1.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 142/1

(1)

Savienība ir noteikusi mērķi uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Saskaņā ar 1999. gada 15. un 16. oktobra Tamperes Eiropadomes prezidentūras secinājumiem un jo īpaši saskaņā ar to 33. punktu tiesas spriedumu un citu lēmumu savstarpējās atzīšanas principam būtu jākļūst par stūrakmeni tiesu iestāžu sadarbībai Savienībā civillietās un krimināllietās, jo pastiprināta savstarpējā atzīšana un tiesību aktu nepieciešamā tuvināšana atvieglotu kompetento iestāžu sadarbību un individuālo tiesību tiesisko aizsardzību.

(2)

Padome 2000. gada 29. novembrī saskaņā ar Tamperes sanāksmes secinājumiem pieņēma pasākumu programmu, lai īstenotu lēmumu savstarpējās atzīšanas principu krimināllietās (3). Programmas ievadā teikts, ka savstarpējās atzīšanas “mērķis ir stiprināt sadarbību starp dalībvalstīm, bet arī uzlabot individuālo tiesību aizsardzību”.

(3)

Priekšnoteikums lēmumu savstarpējās atzīšanas principa īstenošanai krimināllietās ir dalībvalstu savstarpēja uzticēšanās citas dalībvalsts krimināltiesību sistēmai. Savstarpējas atzīšanas apmērs ir ļoti atkarīgs no vairākiem parametriem, kas ietver mehānismus, kuri nodrošina aizdomās turēto vai apsūdzēto personu tiesības, un kopējus minimālos standartus, kas vajadzīgi, lai atvieglotu savstarpējās atzīšanas principa piemērošanu.

(4)

Krimināllietās pieņemto lēmumu savstarpējā atzīšana var efektīvi darboties tikai tad, ja ir pārliecība, ka ne tikai tiesu iestādes, bet arī visi kriminālprocesa dalībnieki uzskata citu dalībvalstu tiesu iestāžu lēmumus par līdzvērtīgiem pašu lēmumiem, tādējādi apliecinot uzticēšanos ne tikai citu dalībvalstu noteikumu adekvātumam, bet arī minēto noteikumu pareizai piemērošanai.

(5)

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk “harta”) 47. pantā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk “ECTK”) 6. pantā ir noteiktas tiesības uz taisnīgu tiesu. Hartas 48. panta 2. punktā ir garantētas tiesības uz aizstāvību.

(6)

Hartas 6. pantā un ECTK 5. pantā ir noteiktas tiesības uz personas brīvību un drošību. Jebkādi minēto tiesību ierobežojumi nedrīkst pārsniegt tos, kas atļauti saskaņā ar ECTK 5. pantu un izriet no Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras.

(7)

Kaut gan dalībvalstis ir ECTK puses, pieredze liecina, ka šis fakts vien ne vienmēr nodrošina pietiekamu uzticēšanās pakāpi citu dalībvalstu krimināltiesību sistēmām.

(8)

Lai stiprinātu savstarpēju uzticēšanos, ir vajadzīgi sīki izstrādāti noteikumi par to procesuālo tiesību un garantiju aizsardzību, kas izriet no hartas un no ECTK.

(9)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 82. panta 2. punktā paredzēts, ka var noteikt minimālos noteikumus, kas piemērojami dalībvalstīs, lai veicinātu tiesas spriedumu un lēmumu savstarpēju atzīšanu un policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kam ir pārrobežu aspekts. Minētajā pantā “personas tiesības kriminālprocesā” minētas kā viena no jomām, kurā var pieņemt minimālos noteikumus.

(10)

Kopējiem minimālajiem noteikumiem būtu jāpaaugstina uzticēšanās krimināltiesību sistēmām visās dalībvalstīs, kas savukārt padarītu efektīvāku tiesu iestāžu sadarbību savstarpējas uzticēšanās gaisotnē. Šādi kopēji minimālie noteikumi būtu jāpieņem attiecībā uz informāciju kriminālprocesā.

(11)

Padome 2009. gada 30. novembrī pieņēma Rezolūciju par ceļvedi aizdomās turētu vai apsūdzētu personu procesuālo tiesību stiprināšanai kriminālprocesā (4) (turpmāk “ceļvedis”). Ceļvedī prasīts pakāpeniski pieņemt pasākumus attiecībā uz tiesībām uz rakstisku un mutisku tulkojumu (A pasākums), tiesībām saņemt informāciju par tiesībām un informāciju par apsūdzību (B pasākums), tiesībām saņemt juridiskas konsultācijas un juridisku palīdzību (C pasākums), tiesībām sazināties ar radiniekiem, darba devējiem un konsulārām iestādēm (D pasākums), kā arī īpašas aizsardzības nodrošināšanu aizdomās turētajiem vai apsūdzētajām personām, kas ir neaizsargātas (E pasākums). Ceļvedī uzsvērts, ka norādīto tiesību secība ir tikai indikatīva, un tas nozīmē, ka to var mainīt saskaņā ar prioritātēm. Ceļvedis ir izstrādāts, lai darbotos kā vienots veselums; visas tā priekšrocības būs jūtamas tikai pēc visu sastāvdaļu īstenošanas.

(12)

Eiropadome 2009. gada 11. decembrī atzinīgi novērtēja ceļvedi un iekļāva to Stokholmas programmā “Atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā” (5) (2.4. punkts). Eiropadome uzsvēra, ka ceļvedis ir papildināms, un aicināja Komisiju turpināt pētīt aizdomās turēto un apsūdzēto personu minimālo procesuālo tiesību elementus un novērtēt, vai ir jāizskata citi jautājumi, piemēram, nevainīguma prezumpcija, lai veicinātu labāku sadarbību minētajā jomā.

(13)

Pirmais pasākums, ko pieņēma saskaņā ar ceļvedi, – A pasākums – bija Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/64/ES (2010. gada 20. oktobris) par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā (6).

(14)

Šī direktīva attiecas uz ceļveža B pasākumu. Tajā noteikti kopējie minimālie standarti, kas jāpiemēro attiecībā uz noziedzīgos nodarījumos aizdomās turētām vai apsūdzētām personām sniedzamo informāciju par viņu tiesībām un par viņām izvirzīto apsūdzību, lai veicinātu dalībvalstu savstarpēju uzticēšanos. Šī direktīva ir pieņemta atbilstīgi tiesībām, kas noteiktas hartā, un jo īpaši tās 6., 47. un 48. pantā, balstoties uz ECTK 5. un 6. pantu Eiropas Cilvēktiesību tiesas interpretācijā. Šajā direktīvā terminu “apsūdzība” lieto, lai aprakstītu to pašu jēdzienu, kura aprakstīšanai ECTK 6. panta 1. punktā izmantots termins “apsūdzība”.

(15)

Komisija 2010. gada 20. aprīļa paziņojumā “Brīvības, drošības un tiesiskuma telpas nodrošināšana Eiropas pilsoņiem – Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plāns” paziņoja, ka 2010. gadā vēlas iesniegt priekšlikumu par tiesībām uz informāciju par tiesībām un informāciju par apsūdzību.

(16)

Šai direktīvai būtu jāattiecas uz aizdomās turētajiem un apsūdzētajām personām neatkarīgi no to juridiskā statusa, pilsonības vai valstspiederības.

(17)

Dažās dalībvalstīs sankciju noteikšana par nosacīti maznozīmīgiem pārkāpumiem nav vis tiesas, kurai ir jurisdikcija krimināllietās, bet gan citas iestādes kompetencē. Tā tas var būt, piemēram, saistībā ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kuri ir plaši izplatīti un kurus varētu konstatēt ceļu satiksmes kontroles rezultātā. Šādos gadījumos nebūtu saprātīgi pieprasīt, lai kompetentā iestāde nodrošinātu visas tiesības saskaņā ar šo direktīvu. Ja dalībvalsts tiesību aktos ir paredzēts, ka sankciju par maznozīmīgiem pārkāpumiem nosaka šāda iestāde, un ja tās lēmumus var pārsūdzēt vai citādi lietu nodot tiesai, kurai ir jurisdikcija krimināllietās, šī direktīva tādējādi būtu jāpiemēro tikai uz šādas pārsūdzības vai nodošanas rezultātā ierosināto tiesvedību minētajā tiesā.

(18)

Šajā direktīvā būtu skaidri jānosaka tiesības uz informāciju par procesuālajām tiesībām, kas izriet no Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras.

(19)

Saskaņā ar šo direktīvu kompetentajām iestādēm būtu nekavējoties mutiski vai rakstveidā jāinformē aizdomās turētie vai apsūdzētās personas par minētajām valsts tiesību aktos paredzētajām tiesībām, kas ir būtiskas, lai nodrošinātu lietas taisnīgu izskatīšanu. Lai minētās tiesības varētu praktiski un efektīvi īstenot, informācija procesa gaitā būtu jāsniedz savlaicīgi un ne vēlāk kā pirms aizdomās turētā vai apsūdzētās personas pirmās oficiālās pratināšanas, ko veic policija vai cita kompetenta iestāde.

(20)

Ar šo direktīvu nosaka minimālos noteikumus attiecībā uz informāciju par aizdomās turēto vai apsūdzēto personu tiesībām. Tā neskar informāciju, kas sniedzama par citām procesuālajām tiesībām, kuras izriet no hartas, ECTK, valsts tiesību aktiem un piemērojamiem Savienības tiesību aktiem, kā tos interpretējušas attiecīgās tiesu iestādes. Kad informācija par konkrētām tiesībām ir sniegta, kompetentajām iestādēm vairs nevajadzētu būt pienākumam to atkārtot, ja vien to neprasa specifiski lietas apstākļi vai specifiski valsts tiesību aktu noteikumi.

(21)

Šajā direktīvā atsauces uz aizdomās turētajiem vai apsūdzētajām personām, kuras ir apcietinātas vai aizturētas, būtu jāsaprot kā tādas, kas ietver ikvienu situāciju, kad kriminālprocesa gaitā aizdomās turētajiem vai apsūdzētajām personām tiek atņemta brīvība ECTK 5. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, kā to interpretējusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa.

(22)

Ja aizdomās turētie vai apsūdzētās personas tiek apcietinātas vai aizturētas, informācija par piemērojamām procesuālajām tiesībām būtu jāsniedz rakstveida paziņojumā par tiesībām, kas sastādīts viegli saprotamā veidā, lai minētajām personām palīdzētu izprast viņu tiesības. Šāds rakstveida paziņojums par tiesībām būtu nekavējoties jāizsniedz ikvienai apcietinātai personai, kad, iesaistoties tiesībsargājošām iestādēm, saistībā ar kriminālprocesu šīm personām tiek atņemta brīvība. Tajā būtu jāiekļauj pamatinformācija par iespējām apstrīdēt apcietināšanas likumību, panākt, lai tiek pārskatīts lēmums par aizturēšanu, vai lūgt pagaidu atbrīvošanu, ja un tiktāl, ciktāl valsts tiesību akti paredz šādas tiesības. Lai palīdzētu dalībvalstīm sastādīt šādu rakstveida paziņojumu par tiesībām, I pielikumā ir iekļauts paraugs. Minētais paraugs ir indikatīvs, un to var pārskatīt, ņemot vērā Komisijas ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu un arī pēc tam, kad būs stājušies spēkā visi ceļvedī paredzētie pasākumi. Paziņojumā par tiesībām var iekļaut arī citas attiecīgās procesuālās tiesības, ko piemēro dalībvalstī.

(23)

Konkrēti nosacījumi par aizdomās turēto vai apsūdzēto personu tiesībām uz to, ka kāda cita persona tiek informēta par apcietināšanu vai aizturēšanu, jāparedz dalībvalstīm savos tiesību aktos. Kā noteikts ceļvedī, minēto tiesību izmantošana nedrīkstētu skart kriminālprocesa pienācīgu norisi.

(24)

Šī direktīva neskar valstu tiesību aktu noteikumus par to personu drošību, kuras atrodas ieslodzījuma vietās.

(25)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai, sniedzot informāciju saskaņā ar šo direktīvu, aizdomās turētajiem vai apsūdzētajām personām vajadzības gadījumā tiek nodrošināts rakstisks vai mutisks tulkojums valodā, kuru viņi saprot, saskaņā ar Direktīvā 2010/64/ES noteiktajiem standartiem.

(26)

Sniedzot aizdomās turētajiem vai apsūdzētajām personām informāciju saskaņā ar šo direktīvu, kompetentajām iestādēm būtu jāpievērš īpaša uzmanība personām, kuras nevar saprast informācijas saturu vai nozīmi, piemēram, nepilngadības vai garīgā vai fiziskā stāvokļa dēļ.

(27)

Noziedzīga nodarījuma izdarīšanā apsūdzētām personām būtu jāsaņem visa nepieciešamā informācija par izvirzīto apsūdzību, lai viņas varētu sagatavot savu aizstāvību un tiktu garantētas tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu.

(28)

Aizdomās turētajiem vai apsūdzētajām personām informācija par noziedzīgo darbību, par kuras izdarīšanu viņus tur aizdomās vai apsūdz, būtu jāsniedz nekavējoties un ne vēlāk kā pirms viņu pirmās nopratināšanas, ko veic policija vai cita kompetenta iestāde, neskarot notiekošās izmeklēšanas gaitu. Apraksts par faktiem, tostarp – ja ir zināmi – par laiku un vietu, kas saistīti ar noziedzīgo darbību, par kuras izdarīšanu personas tur aizdomās vai apsūdz, un iespējamā noziedzīgā nodarījuma juridiskā kvalifikācija būtu jāpaziņo pietiekami detalizēti, ņemot vērā kriminālprocesa stadiju, kurā šādu aprakstu dara zināmu, lai aizsargātu procesa taisnīgu norisi un ļautu efektīvi izmantot tiesības uz aizstāvību.

(29)

Ja kriminālprocesa gaitā apsūdzības detaļas mainās tā, ka tiek būtiski ietekmēta aizdomās turēto vai apsūdzēto personu situācija, vajadzības gadījumā, lai aizsargātu procesa taisnīgu norisi, tas šīm personām būtu jāpaziņo pietiekami savlaicīgi, lai viņas varētu efektīvi izmantot savas tiesības uz aizstāvību.

(30)

Dokumenti un vajadzības gadījumā fotogrāfijas, audioieraksti un videoieraksti, kas ir būtiski, lai efektīvi apstrīdētu aizdomās turēto vai apsūdzēto personu apcietināšanas vai aizturēšanas likumību saskaņā ar valsts tiesību aktiem, būtu jādara pieejami aizdomās turētajiem vai apsūdzētajām personām vai viņu advokātiem vēlākais, pirms tiek sasaukta kompetenta tiesu iestāde, lai lemtu par apcietināšanas vai aizturēšanas likumību atbilstīgi ECTK 5. panta 4. punktam, un tādā laikā, lai šīs personas varētu efektīvi izmantot savas tiesības apstrīdēt apcietinājuma vai aizturēšanas likumību.

(31)

Šīs direktīvas nolūkā piekļuve konkrētajā krimināllietā kompetento iestāžu rīcībā esošiem lietiskajiem pierādījumiem, kā tie definēti valsts tiesību aktos un kuri ir aizdomās turētā vai apsūdzētās personas attaisnojoši vai apsūdzoši, būtu jāattiecina arī uz tādiem materiāliem kā dokumenti un vajadzības gadījumā fotogrāfijas un audioieraksti, un videoieraksti. Šādi materiāli var ietilpt lietas materiālos vai arī būt kompetento iestāžu rīcībā jebkādā veidā, kas ir atļauts saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(32)

Šajā direktīvā paredzēto piekļuvi kompetento iestāžu rīcībā esošiem attaisnojošiem vai apsūdzošiem lietiskajiem pierādījumiem attiecībā uz aizdomās turēto vai apsūdzēto personu var atteikt saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja šāda piekļuve var izraisīt nopietnu apdraudējumu citas personas dzīvībai vai pamattiesībām vai arī ja atteikums ir obligāti nepieciešams, lai nodrošinātu svarīgas sabiedrības intereses. Šādas piekļuves atteikums jāizvērtē attiecībā pret aizdomās turētā vai apsūdzētās personas tiesībām uz aizstāvību, ņemot vērā dažādas kriminālprocesa stadijas. Šādi piekļuves ierobežojumi būtu jāinterpretē šauri un saskaņā ar ECTK paredzēto principu par tiesībām uz taisnīgu tiesu un kā interpretēts Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā.

(33)

Tiesībām uz piekļuvi lietas materiāliem nebūtu jāskar valsts tiesību aktu noteikumi par personas datu aizsardzību un aizsargājamo liecinieku atrašanās vietu.

(34)

Šajā direktīvā paredzētā piekļuve lietas materiāliem būtu jānodrošina bez maksas, neskarot valstu tiesību aktu noteikumus, kuros paredzēts veikt maksājumus par lietas materiālos ietilpstošo dokumentu kopēšanu vai materiālu nosūtīšanu attiecīgajām personām vai viņu advokātiem.

(35)

Ja tiek sniegta informācija saskaņā ar šo direktīvu, kompetentajām iestādēm tas būtu jāreģistrē saskaņā ar tiesību aktos noteiktajām spēkā esošajām reģistrācijas procedūrām un tas nebūtu jāpakļauj papildu pienākumam ieviest jaunus mehānismus vai papildu administratīvam slogam.

(36)

Aizdomās turētajiem vai apsūdzētajām personām vai viņu advokātiem vajadzētu būt tiesībām saskaņā ar valsts tiesību aktiem iesniegt sūdzību, ja kompetentās iestādes nav sniegušas vai atsakās sniegt informāciju vai nav ļāvušas iepazīties ar dažiem lietas materiāliem saskaņā ar šo direktīvu. Šīs tiesības neuzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt īpašu pārsūdzības procedūru, atsevišķu mehānismu vai sūdzību iesniegšanas procedūru, kādā var apstrīdēt informācijas nesniegšanu vai atteikumu to sniegt.

(37)

Neskarot tiesu neatkarību un atšķirības tiesu iestāžu organizācijā Savienībā, dalībvalstīm būtu jānodrošina pienācīga apmācība attiecīgajām dalībvalstu amatpersonām saistībā ar šīs direktīvas mērķiem vai jāveicina šādas apmācības nodrošināšana.

(38)

Dalībvalstīm būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Atsevišķu noteikumu, piemēram, pienākuma sniegt aizdomās turētajiem vai apsūdzētajām personām informāciju par viņu tiesībām vienkāršā un saprotamā valodā, praktisku un efektīvu īstenošanu varētu nodrošināt ar dažādiem paņēmieniem, tostarp ar pasākumiem, kas nav likumdošanas pasākumi, piemēram, ar kompetento iestāžu atbilstošu apmācību vai ar paziņojumu par tiesībām, kas sagatavots vienkāršā, vispārīgā valodā, lai būtu viegli saprotams nespeciālistam bez zināšanām par kriminālprocesa tiesību aktiem.

(39)

Šajā direktīvā paredzētajām tiesībām tikt rakstveidā informētam par tiesībām apcietināšanas gadījumā mutatis mutandis būtu jāattiecas arī uz personām, kas apcietinātas, lai izpildītu Eiropas apcietināšanas orderi saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (7). Lai palīdzētu dalībvalstīm sastādīt paziņojumu par tiesībām šādām personām, direktīvas II pielikumā ir iekļauts paraugs. Minētais paraugs ir indikatīvs, un to var pārskatīt, ņemot vērā Komisijas ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu, kā arī pēc tam, kad būs stājušies spēkā visi ceļvedī paredzētie pasākumi.

(40)

Šī direktīva nosaka minimālos noteikumus. Dalībvalstis var paplašināt šajā direktīvā noteiktās tiesības, lai nodrošinātu augstāku aizsardzības līmeni arī gadījumos, kas nav nepārprotami minēti šajā direktīvā. Aizsardzības līmenim nekad nevajadzētu būt zemākam par standartiem, kas noteikti ECTK, kā interpretēts Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā.

(41)

Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti hartā. Jo īpaši šīs direktīvas mērķis ir veicināt tiesības uz brīvību, tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesības uz aizstāvību. Tā būtu atbilstīgi jāīsteno.

(42)

Šīs direktīvas noteikumi, kas atbilst ECTK garantētajām tiesībām, būtu jāinterpretē un jāīsteno saskaņā ar minētajām tiesībām, kā tās interpretētas Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā.

(43)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, noteikt kopējus minimālos standartus attiecībā uz tiesībām uz informāciju kriminālprocesā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, rīkojoties vienpusēji, valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, un to, ka tā mēroga un ietekmes dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(44)

Saskaņā ar 3. pantu 21. protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienības darbību, minētās dalībvalstis ir paziņojušas, ka tās vēlas piedalīties šīs direktīvas pieņemšanā un piemērošanā.

(45)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu 22. protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā un Dānijai šī direktīva nav saistoša un nav jāpiemēro,

a)

tiesībām uz advokāta palīdzību;

b)

tiesībām uz bezmaksas juridiskām konsultācijām un nosacījumiem šādu konsultāciju saņemšanai;

c)

tiesībām tikt informētam par apsūdzību saskaņā ar 6. pantu;

d)

tiesībām uz mutisku un rakstisku tulkojumu;

e)

tiesībām klusēt.

a)

tiesībām uz piekļuvi lietas materiāliem;

b)

tiesībām uz to, ka ir informētas konsulārās iestādes un viena persona;

c)

tiesībām uz neatliekamo medicīnisko palīdzību; un

d)

maksimālo stundu vai dienu skaitu, uz kādu aizdomās turētajiem vai apsūdzētajām personām var atņemt brīvību līdz brīdim, kad lietu nodod tiesai.

1.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 142/11

(1)

Padome 2012. gada 3. maijā pieņēma Regulu (ES) Nr. 377/2012.

(2)

Ņemot vērā stāvokļa nopietnību Gvinejā-Bisavā un saskaņā ar Padomes 2012. gada 31. maija Lēmumu 2012/285/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām, kuras apdraud mieru, drošību vai stabilitāti Gvinejas-Bisavas Republikā (2), Regulas (ES) Nr. 377/2012 I pielikuma saraksts ar fiziskām un juridiskām personām, vienībām un struktūrām, uz kurām attiecina ierobežojošos pasākumus, būtu jāpapildina ar jaunām personām,

1.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 142/16

(1)

Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Komisijas 2008. gada 18. jūlija Regulā (EK) Nr. 692/2008, ar kuru īsteno un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (3), noteiktas vienotas tehniskās prasības mehānisko transportlīdzekļu un rezerves daļu tipa apstiprinājumam, ņemot vērā to emisijas, un paredzēti noteikumi par ekspluatācijas atbilstību, piesārņojuma kontroles iekārtu ilgizturību, iebūvētām diagnostikas sistēmām (OBD), degvielas patēriņa mērīšanu un par transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijas pieejamību.

(2)

Regulā (EK) Nr. 715/2007 ir paredzēts noteikt cieto daļiņu (PN) skaita standartu transportlīdzekļiem, kuri aprīkoti ar dzirksteļaizdedzes motoru un kuri jāapstiprina saskaņā ar “Euro 6” standartiem.

(3)

Transportlīdzekļu emitētās cietās daļiņas var uzkrāties cilvēka plaušu alveolās, un tas var izraisīt elpošanas ceļu, sirds un asinsvadu slimības, kā arī paaugstinātu mirstību. Tādēļ sabiedrības interesēs ir augsta līmeņa aizsardzības nodrošināšana attiecībā uz minētajām daļiņām.

(4)

Daļiņu emisijas mērīšanai transportlīdzekļiem ar dzirksteļaizdedzes motoru šobrīd tiek izmantots Cieto daļiņu mērījumu programmas (PMP) protokols, kas izstrādāts dīzeļdzinēju transportlīdzekļiem. Tomēr ir dati, kas liecina, ka dzirksteļaizdedzes motoru emitēto cieto daļiņu izmēru diapazons un ķīmiskais sastāvs var atšķirties no dīzeļdzinēju transportlīdzekļu emitēto cieto daļiņu izmēru diapazona un ķīmiskā sastāva. Daļiņu izmēra diapazons un ķīmiskais sastāvs, kā arī esošās mērīšanas metodes efektivitāte kaitīgo daļiņu emisijas kontrolēšanai būtu jāuzrauga. Nākotnē var būt nepieciešams pārskatīt minēto mērīšanas protokolu transportlīdzekļiem ar dzirksteļaizdedzes motoru.

(5)

Pamatojoties uz pašreizējām zināšanām, parastajiem motoriem ar iesmidzināšanu ieplūdes kanālos (PFI), kuros degviela tiek iesmidzināta ieplūdes kolektoros vai ieplūdes kanālos, nevis tieši degkamerā, daļiņu emisijas līmenis ir zems. Tāpēc šķiet pamatoti šobrīd reglamentējošās darbības ierobežot, tās attiecinot tikai uz transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar tiešās iesmidzināšanas motoru, tomēr turpinot pētīt un pārraudzīt visu veidu dzirksteļaizdedzes motoru cieto daļiņu emisijas rādītājus, jo īpaši attiecībā uz emitēto daļiņu izmēra diapazonu un ķīmisko sastāvu, kā arī attiecībā uz reālās braukšanas emisijām, un Komisijai nepieciešamības gadījumā būtu jāierosina jauni reglamentējoši pasākumi, ņemot vērā arī PFI motoru tirgus daļu nākotnē.

(6)

Regulā (EK) Nr. 692/1008 emitēto cieto daļiņu skaita robežvērtība “Euro 6” dīzeļdzinēju transportlīdzekļiem ir noteikta 6 × 1011 #/km apmērā. Saskaņā ar tehnoloģiski neitrālu tiesību aktu principu attiecīgajam emisijas ierobežojumam “Euro 6” standarta dzirksteļaizdedzes transportlīdzekļiem vajadzētu būt tādam pašam, jo nav pierādījumu, kas liecinātu, ka dzirksteļaizdedzes motoru emitētām cietajām daļiņām specifiskais toksiskums ir zemāks nekā dīzeļmotoru emitētām cietajām daļiņām.

(7)

Sagaidāms, ka integrēšanai daļā “Euro 6” transportlīdzekļu par samērīgu cenu kļūs pieejami benzīna daļiņu filtri (GPF) – efektīva pēcapstrādes tehnoloģija tā daļiņu apjoma samazināšanai, ko emitē transportlīdzekļi ar dzirksteļaizdedzes motoru. Turklāt šķiet ļoti iespējams, ka trīs gadu laikā pēc obligātajiem “Euro 6” posma īstenošanas datumiem, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 715/2007 10. pantā, līdzīgs daļiņu emisijas samazinājums attiecībā uz daudziem lietojumiem būs panākams ar motoru iekšējiem līdzekļiem ar būtiski mazākiem izdevumiem. Jebkuram motora līdzeklim jābūt piemērojamam visiem motora darbības apstākļiem, lai nodrošinātu, ka pēcapstrādes iekārtu trūkums nepasliktina emisijas līmeņus reālajos braukšanas apstākļos.

(8)

Lai būtu iespējama nepieciešamo tehnoloģiju izstrāde un tiktu nodrošināts pienācīgs sagatavošanās laiks, būtu jāpieņem divu posmu pieeja, ar kuru “Euro 6” standarta dīzeļdegvielas daļiņu skaita robežvērtības tā otrajā posmā tiktu piemērotas arī transportlīdzekļiem ar tiešās iesmidzināšanas dzirksteļaizdedzes motoriem.

(9)

Uzmanība jāpievērš cieto daļiņu emisijām, ko rada transportlīdzekļi ar dzirksteļaizdedzes motoru reālos braukšanas apstākļos, kā arī attiecīgu testa procedūru izstrādei. Komisijai atbilstīgas mērīšanas procedūras būtu jāizstrādā un jāievieš ne vēlāk kā trīs gadu laikā pēc “Euro 6” standarta stāšanās spēkā.

(10)

Komisijai būtu rūpīgi jāuzrauga cieto daļiņu skaita samazināšanai paredzēto pasākumu ietekme uz CO2 emisijām, ko rada transportlīdzekļi ar dzirksteļaizdedzes motoru.

(11)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 692/2008 4. panta 7. punktu tās darbības jomā ietverto transportlīdzekļu tipu atbilstoši “Euro 6” emisijas standartiem var apstiprināt tikai tad, kad ir ieviestas iebūvētās diagnostikas (OBD) sistēmas robežvērtības. OBD ir svarīgs rīks, ar ko konstatē piesārņojuma kontroles iekārtu darbības traucējumus.

(12)

Komisija Paziņojumā 2008/C 182/08 par to Kopienas tiesību aktu piemērošanu un turpmāku attīstību, kuri attiecas uz vieglo automašīnu emisijām un piekļuvi remonta un tehniskās apkopes informācijai (Euro 5 un Euro 6) (4), ierosināja vairākas OBD robežvērtības, kas lielā mērā atspoguļo ierobežojumus, kurus no 2013. gada piemēros lielākajai daļai vieglo automašīnu Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā, kur lielākā daļa automašīnu OBD sistēmu atbilst noteikumiem, ko pieņēmusi Kalifornijas Gaisa resursu padome (Californian Air Resources Board – CARB). Savienības prasību saskaņošana ar Amerikas Savienoto Valstu prasībām atbilstu starptautiskās saskaņošanas mērķiem un augstā līmenī nodrošinātu vides aizsardzību.

(13)

Tomēr OBD prasības Amerikas Savienotajās Valstīs rada tehnoloģiska rakstura grūtības transportlīdzekļu ražotājiem, kuri neeksportē produkciju uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Tāpēc būtu jāpieņem sākotnējs trīs gadu periods ar zemākām OBD prasībām, sniedzot nozarei vairāk sagatavošanās laika.

(14)

Galīgajām “Euro 6” standarta OBD robežvērtībām attiecībā uz CO, NMHC un PM, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 692/2008, vajadzētu būt pielaidīgākām nekā vērtībām, kas ierosinātas Paziņojumā 2008/C 182/08, ņemot vērā konkrētas tehniskās grūtības minētajās jomās. Turklāt ar šo regulu nevajadzētu pieņemt “Euro 6” standarta OBD robežvērtības attiecībā uz cieto daļiņu skaitu.

(15)

Stingrāku “Euro 6” standarta OBD CO un NMHC robežvērtību piemērošanas un cieto daļiņu skaita “Euro 6” standarta OBD robežvērtības noteikšanas nepieciešamība no vides viedokļa, tehniskā īstenojamība un izmaksu un ieguvumu attiecība būtu jāizvērtē vēlākā posmā. Šajā sakarā jebkādi izrietoši reglamentējošo prasību grozījumi būtu jāievieš, nozarei nodrošinot pienācīgu sagatavošanās laiku. Ņemot vērā, ka OBD sistēmas ir sarežģītas, šāds sagatavošanās laiks parasti ir aptuveni trīs līdz četri gadi.

(16)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 715/2007 un Regula (EK) Nr. 692/2008.

(17)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos,

1)

regulas 3. panta 17. punkta beigās punkts jāpārveido par semikolu;

2)

regulas 3. pantam pievieno šādu 18. punktu:

3)

regulas 10. pantam pievieno šādu 7. punktu:

“7.   Trīs gadu periodā no 4. un 5. punktā noteiktajiem datumiem, kas piemērojami attiecībā uz jauna transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu un jaunu transportlīdzekļu reģistrēšanu, pārdošanu vai nodošanu ekspluatācijā un pēc ražotāja izvēles transportlīdzekļiem ar tiešās iesmidzināšanas dzirksteļaizdedzes motoru piemēro emitēto cieto daļiņu skaita robežvērtību 6 × 1012 #/km.”;

4)

regulas I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

1)

regulas 4. panta 7. punktu svītro;

2)

regulas I, XI un XVI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

1.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 142/25

(1)

Ar Padomes 2008. gada 15. jūlija Regulu (EK) Nr. 704/2008 par to, lai noslēgtu Protokolu, ar ko laikposmam no 2008. gada 1. augusta līdz 2012. gada 31. jūlijam nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku (2), zvejas iespējas 9. kategorijas kuģiem (pelaģiskās zvejas saldētājtraleri) ir noteiktas 250 000 tonnu apmērā (atskaites tilpība).

(2)

Ņemot vērā to, ka, pamatojoties uz minētās regulas 2. panta 3. punktu, laikā no 2011. gada 1. augusta līdz 2012. gada 31. jūlijam papildus ir iedalīta kvota 2 654 tonnu apmērā, kopējā atskaites tilpība ir 252 654 tonnas.

(3)

Atbilstoši Komisijas saņemtajai informācijai ar nozveju, kas paziņota šajā zvejas kategorijā un ko guvuši attiecīgās dalībvalsts karoga kuģi, ir pilnībā apgūta iedalītā kvota minētajam atsauces periodam.

(4)

Tāpēc jāaizliedz ar šo zvejas kategoriju saistītas zvejas darbības,

1.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 142/26

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1165/98 ir izveidota vienota sistēma, kas paredzēta, lai sagatavotu Kopienas īstermiņa statistiku par ekonomikas attīstības ciklu, un noteikti mainīgie lielumi, kas vajadzīgi īstermiņa piedāvājuma un pieprasījuma veidošanās, ražošanas faktoru un cenu analīzei.

(2)

Komisijas 2006. gada 28. septembra Regulā (EK) Nr. 1503/2006, ar ko īsteno un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1165/98 par īstermiņa statistiku attiecībā uz mainīgo lielumu definīcijām, mainīgo lielumu sarakstu un datu apkopošanas biežumu (2), ir sniegtas mērķu definīcijas un mainīgo lielumu raksturojums.

(3)

Komisijas 2007. gada 14. jūnija Regulā (EK) Nr. 657/2007, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 1165/98 par īstermiņa statistiku attiecībā uz Eiropas izlases shēmu izveidi (3), precizēja noteikumus par datu nosūtīšanu, ko veic dalībvalstis, kuras piedalās īstermiņa statistikas Eiropas izlases shēmās.

(4)

Pēc tam, kad tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (4), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Regula (EK) Nr. 451/2008, ar ko izveido preču statistisko klasifikāciju pēc saimniecības nozarēm (CPA) un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3696/93 (5), ar Komisijas 2008. gada 28. novembra Regulu (EK) Nr. 1178/2008, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1165/98 par īstermiņa statistiku un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1503/2006 un (EK) Nr. 657/2007 attiecībā uz pielāgojumiem, ko veic pēc statistikas klasifikācijas NACE un CPA pārskatīšanas (6), atjaunināja Eiropas izlases shēmu noteikumus un nosacījumus.

(5)

Bija paredzēts, ka ar Regulu (EK) Nr. 1165/98 ieviestie rūpniecības jauno pasūtījumu mainīgie lielumi būs turpmākās ražošanas galvenie rādītāji. Tomēr tika konstatēts, ka šo mainīgo lielumu nozīme prognozēšanā ir neliela, tāpēc šie mainīgie lielumi nekļuva par stabiliem vadošiem rādītājiem visās dalībvalstīs un Eiropas Statistikas sistēmas komiteja nolēma apturēt datu vākšanu par rūpniecības jauno pasūtījumu mainīgajiem lielumiem, jo ierobežoto resursu dēļ statistikas izstrādē un sagatavošanā jānosaka prioritātes un ir izvirzīts mērķis samazināt Eiropas Statistikas sistēmas slogu.

(6)

Lai svītrotu rūpniecības jauno pasūtījumu mainīgos lielumus, jāsvītro visas atsauces uz šiem mainīgajiem lielumiem saistībā ar mainīgo lielumu sarakstu, pārskata periodu, detalizācijas pakāpi, datu nosūtīšanas termiņu, pārejas posmu un šiem mainīgajiem lielumiem piemērotajām definīcijām, kā arī saistībā ar Eiropas izlases shēmas noteikumiem par jaunajiem pasūtījumiem ārējā tirgū.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu,

1.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 142/30

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

1.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 142/32

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā paredzēts, ka produktiem ar KN kodu 1001 19 00, 1001 11 00, ex 1001 91 20 (parastie kvieši (sēklas)), ex 1001 99 00 (augstākā labuma parastie kvieši, izņemot sēklas), 1002 10 00, 1002 90 00, 1005 10 90, 1005 90 00, 1007 10 90 un 1007 90 00 ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šādu produktu ievešanai, kura palielināta par 55 % un no kuras atskaitīta attiecīgajam sūtījumam piemērojamā CIF importa cena. Tomēr šis nodoklis nedrīkst pārsniegt kopējā muitas tarifa nodokļu likmi.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 2. punktā paredzēts, ka šā panta 1. punktā minētā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanas nolūkā regulāri nosaka reprezentatīvas CIF importa cenas attiecīgajiem produktiem.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 2. punktu produktiem ar KN kodu 1001 19 00, 1001 11 00, ex 1001 91 20 (parastie kvieši (sēklas)), ex 1001 99 00 (augstākā labuma parastie kvieši, izņemot sēklas), 1002 10 00, 1002 90 00, 1005 10 90, 1005 90 00, 1007 10 90 un 1007 90 00 cena, kas jāizmanto ievedmuitas nodokļa aprēķinam, ir reprezentatīvā dienas CIF importa cena, kas noteikta, kā precizēts minētās regulas 5. pantā.

(4)

Laikposmam no 2012. gada 1. jūnija jānosaka ievedmuitas nodoklis, ko piemēro līdz tam laikam, kamēr stājas spēkā jauns ievedmuitas nodoklis.

(5)

Tā kā jānodrošina šā pasākuma piemērošana iespējami drīzāk pēc atjaunināto datu nosūtīšanas, šai regulai jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

1.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 142/35

(1)

Padome saskaņā ar Vienotās rīcības 2008/851/KĀDP 6. panta 1. punktu ir pilnvarojusi Politikas un drošības komiteju (PDK) pieņemt lēmumus par ES spēku komandiera iecelšanu Eiropas Savienības militārajai operācijai ar mērķi palīdzēt Somālijas piekrastē novērst un apkarot pirātismu un bruņotas laupīšanas, un atturēt no šādiem nodarījumiem.

(2)

PDK 2011. gada 2. decembrī pieņēma Lēmumu Atalanta/4/2011 (2), ieceļot kapteini Jorge MANSO par ES spēku komandieri.

(3)

ES operācijas komandieris ir ieteicis iecelt kontradmirāli Jean-Baptiste DUPUIS par jauno ES spēku komandieri.

(4)

ES Militārā komiteja atbalsta minēto ieteikumu.

(5)

Saskaņā ar 5. pantu 22. protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās ar aizsardzību saistītu Savienības lēmumu un rīcību izstrādē un ieviešanā,

1.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 142/36

(1)

Padome 2012. gada 3. maijā pieņēma Lēmumu 2012/237/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām, kuras apdraud mieru, drošību vai stabilitāti Gvinejas-Bisavas Republikā (1).

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome 2012. gada 18. maijā pieņēma rezolūciju Nr. 2048 (2012), ar kuru piemēro ceļošanas aizliegumu personām, kas cenšas aizkavēt konstitucionālās kārtības atjaunošanu vai veic darbības, kuras mazina stabilitāti Gvinejas-Bisavas Republikā, jo īpaši tiem, kam bija vadošā loma 2012. gada 12. aprīļa valsts apvērsumā un kuri ar savām darbībām cenšas iedragāt tiesiskumu, mazināt civilu spēku pārākumu un sekmēt nesodāmību un nestabilitāti valstī.

(3)

Ņemot vērā situācijas nopietnību Gvinejas-Bisavas Republikā, saraksti ar personām un vienībām, uz kurām attiecina Lēmumā 2012/237/KĀDP paredzētos ierobežojošos pasākumus, būtu jāpapildina ar jaunām personām.

(4)

Tādēļ Lēmums 2012/237/KĀDP būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo lēmumu,

a)

ANO DP Rezolūcijas 2048 (2012) pielikumā uzskaitītajām personām un citām personām, kuras Drošības padome vai atbilstīgi ANO DP Rezolūcijas 2048 (2012) 9. punktam izveidotā Komiteja (turpmāk "Komiteja") ir iekļāvušas sarakstā saskaņā ar ANO DP Rezolūcijas 2048 (2012) 6. punktu un kuras ir uzskaitītas I pielikumā;

b)

personām, kuras nav iekļautas I pielikumā, kuras iesaistās tādās darbībās vai atbalsta tādas darbības, ar kurām apdraud mieru, drošību vai stabilitāti Gvinejas-Bisavas Republikā, un ar tām saistītām personām, un kuras ir uzskaitītas II pielikumā.

a)

šis ceļojums ir pamatots ar humanitāro vajadzību apsvērumiem, tostarp reliģiska pienākuma apsvērumiem; vai

b)

izņēmums sekmētu miera un valsts izlīguma panākšanu Gvinejas-Bisavas Republikā, kā arī stabilitāti reģionā.

a)

tā ir starptautiskas starpvaldību organizācijas uzņēmējvalsts;

b)

tā ir Apvienoto Nāciju Organizācijas sasauktas vai tās aizgādībā rīkotas starptautiskas konferences uzņēmējvalsts;

c)

to saista daudzpusējs nolīgums, ar ko piešķir privilēģijas un imunitāti; vai

d)

to saista 1929. gada Izlīguma līgums (Laterāna pakts), ko noslēdza Svētais Krēsls (Vatikāna Pilsētvalsts) un Itālija.

a)

vajadzīgi, lai segtu III pielikumā uzskaitīto personu un to apgādājamo ģimenes locekļu pamatizdevumus, tostarp maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēkāro aizdevumu, zālēm un ārstniecisko palīdzību, nodokļu, apdrošināšanas prēmiju un komunālo pakalpojumu maksājumus;

b)

paredzēti vienīgi atbilstīgu honorāru samaksai un atlīdzībai par izdevumiem saistībā ar juridiskiem pakalpojumiem;

c)

paredzēti vienīgi komisijas maksai vai apkalpošanas maksai par iesaldēto līdzekļu un saimniecisko resursu pastāvīgu parastu turēšanu vai pārvaldību;

d)

vajadzīgi, lai segtu ārkārtas izdevumus, ar noteikumu, ka kompetentā iestāde citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai vismaz divas nedēļas pirms atļaujas piešķiršanas ir sniegusi pamatojumu, kāpēc tā uzskata, ka īpaša atļauja būtu jāpiešķir.

a)

uz minētajiem līdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem attiecas tiesisks, administratīvs vai arbitrāžas noteikts apgrūtinājums, kas noteikts pirms dienas, kad 1. punktā minētā fiziskā vai juridiskā persona, vienība vai struktūra tika iekļauta III pielikumā, vai tiesisks, administratīvs vai arbitrāžas noteikts spriedums, kas pasludināts pirms minētā datuma;

b)

līdzekļus un saimnieciskos resursus izmantos vienīgi tam, lai apmierinātu prasījumus, kas izriet no šāda apgrūtinājuma vai ko atzīst par spēkā esošiem ar šādu spriedumu, tajās robežās, kas paredzētas piemērojamajos tiesību aktos un noteikumos, kuri reglamentē šādu prasījumu iesniedzēju tiesības;

c)

apgrūtinājums vai spriedums nav III pielikumā uzskaitītas fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras interesēs;

d)

apgrūtinājuma vai sprieduma atzīšana nav pretrunā attiecīgās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai.

a)

procentiem vai citiem ieņēmumiem no minētajiem kontiem; vai

b)

maksājumiem, kuri paredzēti līgumos, nolīgumos vai saistībās, kas noslēgtas vai radušās pirms dienas, kad uz minētajiem kontiem attiecināja šā lēmuma noteikumus,

1.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 142/47

(1)

Līguma 90. pantā noteikts, ka Līgumu mērķus attiecībā uz transportu īsteno ar kopēju transporta politiku, un svarīga tās daļa ir transporta drošība.

(2)

Baltās grāmatas “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” (1) I pielikuma 1.3. punktā izvirzīta iniciatīva par pastāvīgas ekspertu grupas izveidi sauszemes transporta drošības jomā.

(3)

Tāpēc jāizveido ekspertu grupa sauszemes transporta drošības jomā un jānosaka tās uzdevumi un struktūra.

(4)

Grupai būtu jāpalīdz Komisijai formulēt un īstenot Savienības darbības, kuru mērķis ir izstrādāt drošības politiku sauszemes transporta nozarē, un jāsekmē pastāvīga attiecīgās pieredzes, politikas un prakses apmaiņa starp dalībvalstīm un dažādajām iesaistītajām aprindām.

(5)

Grupa būtu jāveido no dalībvalstu kompetento iestāžu pārstāvjiem. Grupā būtu jāieceļ speciālisti no valdības struktūrām, kas atbild par transporta un drošības vai kārtības nodrošināšanas jautājumiem.

(6)

Būtu jāizstrādā noteikumi par grupas locekļiem pieejamās informācijas izpaušanu.

(7)

Ekspertu grupas locekļu personas dati būtu jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (2),

—

palīdz Komisijai izstrādāt instrumentus, ar kuriem pārrauga, novērtē un izplata Eiropas Savienības mērogā veiktu pasākumu rezultātus sauszemes transporta drošības jomā,

—

veicina Eiropas Savienības rīcības programmu īstenošanu šajā jomā, galvenokārt analizējot veikto pasākumu rezultātus un ierosinot uzlabojumus,

—

sekmē informācijas apmaiņu par pasākumiem, kas visos līmeņos veikti sauszemes transporta drošības uzlabošanai, un vajadzības gadījumā ierosina priekšlikumus par iespējamo rīcību Eiropas Savienības mērogā,

—

pēc Komisijas lūguma vai pēc savas iniciatīvas sniedz Komisijai atzinumus vai ziņojumus par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar sauszemes transporta drošības uzlabošanu Eiropas Savienībā.

a)

vienu pārstāvi no katras dalībvalsts ministrijām vai valdības struktūrām, kas atbild par sauszemes transportu;

b)

vienu pārstāvi no katras dalībvalsts ministrijām vai valdības struktūrām, kas atbild par drošības vai kārtības nodrošināšanas jautājumiem.