā ar 10. pantā paredzētajiem noteikumiem.

Atkāpjoties no 1. punkta pirmās daļas, līdz 2016. gada 31. decembrim iekārtām, kas satur mazāk par 3 kg fluorētu siltumnīcefekta gāzu, vai hermētiski noslēgtām iekārtām, kas ir attiecīgi marķētas un kas satur mazāk par 6 kg fluorētu siltumnīcefekta gāzu, nepiemēro noplūdes pārbaudes.

3. Noplūdes pārbaudes saskaņā ar 1. punktu veic, ievērojot šādu biežumu:

a)	iekārtām, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kuru daudzums ir 5 tonnas CO2 ekvivalenta vai vairāk, bet mazāks par 50 tonnām CO2 ekvivalenta – vismaz ik 12 mēnešus vai, ja ir ierīkota noplūdes konstatēšanas sistēma, vismaz ik 24 mēnešus;

b)	iekārtām, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kuru daudzums ir 50 tonnas CO2 ekvivalenta vai vairāk, bet mazāks par 500 tonnām CO2 ekvivalenta – vismaz ik sešus mēnešus vai, ja ir ierīkota noplūdes konstatēšanas sistēma, vismaz ik 12 mēnešus;

c)	iekārtām, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kuru daudzums ir 500 tonnas CO2 ekvivalenta vai vairāk – vismaz ik trīs mēnešus vai, ja ir ierīkota noplūdes konstatēšanas sistēma, vismaz ik sešus mēnešus.

4. Šā panta 1. punkta pienākumus 2. punkta d) apakšpunktā minētajām ugunsaizsardzības iekārtām uzskata par izpildītiem ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi divi nosacījumi:

a)	pastāvošais pārbaudes režīms atbilst ISO 14520 vai EN 15004 standartam; un

b)	ugunsaizsardzības iekārtas tiek pārbaudītas tik bieži, kā tas prasīts saskaņā ar 3. punktu.

5. Komisija ar īstenošanas aktiem precizē prasības attiecībā uz noplūdes pārbaudēm, kas saskaņā ar šā panta 1. punktu jāveic katram iekārtu veidam, kurš norādīts minētajā punktā; nosaka tās iekārtu daļas, kurās visticamāk varētu rasties noplūdes, un atceļ tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar 3. panta 7. punktu Regulā (EK) Nr. 842/2006. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. pantā.

5. pants

Noplūdes konstatēšanas sistēmas

1. To iekārtu operatori, kuras uzskaitītas 4. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā un kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kuru daudzums ir 500 tonnas CO2 ekvivalenta vai vairāk, nodrošina, ka iekārtas ir aprīkotas ar noplūdes konstatēšanas sistēmu, kas brīdina operatoru vai apkalpojošo uzņēmumu par katru noplūdi.

2. To iekārtu operatori, kuras uzskaitītas 4. panta 2. punkta f) un g) apakšpunktā un kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kuru daudzums ir 500 tonnas CO2 ekvivalenta vai vairāk, un kas uzstādītas no 2017. gada 1. janvāra, nodrošina, ka šādas iekārtas ir aprīkotas ar noplūdes konstatēšanas sistēmu, kas brīdina operatoru vai apkalpojošo uzņēmumu par katru noplūdi.

3. To iekārtu operatori, kuras uzskaitītas 4. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā un g) apakšpunktā un uz kurām attiecas šā panta 1. vai 2. punkts, nodrošina, ka noplūdes konstatēšanas sistēmas tiek pārbaudītas vismaz reizi 12 mēnešos, lai nodrošinātu to pareizu darbību.

4. To iekārtu operatori, kuras uzskaitītas 4. panta 2. punkta f) apakšpunktā un uz kurām attiecas šā panta 2. punkts, nodrošina, ka noplūdes konstatēšanas sistēmas tiek pārbaudītas vismaz reizi 6 gados, lai nodrošinātu to pareizu darbību.

6. pants

Uzskaite

1. To iekārtu operatori, uz kurām attiecas noplūdes pārbaudes prasība saskaņā ar 4. panta 1. punktu, par katru šādu iekārtu ievieš un saglabā datus, kuros norāda šādu informāciju:

a)	uzstādīšanā pievienoto fluorēto siltumnīcefekta gāzu daudzums un veids;

b)	to fluorēto siltumnīcefekta gāzu daudzumi, kas pievienoti uzstādīšanas, tehniskās apkopes vai apkalpes laikā, vai radušies noplūdes rezultātā;

c)	vai uzstādīšanā pievienoto fluorēto siltumnīcefekta gāzu daudzumi ir pārstrādāti vai reģenerēti, tostarp pārstrādes vai reģenerācijas uzņēmuma nosaukums un adrese un, ja nepieciešams, sertifikācijas numurs;

d)	rekuperēto fluorēto siltumnīcefekta gāzu daudzums;

e)	tā uzņēmuma identifikācija, kas iekārtu uzstādīja, apkalpoja, tehniski apkopa un attiecīgā gadījumā to remontēja vai demontēja, tostarp attiecīgā gadījumā tā sertifikāta numurs;

f)	saskaņā ar 4. panta 1. līdz 3. punktu veikto pārbaužu datumi un rezultāti;

g)	ja iekārta ir demontēta, pasākumi, kas veikti, lai rekuperētu un likvidētu fluorētās siltumnīcefekta gāzes.

2. Ja vien 1. punktā minētie dati netiek glabāti datubāzē, ko izveidojušas dalībvalstu kompetentās iestādes, piemēro šādus nosacījumus:

a)	1. punktā minētie operatori veic minētajā punktā paredzēto uzskaiti vismaz piecus gadus;

b)	uzņēmumi, kas operatoru vajadzībām īsteno 1. punkta e) apakšpunktā minētās darbības, 1. punktā minēto datu kopijas saglabā vismaz piecus gadus.

Šā panta 1. punktā minētos datus pēc pieprasījuma dara pieejamus vai nu attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei, vai nu Komisijai. Tiktāl, ciktāl šādi dati satur vides informāciju, attiecīgi piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK (18) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1367/2006 (19).

3. Šīs regulas 11. panta 4. punkta nolūkos uzņēmumi, kas piegādā fluorētas siltumnīcefekta gāzes, izveido attiecīgās informācijas uzskaiti par fluorētu siltumnīcefekta gāzu pircējiem, tostarp šādas ziņas:

a)	pircēju sertifikāta numurus; un

b)	attiecīgie iepirkto fluorēto siltumnīcefekta gāzu daudzumi.

Uzņēmumi, kas piegādā fluorētas siltumnīcefekta gāzes, uztur minēto uzskaiti vismaz piecus gadus.

Uzņēmumi, kas piegādā fluorētas siltumnīcefekta gāzes, šādus datus pēc pieprasījuma dara pieejamus vai nu attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei, vai nu Komisijai. Tiktāl, ciktāl šie dati satur vides informāciju, attiecīgi piemēro Direktīvu 2003/4/EK vai Regulu (EK) Nr. 1367/2006.

4. Komisija ar īstenošanas aktu var noteikt šā panta 1. un 3. punktā minēto datu formātu un precizēt, kā tie būtu jānosaka un jāatjaunina. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. pantā.

7. pants

Ar ražošanu saistītas fluorētu siltumnīcefekta gāzu emisijas

1. Fluorētu savienojumu ražotāji veic visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai pēc iespējas ierobežotu fluorētu siltumnīcefekta gāzu emisijas:

a)	ražošanas;

b)	transportēšanas; un

c)	glabāšanas laikā.

Šo pantu piemēro arī tad, ja fluorētas siltumnīcefekta gāzes rodas kā blakusprodukts.

2. Neskarot 11. panta 1. punktu, ir aizliegts laist tirgū fluorētas siltumnīcefekta gāzes un gāzes, kas uzskaitītas II pielikumā, ja vien attiecīgos gadījumos ražotāji vai importētāji šādas tirgū laišanas brīdī, nesniedz pierādījumus tam, ka trifluormetāns, kas radies kā blakusprodukts ražošanas procesa laikā, tostarp to ražošanai nepieciešamo izejvielu ražošanas procesa laikā, tiek iznīcināts vai rekuperēts turpmākas izmantošanas nolūkā atbilstīgi labākajām pieejamām tehnikām.

Šo prasību piemēro no 2015. gada 11. jūnija.

8. pants

Rekuperācija

1. To stacionāro iekārtu operatori vai dzesēšanas vienību kravas automobiļos un piekabēs, kas aprīkotas ar dzesēšanas iekārtām, kuras satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kas nav putu sastāvā, operatori nodrošina, ka šādu gāzu rekuperāciju veic fiziskas personas, kurām ir 10. pantā paredzētie attiecīgie sertifikāti, lai minētās gāzes tiek pārstrādātas, reģenerētas vai iznīcinātas.

Šis pienākums attiecas uz visu šādu iekārtu operatoriem:

a)	stacionāru saldēšanas, gaisa kondicionēšanas un siltumsūkņu iekārtu dzesēšanas kontūri;

b)	dzesēšanas vienību kravas automobiļos un piekabēs, kas aprīkotas ar dzesēšanas iekārtām, dzesēšanas kontūri;

c)	stacionāras iekārtas, kurās ir šķīdinātāji, kuru pamatā ir fluorētas siltumnīcefekta gāzes;

d)	stacionāras ugunsaizsardzības iekārtas;

e)	stacionāras elektrības sadales iekārtas.

2. Uzņēmums, kas izmanto fluorētas siltumnīcefekta gāzes tvertni tieši pirms tās likvidēšanas, rūpējas, lai jebkādi gāzu atlikumi tiktu rekuperēti, tādējādi nodrošinot šo gāzu pārstrādi, reģenerāciju vai iznīcināšanu.

3. To ražojumu un iekārtu, tostarp mobilo iekārtu, operatori, kuras nav uzskaitītas 1. punktā un kuras satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, rūpējas – tiktāl, ciktāl tas ir tehniski izdarāms un nerada nesamērīgas izmaksas – lai pienācīgi kvalificētas fiziskas personas rekuperētu gāzes, tādējādi nodrošinot šo gāzu pārstrādi, reģenerāciju vai iznīcināšanu, vai rūpējas par to iznīcināšanu bez iepriekšējas rekuperācijas.

Fluorētu siltumnīcefekta gāzu rekuperāciju no autotransporta līdzekļu gaisa kondicionēšanas iekārtām, kas neietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/40/EK (20) darbības jomā, veic pienācīgi kvalificētas fiziskas personas.

Attiecībā uz fluorētu siltumnīcefekta gāzu rekuperāciju no mehānisko transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas iekārtām, kas ietilpst Direktīvas 2006/40/EK darbības jomā, vienīgi fiziskas personas, kam ir vismaz apmācības apliecība saskaņā ar 10. panta 2. punktu, uzskata par pietiekami kvalificētām.

9. pants

Ražotāju atbildības shēmas

Neskarot spēkā esošos Savienības tiesību aktus, dalībvalstis sekmē ražotāju atbildības shēmu izstrādi saistībā ar fluorētu siltumnīcefekta gāzu rekuperāciju un to pārstrādi, reģenerāciju vai iznīcināšanu.

Dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju par darbībām, kas veiktas saskaņā ar pirmo daļu.

10. pants

Apmācība un sertifikācija

1. Dalībvalstis, pamatojoties uz 5. punktā minētajām minimālajām prasībām, izveido vai pielāgo sertifikācijas programmas, tostarp izvērtēšanas procesus. Dalībvalstis nodrošina, lai apmācības būtu pieejamas fiziskām personām, kas veic šādus uzdevumus:

a)	4. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā uzskaitīto iekārtu uzstādīšanu, apkalpi, tehnisko apkopi, remontu vai demontāžu;

b)	4. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā uzskaitīto iekārtu noplūdes pārbaudes, kā paredzēts 4. panta 1. punktā;

c)	fluorētu siltumnīcefekta gāzu rekuperāciju, kā noteikts 8. panta 1. punktā.

2. Dalībvalstis nodrošina, lai fiziskām personām, kas rekuperē fluorētas siltumnīcefekta gāzes no mehānisko transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas iekārtām, kas ietilpst Direktīvas 2006/40/EK darbības jomā, būtu pieejamas apmācības programmas, pamatojoties uz 5. punktā minētajām minimālajām prasībām.

3. Šā panta 1. un 2. punktā paredzētās sertifikācijas programmas un apmācības aptver šādas jomas:

a)	piemērojamie noteikumi un tehniskie standarti;

b)	emisiju novēršana;

c)	fluorētu siltumnīcefekta gāzu rekuperācija;

d)	droša rīkošanās ar iekārtu atbilstoši sertifikātā norādītajam veidam un izmēriem;

e)	informācija par attiecīgām tehnoloģijām, lai aizstātu vai samazinātu fluorētu siltumnīcefekta gāzu lietošanu, un to droša izmantošana.

4. Uz sertifikātiem saskaņā ar sertifikācijas programmām, kas paredzētas 1. punktā, attiecas nosacījums, ka pieteikuma iesniedzējs ir sekmīgi pabeidzis izvērtēšanas procesu, kas izveidots saskaņā ar 1., 3. un 5. punktu.

5. Minimālās prasības attiecībā uz sertifikācijas programmām ir tās, kas ir noteiktas Regulās (EK) Nr. 303/2008 līdz (EK) Nr. 306/2008 un saskaņā ar 12. punktu. Minimālās prasības attiecībā uz apmācības apliecībām ir tās, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 307/2008 un saskaņā ar 12. punktu. Minētajās minimālajās prasībās attiecībā uz katru 1. un 2. punktā minēto iekārtu veidu nosaka nepieciešamās praktiskās iemaņas un teorētiskās zināšanas, vajadzības gadījumā diferencējot dažādās aptveramās darbības, kā arī nosacījumus sertifikātu un apmācības apliecību savstarpējai atzīšanai.

6. Dalībvalstis, pamatojoties uz 5. punktā minētajām minimālajām prasībām, izveido vai pielāgo sertifikācijas programmas uzņēmumiem, kas veic 4. panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā uzskaitīto iekārtu uzstādīšanu, apkalpi, tehnisko apkopi, remontu vai demontāžu citu personu vajadzībām.

7. Pašreizējie sertifikāti un apmācības apliecības, kas izdotas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 842/2006, paliek spēkā saskaņā ar nosacījumiem, ar kādiem tos sākotnēji izdeva.

8. Dalībvalstis nodrošina, lai visām fiziskām personām, kam ir 1. un 7. punktā paredzēto sertifikācijas programmu sertifikāti, būtu piekļuve informācijai par katru no zemāk minētajiem:

a)	3. punkta e) apakšpunktā minētajām tehnoloģijām; un

b)	spēkā esošajām normatīvajām prasībām attiecībā uz darbu ar iekārtām, kuras satur fluorētām siltumnīcefekta gāzēm alternatīvus aukstumaģentus.

9. Dalībvalstis nodrošina, lai apmācība būtu pieejama tām fiziskajām personām, kuras vēlas atjaunināt savas zināšanas saistībā ar 3. punktā minētajiem jautājumiem.

10. Līdz 2017. gada 1. janvārim dalībvalstis paziņo Komisijai par sertifikācijas un apmācības programmām.

Dalībvalstis atzīst sertifikātus un apmācības apliecības, kas izdotas citā dalībvalstī saskaņā ar šo pantu. Tās neierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību vai brīvību veikt uzņēmējdarbību, ja sertifikāts ticis izdots citā dalībvalstī.

11. Uzņēmums, kas uztic kādu 1. punktā minētu uzdevumu citam uzņēmumam, īsteno pienācīgus pasākumus, lai pārliecinātos, ka šim citam uzņēmumam ir vajadzīgie sertifikāti saskaņā ar šo pantu prasīto uzdevumu veikšanai.

12. Ja, piemērojot šo pantu, izrādās, ka ir nepieciešams paredzēt saskaņotāku pieeju apmācībai un sertifikācijai, Komisija ar īstenošanas aktiem pielāgo un atjaunina minimālās prasības attiecībā uz iemaņām un zināšanām, kas ir jāaptver; precizē sertifikācijas vai atestācijas kārtību un ar savstarpēju atzīšanu saistītos nosacījumus, un atceļ tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar 5. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 842/2006. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. pantā. Īstenojot šajā punktā piešķirtās pilnvaras, Komisija ņem vērā attiecīgās spēkā esošās kvalifikācijas vai sertifikācijas sistēmas.

13. Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt šā panta 10. punktā minētā paziņojuma formātu un var atcelt tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar 5. panta 5. punktu Regulā (EK) Nr. 842/2006. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. pantā.

14. Ja šā panta prasības saistībā ar sertifikācijas un apmācības noteikumiem uzliktu kādai dalībvalstij nesamērīgu slogu sakarā ar tās iedzīvotāju nelielo skaitu un attiecīgi pieprasījuma trūkumu pēc šādas apmācības un sertifikācijas, atbilstību var nodrošināt, atzīstot citās dalībvalstīs izdotus sertifikātus.

Dalībvalstis, kas piemēro šo punktu, informē Komisiju, kura informē citas dalībvalstis.

15. Nekas šajā pantā neattur dalībvalstis turpmāk izveidot sertifikācijas un apmācības programmas attiecībā uz citām iekārtām, kas nav 1. punktā minētās iekārtas.

III NODAĻA

LAIŠANA TIRGŪ UN LIETOŠANAS KONTROLE

11. pants

Ierobežojumi laišanai tirgū

1. Regulas III pielikumā uzskaitīto ražojumu un iekārtu laišanu tirgū, izņemot militārās iekārtas, aizliedz no minētajā pielikumā norādītā datuma, attiecīgā gadījumā šķirojot pēc tajos esošās fluorētās siltumnīcefekta gāzes veida vai globālās sasilšanas potenciāla.

2. Šā panta 1. punktā noteikto aizliegumu nepiemēro iekārtām, par kurām ekodizaina prasībās, kas pieņemtas saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK, ir noteikts, ka – lielākas energoefektivitātes dēļ to darbības laikā – šo iekārtu aprites cikla CO2 ekvivalenta emisijas būtu zemākas par tādu līdzvērtīgu iekārtu emisijām, kas atbilst attiecīgajām ekodizaina prasībām un nesatur fluorogļūdeņražus.

3. Pēc dalībvalsts kompetentas iestādes pamatota lūguma un ņemot vērā šīs regulas mērķus, Komisija, izņēmuma kārtā ar īstenošanas aktiem, līdz četriem gadiem var piešķirt izņēmumu, atļaujot laist tirgū III pielikumā uzskaitītos ražojumus un iekārtas, kuras satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība no tām ir atkarīga, ja ir pierādīts, ka:

a)	kādam īpašam ražojumam vai iekārtai, vai īpašai ražojumu vai iekārtu kategorijai alternatīvas nav pieejamas vai nav izmantojamas tehnisku vai drošības apsvērumu dēļ; vai

b)	tehniski iespējamu un drošu alternatīvu izmantošana radītu nesamērīgas izmaksas.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. pantā.

4. Lai veiktu tādu iekārtu uzstādīšanu, apkalpi, tehnisko apkopi vai remontu, kuras satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no minētajām gāzēm un kam saskaņā ar īstenotu 10. pantu tiek prasīta sertifikācija vai apliecība, fluorētas siltumnīcefekta gāzes var pārdot un pirkt tikai uzņēmumi, kuriem ir attiecīgie sertifikāti vai apliecības saskaņā ar 10. pantu, vai uzņēmumi, kuri nodarbina personas, kurām ir sertifikāts vai apmācības apliecība saskaņā ar 10. panta 2. un 5. punktu. Šis punkts neliedz uzņēmumiem, kam nav sertifikāta un kas neveic šā punkta pirmajā teikumā minētās darbības, vākt, transportēt vai piegādāt fluorētas siltumnīcefekta gāzes.

5. Nehermētiski noslēgtas iekārtas, kuras uzpildītas ar fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, galalietotājam pārdod tikai tad, ja ir sniegts pierādījums, ka uzstādīšanu veiks uzņēmums, kas ir sertificēts saskaņā ar 10. pantu.

6. Komisija, balstoties uz dalībvalstu sniegtiem datiem, apkopo informāciju par dalībvalstu kodeksiem, standartiem vai tiesību aktiem, kas attiecas uz aizstājējtehnoloģijām, kuras dzesēšanas, gaisa kondicionēšanas un siltumsūkņu iekārtās un putās izmanto fluorētu siltumnīcefekta gāzu alternatīvas.

Komisija līdz 2017. gada 1. janvārim publicē kopsavilkuma ziņojumu par saskaņā ar pirmo daļu apkopoto informāciju.

12. pants

Marķējums un informācija par ražojumiem un iekārtām

1. Ražojumus un iekārtas, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, nedrīkst laist tirgū bez marķējuma. Tas attiecas tikai uz:

a)	dzesēšanas iekārtām;

b)	gaisa kondicionēšanas iekārtām;

c)	siltumsūkņiem;

d)	ugunsaizsardzības iekārtām;

e)	elektrības sadales iekārtām;

f)	aerosola izsmidzinātājiem, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, izņemot dozētos inhalatorus farmaceitisko sastāvdaļu piegādei;

g)	visām fluorētu siltumnīcefekta gāzu tvertnēm;

h)	šķīdinātājiem, kuru pamatā ir fluorētas siltumnīcefekta gāzes;

i)	organiskajiem Renkina cikliem.

2. Ražojumus vai iekārtas, uz ko attiecas izņēmums saskaņā ar 11. panta 3. punktu, attiecīgi marķē un ietver atzīmi, ka minētos ražojumus vai iekārtas drīkst izmantot tikai tādam nolūkam, kādam izņēmums tika piešķirts saskaņā ar minēto pantu.

3. Marķējumā, kas paredzēts saskaņā ar 1. punktu, norāda šādu informāciju:

a)	atzīmi, ka ražojums vai iekārta satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai ka to darbība ir no šādām gāzēm atkarīga;

b)	attiecīgo fluorētu siltumnīcefekta gāzu nozarē pieņemtu apzīmējumu, vai, ja šāds apzīmējums nav pieejams, – ķīmisko nosaukumu;

c)	no 2017. gada 1. janvāra – ražojumā vai iekārtā esošo fluorēto siltumnīcefekta gāzu daudzumu vai fluorēto siltumnīcefekta gāzu daudzumu, kuram iekārta ir paredzēta, kas izteikts ar masu un CO2 ekvivalentu, un minēto gāzu globālās sasilšanas potenciālu.

Attiecīgos gadījumos marķējumā, kas paredzēts saskaņā ar 1. punktu, norāda šādu informāciju:

a)	atzīmi, ka fluorētās siltumnīcefekta gāzes atrodas hermētiski noslēgtā iekārtā;

b)	atzīmi, ka elektrības sadales iekārtai pārbaudītā noplūdes vērtība ir mazāka par 0,1 % gadā, kā to ražotājs ir norādījis tehniskajās specifikācijās.

4. Marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams un atrodas vai nu:

a)	blakus ventiļiem fluorēto siltumnīcefekta gāzu uzpildīšanai vai rekuperācijai; vai

b)	uz tās ražojuma vai iekārtas daļas, kas satur fluorētu siltumnīcefekta gāzi.

Marķējums ir tās dalībvalsts oficiālajās valodās, kurā tas tiek laists tirgū.

5. Putas un iepriekš sajauktu poliolu, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, nelaiž tirgū, ja fluorētas siltumnīcefekta gāzes nav identificētas marķējumā, kurā norādīts nozarē pieņemts apzīmējums, vai, ja šāds apzīmējums nav pieejams, – ķīmiskais nosaukums. Marķējumā skaidri norāda, ka putas vai iepriekš sajaukts poliols satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes.

Putuplākšņu gadījumā šī informācija ir skaidri un neizdzēšami norādīta uz plāksnēm.

6. Reģenerētas vai pārstrādātas fluorētas siltumnīcefekta gāzes marķē ar norādi par to, ka tajās esošā viela ir reģenerēta vai pārstrādāta, informāciju par partijas numuru un reģenerācijas vai pārstrādes uzņēmuma nosaukumu un adresi.

7. Fluorētas siltumnīcefekta gāzes, ko laiž tirgū iznīcināšanai, marķē ar norādi, ka tvertnes saturs ir paredzēts tikai iznīcināšanai.

8. Fluorētas siltumnīcefekta gāzes, ko laiž tirgū tiešajam eksportam, marķē ar norādi, ka tvertnes saturu var izmantot tikai tiešajam eksportam.

9. Fluorētas siltumnīcefekta gāzes, ko laiž tirgū, lai izmantotu militārās iekārtās, marķē ar norādi, ka tvertnes saturu drīkst izmantot tikai minētajam nolūkam.

10. Fluorētas siltumnīcefekta gāzes, ko laiž tirgū pusvadītāju materiālu kodināšanai vai ķimikāliju tvaika nogulšņu kameru tīrīšanai pusvadītāju ražošanas nozarē, marķē ar norādi, ka tvertnes saturu drīkst izmantot tikai minētajam nolūkam.

11. Fluorētas siltumnīcefekta gāzes, ko laiž tirgū kā izejvielas, marķē ar norādi, ka tvertnes saturu var izmantot tikai kā izejvielas.

12. Fluorētas siltumnīcefekta gāzes, ko laiž tirgū, lai ražotu dozētos inhalatorus farmaceitisko sastāvdaļu piegādei, marķē ar norādi, ka tvertnes saturu drīkst izmantot tikai minētajam nolūkam.

13. Informāciju, kas minēta šā panta 3. un 5. punktā, iekļauj attiecīgo ražojumu un iekārtu lietošanas rokasgrāmatās.

Tādu ražojumu un iekārtu gadījumā, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir 150 vai lielāks, šo informāciju arī ietver reklamēšanai izmantotajā aprakstā.

14. Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt 1. un 4. līdz 12. punktā minētā marķējuma formātu un var atcelt tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar 7. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 842/2006. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. pantā.

15. Komisija saskaņā ar 22. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza marķēšanas prasības, kas izklāstītas 4. līdz 12. punktā, ja tas ir lietderīgi, ņemot vērā komerciālu vai tehnikas attīstību.

13. pants

Lietošanas kontrole

1. Sēra heksafluorīda izmantošana magnija spiedienliešanā un magnija spiedienliešanas sakausējumu otrreizējā pārstrādē ir aizliegta.

Iekārtām, kurās izmantotā sēra heksafluorīda daudzums ir mazāks par 850 kg gadā, attiecībā uz magnija spiedienliešanu un magnija spiedienliešanas sakausējumu otrreizējo pārstrādi šo aizliegumu piemēro tikai no 2018. gada 1. janvāra.

2. Sēra heksafluorīda izmantošana, lai uzpildītu transportlīdzekļu riepas, ir aizliegta.

3. No 2020. gada 1. janvāra ir aizliegts izmantot fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir 2 500 vai lielāks, lai apkalpotu vai tehniski apkoptu dzesēšanas iekārtas ar uzpildīšanas daudzumu, kas ir 40 tonnas CO2 ekvivalenta vai vairāk.

Šo punktu nepiemēro militārajām iekārtām vai iekārtām, kuras paredzētas lietojumiem, lai atdzesētu ražojumus līdz temperatūrai, kas zemāka par – 50 °C.

Pirmajā daļā minēto aizliegumu līdz 2030. gada 1. janvārim nepiemēro šādām fluorētu siltumnīcefekta gāzu kategorijām:

a)	reģenerētām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir 2 500 vai lielāks un kuras izmanto, lai tehniski apkoptu vai apkalpotu esošās dzesēšanas iekārtas, ar noteikumu, ka tās marķētas saskaņā ar 12. panta 6. punktu;

pārstrādātām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir 2 500 vai lielāks un kuras izmanto, lai tehniski apkoptu vai apkalpotu esošās dzesēšanas iekārtas, ar noteikumu, ka tās ir rekuperētas no šādām iekārtām. Šādas pārstrādātas gāzes var izmantot tikai uzņēmums, kas veicis to rekuperāciju tehniskās apkopes vai apkalpes ietvaros, vai uzņēmums, kura vajadzībām rekuperācija veikta tehniskās apkopes vai apkalpes ietvaros.

Pirmajā daļā minēto aizliegumu nepiemēro dzesēšanas iekārtām, kurām ir piešķirts izņēmums saskaņā ar 11. panta 3. punktu.

14. pants

Iekārtas iepriekšēja uzpildīšana ar fluorogļūdeņražiem

1. Sākot ar 2017. gada 1. janvāri, saldēšanas, gaisa kondicionēšanas un siltumsūkņu iekārtas, kas uzpildītas ar fluorogļūdeņražiem, vairs nelaiž tirgū, ja vien iekārtās iepildītie fluorogļūdeņraži nav reģistrēti kvotu sistēmā, kas minēta IV nodaļā.

2. Laižot tirgū iepriekš uzpildītas iekārtas, kā minēts 1. punktā, to ražotāji un importētāji nodrošina, ka atbilstība 1. punktam tiek pilnībā dokumentēta, un šajā sakarā sagatavo atbilstības deklarāciju.

No 2018. gada 1. janvāra, ja iekārtās iepildītie fluorogļūdeņraži nav laisti tirgū pirms iekārtu uzpildīšanas, minēto iekārtu importētāji nodrošina, ka katru gadu līdz 31. martam par iepriekšējo kalendāra gadu tiek veikta dokumentācijas un atbilstības deklarāciju pārbaude, ko veic neatkarīgs revidents. Revidents ir vai nu:

a)	akreditēts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (21); vai

b)	akreditēts pārbaudīt finanšu pārskatus atbilstīgi attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

Iekārtu ražotāji un importētāji, kas minēti 1. punktā, uzglabā dokumentāciju un atbilstības deklarācijas vismaz piecus gadus pēc minēto iekārtu laišanas tirgū. Iekārtu importētāji, kuri laiž tirgū iepriekš uzpildītas iekārtas, ja minētajās iekārtās iepildītie fluorogļūdeņraži nav laisti tirgū pirms iekārtu uzpildīšanas, nodrošina to, ka tie tiek reģistrēti saskaņā ar 17. panta 1. punkta e) apakšpunktu.

3. Sagatavojot atbilstības deklarāciju, 1. punktā minēto iekārtu ražotāji un importētāji uzņemas atbildību par 1. un 2. punkta ievērošanu.

4. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka sīki izklāstītus noteikumus, kas saistīti ar šā panta 2. punkta otrajā daļā minētajām atbilstības deklarācijām un neatkarīgu revidentu veiktām pārbaudēm. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. pantā.

IV NODAĻA

TIRGŪ LAISTO FLUOROGĻŪDEŅRAŽU DAUDZUMA SAMAZINĀŠANA

15. pants

Tirgū laisto fluorogļūdeņražu daudzuma samazināšana

1. Komisija nodrošina, ka fluorogļūdeņražu daudzums, ko ražotāji un importētāji katru gadu drīkst laist tirgū Savienībā, nepārsniedz maksimālo daudzumu, kas attiecīgajam gadam aprēķināts saskaņā ar V pielikumu.

Ražotāji un importētāji nodrošina, ka fluorogļūdeņražu daudzums, kas aprēķināts saskaņā ar V pielikumu un ko tie laiž tirgū, nepārsniedz attiecīgās kvotas, kas tiem iedalītas saskaņā ar 16. panta 5. punktu vai nodotas saskaņā ar 18. pantu.

2. Šo pantu nepiemēro uzņēmumiem, kas saražo vai importē mazāk nekā 100 tonnu fluorogļūdeņražu CO2 ekvivalenta gadā.

Šo pantu nepiemēro arī šādām fluorogļūdeņražu kategorijām:

a)	fluorogļūdeņražiem, kas importēti Savienībā, lai tos iznīcinātu;

b)	fluorogļūdeņražiem, ko ražotājs izmanto kā izejvielas vai ko ražotājs vai importētājs piegādā tieši uzņēmumiem, lai tie tos izmantotu kā izejvielas;

c)	fluorogļūdeņražiem, ko ražotājs vai importētājs piegādā tieši uzņēmumiem, lai tie tos eksportētu ārpus Savienības, ja minētos fluorogļūdeņražus pirms eksporta nedara pieejamus citām personām Savienībā;

d)	fluorogļūdeņražiem, ko ražotājs vai importētājs piegādā tieši izmantošanai militārās iekārtās;

e)	fluorogļūdeņražiem, ko ražotājs vai importētājs piegādā tieši uzņēmumam pusvadītāju materiālu kodināšanai vai ķimikāliju tvaiku nogulšņu kameru tīrīšanai pusvadītāju ražošanas nozarē;

f)	no 2018. gada 1. janvāra – fluorogļūdeņražiem, ko ražotājs vai importētājs piegādā tieši uzņēmumam, kas ražo dozētos inhalatorus farmaceitisko sastāvdaļu piegādei.

3. Šo pantu un 16., 18., 19. un 25. pantu piemēro arī fluorogļūdeņražiem, kas iekļauti iepriekš sajauktos poliolos.

4. Pēc dalībvalsts kompetentas iestādes pamatota lūguma un ņemot vērā šīs regulas mērķus, Komisija izņēmuma kārtā, izmantojot īstenošanas aktus, līdz četriem gadiem var piešķirt izņēmumu, atļaujot 1. punktā izklāstītās kvotu prasības nepiemērot fluorogļūdeņražiem, kas paredzēti īpašiem lietojumiem vai īpašām ražojumu vai iekārtu kategorijām, ja ir pierādīts, ka:

a)	minētajiem konkrētajiem lietojumiem, ražojumiem vai iekārtām alternatīvas nav pieejamas vai nav izmantojamas tehnisku vai drošības apsvērumu dēļ; un

b)	pietiekamu fluorogļūdeņražu daudzumu nevar nodrošināt bez nesamērīgām izmaksām.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. pantā.

16. pants

Kvotu iedalīšana fluorogļūdeņražu laišanai tirgū

1. Līdz 2014. gada 31. oktobrim Komisija ar īstenošanas aktiem katram ražotājam vai importētājam, kurš paziņojis datus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 842/2006 6. pantu, nosaka atsauces vērtību, pamatojoties uz gada vidējo fluorogļūdeņražu daudzumu, par kuru ražotājs vai importētājs paziņoja, ka ir to laidis tirgū no 2009. gada līdz 2012. gadam. Atsauces vērtības aprēķina saskaņā ar šīs regulas V pielikumu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 24. pantā minēto pārbaudes procedūru.

2. Ražotāji un importētāji, kas nav paziņojuši par fluorogļūdeņražu laišanu tirgū saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 842/2006 6. pantu attiecībā uz 1. punktā minēto atsauces periodu, var paziņot par savu nodomu laist tirgū fluorogļūdeņražus nākamajā gadā.

Paziņojumu adresē Komisijai, norādot fluorogļūdeņražu veidus un daudzumus, ko paredzēts laist tirgū.

Komisija izziņo minēto paziņojumu iesniegšanas termiņu. Pirms paziņojuma iesniegšanas saskaņā ar šā panta 2. un 4. punktu uzņēmumi reģistrējas 17. pantā paredzētajā reģistrā.

3. Līdz 2017. gada 31. oktobrim un pēc tam ik pēc trim gadiem Komisija pārrēķina šā panta 1. un 2. punktā minētajiem ražotājiem un importētājiem noteiktās atsauces vērtības, pamatojoties uz gada vidējo fluorogļūdeņražu daudzumu, kas likumīgi laists tirgū no 2015. gada 1. janvāra, kā ziņots saskaņā ar 19. pantu par tiem gadiem, par kuriem pieejama informācija. Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka minētās atsauces vērtības.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. pantā.

4. Ražotāji un importētāji, kam ir noteiktas atsauces vērtības, var paziņot papildu paredzamo daudzumu saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 2. punktā.

5. Komisija iedala kvotas fluorogļūdeņražu laišanai tirgū katram ražotājam un importētājam katram gadam, sākot no 2015. gada un piemērojot kvotu iedalīšanas mehānismu, kas noteikts VI pielikumā.

Kvotas iedala tikai tiem ražotājiem un importētājiem, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā vai kuri ir pilnvarojuši savu vienīgo pārstāvi, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, ievērojot šīs regulas prasības. Vienīgais pārstāvis var būt tas pats, kurš pilnvarots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (22) 8. pantu.

Vienīgais pārstāvis ievēro visas prasības, kas saskaņā ar šo regulu izvirzītas ražotājiem un importētājiem.

17. pants

Reģistrs

1. Komisija līdz 2015. gada 1. janvārim izveido elektronisku reģistru fluorogļūdeņražu laišanai tirgū paredzētajām kvotām (“reģistrs”) un nodrošina tā darbību.

Reģistrā obligāti reģistrē šādu informāciju:

a)	ražotāji un importētāji, kam saskaņā ar 16. panta 5. punktu ir iedalīta kvota fluorogļūdeņražu laišanai tirgū;

b)	uzņēmumi, kam kvota ir nodota saskaņā ar 18. pantu;

c)	ražotāji un importētāji, kas paziņojuši par nodomu iesniegt paziņojumu saskaņā ar 16. panta 2. punktu;

d)	ražotāji un importētāji, kas piegādā fluorogļūdeņražus, vai uzņēmumi, kas tos saņem, 15. panta 2. punkta otrās daļas a) līdz f) apakšpunktā minētajiem mērķiem;

e)	iekārtu importētāji, kuri laiž tirgū iepriekš uzpildītas iekārtas, ja iekārtās iepildītie fluorogļūdeņraži pirms iepildīšanas minētajās iekārtās nav laisti tirgū saskaņā ar 14. pantu.

Reģistrēšanu īsteno, iesniedzot pieteikumu Komisijai, saskaņā ar procedūrām, kuras jānosaka Komisijai.

2. Komisija, ciktāl tas nepieciešams, ar īstenošanas aktiem var nodrošināt reģistra netraucētu darbību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. pantā.

3. Komisija nodrošina, ka reģistrēti ražotāji un importētāji ar reģistra starpniecību tiek informēti par iedalīto kvotu un par visām tās izmaiņām iedalīšanas periodā.

4. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tostarp muitas iestādēm, informatīvos nolūkos ir piekļuve reģistram.

18. pants

Kvotu nodošana un pilnvarojums izmantot kvotas, lai laistu tirgū fluorogļūdeņražus, kas iepildīti importētās iekārtās

1. Jebkurš ražotājs vai importētājs, kam atsauces vērtība ir noteikta saskaņā ar 16. panta 1. vai 3. punktu un kam ir iedalīta kvota saskaņā ar 16. panta 5. punktu, var 17. panta 1. punktā minētajā reģistrā nodot šo kvotu par visu vai jebkādu citu daudzumu citam ražotājam vai importētājam Savienībā, vai citam ražotājam vai importētājam, kuru Savienībā pārstāv 16. panta 5. punkta otrajā un trešajā daļā minētais vienīgais pārstāvis.

2. Jebkurš ražotājs vai importētājs, kas kvotu saņēmis saskaņā ar 16. panta 1. un 3. punktu, vai kam kvota nodota saskaņā ar šā panta 1. punktu, var pilnvarot citu uzņēmumu izmantot savu kvotu 14. panta nolūkā.

Jebkurš ražotājs vai importētājs, kas saņēmis kvotu, pamatojoties tikai uz paziņojumu saskaņā ar 16. panta 2. punktu, var pilnvarot citu uzņēmumu izmantot savu kvotu 14. panta nolūkā tikai ar noteikumu, ka attiecīgos fluorogļūdeņraža apjomus fiziski piegādā pilnvaru izsniedzošais ražotājs vai importētājs.

15. un 16. panta, 19. panta 1. un 6. punkta nolūkā uzskata, ka attiecīgos fluorogļūdeņraža apjomus pilnvaru izsniedzošais ražotājs vai importētājs ir laidis tirgū pilnvaras izsniegšanas brīdī. Komisija var pieprasīt pilnvaru izsniedzošajam ražotājam vai importētājam pierādījumus, ka tas aktīvi darbojas fluorogļūdeņraža piegādē.

V NODAĻA

ZIŅOŠANA

19. pants

Ziņošana par I vai II pielikumā uzskaitīto vielu ražošanu, importu, eksportu, izmantošanu izejvielām un iznīcināšanu

1. Līdz 2015. gada 31. martam un pēc tam ik gadu katrs ražotājs, importētājs un eksportētājs, kas iepriekšējā kalendāra gadā saražojis, importējis vai eksportējis vienu metrisko tonnu vai 100 tonnas CO2 ekvivalenta vai vairāk fluorētu siltumnīcefekta gāzu un gāzu, kas uzskaitītas II pielikumā, paziņo Komisijai VII pielikumā norādītos datus par katru no šīm vielām attiecīgā kalendāra gadā. Šis punkts attiecas arī uz tiem uzņēmumiem, kas saņēmuši kvotas atbilstīgi 18. panta 1. punktam.

2. Līdz 2015. gada 31. martam un pēc tam ik gadu katrs uzņēmums, kas iepriekšējā kalendāra gadā iznīcinājis vienu metrisko tonnu vai 1 000 tonnu CO2 ekvivalenta vai vairāk fluorētu siltumnīcefekta gāzu un gāzu, kas uzskaitītas II pielikumā, paziņo Komisijai VII pielikumā norādītos datus par katru no minētajām vielām attiecīgā kalendāra gadā.

3. Līdz 2015. gada 31. martam un pēc tam ik gadu katrs uzņēmums, kas iepriekšējā kalendāra gadā izejvielām izlietojis 1 000 tonnu CO2 ekvivalenta vai vairāk fluorētu siltumnīcefekta gāzu, paziņo Komisijai VII pielikumā norādītos datus par katru no šīm vielām attiecīgā kalendāra gadā.

4. Līdz 2015. gada 31. martam un pēc tam ik gadu katrs uzņēmums, kas iepriekšējā kalendāra gadā laidis tirgū ražojumos vai iekārtās iepildītā veidā 500 tonnu CO2 ekvivalenta vai vairāk fluorētu siltumnīcefekta gāzu un gāzu, kas uzskaitītas II pielikumā, paziņo Komisijai VII pielikumā norādītos datus par katru no šīm vielām attiecīgā kalendāra gadā.

5. Katrs iekārtu importētājs, kas laiž tirgū iepriekš uzpildītas iekārtas, ja šajās iekārtās iepildītie fluorogļūdeņraži nav laisti tirgū pirms iekārtu uzpildīšanas, iesniedz Komisijai apliecinošu dokumentu, kas izsniegts saskaņā ar 14. panta 2. punktu.

6. Līdz 2015. gada 30. jūnijam un pēc tam ik gadu katrs uzņēmums, kas saskaņā ar 1. punktu ziņo, ka iepriekšējā kalendāra gadā laidis tirgū 10 000 tonnu CO2 ekvivalenta vai vairāk fluorogļūdeņražu, papildus nodrošina, ka datu precizitāti pārbauda neatkarīgs revidents. Revidents ir vai nu:

a)	akreditēts saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK; vai

b)	akreditēts pārbaudīt finanšu pārskatus atbilstīgi attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

Uzņēmums glabā verifikācijas ziņojumu vismaz piecus gadus. Verifikācijas ziņojumu pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei un Komisijai.

7. Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt formātu un veidu, kādā jāiesniedz šajā pantā minētie ziņojumi.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 24. pantā.

8. Komisija veic attiecīgus pasākumus, lai aizsargātu tās informācijas konfidencialitāti, kas tai iesniegta saskaņā ar šo pantu.

20. pants

Emisiju datu vākšana

Dalībvalstis izveido ziņošanas sistēmas šajā regulā minētajām attiecīgām nozarēm, lai, cik vien iespējams, iegūtu datus par emisijām.

VI NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

21. pants

Pārskatīšana

1. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 22. pantu attiecībā uz I, II un IV pielikuma atjaunināšanu, pamatojoties uz jauniem izvērtējuma ziņojumiem, kurus pieņēmusi Klimata pārmaiņu starpvaldību padome vai jauniem Monreālas protokola zinātniskās vērtēšanas grupas (SAP) ziņojumiem par uzskaitīto vielu globālās sasilšanas potenciālu.

2. Pamatojoties uz informāciju par I un II pielikumā uzskaitīto gāzu laišanu tirgū, kas paziņota saskaņā ar 19. pantu, un informāciju par fluorētu siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas darīta pieejama saskaņā ar 20. pantu, un pamatojoties uz jebkādu atbilstīgu informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm, Komisija uzrauga šīs regulas piemērošanu un ietekmi.

Ne vēlāk kā 2020. gada 31. decembrī Komisija publicē ziņojumu par fluorogļūdeņražu pieejamību Savienības tirgū.

Ne vēlāk kā 2022. gada 31. decembrī tā publicē visaptverošu ziņojumu par šīs regulas ietekmi, tostarp it īpaši:

a)	prognozes par turpmāko fluorogļūdeņražu pieprasījumu līdz 2030. gadam un pēc tam;

b)	izvērtējumu par Savienības un tās dalībvalstu turpmākās rīcības nepieciešamību, ņemot vērā esošās un jaunās starptautiskās saistības par fluorētu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu;

c)	pārskatu par Eiropas un starptautiskiem standartiem, dalībvalstu tiesību aktiem drošības jomā un būvnormatīviem saistībā ar pāreju uz alternatīviem aukstumaģentiem;

d)	pārskatu par tehniski realizējamu un izmaksu ziņā lietderīgu alternatīvu pieejamību tādiem III pielikumā neuzskaitītiem ražojumiem un iekārtām, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, ņemot vērā energoefektivitātes apsvērumu.

3. Komisija ne vēlāk kā 2017. gada 1. jūlijā publicē ziņojumu, kurā izvērtēts aizliegums saskaņā ar III pielikuma 13. punktu, jo īpaši apsverot izmaksu ziņā lietderīgu, tehniski realizējamu, energoefektīvu un uzticamu alternatīvu pieejamību kompleksām centralizētām dzesēšanas sistēmām, kas minētas attiecīgajā noteikumā. Ņemot vērā minēto ziņojumu, Komisija vajadzības gadījumā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz tiesību akta priekšlikumu, lai grozītu III pielikuma 13. punktā paredzēto noteikumu.

4. Komisija ne vēlāk kā 2020. gada 1. jūlijā publicē ziņojumu, kurā izvērtē tādu izmaksu ziņā lietderīgu, tehniski realizējamu, energoefektīvu un uzticamu alternatīvu esamību, kas ļautu aizstāt fluorētas siltumnīcefekta gāzes jaunās vidēja sprieguma sekundārās sadales iekārtās un jaunās, neliela izmēra dalītās gaisa kondicionēšanas sistēmās ar vienu iekštelpu bloku, un vajadzības gadījumā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz tiesību akta priekšlikumu, lai grozītu III pielikumā izklāstīto sarakstu.

5. Komisija ne vēlāk kā 2017. gada 1. jūlijā publicē ziņojumu, kurā izvērtē kvotu iedalīšanas metodi, tostarp ietekmi, kādu atstāj kvotu iedalīšana par brīvu, un izmaksas saistībā ar šīs regulas īstenošanu dalībvalstīs, kā arī – attiecīgā gadījumā – iespējama starptautiska nolīguma par fluorogļūdeņražiem izmaksas. Ņemot vērā minēto ziņojumu, Komisija vajadzības gadījumā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz tiesību akta priekšlikumu, lai:

a)	grozītu kvotu iedalīšanas metodi;

b)	izveidotu piemērotu metodi jebkādu iespējamo ieņēmumu sadalei.

6. Komisija ne vēlāk kā 2017. gada 1. janvārī publicē ziņojumu, kurā izskatīti Savienības tiesību akti attiecībā uz fizisku personu apmācīšanu drošai rīcībai ar alternatīviem aukstumaģentiem, lai aizstātu vai samazinātu fluorētu siltumnīcefekta gāzu lietošanu, un vajadzības gadījumā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz tiesību akta priekšlikumu, lai grozītu attiecīgos Savienības tiesību aktus.

22. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 12. panta 15. punktā un 21. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2014. gada 10. jūnija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz turpmākiem piecu gadu laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra šāda laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 12. panta 15. punktā un 21. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Saskaņā ar 12. panta 15. punktu un 21. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

23. pants

Apspriežu forums

Īstenojot šo regulu, Komisija nodrošina dalībvalstu pārstāvju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, tostarp vides organizāciju, ražotāju, operatoru un sertificēto personu pārstāvju, līdzsvarotu līdzdalību. Šajā nolūkā tā izveido Apspriežu forumu, kurā minētās personas tiekas un Komisijai sniedz padomus un īpašas zināšanas saistībā ar šīs regulas īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz alternatīvām, kādas ir pieejamas fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, tostarp ar to lietošanu saistītajiem vides, tehniskajiem, ekonomiskajiem un drošības aspektiem. Apspriežu foruma reglamentu nosaka Komisija, un to publicē.

24. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

25. pants

Sankcijas

1. Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām.

Dalībvalstis paziņo šos noteikumus Komisijai vēlākais līdz 2017. gada 1. janvārim un nekavējoties to informē par vēlākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

2. Papildus šā panta 1. punktā minētajām sankcijām uzņēmumiem, kuri ir pārsnieguši fluorogļūdeņražu laišanai tirgū paredzētās kvotas, kas tiem iedalītas saskaņā ar 16. panta 5. punktu vai nodotas saskaņā ar 18. pantu, iedalīšanas periodā var piešķirt tikai samazinātu kvotu pēc tam, kad pārsniegums ir atklāts.

Samazinājums atbilst 200 % no daudzuma, par kādu kvota tika pārsniegta. Ja samazinājums ir lielāks par daudzumu, kas jāiedala saskaņā ar 16. panta 5. punktu kā kvota iedalīšanas periodā pēc tam, kad ir konstatēts pārsniegums, minētajā iedalīšanas periodā neiedala nevienu kvotu un kvotu nākamajos iedalīšanas periodos līdzīgā veidā samazina līdz brīdim, kad ir atvilkts viss daudzums.

26. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 842/2006 atceļ ar 2015. gada 1. janvāri, neskarot minētajā regulā noteikto prasību izpildi saskaņā ar tajā izklāstīto grafiku.

Tomēr Regulas (EK) Nr. 1493/2007, (EK) Nr. 1494/2007, (EK) Nr. 1497/2007, (EK) Nr. 1516/2007, (EK) Nr. 303/2008, (EK) Nr. 304/2008, (EK) Nr. 305/2008, (EK) Nr. 306/2008, (EK) Nr. 307/2008 un (EK) Nr. 308/2008 paliek spēkā, un tās turpina piemērot līdz brīdim, kad tās atceļ ar deleģētajiem vai īstenošanas aktiem, ko Komisija pieņem saskaņā ar šo regulu.

Atsauces uz Regulu (EK) Nr. 842/2006 uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VIII pielikumā.

27. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas diena

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2014. gada 16. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS

(1) OV C 271, 19.9.2013., 138. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2014. gada 12. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 14. aprīļa lēmums.

(3) Padomes Lēmums 94/69/EK (1993. gada 15. decembris), kas attiecas uz ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un tās noslēgšanu (OV L 33, 7.2.1994., 11. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 842/2006 (2006. gada 17. maijs) par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm (OV L 161, 14.6.2006., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 525/2013 (2013. gada 21. maijs) par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/125/EK (2009. gada 21. oktobris), ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(8) Komisijas Regula (EK) Nr. 1493/2007 (2007. gada 17. decembris), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 842/2006 nosaka formātu ziņojumam, kas jāiesniedz dažu fluorētu siltumnīcefekta gāzu ražotājiem, importētājiem un eksportētājiem (OV L 332, 18.12.2007., 7. lpp.).

(9) Komisijas Regula (EK) Nr. 1494/2007 (2007. gada 17. decembris) par marķējuma formas un marķēšanas papildu prasību noteikšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 842/2006 attiecībā uz ražojumiem un iekārtām, kurās izmanto dažas fluorētas siltumnīcefekta gāzes (OV L 332, 18.12.2007., 25. lpp.).

(10) Komisijas Regula (EK) Nr. 1497/2007 (2007. gada 18. decembris) par noplūžu pārbaužu standartprasību noteikšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 842/2006 attiecībā uz stacionārām ugunsdrošības sistēmām, kurās izmanto dažas fluorētas siltumnīcefekta gāzes (OV L 333, 19.12.2007., 4. lpp.).

(11) Komisijas Regula (EK) Nr. 1516/2007 (2007. gada 19. decembris) par noplūžu pārbaužu standartprasību noteikšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 842/2006 attiecībā uz stacionārām saldēšanas, gaisa kondicionēšanas un siltumsūkņu iekārtām, kurās izmanto dažas fluorētas siltumnīcefekta gāzes (OV L 335, 20.12.2007., 10. lpp.).

(12) Komisijas Regula (EK) Nr. 303/2008 (2008. gada 2. aprīlis) par uzņēmumu un personāla sertifikācijas savstarpējas atzīšanas minimālajām prasībām un noteikumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 842/2006 attiecībā uz stacionārām saldēšanas, gaisa kondicionēšanas un siltumsūkņu iekārtām, kurās izmanto dažas fluorētās siltumnīcefekta gāzes (OV L 92, 3.4.2008., 3. lpp.).

(13) Komisijas Regula (EK) Nr. 304/2008 (2008. gada 2. aprīlis) par uzņēmumu un personāla sertifikācijas minimālajām prasībām un savstarpējas atzīšanas noteikumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 842/2006 attiecībā uz stacionārajām ugunsdrošības sistēmām un ugunsdzēsības aparātiem, kuros izmanto dažas fluorētās siltumnīcefekta gāzes (OV L 92, 3.4.2008., 12. lpp.).

(14) Komisijas Regula (EK) Nr. 305/2008 (2008. gada 2. aprīlis) par personāla sertifikācijas minimālajām prasībām un savstarpējas atzīšanas noteikumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 842/2006 attiecībā uz dažu fluorēto siltumnīcefekta gāzu rekuperāciju no augstsprieguma sadales iekārtām (OV L 92, 3.4.2008., 17. lpp.).

(15) Komisijas Regula (EK) Nr. 306/2008 (2008. gada 2. aprīlis) par personāla sertifikācijas minimālajām prasībām un savstarpējas atzīšanas noteikumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 842/2006 attiecībā uz dažu tādu šķīdinātāju rekuperāciju no iekārtām, kuru pamatā ir fluorētās siltumnīcefekta gāzes (OV L 92, 3.4.2008., 21. lpp.).

(16) Komisijas Regula (EK) Nr. 307/2008 (2008. gada 2. aprīlis) par personāla apmācības programmu minimālajām prasībām un apmācības atestācijas savstarpējas atzīšanas noteikumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 842/2006 attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas sistēmām, kurās izmanto dažas fluorētās siltumnīcefekta gāzes (OV L 92, 3.4.2008., 25. lpp.).

(17) Komisijas Regula (EK) Nr. 308/2008 (2008. gada 2. aprīlis) par formu dalībvalstu apmācību un sertifikācijas programmu paziņošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 842/2006 (OV L 92, 3.4.2008., 28. lpp.).

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.).

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/40/EK (2006. gada 17. maijs) par emisijām no mehānisko transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas sistēmām un par grozījumiem Padomes Direktīvā 70/156/EEK (OV L 161, 14.6.2006., 12. lpp.).

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(22) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK“ Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

FLUORĒTAS SILTUMNĪCEFEKTA GĀZES, KAS MINĒTAS 2. PANTA 1. PUNKTĀ

Viela			GSP (1)
Rūpnieciskais apzīmējums	Ķīmiskais nosaukums (Vispārpieņemtais nosaukums)	Ķīmiskā formula	GSP (1)
1. iedaļa. Fluorogļūdeņraži (HFC):
HFC-23	trifluormetāns (fluoroforms)	CHF3	14 800
HFC-32	difluormetāns	CH2F2	675
HFC-41	fluormetāns (metilfluorīds)	CH3F	92
HFC-125	pentafluoretāns	CHF2CF3	3 500
HFC-134	1,1,2,2-tetrafluoretāns	CHF2CHF2	1 100
HFC-134a	1,1,1,2-tetrafluoretāns	CH2FCF3	1 430
HFC-143	1,1,2-trifluoretāns	CH2FCHF2	353
HFC–143a	1,1,1-trifluoretāns	CH3CF3	4 470
HFC-152	1,2-difluoroetāns	CH2FCH2F	53
HFC-152a	1,1-difluoroetāns	CH3CHF2	124
HFC-161	fluoretāns (etilfluorīds)	CH3CH2F	12
HFC-227ea	1,1,1,2,3,3,3-heptafluorpropāns	CF3CHFCF3	3 220
HFC-236cb	1,1,1,2,2,3-heksafluorpropāns	CH2FCF2CF3	1 340
HFC-236ea	1,1,1,2,3,3-heksafluorpropāns	CHF2CHFCF3	1 370
HFC-236fa	1,1,1,3,3,3-heksafluorpropāns	CF3CH2CF3	9 810
HFC-245ca	1,1,2,2,3-pentafluorpropāns	CH2FCF2CHF2	693
HFC-245fa	1,1,1,3,3-pentafluorpropāns	CHF2CH2CF3	1 030
HFC-365 mfc	1,1,1,3,3-pentafluorbutāns	CF3CH2CF2CH3	794
HFC-43-10 mee	1,1,1,2,2,3,4,5,5,5-dekafluorpentāns	CF3CHFCHFCF2CF3	1 640
2. iedaļa. Perfluorogļūdeņraži (PFC)
PFC-14	Tetrafluormetāns (perfluormetāns, tetrafluorogleklis)	CF4	7 390
PFC-116	heksafluoretāns (perfluoretāns)	C2F6	12 200
PFC-218	oktafluoropropāns (perfluorpropāns)	C3F8	8 830
PFC-3-1-10 (R-31-10)	dekafluorbutāns (perfluorbutāns)	C4F10	8 860
PFC-4-1-12 (R-41-12)	dodekafluorpentāns (perfluorpentāns)	C5F12	9 160
PFC-5-1-14 (R-51-14)	tetradekafluorheksāns (perfluorheksāns)	C6F14	9 300
PFC-c-318	oktafluorciklobutāns (perfluorciklobutāns)	c-C4F8	10 300
3. iedaļa. Citi perfluorētie savienojumi
	sēra heksafluorīds	SF6	22 800

(1) Ja nav norādīts citādi, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes pieņemto ceturto novērtējuma ziņojumu.

II PIELIKUMS

CITAS FLUORĒTAS SILTUMNĪCEFEKTA GĀZES, PAR KURĀM JĀZIŅO SASKAŅĀ AR 19. PANTU

Viela		GSP (1)
Vispārpieņemtais nosaukums/rūpnieciskais apzīmējums	Ķīmiskā formula	GSP (1)
1. iedaļa. Nepiesātinātie fluor(hlor)ogļūdeņraži
HFC-1234yf	CF3CF = CH2	4 Fn (2)
HFC-1234ze	trans – CHF = CHCF3	7 Fn2
HFC-1336mzz	CF3CH = CHCF3	9
HCFC-1233zd	C3H2ClF3	4,5
HCFC-1233xf	C3H2ClF3	1 Fn (3)
2. iedaļa. Fluorētie ēteri un spirti
HFE-125	CHF2OCF3	14 900
HFE-134 (HG-00)	CHF2OCHF2	6 320
HFE-143a	CH3OCF3	756
HCFE-235da2 (izoflurāns)	CHF2OCHClCF3	350
HFE-245cb2	CH3OCF2CF3	708
HFE-245fa2	CHF2OCH2CF3	659
HFE-254cb2	CH3OCF2CHF2	359
HFE-347 mcc3 (HFE-7000)	CH3OCF2CF2CF3	575
HFE-347pcf2	CHF2CF2OCH2CF3	580
HFE-356pcc3	CH3OCF2CF2CHF2	110
HFE-449sl (HFE-7100)	C4F9OCH3	297
HFE-569sf2 (HFE-7200)	C4F9OC2H5	59
HFE-43-10pccc124 (H-Galden 1040x) HG-11	CHF2OCF2OC2F4OCHF2	1 870
HFE-236ca12 (HG-10)	CHF2OCF2OCHF2	2 800
HFE-338pcc13 (HG-01)	CHF2OCF2CF2OCHF2	1 500
HFE-347mmy1	(CF3)2CFOCH3	343
2,2,3,3,3-pentafluorpropanols	CF3CF2CH2OH	42
bis(trifluormetil)metanols	(CF3)2CHOH	195
HFE-227ea	CF3CHFOCF3	1 540
HFE-236ea2 (dezflurāns)	CHF2OCHFCF3	989
HFE-236fa	CF3CH2OCF3	487
HFE-245fa1	CHF2CH2OCF3	286
HFE 263fb2	CF3CH2OCH3	11
HFE-329 mcc2	CHF2CF2OCF2CF3	919
HFE-338 mcf2	CF3CH2OCF2CF3	552
HFE-338mmz1	(CF3)2CHOCHF2	380
HFE-347 mcf2	CHF2CH2OCF2CF3	374
HFE-356 mec3	CH3OCF2CHFCF3	101
HFE-356mm1	(CF3)2CHOCH3	27
HFE-356pcf2	CHF2CH2OCF2CHF2	265
HFE-356pcf3	CHF2OCH2CF2CHF2	502
HFE 365 mcf3	CF3CF2CH2OCH3	11
HFE-374pc2	CHF2CF2OCH2CH3	557
	- (CF2)4CH (OH) -	73
3. iedaļa. Citi perfluorētie savienojumi
perfluorpolimetilizopropilēteris (PFPMIE)	CF3OCF(CF3)CF2OCF2OCF3	10 300
slāpekļa trifluorīds	NF3	17 200
trifluormetilsēra pentafluorīds	SF5CF3	17 700
perfluorciklopropāns	c-C3F6	17 340 (4)

(1) Ja nav norādīts citādi, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes pieņemto ceturto novērtējuma ziņojumu.

(2) GSP saskaņā ar ziņojumu par Monreālas protokola zinātniskās vērtēšanas grupas (SAP) 2010. gada novērtējumu, 1.–11. tabula, citējot divas salīdzinoši novērtētas zinātniskās atsauces. http://ozone.unep.org/Assessment_Panels/SAP/Scientific_Assessment_2010/index.shtml

(3) Noklusējuma vērtība, globalās sasilšanas potenciāls vēl nav pieejams.

(4) Minimālā vērtība saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes pieņemto ceturto novērtējuma ziņojumu.

III PIELIKUMS

AIZLIEGUMI LAIST TIRGŪ, KAS MINĒTI 11. PANTA 1.PUNKTĀ

Ražojumi un iekārtas

Attiecīgā gadījumā fluorētas siltumnīcefekta gāzes saturošo maisījumu GSP aprēķina saskaņā ar IV pielikumu, kā paredzēts 2. panta 6. punktā

Aizlieguma datums

1.	Atkārtoti neuzpildāmas tvertnes fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, ko izmanto, lai apkalpotu, tehniski apkoptu vai piepildītu dzesēšanas, gaisa kondicionēšanas vai siltumsūkņa iekārtas, ugunsaizsardzības sistēmas vai elektrības sadales iekārtas, vai ko izmanto kā šķīdinātājus

2007. gada 4. jūlijs

2.	Vaļējas tiešas iztvaicēšanas sistēmas, kuras satur HFC un PFC kā aukstumaģentus

2007. gada 4. jūlijs

3.	Ugunsaizsardzības iekārtas

kas satur PFC

2007. gada 4. jūlijs

kas satur HFC-23

2016. gada 1. janvāris

4.	Logi mājsaimniecības vajadzībām, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes

2007. gada 4. jūlijs

5.	Citi logi, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes

2008. gada 4. jūlijs

6.	Apavi, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes

2006. gada 4. jūlijs

7.	Riepas, kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes

2007. gada 4. jūlijs

8.	Vienkomponenta putas (izņemot gadījumus, kad jāievēro nacionālie drošības standarti), kas satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kuru GSP ir 150 vai lielāks

2008. gada 4. jūlijs

9.	Aerosola ģeneratori, ko tirgo un kas ir paredzēti pārdošanai plašam patērētāju lokam izklaides un dekoratīvos nolūkos, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikuma 40. punktā, un signāltaures, kas satur HFC, kuru GSP ir 150 vai lielāks

2009. gada 4. jūlijs

10.	Mājsaimniecības ledusskapji un saldētāji, kas satur HFC, kuru GSP ir 150 vai lielāks

2015. gada 1. janvāris

11.	Ledusskapji un saldētavas, kas paredzēti komerciālam lietojumam (hermētiski noslēgtas iekārtas)

kas satur HFC, kuru GSP ir 2 500 vai lielāks

2020. gada 1. janvāris

kas satur HFC, kuru GSP ir 150 vai lielāks

2022. gada 1. janvāris

12.	Stacionāras dzesēšanas iekārtas, kas satur HFC vai kuru darbība ir atkarīga no HFC, kuru GSP ir 2 500 vai lielāks, izņemot iekārtas, kas paredzētas lietojumam, ar ko ražojumus atdzesē līdz temperatūrai, kas zemāka par – 50 °C

2020. gada 1. janvāris

13.

Komerciālam lietojumam paredzētas kompleksas centralizētas dzesēšanas sistēmas, kuru novērtētā jauda ir 40 kW vai vairāk un kuras satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, kuru GSP ir 150 vai lielāks, izņemot kaskādes sistēmu primārajā dzesēšanas kontūrā, kur var izmantot fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kuru GSP ir mazāks par 1 500

2022. gada 1. janvāris

14.	Pārvietojamas telpu gaisa kondicionēšanas iekārtas (hermētiski noslēgtas iekārtas, ko galalietotājs var pārvietot no vienas telpas uz otru), kas satur HFC, kuru GSP ir 150 vai lielāks

2020. gada 1. janvāris

15.	Dalītas gaisa kondicionēšanas sistēmas ar vienu iekštelpu bloku, kurās ir līdz 3 kg fluorētu siltumnīcefekta gāzu un kuras satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes vai kuru darbība ir atkarīga no fluorētām siltumnīcefekta gāzēm, kuru GSP ir 750 vai lielāks

2025. gada 1. janvāris

16.	Putas, kas satur HFC, kuru GSP ir 150 vai lielāks, izņemot gadījumus, kad jāievēro nacionālie drošības standarti

Ekstrudēts polistirols (XPS)

2020. gada 1. janvāris

Citas putas

2023. gada 1. janvāris

17.	Tehniskie aerosoli, kas satur HFC, kuru GSP ir 150 vai lielāks, izņemot gadījumus, kad jāievēro nacionālie drošības standarti, vai kad tos izmanto medicīniskiem lietojumiem

2018. gada 1. janvāris

IV PIELIKUMS

METODE, LAI APRĒĶINĀTU MAISĪJUMA KOPĒJO GSP

GSP aprēķina kā svērto vidējo, kas iegūts no atsevišķu vielu, tostarp vielu, kas nav fluorētas siltumnīcefekta gāzes, masas frakciju summas un reizināts ar to GSP, ja vien nav norādīts citādi.

kur % ir īpatsvars ar precizitāti +/– 1 %.

Piemērs: piemērojot formulu gāzu maisījumam, kas sastāv no 60 % dimetilētera, 10 % HFC-152a un 30 % izobutāna:

→ Kopējais GSP = 13,9

Lai aprēķinātu maisījumu GSP, izmanto turpmāk minēto nefluorēto vielu GSP. Citām vielām, kas nav uzskaitītas šajā pielikumā, piemēro noklusējuma vērtību 0.

Viela			GSP (1)
Vispārpieņemtais nosaukums	Rūpnieciskais apzīmējums	Ķīmiskā formula	GSP (1)
metāns		CH4	25
slāpekļa oksīds		N2O	298
dimetilēteris		CH3OCH3	1
metilēnhlorīds		CH2Cl2	9
metilhlorīds		CH3Cl	13
hloroforms		CHCl3	31
etāns	R-170	CH3CH3	6
propāns	R-290	CH3CH2CH3	3
butāns	R-600	CH3CH2CH2CH3	4
izobutāns	R-600a	CH(CH3)2CH3	3
pentāns	R-601	CH3CH2CH2CH2CH3	5 (2)
izopentāns	R-601a	(CH3)2CHCH2CH3	5 (2)
etoksietāns (dietilēteris)	R-610	CH3CH2OCH2CH3	4
metilformiāts	R-611	HCOOCH3	25
ūdeņradis	R-702	H2	6
amonjaks	R-717	NH3	0
etilēns	R-1150	C2H4	4
propilēns	R-1270	C3H6	2
ciklopentāns		C5H10	5 (2)

(1) Ja nav norādīts citādi, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes pieņemto ceturto novērtējuma ziņojumu.

(2) Viela, kas nav uzskaitīta Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes pieņemtajā ceturtajā novērtējuma ziņojumā, noklusējuma vērtība pamatojoties uz citu ogļūdeņražu GSP.

V PIELIKUMS

MAKSIMĀLĀ DAUDZUMA, ATSAUCES VĒRTĪBU UN KVOTU APRĒĶINS FLUOROGĻŪDEŅRAŽU LAIŠANAI TIRGŪ

Maksimālo daudzumu, kas minēts 15. panta 1. punktā, aprēķina, piemērojot šādus procentuālos daudzumus gada vidējam kopējam daudzumam, kas laists tirgū Savienībā laikposmā no 2009. gada līdz 2012. gadam. No 2018. gada maksimālo daudzumu, kas minēts 15. panta 1. punktā, aprēķina, piemērojot šādus procentuālos daudzumus gada vidējam kopējam daudzumam, kas laists tirgū Savienībā laikposmā no 2009. gada līdz 2012. gadam, un pēc tam, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, atskaitot daudzumus saistībā ar lietojumiem, kuriem piešķirts atbrīvojums atbilstīgi 15. panta 2. punktam.

Gadi	Procenti, lai aprēķinātu fluorogļūdeņražu maksimālo daudzumu laišanai tirgū un attiecīgās kvotas
2015	100 %
2016–17	93 %
2018–20	63 %
2021–23	45 %
2024–26	31 %
2027–29	24 %
2030	21 %

Maksimālo daudzumu, atsauces vērtības un kvotas fluorogļūdeņražu laišanai tirgū, kas minētas 15. un 16. pantā, aprēķina kā visu veidu fluorogļūdeņražu kopējos daudzumus, kas izteikti tonnās CO2 ekvivalenta.

Lai aprēķinātu atsauces vērtības un kvotas fluorogļūdeņražu laišanai tirgū, kas minētas 15. un 16. pantā, par pamatu izmanto fluorogļūdeņražu daudzumus, ko ražotāji un importētāji ir laiduši Savienības tirgū atsauces vērtības aprēķina vai kvotas iedalīšanas laikposmā, bet, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, tajā pašā laikposmā neņemot vērā fluorogļūdeņražu daudzumus, 15. panta 2. punktā minētajam lietojumam.

Darījumus, kas minēti 15. panta 2. punkta c) apakšpunktā, pārbauda saskaņā ar 19. panta 6. punktu neatkarīgi no iesaistītajiem daudzumiem.

VI PIELIKUMS

KVOTU IEDALĪŠANAS MEHĀNISMS, KAS MINĒTS 16. PANTĀ

1. Tā daudzuma noteikšana, kas iedalāms uzņēmumiem, kuriem atsauces vērtība ir noteikta saskaņā ar 16. panta 1. un 3. punktu

Katrs uzņēmums, kuram ir noteikta atsauces vērtība, saņem kvotu, kas atbilst 89 % no atsauces vērtības, kas reizināta ar V pielikumā norādīto procentuālo daudzumu attiecīgajā gadā.

2. Tā daudzuma noteikšana, kas iedalāms uzņēmumiem, kuri ir iesnieguši paziņojumu saskaņā ar 16. panta 2. punktu

Saskaņā ar 1. punktu iedalīto kvotu summu atskaita no maksimālā daudzuma attiecīgajā gadā, kas norādīts V pielikumā, lai noteiktu daudzumu, kas iedalāms uzņēmumiem, kuriem atsauces vērtība nav noteikta un kuri ir iesnieguši paziņojumu saskaņā ar 16. panta 2. punktu (daudzums, kas iedalāms aprēķina 1. posmā).

2.1. Aprēķina 1. posms

Katrs uzņēmums saņem kvotas iedalījumu, kas atbilst paziņojumā pieprasītajam daudzumam, bet ne vairāk par pro-rata daļu no daudzuma, kas iedalāms 1. posmā.

Pro-rata daļu aprēķina, dalot 100 ar to uzņēmumu skaitu, kuri ir iesnieguši paziņojumu. 1. posmā iedalīto kvotu summu atskaita no 1. posmā iedalāmā daudzuma, lai noteiktu daudzumu, kas iedalāms 2. posmā.

2.2. Aprēķina 2. posms

Katrs uzņēmums, kas nav ieguvis 100 % no paziņojumā pieprasītā daudzuma 1. posmā, saņem papildu iedalījumu, kas atbilst starpībai starp pieprasīto daudzumu un daudzumu, kas iegūts 1. posmā. Tomēr tas nedrīkst pārsniegt pro-rata daļu no daudzuma, kas iedalāms 2. posmā.

Pro-rata daļu aprēķina, dalot 100 ar to uzņēmumu skaitu, kuri var pretendēt uz iedalījumu 2. posmā. 2. posmā iedalīto kvotu summu atskaita no 2. posmā iedalāmā daudzuma, lai noteiktu daudzumu, kas iedalāms 3. posmā.

2.3. Aprēķina 3. posms

2. posmu atkārto, līdz visi pieprasījumi ir apmierināti vai atlikušais daudzums, kas iedalāms nākamajā posmā, ir mazāks par 500 tonnām CO2 ekvivalenta.

3. Tā daudzuma noteikšana, kas iedalāms uzņēmumiem, kuri ir iesnieguši paziņojumu saskaņā ar 16. panta 4. punktu.

Piešķirot kvotas no 2015. gada līdz 2017. gadam, saskaņā ar 1. un 2. punktu iedalīto kvotu summu atskaita no maksimālā daudzuma attiecīgajā gadā, kas norādīts V pielikumā, lai noteiktu daudzumu, kas iedalāms uzņēmumiem, kuriem atsauces vērtība ir noteikta un kuri ir iesnieguši paziņojumu saskaņā ar 16. panta 4. punktu.

Piemēro iedalīšanas mehānismu, kas izklāstīts 2.1. un 2.2. punktā.

Piešķirot kvotas 2018. gadā un katru gadu pēc tam, pret uzņēmumiem, kas iesnieguši paziņojumu saskaņā ar 16. panta 4. punktu, izturas tāpat kā pret uzņēmumiem, kas iesnieguši paziņojumu saskaņā ar 16. panta 2. punktu.

VII PIELIKUMS

DATI, KAS JĀPAZIŅO SASKAŅĀ AR 19. PANTU

Katrs ražotājs, kas minēts 19. panta 1. punktā, ziņo par:

a)	katras I un II pielikumā uzskaitītās vielas, ko tas saražojis Savienībā, kopējo daudzumu, norādot galvenās lietojuma kategorijas, kurās vielu izmanto;

katras I pielikumā, un, attiecīgā gadījumā, II pielikumā uzskaitītās vielas daudzumiem, ko tas laidis tirgū Savienībā, atsevišķi norādot daudzumus, kas laisti tirgū izmantošanai izejvielām, tiešajam eksportam, dozēto inhalatoru ražošanai farmaceitisko sastāvdaļu piegādei, lietojumam militārās iekārtās un pusvadītāju materiālu kodināšanai, vai ķimikāliju tvaika nogulšņu kameru tīrīšanai pusvadītāju ražošanas nozarē;

c)	katras I un II pielikumā uzskaitītās vielas daudzumiem, kas attiecīgi ir atkārtoti pārstrādāti, reģenerēti vai iznīcināti;

d)	jebkādiem krājumiem pārskata perioda sākumā un beigās;

e)	jebkādu atļauju izmantot kvotu saistībā ar 14. pantu, norādot attiecīgos daudzumus.

Katrs importētājs, kas minēts 19. panta 1. punktā, ziņo par:

katras I pielikumā, un, attiecīgā gadījumā, II pielikumā uzskaitītās vielas daudzumu, ko tas importējis Savienībā, norādot galvenās lietojuma kategorijas, kurās vielu izmanto, atsevišķi norādot daudzumus, kas laisti tirgū iznīcināšanai, izmantošanai izejvielām, tiešajam eksportam, dozēto inhalatoru ražošanai farmaceitisko sastāvdaļu piegādei, lietojumam militārās iekārtās un pusvadītāju materiālu kodināšanai, vai ķimikāliju tvaiku nogulšņu kameru tīrīšanai pusvadītāju ražošanas nozarē;

b)	katras I un II pielikumā uzskaitītās vielas daudzumiem, kas attiecīgi ir atkārtoti pārstrādāti, reģenerēti vai iznīcināti;

c)	jebkādu atļauju izmantot kvotu saistībā ar 14. pantu, norādot attiecīgos daudzumus;

d)	jebkādiem krājumiem pārskata perioda sākumā un beigās.

Katrs eksportētājs, kas minēts 19. panta 1. punktā, ziņo par:

a)	katras I un II pielikumā uzskaitītās vielas daudzumiem, ko tas eksportējis no Savienības mērķiem, kas nav atkārtota pārstrāde, reģenerēšana vai iznīcināšana;

b)	katras I un II pielikumā uzskaitītās vielas daudzumiem, ko tas ir eksportējis no Savienības attiecīgi atkārtotai pārstrādei, reģenerēšanai vai iznīcināšanai.

Katrs uzņēmums, kas minēts 19. panta 2. punktā, ziņo par:

a)	katras I un II pielikumā uzskaitītās vielas daudzumiem, kas iznīcināti, tostarp par minēto vielu daudzumiem, kas atrodas ražojumos vai iekārtās;

b)	katras I un II pielikumā uzskaitītās vielas krājumiem, kas paredzēti iznīcināšanai, tostarp par minēto vielu daudzumiem, kas atrodas ražojumos vai iekārtās;

c)	I un II pielikumā uzskaitīto vielu iznīcināšanai izmantoto tehnoloģiju.

Katrs uzņēmums, kas minēts 19. panta 3. punktā, ziņo par katras I pielikumā uzskaitītās vielas daudzumu, ko izmanto izejvielām.

Katrs uzņēmums, kas minēts 19. panta 4. punktā, ziņo par:

a)	ražojumu vai iekārtu, kas satur I un II pielikumā uzskaitītās vielas, kategorijām;

b)	vienību skaitu;

c)	katras I un II pielikumā uzskaitītās vielas daudzumiem, kas atrodas ražojumos vai iekārtās.

VIII PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Regula (EK) Nr. 842/2006	Šī regula
1. pants	1. pants
2. pants	2. pants
3. panta 1. punkts	3. panta 2. un 3. punkts
3. panta 2. punkta pirmā daļa	4. panta 1., 2. un 3. punkts
3. panta 2. punkta otrā daļa	3. panta 3. punkta otrā daļa
3. panta 2. punkta trešā daļa	—
3. panta 3. punkts	5. panta 1. punkts
3. panta 4. punkts	4. panta 3. punkts
3. panta 5. punkts	4. panta 4. punkts
3. panta 6. punkts	6. panta 1. un 2. punkts
3. panta 7. punkts	4. panta 5. punkts
4. panta 1. punkts	8. panta 1. punkts
4. panta 2. punkts	8. panta 2. punkts
4. panta 3. punkts	8. panta 3. punkts
4. panta 4. punkts	—
5. panta 1. punkts	10. panta 5. un 12. punkts
5. panta 2. punkta pirmais teikums	10. panta 1., 2. un 6. punkts
5. panta 2. punkta otrais teikums	10. panta 10. punkta pirmā daļa
5. panta 2. punkta trešais teikums	10. panta 10. punkta otrā daļa
5. panta 3. punkts	3. panta 4. punkta pirmā daļa un 10. panta 3. punkts
5. panta 4. punkts	11. panta 4. punkta
5. panta 5. punkts	10. panta 13. punkts
6. panta 1. punkts	19. panta 1. punkts un VII pielikums
6. panta 2. punkts	19. panta 7. punkts
6. panta 3. punkts	19. panta 8. punkts
6. panta 4. punkts	20. pants un 6. panta 2. punkts
7. panta 1. punkta pirmās daļas pirmais teikums	12. panta 1. punkta pirmais teikums
7. panta 1. punkta pirmās daļas otrais un trešais teikums	12. panta 2., 3. un 4. punkts
7. panta 1. punkta otrā daļa	12. panta 13. punkts
7. panta 2. punkts	12. panta 1. punkta otrais teikums
7. panta 3. punkta pirmais teikums	12. panta 14. punkts
7. panta 3. punkta otrais teikums	12. panta 15. punkts
8. panta 1. punkts	13. panta 1. punkts
8. panta 2. punkts	13. panta 2. punkts
9. panta 1. punkts	11. panta 1. punkts
9. panta 2. punkts	—
9. panta 3. punkts	—
10. pants	12. panta 2. punkts
11. pants	—
12. pants	24. pants
13. panta 1. punkts	25. panta 1. punkta pirmā daļa
13. panta 2. punkts	25. panta 1. punkta otrā daļa
14. pants	—
15. pants	27. pants
I pielikums – 1. daļa	I pielikums
I pielikums – 2. daļa	IV pielikums
II pielikums	III pielikums

20.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/234

TULKOJUMS

NAGOJAS PROTOKOLS

par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un godīgu sadali, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību

ŠĀ PROTOKOLA PUSES,

BŪDAMAS Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (turpmāk “Konvencija”) Puses;

ATSAUCOTIES uz to, ka no ģenētisko resursu izmantošanas iegūto labumu taisnīga un godīga sadale ir viens no Konvencijas pamatmērķiem, un atzīstot, ka šis protokols nodrošina šā mērķa īstenošanu saskaņā ar Konvenciju;

ATKĀROTI APSTIPRINOT valstu suverēnās tiesības uz saviem dabas resursiem atbilstīgi Konvencijas noteikumiem;

ATSAUCOTIES ARĪ uz Konvencijas 15. pantu;

ATZĪSTOT nozīmīgo ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā, ko ir devusi tehnoloģiju nodošana un sadarbība, palielinot izpētes un inovāciju spēju saistībā ar ģenētisko resursu vērtības palielināšanos jaunattīstības valstīs saskaņā ar Konvencijas 16. un 19. pantu;

ATZĪSTOT, ka sabiedrības izpratne par ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomisko vērtību un taisnīgu un godīgu dalīšanos šajā vērtībā ar bioloģiskās daudzveidības aizstāvjiem ir būtisks stimuls bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un tās komponentu ilgstošai izmantošanai;

APLIECINOT potenciālo pieejamības un labumu sadales nozīmi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un ilgstošā izmantošanā, nabadzības izskaušanā un vides ilgtspējības jomā un tādējādi veicinot Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu;

APLIECINOT saikni starp ģenētisko resursu pieejamību un šo resursu izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un godīgu sadali;

ATZĪSTOT, ka ir svarīgi nodrošināt juridisko noteiktību attiecībā uz ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un godīgu sadali;

ATZĪSTOT ARĪ TO, ka ir svarīgi veicināt godīgumu un taisnīgumu sarunās par savstarpēji saskaņotiem noteikumiem starp ģenētisko resursu piegādātājiem un lietotājiem;

ATZĪSTOT ARĪ TO, cik būtiska nozīme pieejamības un labumu sadales jomā ir sievietēm, un APLIECINOT vajadzību pilnīgi iesaistīt sievietes visos bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas politikas veidošanas un īstenošanas līmeņos;

APŅEMOTIES arī turpmāk sniegt atbalstu, lai Konvencijas noteikumi par pieejamību un labumu sadali tiktu reāli īstenoti;

ATZĪSTOT, ka ir vajadzīgs inovatīvs risinājums, lai taisnīgi un godīgi sadalītu labumus, kas gūti ģenētisko resursu izmantošanā un to tradicionālo zināšanu izmantošanā, kuras saistītas ar ģenētiskajiem resursiem, kuri rodas pārrobežu situācijās vai par kuriem nav iespējams iepriekš dot vai saņemt informētu piekrišanu;

ATZĪSTOT ģenētisko resursu svarīgumu pārtikas nodrošinājumā, sabiedrības veselībā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, klimata pārmaiņu mazināšanā un arī saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām;

ATZĪSTOT bioloģiskās daudzveidības īpatnības lauksaimniecībā, kā arī šīs jomas atšķirīgās iezīmes un problēmas, kurām ir vajadzīgi atšķirīgi risinājumi;

ATZĪSTOT visu valstu savstarpējo atkarību saistībā ar ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai, kā arī to īpatnības un svarīgumu saistībā ar pārtikas nodrošinājumu visā pasaulē un lauksaimniecības ilgtspējīgu attīstību, ņemot vērā nabadzības izskaušanu un klimata pārmaiņas un apzinoties būtisko nozīmi, kāda šajā ziņā ir Starptautiskajam līgumam par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu komisijai;

ŅEMOT VĒRĀ Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskos veselības aizsardzības noteikumus (2005. g.) un to, ka ir svarīgi nodrošināt pieeju cilvēka patogēniem, lai būtu gatavībā nodrošināt sabiedrības, lai būtu gatavībā nodrošināt sabiedrības veselības aizsardzību;

ATZĪSTOT darbu, kas pastāvīgi norit citos starptautiskajos forumos saistībā ar pieejamību un labumu sadali;

ATSAUCOTIES uz Daudzpusējo pieejamības un labumu sadales sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Starptautisko līgumu par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai, kurš izstrādāts saskaņā ar Konvenciju;

ATZĪSTOT, ka starptautiskajiem instrumentiem, kas saistīti ar pieejamību un labumu sadali, ir vajadzētu būt savstarpēji atbilstošiem, lai sasniegtu Konvencijas mērķus;

ATGĀDINOT Konvencijas 8. panta j) punkta nozīmi, jo tas attiecas uz tradicionālajām zināšanām saistībā ar ģenētiskajiem resursiem un šo zināšanu izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un godīgu sadali;

ŅEMOT VĒRĀ ģenētisko resursu un tradicionālo zināšanu savstarpējo saikni un svarīgo nozīmi pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu dzīvē, tradicionālo zināšanu svarīgumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un tās komponentu ilgstošai izmantošanai, kā arī šo kopienu iztikas līdzekļu ilgtspējīgai nodrošināšanai;

APZINOTIES dažādos apstākļus, kādos pamatiedzīvotāji un vietējās kopienas glabā tradicionālās zināšanas, kas saistītas ar ģenētiskajiem resursiem;

ŅEMOT VĒRĀ, ka pamatiedzīvotājiem un vietējām kopienām ir tiesības noteikt, kas šajās kopienās ir likumīgie ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu glabātāji;

ATZĪSTOT ARĪ unikālos apstākļus, kādos dažādās valstīs tiek glabātas tradicionālās zināšanas saistībā ar ģenētiskajiem resursiem, proti, tas var būt mutvārdos, dokumentētā vai citā formā, tādējādi atspoguļojot bagātīgu kultūras mantojumu, kas ir svarīgs bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilgstošai izmantošanai;

ŅEMOT VĒRĀ Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarāciju par pamatiedzīvotāju tiesībām; un

APSTIPRINOT, ka neko šajā protokolā neinterpretē tā, lai mazinātu vai atceltu spēkā esošās pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu tiesības;

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Mērķis

Šā protokola mērķis ir ģenētisko resursu izmantošanā iegūto resursu taisnīga un godīga sadale, tostarp nodrošinot ģenētisko resursu atbilstīgu pieejamību un atbilstīgu attiecīgo tehnoloģiju nodošanu, ņemot vērā visas tiesības uz minētajiem resursiem un tehnoloģijām, kā arī nodrošinot atbilstīgu finansējumu, tādējādi veicinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un tās komponentu ilgstspējīgu izmantošanu.

2. pants

Terminu lietojums

Šajā protokolā piemēro Konvencijas 2. pantā definētos terminus. Turklāt šajā protokolā piemēro šādus terminus:

a)	“Pušu konference” ir Konvencijas pušu konference;

b)	“Konvencija” ir Konvencija par bioloģisko daudzveidību;

c)	“ģenētisko resursu izmantošana” ir ģenētisko resursu ģenētiskā un/vai bioķīmiskā sastāva pētniecība un attīstība, tostarp izmantojot biotehnoloģiju, kā definēts Konvencijas 2. pantā;

d)	“biotehnoloģija”, kā definēts Konvencijas 2. pantā, ir jebkurš tehnoloģisks process, kurā izmanto bioloģiskas sistēmas, dzīvus organismus vai to derivātus, lai noteiktā nolūkā radītu vai pārveidotu produktus vai norises;

e)	“derivāts” ir dabiskas izcelsmes bioķīmisks savienojums, kas radies bioloģisko vai ģenētisko resursu ģenētiskās ekspresijas vai metabolisma rezultātā, pat ja tas nesatur iedzimtības funkcionālās vienības.

3. pants

Darbības joma

Šis protokols attiecas uz ģenētiskajiem resursiem, kas ietilpst Konvencijas 15. panta darbības jomā, un uz labumiem, kas iegūti, izmantojot šos resursus. Šis protokols attiecas arī uz tradicionālajām zināšanām, kuras ir saistītas ar ģenētiskajiem resursiem, kas ietilpst Konvencijas darbības jomā, un uz labumiem, kas iegūti, izmantojot šādas zināšanas.

4. pants

Saistība ar starptautiskiem līgumiem un instrumentiem

1. Šā protokola noteikumi neietekmē Pušu tiesības un pienākumus, kas izriet no spēkā esošiem starptautiskiem līgumiem, izņemot gadījumus, kad minēto tiesību un pienākumu īstenošana radītu nopietnu kaitējumu vai apdraudējumu bioloģiskai daudzveidībai. Šā punkta nolūks nav radīt hierarhiju starp šo protokolu un citiem starptautiskajiem instrumentiem.

2. Nekas šajā protokolā neliedz Pusēm izstrādāt un īstenot citus attiecīgus starptautiskus līgumus, tostarp citus specializētus līgumus par pieejamību un labumu sadali, ar noteikumu, ka tie veicina Konvencijas un šā protokola mērķu sasniegšanu un nav pretrunā tiem.

3. Šo protokolu īsteno savstarpējā kopsakarā ar citiem starptautiskiem instrumentiem, kas attiecas uz šo protokolu. Pienācīgi būtu jāņem vērā pašreizējais lietderīgais un svarīgais darbs vai prakse, kas tiek īstenota saskaņā ar šādiem starptautiskiem instrumentiem un attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, ar noteikumu, ka tie veicina Konvencijas un šā protokola mērķu sasniegšanu un nav pretrunā tiem.

4. Šis protokols ir instruments, ar kuru īsteno Konvencijas noteikumus par pieejamību un labumu sadali. Ja ir piemērojams kāds specializēts instruments par starptautisku pieejamību un labumu sadali, kas saskan ar Konvencijas un šā protokola mērķiem un nav pretrunā tiem, specializētā instrumenta Pusei vai Pusēm šo protokolu nepiemēro attiecībā uz konkrēto ģenētisko resursu, uz kuru attiecas specializētais intruments, un šā specializetā instrumenta vajadzībām.

5. pants

Taisnīga un godīga labumu sadale

1. Saskaņā ar Konvencijas 15. panta 3. un 7. punktu labumus, kas iegūti no ģenētisko resursu izmantošanas, kā arī to vēlākas lietošanas un komercializācijas, taisnīgi un godīgi dala ar Pusi, kura ir attiecīgo resursu piegādātāja un kura ir šo resursu izcelsmes valsts vai Puse, kura šos ģenētiskos resursus ir ieguvusi saskaņā ar Konvenciju. Šāda sadale notiek atbilstīgi savstarpēji saskaņotiem noteikumiem.

2. Katra Puse pēc vajadzības veic likumdošanas, administratīvus vai politiskus pasākumus, lai nodrošinātu, ka labumi, kas iegūti no tādu ģenētisko resursu izmantošanas, kuri pieder pamatiedzīvotājiem un vietējām kopienām, saskaņā ar valsts tiesību aktiem par šo pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu tiesībām uz attiecīgajiem ģenētiskajiem resursiem tiek taisnīgi un godīgi dalīti ar attiecīgajām kopienām atbilstīgi savstarpēji saskaņotiem noteikumiem.

3. Lai īstenotu 1. punktu, katra Puse pēc vajadzības veic likumdošanas, administratīvus vai politiskus pasākumus.

4. Labumi var būt monetāri un nemonetāri labumi, tostarp, bet ne tikai, pielikumā uzskaitītie labumi.

5. Katra Puse pēc vajadzības veic likumdošanas, administratīvus vai politiskus pasākumus, lai labumi, kas iegūti ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu izmantošanā, taisnīgi un godīgi tiek dalīti ar pamatiedzīvotājiem un vietējām kopienām, kurām šīs zināšanas pieder. Šāda sadale notiek atbilstīgi savstarpēji saskaņotiem noteikumiem.

6. pants

Ģenētisko resursu pieejamība

1. Izmantojot suverēnās tiesības uz dabas resursiem un piemērojot valsts tiesību aktus vai regulatīvās prasības par pieejamību un labumu sadali, pirms pieejas ģenētiskajiem resursiem to izmantošanai saņem resursu piegādātājas Puses informētu piekrišanu, proti, piekrišanu no šo resursu izcelsmes valsts vai Puses, kura šos ģenētiskos resursus ir ieguvusi saskaņā ar Konvenciju, ja vien attiecīgā Puse nav noteikusi ko citu.

2. Katra Puse saskaņā ar valsts tiesību aktiem attiecīgi veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka pirms pieejas ģenētiskajiem resursiem tiek iegūta informēta piekrišana vai apstiprinājums un tiek iesaistīti pamatiedzīvotāji un vietējās kopienas, ja tām ir pamatotas tiesības piešķirt pieeju attiecīgajiem resursiem.

3. Saskaņā ar 1. punktu katra Puse, kura lūdz iepriekšēju informētu piekrišanu, attiecīgi veic vajadzīgos likumdošanas, administratīvos vai politikas pasākumus, lai:

a)	nodrošinātu juridisku noteiktību, skaidrību un pārredzamību saistībā ar valsts tiesību aktiem vai regulatīvajām prasībām par pieejamību un labumu sadali;

b)	attiecībā uz ģenētisko resursu pieejamību nodrošinātu noteikumus un procedūras, kas ir taisnīgas un nav patvaļīgas;

c)	sniegtu informāciju par to, kā iepriekš saņemt informētu piekrišanu;

d)	kompetentā valsts iestāde izmaksu ziņā efektīvi un saprātīgā laikposmā rakstiski pieņemtu skaidru un pārredzamu lēmumu;

e)	paredzētu, ka pieejas laikā tiek izsniegta atļauja vai līdzvērtīgs dokuments, kas apliecina, ka ir bijis lēmums dot iepriekšēju informētu piekrišanu un ir pieņemti savstarpēji saskaņoti noteikumi, un attiecīgi informētu Pieejamības un labumu sadales starpniecības centru;

f)	vajadzības gadījumā un saskaņā ar valsts tiesību aktiem noteiktu kritērijus un/vai procedūras, kā pirms pieejas ģenētiskajiem resursiem saņemt informētu piekrišanu vai apstiprinājumu un iesaistīt pamatiedzīvotājus un vietējās kopienas; un

noteiktu skaidrus noteikumus un procedūras par savstarpēji saskaņotu noteikumu pieprasīšanu un noteikšanu. Šādus noteikumus izklāsta rakstiski un tajos inter alia var paredzēt:

i)	strīdu izšķiršanas noteikumu;

ii)	noteikumus par labumu sadali, tostarp noteikumus par intelektuālā īpašuma tiesībām;

iii)	noteikumus par turpmāku izmantošanu trešām personām, ja tāda ir; un

iv)	attiecīgā gadījumā – noteikumus par nolūka maiņu.

7. pants

Pieeja tradicionālajām zināšanām, kas saistītas ar ģenētiskajiem resursiem

Katra Puse saskaņā ar valsts tiesību aktiem attiecīgā gadījumā veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka pirms pieejas tradicionālajām zināšanām, kas saistītas ar pamatiedzīvotājiem un vietējām kopienām piederošajiem ģenētiskajiem resursiem, tiek saņemta informēta piekrišana vai apstiprinājums un tiek iesaistīti attiecīgie pamatiedzīvotāji un vietējās kopienas, kā arī tiek pieņemti savstarpēji saskaņoti noteikumi.

8. pants

Īpaši apsvērumi

Izstrādājot un īstenojot tiesību aktus vai regulatīvās prasības par pieejamību un labumu sadali, katra Puse:

rada apstākļus, lai sekmētu un iedrošinātu pētījumus, kas veicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgstspējīgu izmantošanu, jo īpaši jaunattīstības valstīs, tostarp, izmantojot vienkāršotus pasākumus pieejai nekomerciāla pētījuma nolūkā un ņemot vērā to, ka šāda pētījuma nolūks var mainīties;

pienācīgi ņem vērā pašreizēju vai nenovēršamu ārkārtas stāvokli, kas rada draudus vai kaitējumu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, un kas noteikts valsts vai starptautiskā līmenī. Puses var ņemt vērā to, ka ir steidzami vajadzīga pieeja ģenētiskajiem resursiem un steidzami jāveic taisnīga un godīga to labumu sadale, kas iegūti no attiecīgo ģenētisko resursu izmantošanas, tostarp pieeja izmaksu ziņā pieņemamai aprūpei tiem, tiem, kam tā ir nepieciešama, jo īpaši jaunattīstības valstīs;

c)	ņem vērā ģenētisko resursu lielo nozīmi pārtikā un lauksaimniecībā, kā arī to īpašo nozīmi pārtikas nodrošinājumā.

9. pants

Ieguldījums saglabāšanā un ilgtspējīgā izmantošanā

Puses veicina to, lai lietotāji un piegādātāji no ģenētisko resursu izmantošanas iegūtos labumus novirza bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un tās komponentu ilgtspējīgai izmantošanai.

10. pants

Pasaules daudzpusējais labumu sadales mehānisms

Puses apsver to, vai ir vajadzīgs daudzpusējs labumu sadales mehānisms pasaules mērogā un kā tas varētu darboties, lai taisnīgi un godīgi sadalītu labumus, kas iegūti, izmantojot ģenētiskos resursus un tradicionālās zināšanas, kas saistītas ar ģenētiskajiem resursiem, kuri rodas pārrobežu situācijās vai par kuriem iepriekš nav iespējams dot vai saņemt informētu piekrišanu. Ar šā mehānisma starpniecību labumus, kuros dalās ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu lietotāji, izmanto, lai sekmētu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un tās komponentu ilgtspējīgu izmantošanu visā pasaulē.

11. pants

Pārrobežu sadarbība

1. Ja tie paši ģenētiskie resursi tiek atrasti in situ vairāku Pušu teritorijās, attiecīgās Puses šā protokola īstenošanas nolūkā cenšas sadarboties, vajadzības gadījumā iesaistot attiecīgos pamatiedzīvotājus un vietējās kopienas.

2. Ja tādas pašas ar ģenētiskajiem resursiem saistītas tradicionālās zināšanas ir vienai vai vairākām pamatiedzīvotāju grupām un vietējām kopienām vairāku Pušu teritorijās, attiecīgās Puses šā protokola mērķa īstenošanas nolūkā cenšas sadarboties, vajadzības gadījumā iesaistot attiecīgos pamatiedzīvotājus un vietējās kopienas.

12. pants

Ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas

1. Īstenojot pienākumus saskaņā ar šo protokolu, Puses atbilstīgi saviem tiesību aktiem attiecīgajā gadījumā ņem vērā pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu paražu tiesības, kopienu paražas un ierasto kārtību attiecībā uz tradicionālajām zināšanām, kas saistītas ar ģenētiskajiem resursiem.

2. Puses, efektīvi iesaistot attiecīgos pamatiedzīvotājus un vietējās kopienas, nosaka mehānismus, ar kuriem informē potenciālos ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu lietotājus par viņu pienākumiem, tostarp pasākumiem, kas pieejami, izmantojot Pieejamības un labumu sadales starpniecības centru, lai piekļūtu labumiem, kuri iegūti no šādu zināšanu izmantošanas, un taisnīgi un godīgi tajos dalītos.

3. Puses attiecīgajā gadījumā tiecas atbalstīt pamatiedzīvotājus un vietējās kopienas, tostarp šo kopienu sievietes, tiem izstrādājot:

a)	kopienas normas attiecībā uz pieeju tradicionālajām zināšanām, kas saistītas ar ģenētiskajiem resursiem, un taisnīgu un godīgu to labumu sadali, kuri iegūti no šādu zināšanu izmantošanas;

b)	minimālās prasības savstarpēji saskaņotiem noteikumiem, lai nodrošinātu taisnīgu un godīgu to labumu sadali, kas iegūti, izmantojot ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas; un

c)	līgumu standarta klauzulas to labumu sadalei, kas iegūti, izmantojot ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas.

4. Puses, īstenojot šo protokolu, cik vien iespējams, cenšas neierobežot ģenētisko resursu un ar tiem saistīto tradicionālo zināšanu ierasto izmantošanu un apmaiņu pamatiedzīvotāju grupās un vietējās kopienās, kā arī starp pamatiedzīvotājiem un vietējām kopienām atbilstīgi Konvencijas mērķiem.

13. pants

Valstu koordinācijas centri un kompetentās valsts iestādes

1. Katra Puse norīko valsts koordinācijas centru pieejamības un labumu sadales jautājumos. Valsts koordinācijas centrs dara pieejamu informāciju šādā kārtībā:

a)	pieteikuma iesniedzējiem, kuri vēlas iegūt pieeju ģenētiskajiem resursiem, informāciju par procedūru, kā saņemt iepriekšēju informētu piekrišanu un noteikt savstarpēji saskaņotus noteikumus, tostarp attiecībā uz labumu sadali;

pieteikuma iesniedzējiem, kuri vēlas iegūt pieeju ar ģenētiskajiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām, ja iespējams, informāciju par procedūru, kā saņemt iepriekšēju informētu piekrišanu vai apstiprinājumu un attiecīgā gadījumā par to kā iesaistīt pamatiedzīvotājus un vietējās kopienas, un kā noteikt savstarpēji saskaņotus noteikumus, tostarp attiecībā uz labumu sadali; un

c)	informāciju par kompetentajām valsts iestādēm, attiecīgajām pamatiedzīvotāju grupām un vietējām kopienām, kā arī ieinteresētajām personām.

Valsts koordinācijas centrs ir atbildīgs par sadarbību ar sekretariātu.

2. Katra Puse norāda vienu vai vairākas kompetentās valsts iestādes pieejamības un labumu sadales jautājumos. Kompetentās valsts iestādes atbilstīgi piemērojamiem valsts likumdošanas, administratīvajiem vai politikas pasākumiem ir atbildīgas par pieejas piešķiršanu vai attiecīgā gadījumā rakstiska apliecinājuma izsniegšanu par to, ka ir izpildītas pielaidei paredzētās prasības, kā arī ir atbildīgas par konsultāciju sniegšanu par piemērojamām procedūrām un prasībām saistībā ar iepriekšējas informētas piekrišanas saņemšanu un savstarpēji saskaņotu noteikumu pieņemšanu.

3. Puse var norīkot vienu institūciju, kas pilda gan koordinācijas centra, gan kompetentās valsts iestādes funkcijas.

4. Katra Puse ne vēlāk kā dienā, kurā šis protokols stājas spēkā attiecībā uz to, paziņo sekretariātam tās valsts koordinācijas centra un tās kompetentās valsts iestādes vai iestāžu kontaktinformāciju. Ja kāda Puse norīko vairākas kompetentās valsts iestādes, tā kopā ar minēto paziņojumu nodod sekretariātam visu būtisko informāciju par minēto iestāžu attiecīgajiem pienākumiem. Šajā informācijā attiecīgā gadījumā norāda vismaz to, kura kompetentā iestāde ir atbildīga par konkrētajiem ģenētiskajiem resursiem. Katra Puse nekavējoties informē sekretariātu par jebkādām pārmaiņām saistībā ar tās koordinācijas centra norīkojumu vai saistībā ar tās kompetentās valsts iestādes vai iestāžu kontaktinformāciju vai pienākumiem.

5. Informāciju, kas saņemta saskaņā ar 4. punktu, sekretariāts dara pieejamu, izmantojot Pieejamības un labumu sadales starpniecības centru.

14. pants

Pieejamības un labumu sadales starpniecības centrs un informācijas apmaiņa

1. Ar šo tiek izveidots Pieejamības un labumu sadales starpniecības centrs, kas ir daļa no starpniecības centru mehānisma saskaņā ar Konvencijas 18. panta 3. punktu. Ar šī centra starpniecību notiek informācijas apmaiņa ar pieejamību un labumu sadali saistītajos jautājumos. Jo īpaši, šis centrs nodrošina pieeju katras Puses sniegtajai informācijai, kas attiecas uz šā protokola īstenošanu.

2. Neskarot konfidenciālas informācijas aizsardzību, katra Puse Pieejamības un labumu sadales starpniecības centram dara pieejamu visu šajā protokolā pieprasīto informāciju, kā arī informāciju, kura jāsniedz saskaņā ar lēmumiem, kurus pieņēmusi Pušu konference, kas pilda šā protokola Pušu sanāksmes funkciju. Informācija aptver šādus jautājumus:

a)	likumdošanas, administratīvie un politiskie pasākumi saistībā ar pieejamību un labumu sadali;

b)	informācija par valsts koordinācijas centru un kompetento valsts iestādi vai iestādēm; un

c)	informācija par atļaujām vai līdzvērtīgiem dokumentiem, kas pieejas laikā izsniegti kā apliecinājums, ka ir pieņemts lēmums dot iepriekšēju informētu piekrišanu un ir pieņemti savstarpēji saskaņoti noteikumi.

3. Vajadzības gadījumā papildinformācija, ja tā ir pieejama, var aptvert:

a)	informāciju par pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu attiecīgām kompetentām iestādēm un citu informāciju, ja tā nolemts;

b)	līguma standarta klauzulas;

c)	metodes un pasākumus, kas izstrādāti ģenētisko resursu pārraudzīšanai; un

d)	ētikas kodeksus un labāko praksi.

4. Pieejamības un labumu sadales starpniecības centra darbības kārtību, tostarp darbības pārskatus, Pušu konference, kas pilda šā protokola Pušu sanāksmes funkciju, izskata un par tiem lemj savā pirmajā sēdē un turpmāk pārskata.

15. pants

Atbilstība valsts tiesību aktiem vai regulatīvajām prasībām par pieejamību un labumu sadali

1. Katra Puse veic atbilstīgus, efektīvus un proporcionālus likumdošanas, administratīvus vai politiskus pasākumus, lai nodrošinātu, ka pieeja tās jurisdikcijā izmantotajiem ģenētiskajiem resursiem notiek saskaņā ar iepriekšēju informētu piekrišanu un ka ir pieņemti savstarpēji saskaņoti noteikumi, kā paredzēts otras Puses tiesību aktos vai regulatīvajās prasībās par pieejamību un labumu sadali.

2. Puses veic atbilstīgus, efektīvus un proporcionālus pasākumus gadījumos, kad konstatēta neatbilstība pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar 1. punktu.

3. Puses, ciktāl iespējams un nepieciešams, sadarbojas gadījumos, kad uzskata, ka ir pārkāpti 1. punktā minētie valsts tiesību akti vai regulatīvās prasības par pieejamību un labumu sadali.

16. pants

Atbilstība valsts tiesību aktiem vai regulatīvajām prasībām par pieejamību un labumu sadali attiecībā uz tradicionālajām zināšanām, kas saistītas ar ģenētiskajiem resursiem

1. Katra Puse attiecīgā gadījumā veic atbilstīgus, efektīvus un proporcionālus likumdošanas, administratīvus vai politiskus pasākumus, lai nodrošinātu, ka pieeja tās jurisdikcijā izmantotajām tradicionālajām zināšanām, kas saistītas ar ģenētiskajiem resursiem, notiek saskaņā ar iepriekšēju informētu piekrišanu vai apstiprinājumu un tiek iesaistīti pamatiedzīvotāji un vietējās kopienas, un ka tiek pieņemti savstarpēji saskaņoti noteikumi, kā noteikts tās Puses tiesību aktos vai regulatīvajās prasībās par pieejamību un labumu sadali, kuras teritorijā šie pamatiedzīvotāji un vietējās kopienas atrodas.

2. Katra Puse veic atbilstīgus, efektīvus un proporcionālus pasākumus gadījumos, kad konstatēta neatbilstība pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar 1. punktu.

17. pants

Ģenētisko resursu izmantošanas pārraudzība

1. Lai veicinātu atbilstību, katra Puse attiecīgā gadījumā veic pasākumus, lai pārraudzītu ģenētisko resursu izmantošanu un sekmētu tās pārredzamību. Šādi pasākumi aptver:

viena vai vairāku kontrolpunktu norīkošanu:

i)	norīkotie kontrolpunkti attiecīgā gadījumā ievāc vai saņem attiecīgo informāciju, kas attiecīgā gadījumā saistīta ar iepriekšēju informētu piekrišanu, ģenētisko resursu avotu, savstarpēji saskaņoto noteikumu pieņemšanu un/vai ģenētisko resursu izmantošanu;

ii)

katra Puse atkarībā no vajadzības un norīkotā kontrolpunkta konkrētām iezīmēm pieprasa ģenētisko resursu lietotājiem sniegt norīkotajam kontrolpunktam informāciju, kas minēta iepriekšējā punktā. Katra Puse veic atbilstīgus, efektīvus un proporcionālus pasākumus gadījumos, kad konstatēta neatbilstība;

iii)

šādu informāciju, tostarp informāciju no starptautiski atzītiem atbilstības sertifikātiem, ja tādi ir pieejami, neskarot konfidenciālas informācijas aizsardzību, pēc vajadzības sniegs attiecīgajām valsts iestādēm, Pusei, kas devusi iepriekšēju informētu piekrišanu, un Pieejamības un labumu sadales starpniecības centram;

iv)

kontrolpunktiem jādarbojas efektīvi un to funkcijām vajadzētu būt saistītām ar šajā a) apakšpunktā paredzēto noteikumu īstenošanu. Tām vajadzētu būt saistītām ar ģenētisko resursu izmantošanu vai attiecīgās informācijas vākšanu inter alia jebkurā pētījuma, attīstības, inovācijas, pirmskomercializācijas vai komercializācijas posmā;

b)	ģenētisko resursu lietotāju un piegādātāju rosināšana savstarpēji saskaņotajos noteikumos iekļaut noteikumus par dalīšanos informācijā par šādu noteikumu īstenošanu, tostarp izmantojot ziņošanas prasībām; un

c)	izmaksu ziņā efektīvu saziņas līdzekļu un sistēmu izmantošanas veicināšana.

2. Atļauja vai līdzvērtīgs dokuments, kas izdots saskaņā ar 6. panta 3. punkta e) apakšpunktu un darīts pieejams Pieejamības un labumu sadales starpniecības centram, ir uzskatāms par starptautiski atzītu atbilstības sertifikātu.

3. Starptautiski atzīts atbilstības sertifikāts ir apliecinājums tam, ka pieeja ģenētiskajiem resursiem, uz kuriem tas attiecas, ir notikusi saskaņā ar iepriekšēju informētu piekrišanu, un tam, ka ir pieņemti savstarpēji saskaņoti noteikumi, kā paredzēts šo piekrišanu devušās Puses tiesību aktos vai regulatīvajās prasībās par pieejamību un labumu sadali.

4. Starptautiski atzītā atbilstības sertifikātā ir vismaz šāda informācija, ja tā nav konfidenciāla:

a)	izdevēja iestāde;

b)	izdošanas datums;

c)	piegādātājs;

d)	sertifikāta unikāls identifikators;

e)	persona vai struktūra, kurai ir dota iepriekšēja informēta piekrišana;

f)	sertifikāta priekšmets vai ģenētiskie resursi, uz ko sertifikāts attiecas;

g)	apstiprinājums, ka ir pieņemti savstarpēji saskaņoti noteikumi;

h)	apstiprinājums, ka ir saņemta iepriekšēja informēta piekrišana; un

i)	komerciāla un/vai nekomerciāla izmantošana.

18. pants

Atbilstība savstarpēji saskaņotiem noteikumiem

1. Īstenojot 6. panta 3. punkta g) apakšpunkta i) punktu un 7. pantu, katra Puse aicina ģenētisko resursu un/vai ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu piegādātājus un lietotājus savstarpēji saskaņotajos noteikumos vajadzības gadījumā iekļaut noteikumus par strīdu izšķiršanu, tostarp par:

a)	jurisdikciju, kurā notiks strīda izšķiršanas process;

b)	piemērojamiem tiesību aktiem; un/vai

c)	alternatīvām strīda izšķiršanas iespējām, piemēram, starpniecību vai šķīrējtiesu.

2. Katra Puse nodrošina, lai atbilstīgi piemērojamiem jurisdikcijas noteikumiem tās tiesību sistēmā būtu paredzēta tiesiskās aizsardzības iespēja gadījumos, kad rodas strīdi saistībā ar savstarpēji saskaņotajiem noteikumiem.

3. Katra Puse veic efektīvus pasākumus atbilstīgi attiecībā uz:

a)	tiesas pieejamību; un

b)	to, lai tiktu izmantoti mehānismi, kas saistīti ar citas valsts tiesas spriedumu un šķīrējtiesas nolēmumu savstarpēju atzīšanu.

4. Šā panta efektivitāti pārskata Pušu konference, kas pilda šā protokola Pušu sanāksmes funkciju saskaņā ar šā protokola 31. pantu.

19. pants

Līgumu standarta klauzulas

1. Katra Puse veicina, lai savstarpēji saskaņoto noteikumu vajadzībām attiecīgā gadījumā tiktu izstrādātas, atjauninātas un izmantotas nozaru un starpnozaru līgumu standarta klauzulas.

2. Pušu konference, kas pilda šā protokola Pušu sanāksmes funkciju, periodiski izvērtē nozaru un starpnozaru līgumu standarta klauzulu izmantošanu.

20. pants

Ētikas kodeksi, pamatnostādnes un labākā prakse un/vai standarti

1. Katra Puse veicina, lai attiecīgā gadījumā tiktu izstrādāti, atjaunināti un izmantoti brīvprātīgi ētikas kodeksi, pamatnostādnes un labākā prakse un/vai standarti attiecībā uz pieejamību un labumu sadali.

2. Pušu konference, kas pilda šā protokola Pušu sanāksmes funkciju, periodiski izvērtē brīvprātīgo ētikas kodeksu, pamatnostādņu un labākās prakses un/vai standartu izmantošanu un apsver iespēju pieņemt īpašus ētikas kodeksus, pamatnostādnes un labāko praksi un/vai standartus.

21. pants

Izpratnes veicināšana

Katra Puse veic pasākumus, lai veicinātu izpratni par to, cik liela nozīme ir ģenētiskajiem resursiem un tradicionālajām zināšanām, kas saistītas ar ģenētiskajiem resursiem, un ar tiem saistītajiem pieejamības un labumu sadales jautājumiem. Šādi pasākumi inter alia var būt šādi:

a)	šā protokola, tostarp tā mērķa, popularizēšana;

b)	pamatiedzīvotāju, vietējo kopienu un attiecīgo ieinteresēto personu sanāksmju organizēšana;

c)	pamatiedzīvotāju, vietējo kopienu un attiecīgo ieinteresēto personu palīdzības dienestu izveide un uzturēšana;

d)	informācijas izplatīšana ar valsts starpniecības centra palīdzību;

e)	brīvprātīgo ētikas kodeksu, pamatnostādņu un labākās prakses un/vai standartu popularizēšana, konsultējoties ar pamatiedzīvotājiem, vietējām kopienām un attiecīgajām ieinteresētajām personām;

f)	pieredzes apmaiņas veicināšana pēc vajadzības vietējā, reģionālā un starptautiskā mērogā;

g)	ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu lietotāju un piegādātāju izglītošana un apmācība jautājumos, kas attiecas uz viņu pienākumiem pieejamības un labumu sadales jomā;

h)	pamatiedzīvotāju, vietējo kopienu un attiecīgo ieinteresēto personu iesaistīšana šā protokola īstenošanā; un

i)	izpratnes veicināšana par paražām un ierasto kārtību pamatiedzīvotāju grupās un vietējās kopienās.

22. pants

Spējas

1. Puses sadarbojas, veidojot un palielinot spējas, stiprinot cilvēkresursus un institucionālās spējas, lai šo protokolu varētu īstenot Puses, kas ir jaunattīstības valstis, jo īpaši vismazāk attīstītās valstis un mazo salu jaunattīstības valstis, kā arī Puses ar pārejas posma ekonomiku; šajā sadarbībā tiek izmantotas esošās vispasaules, reģionālās, apakšreģionālās un valsts institūcijas un organizācijas. Šajā ziņā Pusēm būtu jāveicina pamatiedzīvotāju, vietējo kopienu un attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp nevalstisko organizāciju un privātā sektora, iesaistīšana.

2. Tiek pilnībā ņemts vērā tas, ka, lai veidotu un palielinātu spējas šā protokola īstenošanai, Pusēm, kas ir jaunattīstības valstis, jo īpaši vismazāk attīstītās valstis un mazo salu jaunattīstības valstis, un Pusēm ar pārejas posma ekonomiku ir vajadzīgi finanšu resursi atbilstīgi attiecīgajiem Konvencijas noteikumiem.

3. Lai noteiktu piemērotus pasākumus saistībā ar šā protokola īstenošanu, Pusēm, kas ir jaunattīstības valstis, jo īpaši vismazāk attīstītās valstis un mazo salu jaunattīstības valstis, kā arī Pusēm ar pārejas posma ekonomiku būtu jāidentificē valsts vajadzības un prioritātes saistībā ar spējām, veicot valsts spēju pašizvērtējumu. Šajā procesā minētajām Pusēm būtu jāatbalsta pamatiedzīvotāju, vietējo kopienu un attiecīgo ieinteresēto personu norādītās spēju vajadzības un prioritātes, īpaši pievēršot uzmanību sieviešu vajadzībām un prioritātēm šajā ziņā.

4. Atbalstot šā protokola īstenošanu, spēju veidošanu un palielināšanu inter alia var veikt šādos galvenajos virzienos:

a)	spēja īstenot protokolu un izpildīt tajā noteiktos pienākumus;

b)	spēja risināt sarunas par sasvstarpēji saskaņotiem noteikumiem;

c)	spēja izstrādāt, īstenot valsts likumdošanas, administratīvos vai politiskos pasākumus par pieejamību un labumu sadali, kā arī panākt to izpildi; un

d)	valstu spēja attīstīt pētniecības spēju, lai palielinātu savu ģenētisko resursu vērtību.

5. Pasākumi saskaņā ar 1. līdz 4. punktu inter alia var būt šādi:

a)	tiesiskā un institucionālā attīstība;

b)	godīguma un taisnīguma veicināšana sarunās, piemēram, apmācības, kā sarunu ceļā panākt savstarpēji saskaņotus noteikumus;

c)	atbilstības pārraudzība un izpildes panākšana;

d)	labāko pieejamo saziņas līdzekļu un interneta sistēmu izmantošana ar pieejamību un labumu sadali saistītās darbībās;

e)	vērtēšanas metožu izstrāde un izmantošana;

f)	bioloģiskā izpēte saistībā ar zinātniskajiem un taksonomijas pētījumiem;

g)	tehnoloģiju nodošana, kā arī infrastruktūra un tehniskā spēja, lai šāda tehnoloģija nodošana būtu ilgtspējīga;

h)	ar pieeju un labumu sadali saistīto darbību lielāka atdeve, veicinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un tās komponentu ilgtspējīgu izmantošanu;

i)	īpaši pasākumi, lai palielinātu attiecīgo ieinteresēto personu spējas saistībā ar pieejamību un labumu sadali; un

j)	īpaši pasākumi, lai palielinātu pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu spējas, īpaši pievēršot uzmanību šajās kopienās dzīvojošo sieviešu spēju palielināšanai saistībā ar pieeju ģenētiskajiem resursiem un/vai ar ģenētiskajiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām.

6. Informācija par spēju veidošanas un palielināšanas iniciatīvām, kas saskaņā ar 1. līdz 5. punktu veiktas valsts, reģionālā un starptautiskā līmenī, būtu jāsniedz Pieejamības un labumu sadales starpniecības centram, lai veicinātu sinerģiju un koordināciju attiecībā uz spēju veidošanu un palielināšanu saistībā ar pieejamību un labumu sadali.

23. pants

Tehnoloģiju nodošana un sadarbība

Saskaņā ar Konvencijas 15., 16., 18. un 19. pantu Puses sadarbojas tehniskās un zinātniskās pētniecības un attīstības programmās, tostarp biotehnoloģiskajā pētniecībā, lai sasniegtu šā protokola mērķi. Puses apņemas veicināt un sekmēt to, lai Pusēm, kas ir jaunattīstības valstis, jo īpaši vismazāk attīstītās valstis un mazo salu jaunattīstības valstis, kā arī Pusēm ar pārejas posma ekonomiku tehnoloģijas būtu pieejamas un tiktu tām nodotas ar mērķi nodrošināt atbilstīga un stabila tehnoloģiskā un zinātniskā pamata veidošanu un nostiprināšanu, tādējādi ļaujot sasniegt Konvencijas un šā protokola mērķus. Ja iespējams un ja tas ir piemēroti, šāda sadarbība notiek ar ģenētisko resursu piegādātāju Pusi vai Pusēm, kuras ir attiecīgo resursu izcelsmes valstis vai kuras attiecīgos ģenētiskos resursus ir ieguvušas atbilstīgi Konvencijai.

24. pants

Valstis, kas nav protokola puses

Puses aicina valstis, kas nav šā protokola Puses, ievērot šo protokolu un sniegt attiecīgo informāciju Pieejamības un labumu sadales starpniecības centram.

25. pants

Finanšu mehānisms un finanšu resursi

1. Lemjot par finanšu resursiem šā protokola īstenošanai, Puses ņem vērā Konvencijas 20. panta noteikumus.

2. Konvencijas finanšu mehānisms ir šā protokola finanšu mehānisms.

3. Saistībā ar šā protokola 22. pantā minēto spēju veidošanu un palielināšanu Pušu konference, kas pilda šā protokola Pušu sanāksmes funkciju, sniedzot ieteikumus Pušu konferencei par 2. punktā minēto finanšu mehānismu, ņem vērā to, ka Pusēm, kas ir jaunattīstības valstis, jo īpaši vismazāk attīstītās valstis un mazo salu jaunattīstības valstis, un Pusēm ar pārejas posma ekonomiku ir vajadzīgi finanšu resursi, kā arī ņem vērā pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu, tostarp šo kopienu sieviešu, vajadzības un prioritātes saistībā ar spējām.

4. Saistībā ar 1. punktu Puses ņem vērā arī to Pušu vajadzības, kuras ir jaunattīstības valstis, jo īpaši vismazāk attīstītās valstis un mazo salu jaunattīstības valstis, kā arī Puses ar pārejas posma ekonomiku, to centienos šā protokola īstenošanas nolūkā noteikt un īstenot savu spēju veidošanas un palielināšanas prasības,.

5. Uz šā panta noteikumiem mutatis mutandis attiecas tie norādījumi par Konvencijas finanšu mehānismu, kas izklāstīti attiecīgajos Pušu konferences lēmumos, tostarp lēmumos, kuri pieņemti pirms šā protokola pieņemšanas.

6. Izmantojot divpusējus, reģionālus un daudzpusējus līdzekļus, Puses, kas ir attīstītas valstis, var sniegt Pusēm, kas ir jaunattīstības valstis, un Pusēm ar pārejas posma ekonomiku finanšu un citus resursus, lai īstenotu šā protokola noteikumus.

26. pants

Pušu konference, kas pilda šā protokola pušu sanāksmes funkciju

1. Pušu konference pilda šā protokola Pušu sanāksmes funkciju.

2. Konvencijas Puses, kas nav šā protokola Puses, var kā novērotājas piedalīties jebkurā sanāksmē, kurā sanāk Pušu konference, pildot šā protokola Pušu sanāksmes funkciju. Ja Pušu konference pilda šā protokola Pušu sanāksmes funkciju, šim protokolam atbilstīgos lēmumus pieņem tikai šā protokola Puses.

3. Ja Pušu konference pilda šā protokola Pušu sanāksmes funkciju, Pušu konferences biroja locekli, kas pārstāv kādu Konvencijas Pusi, kura attiecīgajā brīdī nav šā protokola Puse, aizstāj loceklis, kuru no sava vidus ievēl šā protokola Puses.

4. Pušu konference, kas pilda šā protokola Pušu sanāksmes funkciju, regulāri pārskata šā protokola īstenošanu un saskaņā ar tai piešķirtajām pilnvarām pieņem lēmumus, kas vajadzīgi šā protokola efektīvai īstenošanai. Tā veic šajā protokolā tai paredzētās funkcijas un:

a)	sniedz ieteikumus par jebkādiem jautājumiem saistībā ar šā protokola īstenošanu;

b)	izveido tādas palīginstances, kādas uzskata par vajadzīgām šā protokola īstenošanai;

c)	vajadzības gadījumā lūdz un izmanto kompetentu starptautisko, starpvalstu un nevalstisko organizāciju pakalpojumus un sadarbību, kā arī šo organizāciju sniegto informāciju;

d)	nosaka, kādā formā un cik bieži jāsniedz informācija, kas paredzēta saskaņā ar šā protokola 29. pantu, un izskata šādu informāciju, kā arī palīginstanču iesniegtos ziņojumus;

e)	pēc vajadzības izskata un pieņem šā protokola un tā pielikuma grozījumus, kā arī jebkādus šā protokola papildu pielikumus, ko uzskata par nepieciešamiem šā protokola īstenošanai; un

f)	veic citas funkcijas, kas var būt vajadzīgas šā protokola īstenošanai.

5. Pušu konferences reglamentu un Konvencijas finanšu noteikumus piemēro mutatis mutandis saskaņā ar šo protokolu, ja vien Pušu konference, kas pilda šā protokola Pušu sanāksmes funkciju, vienprātīgi nav pieņēmusi citādu lēmumu.

6. Pušu konferenci, kas pilda šā protokola Pušu sanāksmes funkciju, uz pirmo sēdi sasauc sekretariāts, un tā notiek vienlaikus ar Pušu konferences pirmo sēdi, kas plānota pēc šā protokola spēkā stāšanās dienas. Turpmāk Pušu konference, kas pilda šā protokola Pušu sanāksmes funkciju, savas parastās sēdes notur vienlaikus ar parastajām Pušu konferences sēdēm, ja vien Pušu konference, kas pilda šā protokola Pušu sanāksmes funkciju, nav nolēmusi citādi.

7. Pušu konference, kas pilda šā protokola Pušu sanāksmes funkciju, uz ārpuskārtas sēdi sanāk tad, ja šī konference uzskata to par nepieciešamu vai tad, ja jebkura no Pusēm ir iesniegusi rakstisku pieprasījumu, ar noteikumu, ka sešu mēnešu laikā pēc tam, kad sekretariāts šo pieprasījumu ir Pusēm paziņojis, to atbalsta vismaz viena trešdaļa Pušu.

8. Apvienoto Nāciju Organizācija, tās specializētās aģentūras un Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra, kā arī ikviena valsts, kas ir minēto organizāciju locekle vai novērotāja un nav Konvencijas Puse, var ar novērotāja tiesībām piedalīties sēdēs, ko notur Pušu konference, kas pilda šā protokola Pušu sanāksmes funkcijas. Ikvienai valsts līmeņa vai starptautiskai, valstiskai vai nevalstiskai struktūrai vai aģentūrai, kas ir kompetenta jautājumos, uz kuriem attiecas šis protokols, un kas ir informējusi sekretariātu par savu vēlmi kā novērotājai piedalīties kādā sēdē, ko notur Pušu konference, kas pilda šā protokola Pušu sanāksmes funkcijas, var to atļaut, ja vien pret to neiebilst vismaz viena trešdaļa klātesošo Pušu. Ja vien šajā pantā nav paredzēts citādi, uz novērotāju dalības atļaušanu un dalību attiecas reglaments, kā minēts šā panta 5. punktā.

27. pants

Palīginstances

1. Ikviena palīginstance, kas izveidota ar Konvenciju vai saskaņā ar to, var būt šā protokola palīginstance, tostarp saskaņā ar lēmumu, ko pieņem Pušu konference, kura pilda šā protokola Pušu sanāksmes funkciju. Šādā lēmumā norāda veicamos uzdevumus.

2. Konvencijas Puses, kas nav šā protokola Puses, var novērotāja statusā piedalīties šādu palīginstanču sēdēs. Ja kāda Konvencijas palīginstance pilda arī šā protokola palīginstances funkcijas, šim protokolam atbilstīgos lēmumus pieņem tikai šā protokola Puses.

3. Ja kāda Konvencijas palīginstance pilda tās funkcijas attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar šo protokolu, ikvienu šīs palīginstances biroja locekli, kurš pārstāv kādu Konvencijas Pusi, kura attiecīgajā brīdī nav šā protokola Puse, aizstāj loceklis, kuru no sava vidus ievēl šā protokola Puses.

28. pants

Sekretariāts

1. Sekretariāts, kas izveidots ar Konvencijas 24. pantu, pilda arī šā protokola sekretariāta funkcijas.

2. Konvencijas 24. panta 1. punkts par sekretariāta funkcijām mutatis mutandis attiecas arī uz šo protokolu.

3. Izmaksas, kas saistītas ar sekretariāta pakalpojumiem attiecībā uz šo protokolu, sedz šā protokola Puses, ciktāl šādas izmaksas ir nošķiramas no citām izmaksām. Pušu konference, kas pilda šā protokola Pušu sanāksmes funkciju, savā pirmajā sēdē lemj par šim nolūkam vajadzīgajiem budžeta pasākumiem.

29. pants

Pārraudzība un ziņojumi

Katra Puse pārrauga tai šajā protokolā paredzēto pienākumu izpildi un, ievērojot intervālus un formātu, ko nosaka Pušu konference, kas pilda šā protokola Pušu sanāksmes funkciju, ziņo Pušu konferencei, kas pilda šā protokola Pušu sanāksmes funkciju, par pasākumiem, kas veikti saistībā ar šā protokola īstenošanu.

30. pants

Procedūras un mehānismi, lai veicinātu atbilstību šim protokolam

Pušu konference, kas pilda šā protokola Pušu sanāksmes funkciju, savā pirmajā sēdē izskata un apstiprina sadarbības procedūras un institucionālos mehānismus, lai veicinātu atbilstību šā protokola noteikumiem un izskatītu neatbilstības gadījumus. Šīs procedūras un mehānismi attiecīgā gadījumā ietver noteikumus par konsultāciju vai palīdzības sniegšanu. Tie ir nošķirti no strīdu izšķiršanas procedūrām un mehānismiem saskaņā ar Konvencijas 27. pantu un neskar tos.

31. pants

Izvērtēšana un pārskatīšana

Pušu konference, kas pilda šā protokola Pušu sanāksmes funkciju, apņemas četrus gadus pēc šā protokola stāšanās spēkā un turpmāk tik bieži, cik to nosaka Pušu konference, kas pilda šā protokola Pušu sanāksmes funkciju, izvērtēt šā protokola efektivitāti.

32. pants

Parakstīšana

Šis protokols ir pieejams Konvencijas Pusēm parakstīšanai Apvienoto Nāciju Organizācijas Galvenajā mītnē Ņujorkā no 2011. gada 2. februāra līdz 2012. gada 1. februārim.

33. pants

Stāšanās spēkā

1. Šis protokols stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc dienas, kurā ir deponēts piecdesmitais ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments, ko iesniegušas valstis vai reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas, kas ir Konvencijas Puses.

2. Šis protokols attiecībā uz valsti vai reģionālu ekonomiskās integrācijas organizāciju, kas ir šo protokolu ratificējusi, pieņēmusi, apstiprinājusi vai tam pievienojusies, stājas spēkā pēc piecdesmitā instrumenta deponēšanas, kā paredzēts 1. punktā, deviņdesmitajā dienā pēc dienas, kurā attiecīgā valsts vai reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija deponējusi ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentu, vai dienā, kurā attiecībā uz attiecīgo valsti vai reģionālo ekonomiskās integrācijas organizāciju stājas spēkā Konvencija, atkarībā no tā, kurš notikums ir vēlākais.

3. Šā panta 1. un 2. punkta izpratnē instrumenti, kurus deponē kāda reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, nav uzskatāmi par instrumentiem, kas papildina šīs organizācijas dalībvalstu deponētos instrumentus.

34. pants

Atrunas

Attiecībā uz šo protokolu atrunas netiek pieļautas.

35. pants

Denonsēšana

1. Divus gadus pēc tam, kad šis protokols ir stājies spēkā attiecībā uz kādu Pusi, attiecīgā Puse jebkurā laikā var to denonsēt, par to rakstiski paziņojot depozitāram.

2. Šāda denonsēšana stājas spēkā vienu gadu pēc dienas, kurā depozitārs saņēmis šo paziņojumu, vai arī vēlākā datumā, ko var norādīt paziņojumā par denonsēšanu.

36. pants

Autentiskie teksti

Šā protokola oriģinālu, kura teksts angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu un spāņu valodā ir vienlīdz autentisks, deponē Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

To apliecinot, attiecīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo protokolu norādītajos datumos.

Nagojā, divi tūkstoši desmitā gada divdesmit devītajā oktobrī.

PIELIKUMS

MONETĀRIE UN NEMONETĀRI LABUMI

Daži monetāro labumu piemēri:

a)	pieejas maksājumi vai maksa par paraugu, kas paņemts vai citādi iegūts;

b)	priekšapmaksa;

c)	starpposma maksājumi;

d)	procentmaksājumi;

e)	licences maksa komercializācijas gadījumā;

f)	īpaša maksa, ko iemaksā ieguldījumu fondā, kas atbalsta bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgstošu izmantošanu;

g)	algas un atviegloti noteikumi, ja tie ir savstarpēji saskaņoti;

h)	finansējums pētījumiem;

i)	kopuzņēmumi;

j)	kopīpašuma tiesības uz intelektuālā īpašuma tiesībām.

Daži nemonetāro labumu piemēri:

a)	dalīšanās pētniecības un attīstības rezultātos;

b)	sadarbība un ieguldījums zinātniskās pētniecības un attīstības programmās, jo īpaši biotehnoloģiju izpētes darbības, ja iespējams, tās Puses teritorijā, kura piegādā ģenētiskos resursus;

c)	līdzdalība produktu izstrādē;

d)	sadarbība un ieguldījums izglītības un mācību jomā;

e)	pielaide ex situ ģenētisko resursu sistēmām un datubāzēm;

zināšanu un tehnoloģiju nodošana ģenētisko resursu piegādātājam saskaņā ar taisnīgiem un labvēlīgiem noteikumiem, tostarp izdevīgiem un atvieglotiem noteikumiem, ja par tādiem panākta vienošanās, jo īpaši tādu zināšanu un tehnoloģiju nodošana, kurās ir izmantoti ģenētiskie resursi, tostarp biotehnoloģijas, vai kuras ir būtiskas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilgstošai izmantošanai;

g)	tehnoloģiju nodošanas spēju stiprināšana;

h)	institucionālās spējas veidošana;

i)	cilvēkresursi un materiālie resursi, lai stiprinātu pieejamības noteikumu administrēšanas un piemērošanas spēju;

j)	mācības saistībā ar ģenētiskajiem resursiem, pilnīgi iesaistot valstis, kuras piegādā ģenētiskos resursus, un, ja iespējams, mācības organizējot šajās valstīs;

k)	pieeja zinātniskajai informācijai par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgstošu izmantošanu, tostarp bioloģiskās uzskaites datiem un taksonomijas pētījumiem;

l)	ieguldījumi vietējā ekonomikā;

m)	pētījumi prioritārajās jomās, piemēram, veselības un pārtikas nodrošinājuma jomā, ņemot vērā ģenētisko resursu lietojumu tās Puses teritorijā, kas piegādā ģenētiskos resursus;

n)	institucionālas un profesionālas attiecības, kas var rasties saistībā ar pieejamības un labumu sadales līgumu un turpmāko sadarbību;

o)	pārtikas un iztikas līdzekļu nodrošinājums;

p)	sabiedrības atzinība;

q)	kopīpašuma tiesības uz intelektuālā īpašuma tiesībām.

20.5.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/252

Eiropas Savienības un Indonēzijas Republikas

BRĪVPRĀTĪGAIS PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS

par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību

EIROPAS SAVIENĪBA,

turpmāk “Savienība”,

INDONĒZIJAS REPUBLIKA,

turpmāk “Indonēzija”,

abas kopā turpmāk ”Puses”,

ATGĀDINOT Pamatnolīgumu par visaptverošu partnerību un sadarbību starp Indonēzijas Republiku un Eiropas Kopienu, kas parakstīts Džakartā 2009. gada 9. novembrī;

IEVĒROJOT ciešo sadarbību starp Savienību un Indonēziju, jo īpaši saistībā ar 1980. gada Sadarbības nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Indonēziju, Malaiziju, Filipīnām, Singapūru un Taizemi, kas visas ir Dienvidaustrumu Āzijas valstu apvienības dalībvalstis;

ATGĀDINOT saistību uzņemšanos ar Bali Deklarāciju par meža tiesību aktu ieviešanu un pārvaldību (FLEG) 2001. gada 13. septembrī, kad valstis no Āzijas austrumu un citiem reģioniem apņēmās nekavējoties rīkoties, lai pastiprinātu individuālu valstu centienus un stiprinātu divpusēju, reģionālu un daudzpusēju sadarbību nolūkā stāties pretim meža tiesību aktu pārkāpumiem un meža noziedzībai, īpaši nelikumīgai mežizstrādei un ar to saistītajai nelegālajai tirdzniecībai un korupcijai, un to negatīvajai ietekmei uz tiesiskumu;

ŅEMOT VĒRĀ Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Eiropas Savienības Rīcības plānu meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai (FLEGT) kā pirmo soli, lai risinātu aktuālus nelikumīgas mežizstrādes un ar to saistītās tirdzniecības jautājumus;

ATSAUCOTIES uz kopīgo deklarāciju, kuru Indonēzijas Republikas mežsaimniecības ministrs un Eiropas komisāri attīstības un vides jomās parakstīja Briselē 2007. gada 8. janvārī;

ŅEMOT VĒRĀ juridiski nesaistošo 1992. gada Paziņojumu par visa veida mežu apsaimniekošanas, aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības principiem, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas pieņemto Juridiski nesaistošo dokumentu par visiem meža tipiem;

APZINOTIES to principu nozīmīgumu, kas izklāstīti 1992. gada Riodežaneiro Vides un attīstības deklarācijā saistībā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas nodrošināšanu, un īpaši izceļot 10. principu, kas attiecas uz sabiedrības informētību par vides jautājumiem un iesaistīšanos to risināšanā, un 22. principu, kas attiecas uz pamatiedzīvotāju un citu vietējo kopienu būtisko nozīmi vides pārvaldībā un attīstībā;

ATZĪSTOT Indonēzijas Republikas valdības centienus sekmēt labu meža pārvaldību, tiesību aizsardzību un likumīgi iegūtu kokmateriālu tirdzniecību, tostarp izmantojot Sistem Verifikasi Legalitas Kayu (SVLK) kā Indonēzijas kokmateriālu likumīguma nodrošināšanas sistēmu (TLAS), kura ir izstrādāta ar visu ieinteresēto pušu iesaistīšanos, ievērojot labas pārvaldības, ticamības un pārstāvības principus;

ATZĪSTOT, ka Indonēzijas TLAS ir izstrādāta, lai nodrošinātu visu koka izstrādājumu atbilstību tiesību aktu prasībām;

ATZĪSTOT, ka FLEGT brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma īstenošana stiprinās meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu un dos ieguldījumu klimata pārmaiņu apkarošanā, samazinot atmežošanas un mežu degradācijas radītās emisijas un palielinot meža saglabāšanas un ilgtspējīgas apsaimniekošanas un meža oglekļa krājumu (REDD +) nozīmi;

ŅEMOT VĒRĀ Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) un jo īpaši prasību, ka eksporta atļaujas, ko CITES Līgumslēdzējas puses izdod attiecībā uz I, II vai III pielikumā iekļauto sugu īpatņiem, drīkst piešķirt tikai saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem un ka šādi īpatņi nedrīkst būt iegūti, pārkāpjot attiecīgās puses tiesību aktus par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību;

APŅEMOTIES censties pēc iespējas mazināt nelabvēlīgo ietekmi uz pamatiedzīvotājiem, vietējo sabiedrību un trūcīgiem cilvēkiem, kura var tiešā veidā izrietēt no šā nolīguma īstenošanas;

ŅEMOT VĒRĀ to, cik lielu nozīmi Puses piešķir starptautiskā mērogā saskaņotiem attīstības mērķiem un Apvienoto Nāciju Organizācijas Tūkstošgades attīstības mērķiem;

IEVĒROJOT to, cik lielu nozīmi Puses piešķir principiem un noteikumiem, kuri reglamentē daudzpusējas tirdzniecības sistēmas, jo īpaši tiesības un pienākumus, kas noteikti ar 1994. gada Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) un citos daudzpusējos nolīgumos, ar kuriem izveido Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO), kā arī vajadzībai tos piemērot pārredzamā un nediskriminējošā veidā;

ŅEMOT VĒRĀ Padomes Regulu (EK) Nr. 2173/2005 (2005. gada 20. decembris)par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 995/2010 (2010. gada 20. oktobris), ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus;

NO JAUNA PIESAUCOT savstarpējas cieņas, suverenitātes, vienlīdzības un nediskriminācijas principus, kā arī atzīstot priekšrocības, ko Pusēm dod šis nolīgums;

SASKAŅĀ ar attiecīgajiem Pušu tiesību aktiem,

IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.

1. pants

Mērķis

1. Šā nolīguma mērķis, kas ir saderīgs ar Pušu kopīgo apņemšanos nodrošināt visu tipu meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu, ir izveidot tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu to, ka visi koka izstrādājumi, uz kuriem attiecas šis nolīgums un kurus Savienībā importē no Indonēzijas, ir ražoti likumīgi, un tādējādi veicināt koka izstrādājumu tirdzniecību.

2. Ar šo nolīgumu tiek arī izveidots pamats dialogam un Pušu sadarbībai, lai atvieglotu un veicinātu tā pilnīgu piemērošanu un stiprinātu meža tiesību aktu piemērošanu un pārvaldību.

2. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā piemēro šādas definīcijas:

“imports Savienībā” ir koka izstrādājumu laišana brīvā apgrozībā Savienībā Regulas (EEK) Nr. 2913/1992 (1992. gada 12. oktobris), ar ko izveido Savienības muitas kodeksu, 79. panta nozīmē, ja šos koka izstrādājumus nevar kvalificēt kā “nekomerciāla rakstura preces”, kā definēts 1. panta 6. punktā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/1992, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu;

b)	“eksports” ir koka izstrādājumu fiziska izvešana vai izņemšana no jebkuras vietas Indonēzijas ģeogrāfiskajā teritorijā;

c)	“koka izstrādājumi” ir I A un I B pielikumā uzskaitītie produkti;

d)	“HS kods” ir preču četrciparu vai sešciparu kods, kas noteikts Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajā sistēmā, kura izveidota ar Pasaules Muitas organizācijas Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu;

e)	“FLEGT licence” ir Indonēzijas pārbaudīts likumīgs (V-legal) dokuments, kas apliecina, ka koka izstrādājumu krava, kuru paredzēts eksportēt uz Savienību, ir ražota likumīgi. FLEGT licence var būt sagatavota papīra vai elektroniskā formātā;

f)	“licenču izdevēja iestāde” ir Indonēzijas pilnvarota iestāde, kas izdod un apstiprina FLEGT licences;

g)	“kompetentās iestādes” ir iestādes, ko Savienības dalībvalstis norīkojušas FLEGT licenču saņemšanai, pieņemšanai un pārbaudīšanai;

h)	“krava” ir noteikts daudzums koka izstrādājumu, par kuriem izdota FLEGT licence un kurus nosūtītājs sūta no Indonēzijas, un kurus Savienībā uzrāda muitas iestādē laišanai brīvā apgrozībā;

i)	“likumīgi iegūti kokmateriāli” ir koka izstrādājumi, kas iegūti vai importēti un ražoti saskaņā ar tiesību aktiem, kas nosaukti II pielikumā.

3. pants

FLEGT licencēšanas sistēma

1. Šā nolīguma Puses ievieš licencēšanas sistēmu attiecībā uz meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un tirdzniecību (turpmāk “FLEGT licencēšanas sistēma”). Ar šo sistēmu tiek ieviests tādu procedūru un prasību kopums, kuru mērķis ir, izmantojot FLEGT licences, pārbaudīt un apliecināt to, ka koka izstrādājumi, ko sūta uz Savienību, ir ražoti likumīgi. Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2173/2005 (2005. gada 20. decembris) Savienība pieņem tikai tādas importam paredzētas kravas no Indonēzijas, par kurām izdotas FLEGT licences.

2. FLEGT licencēšanas sistēmu piemēro I A pielikumā minētajiem koka izstrādājumiem.

3. Koka izstrādājumus, kas minēti I B pielikumā, nedrīkst eksportēt no Indonēzijas un par tiem nedrīkst izdot FLEGT licenci.

4. Puses vienojas veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai FLEGT licencēšanas sistēma tiktu īstenota saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem.

4. pants

Licenču izdevējas iestādes

1. Licenču izdevēja iestāde pārliecinās, ka koka izstrādājumi ir ražoti likumīgi saskaņā ar II pielikumā norādītajiem tiesību aktiem. Licenču izdevēja iestāde izdod FLEGT licences par likumīgi iegūtu koka izstrādājumu kravām, lai tās eksportētu uz Savienību.

2. Licenču izdevēja iestāde neizdod FLEGT licences par koka izstrādājumiem, kas pilnībā vai daļēji sastāv no koka izstrādājumiem, kuri Indonēzijā importēti no trešās valsts, un ir tādā formā, kuru attiecīgās trešās valsts tiesību akti aizliedz eksportēt vai par kuru ir pierādījumi, ka attiecīgie koka izstrādājumi ir ražoti, pārkāpjot tās valsts tiesību aktu noteikumus, kurā koki nocirsti.

3. Licenču izdevēja iestāde saglabā un publisko savas FLEGT licenču izdošanas procedūras. Turklāt licenču izdevēja iestāde reģistrē visu to kravu datus, par kurām izdotas FLEGT licences, un atbilstīgi valsts tiesību aktiem par datu aizsardzību nodrošina šādu reģistru pieejamību neatkarīgas uzraudzības vajadzībām, vienlaikus ievērojot ar eksportētāju īpašumtiesībām aizsargātās informācijas konfidencialitāti.

4. Indonēzija izveido Licenču informācijas nodaļu, kas darbosies kā kontaktpunkts informācijas apmaiņai starp kompetentajām iestādēm un licenču izdevējām iestādēm, kā noteikts III un V pielikumā.

5. Indonēzija paziņo Eiropas Komisijai licenču izdevējas iestādes un Licenču informācijas nodaļas kontaktinformāciju. Puses publisko šo informāciju.

5. pants

Kompetentās iestādes

1. Kompetentās iestādes pirms kravas laišanas brīvā apgrozībā Savienībā pārliecinās, ka par katru kravu ir izdota derīga FLEGT licence. Ja rodas šaubas par FLEGT licences derīgumu, šo laišanu brīvā apgrozībā var apturēt un kravu aizturēt.

2. Kompetentās iestādes veido un katru gadu publicē pārskatu par saņemtajām FLEGT licencēm.

3. Kompetentās iestādes personām vai struktūrām, kas norādītas kā neatkarīgais tirgus uzraudzītājs, dod piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem un datiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem par datu aizsardzību.

4. Kompetentās iestādes neveic 5. panta 1. punktā aprakstīto darbību attiecībā uz tādu koka izstrādājumu kravām, kas iegūtas no sugām, kuras ir iekļautas CITES pielikumos, jo šīm sugām piemērojamie pārbaudes noteikumi ir paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 338/97 (1996. gada 9. decembris) par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību.

5. Eiropas Komisija paziņo Indonēzijai kompetento iestāžu kontaktinformāciju. Puses publisko šo informāciju.

6. pants

FLEGT licences

1. Licenču izdevēja iestāde izdod FLEGT licences, tādējādi apliecinot, ka koka izstrādājumi ir ražoti likumīgi.

2. FLEGT licenci sagatavo un aizpilda angļu valodā.

3. Puses, savstarpēji vienojoties, var izveidot elektronisku sistēmu FLEGT licenču izdošanai, nosūtīšanai un saņemšanai.

4. Licences tehniskās specifikācijas ir izklāstītas IV pielikumā. FLEGT licenču izdošanas procedūra ir izklāstīta V pielikumā.

7. pants

Kokmateriālu ieguves likumīguma pārbaude

1. Indonēzija īsteno TLAS, lai pārbaudītu, vai kravā esošie koka izstrādājumi ir iegūti likumīgi, un nodrošinātu, ka uz Savienību eksportē tikai šādu pārbaudi izturējušas kravas.

2. Sistēma, ko izmanto, lai pārbaudītu, vai kravā esošie koka izstrādājumi ir ražoti likumīgi, ir aprakstīta V pielikumā.

8. pants

Kravas ar FLEGT licenci: laišana apgrozībā

1. Procedūras, kas reglamentē to kravu laišanu brīvā apgrozībā Savienībā, par kurām izdota FLEGT licence, ir aprakstītas III pielikumā.

2. Ja kompetentajām iestādēm ir pamats aizdomām, ka licence nav derīga vai īsta, vai neatbilst kravai, par kuru tā it kā izdota, var piemērot III pielikuma procedūras.

3. Ja ar FLEGT licencēm saistītajās apspriedēs rodas neatrisināmas domstarpības vai grūtības, lietu var nodot izskatīšanai Apvienotajā īstenošanas komitejā.

9. pants

Pārkāpumi

Puses viena otru informē par aizdomām vai pierādījumiem par FLEGT licencēšanas sistēmas apiešanu vai pārkāpumiem, tostarp attiecībā uz:

a)	tirdzniecības noteikumu apiešanu, kas ietver uz Savienību vērstas tirdzniecības plūsmas virzīšanu no Indonēzijas caur trešu valsti;

b)	FLEGT licencēm, kas izdotas par koka izstrādājumiem, kuru sastāvā ir tādi trešu valstu izcelsmes kokmateriāli, kas rada aizdomas par to ieguves likumīgumu;

c)	krāpšanu saistībā ar FLEGT licenču iegūšanu vai izmantošanu.

10. pants

Indonēzijas TLAS un citu pasākumu piemērošana

1. Ar Indonēzijas TLAS palīdzību Indonēzija pārbauda uz ārpussavienības tirgiem eksportēto kokmateriālu un vietējos tirgos pārdoto kokmateriālu likumīgumu, kā arī cenšas pārbaudīt importēto koka izstrādājumu likumīgumu, tālab – ja iespējams – izmantojot šā nolīguma vajadzībām izveidoto sistēmu.

2. Savienība, atbalstīdama šādus centienus, sekmē minētās sistēmas izmantošanu attiecībā uz tirdzniecību citos starptautiskajos tirgos un ar trešām valstīm.

3. Savienība īsteno pasākumus, lai nepieļautu nelikumīgi iegūtu kokmateriālu un koka izstrādājumu laišanu Savienības tirgū.

11. pants

Ieinteresēto personu līdzdalība nolīguma īstenošanā

1. Indonēzija regulāri apspriežas ar ieinteresētajām personām par šā nolīguma īstenošanu un šajā sakarībā pielieto atbilstīgas apspriešanās stratēģijas, metodes un programmas.

2. Savienība regulāri apspriežas ar ieinteresētajām personām par šā nolīguma īstenošanu, ņemot vērā savas saistības saskaņā ar 1998. gada Orhūsas Konvenciju par piekļuvi informācijai, sabiedrības iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā un piekļuvi tiesai vides jautājumos.

12. pants

Sociālā aizsardzība

1. Lai mazinātu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, Puses vienojas veidot padziļinātu izpratni par to, kā šis nolīgums var mainīt mežrūpniecību un potenciāli ietekmēto pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu dzīvesveidu, un to dara, kā noteikts to attiecīgajos valsts tiesību aktos.

2. Puses uzrauga šā nolīguma ietekmi uz vietējām kopienām un citiem 1. punktā minētajiem dalībniekiem, vienlaikus veicot pamatotus pasākumus, lai mazinātu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi. Puses var vienoties par papildu pasākumiem nelabvēlīgās ietekmes novēršanai.

13. pants

Tirgus stimuli

Savienība, ņemot vērā savas starptautiskās saistības, veicina labvēlīgas vides veidošanu Savienības tirgū attiecībā uz šā nolīguma aptvertajiem koka izstrādājumiem. Konkrēti šī veicināšana ietver pasākumus, lai atbalstītu:

a)	publiskā un privātā iepirkuma rīcībpolitikas, kas atsevišķi nodala likumīgi iegūtu koka izstrādājumu piegādes un nodrošina tiem tirgu, un

b)	labvēlīgāku nostāju attiecībā uz izstrādājumiem ar FLEGT licenci Savienības tirgū.

14. pants

Apvienotā īstenošanas komiteja

1. Puses izveido kopīgu mehānismu (turpmāk “Apvienotā īstenošanas komiteja” jeb “AĪK”), lai apspriestu jautājumus, kas saistīti ar šā nolīguma īstenošanu un pārskatīšanu.

2. Katra Puse ieceļ pārstāvjus Apvienotajā īstenošanas komitejā, kas savus lēmumus pieņem vienprātīgi. AĪK kopīgi vada augstākā ranga amatpersonas; viena no Savienības un viena no Indonēzijas.

3. AĪK nosaka savu reglamentu.

4. AĪK sanāk vismaz reizi gadā, uz tādu laiku un ar tādu darba kārtību, par ko Puses ir iepriekš vienojušās. Pēc jebkuras Puses pieprasījuma var tikt sasauktas papildu sanāksmes.

5. Apvienotā īstenošanas komiteja:

a)	izskata un pieņem kopējus pasākumus, lai īstenotu šo nolīgumu;

b)	pārskata un uzrauga nolīguma īstenošanas gaitu kopumā, tostarp TLAS un tirgus pasākumu darbību, pamatojoties uz konstatējumiem un ziņojumiem, ko nodrošina mehānismi, kas izveidoti saskaņā ar 15. pantu;

c)	novērtē ieguvumus un ierobežojumus, kas izriet no šā nolīguma īstenošanas, un pieņem lēmumus par korektīviem pasākumiem;

d)	izskata ziņojumus un sūdzības par FLEGT licencēšanas sistēmas piemērošanu Pušu teritorijā;

e)	vienojas par FLEGT licencēšanas sistēmas darbības sākuma datumu pēc tam, kad, pamatojoties uz VIII pielikuma kritērijiem, ir novērtēta TLAS darbība;

f)	nosaka jomas, kurās jāsadarbojas, lai atbalstītu šā nolīguma īstenošanu;

g)	vajadzības gadījumā īpašu uzdevumu veikšanai izveido palīgstruktūras, kurās darbojas eksperti;

h)	sagatavo, apstiprina, izplata un publisko gada pārskatus, sanāksmju materiālus un citus dokumentus, kas ir saistīti ar tās darbu;

i)	veic visus citus uzdevumus, par kuriem tā vienojas.

15. pants

Uzraudzība un novērtēšana

Lai novērtētu šā nolīguma īstenošanu un efektivitāti, Puses vienojas izmantot ziņojumus un konstatējumus, ko nodrošina šādi divi mehānismi:

a)	Indonēzija, apspriedusies ar Savienību, nolīgst periodisku vērtētāju, lai tas veiktu VI pielikumā noteiktos uzdevumus;

b)	Savienība, apspriedusies ar Indonēziju, nolīgst neatkarīgu tirgus uzraudzītāju, lai tas veiktu VII pielikumā noteiktos uzdevumus.

16. pants

Papildu pasākumi

1. Par tādu resursu nodrošināšanu, kas vajadzīgi šā nolīguma īstenošanu sekmējošiem pasākumiem, kuri noteikti saskaņā ar 14. panta 5. punkta f) apakšpunktu, tiks lemts Savienības un tās dalībvalstu finanšu plānošanas kontekstā, plānojot sadarbību ar Indonēziju.

2. Puses nodrošina, ka ar šā nolīguma īstenošanu saistītās darbības ir saskaņotas ar esošajām un turpmākajām attīstības programmām un iniciatīvām.

17. pants

Ziņošana un informācijas publiskošana

1. Puses nodrošina, ka AĪK darbības ir, cik iespējams, pārredzamas. AĪK darbības ziņojumus Puses sagatavo kopīgi, un tos publisko.

2. AĪK publisko gada ziņojumu, kas citstarp ietver sīkas ziņas par:

a)	koka izstrādājumu daudzumu, kas eksportēts uz Savienību FLEGT licencēšanas sistēmas ietvaros, un tiem atbilstīgās HS pozīcijas;

b)	Indonēzijas izdoto FLEGT licenču skaitu;

c)	šā nolīguma mērķu sasniegšanā paveikto un jautājumiem, kas saistīti ar tā īstenošanu;

d)	darbībām, kas veiktas, lai novērstu nelikumīgi iegūtu koka izstrādājumu eksportu, importu un laišanu vai tirdzniecību iekšzemes tirgū;

e)	Indonēzijā importēto kokmateriālu un koka izstrādājumu daudzumiem un darbībām, kas veiktas, lai novērstu nelikumīgi iegūtu koka izstrādājumu importu un uzturētu pareizu FLEGT licencēšanas sistēmas darbību;

f)	gadījumiem, kuros konstatēta neatbilstība FLEGT licencēšanas sistēmas prasībām, un darbībām, kas veiktas, lai to novērstu;

g)	koka izstrādājumu daudzumu, kas Savienībā importēts saskaņā ar FLEGT licencēšanas sistēmu, un atbilstīgās HS pozīcijas un Savienības dalībvalstis, kurās notika importēšana Savienībā;

h)	Savienības saņemto FLEGT licenču skaitu;

i)	to gadījumu skaitu un attiecīgo koka izstrādājumu daudzumus, kad ir notikusi apspriešanās saskaņā ar 8. panta 2. punktu.

3. Lai sasniegtu mērķi uzlabot pārvaldību un pārredzamību meža nozarē un uzraudzītu šā nolīguma īstenošanu un ietekmi kā Indonēzijā, tā Savienībā, Puses vienojas, ka IX pielikumā aprakstītā informācija būs publiski pieejama.

4. Puses vienojas neizpaust konfidenciālu informāciju, ar kuru tās apmainās saskaņā ar šo nolīgumu, un to regulē attiecīgie Pušu tiesību akti. Puses neizpauž sabiedrībai un neļauj savām iestādēm nodot atklātībai informāciju par komercnoslēpumiem, ar kuru tās apmainās saskaņā ar šo nolīgumu, nedz arī konfidenciālu komercinformāciju.

18. pants

Paziņojumi par īstenošanu

1. Pušu pārstāvji, kuri atbild par oficiālo saziņu attiecībā uz šā nolīguma īstenošanu, ir:

Indonēzijā:

Eiropas Savienībā:

Mežsaimniecības ministrijas

Meža izmantošanas ģenerāldirektors

ES delegācijas Indonēzijā

vadītājs

2. Puses laikus viena otrai dara zināmu informāciju, kas vajadzīga šā nolīguma īstenošanai, tostarp izmaiņas 1. punktā

19. pants

Teritoriālā piemērošana

Šo nolīgumu piemēro teritorijai, kurai piemēro Līgumu par Eiropas Savienības darbību saskaņā ar minētā līguma nosacījumiem, no vienas puses, un Indonēzijas teritorijai, no otras puses.

20. pants

Domstarpību izšķiršana

1. Visas domstarpības par šā nolīguma piemērošanu vai interpretēšanu Puses cenšas atrisināt ar ātru apspriešanos.

2. Ja ar apspriešanos domstarpības nav izdevies atrisināt divu mēnešu laikā pēc pirmā apspriešanās pieprasījuma, jebkura no Pusēm var pieprasīt domstarpību izskatīšanu AĪK, kas mēģina to atrisināt. AĪK saņem visu attiecīgo informāciju, kas nepieciešama situācijas padziļinātai izskatīšanai, lai rastu pieņemamu risinājumu. Šajā nolūkā AĪK izskata visas iespējas turpināt šā nolīguma patiesu īstenošanu.

3. Ja divu mēnešu laikā AĪK domstarpības nespēj atrisināt, Puses var kopīgi pieprasīt trešās personas pakalpojumus vai starpniecību.

4. Ja nav iespējams domstarpības izšķirt saskaņā ar 3. punktu, jebkura no Pusēm var paziņot otrai Pusei par šķīrējtiesneša iecelšanu; otrai Pusei tad 30 kalendāra dienu laikā pēc pirmā šķīrējtiesneša iecelšanas jāieceļ otrais šķīrējtiesnesis. Divu mēnešu laikā pēc otrā šķīrējtiesneša iecelšanas Puses kopīgi ieceļ trešo šķīrējtiesnesi.

5. Šķīrējtiesnešu lēmumus pieņem ar balsu vairākumu sešu mēnešu laikā pēc trešā šķīrējtiesneša iecelšanas.

6. Šāds lēmums Pusēm ir saistošs, un to nevar pārsūdzēt.

7. AĪK nosaka šķīrējtiesas darba procedūras.

21. pants

Apturēšana

1. Puse, kas vēlas apturēt šo nolīgumu, rakstveidā paziņo otrai Pusei par savu nodomu. Pēc tam Puses kopīgi apspriež šo jautājumu.

2. Ikviena Puse var apturēt šā nolīguma piemērošanu. Lēmumu par apturēšanu un šā lēmuma iemeslus rakstiski paziņo otrai Pusei.

3. Šā nolīguma noteikumus beidz piemērot, kad pagājušas 30 kalendāra dienas pēc šāda paziņojuma.

4. Šā nolīguma noteikumus atsāk piemērot, kad pagājušas 30 kalendāra dienas pēc tam, kad Puse, kas nolīgumu apturējusi, paziņo otrai Pusei, ka apturēšanas iemesli vairs nav spēkā.

22. pants

Grozījumi

1. Puse, kas vēlas šo nolīgumu grozīt, vismaz trīs mēnešus pirms AĪK nākamās sanāksmes iesniedz attiecīgu priekšlikumu. AĪK šo priekšlikumu apspriež un vienprātības gadījumā sniedz ieteikumu. Ja Puses ieteikumam piekrīt, tās to apstiprina saskaņā ar savām iekšējām procedūrām.

2. Ikviens grozījums, ko šādi apstiprinājušas abas Puses, stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kurā Puses viena otrai paziņojušas par šajā nolūkā nepieciešamo procedūru pabeigšanu.

3. AĪK var pieņemt šā nolīguma pielikumu grozījumus.

4. Paziņojumu par grozījumiem izdara, izmantojot diplomātiskos kanālus, un to adresē Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram un Indonēzijas Republikas ārlietu ministram.

23. pants

Stāšanās spēkā, darbības ilgums un izbeigšana

1. Šis nolīgums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kurā Puses viena otrai rakstiski paziņojušas par attiecīgo šajā nolūkā nepieciešamo procedūru pabeigšanu.

2. Paziņojumu izdara, izmantojot diplomātiskos kanālus, un to adresē Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram un Indonēzijas Republikas ārlietu ministram.

3. Šis nolīgums ir spēkā piecus gadus. To pagarina par secīgiem piecu gadu periodiem, ja vien kāda no Pusēm neatsakās no šādas pagarināšanas, par to rakstiski informējot otru Pusi vismaz divpadsmit mēnešus pirms šā nolīguma termiņa beigām.

4. Ikviena Puse var izbeigt šo nolīgumu, par to rakstiski paziņojot otrai Pusei. Šādā gadījumā nolīgumu beidz piemērot, kad pagājuši 12 mēneši kopš paziņojuma sniegšanas dienas.

24. pants

Pielikumi

Pielikumi ir šā nolīguma sastāvdaļa.

25. pants

Autentiskie teksti

Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un indonēziešu (Bahasa Indonesia) valodā, un ikviens no šiem tekstiem ir autentisks. Atšķirīgas šā nolīguma interpretācijas gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.

TO APLIECINOT, apakšā parakstījušies, būdami atbilstīgi pilnvaroti, ir parakstījuši šo nolīgumu.

Съставено в Брюксел на тридесети септември две хиляди и тринадесета година.

Hecho en Bruselas, el treinta de septiembre de dos mil trece.

V Bruselu dne třicátého září dva tisíce třináct.

Udfærdiget i Bruxelles den tredivte september to tusind og tretten.

Geschehen zu Brüssel am dreißigsten September zweitausenddreizehn.

Kahe tuhande kolmeteistkümnenda aasta septembrikuu kolmekümnendal päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις τριάντα Σεπτεμβρίου δύο χιλιάδες δεκατρία.

Done at Brussels on the thirtieth day of September in the year two thousand and thirteen.

Fait à Bruxelles, le trente septembre deux mille treize.

Sastavljeno u Bruxellesu tridesetog rujna dvije tisuće trinaeste.

Fatto a Bruxelles, addì trenta settembre duemilatredici.

Briselē, divi tūkstoši trīspadsmitā gada trīsdesmitajā septembrī.

Priimta du tūkstančiai tryliktų metų rugsėjo trisdešimtą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizenharmadik év szeptember havának harmincadik napján.

Magħmul fi Brussell, fit-tletin jum ta’ Settembru tas-sena elfejn u tlettax.

Gedaan te Brussel, de dertigste september tweeduizend dertien.

Sporządzono w Brukseli dnia trzydziestego września roku dwa tysiące trzynastego.

Feito em Bruxelas, em trinta de setembro de dois mil e treze.

Întocmit la Bruxelles la treizeci septembrie două mii treisprezece.

V Bruseli tridsiateho septembra dvetisíctrinásť.

V Bruslju, dne tridesetega septembra leta dva tisoč trinajst.

Tehty Brysselissä kolmantenakymmenentenä päivänä syyskuuta vuonna kaksituhattakolmetoista.

Som skedde i Bryssel den trettionde september tjugohundratretton.

Dibuat di Brussel, pada tanggal tiga puluh bulan September tahun dua ribu tiga belas.

За Европейския съюз

Por la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Za Europsku uniju

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

Untuk Uni Eropa

За Република Индонезия

Por la República de Indonesia

Za Indonéskou republiku

For Republikken Indonesien

Für die Republik Indonesien

Indoneesia Vabariigi nimel

Για τη Δημοκρατία της Ινδονησίας

For the Republic of Indonesia

Pour la République d'Indonésie

Za Republiku Indoneziju

Per la Repubblica di Indonesia

Indonēzijas Republikas vārdā –

Indonezijos Respublikos vardu

Az Indonéz Köztársaság részéről

Għar-Repubblika tal-Indoneżja

Voor de Republiek Indonesië

W imieniu Republiki Indonezji

Pela República da Indonésia

Pentru Republica Indonezia

Za Indonézsku republiku

Za Republiko Indonezijo

Indonesian tasavallan puolesta

För Republiken Indonesien

Untuk Republik Indonesia

I PIELIKUMS

IZSTRĀDĀJUMU SARAKSTS

Šajā pielikumā ietvertais saraksts ir ņemts no Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas, kas izveidota ar Pasaules Muitas savienības Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu.

IA PIELIKUMS

HARMONIZĒTIE PREČU KODI KOKMATERIĀLIEM UN KOKA IZSTRĀDĀJUMIEM, UZ KURIEM ATTIECAS FLEGT LICENCĒŠANAS SISTĒMA

44. nodaļa:

HS Kodi

Apraksts

Malka apaļkoku, pagaļu, zaru, žagaru saišķu vai tamlīdzīgā veidā; koksnes šķeldas vai skaidas; zāģskaidas un koksnes atlikumi, aglomerēti vai neaglomerēti brikešu, granulu vai tamlīdzīgā veidā:

4401.21

-	koksnes šķeldas vai skaidas – skujkoku

4401.22

-	koksnes šķeldas vai skaidas – lapu koku

Ex.4404

-	Koka skaidas un tamlīdzīgi materiāli

Ex.4407

Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, ēvelēti, slīpēti vai saaudzēti garumā ar ķīļtapām, biezāki par 6 mm

4408

Loksnes finierim (ieskaitot loksnes, kas iegūtas, sadalot koka saklātņus) un tamlīdzīgiem laminētas koksnes materiāliem un citi garumā sazāģēti kokmateriāli, lobīti vai mizoti, arī ēvelēti, slīpēti, savienoti vai saaudzēti garumā, ne biezāki par 6 mm

Kokmateriāli (ieskaitot nesamontētus parketa dēlīšus un joslas) ar nepārtrauktu profilu (ar ierievjiem, gropēm, izciļņiem, ierobēm, fāzēm, noapaļojumu) kādā no malām vai virsmām, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai neslīpēti, saaudzēti vai nesaaudzēti garumā:

4409.10

skujkoku

4409.29

-	lapu koku – citādi

4410

Kokskaidu plātnes, orientētās kokskaidu plātnes (OSB) un tamlīdzīgas plātnes (piemēram, vafeļplātnes) no koksnes vai citiem koksnveida materiāliem, aglomerētiem vai neaglomerētiem ar sveķiem vai citām organiskām saistvielām

4411

Kokšķiedru vai citu koksnveida materiālu plātnes, kam ir vai nav pievienoti sveķi vai citas organiskas vielas

4412

Saplāksnis, finierētas plātnes un tamlīdzīgi laminēti koksnes materiāli

4413

Blīvināti kokmateriāli kluču, plātņu, līstu vai profilētu izstrādājumu veidā

4414

Koka ietvari gleznām, fotogrāfijām, spoguļiem un tamlīdzīgiem priekšmetiem

4415

Koka lādes, kastes, redeļkastes, spoles un tamlīdzīga tara; koka kabeļu spoles; paliktņi, kastu paliktņi un citas kravu plātnes no koka; paliktņu apmales no koka

4416

Mucas, muciņas, kubli, toveri un citādi mucinieku darinājumi un to daļas no koka, ieskaitot mucu dēlīšus

4417

Koka darbarīki, to korpusi un rokturi, slotu un suku koka daļas un rokturi; koka kurpju liestes un izstiepēji

4418

Namdaru un būvgaldnieku darinājumi, ieskaitot šūnveida koka paneļus, saliktus grīdas dēļus, jumstiņus un lubas

Ex.4421.90

-	koka seguma bloki

47. nodaļa:

HS Kodi

Apraksts

Papīra masa no koksnes vai cita celulozes šķiedrmateriāla; pārstrādāts (atkritumu un makulatūras) papīrs vai kartons:

4701

-	Mehāniskā papīra masa

4702

-	Ķīmiskā koksnes celuloze, šķīstošās šķirnes

4703

-	Koksnes natronceluloze vai sulfātceluloze, izņemot šķīstošās šķirnes

4704

-	Koksnes sulfītceluloze, izņemot šķīstošās šķirnes

4705

-	Koksnes celuloze, kas iegūta, apvienojot mehāniskās un ķīmiskās pārstrādes procesus

48. nodaļa:

HS Kodi	Apraksts
4802	Nekrītots papīrs un kartons, izmantojams rakstīšanai, apdrukai vai citiem grafiskiem darbiem, neperforētas perfokartes un perforatora lentes papīrs ruļļos vai jebkura izmēra taisnstūrveida (ieskaitot kvadrātu) loksnēs, izņemot pozīcijā 4801 vai 4803 minēto papīru; rokas lējuma papīrs un kartons
4803	Tualetes papīra vai sejas salvešu, dvieļu vai galdautu materiāli un tamlīdzīgs mājturības vai higiēnas vajadzībām izmantojams papīrs, celulozes vate un audumi no celulozes šķiedrām, krepēti, ciļņoti, perforēti, ar virsmas krāsojumu, dekorējumu vai iespiedumu vai bez šādas apstrādes, ruļļos vai loksnēs
4804	Nekrītots kraftpapīrs un kartons ruļļos vai loksnēs, izņemot pozīcijā 4802 vai 4803 minēto
4805	Cits nekrītots papīrs un kartons ruļļos vai loksnēs, kas nav apstrādāts tālāk, kā norādīts šīs nodaļas 3. piezīmē
4806	Pergamentpapīrs, taukvielas necaurlaidīgs papīrs, pauspapīrs, pergamīns un citādi kalandrēti caurredzami vai caurspīdīgi papīri ruļļos vai loksnēs
4807	Kompozītpapīrs un kartons (izgatavots, salīmējot vairākas papīra vai kartona loksnes) bez virskārtas pārklājuma un nepiesūcināts, iekšēji stiegrots vai nestiegrots, ruļļos vai loksnēs
4808	Gofrēts papīrs un kartons (aplīmēts vai neaplīmēts ar gludām ārējām loksnēm), krepēts, ciļņots vai perforēts, ruļļos vai loksnēs, kas nav pozīcijā 4803 minētais
4809	Koppapīrs, paškopējošais papīrs un citi kopējoši vai attēlu pārnesoši papīri (ieskaitot krītotu vai piesūcinātu papīru trafaretspiedēm vai ofseta platēm), apdrukāts vai neapdrukāts, ruļļos vai loksnēs
4810	Papīrs un kartons, kas no vienas vai abām pusēm pārklāts ar kaolīnu vai citām neorganiskām vielām, lietojot saistvielas vai bez tām, bez citiem pārklājumiem, ar virsmas krāsojumu vai bez tā, ar dekoratīvu virsmu vai iespiedattēliem vai bez tiem, jebkura lieluma ruļļos vai taisnstūrveida (arī kvadrātveida) loksnēs
4811	Papīrs, kartons, celulozes vate un audums no celulozes šķiedrām, krītots, piesūcināts, ar pārklājumu, ar krāsotu vai dekoratīvu virsmu vai apdrukāts, jebkura izmēra ruļļos vai taisnstūrveida (ieskaitot kvadrātu) loksnēs, izņemot pozīcijā 4803 , 4809 vai 4810 minēto
4812	Papīra masas filtru bloki, plātnes un plāksnes
4813	Cigarešu papīrs, atbilstīgi izmēram sagriezts vai nesagriezts, grāmatiņās vai čaulītēs
4814	Tapetes un tamlīdzīgi sienu pārklājumi; caurspīdīgi papīra pārklājumi logiem
4816	Koppapīrs, paškopējošais papīrs un citi kopējoši vai attēlu pārnesoši papīri (izņemot papīru pozīcijā 4809 ), papīrs trafaretspiedēm un ofsetplatēm, iepakots kastēs vai bez kastēm
4817	Papīra vai kartona aploksnes, slēgtas vēstules, pastkartes bez zīmējumiem un sarakstes kartītes; kārbas, pasta maisiņi, kabatas grāmatiņas no papīra vai kartona, papīra kancelejas piederumu komplekti
4818	Tualetes papīrs un tamlīdzīgs papīrs, celulozes vate vai celulozes šķiedru papīrs, ko izmanto mājsaimniecībā vai sanitāriem un higiēnas nolūkiem, ruļļos, kuru platums nepārsniedz 36 cm, vai sagriezts pēc izmēra vai formas; kabatlakatiņi, kosmētikas salvetes, dvieļi, galdauti, galda salvetes, palagi un tamlīdzīgi mājsaimniecības, sanitārijas vai slimnīcu piederumi, apģērba gabali un apģērba piederumi no papīra masas, papīra, celulozes vates vai celulozes šķiedras audumiem
4821	Jebkura veida birkas un etiķetes no papīra vai kartona ar iespiestu tekstu vai attēlu vai bez tā
4822	Spolītes, spoles, rullīši un tamlīdzīgi turētāji no papīra masas, papīra vai kartona (perforēti vai neperforēti, stiegroti vai nestiegroti)
4823	Citāds papīrs, kartons, celulozes vate un audumi no celulozes šķiedrām, sagriezts pēc izmēra vai formas; citādi izstrādājumi no papīra masas, papīra, kartona, celulozes vates vai celulozes šķiedru auduma

94. nodaļa:

HS Kodi

Apraksts

Citādi sēdekļi, ar koka karkasu:

9401.61.

-	polsterēti

9401.69.

citādi

Citādas mēbeles un to daļas:

9403.30

-	koka mēbeles birojiem

9403.40

-	koka mēbeles virtuvēm

9403.50

-	koka mēbeles guļamistabām

9403.60

-	citādas koka mēbeles

Ex. 9406.00.

-	Saliekamās koka būvkonstrukcijas

IB PIELIKUMS

HARMONIZĒTIE PREČU KODI KOKMATERIĀLIEM, KURUS SASKAŅĀ AR INDONĒZIJAS TIESĪBU AKTIEM IR AIZLIEGTS EKSPORTĒT

44. nodaļa:

HS Kodi	Apraksts
4403	Neapstrādāti kokmateriāli, arī bez mizas vai aplievas, vai četrskaldņu brusas
Ex. 4404	Stīpu klūgas; šķeltas kārtis; koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti; koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai
4406	Dzelzceļa vai tramvaja sliežu gulšņi no koka
Ex. 4407	Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, nav nedz ēvelēti, nedz slīpēti, nedz saaudzēti garumā ar ķīļtapām; biezāki par 6 mm

II PIELIKUMS

LIKUMĪGUMA DEFINĪCIJA

Ievads

Indonēzijas kokmateriālus uzskata par likumīgiem, ja to izcelsme un ražošanas process, kā arī sekojošās apstrādes, pārstrādes, transportēšanas un tirdzniecības darbības ir pārbaudītas un atbilst visiem piemērojamajiem Indonēzijas normatīvajiem un administratīvajiem aktiem.

Indonēzijā ir pieci likumīguma standarti, kas izstrādāti kā principu, kritēriju, rādītāju un kontroldokumentu kopumi, kuri visi ir balstīti uz pamata tiesību aktiem, noteikumiem un procedūrām.

Šie pieci standarti ir šādi:

—	1. likumīguma standarts, attiecas uz koncesijām saimnieciskā meža zonās valsts zemēs;

—	2. likumīguma standarts, attiecas uz kopienu plantāciju mežiem un kopienu mežiem saimnieciskā meža zonās valsts zemēs;

—	3. likumīguma standarts, attiecas uz privātajiem mežiem;

—	4. likumīguma standarts, attiecas uz kokmateriālu ieguvi nemeža zonās valsts zemēs;

—	5. likumīguma standarts, attiecas uz kokrūpniecības uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar koksnes apstrādi un pārstrādi.

Šie pieci likumīguma standarti ir piemērojami dažādu veidu kokmateriālu atļaujām, kas norādītas turpmākajā tabulā.

Atļaujas veids	Apraksts	Zemes piederība/ resursu apsaimniekošana vai izmantošana	Piemērojamais likumīguma standarts
IUPHHK-HA/HPH	Atļauja izmantot meža produktus no dabiskajiem mežiem	Pieder valstij/ apsaimnieko uzņēmums	1
IUPHHK-HTI/HPHTI	Atļauja ierīkot un apsaimniekot rūpnieciskā meža plantāciju	Pieder valstij/ apsaimnieko uzņēmums	1
IUPHHK-RE	Atļauja veikt meža ekosistēmas atjaunošanu	Pieder valstij/ apsaimnieko uzņēmums	1
IUPHHK-HTR	Atļauja attiecībā uz kopienu plantāciju mežiem	Pieder valstij/ apsaimnieko kopiena	2
IUPHHK-HKM	Atļauja attiecībā uz kopienu meža apsaimniekošanu	Pieder valstij/ apsaimnieko kopiena	2
Privāta zeme	Atļauja nav vajadzīga	Privātīpašums/ izmanto privāti	3
IPK/ILS	Atļauja izmantot kokmateriālus no nemeža zonām	Pieder valstij/ izmanto privāti	4
IUIPHHK	Atļauja izveidot un vadīt pirmapstrādes uzņēmumu	Neattiecas	5
IUI Lanjutan vai IPKL	Atļauja izveidot un vadīt tālākapstrādes uzņēmumu	Neattiecas	5

Šie pieci likumīguma standarti un saistītie kontroldokumenti ir sīkāk aprakstīti turpmāk.

II PIELIKUMS – LIKUMĪGUMA STANDARTS NR. 1: STANDARTS, KAS ATTIECAS UZ KONCESIJĀM SAIMNIECISKĀ MEŽA ZONĀS

Nr.

Principi

Kritēriji

Rādītāji

Kontroldokumenti

Saistītie noteikumi (1)

P1.	Platības juridiskais statuss un tiesības to izmantot

K1.1.

Meža apsaimniekošanas vienība (koncesionāri) atrodas saimnieciskā meža zonā

1.1.1.

Atļaujas turētājs var pierādīt, ka koksnes resursu izmantošanas atļauja (IUPHHK) ir derīga

Meža koncesijas tiesību sertifikāts

Valdības noteikumi PP72/2010

Mežsaimniecības ministra noteikumi P50/2010

Mežsaimniecības ministra noteikumi P12/2010

Apliecinājums, ka ir nokārtots maksājums par meža koksnes produktu izmantošanas atļauju

P2.	Mežizstrādes sistēmu un procedūru ievērošana

K2.1.

Atļaujas turētājam ir cirsmas izstrādes plāns, kuru apstiprinājušas kompetentās administratīvās iestādes

2.1.1.

Kompetentā administratīvā iestāde ir apstiprinājusi darba plāna dokumentus: ģenerālplānu, gada darba plānu, tostarp to papildinājumus

Apstiprinātais ģenerālplāns un papildinājumi, kas sagatavoti, pamatojoties uz visaptverošu meža inventarizāciju, kuru veikuši kompetenti tehniskie darbinieki

Mežsaimniecības ministra noteikumi P62/2008

Mežsaimniecības ministra noteikumi P56/2009 Mežsaimniecības ministra noteikumi P60/2011

Apstiprinātais gada darba plāns, kas sagatavots, pamatojoties uz ģenerālplānu Kompetentu tehnisko darbinieku sagatavotas kartes, kurās attēlots darba plāna aptverto platību novietojums un robežas Karte, kurā iezīmētas zonas, kurās saskaņā ar gada darba plānu mežizstrāde nav paredzēta, un pierādījumi par īstenošanu uz vietas

Mežizstrādes vietas (bloki vai nodalījumi) ir skaidri iezīmētas, un tās var pārbaudīt uz vietas.

K2.2.

Darba plāns ir derīgs

2.2.1.

Meža izmantošanas atļaujas turētājam ir derīgs darba plāns, kas atbilst piemērojamajiem noteikumiem

Meža koksnes produktu izmantošanas ģenerālplāns un papildinājumi (izskatīšanā esoši pieteikumi ir pieņemami)

Mežsaimniecības ministra noteikumi P62/2008

Mežsaimniecības ministra noteikumi P56/2009

Mežsaimniecības ministra noteikumi P60/2011

Dabiskā meža apaļkoku atrašanās vieta un iegūstamie apjomi platībās, kurās paredzēta mežizstrāde, atbilst darba plānam

2.2.2.

Visa mežizstrādes aprīkojuma izmantošanas atļaujas ir derīgas, un tās var pārbaudīt uz vietas (neattiecas uz valsts mežu uzņēmumu)

Aprīkojuma izmantošanas un aprīkojuma pārvietošanas atļauja

Mežsaimniecības ministra noteikumi P53/2009

P3.	Apaļkoku transportēšanas vai īpašnieka maiņas likumīgums

K.3.1.

Atļaujas turētāji nodrošina, ka visi apaļkoki, kurus no apaļkoku krautuves mežā nogādā meža produktu pirmapstrādes uzņēmumā vai reģistrētam kokmateriālu tirgotājam, arī izmantojot starpkrautuvi, ir fiziski identificēti un tiem ir pievienoti derīgi dokumenti

3.1.1.

Visi izstrādātie vai komerciālām vajadzībām iegūtie apaļkoki ar lielu caurmēru ir iekļauti kokmateriālu produkcijas pārskatā

Apstiprinātā kokmateriālu produkcijas pārskata dokumenti

Mežsaimniecības ministra noteikumi P55/2006

3.1.2.

Visiem kokmateriāliem, kurus izved no atļaujas aptvertās platības, ir pievienots derīgs transporta dokuments

Derīgi transporta dokumenti un papildinājumi ir pievienoti apaļkokiem, kurus no apaļkoku krautuves nogādā meža produktu pirmapstrādes uzņēmumā vai reģistrētam kokmateriālu tirgotājam, arī izmantojot starpkrautuves

Mežsaimniecības ministra noteikumi P55/2006

3.1.3.

Apaļkoki ir iegūti apgabalos, kas noteikti meža izmantošanas atļaujā

Uz apaļkokiem ir kokmateriālu administrēšanas marķējums/svītrkods (PUHH)

Mežsaimniecības ministra noteikumi P55/2006

Atļaujas turētājs konsekventi marķē kokmateriālus

K3.2.

Atļaujas turētājs ir nokārtojis piemērojamās maksas un nodevas par kokmateriālu ieguvi komerciālām vajadzībām

3.2.1.

Atļaujas turētājs apliecina, ka ir nokārtota iemaksa meža atjaunošanas fondā un/vai maksa par meža resursiem, kas atbilst apaļkoku produkcijai un piemērojamajam tarifam

Maksājuma uzdevumi attiecībā uz iemaksu meža atjaunošanas fondā un/vai maksu par meža resursiem

Valdības noteikumi PP22/1997

Valdības noteikumi PP51/1998

Mežsaimniecības ministra noteikumi P18/2007

Tirdzniecības ministra noteikumi 22/M-DAG/PER/4/2012

Valdības noteikumi PP59/1998

Apliecinājums, ka ir nokārtota iemaksa meža atjaunošanas fondā un/vai maksa par meža resursiem, un maksājumu kvītis

Iemaksa meža atjaunošanas fondā un/vai maksa par meža resursiem atbilst apaļkoku produkcijai un piemērojamajam tarifam

K3.3.

Starpsalu pārvadājumi un tirdzniecība

3.3.1.

Atļaujas turētāji, kuri nosūta apaļkokus, ir reģistrēti starpsalu kokmateriālu tirgotāji (PKAPT)

PKAPT dokumenti

Rūpniecības un tirdzniecības ministra noteikumi 68/2003

Mežsaimniecības ministra, satiksmes ministra un rūpniecības un tirdzniecības ministra kopējie noteikumi 22/2003

3.3.2.

Apaļkoku transportēšanā izmanto Indonēzijas karoga kuģus, kuriem ir derīga darbības atļauja

Reģistrācijas dokumenti, kas apliecina kuģa identitāti, un derīga atļauja

Rūpniecības un tirdzniecības ministra noteikumi 68/2003

Mežsaimniecības ministra, satiksmes ministra un rūpniecības un tirdzniecības ministra kopējie noteikumi 22/2003

P4.	Ar kokmateriālu ieguvi saistīto vides un sociālo aspektu ievērošana

K.4.1.

Atļaujas turētājam ir apstiprināts ietekmes uz vidi novērtējuma (EIA) dokuments, un ir īstenoti tajā norādītie pasākumi

4.1.1.

Atļaujas turētājam ir EIA dokumenti, kurus apstiprinājušas kompetentās iestādes un kuri attiecas uz visu darba platību

EIA dokumenti

Valdības noteikumi PP27/1999

Mežsaimniecības un plantāciju ministra noteikumi 602/1998

4.1.2.

Atļaujas turētājam ir vides pārvaldības plāna un vides monitoringa plāna īstenošanas ziņojumi, kuros norādītas darbības, kas veiktas, lai mazinātu ietekmi uz vidi un nodrošinātu sociālos ieguvumus

Vides pārvaldības plāna un vides monitoringa plāna dokumenti

Valdības noteikumi PP27/1999

Pierādījumi par vides pārvaldības plāna īstenošanu un būtiskas ietekmes uz vidi un sociālās ietekmes monitoringu

P5.	Darba normatīvo un administratīvo aktu ievērošana

K.5.1.

Darba drošības un veselības (OSH) prasību ievērošana

5.1.1.

Ir izveidotas un tiek īstenotas OSH procedūras

OSH procedūru īstenošana

Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 01/1978

Mežsaimniecības ministra noteikumi P12/2009

OSH aprīkojums

Darba negadījumu reģistrs

K.5.2.

Strādnieku tiesību ievērošana

5.2.1.

Strādnieku apvienošanās brīvība

Strādnieki ir arodbiedrību biedri, vai uzņēmuma politika ļauj strādniekiem dibināt arodbiedrības vai iesaistīties to aktivitātēs

Likums 21/2000

Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 16/2001

5.2.2.

Ir darba koplīgumi

Darba koplīguma dokumenti vai dokumenti par uzņēmuma politiku darba tiesību jomā

Likums 13/2003

Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 16/2011

5.2.3.

Uzņēmums nenodarbina nepilngadīgas personas

Nav nepilngadīgu strādnieku

Likums 13/2003

Likums 23/2003

Likums 20/2009

LIKUMĪGUMA STANDARTS NR. 2: STANDARTS, KAS ATTIECAS UZ KOPIENU PLANTĀCIJU MEŽIEM UN KOPIENU MEŽIEM SAIMNIECISKĀ MEŽA ZONĀS

Nr.

Principi

Kritēriji

Rādītāji

Kontroldokumenti

Saistītie noteikumi

P1.	Platības juridiskais statuss un tiesības to izmantot

K1.1.

Meža apsaimniekošanas vienība atrodas saimnieciskā meža zonā

1.1.1.

Atļaujas turētājs var pierādīt, ka koksnes resursu izmantošanas atļauja (IUPHHK) ir derīga

Meža koncesijas tiesību sertifikāts

Mežsaimniecības ministra noteikumi P55/2011

Mežsaimniecības ministra noteikumi P37/2007

Mežsaimniecības ministra noteikumi P49/2008 Mežsaimniecības ministra noteikumi P12/2010

Apliecinājums, ka ir nokārtots maksājums par meža koksnes produktu izmantošanas atļauju

P2.	Mežizstrādes sistēmu un procedūru ievērošana

K2.1.

Atļaujas turētājam ir cirsmas izstrādes plāns, kuru apstiprinājušas kompetentās administratīvās iestādes

2.1.1.

Kompetentā administratīvā iestāde ir apstiprinājusi darba plāna dokumentu

Apstiprināts darba plāna dokuments

Mežsaimniecības ministra noteikumi P62/2008

Karte, kurā iezīmētas zonas, kurās saskaņā ar gada darba plānu mežizstrāde nav paredzēta, un pierādījumi par īstenošanu uz vietas

Mežizstrādes kvartāla atrašanās vieta ir skaidri iezīmēta, un to var pārbaudīt uz vietas

K2.2.

Darba plāns ir derīgs

2.2.1.

Meža izmantošanas atļaujas turētājam ir derīgs darba plāns, kas atbilst piemērojamajiem noteikumiem

Meža koksnes produktu izmantošanas ģenerālplāns un papildinājumi (izskatīšanā esoši pieteikumi ir pieņemami)

Mežsaimniecības ministra noteikumi P62/2008

Apaļkoku atrašanās vietai un iegūstamajiem apjomiem apgabalā, kas jāizdala meža īpašumā, jāatbilst darba plānam

2.2.2.

Visa mežizstrādes aprīkojuma izmantošanas atļaujas ir derīgas, un tās var fiziski pārbaudīt uz vietas

Aprīkojuma izmantošanas un aprīkojuma pārvietošanas atļaujas

Mežsaimniecības ministra noteikumi P53/2009

K2.3.

2.3.1.

Visi izstrādātie vai komerciālām vajadzībām iegūtie apaļkoki ar lielu caurmēru ir iekļauti kokmateriālu produkcijas pārskatā

Apstiprinātā kokmateriālu produkcijas pārskata dokumenti

Mežsaimniecības ministra noteikumi P55/2006

2.3.2.

Visiem apaļkokiem, kurus izved no atļaujas aptvertās platības, ir pievienots likumīgs transporta dokuments

Likumīgi transporta dokumenti un attiecīgie papildinājumi tiek nosūtīti no apaļkoku krautuves uz starpkrautuvi un no starpkrautuves uz pirmapstrādes uzņēmumu un/vai reģistrētam kokmateriālu tirgotājam

Mežsaimniecības ministra noteikumi P55/2006

2.3.3.

Apaļkoki ir iegūti apgabalos, kas noteikti meža izmantošanas atļaujā

Uz apaļkokiem ir kokmateriālu administrēšanas marķējums/svītrkods (PUHH)

Mežsaimniecības ministra noteikumi P55/2006

Atļaujas turētājs konsekventi marķē kokmateriālus

2.3.4.

Atļaujas turētājs var uzrādīt apaļkoku transporta dokumentus, kas pievienoti apaļkokiem, kurus transportē no apaļkoku krautuves

Apaļkoku transporta dokuments, kam pievienots apaļkoku saraksts

Mežsaimniecības ministra noteikumi P55/2006

K2.4.

Atļaujas turētājs ir nokārtojis piemērojamās maksas un nodevas, kas vajadzīgas kokmateriālu ieguvei komerciālām vajadzībām

2.4.1.

Atļaujas turētājs uzrāda apliecinājumu, ka ir nokārtota maksa par meža resursiem, kas atbilst apaļkoku produkcijai un piemērojamajam tarifam

Maksājuma uzdevums attiecībā uz maksu par meža resursiem

Mežsaimniecības ministra noteikumi P18/2007

Tirdzniecības ministra noteikumi 22/M-DAG/PER/4/2012

Apliecinājums, ka ir nokārtota maksa par meža resursiem

Maksa par meža resursiem atbilst apaļkoku produkcijai un piemērojamajam tarifam

P3.	Ar kokmateriālu ieguvi saistīto vides un sociālo aspektu ievērošana

K3.1.

Atļaujas turētājam ir apstiprināts ietekmes uz vidi novērtējuma (EIA) dokuments, un ir īstenoti tajā norādītie pasākumi

3.1.1.

Atļaujas turētājam ir ietekmes uz vidi novērtējuma dokumenti, kurus apstiprinājušas kompetentās iestādes un kuri attiecas uz visu darba apgabalu

EIA dokumenti

Mežsaimniecības un plantāciju ministra noteikumi 622/1999

3.1.2.

Atļaujas turētājam ir vides pārvaldības un monitoringa īstenošanas ziņojumi par pasākumiem, kas veikti, lai mazinātu ietekmi uz vidi un nodrošinātu sociālos ieguvumus

Attiecīgie vides pārvaldības un monitoringa dokumenti

Valdības noteikumi PP27/1999

Pierādījumi par vides pārvaldības īstenošanu un būtiskas ietekmes uz vidi un sociālās ietekmes monitoringu

LIKUMĪGUMA STANDARTS Nr. 3: STANDARTS, KAS ATTIECAS UZ PRIVĀTAJIEM MEŽIEM

Nr.

Principi

Kritēriji

Rādītāji

Kontroldokumenti

Saistītie noteikumi

P1.	Kokmateriālu īpašuma tiesības var pārbaudīt

K1.1.

Likumīgas zemes īpašuma tiesības vai tiesības apliecinošs dokuments attiecībā uz kokmateriālu ieguves apgabalu

1.1.1.

Privātie zemes vai meža īpašnieki var pierādīt zemes īpašuma tiesības vai izmantošanas tiesības

Derīgi zemes īpašuma vai zemes valdījuma dokumenti (tiesības uz zemi apliecinoši dokumenti, kurus atzinušas kompetentās iestādes)

Likums 5/1960

Mežsaimniecības ministra noteikumi P33/2010

Valdības noteikumi PP12/1998

Tirdzniecības ministra noteikumi 36/2007

Tirdzniecības ministra noteikumi 37/2007

Likums 6/1983

Likums 13/2003

Likums 23/2003

Likums 20/2009

Zemes apsaimniekošanas tiesības

Uzņēmuma dibināšanas dokuments

Darījumdarbības licence uzņēmumiem, kas nodarbojas ar tirdzniecību (SIUP)

Uzņēmuma reģistrācijas apliecība (TDP)

Nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecība (NPWP)

Privātā meža platības karte un dabā iezīmētas robežas

1.1.2.

Apsaimniekošanas vienības (kas pieder atsevišķiem īpašniekiem vai grupai) var uzrādīt derīgus kokmateriālu transporta dokumentus

Kokmateriālu izcelsmes sertifikāts vai apaļkoku transporta dokuments

Mežsaimniecības ministra noteikumi P30/2012

Rēķins/ pārdošanas kvīts/ kravas muitošanas dokumenti

1.1.3.

Apsaimniekošanas vienības uzrāda apliecinājumu, ka ir nokārtotas piemērojamās maksas saistībā ar kokiem, kuri platībā auguši pirms tiesību vai valdījuma nodošanas

Apliecinājums, ka ir nokārtota iemaksa meža atjaunošanas fondā un/vai maksa par meža resursiem un kompensācija valstij izcirstās krājas vērtības apmērā

Mežsaimniecības ministra noteikumi P18/2007

P2.	Ar kokmateriālu ieguvi saistīto vides un sociālo aspektu ievērošana, ja uz platībām attiecas zemes apsaimniekošanas tiesības

K2.1.

Atļaujas turētājam ir apstiprināts ietekmes uz vidi novērtējuma (EIA) dokuments, un ir īstenoti tajā norādītie pasākumi

2.1.1.

Atļaujas turētājam ir EIA dokumenti, kurus apstiprinājušas kompetentās iestādes un kuri attiecas uz visu darba platību

EIA dokumenti

Valdības noteikumi PP27/1999

Mežsaimniecības un plantāciju ministra noteikumi 602/1998

P3.	Darba normatīvo un administratīvo aktu ievērošana, ja uz platībām attiecas zemes apsaimniekošanas tiesības

K3.1.

Darba drošības un veselības (OSH) prasību ievērošana

3.1.1.

Ir izveidotas un tiek īstenotas OSH procedūras

OSH procedūru īstenošana

Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 01/1978

Mežsaimniecības ministra noteikumi P12/2009

OSH aprīkojums

Darba negadījumu reģistrs

K3.2.

Strādnieku tiesību ievērošana

3.2.1.

Strādnieku apvienošanās brīvība

Strādnieki ir arodbiedrību biedri, vai uzņēmuma politika ļauj strādniekiem dibināt arodbiedrības vai iesaistīties to aktivitātēs

Likums 21/2000

Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 16/2001

3.2.2.

Ir darba koplīgumi

Darba koplīguma dokumenti vai dokumenti par uzņēmuma politiku darba tiesību jomā

Likums 13/2003

Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 16/2011

3.2.3.

Uzņēmums nenodarbina nepilngadīgas personas

Nav nepilngadīgu strādnieku

Likums 13/2003

Likums 23/2003

Likums 20/2009

LIKUMĪGUMA STANDARTS NR. 4: STANDARTS, KAS ATTIECAS UZ KOKMATERIĀLU IEGUVI NEMEŽA ZONĀS

Nr.

Principi

Kritēriji

Rādītāji

Kontroldokumenti

Saistītie noteikumi

P1.	Platības juridiskais statuss un tiesības to izmantot

K1.1.

Kokmateriālu ieguves atļauja nemeža zonā, nemainot meža juridisko statusu

1.1.1.

Mežizstrādes operācija nomātajā platībā ir atļauta ar citu juridisko atļauju (ILS)/ pārveidošanas atļauju (IPK)

ILS/IPK atļaujas mežizstrādes operācijām nomātajā platībā

Mežsaimniecības ministra noteikumi P18/2011 P1.

Kartes, kas pievienotas ILS/IPK atļaujām attiecībā uz nomāto platību, un pierādījumi par to ievērošanu uz vietas

K1.2.

Kokmateriālu ieguves atļauja nemeža zonā, kas nerada izmaiņas meža juridiskajā statusā

1.2.1.

Kokmateriālu ieguve ir atļauta saskaņā ar zemes pārveidošanas atļauju (IPK)

Darījumdarbības atļaujas un kartes, kas pievienotas atļaujai (šī prasība attiecas gan uz IPK turētājiem, gan darījumdarbības atļaujas turētājiem)

Mežsaimniecības ministra noteikumi P14/2011

Mežsaimniecības ministra noteikumi P33/2010

IPK pārveidojamajās platībās

IPK pievienotās kartes

Dokumenti, kas atļauj mainīt meža juridisko statusu (šī prasība attiecas gan uz IPK turētājiem, gan darījumdarbības atļaujas turētājiem)

K1.3.

Atļauja valsts meža teritorijā iegūt meža koksnes produktus attiecībā uz darbībām plantāciju mežos, kuros veic meža atjaunošanu (HTHR)

1.3.1.

Mežizstrāde ir atļauta saskaņā ar atļauju iegūt meža koksnes produktus plantāciju mežos, kuros veic meža atjaunošanu, platībās, kas noteiktas par plantāciju mežiem, kuros veic meža atjaunošanu (HTHR)

HTHR atļauja

Mežsaimniecības ministra noteikumi P59/2011

Kartes, kas pievienotas HTHR, un pierādījumi par ievērošanu uz vietas

P2.	Mežizstrādei un apaļkoku transportēšanai piemērojamo juridisko sistēmu un procedūru ievērošana

K2.1.

IPK/ILS plāns un īstenošana atbilst zemes izmantošanas plānojumam

2.1.1.

Apstiprināts darba plāns attiecībā uz platībām, ko aptver IPK/ILS

IPK/ILS darba plāna dokumenti

Mežsaimniecības ministra noteikumi P62/2008

Mežsaimniecības ministra noteikumi P53/2009 K2.1

Derīga aprīkojuma izmantošanas atļauja K2.1

2.1.2.

Atļaujas turētājs var pierādīt, ka transportētie apaļkoki ir iegūti apgabalos, uz kuriem attiecas derīga zemes pārveidošanas atļauja/citas atļaujas (IPK/ILS)

Meža inventarizācijas dokumenti

Mežsaimniecības ministra noteikumi P62/2008

Mežsaimniecības ministra noteikumi P55/2006

Kokmateriālu produkcijas pārskata dokumenti (LHP)

K2.2.

Valsts maksu un nodevu samaksāšana un kokmateriālu transportēšanas prasību ievērošana

2.2.1.

Apliecinājumi par maksu nokārtošanu

Apliecinājums, ka ir nokārtota iemaksa meža atjaunošanas fondā, maksa par meža resursiem un kompensācija valstij izcirstās krājas vērtības apmērā

Mežsaimniecības ministra noteikumi P18/2007 K2.1

2.2.2.

Atļaujas turētājam ir derīgi kokmateriālu transporta dokumenti

Apaļkoku pārvadāšanas rēķins (FAKB) un kokmateriālu saraksts attiecībā uz apaļkokiem ar mazu caurmēru

Mežsaimniecības ministra noteikumi P55/2006 2.2.1

Apaļkoku likumīguma dokuments (SKSKB) un apaļkoku saraksts attiecībā uz apaļkokiem ar lielu caurmēru

P3.	Darba normatīvo un administratīvo aktu ievērošana

K3.1.

Darba drošības un veselības (OSH) prasību ievērošana

3.1.1.

Ir izveidotas un tiek īstenotas OSH procedūras

OSH procedūru īstenošana

Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 01/1978

Mežsaimniecības ministra noteikumi P12/2009

OSH aprīkojums

Darba negadījumu reģistrs

K3.2.

Strādnieku tiesību ievērošana

3.2.1.

Strādnieku apvienošanās brīvība

Strādnieki ir arodbiedrību biedri, vai uzņēmuma politika ļauj strādniekiem dibināt arodbiedrības vai iesaistīties to aktivitātēs

Likums 21/2000

Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 16/2001

3.2.2.

Ir darba koplīgumi

Darba koplīguma dokumenti vai dokumenti par uzņēmuma politiku darba tiesību jomā

Likums 13/2003

Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 16/2011

3.2.3.

Uzņēmums nenodarbina nepilngadīgas personas

Nav nepilngadīgu strādnieku

Likums 13/2003

Likums 23/2003

Likums 20/2009

LIKUMĪGUMA STANDARTS NR. 5: STANDARTS, KAS ATTIECAS UZ KOKRŪPNIECĪBAS UZŅĒMUMIEM, KURI NODARBOJAS AR KOKSNES APSTRĀDI UN PĀRSTRĀDI

Principi

Kritēriji

Rādītāji

Kontroldokumenti

Saistītie noteikumi

P1.	Meža koksnes produktu apstrādes un pārstrādes rūpniecība atbalsta likumīgu kokmateriālu tirdzniecību

K1.1.

Darījumdarbības vienībām, piemēram,

a)	koksnes apstrādes un pārstrādes uzņēmumiem un

b)	apstrādātu koka izstrādājumu eksportētājiem, ir derīgas atļaujas

1.1.1.

Koksnes apstrādes un pārstrādes uzņēmumiem ir derīgas atļaujas

Uzņēmuma dibināšanas dokuments un jaunākie dokumenta grozījumi (uzņēmuma dibināšanas dokuments)

Tieslietu un cilvēktiesību ministra noteikumi M.01-HT.10/2006

Tirdzniecības ministra noteikumi 36/2007

Tirdzniecības ministra noteikumi 37/2007

Likums 6/1983

Valdības noteikumi PP80/2007

Mežsaimniecības ministra noteikumi P35/2008

Mežsaimniecības ministra noteikumi P16/2007

Tirdzniecības ministra noteikumi 39/2011

Rūpniecības ministra noteikumi 41/2008

Vides ministra noteikumi 13/2010

Atļauja nodarboties ar tirdzniecības darbībām (darījumdarbības licence/SIUP) vai tirdzniecības atļauja, kas var būt rūpnieciskas darbības atļauja (IUI), pastāvīgas darījumdarbības atļauja (IUT) vai rūpniecības uzņēmuma reģistrācijas apliecība (TDI)

Traucējumu atļauja (uzņēmumam izdota atļauja ietekmēt vidi darbības vietas apkaimē)

Uzņēmuma reģistrācijas apliecība (TDP)

Nodokļu maksātāja identifikācijas numurs (NPWP)

Ir pieejami ietekmes uz vidi novērtējuma dokumenti

Ir pieejama rūpnieciskas darbības atļauja (IUI), pastāvīgas darījumdarbības atļauja (IUT) vai rūpniecības uzņēmuma reģistrācijas apliecība (TDI)

Ir pieejams izejvielu krājumu plāns (RPBBI) meža produktu pirmapstrādes uzņēmumā (IPHH)

1.1.2.

Apstrādātu koka izstrādājumu eksportētājiem ir derīgas atļaujas gan kā koka izstrādājumu ražotājiem, gan kā eksportētājiem

Eksportētājiem ir reģistrēta kokrūpniecības izstrādājumu eksportētāja (ETPIK) statuss

Tirdzniecības ministra noteikumi P64/2012

K1.2.

Darījumdarbības vienības amatnieku grupu/ ģimenes uzņēmumu formā ir likumīgi reģistrētas

1.2.1.

Uzņēmumu grupas (kooperatīvi/ komandītsabiedrības (CV)/ citas uzņēmumu grupas) likumīgi veic uzņēmējdarbību

Dibināšanas dokuments

Likums 6/1983

Nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecība (NPWP)

1.2.2.

Apstrādātu koka izstrādājumu tirgotājiem ir derīga eksportētāja reģistrācijas apliecība, un preces tiem piegādā mazi un vidēji sertificēti apstrādes un pārstrādes uzņēmumi, kas nav reģistrēti eksportētāji

Tirgotāji ir reģistrēti kā neražojoši kokrūpniecības izstrādājumu eksportētāji (ETPIK Non Produsen)

Tirdzniecības ministra noteikumi P64/2012

Sadarbības vienošanās vai līgums ar apstrādes vai pārstrādes uzņēmumu, kam ir kokmateriālu likumīguma sertifikāts (S-LK)

P2.	Darījumdarbības vienības piemēro kokmateriālu izsekojamības sistēmu, kas nodrošina iespēju noteikt kokmateriālu izcelsmi

K2.1.

Ir izveidota un tiek piemērota sistēma, ar kuru nodrošina koka izstrādājumos izmantotās koksnes izsekojamību

2.1.1.

Darījumdarbības vienības var pierādīt, ka saņemtie kokmateriāli ir no likumīgiem avotiem

Pirkšanas un pārdošanas dokumenti un/vai izejvielu piegādes līgums, un/vai iegādes apliecinājums, kam pievienoti meža produktu likumīguma dokumenti / apliecinājums

Mežsaimniecības ministra noteikumi P55/2006

Mežsaimniecības ministra noteikumi P30/2012

Mežsaimniecības ministra noteikumi P62/2008

Mežsaimniecības ministra noteikumi P56/2009

Apstiprināts kokmateriālu pārvietošanas pārskats un/vai pārvietošanas apliecinājums, un/vai oficiāls kokmateriālu pārbaudes ziņojums; meža produktu likumīguma apliecinājums

Importētiem kokmateriāliem ir pievienoti paziņojumi par importu un informācija par kokmateriālu izcelsmi, kā arī dokumenti, kas apliecina kokmateriālu likumīgumu un ieguves valsti

Apaļkoku transporta dokumenti

Transporta dokumenti (SKAU/Nota) un atbilstīgie oficiālie vietējās iestādes amatpersonas ziņojumi attiecībā uz lietotiem kokmateriāliem, kas iegūti no nojauktām ēkām/ konstrukcijām, izraktiem kokmateriāliem un zemē ieraktiem kokmateriāliem

Transporta dokumenti (FAKO/Nota) attiecībā uz rūpnieciskiem koksnes atkritumiem

Dokumenti/ziņojumi par apaļkoku krājumu izmaiņām (LMKB)/ ziņojumi par maza caurmēra apaļkoku krājumu izmaiņām (LMKBK)/ ziņojumi par apstrādātu meža koksnes produktu krājumu izmaiņām (LMHHOK)

Apliecinoši dokumenti, t. i., izejvielu krājumu plāns (RPBBI), lēmums, ar kuru oficiāli apstiprina gada darba plānu (SK RKT)

2.1.2.

Darījumdarbības vienības piemēro kokmateriālu izsekojamības sistēmu un darbojas, nepārsniedzot atļauto ražošanas apjomu

Izejvielu izmantojuma un produkcijas izlaides uzskaites lapas

Mežsaimniecības ministra noteikumi P55/2006

Rūpniecības ministra noteikumi 41/2008

Mežsaimniecības ministra noteikumi P35/2008

Produkcijas izlaides pārskati attiecībā uz apstrādātiem izstrādājumiem

Vienības produkcija nepārsniedz atļauto ražošanas jaudu

2.1.3.

Ražošanas process, kas notiek sadarbībā ar citu pusi (citu rūpniecības uzņēmumu vai amatniekiem/ģimenes uzņēmumiem), nodrošina kokmateriālu izsekojamību

Ar citu pusi noslēgts sadarbības līgums vai pakalpojumu līgums par izstrādājumu apstrādi vai pārstrādi

Tirdzniecības ministra noteikumi 37/M-DAG/PER/9/2007

Likums 6/1983

Mežsaimniecības ministra noteikumi P35/2008

Mežsaimniecības ministra noteikumi P16/2007

Tirdzniecības ministra noteikumi 39/M-DAG/PER/12/2011

Rūpniecības ministra noteikumi 41/M-IND/PER/6/2008

Mežsaimniecības ministra noteikumi P55/2006

Sadarbības pusei ir derīgas atļaujas, kā noteikts saskaņā ar 1. principu

Saražoto izstrādājumu nošķiršana/atdalīšana

Dokumenti par izejvielām, procesiem, produkciju un, attiecīgā gadījumā, eksportu, ja eksportu veic ar tādas darījumdarbības vienības/ cita uzņēmuma starpniecību, ar kuru ir noslēgta sadarbības vienošanās

P3.	Apstrādāto kokmateriālu tirdzniecības vai īpašnieka maiņas likumīgums

K3.1.

Starpsalu pārvadājumi un tirdzniecība atbilst piemērojamajiem tiesību aktiem

3.1.1.

Darījumdarbības vienība, kas nosūta apstrādātus koka izstrādājumus starp salām, ir reģistrēts starpsalu kokmateriālu tirgotājs (PKAPT)

PKAPT dokumenti

Rūpniecības un tirdzniecības ministra noteikumi 68/MPP/Kep/2/2003

Mežsaimniecības ministra, satiksmes ministra un rūpniecības un tirdzniecības ministra kopējie noteikumi 22/2003

PKAPT ziņojuma dokumenti

3.1.2.

Apstrādāto kokmateriālu transportēšanai izmanto Indonēzijas karoga kuģi, kuram ir derīga darbības atļauja

Dokumenti, kas apliecina kuģa identitāti. Reģistrācijas dokumenti, kas apliecina kuģa identitāti, un derīga atļauja

Mežsaimniecības ministra noteikumi P55/2006

Mežsaimniecības ministra noteikumi P30/2012

Satiksmes ministra noteikumi KM71/2005

Mežsaimniecības ministra, satiksmes ministra un rūpniecības un tirdzniecības ministra kopējie noteikumi 22/2003

Kuģa identitāte atbilst identitātei, kas norādīta apaļkoku vai kokmateriālu transporta dokumentos

3.1.3.

Reģistrēti starpsalu kokmateriālu tirgotāji (PKAPT) var pierādīt, ka transportētie kokmateriāli ir no likumīgiem avotiem

Apaļkoku vai kokmateriālu transporta dokumenti

Mežsaimniecības ministra noteikumi P55/2006

Mežsaimniecības ministra noteikumi P30/2012

Mežsaimniecības ministra, satiksmes ministra un rūpniecības un tirdzniecības ministra kopējie noteikumi 22/2003

Uz apaļkokiem ir kokmateriālu administrēšanas marķējums/svītrkods (PUHH)

K3.2.

Eksportam paredzēto apstrādāto kokmateriālu krava atbilst piemērojamajiem tiesību aktiem

3.2.1.

Eksportam paredzēto apstrādāto kokmateriālu kravai ir pievienoti eksporta paziņojuma (PEB) dokumenti

PEB

Likums 17/2006 (muita)

Finanšu ministra noteikumi 223/PMK.011/2008

Muitas ģenerāldirektorāta noteikumi P-40/BC/2008

Muitas ģenerāldirektorāta noteikumi P-06/BC/2009

Tirdzniecības ministra noteikumi P64/2012

Prezidenta dekrēts 43/1978

Mežsaimniecības ministra noteikumi 447/2003

Iepakojumu saraksts

Rēķins

B/L (kravas zīme)

Eksporta licences dokumenti (V-Legal)

Tehniskās pārbaudes rezultāti (vērtētāja ziņojums) attiecībā uz izstrādājumiem, kuriem tehniskā pārbaude ir obligāta

Attiecīgā gadījumā – apliecinājums par izvedmuitas samaksu

Citi attiecīgie dokumenti (tostarp CITES atļaujas) attiecībā uz koku sugām, kuru tirdzniecība ir ierobežota

P4.	Darba noteikumu izpilde, ciktāl tas attiecas uz apstrādes vai pārstrādes rūpniecību

K4.1.

Darba drošības un veselības (OSH) prasību ievērošana

4.1.1.

Ir izveidotas un tiek īstenotas OSH procedūras

OSH procedūru īstenošana

Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 01/1978

Mežsaimniecības ministra noteikumi P12/2009

OSH aprīkojums, piemēram, viegli ugunsdzēšamie aparāti, individuālie aizsardzības līdzekļi un evakuācijas ceļi

Darba negadījumu reģistrs

K4.2.

Strādnieku tiesību ievērošana

4.2.1.

Strādnieku apvienošanās brīvība

Arodbiedrība vai uzņēmuma politika, kas ļauj darbiniekiem/strādniekiem dibināt arodbiedrību vai iesaistīties arodbiedrības aktivitātēs

Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 16/2001

4.2.2.

Darba koplīgums vai uzņēmuma politika darba tiesību jomā

Darba koplīgums vai dokumenti par uzņēmuma politiku darba tiesību jomā

Likums 13/2013

Darbaspēka un transmigrācijas ministra noteikumi 16/2011

4.2.3.

Uzņēmums nenodarbina nepilngadīgas personas

Nav nepilngadīgu strādnieku

Likums 13/2003

Likums 23/2003

Likums 20/2009

(1) Norādīti galvenie noteikumi, arī to vēlākie grozījumi.

III PIELIKUMS

NOSACĪJUMI, KAS REGLAMENTĒ FLEGT LICENCI SAŅĒMUŠU INDONĒZIJAS KOKA IZSTRĀDĀJUMU LAIŠANU BRĪVĀ APGROZĪBĀ SAVIENĪBĀ

1. LICENCES IESNIEGŠANA

1.1.

Licenci iesniedz kompetentajai iestādei Savienības dalībvalstī, kurā laišanai brīvā apgrozībā tiek deklarēta krava, par ko ir izdota minētā licence. Licenci var iesniegt elektroniski vai citā operatīvā veidā.

1.2.

Licenci atzīst par derīgu, ja tā atbilst visām IV pielikumā minētajām prasībām un papildu pārbaudes atbilstīgi šā pielikuma 3., 4. un 5. iedaļai netiek uzskatītas par vajadzīgām.

1.3.

Licenci var iesniegt pirms tās kravas ierašanās, par kuru tā izdota.

2. LICENCES ATZĪŠANA

2.1.

Licence, kas neatbilst IV pielikumā noteiktajām prasībām un specifikācijām, ir nederīga.

2.2.

Dzēsumus vai labojumus licencē atzīst tikai tad, ja šādus dzēsumus vai labojumus ir apstiprinājusi licenču izdevēja iestāde.

2.3.

Licenci uzskata par spēkā neesošu, ja to iesniedz kompetentajai iestādei pēc licencē norādītā derīguma termiņa beigām. Licences derīguma termiņa pagarinājums netiek atzīts, ja vien šādu pagarinājumu nav apstiprinājusi licenču izdevēja iestāde.

2.4.

Licences dublikāts vai aizstājēja licence netiek atzīta par derīgu, ja vien to nav izdevusi un apstiprinājusi licenču izdevēja iestāde.

2.5.

Ja ir vajadzīga turpmāka informācija par licenci vai par kravu saskaņā ar šo pielikumu, licenci atzīst par derīgu tikai pēc tam, kad ir saņemta prasītā informācija.

2.6.

Ja to koka izstrādājumu tilpums vai svars, kas veido laišanai brīvā apgrozībā uzrādīto kravu, no attiecīgajā licencē norādītā tilpuma vai svara atšķiras ne vairāk kā par desmit procentiem, uzskata, ka krava tilpuma vai svara ziņā atbilst licencē sniegtajai informācijai.

2.7.

Tiklīdz licence ir atzīta par derīgu, kompetentā iestāde saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem un procedūrām par to informē muitas dienestus.

3. LICENCES DERĪGUMA UN AUTENTISKUMA PĀRBAUDE

3.1.

Ja rodas šaubas par licences, tās dublikāta vai aizstājējas licences derīgumu vai autentiskumu, kompetentā iestāde var pieprasīt papildu informāciju no Licenču informācijas nodaļas.

3.2.

Licenču informācijas nodaļa var lūgt, lai kompetentā iestāde nosūta attiecīgās licences kopiju.

3.3.

Ja nepieciešams, licenču izdevēja iestāde atsauc licenci un izdod koriģētu eksemplāru, uz kura izdara ar zīmogu autentificētu atzīmi “Dublikāts”, un nosūta to kompetentajai iestādei.

3.4.

Ja kompetentā iestāde divdesmit vienas kalendāra dienas laikā pēc papildu informācijas pieprasījuma nav saņēmusi atbildi no Licenču informācijas nodaļas, kā minēts šā pielikuma 3.1. iedaļā, kompetentā iestāde licenci neatzīst un rīkojas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem un procedūrām.

3.5.

Ja licences derīgums tiek apstiprināts, Licenču informācijas nodaļa nekavējoties informē kompetento iestādi, vēlams, elektroniski. Uz atpakaļ nosūtītajiem eksemplāriem izdara ar zīmogu autentificētu atzīmi “Apstiprināts [datums]”.

3.6.

Ja no saņemtās papildu informācijas un turpmākas izmeklēšanas izriet, ka licence nav derīga vai autentiska, kompetentā iestāde licenci neatzīst un rīkojas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem un procedūrām.

4. PĀRBAUDE PAR KRAVAS ATBILSTĪBU LICENCĒ SNIEGTAJAI INFORMĀCIJAI

4.1.

Ja kompetentās iestādes uzskata par vajadzīgu veikt kravas turpmāku pārbaudi, pirms tās izlemj, vai licence ir atzīstama par derīgu, tās var veikt pārbaudes, lai konstatētu, vai attiecīgā krava atbilst licencē sniegtajai informācijai un/vai licenču izdevējas iestādes veiktajiem ierakstiem par attiecīgo licenci.

4.2.

Ja rodas šaubas par kravas atbilstību licencē sniegtajai informācijai, attiecīgā kompetentā iestāde var lūgt Licenču informācijas nodaļu sniegt papildu skaidrojumus.

4.3.

Licenču informācijas nodaļa var pieprasīt kompetentajai iestādei nosūtīt attiecīgās licences kopiju vai aizstājēju licenci.

4.4.

Ja nepieciešams, licenču izdevēja iestāde atsauc licenci un izdod koriģētu eksemplāru, uz kura jāizdara ar zīmogu autentificēta atzīme “Dublikāts” un kurš jānosūta kompetentajai iestādei.

4.5.

Ja kompetentā iestāde divdesmit vienas kalendāra dienas laikā pēc papildu skaidrojuma pieprasījuma nav saņēmusi atbildi, kā minēts 4.2. iedaļā, kompetentā iestāde licenci neatzīst un rīkojas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem un procedūrām.

4.6.

Ja pēc papildu informācijas saņemšanas un turpmākas izmeklēšanas tiek konstatēts, ka attiecīgā krava neatbilst licencē sniegtajai informācijai un/vai licenču izdevējas iestādes veiktajiem ierakstiem par attiecīgo licenci, kompetentā iestāde licenci neatzīst un rīkojas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem un procedūrām.

5. CITI JAUTĀJUMI

5.1.

Pārbaudes laikā radušās izmaksas sedz importētājs, izņemot gadījumus, kad attiecīgo Savienības dalībvalstu piemērojamajos tiesību aktos un procedūrās ir noteikts citādi.

5.2.

Ja saistībā ar licenču pārbaudi rodas neatrisināmas domstarpības vai grūtības, jautājumu var nodot izskatīšanai Apvienotajā īstenošanas komitejā.

6. ES MUITAS DEKLARĀCIJA

6.1.

Tās licences numuru, kas izdota koka izstrādājumiem, par kuriem sagatavo muitas deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā, norāda deklarēšanai izmantotā Vienotā administratīvā dokumenta 44. ailē.

6.2.

Ja muitas deklarāciju sagatavo elektroniski, atsauci norāda attiecīgajā ailē.

7. LAIŠANA BRĪVĀ APGROZĪBĀ

7.1.

Koka izstrādājumu sūtījumus laiž brīvā apgrozībā tikai tad, kad ir pilnībā pabeigta 2.7. iedaļā izklāstītā procedūra.

IV PIELIKUMS

PRASĪBAS UN TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS ATIECĪBĀ UZ FLEGT LICENCĒM

1. VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ FLEGT LICENCĒM

1.1.

FLEGT licenci var izdot papīra vai elektroniskā formā.

1.2.

Gan papīra, gan elektroniskajās licencēs sniedz 1. papildinājumā minēto informāciju saskaņā ar 2. papildinājumā izklāstītajiem norādījumiem.

1.3.

FLEGT licences numurē tā, lai Puses varētu atšķirt FLEGT licenci, kas izdota par Savienības tirgum paredzētām kravām, un V-legal dokumentu, kas izdots par kravām, kuras paredzētas tirgiem ārpus Savienības.

1.4.

FLEGT licence ir derīga no tās izdošanas dienas.

1.5.

FLEGT licences derīguma termiņš nepārsniedz četrus mēnešus. Licencē norāda derīguma termiņa beigu datumu.

1.6.

Pēc derīguma termiņa beigām FLEGT licenci uzskata par spēkā neesošu. Force majeure vai citu pamatotu iemeslu gadījumā, kurus licences turētājs nevar ietekmēt, licenču izdevēja iestāde var pagarināt derīguma termiņu vēl par diviem mēnešiem. Termiņa pagarināšanas gadījumā licenču izdevēja iestāde ieraksta un validē jauno derīguma termiņu.

1.7.

FLEGT licenci uzskata par spēkā neesošu un nodod atpakaļ licenču izdevējai iestādei, ja koka izstrādājumi, par kuriem minētā licence izdota, pirms nonākšanas Savienībā ir pazuduši vai iznīcināti.

2. TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS ATTIECĪBĀ UZ FLEGT LICENCĒM PAPĪRA FORMĀ

2.1.

Papīra licences atbilst formātam, kas norādīts 1. papildinājumā.

2.2.

Izmanto A4 formāta papīru. Papīrā jābūt iestrādātām ūdenszīmēm, kurās attēlots logotips, kura reljefs iespiedums papīrā papildina zīmogu.

2.3.

FLEGT licenci aizpilda mašīnrakstā vai datorrakstā. Ja nepieciešams, to var aizpildīt ar roku.

2.4.

Licenču izdevējas iestādes zīmogus uzliek, izmantojot spiedogu. Tomēr licenču izdevējas iestādes zīmogu var aizstāt ar reljefu iespiedumu vai perforāciju.

2.5.

Licenču izdevēja iestāde izmanto pret viltojumiem drošu metodi, lai atļauto daudzumu reģistrētu tā, ka nav iespējama skaitļu vai norāžu iestarpināšana.

2.6.

Veidlapā nedrīkst būt ne dzēsumi, ne labojumi, ja vien licenču izdevēja iestāde šādus dzēsumus vai labojumus nav apstiprinājusi ar zīmogu un parakstu.

2.7.

FLEGT licenci izdrukā un aizpilda angļu valodā.

3. FLEGT LICENCES EKSEMPLĀRI

3.1.

FLEGT licenci sagatavo šādos septiņos eksemplāros:

i)	“Oriģināls”, ko patur kompetentā iestāde, sagatavots uz balta papīra;

ii)	“Galamērķa muitas eksemplārs” uz dzeltena papīra;

iii)	“Importētāja eksemplārs” uz balta papīra;

iv)	“Licenču izdevējas iestādes eksemplārs” uz balta papīra;

v)	“Licences turētāja eksemplārs” uz balta papīra;

vi)	“Licenču informācijas nodaļas eksemplārs” uz balta papīra;

vii)	“Indonēzijas muitas eksemplārs” uz balta papīra.

3.2.

Eksemplārus, uz kuriem ir norāde “Oriģināls”, “Galamērķa muitas eksemplārs” un “Importētāja eksemplārs”, izsniedz licences turētājam, kurš tos nosūta importētājam. Importētājs oriģinālu iesniedz kompetentajai iestādei un attiecīgo eksemplāru – muitas iestādei Savienības dalībvalstī, kurā laišanai brīvā apgrozībā tiek deklarēta krava, par ko ir izdota minētā licence. Trešo eksemplāru, uz kura ir norāde “Importētāja eksemplārs”, importētājs patur savām uzskaites vajadzībām.

3.3.

Ceturto eksemplāru, uz kura ir norāde “Licenču izdevējas iestādes eksemplārs”, patur licenču izdevēja iestāde savām uzskaites vajadzībām un iespējamai vēlākai izdoto licenču pārbaudei.

3.4.

Piekto eksemplāru, uz kura ir norāde “Licences turētāja eksemplārs”, izsniedz licences turētājam tā uzskaites vajadzībām.

3.5.

Sesto eksemplāru, uz kura ir norāde “Licenču informācijas nodaļas eksemplārs”, izsniedz Licenču informācijas nodaļai tās uzskaites vajadzībām.

3.6.

Septīto eksemplāru, uz kura ir norāde “Indonēzijas muitas eksemplārs”, izsniedz Indonēzijas muitas iestādei eksporta vajadzībām.

4. PAZAUDĒTA, NOZAGTA VAI IZNĪCINĀTA FLEGT LICENCE

4.1.

Ja ir pazaudēts, nozagts vai iznīcināts eksemplārs ar norādi “Oriģināls” vai eksemplārs ar norādi “Galamērķa muitas eksemplārs”, vai abi minētie eksemplāri, licences turētājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis var iesniegt licenču izdevējai iestādei pieteikumu aizstājējas licences saņemšanai. Kopā ar pieteikumu licences turētājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis iesniedz skaidrojumu par oriģināla un/vai otrā eksemplāra nozaudēšanu.

4.2.

Ja licenču izdevēju iestādi skaidrojums apmierina, tā piecu darbdienu laikā no licences turētāja pieprasījuma saņemšanas izdod aizstājēju licenci.

4.3.

Aizstājējā licencē ir informācija un ieraksti, kas bija iekļauti licencē, kuru tā aizstāj, tostarp licences numurs, un atzīme “Aizstājēja licence”.

4.4.

Ja nozaudētā vai nozagtā licence tiek atgūta, to neizmanto un nodod atpakaļ licenču izdevējai iestādei.

5. TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS ATTIECĪBĀ UZ ELEKTRONISKAJĀM FLEGT LICENCĒM

5.1.

FLEGT licenci var izdot un apstrādāt, izmantojot elektroniskas sistēmas.

5.2.

Savienības dalībvalstīs, kas nav pievienojušās elektroniskajai sistēmai, izdod licences papīra formā.

Papildinājumi

Licences veidlapa

Norādījumi

1. papildinājums

LICENCES VEIDLAPA

Teksts attēlu

2. papildinājums

NORĀDĪJUMI

Vispārīgi norādījumi

—	Licenci aizpilda ar drukātiem burtiem.

—	ISO kods, ja tāds norādīts, ir valstij piešķirtais starptautiskais standarta divburtu kods.

—	2. aili izmanto tikai Indonēzijas iestādes.

—	A un B sadaļu aizpilda tikai FLEGT licencēm, kas paredzētas ES

A sadaļa	Galamērķis	Ieraksta “Eiropas Savienība”, ja licence attiecas uz kravu, kuras galamērķis ir Eiropas Savienība
B sadaļa	FLEGT licence	Ieraksta “FLEGT”, ja licence attiecas uz kravu, kuras galamērķis ir Eiropas Savienība

1. aile	Izdevēja iestāde	Norāda licenču izdevējas iestādes nosaukumu, adresi un reģistrācijas numuru
2. aile	Informācija Indonēzijas iestāžu vajadzībām	Norāda importētāja vārdu, uzvārdu/nosaukumu un adresi, kravas kopējo vērtību (USD), kā arī galamērķa valsts un, attiecīgā gadījumā, tranzītvalsts nosaukumu un ISO divburtu kodu
3. aile	V-Legal dokumenta/ licences numurs	Norāda izdevējas iestādes piešķirto numuru
4. aile	Derīguma termiņš	Norāda licences derīguma termiņu
5. aile	Eksportētājvalsts	Norāda partnervalsti, no kuras koka izstrādājumi eksportēti uz ES
6. aile	ISO kods	Norāda 5. ailē minētās partnervalsts ISO divburtu kodu
7. aile	Transporta veids	Norāda transporta veidu eksportēšanas vietā
8. aile	Licences turētājs	Norāda eksportētāja vārdu, uzvārdu/nosaukumu un adresi, tostarp reģistrētā eksportētāja ETPIK un nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru
9. aile	Komercapraksts	Iekļauj koka izstrādājumu komercaprakstu. Aprakstam jābūt pietiekami sīkam, lai būtu iespējama klasificēšana harmonizētajā sistēmā
10. aile	HS kods	“Oriģinālā”, “Galamērķa muitas eksemplārā” un “Importētāja eksemplārā” norāda preču četrciparu vai sešciparu kodu, kas noteikts atbilstīgi Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajai sistēmai. Eksemplāros, kas paredzēti izmantošanai Indonēzijā (iv)–vii) eksemplārs, kā norādīts IV pielikuma 3.1. punktā) norāda preču desmitciparu kodu saskaņā ar Indonēzijas muitas tarifu grāmatu
11. aile	Vispārpieņemtie un zinātniskie nosaukumi	Norāda izstrādājuma ražošanā izmantotās koku sugas vispārpieņemto un zinātnisko nosaukumu. Ja kompozītmateriālu izstrādājuma ražošanā izmantota vairāku sugu koksne, katru sugu norāda atsevišķā rindā. Var neaizpildīt, ja kompozītmateriālu izstrādājums vai tā sastāvdaļa satur vairāku sugu koksni, taču to identifikācija vairs nav iespējama (piemēram, skaidu plātne)
12. aile	Ieguves valstis	Norāda valstis, kurās iegūta 10. ailē minēto sugu koksne. Attiecībā uz kompozītmateriālu izstrādājumiem norāda visas izmantotās koksnes izcelsmes valstis. Var neaizpildīt, ja kompozītmateriālu izstrādājums vai tā sastāvdaļa satur vairāku sugu koksni, taču to identifikācija vairs nav iespējama (piemēram, skaidu plātne)
13. aile	ISO kodi	Norāda 12. ailē minēto valstu ISO kodu. Var neaizpildīt, ja kompozītmateriālu izstrādājums vai tā sastāvdaļa satur vairāku sugu koksni, taču to identifikācija vairs nav iespējama (piemēram, skaidu plātne)
14. aile	Tilpums (m3)	Norāda kopējo tilpumu kubikmetros. Var neaizpildīt, ja vien nav atstāta neaizpildīta arī 15. ailē prasītā informācija
15. aile	Tīrsvars (kg)	Norāda kravas kopējo svaru kilogramos uzmērīšanas laikā. Kopējais svars ir koka izstrādājumu neto masa, kurā nav iekļauts konteinera vai iepakojuma svars (izņemot balstus, starplikas, uzlīmes u. c.)
16. aile	Vienību skaits	Norāda vienību skaitu, ja tas ir optimālākais veids izstrādājuma daudzuma norādīšanai. Var neaizpildīt
17. aile	Atšķirības zīmes	Norāda svītrkodu un, attiecīgā gadījumā, atšķirības zīmes, piemēram, partijas numuru, pavadzīmes numuru. Var neaizpildīt
18. aile	Izdevējas iestādes paraksts un zīmogs	Ailē ir pilnvarotas amatpersonas paraksts un licenču izdevējas iestādes oficiālā zīmoga nospiedums. Norāda arī parakstītāja vārdu un uzvārdu, kā arī vietu un datumu

V PIELIKUMS

INDONĒZIJAS KOKMATERIĀLU LIKUMĪGUMA NODROŠINĀŠANAS SISTĒMA

1. IEVADS

Mērķis: nodrošināt apliecinājumu, ka apaļkoku un koka izstrādājumu ieguve, transportēšana, apstrāde, pārstrāde un pārdošana atbilst attiecīgajiem Indonēzijas normatīvajiem un administratīvajiem aktiem.

Būdama nelikumīgas mežizstrādes un nelegāli iegūtu kokmateriālu un koka izstrādājumu tirdzniecības apkarošanas priekšpulkā, Indonēzija 2001. gada septembrī Bali uzņēma Austrumāzijas ministru konferenci par meža tiesību aktu ieviešanu un pārvaldību (FLEG), kurā tika sagatavota Deklarācija par meža tiesību aktu ieviešanu un pārvaldību (Bali deklarācija). Kopš tā laika Indonēzija ir saglabājusi vadošo lomu starptautiskajā sadarbībā nelikumīgas mežizstrādes un ar to saistītās tirdzniecības apkarošanā.

Kā viens no starptautiskajiem centieniem šo jautājumu risināšanā jāmin tas, ka arvien lielāks skaits patērētājvalstu ir apņēmušās veikt pasākumus, lai savos tirgos nepieļautu tirdzniecību ar nelikumīgiem kokmateriāliem, savukārt ražotājvalstis ir apņēmušās izveidot mehānismu, kas nodrošina to koka izstrādājumu likumīgumu. Ir svarīgi ieviest uzticamu sistēmu, lai garantētu kokmateriālu un koka izstrādājumu ieguves, transportēšanas, apstrādes, pārstrādes un tirdzniecības likumīgumu.

Indonēzijas kokmateriālu likumīguma nodrošināšanas sistēma (TLAS) sniedz apliecinājumu, ka Indonēzijā saražotie un apstrādātie kokmateriāli un koka izstrādājumi nāk no likumīgiem avotiem un pilnībā atbilst attiecīgajiem Indonēzijas normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, jo to pārbauda neatkarīga revīzija un uzrauga pilsoniskā sabiedrība.

1.1. Indonēzijas normatīvie un administratīvie akti, kas veido TLAS pamatu

Lai uzlabotu pārvaldību meža nozarē, apturētu nelikumīgu mežizstrādi un ar to saistīto kokmateriālu tirdzniecību un nodrošinātu Indonēzijas koka izstrādājumu uzticamību un uzlabotu to tēlu, ar Indonēzijas noteikumiem “Standarti un pamatnostādnes attiecībā uz ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas efektivitātes novērtēšanu un kokmateriālu likumīguma pārbaudi valsts un privātajos mežos” (Mežsaimniecības ministra noteikumi P.38/Menhut-II/2009) ir izveidota TLAS, kā arī ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas (SFM) shēma.

TLAS ir turpmāk norādītie elementi:

1)	likumīguma standarti;

2)	piegādes ķēdes kontrole;

3)	pārbaudes procedūras;

4)	licenču izdošanas shēma;

5)	uzraudzība.

TLAS ir pamatsistēma, ko izmanto, lai apliecinātu to kokmateriālu un koka izstrādājumu likumīgumu, kuri saražoti Indonēzijā un paredzēti eksportam uz Savienību un citiem tirgiem.

1.2. TLAS izveide – process, kurā piedalās daudzas ieinteresētās personas

Kopš 2003. gada plašs Indonēzijas mežsaimniecībā ieinteresēto personu loks ir aktīvi iesaistījies TLAS izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā, tādējādi panākot labāku procesa pārskatāmību, pārredzamību un ticamību. 2009. gadā procesā, kurā piedalās daudzas ieinteresētās personas, tika izstrādāti Mežsaimniecības ministra noteikumi P.38/Menhut-II/2009, kam sekoja Meža izmantošanas ģenerāldirektorāta tehniskās pamatnostādnes Nr. 6/VI-SET/2009 un Nr. 02/VI-BPPHH/2010.

2. TLAS DARBĪBAS JOMA

Indonēzijas meža resursus var vispārīgi iedalīt divos īpašuma veidos: valsts meži un privātie meži/zemes. Valsts meži sastāv no saimnieciskajiem mežiem, kuros notiek ilgtermiņā stabila kokmateriālu ieguve saskaņā ar vairākiem atļauju veidiem, un meža teritorijām, kuras var pārveidot izmantošanai ar mežsaimniecību nesaistītām vajadzībām, piemēram, apdzīvotu vietu vai plantāciju ierīkošanai. TLAS piemērošana valsts mežos un privātajos mežos/zemēs ir aprakstīta II pielikumā.

TLAS aptver kokmateriālus un koka izstrādājumus, kas iegūti saskaņā ar visiem atļauju veidiem, kā arī darbības, kuras veic visi kokmateriālu tirgotāji, koksnes apstrādes un pārstrādes uzņēmumi un eksportētāji.

TLAS ir noteikta prasība, ka importētie kokmateriāli un koka izstrādājumi ir jāatmuito un tiem jāatbilst Indonēzijas importa noteikumiem. Importētiem kokmateriāliem un koka izstrādājumiem jābūt pievienotiem dokumentiem, kas apliecina kokmateriālu likumīgumu ieguves valstī. Importētie kokmateriāli un koka izstrādājumi ir jāiekļauj kontrolētā piegādes ķēdē, kas atbilst Indonēzijas normatīvajiem un administratīvajiem aktiem. Indonēzija sniedz norādījumus, kā īstenot iepriekšminēto.

Daži koka izstrādājumi var saturēt otrreizējas izejvielas. Indonēzija sniedz norādījumus, kā TLAS tiks izskatīta otrreizējo izejvielu izmantošana.

Konfiscēti kokmateriāli netiek iekļauti TLAS, un tāpēc par tiem nevar izdot FLEGT licenci.

TLAS aptver koka izstrādājumus, kas paredzēti vietējiem un starptautiskiem tirgiem. Pārbauda visu Indonēzijas ražotāju, apstrādes un pārstrādes uzņēmumu un tirgotāju (saimnieciskās darbības veicēju) darbības likumīgumu, arī to, kuri apgādā vietējo tirgu.

2.1. TLAS likumīguma standarti

TLAS ir pieci kokmateriālu likumīguma standarti. Šie standarti un to pārbaudes pamatnostādnes ir noteiktas II pielikumā.

TLAS ietver arī “Standartus un pamatnostādnes par ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas (SFM) efektivitātes novērtēšanu”. Ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas novērtēšanā, kurā izmanto SFM standartu, pārbauda arī to, vai revidējamais ievēro attiecīgos likumīguma kritērijus. SFM sertificētas organizācijas, kas darbojas saimnieciskā meža zonās valstij piederošās zemēs (pastāvīgas meža platības), ievēro gan attiecīgos likumīguma, gan SFM standartus.

3. KOKMATERIĀLU PIEGĀDES ĶĒDES KONTROLE

Atļaujas turētājs (ja piešķirtas koncesijas) vai zemes īpašnieks (ja tā ir privātā zeme), vai uzņēmums (ja tie ir tirgotāji, apstrādes un pārstrādes uzņēmumi un eksportētāji) pierāda, ka ikviens posms to piegādes ķēdē tiek kontrolēts un dokumentēts, kā noteikts Mežsaimniecības ministra noteikumos P.55/Menhut-II/2006 un P.30/Menhut-II/2012 (turpmāk “noteikumi”). Šajos noteikumos prasīts, lai provinces un rajona mežniecības amatpersonas katrā piegādes ķēdes posmā veiktu pārbaudes uz vietas un apstiprinātu dokumentus, kurus iesnieguši atļaujas turētāji, zemes īpašnieki vai apstrādes un pārstrādes uzņēmumi.

Operatīvās kontroles katrā piegādes ķēdes posmā ir apkopotas 1. diagrammā; norādījumi attiecībā uz importu tiek izstrādāti.

Visiem sūtījumiem piegādes ķēdē jābūt pievienotiem attiecīgajiem transporta dokumentiem. Uzņēmumiem jāpiemēro atbilstīgas sistēmas, lai pārbaudītas izcelsmes kokmateriālus un koka izstrādājumus nošķirtu no kokmateriāliem un koka izstrādājumiem, kas iegūti no citiem avotiem, un jākārto uzskaite, kurā abi izcelsmes veidi tiek nodalīti. Uzņēmumiem katrā piegādes ķēdes posmā ir jāreģistrē, vai attiecīgais kokmateriālu vai koka izstrādājumu sūtījums ir pārbaudīts, izmantojot TLAS.

Saimnieciskās darbības veicējiem piegādes ķēdē ir noteikta prasība kārtot uzskaiti par saņemtajiem, uzglabātajiem, apstrādātajiem un piegādātajiem kokmateriāliem un koka izstrādājumiem, lai būtu iespējams veikt kvantitatīvo datu secīgu salīdzināšanu starp piegādes ķēdes posmiem un viena posma robežās. Šādus datus dara pieejamus provinces un rajona mežniecības amatpersonām, lai tās veiktu salīdzinošās pārbaudes. Galvenās darbības un procedūras, ieskaitot salīdzināšanu, katrā piegādes ķēdes posmā ir sīkāk izskaidrotas šā pielikuma papildinājumā.

Meža taksācija

Gada darba plāns

Cirsma

Apaļkoku saraksts

Koku gāšanas pārskats

Augšgala krautuve

Maksu nokārtošana

Apaļkoku saraksts

Transporta dokumenti

Apaļkoku bilances pārskats

Apaļkoku krautuve

Transporta dokumenti

Apaļkoku bilances pārskats

Starpkrautuve

Valsts meži

Privātie meži

Cirsma

Zemes īpašuma tiesības apliecinoši dokumenti

Augšgala krautuve

Apaļkoku saraksts

Transporta dokumenti

Apaļkoku bilances pārskats

Uzskaites lapa

Apstrādāto izstrādājumu bilances pārsk.

Transporta dokumenti

Pirmapstrāde

Reģistrēta eksportētāja apliecība par kokrūpniecības izstrādājumu tirdzniecību

Izejvielu bilances pārskats

Uzskaites lapa

Apstrādāto izstrādājumu bilances pārskats

Transporta dokumenti

Tālākapstrāde

Reģistrēta eksportētāja apliecība par kokrūpniecības izstrādājumu tirdzniecību

Eksporta deklarācija

Muitošana

Eksportēšanas vieta

1. diagramma. Piegādes ķēdes kontrole un galvenie dokumenti, kas vajadzīgi katrā piegādes ķēdes posmā.

4. LIKUMĪGUMA PĀRBAUDES UN EKSPORTA LICENČU IZDOŠANAS INSTITUCIONĀLĀ STRUKTŪRA

4.1. Ievads

Indonēzijas TLAS pamatojas uz pieeju, kura pazīstama kā “licenču izdošana saimnieciskās darbības veicējam” un kurai ir daudz kopīgu iezīmju ar produktu vai meža apsaimniekošanas sertifikācijas sistēmām. Indonēzijas Mežsaimniecības ministrija ieceļ vairākas atbilstības novērtēšanas struktūras (LP un LV), kuras tā pilnvaro pārbaudīt kokmateriālu ražotāju, tirgotāju, apstrādes un pārstrādes uzņēmumu un eksportētāju (turpmāk “saimnieciskās darbības veicēji”) darbību likumīgumu.

Indonēzijas Valsts akreditācijas struktūra (KAN) akreditē atbilstības novērtēšanas struktūras (CAB). Ar CAB līgumu slēdz saimnieciskās darbības veicēji, kuri vēlas, lai viņu darbības tiktu sertificētas kā likumīgas, un tām jādarbojas saskaņā ar attiecīgajām ISO pamatnostādnēm. Par revīzijas rezultātiem tās ziņo revidējamajam un Mežsaimniecības ministrijai.

CAB pārbauda, vai revidējamais darbojas saskaņā ar Indonēzijas likumīguma definīciju, kas iekļauta II pielikumā, tostarp veic kontroles, kuru mērķis ir nepieļaut nezināmas izcelsmes kokmateriālu nonākšanu piegādes ķēdē. Ja konstatē, ka revidējamais ievēro noteikumus, tiek izdots likumīguma sertifikāts, kura derīguma termiņš ir 3 (trīs) gadi.

LV darbojas arī kā eksporta licenču izdevējas iestādes un pārbauda verificēto eksportētāju piegādes ķēdes kontroles sistēmas. Ja tās atbilst noteikumiem, tiek izdotas eksporta licences V-Legal dokumentu formā. Tas nozīmē, ka eksports bez eksporta atļaujas ir aizliegts.

Indonēzija ir ieviesusi noteikumu, kas ļauj pilsoniskās sabiedrības grupām izteikt iebildumus pret saimnieciskās darbības veicēja likumīguma pārbaudi, ko veikusi CAB, vai darbību laikā atklātu nelikumību gadījumā. Ja ir radušās sūdzības par atbilstības novērtēšanas struktūras darbībām, pilsoniskās sabiedrības grupas var iesniegt sūdzības KAN.

2. diagrammā ir attēlota saikne starp dažādām struktūrām, kas iesaistītas TLAS īstenošanā.

Valdība (Mežsaimniecības ministrija), kas pilda regulatīvo funkciju

Akreditācijas struktūra (KAN)

sūdzības

Neatkarīgs uzraudzītājs (CSO)

Akreditācijas sertifikāts

akreditācija

Atbilstības novērtēšanas struktūras/ Licenču nodaļas

sūdzības

Kokmateriālu likumīguma vai SFM sertifikāts

revīzija

pārsūdzība

V-Legal dokuments vai FLEGT licence

Revidējamais

4.2. Atbilstības novērtēšanas struktūras

Atbilstības novērtēšanas struktūras ieņem nozīmīgu vietu Indonēzijas sistēmā. Ar tām slēdz līgumus par atsevišķu uzņēmumu ražošanas, apstrādes, pārstrādes un tirdzniecības darbību likumīguma pārbaudi piegādes ķēdē, arī par piegādes ķēdes integritātes pārbaudi. LV izdod arī V-Legal dokumentus atsevišķām eksportējamo kokmateriālu kravām.

Ir divu veidu CAB: i) novērtēšanas struktūras (Lembaga Penilai/LP), kas veic meža apsaimniekošanas vienību (FMU) darbības revīziju, izmantojot ilgtspējas standartu, un ii) pārbaudes struktūras (Lembaga Verifikasi/LV), kas veic FMU un uz koksnes resursiem balstītu rūpniecības uzņēmumu revīziju, izmantojot likumīguma standartus.

Lai nodrošinātu to, ka minētās revīzijas, kurās pārbauda II pielikumā izklāstīto likumīguma standartu ievērošanu, notiek visaugstākajā kvalitātē, LP un LV tiek prasīts izstrādāt vajadzīgās vadības sistēmas, kas attiecas uz kompetenci, konsekvenci, objektivitāti, pārredzamību, un novērtēšanas procesa prasības, kas izklāstītas ISO/IEC 17021 (SFM standarts, ko piemēro LP) un/vai ISO/IEC Rokasgrāmatu 65 (Likumīguma standarti, ko piemēro LV). Šīs prasības ir norādītas TLAS pamatnostādnes.

LV var darboties arī kā licenču izdevējas iestādes. Šajā gadījumā LV izdod eksporta licences, kas attiecas uz koka izstrādājumiem, kuri paredzēti starptautiskiem tirgiem. Attiecībā uz ārpussavienības tirgiem licenču izdevējas iestādes izdod V-Legal dokumentus, un attiecībā uz Savienības tirgu tiek izdotas FLEGT licences saskaņā ar IV pielikumā izklāstītajām prasībām. Indonēzija izstrādā detalizētas procedūras V-Legal dokumenta vai FLEGT licences izdošanai eksporta sūtījumiem.

Revidējamie slēdz līgumus ar LV, lai tās veiktu likumīguma revīzijas un izdotu TLAS likumīguma sertifikātus un V-Legal dokumentu vai FLEGT licences eksportam uz starptautiskiem tirgiem. LP veic kokmateriālu ražošanas koncesiju revīziju, izmantojot SFM standartu. LP neizdod eksporta licences.

4.3. Akreditācijas struktūra

Indonēzijas Valsts akreditācijas struktūra (Komite Akreditasi Nasional, KAN) ir atbildīga par CAB akreditēšanu. Ja rodas problēmas ar LP vai LV, sūdzības var iesniegt KAN.

2009. gada 14. jūlijāKAN parakstīja Saprašanās memorandu ar Mežsaimniecības ministriju par akreditācijas pakalpojumu sniegšanu TLAS vajadzībām. KAN ir neatkarīga akreditācijas struktūra, kas izveidota ar Valdības noteikumiem (Peraturan Pemerintah/PP) 102/2000 par Valsts standartizāciju un Prezidenta dekrētu (Keputusan Presiden/Keppres) 78/2001 par Valsts akreditācijas komiteju.

KAN darbojas saskaņā ar ISO/IEC 17011 (Vispārējās prasības akreditācijas institūcijām, kuras akreditē atbilstības novērtēšanas institūcijas). Tā ir izstrādājusi iekšējus TLAS atbalsta dokumentus LP (DPLS 13) un LV (DPLS 14) akreditācijai. Turklāt KAN izstrādās prasības un norādījumus attiecībā uz LV akreditāciju saistībā ar eksporta licenču izdošanu.

Klusā okeāna akreditācijas kooperācija (PAC) un Starptautiskais akreditācijas forums (IAF) ir starptautiski atzinuši KAN, lai tā akreditētu sertifikācijas struktūras, kas veic kvalitātes vadības sistēmu, vides pārvaldības sistēmu un produktu sertifikāciju. KAN ir atzinušas arī Āzijas Klusā okeāna laboratoriju akreditācijas kooperācija (APLAC) un Starptautiskā laboratoriju akreditācijas kooperācija (ILAC).

4.4. Revidējamie

Revidējamie ir saimnieciskās darbības veicēji, kuriem veic likumīguma pārbaudi. To vidū ir meža apsaimniekošanas vienības (koncesionāri vai kokmateriālu ieguves atļaujas turētāji, kopienai piešķirtas meža izmantošanas atļaujas turētāji, privātie meža/zemes īpašnieki) un kokrūpniecības uzņēmumi. Meža apsaimniekošanas vienībām un kokrūpniecības uzņēmumiem ir jāievēro piemērojamais TLAS standarts. Eksporta vajadzībām kokrūpniecības uzņēmumiem ir jāievēro prasības, kas saistītas ar eksporta licenču izdošanu. Sistēma ļauj revidējamajiem iesniegt LP vai LV pārsūdzību attiecībā uz revīzijas norisi vai rezultātiem.

4.5. Neatkarīgs uzraudzītājs

Pilsoniskajai sabiedrībai ir būtiska nozīme TLAS neatkarīgajā uzraudzībā. Neatkarīgā uzraudzītāja konstatējumus var izmantot arī periodiskajā novērtēšanā, kas ir paredzēta šajā nolīgumā.

Ja tiek konstatēts ar novērtēšanu saistīts pārkāpums, pilsoniskās sabiedrības sūdzības tiek iesniegtas tieši attiecīgajai LP vai LV. Ja uz sūdzībām netiek pienācīgi reaģēts, pilsoniskās sabiedrības grupas var iesniegt ziņojumu KAN. Par pārkāpumiem, kas saistīti ar akreditāciju, sūdzības iesniedz tieši KAN. Ikreiz, kad pilsoniskās sabiedrības grupas atklāj saimnieciskās darbības veicēju pārkāpumus, tās var iesniegt sūdzību attiecīgajai LP vai LV.

4.6. Valdība

Mežsaimniecības ministrija reglamentē TLAS un pilnvaro akreditētās LP veikt SFM novērtējumu un LV veikt likumīguma pārbaudi un izdot V-Legal dokumentus.

Turklāt Mežsaimniecības ministrijas pārziņā ir arī Licenču informācijas nodaļa (LIU), kas atbild par informācijas apmaiņu, saņem un glabā attiecīgos datus un informāciju par V-Legal dokumentu izdošanu un atbild uz kompetento iestāžu vai ieinteresēto personu jautājumiem.

5. LIKUMĪGUMA PĀRBAUDE

5.1. Ievads

5.2. Likumīguma pārbaudes process

Saskaņā ar ISO/IEC Rokasgrāmatu 65 un TLAS pamatnostādnēm likumīguma pārbaudes process sastāv no šādiem elementiem.

Pieteikuma iesniegšana un līguma slēgšana. Atļaujas turētājs iesniedz LV pieteikumu, kurā noteikts pārbaudes tvērums, ziņas par atļaujas turētāju un cita vajadzīgā informācija. Pirms pārbaudes uzsākšanas starp atļaujas turētāju un LV ir jānoslēdz līgums, kurā izklāstīti pārbaudes nosacījumi.

Pārbaudes plāns. Pēc pārbaudes līguma parakstīšanas LV sagatavo pārbaudes plānu, kurš ietver revīzijas komisijas izveidi, pārbaudes programmu un darba grafiku. Plānu nosūta revidējamajam, ar kuru vienojas par pārbaudes darbību datumiem. Šo informāciju laikus dara pieejamu neatkarīgajiem uzraudzītājiem, publiskojot to LV un Mežsaimniecības ministrijas tīmekļa vietnēs vai plašsaziņas līdzekļos.

Pārbaudes darbības. Pārbaudes revīzija sastāv no trim posmiem: i) revīzijas atklāšanas sanāksmes, ii) dokumentu pārbaudes un novērošanas uz vietas, un iii) revīzijas noslēguma sanāksmes.

—	Revīzijas atklāšanas sanāksme. Ar revidējamo tiek pārrunāts revīzijas mērķis, tvērums, grafiks un metodika, lai revidējamais varētu uzdot jautājumus par pārbaudes darbību metodēm un norisi.

—

Dokumentu pārbaude un novērošana uz vietas. Lai savāktu pierādījumus par to, vai revidējamais ievēro Indonēzijas TLAS prasības, LV pārbauda revidējamā sistēmas un procedūras, attiecīgos dokumentus un ierakstus. LV veic pārbaudes uz vietas, lai pārliecinātos par prasību ievērošanu, ieskaitot oficiālu inspekcijas ziņojumu konstatējumu kontrolpārbaudi. LV pārbauda arī revidējamā kokmateriālu izsekojamības sistēmu, lai, pamatojoties uz atbilstīgiem pierādījumiem, pārliecinātos par to, vai visi kokmateriāli atbilst likumīguma prasībām.

—	Revīzijas noslēguma sanāksme. Revidējamajam dara zināmus pārbaudes rezultātus, jo īpaši neatbilstības, kas varētu būt konstatētas. Revidējamais var uzdot jautājumus par pārbaudes rezultātiem un sniegt skaidrojumus par LV uzrādītajiem pierādījumiem.

Ziņošana un lēmuma pieņemšana. Revīzijas komisija sagatavo pārbaudes ziņojumu, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto struktūru. Revidējamo iepazīstina ar ziņojumu četrpadsmit kalendāra dienu laikā pēc revīzijas noslēguma sanāksmes. Ziņojuma kopiju, kurā iekļauts visu konstatēto neatbilstību apraksts, iesniedz Mežsaimniecības ministrijai.

Ziņojumu izmanto galvenokārt tam, lai LV varētu pieņemt lēmumu par pārbaudes revīzijas iznākumu. LV pieņem lēmumu par to, vai, pamatojoties uz revīzijas komisijas sagatavoto pārbaudes ziņojumu, tiek izdots likumīguma sertifikāts.

Neatbilstību gadījumos LV neizdod likumīguma sertifikātu, tādējādi nepieļaujot kokmateriālu nonākšanu pārbaudītu likumīgu kokmateriālu piegādes ķēdē. Kad neatbilstība ir novērsta, saimnieciskās darbības veicējs var atkārtoti iesniegt lūgumu veikt likumīguma pārbaudi.

Pārkāpumus, kurus LV atklājusi pārbaudes laikā un paziņojusi Mežsaimniecības ministrijai, atbildīgās iestādes izskata administratīvi vai tiesā. Ja saimnieciskās darbības veicēju tur aizdomās par noteikumu pārkāpumu, valsts, provinces vai rajona iestādes var nolemt apturēt viņa darbības.

Likumīguma sertifikāta izdošana un atkārtota sertificēšana. LV izdod likumīguma sertifikātu, ja tā uzskata, ka revidējamais atbilst visiem likumīguma standarta rādītājiem, tostarp noteikumiem par kokmateriālu piegādes ķēdes kontroli.

LV jebkurā laikā var ziņot Mežsaimniecības ministrijai par izdotajiem, grozītajiem, apturētajiem un anulētajiem sertifikātiem, un reizi trijos mēnešos tā sagatavo ziņojumu. Mežsaimniecības ministrija pēc tam šos ziņojumus publicē savā tīmekļa vietnē.

Likumīguma sertifikāts ir derīgs trīs gadus, un pēc tam ir jāveic saimnieciskās darbības veicēja revīzija atkārtotas sertificēšanas nolūkos. Atkārtoto sertificēšanu veic, pirms ir beidzies sertifikāta derīguma termiņš.

Pārraudzība. Saimnieciskās darbības veicēji, kuriem ir likumīguma sertifikāts, ir pakļauti ikgadējai pārraudzībai, kurā ievēro iepriekš aprakstītos pārbaudes principus. LV pārraudzību var veikt arī agrāk, nekā plānots, proti, pirms ikgadējās revīzijas, ja pārbaudes tvērums ir paplašināts.

Pārraudzības komisija sagatavo pārraudzības ziņojumu. Ziņojuma kopiju, kurā iekļauts visu konstatēto neatbilstību apraksts, iesniedz Mežsaimniecības ministrijai. Ja pārraudzības gaitā tiek konstatētas neatbilstības, likumīguma sertifikātu aptur vai anulē.

Pārkāpumus, kurus LV atklājusi pārraudzības laikā un paziņojusi Mežsaimniecības ministrijai, atbildīgās iestādes izskata administratīvi vai tiesā.

Īpašas revīzijas. Saimnieciskās darbības veicējiem, kam ir likumīguma sertifikāts, ir pienākums ziņot LV par visām būtiskajām izmaiņām īpašumtiesībās, struktūrā, vadībā un darbībās, kas sertifikāta derīguma periodā ietekmē tās veikto likumīguma kontroļu kvalitāti. LV var veikt īpašas revīzijas, lai izmeklētu sūdzības vai domstarpības, ko iesnieguši izskatīšanai neatkarīgi uzraudzītāji, valsts iestādes vai citas ieinteresētās personas, vai pēc tam, kad saņemts saimnieciskās darbības veicēja ziņojums par izmaiņām, kas ietekmē tā veikto likumīguma kontroļu kvalitāti.

5.3. Valdības atbildība par prasību izpildi

Mežsaimniecības ministrija, kā arī provinces un rajona mežniecības ir atbildīgas par kokmateriālu piegādes ķēžu kontroli un saistīto dokumentu (t. i., gada darba plānu, koku gāšanas pārskatu, apaļkoku bilances pārskatu, transporta dokumentu, apaļkoku/izejvielu/apstrādāto izstrādājumu bilances pārskatu un produkcijas uzskaites lapu) pārbaudi. Ja konstatētas neatbilstības, mežniecības amatpersonas var neapstiprināt kontroles dokumentus un tādējādi apturēt darbības.

Mežniecības amatpersonu vai neatkarīgu uzraudzītāju konstatētos pārkāpumus dara zināmus LV, un tā pēc pārbaudes var apturēt vai anulēt izdoto likumīguma sertifikātu. Mežniecības amatpersonas var veikt piemērotus pēcpasākumus saskaņā ar regulatīvajām procedūrām.

Mežsaimniecības ministrija saņem arī pārbaudes ziņojumu kopijas un secīgos pārraudzības un īpašās revīzijas ziņojumus, ko sagatavojusi LV. Pārkāpumus, kurus konstatējusi LV, mežniecības amatpersonas vai neatkarīgi uzraudzītāji, izskata administratīvi un tiesā. Ja saimnieciskās darbības veicēju tur aizdomās par noteikumu pārkāpumu, valsts, provinces vai rajona iestādes var nolemt apturēt tā darbības.

6. FLEGT LICENCES IZDOŠANA

Indonēzijā FLEGT licence ir pazīstama kā “V-Legal dokuments”. Tā ir eksporta licence, kas apliecina, ka eksportētie koka izstrādājumi atbilst Indonēzijas likumīguma standartam, kas izklāstīts II pielikumā, un ka tie iegūti piegādes ķēdē, kurā ir nodrošinātas pienācīgas kontroles, lai nepieļautu nezināmas izcelsmes kokmateriālu iekļūšanu piegādes ķēdē. V-Legal dokumentu izdod LV, kas darbojas kā licenču izdevējas iestādes, un to izmanto kā FLEGT licenci sūtījumiem uz Savienību, kad puses ir vienojušās sākt FLEGT licencēšanas sistēmas darbību.

Indonēzija skaidri nosaka V-Legal dokumentu izdošanas procedūras un paziņo par šīm procedūrām eksportētājiem un visām citām attiecīgajām personām, izmantojot licenču izdevēju iestāžu (LV) starpniecību un Mežsaimniecības ministrijas tīmekļa vietni.

Mežsaimniecības ministrija ir izveidojusi Licenču informācijas nodaļu, lai uzturētu datubāzi, kurā glabā visu V-Legal dokumentu un LV neatbilstības ziņojumu kopijas. Ja rodas jautājumi par V-Legal dokumenta vai FLEGT licences autentiskumu, pilnīgumu un derīgumu, Savienības kompetentās iestādes sazinās ar Mežsaimniecības ministrijas Licenču informācijas nodaļu, lai saņemtu turpmākus skaidrojumus. Šī nodaļa sazinās ar attiecīgo LV. Pēc tam, kad saņemta informācija no LV, Licenču informācijas nodaļa atbild kompetentajām iestādēm.

V-Legal dokumentu izdod vietā, kurā tiek sagatavots eksporta sūtījums pirms tā nogādāšanas eksportēšanas vietā. Procedūra ir šāda.

6.1.	LV, kura ir noslēgusi līgumu ar eksportētāju, izdod V-Legal dokumentu par eksportējamo koka izstrādājumu sūtījumu.

6.2.

Eksportētāja iekšējā izsekojamības sistēma nodrošina kokmateriālu likumīguma pierādījumus eksporta licences izdošanas vajadzībām. Šī sistēma aptver vismaz visas ar piegādes ķēdi saistītās kontroles, sākot no izejvielu (piemēram, apaļkoku vai daļēji apstrādātu izstrādājumu) nosūtīšanas uz kokapstrādes ražotni, pārvietošanas pašā ražotnē un beidzot ar nosūtīšanu no ražotnes uz eksportēšanas vietu.

6.2.1.

Attiecībā uz pirmapstrādes nozari eksportētāja izsekojamības sistēma aptver vismaz transportēšanu no augšgala krautuves vai apaļkoku krautuves un visus secīgos posmus līdz eksportēšanas vietai.

6.2.2.

Attiecībā uz tālākapstrādes nozari izsekojamības sistēma aptver vismaz transportēšanu no pirmapstrādes uzņēmuma un visus secīgos posmus līdz eksportēšanas vietai.

6.2.3.

Eksportētāja iekšējā izsekojamības sistēmā jāiekļauj arī visi iepriekšējie piegādes ķēdes posmi, kas minēti 6.2.1. un 6.2.2. punktā, ja tos pārvalda eksportētājs.

6.2.4.

Ja tos pārvalda cits tiesību subjekts, nevis eksportētājs, LV pārbauda, vai iepriekšējos piegādes ķēdes posmus, kas minēti 6.2.1. un 6.2.2. punktā, kontrolē eksportētāja piegādātājs(-i) vai apakšpiegādātājs(-i) un vai transporta dokumentos ir norādīts, vai kokmateriālu izcelsme ir cirsma, kuras likumīgums nav sertificēts.

6.2.5.

Lai tiktu izdots V-Legal dokuments, visiem eksportētāja piegādes ķēdē iesaistītajiem piegādātājiem, kuru kokmateriāli ietilpst sūtījumā, jābūt derīgam likumīguma vai SFM sertifikātam un jāpierāda, ka kokmateriāli, kuru likumīgums ir pārbaudīts, visos piegādes ķēdes posmos ir nodalīti no kokmateriāliem, par kuriem nav izdots derīgs likumīguma vai SFM sertifikāts.

6.3.

Lai iegūtu V-Legal dokumentu, uzņēmumam jābūt reģistrētam eksportētājam (ETPIK turētājam), kam ir derīgs likumīguma sertifikāts. ETPIK turētājs iesniedz LV pieteikumu un pievieno tam turpmāk norādītos dokumentus, lai pierādītu, ka izstrādājuma ražošanā izmantotie kokmateriāli ir iegūti tikai no pārbaudītiem likumīgiem avotiem.

6.3.1.

Apkopoti transporta dokumenti par visiem kokmateriāliem/izejvielām, ko rūpnīca saņēmusi kopš pēdējās revīzijas (ne vairāk kā par divpadsmit mēnešiem).

6.3.2.

Apkopoti kokmateriālu/izejvielu bilances pārskati un apstrādātu kokmateriālu bilances pārskati kopš pēdējās revīzijas (ne vairāk kā par divpadsmit mēnešiem).

6.4.

Pēc tam LV veic šādas pārbaudes darbības.

6.4.1.

Datu salīdzināšana, pamatojoties uz apkopotajiem transporta dokumentiem, kokmateriālu/izejvielu bilances pārskatiem un apstrādātu kokmateriālu bilances pārskatiem.

6.4.2.

Lietderīgā iznākuma kontrole katram izstrādājumu veidam, pamatojoties uz kokmateriālu/izejvielu bilances pārskata un apstrādātu kokmateriālu bilances pārskata analīzi.

6.4.3.

Vajadzības gadījumā pēc datu salīdzināšanas var veikt apmeklējumu uz vietas, lai pārliecinātos par atbilstību informācijai, kas jānorāda V-Legal dokumentā. To var darīt, izlases veidā pārbaudot eksporta sūtījumus un inspicējot rūpnīcas darbību un uzskaiti.

6.5.

Pārbaudes rezultāts

6.5.1.

Ja ETPIK turētājs ievēro likumīguma un piegādes ķēdes prasības, LV izdod V-Legal dokumentu IV pielikumā noteiktajā formā.

6.5.2.

ETPIK turētājs, kas atbilst iepriekš minētajām prasībām, drīkst izmantot atbilstības marķējumu uz izstrādājumiem un/vai iepakojuma. Ir izstrādātas pamatnostādnes par atbilstības marķējuma izmantošanu.

6.5.3.

Ja ETPIK turētājs neatbilst likumīguma un piegādes ķēdes prasībām, V-Legal dokumenta vietā LV izdod neatbilstības ziņojumu.

6.6.

LV rīkojas šādi.

6.6.1.

Divdesmit četras stundas pēc lēmuma pieņemšanas nosūta Mežsaimniecības ministrijai V-Legal dokumenta vai neatbilstības ziņojuma kopiju.

6.6.2.

Reizi trijos mēnešos iesniedz Mežsaimniecības ministrijai, nosūtot kopijas KAN, Tirdzniecības ministrijai un Rūpniecības ministrijai, visaptverošu ziņojumu un publicē kopsavilkuma ziņojumu, kurā norādīts izdoto V-Legal dokumentu skaits, kā arī konstatēto neatbilstību skaits un veids.

7. UZRAUDZĪBA

Indonēzijas TLAS ir paredzēta uzraudzība, kurā iesaistās pilsoniskā sabiedrība (neatkarīga uzraudzība), un visaptverošs novērtējums. Lai sistēma būtu vēl stabilāka attiecībā uz FLEGT-VPA, ir paredzēti arī periodiski novērtējumi.

Pilsoniskā sabiedrība veic neatkarīgu uzraudzību, lai novērtētu saimnieciskās darbības veicēju, LP un LV atbilstību Indonēzijas TLAS prasībām, tostarp akreditācijas standartiem un pamatnostādnēm. Šajā kontekstā pilsoniskā sabiedrība ir Indonēzijas tiesību subjekti, tostarp mežsaimniecības NVO, kopienas, kas dzīvo mežos un to tuvumā, un Indonēzijas pilsoņi.

Visaptverošo novērtējumu saskaņā ar Mežsaimniecības ministrijas pilnvarojumu veic daudzu ieinteresēto personu grupa, kas izvērtē Indonēzijas TLAS un konstatē trūkumus un iespējamus sistēmas uzlabojumus.

Periodisko novērtējumu mērķis ir nodrošināt neatkarīgu apliecinājumu tam, ka Indonēzijas TLAS darbojas kā paredzēts, tādējādi paaugstinot izdoto FLEGT licenču ticamību. Periodiskajos novērtējumos izmanto neatkarīgas novērošanas un visaptverošā novērtējuma konstatējumus un ieteikumus. Periodisko novērtējumu darba uzdevumi ir izklāstīti VI pielikumā.

Papildinājums

PIEGĀDES ĶĒDES KONTROLE

1. VALSTS MEŽOS IEGŪTU KOKMATERIĀLU PIEGĀDES ĶĒDES OPERATĪVĀS KONTROLES APRAKSTS

1.1. Cirsma

Galvenās darbības

—	Meža taksācija (koku uzmērīšana), ko veic atļaujas turētājs

—	Taksācijas apraksta sagatavošana, ko veic atļaujas turētājs

—	Taksācijas apraksta pārbaude un apstiprināšana, ko veic rajona mežniecības amatpersona

—	Ierosinātā gada darba plāna iesniegšana, ko veic atļaujas turētājs

—	Gada darba plāna apstiprināšana, ko veic provinces mežniecības amatpersona

—	Mežizstrādes operācijas, ko veic atļaujas turētājs, ieskaitot apaļkoku treilēšanu līdz augšgala krautuvei

Procedūras

—

Meža taksāciju (koku uzmērīšanu) veic atļaujas turētājs, un tajā izmanto birkas. Šīm birkām ir trīs noplēšamas daļas, kuras piestiprina pie celma, nogāztā koka un saimnieciskās darbības veicēja pārskata. Katrā daļā ir norādīta informācija, kas vajadzīga kokmateriālu izsekošanai, ieskaitot koka numuru un atrašanās vietu.

—	Atļaujas turētājs sagatavo taksācijas aprakstu, kurā norāda informāciju par izcērtamo koku skaitu, novērtēto tilpumu, provizoriski noteikto sugu un atrašanās vietu, un kopsavilkumu, izmantojot Mežsaimniecības ministrijas oficiālas veidlapas.

—	Atļaujas turētājs iesniedz taksācijas aprakstu rajona mežniecības amatpersonai. Amatpersona izlases veidā veic taksācijas apraksta pārbaudi, kas balstīta uz dokumentiem, un pārbaudi uz vietas. Ja viss ir kārtībā, amatpersona apstiprina aprakstu.

—

Taksācijas apraksts ir pamats ierosinātajam gada darba plānam, ko atļaujas turētājs sagatavo un iesniedz pārskatīšanai un apstiprināšanai provinces mežniecības amatpersonai. Amatpersona pārskata un salīdzina ierosināto gada darba plānu ar apstiprināto taksācijas aprakstu, un, ja viss ir kārtībā, apstiprina darba plānu.

—	Kad amatpersona ir apstiprinājusi gada darba plānu, atļaujas turētājs drīkst sākt mežizstrādes operācijas.

—	Mežizstrādes operāciju laikā izmanto birkas, lai nodrošinātu to, ka apaļkoki ir no apstiprinātām cirsmām, kā aprakstīts iepriekš.

1.2. Augšgala krautuve

Galvenās darbības

—	Vajadzības gadījumā apaļkoku sagarumošana, ko veic atļaujas turētājs, un iegūto apaļo sortimentu marķēšana, lai nodrošinātu atbilstību apaļkoku produkcijas pārskatam

—	Apaļkoku uzmērīšana un šķirošana, ko veic atļaujas turētājs

—	Apaļkoku saraksta sagatavošana, ko veic atļaujas turētājs

—	Apaļkoku produkcijas pārskata priekšlikuma iesniegšana, ko veic atļaujas turētājs

—	Apaļkoku produkcijas pārskata apstiprināšana, ko veic rajona mežniecības amatpersona

Procedūras

—	Atļaujas turētājs marķē visus sagarumotos apaļkokus.

—	Apaļkoku permanentais fiziskais marķējums sastāv no sākotnējā koka numura un citām zīmēm, kas nodrošina saikni starp apaļkoku un apstiprināto cirsmu.

—	Atļaujas turētājs uzmēra un šķiro visus apaļkokus un informāciju par apaļkokiem reģistrē apaļkoku sarakstā, izmantojot oficiālu Mežsaimniecības ministrijas veidlapu.

—	Pamatojoties uz apaļkoku sarakstu, atļaujas turētājs sagatavo periodisko apaļkoku produkcijas pārskatu un kopsavilkuma ziņojumu, izmantojot Mežsaimniecības ministrijas oficiālās veidlapas.

—	Atļaujas turētājs apaļkoku produkcijas pārskatu un kopsavilkumu regulāri iesniedz apstiprināšanai rajona mežniecības amatpersonai.

—	Rajona mežniecības amatpersona veic pārskatu fizisku pārbaudi izlases veidā. Fiziskās pārbaudes rezultātus apkopo apaļkoku pārbaudes sarakstā, izmantojot oficiālu Mežsaimniecības ministrijas veidlapu.

—	Ja fiziskās pārbaudes rezultāti ir pozitīvi, amatpersona apstiprina apaļkoku produkcijas pārskatu.

—	Kad amatpersona ir pārbaudījusi apaļkokus, tie jānokrauj atsevišķi no apaļkokiem, kas nav pārbaudīti.

—	Apaļkoku produkcijas pārskatu izmanto, lai aprēķinātu maksu par meža resursiem un iemaksu meža atjaunošanas fondā (attiecīgā gadījumā).

Datu salīdzināšana

Attiecībā uz dabisko mežu koncesijām

Rajona mežniecības amatpersona pārbauda to apaļkoku skaitu, birkas un kopējo summāro tilpumu, kas iegūti mežā un deklarēti apaļkoku produkcijas pārskatā, salīdzinājumā ar gada darba plānā apstiprināto kvotu.

Attiecībā uz plantāciju mežu koncesijām

Rajona mežniecības amatpersona pārbauda to apaļkoku kopējo summāro tilpumu, kas iegūti mežā un deklarēti apaļkoku produkcijas pārskatā, salīdzinājumā ar gada darba plānā apstiprināto kvotu.

1.3. Apaļkoku krautuve

Apaļkokus transportē no augšgala krautuves uz apaļkoku krautuvēm un pēc tam vai nu tieši uz kokapstrādes ražotni, vai arī uz starpkrautuvi.

Galvenās darbības

—	Apaļkoku saraksta sagatavošana, ko veic atļaujas turētājs

—	Rēķina izrakstīšana, ko veic rajona mežniecības amatpersona, un attiecīgās maksas par meža resursiem un meža atjaunošanas fonda iemaksas nokārtošana, ko veic atļaujas turētājs. Inspekcija uz vietas, ko veic rajona mežniecības amatpersona, pamatojoties uz apaļkoku sarakstu

—	Ja klātienes inspekcijas rezultāti ir pozitīvi – apaļkoku transporta dokumenta izdošana un apaļkoku saraksta pievienošana

—	Apaļkoku bilances pārskata sagatavošana, ko veic atļaujas turētājs

Procedūras

—	Atļaujas turētājs iesniedz rajona mežniecības amatpersonai, kas ir atbildīga par rēķinu izrakstīšanu, pieprasījumu par attiecīgo maksu nokārtošanu, pamatojoties uz apaļkoku sarakstu, kas pievienots pieprasījumam.

—	Pamatojoties uz iepriekš minēto pieprasījumu, rajona mežniecības amatpersona izdod rēķinu vai rēķinus, lai atļaujas turētājs varētu nokārtot maksājumu.

—	Atļaujas turētājs samaksā summu, kas norādīta rēķinā par maksu par meža resursiem un/vai iemaksu meža atjaunošanas fondā, un rajona meža amatpersona izdod kvīti vai kvītis par šo maksājumu.

—	Atļaujas turētājs iesniedz pieprasījumu par apaļkoku transporta dokumentu izdošanu, pievienojot pieprasījumam maksājuma kvīti, apaļkoku sarakstu un apaļkoku bilances pārskatu.

—	Rajona mežniecības amatpersona veic transportējamo apaļkoku administratīvu un fizisku pārbaudi un sagatavo pārbaudes ziņojumu.

—	Ja pārbaudes rezultāts ir pozitīvs, rajona meža amatpersona izdod apaļkoku transporta dokumentus.

—	Atļaujas turētājs sagatavo/atjaunina apaļkoku bilances pārskatu, lai reģistrētu krautuvē ievesto, uzglabāto un no krautuves izvesto daudzumu.

c)	Datu salīdzināšana Rajona mežniecības amatpersona pārbauda apaļkoku bilances pārskatu un salīdzina apaļkoku krautuvē ievesto un no tās izvesto apaļkoku plūsmu un uzkrājumus, pamatojoties uz apaļkoku produkcijas pārskatiem un attiecīgajiem apaļkoku transporta dokumentiem.

1.4. Starpkrautuve

Starpkrautuves izmanto tad, ja apaļkokus no koncesijas apgabala netransportē tieši uz ražotnes izejvielu krautuvi. Starpkrautuves izmanto galvenokārt tad, ja apaļkokus transportē starp salām vai ja mainās transporta veids.

Mežniecības amatpersona izdod starpkrautuves ierīkošanas atļauju, pamatojoties uz atļaujas turētāja iesniegto priekšlikumu. Starpkrautuves atļauja ir derīga piecus gadus, taču to var pagarināt pēc tam, kad mežniecības amatpersona to ir pārskatījusi un apstiprinājusi.

Galvenās darbības

—	Apaļkoku transporta dokumenta derīguma anulēšana, ko veic amatpersona

—	Apaļkoku bilances pārskata sagatavošana, ko veic atļaujas turētājs

—	Apaļkoku saraksta sagatavošana, ko veic atļaujas turētājs

—	Apaļkoku transporta dokumenta aizpildīšana, ko veic atļaujas turētājs, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto formu

Procedūras

—	Rajona mežniecības amatpersona fiziski pārbauda starpkrautuvē ievesto apaļkoku skaitu, sugu un izmērus, aptverot visus apaļkokus vai to izlasi, ja apaļkoku skaits pārsniedz 100.

—	Ja pārbaudes iznākums ir pozitīvs, amatpersona anulē starpkrautuvē ievesto apaļkoku transporta dokumenta derīgumu.

—	Atļaujas turētājs sagatavo apaļkoku bilances pārskatu, ko izmanto, lai kontrolētu starpkrautuvē ievesto un no tās izvesto apaļkoku plūsmu.

—	Attiecībā uz apaļkokiem, ko izved no starpkrautuves, atļaujas turētājs sagatavo apaļkoku sarakstu, kas ir saistīts ar iepriekšējiem apaļkoku transporta dokumentiem.

—	Atļaujas turētājs aizpilda apaļkoku transporta dokumentus apaļkoku izvešanai no starpkrautuves.

Datu salīdzināšana

Rajona mežniecības amatpersona pārbauda no apaļkoku krautuves izvesto apaļkoku un starpkrautuvē ievesto apaļkoku atbilstību.

Atļaujas turētājs atjaunina apaļkoku bilances pārskatu, kurā reģistrē starpkrautuvē ievesto un no tās izvesto apaļkoku plūsmu un uzkrājumus, pamatojoties uz attiecīgajiem apaļkoku transporta dokumentiem.

2. PRIVĀTAJOS MEŽOS/ZEMĒS IEGŪTU KOKMATERIĀLU PIEGĀDES ĶĒDES OPERATĪVĀS KONTROLES APRAKSTS

Kokmateriālu ieguvi privātajos mežos/zemēs reglamentē Mežsaimniecības ministra noteikumi P.30/Menhut-II/2012 (turpmāk “noteikumi”).

Privātajiem meža/zemes īpašniekiem nav noteikta juridiska prasība piestiprināt marķējuma zīmes pie kokiem, kuri inventarizācijā atzīti par izcērtamiem, vai pie apaļkokiem. Kokmateriāliem, kas izstrādāti privātajos mežos/zemēs, apaļkoku krautuves vai starpkrautuves parasti neizmanto.

Kontroles procedūras, ko piemēro privātajos mežos/zemēs iegūtiem kokmateriāliem, atšķiras gadījumos, kad apaļie sortimenti ir iegūti no kokiem, kuri zemes īpašuma tiesību iegūšanas laikā auga cirsmas vietā, un gadījumos, kad apaļie sortimenti ir iegūti no kokiem, kas iestādīti pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas. Tās ir atkarīgas arī no tā, kādu sugu kokus izstrādā. Maksa par meža resursiem un iemaksa meža atjaunošanas fondā attiecas uz apaļajiem sortimentiem, kas iegūti no kokiem, kuri zemes īpašuma tiesību iegūšanas laikā auga cirsmas vietā, bet tās neattiecas uz apaļajiem sortimentiem, kuri iegūti no kokiem, kas iestādīti pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas.

Ja apaļie sortimenti iegūti no kokiem, kuri iestādīti pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas, ir divas iespējas:

—	attiecībā uz sugām, kas minētas noteikumu 5. panta 1. punktā, īpašnieks sagatavo rēķinu, ko izmanto kā transporta dokumentu,

—	attiecībā uz citām sugām ciema vecākais vai norīkota amatpersona izdod transporta dokumentu.

Ja apaļie sortimenti ir iegūti no kokiem, kuri auguši cirsmas vietā pirms zemes īpašuma tiesību piešķiršanas, transporta dokumentu izdod rajona mežniecības amatpersona.

Cirsma/Augšgala krautuve

Galvenās darbības

—	Īpašuma tiesību atzīšana

—	Vajadzības gadījumā sagarumošana

—	Uzmērīšana

—	Apaļkoku saraksta sagatavošana

—	Rēķina izrakstīšana, ko veic rajona mežniecības amatpersona, un norādītās summas (maksa par meža resursiem un/vai iemaksa meža atjaunošanas fondā) samaksa, ko veic īpašnieks

—	Transporta dokumenta izdošana vai sagatavošana

Procedūras

—	Privātais meža/zemes īpašnieks pieprasa savu īpašuma tiesību atzīšanu.

—	Kad meža/zemes īpašuma tiesības ir atzītas, īpašnieks pēc apaļkoku uzmērīšanas sagatavo apaļkoku sarakstu.

Ja apaļie sortimenti ir iegūti no kokiem, kas auguši cirsmas vietā pirms zemes īpašuma tiesību piešķiršanas

—	Īpašnieks iesniedz rajona mežniecības amatpersonai apaļkoku sarakstu un lūgumu atļaut nokārtot maksu par meža resursiem un iemaksu meža atjaunošanas fondā.

—	Amatpersona veic dokumentu pārbaudes un apaļkoku fizisku pārbaudi (pārbauda izmērus, nosaka sugas un apaļkoku skaitu).

—	Ja dokumentu pārbaudes un fiziskās pārbaudes iznākums ir pozitīvs, rajona mežniecības amatpersona izdod rēķinu par maksu par meža resursiem un iemaksu meža atjaunošanas fondā, kas jānokārto īpašniekam.

—	Zemes īpašnieks iesniedz ciema vecākajam kvīti par meža resursu maksu un iemaksu meža atjaunošanas fondā kopā ar pieprasījumu izdot apaļkoku transporta dokumentu.

—	Ciema vecākais veic dokumentu pārbaudes un apaļkoku fizisku pārbaudi (pārbauda izmērus, nosaka sugas un apaļkoku skaitu).

—	Pamatojoties uz iepriekšminēto, ciema vecākais izdod apaļkoku transporta dokumentu.

Ja apaļie sortimenti ir iegūti no kokiem, kuri iestādīti pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas

Sugas, kas minētas noteikumu 5. panta 1. punktā:

—	Īpašnieks marķē apaļkokus un nosaka sugas.

—	Īpašnieks sagatavo apaļkoku sarakstu.

—	Pamatojoties uz iepriekšminēto, īpašnieks, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto formu, sagatavo rēķinu, ko izmanto arī kā transporta dokumentu.

Citas sugas, kas nav minētas noteikumu 5. panta 1. punktā:

—	Īpašnieks marķē apaļkokus un nosaka sugas.

—	Īpašnieks sagatavo apaļkoku sarakstu.

—	Īpašnieks iesniedz ciema vecākajam vai norīkotajai amatpersonai apaļkoku sarakstu un pieprasījumu par transporta dokumenta izdošanu.

—	Ciema vecākais vai norīkotā amatpersona veic dokumentu pārbaudes un apaļkoku fizisku pārbaudi (pārbauda izmērus, nosaka sugas un apaļkoku skaitu).

—	Pamatojoties uz iepriekšminēto, ciema vecākais vai norīkotā amatpersona izdod apaļkoku transporta dokumentu, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto formu.

Datu salīdzināšana

Ciema vecākais vai norīkotā amatpersona, vai rajona mežniecības amatpersona salīdzina izstrādāto apaļkoku tilpumu ar apaļkoku sarakstu.

3. RŪPNIECĪBAI UN EKSPORTAM PAREDZĒTO KOKMATERIĀLU PIEGĀDES ĶĒDES OPERATĪVĀS KONTROLES APRAKSTS

3.1. Pirmapstrādes nozare

Galvenās darbības

—	Apaļkoku bilances pārskata sagatavošana, ko veic ražotne

—	Apaļkoku fiziska pārbaude, ko veic rajona mežniecības amatpersona

—	Apaļkoku transporta dokumenta derīguma anulēšana, ko veic amatpersona

—	Izejvielu un izstrādājumu uzskaites lapas sagatavošana, ko veic ražotne

—	Apstrādāto kokmateriālu bilances pārskata sagatavošana, ko veic ražotne

—	Koka izstrādājumu transporta dokumenta aizpildīšana, ko veic ražotne, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto formu

—	Pārdošanas pārskata sagatavošana, ko veic ražotne

Procedūras

—	Kokapstrādes ražotne sagatavo apaļkoku bilances pārskatu, ko izmanto, lai reģistrētu apaļkoku ienākošo plūsmu un to plūsmu uzņēmumā.

—	Ražotne iesniedz rajona mežniecības amatpersonai apaļkoku transporta dokumentu kopijas atbilstīgi katrai apaļkoku partijai, ko saņēmis uzņēmums.

—	Amatpersona pārbauda informāciju pārskatos, salīdzinot tos ar reālajiem izstrādājumiem. To var darīt izlases veidā, ja vienību skaits pārsniedz 100.

—	Ja pārbaudes rezultāts ir pozitīvs, amatpersona anulē apaļkoku transporta dokumentu derīgumu.

—	Amatpersona apkopo apaļkoku transporta dokumentu kopijas un sagatavo apaļkoku transporta dokumentu kopsavilkuma sarakstu, ievērojot Mežsaimniecības ministrijas norādīto formu.

—	Apaļkoku transporta dokumentu kopijas, kuru derīgumu anulējusi amatpersona, nodod glabāšanai uzņēmumam.

—	Apaļkoku transporta dokumentu kopsavilkumu katra mēneša beigās iesniedz rajona mežniecības amatpersonai.

—	Ražotne sagatavo izejvielu un izstrādājumu uzskaites lapas katrai ražošanas līnijai, un tās izmanto, lai kontrolētu apaļkoku ielaidi un koka izstrādājumu izlaidi un lai aprēķinātu lietderīgo iznākumu.

—	Ražotne sagatavo apstrādāto kokmateriālu bilances pārskatu, ko izmanto, lai ziņotu par koka izstrādājumu plūsmu kokapstrādes ražotnē un no tās izejošo plūsmu, kā arī par uzkrājumiem.

—	Uzņēmums vai ražotne regulāri nosūta ražotnes pārdošanas pārskatus rajona mežniecības amatpersonai.

Datu salīdzināšana

Uzņēmums, pamatojoties uz apaļkoku transporta dokumentiem, pārbauda apaļkoku bilances pārskatus, salīdzinot apaļkoku ienākošo un izejošo plūsmu un uzkrājumus.

Produkcijas uzskaites lapu izmanto, lai salīdzinātu ražošanas līniju ielaides un izlaides apjomu un lietderīgo iznākumu ar publiskoto vidējo lietderīgo iznākumu.

Uzņēmums, pamatojoties uz koka izstrādājumu transporta dokumentiem, pārbauda apstrādāto izstrādājumu bilances pārskatus, salīdzinot izstrādājumu ienākošo un izejošo plūsmu un uzkrājumus.

Rajona mežniecības amatpersona pārbauda uzņēmuma veikto salīdzināšanu.

3.2. Tālākapstrādes nozare

Galvenās darbības

—	Apstrādāto kokmateriālu (daļēji apstrādātu izstrādājumu) un apstrādāto izstrādājumu bilances pārskata sagatavošana, ko veic rūpnīca

—	Rūpnīca sagatavo rēķinus, ko vienlaikus izmanto kā apstrādāto koka izstrādājumu transporta dokumentus.

—	Apstrādāto kokmateriālu bilances pārskata sagatavošana, ko veic rūpnīca

—	Pārdošanas ziņojuma sagatavošana, ko veic uzņēmums vai rūpnīca

Procedūras

—	Rūpnīca apkopo apstrādāto kokmateriālu transporta dokumentus (par ienākošajiem kokmateriāliem) un sagatavo šo dokumentu kopsavilkumu, ko iesniedz rajona mežniecības amatpersonai.

—	Rūpnīca izmanto katras ražošanas līnijas apstrādāto kokmateriālu un apstrādāto izstrādājumu uzskaites lapas, ko izmanto, lai ziņotu par izejvielu plūsmām rūpnīcā un produkcijas izlaidi un lai aprēķinātu izejvielu lietderīgo iznākumu.

—

Rūpnīca sagatavo apstrādāto kokmateriālu bilances pārskatus, ko izmanto, lai pārbaudītu izejvielu ienākošo plūsmu ražotnē, koka izstrādājumu izlaidi un uzkrājumus. Uzņēmums vai rūpnīca sagatavo rēķinus par apstrādātajiem izstrādājumiem, ko izmanto kā transporta dokumentu, un apkopo rēķinu kopijas. Katram rēķinam tiek pievienots koka izstrādājumu saraksts.

—	Uzņēmums vai rūpnīca nosūta pārdošanas ziņojumu rajona mežniecības amatpersonai.

Datu salīdzināšana

Rūpnīca, pamatojoties uz apstrādāto kokmateriālu transporta dokumentiem un apstrādāto kokmateriālu uzskaites lapām, pārbauda apstrādāto kokmateriālu bilances pārskatus, salīdzinot izejvielu ienākošo un izejošo plūsmu un uzkrājumus.

Produkcijas uzskaites lapas izmanto, lai pārbaudītu ražošanas līniju ielaides un izlaides apjomu un novērtētu lietderīgo iznākumu.

Uzņēmums, pamatojoties uz rēķiniem, pārbauda apstrādāto izstrādājumu bilances pārskatus, salīdzinot izstrādājumu ienākošo un izejošo plūsmu un uzkrājumus.

Iepriekšminētās darbības pārbauda saskaņā ar Meža izmantošanas ģenerāldirektora noteikumiem P.8/VI-BPPHH/2011.

4. EKSPORTS

Procedūras un salīdzināšanas procesi valsts mežos un privātajos mežos/zemēs iegūtu kokmateriālu eksportam ir identiskas.

Galvenās darbības

—	Tirdzniecības ministrija izdod eksportētājam reģistrēta kokrūpniecības izstrādājumu eksportētāja apliecību (ETPIK).

—	Eksportētājs lūdz izdot V-Legal dokumentu/FLEGT licenci par katru eksporta sūtījumu.

—	LV pārbauda, vai ir ievēroti attiecīgie nosacījumi, un izdod V-Legal dokumentu/FLEGT licenci.

—	Eksportētājs sagatavo eksporta deklarācijas dokumentu, ko iesniedz muitā.

—	Muita izdod eksporta apstiprinājuma dokumentu, ko izmanto muitošanai.

Procedūras

—	Eksportētājs lūdz LV izdot V-Legal dokumentu/FLEGT licenci.

—	LV izdod V-Legal dokumentu/FLEGT licenci pēc tam, kad ir veikta dokumentu pārbaude un fiziska pārbaude, lai pārliecinātos par to, ka kokmateriāli vai koka izstrādājumi ir iegūti no avotiem, kuru likumīgums ir pārbaudīts, un ka tie ir saražoti saskaņā ar II pielikumā iekļauto likumīguma definīciju.

—

Eksportētājs iesniedz apstiprināšanai muitā eksporta deklarācijas dokumentu, kuram pievienots rēķins, iepakojumu saraksts, kvīts par izvedmuitas nomaksu/Bukti Setor Bea Keluar (ja prasīts), ETPIK sertifikāts, V-Legal dokuments/FLEGT licence, eksporta atļauja/Surat Persetujuan Ekspor (ja prasīts), vērtētāja ziņojums (ja prasīts) un CITES dokuments (attiecīgā gadījumā).

—	Ja eksporta dokumenta pārbaudes rezultāts ir pozitīvs, muita izdod eksporta apstiprinājuma dokumentu/Nota Pelayanan Ekspor.

VI PIELIKUMS

PERIODISKĀS NOVĒRTĒŠANAS DARBA UZDEVUMS

1. MĒRĶIS

Periodiskā novērtēšana (PE) ir neatkarīga novērtēšana, ko veic neatkarīga trešā persona (turpmāk “vērtētājs”). PE mērķis ir sniegt pārliecību par to, ka TLAS darbojas, kā aprakstīts, tādējādi veicinot saskaņā ar šo nolīgumu izdoto FLEGT licenču ticamību.

2. DARBĪBAS JOMA

PE attiecas uz:

1.	kontroles pasākumu darbību no ražošanas vietas mežā līdz pat koka izstrādājumu eksportēšanas vietai;

2.	datu pārvaldību un kokmateriālu izsekojamības sistēmām, kuras papildina TLAS, un FLEGT licenču izdošanu, kā arī ražošanas, licencēšanas un tirdzniecības statistiku, kas attiecas uz šo nolīgumu.

3. REZULTĀTS

PE rezultāts ir regulāri ziņojumi, kuros apkopoti novērtējuma konstatējumi un ieteikumi par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu novērtēšanas gaitā konstatētos trūkumus un sistēmas nepilnības.

4. GALVENĀS DARBĪBAS

PE darbības cita starpā ir šādas:

a)	visu to struktūru darbības atbilstības revīzija, kuras veic kontroles funkcijas saskaņā ar TLAS noteikumiem;

b)	piegāžu ķēdes kontroles efektivitātes novērtējums posmā no ražošanas vietas mežā līdz pat vietai, no kuras notiek eksportēšana no Indonēzijas;

c)	atbilstības novērtējums attiecībā uz datu pārvaldību un kokmateriālu izsekojamības sistēmām, kuras papildina TLAS, un attiecībā uz FLEGT licenču izdošanu;

d)	prasību neievērošanas gadījumu un sistēmas kļūmju identificēšana un reģistrēšana un vajadzīgo koriģējošo darbību noteikšana;

e)	iepriekš identificēto un ieteikto koriģējošo darbību īstenošanas efektivitātes novērtējums un

f)	konstatējumu paziņošana Apvienotajai [nolīguma] īstenošanas komitejai (AĪK).

5. NOVĒRTĒŠANAS METODOLOĢIJA

5.1.

Vērtētājs izmanto dokumentētas un uz pierādījumiem balstītas metodes, kas atbilst ISO/IEC 19011 vai līdzvērtīga standarta prasībām. Tas ietver attiecīgās dokumentācijas, darbības procedūru un veikto darbību uzskaites atbilstīgu pārbaudi par TLAS īstenošanu atbildīgajās organizācijās, visu neatbilstības gadījumu un sistēmas kļūmju identificēšanu un atbilstīgas koriģējošās darbības pieprasījumu izdošanu.

5.2.

Vērtētājs cita starpā:

a)	pārskata neatkarīgās novērtēšanas un pārbaudes struktūru akreditēšanas procesu (LP un LV);

b)	pārskata dokumentētās procedūras visās struktūrās, kas iesaistītas TLAS īstenošanas kontrolē attiecībā uz šīs sistēmas pilnīgumu un saskaņotību;

c)	apmeklējot birojus, mežizstrādes vietas, apaļkoku krautuves/uzglabāšanas baseinus, meža kontrolpunktus, ražotnes un eksportēšanas un importēšanas vietas, pārbauda dokumentēto procedūru un reģistra ierakstu veikšanu, tostarp darba praksi;

d)	pārbauda informāciju, ko savākušas regulatīvās un noteikumu izpildes iestādes, LP un LV un citas struktūras, kurām ar TLAS ir dots uzdevums verificēt atbilstību;

e)	pārbauda datu vākšanu, ko veic TLAS īstenošanā iesaistītās privātā sektora organizācijas;

f)	novērtē publiskās informācijas pieejamību, kā noteikts IX pielikumā, tostarp informācijas sniegšanas mehānismu efektivitāti;

g)	izmanto konstatējumus un ieteikumus no neatkarīgās uzraudzības un visaptverošā novērtējuma ziņojumiem, kā arī neatkarīgā tirgus uzraudzītāja ziņojumus;

h)	vāc ieinteresēto personu viedokļus un izmanto informāciju, kas saņemta no ieinteresētajām personām, kas ir tieši vai netieši iesaistītas TLAS īstenošanā;

izmanto atbilstīgas paraugu ņemšanas un uz vietas veicamas pārbaudes metodes, lai novērtētu, kā strādā meža regulatīvās aģentūras, LP un LV, uzņēmumi un citas attiecīgās iesaistītās personas visos līmeņos attiecībā uz mežā notiekošajām darbībām, piegādes ķēdes kontrolēšanu, koksnes apstrādi un pārstrādi un eksporta licencēšanu, tostarp informācijas kontrolpārbaudēm, kurās to salīdzina ar informāciju par kokmateriālu importu no Indonēzijas, ko sniedz Savienība.

6. VĒRTĒTĀJA KVALIFIKĀCIJA

Vērtētājs ir kompetenta, neatkarīga un objektīva trešā persona, kas atbilst šādām prasībām:

a)	vērtētājs pierāda kvalifikāciju un spēju izpildīt ISO/IEC 65. pamatnostādni un ISO/IEC 17021 vai līdzvērtīgu standartu prasības, tostarp kvalifikāciju piedāvāt novērtēšanas pakalpojumus, kas attiecas uz meža nozari un meža produktu piegādes ķēdēm;

b)	vērtētājs nav tieši iesaistīts meža apsaimniekošanā, koksnes apstrādē un pārstrādē, kokmateriālu tirdzniecībā vai meža nozares kontrolēšanā Indonēzijā vai Savienībā;

c)	vērtētājs ir neatkarīgs no visiem pārējiem TLAS komponentiem un Indonēzijas meža regulatīvajām iestādēm, un tā rīcībā ir sistēmas, lai novērstu jebkādu interešu konfliktu. Vērtētājs paziņo par visiem potenciālajiem interešu konfliktiem un faktiski rīkojas, lai mazinātu to sekas;

d)	vērtētājam un tā darbiniekiem, kas veic novērtēšanas uzdevumus, ir revidenta pieredze tropu mežu apsaimniekošanā, koksnes apstrādes un pārstrādes nozarē un ar to saistīto piegādes ķēžu kontrolēšanā;

e)	vērtētājs ir izveidojis to sūdzību saņemšanas un izskatīšanas mehānismu, kuras ir viņa darbību un konstatējumu rezultāts.

7. ZIŅOŠANA

7.1.

PE ziņojums sastāv no: i) pilna ziņojuma, kas ietver visu atbilstīgo informāciju par šo izvērtējumu, tā konstatējumus (tostarp par neievērošanas gadījumiem un sistēmas kļūmēm) un ieteikumus; un ii) publiska kopsavilkuma ziņojuma, kura pamatā ir pilnais ziņojums un kas aptver galvenos konstatējumus un ieteikumus.

7.2.

Pirms ziņojumu publiskošanas pilno ziņojumu un publisko kopsavilkuma ziņojumu iesniedz AĪK izskatīšanai un apstiprināšanai.

7.3.

Pēc AĪK pieprasījuma vērtētājs sniedz papildu informāciju, lai papildinātu vai precizētu savus konstatējumus.

7.4.

Vērtētājs paziņo AĪK par visām saņemtajām sūdzībām un darbībām, kas veiktas, lai šīs sūdzības atrisinātu.

8. KONFIDENCIALITĀTE

Vērtētājs nodrošina savu darbību laikā saņemto datu konfidencialitāti.

9. IECELŠANA, REGULARITĀTE UN FINANSĒJUMS

9.1.

Vērtētāju ieceļ Indonēzija, AĪK satvarā apspriedusies ar Savienību.

9.2.

PE veic ne retāk kā reizi 12 mēnešos, skaitot no datuma, par kuru vienojusies AĪK saskaņā ar šā nolīguma 14. panta 5. punkta e) apakšpunktu.

9.3.

Par PE finansējumu lemj AĪK.

VII PIELIKUMS

NEATKARĪGĀS TIRGUS UZRAUDZĪBAS DARBA UZDEVUMS

1. NEATKARĪGĀS TIRGUS UZRAUDZĪBAS MĒRĶIS

Neatkarīgā tirgus uzraudzība (IMM) ir tirgus uzraudzība, ko veic neatkarīga trešā persona (turpmāk “uzraudzītājs”). Neatkarīgās tirgus uzraudzības (IMM) mērķis ir vākt un analizēt informāciju par to, kā Indonēzijas kokmateriālus, kuriem ir FLEGT licence, pieņem Savienības tirgū, un izskatīt ietekmi, ko rada Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 995/2010 (2010. gada 20. oktobris), ar ko nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus, un ar to saistītās iniciatīvas, piemēram, publiskā un privātā iepirkuma rīcībpolitikas.

2. DARBĪBAS JOMA

IMM attiecas uz:

2.1.	Indonēzijas kokmateriālu, kuriem ir FLEGT licence, laišanu brīvā apgrozībā to ievešanas vietās Eiropas Savienībā;

2.2.	Indonēzijas kokmateriālu, kuriem ir FLEGT licence, panākumiem Savienības tirgū un to tirgus pasākumu ietekmi, kas Savienībā pēc pieprasījuma veikti attiecībā uz Indonēzijas kokmateriāliem, kuriem ir FLEGT licence;

2.3.	kokmateriālu, kuriem nav FLEGT licences, panākumiem Savienības tirgū un to tirgus pasākumu ietekmi, kas Savienībā pēc pieprasījuma veikti attiecībā uz kokmateriāliem, kuriem nav FLEGT licences;

2.4.	ietekmi, ko rada citi Savienībā veiktie tirgus pasākumi, piemēram, publiskā iepirkuma rīcībpolitikas, zaļās būvniecības kodeksi un privātā sektora rīcība, piemēram, tirdzniecības prakses kodeksi un korporatīvā sociālā atbildība.

3. REZULTĀTS

IMM rezultāts ir regulāri ziņojumi Apvienotajai īstenošanas komitejai (AĪK), kuros apkopoti konstatējumi un ieteikumi par pasākumiem, lai nostiprinātu Indonēzijas kokmateriālu, kuriem ir FLEGT licence, vietu Savienības tirgū un uzlabotu tirgus pasākumu īstenošanu, lai novērstu nelikumīgi iegūtu kokmateriālu laišanu Savienības tirgū.

4. GALVENĀS DARBĪBAS

IMM cita starpā ietver:

4.1.

novērtējumu par:

a)	to politikas pasākumu īstenošanas sekmēm un ietekmi, kas paredzēti, lai apkarotu nelikumīgi iegūtu kokmateriālu tirdzniecību Savienībā;

b)	tendencēm kokmateriālu un koka izstrādājumu importēšanā no Indonēzijas uz Savienību, kā arī no citām kokmateriālu eksportētājvalstīm, ar kurām ir vai nav noslēgts BPN;

c)	sabiedriskās domas ietekmēšanas grupu darbībām, kas varētu ietekmēt pieprasījumu pēc kokmateriāliem un koka izstrādājumiem vai Indonēzijas meža produktu tirgus;

4.2.	konstatējumus un ieteikumus, kas adresēti AĪK.

5. UZRAUDZĪBAS METODOLOĢIJA

5.1.

Uzraudzītājam ir dokumentēta un ar pierādījumiem pamatota metodoloģija. Tā ietver pienācīgu attiecīgās dokumentācijas analīzi, spēju konstatēt neatbilstības pieejamajos tirdzniecības datos un informācijā un padziļinātas intervijas ar attiecīgajiem dalībniekiem par galvenajiem rādītājiem, kas raksturo tirgus pasākumu ietekmi un efektivitāti.

5.2.

Uzraudzītājs veic novērojumus un analīzi, kas cita starpā aptver šādus jautājumus:

a)	pašreizējā tirgus situācija un tendences Savienībā attiecībā uz kokmateriāliem un koka izstrādājumiem;

b)	publiskā iepirkuma rīcībpolitikas un to noteikumi par Savienībā esošiem kokmateriāliem un koka izstrādājumiem ar FLEGT licenci vai bez tās;

c)	tiesību akti, kas ietekmē mežrūpniecību, kokmateriālu un koka izstrādājumu tirdzniecību Savienībā un kokmateriālu un koka izstrādājumu importu Savienībā;

d)	cenu atšķirības, kas Savienībā pastāv starp kokmateriāliem un koka izstrādājumiem ar FLEGT licenci un bez tās;

e)	tas, kā kokmateriālus un koka izstrādājumus, kam ir FLEGT licence un kas ir sertificēti, pieņem un uztver Savienības tirgū un kāda ir to tirgus daļa;

f)	statistika un tendences par importa apjomu un vērtību dažādās Savienības ostās, atsevišķi novērtējot kokmateriālus un koka izstrādājumus ar FLEGT licenci vai bez tās un ar izcelsmi Indonēzijā vai citās eksportējošās valstīs, ar kurām ir vai nav noslēgts BPN;

g)	to juridisko instrumentu un procedūru, kā arī to izmaiņu apraksti, ar kurām kompetentās iestādes un robežkontroles iestādes Savienībā apstiprina FLEGT licences un laiž kravas brīvā apgrozībā, kā arī par noteikumu neievērošanu piemēroto sankciju apraksts;

h)	iespējamās grūtības un ierobežojumi, ar kuriem saskaras eksportētāji un importētāji, ievedot Savienībā kokmateriālus, kuriem ir FLEGT licence;

i)	to kampaņu efektivitāte, kuru mērķis ir veicināt tādu kokmateriālu ienākšanu Savienības tirgū, kuriem ir FLEGT licence.

5.3.

Uzraudzītājs iesaka tirgus veicināšanas pasākumus, lai vēl vairāk uzlabotu tādu Indonēzijas kokmateriālu pieņemšanu tirgū, kam ir FLEGT licence.

6. NEATKARĪGĀ TIRGUS UZRAUDZĪTĀJA KVALIFIKĀCIJA

Uzraudzītājs:

a)	ir neatkarīga trešā persona ar pierādāmu profesionalitātes un integritātes līmeni, kas sasniegts, uzraugot Savienības kokmateriālu un koka izstrādājumu tirgu un ar to saistītās tirdzniecības jautājumus;

b)	labi pārzina tirdzniecību ar kokmateriāliem un koka izstrādājumiem, jo īpaši no lapkoku koksnes, un atbilstīgo tirgu Indonēzijā un Eiropas Savienības valstīs, kurās ražo tamlīdzīgus izstrādājumus;

c)	lieto sistēmas, kas paredzētas, lai novērstu jebkādu interešu konfliktu. uzraudzītājs paziņo par visiem potenciālajiem interešu konfliktiem un reāli rīkojas, lai mazinātu to sekas.

7. ZIŅOŠANA

7.1.

Ziņojumus iesniedz reizi divos gados, un tie sastāv no: i) pilna ziņojuma, kas ietver visus atbilstīgos konstatējumus un ieteikumus; un ii) kopsavilkuma ziņojuma, kura pamatā ir pilnais ziņojums.

7.2.

Pirms ziņojumu publiskošanas pilno ziņojumu un kopsavilkuma ziņojumu iesniedz AĪK izskatīšanai un apstiprināšanai.

7.3.

Pēc AĪK pieprasījuma uzraudzītājs sniedz papildu informāciju, lai papildinātu vai precizētu savus konstatējumus.

8. KONFIDENCIALITĀTE

Uzraudzītājs nodrošina savu darbību laikā saņemto datu konfidencialitāti.

9. IECELŠANA, REGULARITĀTE UN FINANSĒJUMS

9.1.

Uzraudzītāju ieceļ Savienība, AĪK satvarā apspriedusies ar Indonēziju.

9.2.

IMM veic ne retāk kā reizi 24 mēnešos, skaitot no datuma, par kuru vienojusies AĪK saskaņā ar šā nolīguma 14. panta 5. punkta e) apakšpunktu.

9.3.

Par IMM finansējumu lemj AĪK.

VIII PIELIKUMS

INDONĒZIJAS KOKMATERIĀLU LIKUMĪGUMA NODROŠINĀŠANAS SISTĒMAS DARBSPĒJAS NOVĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Pirms sāksies FLEGT licenču izdošana kokmateriālu eksportēšanā uz Savienību, tiks veikts neatkarīgs tehnisks Indonēzijas TLAS novērtējums. Šā tehniskā novērtējuma mērķis būs: i) praksē pārbaudīt TLAS darbību, lai noteiktu, vai darbības rezultāti atbilst gaidītajam, un ii) izvērtēt TLAS izmaiņas, kas veiktas pēc šā nolīguma parakstīšanas.

Minētā novērtējuma kritēriji izklāstīti turpmāk tekstā.

1.	Likumīguma definīcija

2.	Piegādes ķēdes kontrole

3.	Pārbaudes procedūras

4.	Eksporta licences

5.	Neatkarīga uzraudzība

1. LIKUMĪGUMA DEFINĪCIJA

Likumīgas izcelsmes kokmateriāli jādefinē, pamatojoties uz Indonēzijā piemērojamiem tiesību aktiem. Izmantotajai definīcijai jābūt nepārprotamai, objektīvi pārbaudāmai un piemērojamai operatīvajā ziņā; turklāt tajā jābūt pārņemtiem vismaz tiem tiesību aktiem, kas reglamentē turpmāk minētās jomas.

—	Mežizstrādes tiesības: likumīgu tiesību piešķiršana kokmateriālu ieguvei likumīgi noteiktās un/vai publiskotās robežās.

—	Meža darbu operācijas: atbilstība tiesību aktu prasībām meža apsaimniekošanas jomā, tostarp atbilstība attiecīgajiem vides un darba tiesību aktiem.

—	Maksas un nodokļi: atbilstība tiesību aktu prasībām attiecībā uz nodokļiem, lietošanas atlīdzībām un maksām, kas tiešā veidā saistītas ar kokmateriālu ieguves tiesībām un kokmateriālu ieguvi.

—	Citi lietotāji: attiecīgā gadījumā to zemes tiesību vai lietošanas tiesību ievērošana, kas attiecībā uz noteiktu zemi vai resursiem ir citām personām un ko varētu ietekmēt kokmateriālu ieguves tiesības.

—	Tirdzniecība un muita: atbilstība tiesību aktu prasībām tirdzniecības un muitas procedūru jomā.

Galvenie jautājumi:

—	Vai kopš šā nolīguma noslēgšanas likumīguma definīcija un likumīguma pārbaudīšanas standarti ir mainījušies?

—	Vai likumīguma definīcijā ir iekļauti attiecīgie darba tiesību akti, kā noteikts II pielikumā?

Ja likumīguma definīcija ir grozīta, galvenie jautājumi būs vēl šādi:

—	Vai šie grozījumi un turpmākās izmaiņas likumīguma pārbaudes sistēmā tika apspriestas ar visiem attiecīgajiem ieinteresētajiem dalībniekiem, izmantojot procesu, kas ļāva pienācīgi ievērot viņu viedokli?

—	Vai ir iespējams skaidri identificēt juridisko instrumentu, kas ir katra jaunā definīcijas aspekta pamatā? Vai ir precizēti kritēriji un rādītāji, kas ļauj noteikt atbilstību katram definīcijas aspektam? Vai kritēriji un rādītāji ir skaidri, objektīvi un piemērojami operatīvajā ziņā?

—	Vai kritēriji un rādītāji ļauj skaidri noteikt visu attiecīgo pušu lomu un pienākumus un vai pārbaudē novērtē to darbspēju?

—	Vai likumīguma definīcija aptver visas šeit izklāstītās pastāvošo tiesību aktu galvenās jomas? Ja nē, kāpēc atsevišķas tiesību aktu jomas nav iekļautas definīcijā?

2. PIEGĀDES ĶĒDES KONTROLE

Sistēmām, kuru mērķis ir kontrolēt piegādes ķēdi, ir jānodrošina koka izstrādājumu izsekojamības uzticamība visā piegādes ķēdē – no mežizstrādes vai importēšanas vietas līdz eksportēšanas vietai. Ne vienmēr būs nepieciešams nodrošināt fizisku izsekojamību no eksportēšanas vietas līdz izcelsmes mežam katram apaļkokam, apaļkoku kravai vai koka izstrādājumam, taču vienmēr būs jānodrošina izsekojamība no meža līdz pirmajam punktam, kur notiek sajaukšana (piem., kokmateriālu termināls vai kokapstrādes ražotne).

2.1. Izmantošanas tiesības

Tiek skaidri noteiktas zonas, kurās piešķirtas tiesības uz mežu resursu izmantošanu, un šādu tiesību subjekti.

Galvenie jautājumi:

—	Vai kontroles sistēma nodrošina, ka tikai kokmateriāli no tādām meža zonām, kurās piešķirtas derīgas izmantošanas tiesības, nonāk piegādes ķēdē?

—	Vai kontroles sistēma nodrošina, ka uzņēmumi, kas veic mežizstrādes operācijas, ir tiešām saņēmuši atbilstīgas izmantošanas tiesības attiecībā uz konkrētajām mežu zonām?

—	Vai procedūras, ko piemēro mežizstrādes tiesību piešķiršanai, un informācija par šādām tiesībām, tostarp to turētājiem, tiek publiskota?

2.2. Piegādes ķēdes kontrolēšanas metodes

Visā piegādes ķēdes garumā – no mežizstrādes līdz eksportēšanas vietai – pastāv reāli kokmateriālu izsekojamības mehānismi. Pieeja, ko izmanto kokmateriālu identifikācijai, var atšķirties, sākot no marķējuma izmantošanas atsevišķiem izstrādājumiem līdz kravai vai partijai pievienotās dokumentācijas pārbaudei. Izraugoties metodi, jāņem vērā kokmateriālu veids un vērtība, kā arī nezināmas izcelsmes vai nelikumīgu kokmateriālu parādīšanās risks.

Galvenie jautājumi:

—	Vai visas piegādes ķēdes alternatīvas, tostarp dažādi kokmateriālu avoti, ir identificēti un aprakstīti kontroles sistēmā?

—	Vai visi piegādes ķēdes posmi ir identificēti un aprakstīti kontroles sistēmā?

—	Vai ir noteiktas un dokumentētas metodes, ar kurām identificēt izstrādājuma izcelsmi un nepieļaut, ka nākamajos piegādes ķēdes posmos notiek sajaukšanās ar nezināmas izcelsmes kokmateriāliem?

—	koksnes krāja

—	apaļkoki mežā

—	transports un starpposma uzglabāšana (apaļkoku krautuvēs/uzglabāšanas baseinos, starpposma krautuvēs/uzglabāšanas baseinos)

—	ievešana apstrādes uzņēmumā un materiālu uzglabāšana

—	ielaide ražošanas līnijās apstrādes uzņēmumā un izlaide no tām

—	izstrādājumu uzglabāšana apstrādes uzņēmumā

—	izvešana no apstrādes uzņēmuma un transports

—	ievešana eksportēšanas vietā

—	Kurām organizācijām ir uzdots kontrolēt kokmateriālu plūsmu? Vai to rīcībā ir pietiekami cilvēku un citi resursi, lai veiktu kontroles darbības?

—	Ja konstatē, ka piegādes ķēdē ienāk nepārbaudīti kokmateriāli, vai kontroles sistēmā ir identificētas kādas nepilnības, piemēram, nav veikta koksnes krājas inventarizācija pirms mežizstrādes privātā mežā/ uz privātas zemes?

—	Vai Indonēzijai ir izstrādāta politika par otrreizējo izejvielu iekļaušanu Indonēzijas TLAS un, ja ir, vai eksistē norādījumi par to, kā iekļaut otrreizējās izejvielas?

2.3. Kvantitatīvo datu pārvaldība

Pastāv stabili un efektīvi mehānismi, kas katrā piegādes ķēdes posmā ļauj izmērīt un reģistrēt kokmateriālu vai koka izstrādājumu daudzumus, tostarp uzticamu un precīzu aplēšu izdarīšana, ko pirms mežizstrādes sākuma veic par augošo koku tilpumu katrā ieguves vietā.

Galvenie jautājumi:

—	Vai kontroles sistēma nodrošina kvantitatīvus datus par ielaidi un izlaidi, attiecīgā gadījumā piemērojot pārrēķina koeficientus, šādos piegādes ķēdes posmos:

—	koksnes krāja

—	apaļkoki mežā (cirsmā)

—	transports un starpposma uzglabāšana (apaļkoku krautuvēs/uzglabāšanas baseinos, starpposma krautuvēs/uzglabāšanas baseinos)

—	ievešana apstrādes uzņēmumā un materiālu uzglabāšana

—	ielaide ražošanas līnijās apstrādes uzņēmumā un izlaide no tām

—	izstrādājumu uzglabāšana apstrādes uzņēmumā

—	izvešana no apstrādes uzņēmuma un transports

—	ievešana eksportēšanas vietā

—	Kuras organizācijas atbild par kvantitatīvo datu uzskaiti? Vai tām ir atbilstīgi cilvēku un aprīkojuma resursi?

—	Kāda ir kontrolēto datu kvalitāte?

—	Vai kvantitatīvie dati tiek reģistrēti tā, lai tos bez kavēšanās varētu savietot ar ķēdes iepriekšējiem un vēlākajiem posmiem?

—	Kādu informāciju par piegādes ķēdes kontroli publisko? Kā ieinteresētās personas var piekļūt šai informācijai?

2.4. Pārbaudītu likumīgu kokmateriālu nošķiršana no nezināmas izcelsmes kokmateriāliem

Galvenie jautājumi:

—	Vai pietiekami rūpīgi kontrolē, vai tiek novērsta nezināmas izcelsmes vai bez likumīgām mežizstrādes tiesībām iegūtu kokmateriālu pieņemšana?

—	Kādi kontroles pasākumi tiek piemēroti, lai nodrošinātu, ka visā piegādes ķēdes garumā nošķir pārbaudītus un nepārbaudītus materiālus?

2.5. Importētie koka izstrādājumi

Tiek veiktas atbilstīgas pārbaudes, lai nodrošinātu, ka importētie kokmateriāli un koka izstrādājumi ir importēti likumīgi.

Galvenie jautājumi:

—	Kā tiek pierādīts importēto kokmateriālu un koka izstrādājumu likumīgums?

—	Kādi dokumenti ir nepieciešami, lai identificētu ieguves valsti un lai apliecinātu, ka importētie izstrādājumi ir izgatavoti no likumīgi iegūtiem kokmateriāliem, kā minēts V pielikumā?

—	Vai TLAS ļauj identificēt importētos kokmateriālus un koka izstrādājumus visā piegādes ķēdes garumā, līdz tos sajauc apstrādātu izstrādājumu ražošanas nolūkā?

—	Ja izmanto importētus kokmateriālus, vai FLEGT licencē ir iespējams identificēt ieguves izcelsmes valsti (atjaunotiem produktiem to var nenorādīt)?

3. PĀRBAUDES PROCEDŪRAS

Pārbaude izpaužas kā kontrole, kuras mērķis ir nodrošināt kokmateriālu likumīgumu. Tai jābūt pietiekami stingrai un efektīvai, lai ļautu konstatēt ikvienu neatbilstību prasībām – mežā vai piegādes ķēdē – un laikus veikt pasākumus, lai neatbilstību novērstu.

3.1. Organizācija

Pārbaudi veic neatkarīga struktūra, kam ir piemēroti resursi, pārvaldības sistēmas un kvalificēts un apmācīts personāls, kā arī stabili un efektīvi mehānismi interešu konfliktu kontrolēšanai.

Galvenie jautājumi:

—	Vai pārbaudes struktūrām ir derīgs akreditācijas sertifikāts, ko izdevusi Valsts akreditācijas struktūra (KAN)?

—	Vai pārbaudes struktūras ieceļ valdība? Vai pilnvaras (un ar tām saistītie pienākumi) ir skaidras un ir publiskotas?

—	Vai iestāžu pienākumi un atbildība ir skaidri definēta un atbilstīga?

—	Vai pārbaudes struktūru rīcībā ir piemēroti resursi, lai pārbaudes veiktu atbilstīgi likumīguma definīcijai, un sistēmas, lai kontrolētu kokmateriālu piegādes ķēdi?

—

Vai pārbaudes struktūrām ir pienācīgi dokumentēta pārvaldības sistēma, kas:

—	nodrošina, ka to personālam ir vajadzīgā kompetence un pieredze, lai veiktu reālu pārbaudi?

—	paredz iekšējo kontroli / uzraudzību?

—	ietver interešu konflikta kontroles mehānismus?

—	nodrošina sistēmas pārredzamību?

—	definē un piemēro pārbaudes metodoloģiju?

3.2. Ar likumīguma definīciju saistītā pārbaude

Ir skaidri definēts tas, kas jāpārbauda. Pārbaudes metodoloģija ir dokumentēta, un tās mērķis ir nodrošināt, lai šis process būtu sistemātisks, pārredzams, balstīts uz pierādījumiem, tiktu veikts regulāri un aptvertu visu, kas ietverts definīcijā.

Galvenie jautājumi:

—	Vai pārbaudes metodoloģija, ko izmanto pārbaudes struktūras, aptver visus likumīguma definīcijas aspektus un vai tā ietver atbilstības testus par visiem rādītājiem?

—

Vai pārbaudes struktūras:

—	pārbauda dokumentus, darbības reģistrus un darbības uz vietas (tostarp izlases veidā)?

—	apkopo informāciju no ārējām ieinteresētajām personām?

—	reģistrē savas pārbaudes darbības?

—	Vai pārbaudes rezultāti ir publiski pieejami? Kā ieinteresētās personas var piekļūt šai informācijai?

3.3. Pārbaude kontroles sistēmās, ar kurām nodrošina piegādes ķēdes integritāti

Pārbaudāmie kritēriji un rādītāji ir skaidri noteikti un aptver visu piegādes ķēdi. Pārbaudes metodoloģija ir dokumentēta, tās mērķis ir nodrošināt, lai šis process būtu sistemātisks, pārredzams, balstīts uz pierādījumiem, tiktu veikts regulāri un aptvertu visus kritērijus un indikatorus, kas ietverti pārbaudes jomā, un paredz datu regulāras un tūlītējas pārbaudes katrā ķēdes posmā.

Galvenie jautājumi:

—	Vai pārbaudes metodoloģija pilnībā aptver pārbaudes par piegādes ķēdes kontrolēšanu? Vai tas ir pienācīgi precizēts pārbaudes metodoloģijā?

—	Kādi pierādījumi apliecina, ka piegādes ķēdes kontrolēšanas pārbaude tiešām ir veikta?

—	Kuras organizācijas ir atbildīgas par datu pārbaudi? Vai to rīcībā ir pietiekami cilvēku un citi resursi, lai sekmīgi veiktu datu pārvaldības darbības?

—	Vai pastāv metodes atbilstības novērtēšanai starp datiem par koksnes krāju, izstrādātajiem apaļkokiem un kokmateriāliem, kas nonāk ražotnē vai eksportēšanas vietā?

—	Vai pastāv metodes atbilstības novērtēšanai starp ievadītajiem neapstrādātajiem kokmateriāliem un iegūtajiem apstrādātajiem izstrādājumiem zāģētavās un citās ražotnēs? Vai šīs metodes ietver specifikāciju un paredz regulāri atjaunināt pārrēķina koeficientus?

—	Kādas informācijas sistēmas un tehnoloģijas tiek izmantotas, lai glabātu, pārbaudītu un reģistrētu datus? Vai pastāv efektīvas sistēmas, kas gādā par datu drošību?

—	Vai ir publiskoti rezultāti, ko dod pārbaude par piegādes ķēdes kontrolēšanu? Kā ieinteresētās personas var piekļūt šai informācijai?

3.4. Sūdzību izskatīšanas mehānismi

Ir izveidoti piemēroti mehānismi to sūdzību un domstarpību izskatīšanai, kuri rodas saistībā ar pārbaudes procesu.

Galvenie jautājumi:

—	Vai pārbaudes struktūru rīcībā ir sūdzību izskatīšanas mehānisms, kas ir pieejams visām ieinteresētajām personām?

—	Vai pārbaudes struktūrām ir izstrādāti mehānismi to iebildumu saņemšanai un izskatīšanai, ko izsaka neatkarīgie uzraudzītāji?

—	Vai pārbaudes struktūrām ir izstrādāti mehānismi paziņojumu saņemšanai un izskatīšanai attiecībā uz tādiem pārkāpumiem, kurus konstatē valsts amatpersonas?

—	Vai ir noteikta skaidra kārtība, kādā sūdzības tiek saņemtas, dokumentētas, nodotas izskatīšanai augstākā līmenī (ja nepieciešams) un izskatītas?

3.5. Neatbilstību novēršanas mehānismi

Ir piemēroti mehānismi tādu neatbilstību izskatīšanai, kas atklātas pārbaudes procesā vai atklājušās pēc sūdzībām vai neatkarīgās uzraudzības gaitā.

Galvenie jautājumi:

—	Vai pastāv reāls un darbspējīgs mehānisms, kas, gadījumā ja pārbaudes rezultātā atklājas pārkāpumi, ļauj ierosināt un īstenot atbilstīgus koriģējošos lēmumus un darbības?

—	Vai pārbaudes sistēmā iepriekš minētā prasība ir definēta?

—	Vai ir izstrādāti neatbilstību novēršanas mehānismi? Vai tos piemēro praksē?

—	Vai ir pieejama atbilstīga uzskaite par neatbilstību gadījumiem un pārbaužu rezultātā veiktiem koriģējošiem pasākumiem vai citām darbībām? Vai ir novērtēta šādu darbību efektivitāte?

—	Vai pastāv ziņošanas mehānisms, ko izmanto, lai par pārbaudes struktūru konstatējumiem informētu valdību?

—	Kāda veida informācija par neatbilstības gadījumiem tiek publiskota?

4. EKSPORTA LICENCES

Indonēzija ir piešķīrusi licenču izdevējām iestādēm kopējo atbildību par V-legal dokumentu un FLEGT licenču izdošanu. FLEGT licences izdod par individuālām kravām, ko paredzēts sūtīt uz Savienību.

4.1. Organizatoriskā struktūra

Galvenie jautājumi:

—	Kuras struktūras ir atbildīgas par FLEGT licenču izdošanu?

—	Vai licenču izdevējai iestādei ir derīgs akreditācijas sertifikāts, ko izdevusi KAN?

—	Vai licenču izdevējas iestādes un tās personāla funkcijas attiecībā uz FLEGT licenču izdošanu ir skaidri definētas un publiskotas?

—	Vai ir definētas prasības attiecībā uz kompetenci un vai ir ieviesti iekšējās kontroles pasākumi personālam, kas strādā licenču izdevējā iestādē?

—	Vai licenču izdevējai iestādei ir atbilstīgi resursi šā uzdevuma veikšanai?

4.2. V-legal dokumentu izdošana un to izmantošana FLEGT licencēšanas sistēmā

Ir veikti attiecīgi pasākumi, lai V-legal dokumentus varētu izmantot FLEGT licencēšanas sistēmā.

Galvenie jautājumi:

—	Vai licenču izdevējai iestādei ir publiski pieejamas dokumentētas V-legal dokumentu izdošanas procedūras?

—	Kādi pierādījumi apliecina, ka šīs procedūras tiek pareizi piemērotas praksē?

—	Vai tiek pienācīgi reģistrēti izdotie V-legal dokumenti un gadījumi, kad V-legal dokumenti netika izdoti? Vai reģistrētajos datos tiek skaidri norādīts, uz kāda pamata izdoti V-legal dokumenti?

—	Vai licenču izdevējai iestādei ir atbilstīgas procedūras, lai nodrošinātu, ka ikviena kokmateriālu krava atbilst likumīguma definīcijai un piegādes ķēdes kontroles prasībām?

—	Vai nosacījumi, kas reglamentē licenču izdošanu, ir skaidri definēti un paziņoti eksportētājiem un citām iesaistītajām pusēm?

—	Kāda veida informāciju par izdotajām licencēm publisko?

—	Vai FLEGT licences atbilst tehniskajām specifikācijām, kā noteikts IV pielikumā?

—	Vai Indonēzija ir izstrādājusi FLEGT licenču numerācijas sistēmu, kas ļauj nošķirt FLEGT licences, kas izdotas par Savienības tirgum paredzētām kravām, un V-legal dokumentus, kas izdoti par kravām, kuras paredzētas tirgiem ārpus Savienības?

4.3. Informācijas pieprasījumi par izdotajām FLEGT licencēm

Ir izveidots piemērots mehānisms, lai atbildētu uz kompetento iestāžu informācijas pieprasījumiem attiecībā uz FLEGT licencēm, kā izklāstīts III pielikumā.

Galvenie jautājumi:

—	Vai ir izveidota Licenču informācijas nodaļa, lai cita starpā pieņemtu informācijas pieprasījumus no kompetentajām iestādēm un atbildētu uz tiem?

—	Vai ir izveidotas procedūras skaidrai saziņai starp Licenču informācijas nodaļu un kompetentajām iestādēm?

—	Vai ir izveidotas procedūras skaidrai saziņai starp Licenču informācijas nodaļu un licenču izdevējām iestādēm?

—	Vai Indonēzijas vai starptautiskajiem ieinteresētajiem dalībniekiem ir iespēja saņemt informāciju par izdotajām FLEGT licencēm?

4.4. Sūdzību izskatīšanas mehānisms

Ir izveidots adekvāts mehānisms to sūdzību un domstarpību izskatīšanai, kuri rodas saistībā ar licenču izdošanu. Šis mehānisms ļauj izskatīt jebkuru sūdzību par licencēšanas sistēmas darbību.

Galvenie jautājumi:

—	Vai ir izveidots dokumentēta sūdzību izskatīšanas procedūra, kas pieejama visām ieinteresētajām personām?

—	Vai ir noteikta skaidra kārtība, kādā sūdzības tiek saņemtas, dokumentētas, nodotas izskatīšanai augstākā līmenī (ja nepieciešams) un izskatītas?

5. NEATKARĪGA UZRAUDZĪBA

Neatkarīgo uzraudzību (IM) veic Indonēzijas pilsoniskā sabiedrība neatkarīgi no citiem TLAS elementiem (kas saistīti ar meža resursu apsaimniekošanu vai regulēšanu un kas saistīti ar neatkarīgo revīziju). Viens no galvenajiem mērķiem ir saglabāt TLAS uzticamību, uzraugot pārbaužu īstenošanu.

Indonēzija ir oficiāli atzinusi IM un ļauj pilsoniskajai sabiedrībai iesniegt sūdzības, ja tiek konstatēti pārkāpumi akreditācijas, novērtēšanas un licencēšanas procesā.

Galvenie jautājumi:

—	Vai valdība ir publiskojusi IM pamatnostādnes?

—	Vai šīs pamatnostādnes skaidri nosaka, kādas prasības jāizpilda organizācijai, lai tā iegūtu tiesības veikt IM, un šādi nodrošina objektivitāti un novērš interešu konfliktu?

—	Vai pamatnostādnes paredz procedūras attiecībā uz piekļuvi informācijai, kas ietverta IX pielikumā?

—	Vai pilsoniskā sabiedrība praktiski var piekļūt informācijai, kas ietverta IX pielikumā?

—	Vai pamatnostādnes paredz sūdzību iesniegšanas kārtību? Vai šī informācija ir publiski pieejama?

—	Vai ziņošanas un informācijas publiskošanas noteikumi, kas attiecas uz pārbaudes struktūrām, ir precizēti un noteikti?

IX PIELIKUMS

INFORMĀCIJAS PUBLISKOŠANA

1. IEVADS

Puses ir apņēmušās nodrošināt, ka galveno ar mežsaimniecību saistīto informāciju dara pieejamu sabiedrībai.

Šajā pielikumā ir iezīmēts ceļš uz šo mērķi, nosakot i) kāda mežsaimniecības informācija jādara pieejama sabiedrībai, ii) kuras struktūras atbild par šīs informācijas pieejamību un iii) kādus mehānismus šim nolūkam var izmantot.

Mērķis ir nodrošināt, ka 1) AĪK darbība šā nolīguma īstenošanā ir pārredzama un saprotama; 2) ir mehānisms, kas ļauj nolīguma pusēm, kā arī attiecīgajām ieinteresētajām personām piekļūt svarīgākajai ar mežsaimniecību saistītajai informācijai; 3) tiek nostiprināta TLAS darbība, palielinot informācijas pieejamību neatkarīgās uzraudzības mērķiem, un 4) tiek sasniegti šā nolīguma vispārīgie mērķi. Informācijas publiska pieejamība ir būtisks ieguldījums Indonēzijas mežu pārvaldības nostiprināšanā.

2. MEHĀNISMI, KAS NODROŠINA PIEKĻUVI INFORMĀCIJAI

Šis pielikums ir saskaņā ar Indonēzijas Informācijas atklātības likumu Nr. 14/2008. Saskaņā ar minēto likumu ikvienai publiskai iestādei ir jāizstrādā noteikumi par informācijas pieejamību sabiedrībai. Likums izšķir četras informācijas kategorijas: 1) informācija, kas ir pieejama un tiek aktīvi un regulāri izplatīta; 2) informācija, kura būtu jāpublisko nekavējoties; 3) informācija, kas ir pieejama jebkurā laikā un ko sniedz pēc pieprasījuma, un 4) ierobežotas pieejamības vai konfidenciāla informācija.

Mežsaimniecības ministrija (Mežsaimniecības ministrija), provinču un rajonu biroji, Valsts akreditācijas struktūra (KAN), atbilstības novērtēšanas struktūra (CAB), licenču izdevējas iestādes – tām visām ir liela nozīme TLAS darbības nodrošināšanā, un tāpēc to pienākumos ir mežsaimniecības informācijas publiskošana.

Lai īstenotu minēto likumu, Mežsaimniecības ministrija, provinču un rajonu biroji un citas publiskās aģentūras, tostarp KAN, ir izstrādājušas vai patlaban izstrādā procedūras, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

KAN turklāt ir pienākums publiskot informāciju, ievērojot ISO/IEC 17011:2004 8.2. daļu (akreditācijas struktūras pienākumi). Pārbaudes struktūrām un licenču izdevējām iestādēm informācija jāpublisko saskaņā ar Mežsaimniecības ministra noteikumiem un ISO/IEC 17021:2006 8.1. daļu (publiski pieejamā informācija) un ISO/IEC 65:1996 vadlīniju 4.8. daļu (dokumentācija).

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas darbojas kā viens no mežsaimniecības datu avotiem saskaņā ar Mežsaimniecības ministra noteikumiem.

Mežsaimniecības ministrs 2011. gada 2. februārī izdeva noteikumus Nr. P.7/Menhut-II/2011, kas paredz, ka Mežsaimniecības ministrijai adresētos informācijas pieprasījumus jānovirza Mežsaimniecības ministrijas Sabiedrisko attiecību centra direktoram, kā nosaka “viena kontaktpunkta” informācijas politika. Mežsaimniecības ministrija turpina papildu īstenošanas vadlīniju izstrādi. Reģionu, provinču un rajonu mežsaimniecības iestāžu līmenī informācija ir pieejama nepastarpinātā veidā.

Lai šā pielikuma noteikumi reāli darbotos, procedūras/pamatnostādnes/norādījumi par to, kā minētās iestādes atbild uz informācijas pieprasījumiem, ir sīkāk jāizstrādā un jāapstiprina. Turklāt vēl jāprecizē ziņošanas un informācijas publiskošanas noteikumi, kas attiecas uz pārbaudes struktūrām un licenču izdevējām iestādēm.

3. INFORMĀCIJAS KATEGORIJAS, KO IZMANTO, LAI STIPRINĀTU TLAS DARBĪBAS UZRAUDZĪBU UN NOVĒRTĒŠANU

Tiesību akti: visi normatīvie un administratīvie akti, standarti un pamatnostādnes, kas minētas likumības standartos.

Zemes un meža gabalu iedalīšana: zemes izmantojuma kartes un provinču teritorijas plānojums, zemes gabalu iedalīšanas, mežu koncesijas vai izmantošanas tiesību piešķiršanas procedūras un citu izmantošanas un apstrādes tiesību piešķiršanas procedūras un ar tām saistītie dokumenti, piemēram, koncesiju kartes, meža platību atbrīvošanas atļaujas, zemes īpašumtiesību dokumenti un zemes īpašumtiesību kartes.

Meža apsaimniekošanas prakse: meža izmantošanas plāni, gada darba plāni, tai skaitā kartes un aprīkojuma izmantošanas atļaujas, tikšanos protokoli par apspriešanos ar kopienām, kas dzīvo konkrētajā platībā un tās apkaimē, – nepieciešami, lai varētu izstrādāt gada darba plānus, mežizstrādes darba plāns un tā pielikumi, ietekmes uz vidi novērtējuma dokumenti un protokoli par sabiedriskās apspriešanas sanāksmēm – nepieciešami, lai varētu sagatavot ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumus, apaļkoku produkcijas pārskati un mežaudžu inventarizācijas dati par valsts mežu zemēm.

Transporta un piegādes ķēdes informācija: piemēram, apaļkoku vai meža koksnes produktu transporta dokumenti un to pielikumi un kravas datu salīdzināšanas pārskati, kokmateriālu starpsalu pārvadājumu reģistrācijas dokumenti un dokumenti, kas pierāda kuģa identitāti.

Apstrādes un ražošanas informācija: piemēram, uzņēmuma dibināšanas dokuments, darījumdarbības licence un uzņēmuma reģistrācijas numurs, ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums, rūpnieciskās darbības licence vai rūpniecības uzņēmuma reģistrācijas numuri, rūpniecības izejvielu piegādes plāni meža produktu pirmapstrādes uzņēmumiem, kokrūpniecības produktu eksportētāja reģistrācijas dokuments, izejvielu un apstrādāto produktu pārskati, apstrādes tiesību turētāju saraksts un informācija par koksnes tālākapstrādes uzņēmumiem.

Ar mežu saistītās maksas: piemēram, platībatkarīgos maksājumus un maksājumu kvītis pamatojošie rēķini, maksājumu uzdevumi un rēķini par iemaksām meža atjaunošanas fondā un maksām par meža resursiem.

Pārbaudes un licencēšanas informācija: akreditācijas kvalitātes pamatnostādnes un standarta procedūras; katras akreditētās CAB nosaukums un adrese; akreditācijas piešķiršanas un beigu datums; akreditācijas jomas; CAB personāla saraksts (revidenti, lēmumu pieņēmēji) saistībā ar katru sertifikātu; skaidrojums par to, kas jāuzskata par komerciāli konfidenciālu informāciju; revīzijas plāns, lai zinātu, kad ir sabiedriskā apspriešana; paziņojums par CAB veicamo revīziju; CAB publisko apspriešanos protokoli, tostarp dalībnieku saraksts; publicējamais kopsavilkums par revīzijas rezultātiem; atgādinājuma ziņojumi no revīzijas struktūras par sertifikāta izdošanu; stāvokļa pārskati par visām revīzijām; sertifikāti, kas izdoti, nav izdoti, ir piešķiršanas procesā, ir piešķirti, apturēti un atsaukti un visas iepriekš minēto stāvokļu izmaiņas; neatbilstības gadījumi, kas attiecas uz revīziju un licencēšanu, un pasākumi, kas veikti, lai šīs neatbilstības novērstu; izdotās eksporta licences; regulāri atgādinājuma ziņojumi no licenču izdevējām iestādēm.

Uzraudzības un sūdzību procedūras: standarta darbības procedūras saistībā ar sūdzībām, ko saņēmušas KAN, pārbaudes struktūras un licenču izdevējas iestādes, tostarp procedūras, lai uzraudzītu, kā tiek virzīta un slēgta konkrētas sūdzības lieta.

Galvenie dokumenti, kas attiecas uz meža uzraudzību, aģentūras, kas glabā šos dokumentus, un procedūra, ar kuru saskaņā var iegūt tajos ietverto informāciju, ir nosaukti šā pielikuma papildinājumā.

4. TĀS INFORMĀCIJAS KATEGORIJAS, KO IZMANTO, LAI TUVINĀTU BPN VISPĀRĪGO MĒRĶU SASNIEGŠANU

AĪK sanāksmes protokols.

AĪK gada ziņojums, kurā norādīts:

a)	koka izstrādājumu daudzums, kas uz Savienību eksportēts no Indonēzijas saskaņā ar FLEGT licencēšanas sistēmu, un atbilstīgās HS pozīcijas, un Savienības dalībvalsts, kurā notika importēšana Savienībā;

b)	Indonēzijas izdoto FLEGT licenču skaits;

c)	šā nolīguma mērķu sasniegšanā paveiktais un jautājumi, kas saistīti ar tā īstenošanu;

d)	pasākumi, kas veikti, lai novērstu nelikumīgi iegūtu koka izstrādājumu eksportu, importu un laišanu vai tirdzniecību iekšzemes tirgū;

e)	Indonēzijā importēto kokmateriālu un koka izstrādājumu daudzums un darbības, kas veiktas, lai novērstu nelikumīgi iegūtu koka izstrādājumu importu un uzturētu pareizu FLEGT licencēšanas sistēmas darbību;

f)	gadījumi, kuros konstatēta neatbilstība FLEGT licencēšanas sistēmas prasībām, un darbības, kas veiktas, lai to novērstu;

g)	koka izstrādājumu daudzums, kas Savienībā importēts saskaņā ar FLEGT licencēšanas sistēmu, un atbilstīgās HS pozīcijas un Savienības dalībvalsts, kurā notika importēšana Savienībā;

h)	to FLEGT licenču skaits, ko Savienība saņēmusi no Indonēzijas;

i)	to gadījumu skaits, kā arī attiecīgo koka izstrādājumu daudzums, par kuriem notikušas apspriedes starp kompetentajām iestādēm un Indonēzijas Licenču informācijas nodaļu.

Pilnais PE ziņojums un kopsavilkuma ziņojums.

Pilnais IMM ziņojums un kopsavilkuma ziņojums.

Sūdzības par PE un IMM un kā tās izskatītas.

Šā nolīguma īstenošanas grafiks un pārskats par veiktajām darbībām.

Citi dati un informācija, kas attiecas uz šā nolīguma īstenošanu un darbību. Tas ietver turpmāk minēto.

Juridiskā informācija

—	Šis nolīgums, tā pielikumi un grozījumi (ja ir)

—	Visi II pielikumā minētie tiesību akti

—	Īstenošanas noteikumi un procedūras

Informācija par ražošanu

—	Kopējais kokmateriālu ieguves gada apjoms Indonēzijā

—	Eksportēto koka izstrādājumu gada apjoms (kopā un uz Eiropas Savienību)

Informācija par koncesijām

—	Kopējā platība, kas atbilst piešķirtajām mežu koncesijām

—	Koncesiju saraksts, uzņēmumi, kam tās piešķirtas, un uzņēmumi, kas tās pārvalda

—	Visu mežizstrādes koncesiju atrašanās vietas karte

—	Reģistrēto mežrūpniecības uzņēmumu saraksts (ražošanas, apstrādes, tirdzniecības un eksporta jomā)

—	To mežrūpniecības uzņēmumu saraksts, kas ir SVLK sertifikāta turētāji (ražošanas, apstrādes, tirdzniecības un eksporta jomā)

Informācija par pārvaldību

—	Pārvaldāmo koncesiju saraksts, norādot veidu

—	Sertificēto mežu koncesiju saraksts, norādot sertifikāta veidu, saskaņā ar kuru tās tiek pārvaldītas

Informācija par iestādēm

—	Indonēzijas licenču izdevēju iestāžu saraksts ar adresēm un kontaktinformāciju

—	Licenču informācijas nodaļas adrese un kontaktinformācija

—	Savienības kompetento iestāžu saraksts ar adresēm un kontaktinformāciju

Šī informācija būs pieejama nolīguma Pušu tīmekļa vietnēs.

5. INFORMĀCIJAS PUBLISKOŠANAS NOTEIKUMU ĪSTENOŠANA

Īstenojot šo pielikumu, Puses novērtēs:

—	nepieciešamību stiprināt spēju izmantot publiskoto informāciju neatkarīgās uzraudzības vajadzībām;

—	vajadzību palielināt publiskā sektora un iesaistīto personu izpratni par informācijas publiskošanas noteikumiem, kas ietverti šajā nolīgumā.

Papildinājums

INFORMĀCIJA, KAS IZMANTOJAMA, LAI NOSTIPRINĀTU TLAS PĀRBAUDI, UZRAUDZĪBU UN DARBĪBU

Nr.

Publiskojamais dokuments

Aģentūras, kuru rīcībā ir šis dokuments

Informācijas kategorija

KOKMATERIĀLI NO MEŽIEM VALSTS ĪPAŠUMĀ ESOŠĀS ZEMĒS (IUPHHK-HA/HPH, IUPHHK-HTI/HPHTI,IUPHHK RE) UN KOKMATERIĀLI NO MEŽIEM VALSTS ĪPAŠUMĀ ESOŠĀS ZEMĒS, KO PĀRVALDA VIETĒJĀS KOPIENAS (IUPHHK-HTR IUPHHK-HKM)

Meža koncesijas tiesību atļaujas

(SK IUPHHK-HA/HPH, IUPHHK- HTI/HPHTI, IUPHHK RE)

Mežsaimniecības ministrija (BUK); kopijas rajonu un provinču mežniecībās

Koncesijas kartes

Mežsaimniecības ministrija (BAPLAN); kopijas rajonu un provinču mežniecībās

Saimniecisko mežu koksnes resursu izmantošanas atļaujas

(SK IUPHHK-HTR, IUPHHK- HKm)

Mežsaimniecības ministrija (BUK); kopijas rajonu un provinču mežniecībās

Saimniecisko mežu koksnes resursu izmantošanas kartes

Mežsaimniecības ministrija (BAPLAN); kopijas rajonu un provinču mežniecībās

Meža izmantošanas plāns (TGHK)

Mežsaimniecības ministrija (BAPLAN); kopijas rajonu un provinču mežniecībās

Meža koksnes resursu izmantošanas darba plāns (RKUPHHK) un tā pielikumi, arī aprīkojuma izmantošanas atļauja

Mežsaimniecības ministrija (BUK)

IUPHHK atļaujas maksājuma uzdevums (SPP) un maksājuma kvīts

Mežsaimniecības ministrija (BUK)

Gada darba plāns (RKT/projekts), ieskaitot kartes

Provinču mežniecības; kopijas rajonu mežniecībās

Taksācijas un produkcijas pārskatu (LHP un LHC) dokumenti

Rajonu mežniecības; kopijas provinču mežniecībās

Transporta dokumenti (skshh)

Rajona mežniecība; kopijas provinču mežniecībās

Apaļkoku datu salīdzināšanas pārskats (LMKB)

Rajonu mežniecības un vietējā Mežsaimniecības ministrijas nodaļa (BP2HP)

Produkcijas maksājuma uzdevums un kvīts (SPP)

(apaļkoku skaits/tilpums)

Rajonu mežniecības

Maksājuma kvīts par meža resursu izmantošanas maksu un iemaksu meža atjaunošanas fondā

(PSDH vai DR dabisko mežu licences turētājiem vai PSDH plantāciju mežu licences turētājiem)

Rajonu mežniecības

Ietekmes uz vidi novērtējuma (EIA) dokumenti

(AMDAL, ANDAL, RKL un RPL)

Provinces vai rajona vides birojs (BAPEDALDA vai BLH); kopijas Mežsaimniecības ministrijā (BUK)

KOKMATERIĀLI NO PRIVĀTĀM ZEMĒM

Derīgs dokuments, kas apliecina īpašumtiesības uz zemi

Valsts vai provinces/rajona zemes aģentūras birojs (BPN)

Īpašumtiesību uz zemi/atrašanās vietas kartes

Valsts vai provinces/rajona zemes aģentūras birojs (BPN)

Apaļkoku transportēšanas dokuments SKAU vai SKSKB, kas apzīmogots ar KR (kopienas kokmateriāli)

Ciema vecākais (SKAU); kopijas rajonu mežniecībās (SKSKB-KR un SKAU)

KOKMATERIĀLI NO MEŽIEM PĀRVEIDOJAMĀS ZEMĒS (IPK)

Kokmateriālu izmantošanas licences: ILS/IPK, arī aprīkojuma izmantošanas atļauja

Provinču un rajonu mežniecības

ILS/IPK pievienotās kartes

Provinču un rajonu mežniecības

Meža platību atbrīvošanas atļauja

Mežsaimniecības ministrija (BAPLAN) un Mežsaimniecības ministrijas provinces nodaļa (BPKH)

Darba plāns IPK/ILS

Rajonu mežniecības

Pārveidojamā valsts meža zemē augošas kokaudzes inventarizācijas dati (iedaļa IPK/ILS darba plānā)

Rajonu mežniecības

Kokmateriālu produkcijas dokuments (LHP)

Rajonu mežniecības

DR un PSDH maksājumu kvīts (sk. Nr. 13)

Rajonu mežniecības; kopijas Mežsaimniecības ministrijā (BUK)

Transporta dokumenti FAKB; KBK un SKSKB pielikumi; KB pielikumi

Rajonu mežniecības

KOKRŪPNIECĪBA

Uzņēmuma dibināšanas dokuments

Tiesiskuma un cilvēktiesību ministrija; pirmapstrādes un integrētās ražošanas uzņēmumam ar jaudu virs 6 000 m3 – kopijas Mežsaimniecības ministrijā (BUK), ar jaudu līdz 6 000 m3 – kopijas provinču un rajonu mežniecībās; tālākapstrādes uzņēmumam – kopijas Rūpniecības ministrijā

Darījumdarbības licence (SIUP)

Vietējais investīciju birojs vai ieguldījumu koordinācijas aģentūra (BKPMD), Tirdzniecības ministrija. Tālākapstrādes uzņēmumam – kopijas Rūpniecības ministrijā

Uzņēmuma reģistrācijas numurs (TDP)

Vietējais investīciju birojs vai ieguldījumu koordinācijas aģentūra (BKPMD) un Tirdzniecības ministrija

Ietekmes uz vidi novērtējums (EIA) (UKL/UPL un SPPL)

Provinču un rajonu vides biroji (BAPEDALDA vai BLH); kopijas vietējā tirdzniecības birojā vai ieguldījumu koordinācijas aģentūrā (BKPMD)

Rūpnieciskās darbības licence (IUI) vai rūpniecības uzņēmuma reģistrācijas numurs (TDI)

Pirmapstrādes uzņēmumam ar jaudu virs 6 000 m3 – kopijas Mežsaimniecības ministrijā (BUK), ar jaudu līdz 6 000 m3 – kopijas provinču mežniecībās, ar jaudu līdz 2 000 m3 – kopijas rajonu mežniecībās; tālākapstrādes uzņēmumam – kopijas Rūpniecības ministrijā

Rūpniecības izejvielu piegādes plāns (RPBBI) meža produktu pirmapstrādes uzņēmumiem (IPHH)

Pirmapstrādes un integrētās ražošanas uzņēmumam ar jaudu virs 6 000 m3 – kopijas Mežsaimniecības ministrijā (BUK), ar jaudu līdz 6 000 m3 – kopijas provinču mežniecībās, ar jaudu līdz 2 000 m3 – kopijas rajonu mežniecībās; tālākapstrādes uzņēmumam – kopijas provinču un rajonu mežniecībās

Reģistrēts kokrūpniecības produktu eksportētājs (ETPIK)

Tirdzniecības ministrija

Transporta dokumenti (SKSKB, FAKB, SKAU un/vai FAKO)

Ciema vecākais (SKAU); kopijas rajonu mežniecībās (SKSKB-KR, SKAU), FAKO kopijas provinču mežniecībās

Dokumenti par apaļkoku krājumu izmaiņām (LMKB/LMKBK)

Rajonu mežniecības

Apstrādāto produktu pārskats (LMOHHK)

Rajonu mežniecības; kopijas provinču mežniecībās

Starpsalu kokmateriālu tirdzniecības dokuments (PKAPT)

Tirdzniecības ministrija (Iekšzemes tirdzniecības ģenerāldirektorāts)

Dokuments, kas apliecina kuģa identitāti

Vietējā ostas administrācija (Transporta ministrijas pārraudzībā), kopija Indonēzijas Klasifikācijas birojā (BKI)

CITA ATTIECĪGA INFORMĀCIJA

Tiesību akti: visi normatīvie un administratīvie akti, standarti un pamatnostādnes, kas minētas likumības standartos

Mežsaimniecības ministrija, provinču vai rajonu mežniecības

Pārbaudes un licencēšanas informācija:

a)	akreditācijas procedūru kvalitātes norādes un standarts;

Valsts akreditācijas struktūra (KAN)

b)	katras akreditētās atbilstības novērtēšanas struktūras (LP un LV) nosaukums un adrese;

Valsts akreditācijas struktūra (KAN)

c)	ar katru sertifikātu saistītā personāla saraksts (revidenti, lēmumu pieņēmēji);

Atbilstības novērtēšanas struktūras (LP un LV), Mežsaimniecības ministrija

d)	skaidrojums par to, ko uzskata par komerciāli konfidenciālu informāciju;

Atbilstības novērtēšanas struktūras (LP un LV)

e)	revīzijas plāns, lai zinātu, kad notiek sabiedriskā apspriešana; paziņojums par revīzijas iestādes veicamo revīziju; publicējamais kopsavilkums par revīzijas rezultātiem; atgādinājuma ziņojumi no revīzijas struktūras par sertifikāta izdošanu.

Atbilstības novērtēšanas struktūras (LP un LV)

Stāvokļa pārskati par revīzijām:

a)	sertifikāti, kas akceptēti, noraidīti, ir piešķiršanas procesā, ir piešķirti, apturēti un atsaukti, un visas iepriekš minēto stāvokļu izmaiņas;

Atbilstības novērtēšanas struktūras (LP un LV)

b)	neatbilstības gadījumi, kas attiecas uz revīziju un licencēšanu, un pasākumi, kas veikti, lai šīs neatbilstības novērstu;

Atbilstības novērtēšanas struktūras (LP un LV)

c)	izdotās eksporta licences (V-Legal dokumenti); licenču izdevējas iestādes periodiski ziņojumi.

Atbilstības novērtēšanas struktūras (LP un LV)

Uzraudzības un sūdzību procedūras:

a)	standarta darbības procedūras saistībā ar sūdzībām akreditācijas struktūrai un katrai revīzijas struktūrai;

Valsts akreditācijas struktūra (KAN), atbilstības novērtēšanas struktūras (LP un LV)

b)	pilsoniskās sabiedrības procedūras attiecībā uz uzraudzību, sūdzībām, pilsoniskās sabiedrības uzraudzītāja ziņojumiem;

Mežsaimniecības ministrija, neatkarīgs uzraudzītājs

c)	dokumenti, lai uzraudzītu, kā tiek virzīta un slēgta konkrētas sūdzības lieta.

Valsts akreditācijas struktūra (KAN), atbilstības novērtēšanas struktūras (LP un LV)

Procedūras informācijas iegūšanai:

—

Informācijas atklātības likumā (UU 14/2008) ir nošķirtas četras informācijas kategorijas: 1) informācija, kas ir pieejama un tiek aktīvi un regulāri izplatīta; 2) informācija, kura būtu jāpublisko nekavējoties; 3) informācija, kas ir pieejama jebkurā laikā un ko sniedz pēc pieprasījuma, un 4) ierobežotas pieejamības vai konfidenciāla informācija.

—

Informācija, kas iekļauta Informācijas atklātības likumā noteiktajā 3. kategorijā, tiek publiskota pēc pieprasījuma, kas jāadresē norīkotajai struktūrai (PPID) attiecīgajā iestādē, piemēram, Mežsaimniecības ministrijas Sabiedrisko attiecību centram. Katrai iestādei ir savi īstenošanas noteikumi par informācijas publiskošanu, kuru pamatā ir Informācijas atklātības likums.

—	Atsevišķu informāciju, kaut arī tā pieder pie Informācijas atklātības likumā noteiktās 3. kategorijas, publicē attiecīgo iestāžu tīmekļa vietnēs, piemēram, šāda informācija cita starpā ir dekrēti un noteikumi, zemes iedalīšanas kartes, meža izmantošanas plāni.

Saturs		I Leģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 510/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar kuru nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 1216/2009 un (EK) Nr. 614/2009	1
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 511/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par no Nagojas Protokola par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un to ieguvumu taisnīgu un godīgu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas, izrietošiem atbilstības pasākumiem lietotājiem Savienībā ( 1 )	59
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 512/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 912/2010, ar ko izveido Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūru	72
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 513/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai un atceļ Padomes Lēmumu 2007/125/TI	93
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 514/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai	112
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 515/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām un atceļ Lēmumu Nr. 574/2007/EK	143
	*	Eiropas parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 516/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, groza Padomes Lēmumu 2008/381/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumus Nr. 573/2007/EK un Nr. 575/2007/EK un Padomes Lēmumu 2007/435/EK	168
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 517/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006 ( 1 )	195

	II Neleģislatīvi akti
	STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
	2014/283/ES
*	Padomes Lēmums (2014. gada 14. aprīlis), par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Konvencijai par bioloģisko daudzveidību pievienoto Nagojas Protokolu par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un godīgu un vienlīdzīgu to ieguvumu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas ( 1 )	231
	Nagojas Protokols par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un godīgu sadali, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību	234
	2014/284/ES
*	Padomes Lēmums (2014. gada 14. aprīlis) par to, lai noslēgtu Eiropas Savienības un Indonēzijas Republikas brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību	250
	Eiropas Savienības un Indonēzijas Republikas brīvprātīgais partnerattiecību nolīgums par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību	252

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 150

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	57. gadagājums 2014. gada 20. maijs