31.5.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 145/1

(1)

ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām, kuru Eiropas Kopienas vārdā apstiprināja ar Padomes Lēmumu 94/69/EK (3), galvenokārt ir vērsta uz to, lai stabilizētu siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā tādā līmenī, kas varētu novērst bīstamu antropogēnisku iejaukšanos klimata sistēmā. Lai sasniegtu šo mērķi, ikgadējam zemeslodes virsmas vidējās temperatūras pieaugumam nevajadzētu pārsniegt 2 grādus pēc Celsija skalas, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ceturtais novērtējuma ziņojums rāda, ka, lai pildītu šo mērķi, siltumnīcefekta gāzu emisiju maksimālais līmenis pasaulē jāsasniedz pirms 2020. gada. Eiropadomes 2007. gada 8.–9. marta sanāksmē tika pausta stingra apņemšanās līdz 2020. gadam kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas Kopienā samazināt vismaz par 20 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni, vai pat par 30 %, ja citas attīstītās valstis apņemas panākt līdzvērtīgus emisiju samazinājumus, bet ekonomiski spēcīgākās jaunattīstības valstis apņemas emisijas samazināt saskaņā ar to attiecīgajām iespējām.

(2)

2009. gadā Komisija pabeidza Savienības ilgtspējīgas attīstības stratēģijas pārskatīšanu, uzmanību pievēršot aktuālākajām problēmām ilgtspējīgas attīstības jomā, proti, transportam, klimata pārmaiņām, sabiedrības veselībai un energotaupībai.

(3)

Lai panāktu vajadzīgos emisiju samazinājumus, politika un pasākumi dalībvalstu un Savienības mērogā jāīsteno visās Savienības ekonomikas nozarēs, ne tikai rūpniecības un enerģētikas nozarē. Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums 406/2009/EK (2009. gada 23. aprīlis) par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (4), paredz vidējo samazinājumu par 10 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni nozarēs, kuras nav iekļautas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā (5), tostarp autotransporta nozarē. Autotransporta nozare ir otrs lielākais siltumnīcefekta gāzu avots Savienībā, un tās radītās emisijas, tostarp vieglo kravas automobiļu emisijas, turpina pieaugt. Ja autotransporta emisijas turpinās pieaugt, cīņā pret klimata pārmaiņām būtiski tiks apdraudēti citu nozaru pūliņi.

(4)

Salīdzinājumā ar atsevišķiem valsts mēroga samazināšanas mērķiem Savienības mērķi attiecībā uz jauniem autotransporta līdzekļiem sniedz ražotājiem lielāku noteiktību plānošanas ziņā un rīcības brīvību CO2 samazināšanas prasību ievērošanai. Nosakot emisiju standartus, ir svarīgi ņemt vērā, kā tie ietekmēs tirgu un ražotāju konkurētspēju, uzņēmējdarbības tiešās un netiešās izmaksas un ieguvumus, kas rodas, stimulējot inovācijas un samazinot enerģijas patēriņu un degvielas izmaksas.

(5)

Lai veicinātu Eiropas automobiļu ražošanas nozares konkurētspēju, galvenokārt būtu jāizmanto tādas stimulējošas shēmas kā kompensācijas par ekoinovācijām un superkredītu piešķiršana.

(6)

Komisija 2007. gada 7. februāra paziņojumos “Par rezultātiem, kas gūti, pārskatot Kopienas stratēģiju pasažieru automobiļu un vieglo kravas automobiļu CO2 emisiju samazināšanai” un “Par konkurētspējīgas autobūves nozares tiesisko regulējumu 21. gadsimtam (CARS21)” uzsvēra, ka, nepieņemot papildu pasākumus, Kopienas mērķis līdz 2012. gadam samazināt jauno pasažieru automobiļu parka vidējās emisijas līdz 120 g CO2/km netiks sasniegts.

(7)

Šajos paziņojumos tika ierosināta integrēta pieeja, lai sasniegtu Kopienas mērķi līdz 2012. gadam Kopienā reģistrētu jaunu vieglo pasažieru automobiļu un vieglo kravas automobiļu vidējās emisijas samazināt līdz 120 g CO2/km, galveno uzmanību pievēršot obligātiem CO2 emisiju samazinājumiem ar nolūku samazināt jauno automobiļu parka vidējās emisijas līdz 130 g CO2/km, uzlabojot transportlīdzekļa dzinēja tehnoloģijas, un ar citiem tehniskiem uzlabojumiem, tostarp paaugstinot vieglo kravas automobiļu degvielas patēriņa efektivitāti, panākt turpmāku samazinājumu par 10 g CO2/km vai līdzvērtīgi, ja tas būs tehniski vajadzīgs.

(8)

Noteikumiem, ar ko īsteno mērķi attiecībā uz vieglo kravas automobiļu emisijām, būtu jāatbilst tiesiskajam regulējumam par jaunu vieglo pasažieru automobiļu parka emisiju mērķu īstenošanu, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 443/2009 (2009. gada 23. aprīlis), ar ko, īstenojot daļu no Kopienas integrētās pieejas CO2 emisiju samazināšanai no vieglajiem transportlīdzekļiem, nosaka emisijas standartus jauniem vieglajiem automobiļiem (6).

(9)

Tiesiskajam regulējumam par jaunu vieglo kravas automobiļu vidējo emisiju mērķa sasniegšanu būtu jānodrošina, lai emisiju samazināšanas mērķi neietekmētu konkurenci, atbilstu sociālās vienlīdzības principiem, būtu ilgtspējīgi un ņemtu vērā Eiropas autoražotāju daudzveidību, būtu taisnīgi un neradītu tiem nepamatotus konkurences izkropļojumus. Tiesiskajam regulējumam vajadzētu būt saderīgam ar vispārējo mērķi sasniegt Savienības emisiju samazināšanas mērķus, un tas būtu jāpapildina ar citiem instrumentiem, kas vairāk saistīti ar lietošanu, piemēram, automobiļu un enerģijas nodokļu diferencēšana vai pasākumi vieglo kravas automobiļu ātruma ierobežošanai.

(10)

Lai saglabātu vieglo kravas automobiļu tirgus dažādību un tā spēju atbilst dažādām patērētāju vajadzībām, CO2 emisiju mērķi attiecībā uz vieglajiem kravas automobiļiem būtu jānosaka lineāri saskaņā ar transportlīdzekļa lietderību. Lietderības raksturošanai piemērots parametrs ir masa, jo tā nodrošina atbilstību ar pašreizējām emisijām un tāpēc ļauj noteikt reālākus un konkurences ziņā neitrālākus mērķus. Turklāt dati par masu ir pieejami uzreiz. Būtu jāapkopo dati par alternatīviem lietderības parametriem, piemēram, aizņemto laukumu (vidējās šķērsbāzes un garenbāzes reizinājums) un lietderīgo slodzi, lai uz lietderību balstīto pieeju varētu novērtēt ilgākā laikposmā.

(11)

Ar šo regulu aktīvi tiek veicinātas ekoinovācijas un ņemta vērā tehnoloģiju attīstība nākotnē, kas var uzlabot Eiropas automobiļu nozares konkurētspēju ilgtermiņā un radīt vairāk augstas kvalitātes darbavietu. Lai regulāri novērtētu ar ekoinovāciju palīdzību gūtos emisiju samazinājumus, Komisijai būtu jāapsver iespēja testa procedūru pārskatā iekļaut ekoinovācijas pasākumus saskaņā ar 14. panta 3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (7), ņemot vērā šādas iekļaušanas tehnisko un ekonomisko ietekmi.

(12)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 1999/94/EK (1999. gada 13. decembris) par tādas patērētājiem domātas informācijas pieejamību jaunu vieglo automobiļu tirdzniecībā, kas raksturo degvielas ekonomiju un CO2 emisiju (8), jau ir noteikta prasība, ka automobiļu reklāmizdevumos galalietotājiem jānodrošina dati par transportlīdzekļa oficiālajām CO2 emisijām un oficiālo degvielas patēriņu. Komisija 2003. gada 26. marta Ieteikumā 2003/217/EK par Direktīvas 1999/94/EK prasību attiecībā uz reklāmizdevumiem piemērošanu citiem medijiem to ir interpretējusi, iekļaujot arī reklāmu (9). Tādēļ būtu jāpaplašina Direktīvas 1999/94/EK darbības joma, to attiecinot arī uz vieglajiem kravas automobiļiem, lai vēlākais līdz 2014. gadam šādu automobiļu reklāmai, kurā tiek sniegta informācija saistībā ar enerģiju vai cenu, noteiktu prasību, ka galalietotājiem tiek sniegti oficiāli dati par transportlīdzekļa CO2 emisiju un oficiālo degvielas patēriņu.

(13)

Atzīstot ārkārtīgi augstās pētniecības un izstrādes, kā arī vienības ražošanas izmaksas, kas radīsies, ieviešot tirgū agrīno paaudžu ļoti maza oglekļa emisijas apjoma transportlīdzekļu tehnoloģijas pēc tam, kad stāsies spēkā šī regula, tajā ir ietverti arī konkrēti pagaidu noteikumi, kurus piemēros, lai paātrinātu un veicinātu ārkārtīgi maza oglekļa emisijas apjoma transportlīdzekļu ieviešanu Savienības tirgū to sākotnējos tirdzniecības posmos.

(14)

Izmantojot atsevišķas alternatīvās degvielas, var ievērojami samazināt CO2 emisijas visā degvielas aprites ciklā no ieguves līdz patēriņam. Tāpēc šajā regulā ir iekļauti īpaši noteikumi, lai veicinātu konkrētas alternatīvās degvielas transportlīdzekļu turpmāku laišanu Savienības tirgū.

(15)

Lai uzlabotu datu vākšanu par degvielas patēriņu un tā mērīšanu, vēlākais līdz 2012. gada 1. janvārim Komisijai būtu jāapsver, vai nepieciešams grozīt atbilstīgos tiesību aktus, lai tajos iekļautu pienākumu katru automobili aprīkot ar degvielas patēriņa mērītāju tiem ražotājiem, kas vēlas saņemt tipa apstiprinājumu N1 kategorijas transportlīdzekļiem atbilstīgi II pielikumam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (10).

(16)

Lai nodrošinātu atbilstību Regulai (EK) Nr. 443/2009 un izvairītos no ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem, mērķis būtu jāattiecina uz jauniem vieglajiem kravas automobiļiem, kas pirmo reizi reģistrēti Savienībā un kas agrāk nav bijuši reģistrēti ārpus Savienības, izņemot uz ierobežotu laiku.

(17)

Ar Direktīvu 2007/46/EK izveido saskaņotu sistēmu, kurā ietilpst administratīvie noteikumi un vispārīgas tehniskās prasības visu to jauno transportlīdzekļu apstiprināšanai, kas ir tās darbības jomā. Iestādei, kas atbild par minētās direktīvas ievērošanu, vajadzētu būt iestādei, kas atbild par visiem tipa apstiprināšanas procesa aspektiem atbilstīgi Direktīvai 2007/46/EK un par ražojumu atbilstības nodrošināšanu.

(18)

Ražotājiem vajadzētu būt iespējām izvēlēties, kā sasniegt mērķus saskaņā ar šo regulu, un tiem būtu jāievēro jauno transportlīdzekļu parka vidējo emisiju rādītāji, nevis CO2 mērķi attiecībā uz katru atsevišķu transportlīdzekli. Tādēļ ražotājiem būtu jānodrošina, lai visiem jauniem vieglajiem kravas automobiļiem, kuri reģistrēti Savienībā un par ko tie ir atbildīgi, vidējās īpatnējās emisijas nepārsniedz vidējo emisiju mērķus, kas noteikti šiem transportlīdzekļiem. Šī prasība būtu pakāpeniski jāievieš laikposmā no 2014. gada līdz 2017. gadam, lai veicinātu tās īstenošanu. Tas atbilst norādītajiem termiņiem un pakāpeniskas ieviešanas laikposma ilgumam, kas noteikts Regulā (EK) Nr. 443/2009.

(19)

Lai nodrošinātu, ka mērķi atspoguļo mazo un specifisku modeļu ražotāju īpatnības un atbilst ražotāja emisiju samazināšanas iespējām, šiem ražotājiem būtu jānosaka alternatīvi emisiju samazināšanas mērķi, ņemot vērā konkrētā ražotāja transportlīdzekļu tehnoloģiskās iespējas samazināt to īpatnējās CO2 emisijas un atbilstīgi attiecīgo tirgus segmentu īpašībām. Šī atkāpe būtu jāiekļauj I pielikuma īpatnējo emisiju mērķu pārskatā, kas jāpabeidz vēlākais līdz 2013. gada sākumam.

(20)

Ar Savienības stratēģiju vieglo pasažieru automobiļu un vieglo kravas automobiļu CO2 emisiju samazināšanai tika izveidota integrēta pieeja, lai līdz 2012. gadam sasniegtu Savienības emisiju mērķi 120 g CO2/km, kā arī iepazīstinātu ar ilgāka laikposma redzējumu turpmākiem emisiju samazinājumiem. Regulā (EK) Nr. 443/2009 precizēts šis ilgāka laikposma redzējums, nosakot, ka visu jauno automobiļu parka vidējās emisijas jāsamazina līdz 95 g CO2/km. Lai nodrošinātu atbilstību šai pieejai un plānošanas noteiktību nozares uzņēmumiem, būtu jānosaka ilgtermiņa mērķis attiecībā uz vieglo kravas automobiļu īpatnējām CO2 emisijām 2020. gadam.

(21)

Lai ražotājiem nodrošinātu rīcības brīvību emisiju mērķu sasniegšanai atbilstīgi šai regulai, tie uz atklātības, pārredzamības un nediskriminācijas pamata var vienoties par grupas izveidi. Izveidojot grupu, atsevišķa ražotāja mērķi būtu jāaizstāj ar kopēju grupas mērķi, kas grupas locekļiem būtu kopīgi jāsasniedz.

(22)

Pabeigta transportlīdzekļa īpatnējās CO2 emisijas būtu jāattiecina uz bāzes transportlīdzekļa ražotāju.

(23)

Lai pabeigtu transportlīdzekļu CO2 emisiju un degvielas ekonomijas vērtības būtu reprezentatīvas, Komisijai būtu jāierosina īpaša kārtība un attiecīgos gadījumos jāapsver iespējas pārskatīt tipa apstiprināšanu regulējošos tiesību aktus.

(24)

Vajadzīgs stabils atbilstības novērtēšanas mehānisms, lai nodrošinātu, ka šīs regulas mērķi tiek sasniegti.

(25)

Vieglo kravas automobiļu īpatnējās CO2 emisijas Savienībā tiek mērītas saskaņoti atbilstīgi metodikai, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 715/2007. Lai šīs shēmas administratīvais slogs būtu minimāls, atbilstība būtu jānosaka, atsaucoties uz tādiem datiem par jaunu transportlīdzekļu reģistrāciju Savienībā, kurus apkopojušas dalībvalstis un kas paziņoti Komisijai. Lai nodrošinātu to datu saskaņotību, kas izmantoti atbilstības novērtēšanai, iespējami vairāk būtu jāsaskaņo noteikumi par šo datu apkopošanu un paziņošanu.

(26)

Direktīva 2007/46/EK paredz, ka ražotājiem jāizdod atbilstības sertifikāts par katru jaunu vieglo kravas automobili un ka dalībvalstīm jaunu vieglo kravas automobili jāatļauj reģistrēt un nodot ekspluatācijā tikai tad, ja tam ir derīgs atbilstības sertifikāts. Dalībvalstu apkopotajiem datiem būtu jāatbilst vieglā kravas automobiļa ražotāja izdotā atbilstības sertifikāta datiem, un to apkopošanā būtu jāizmanto tikai šis dokuments. Vajadzētu būt Savienības datubāzei, kurā reģistrē atbilstības sertifikātā norādītos datus. Tā būtu jāizmanto kā vienīgais uzziņas avots, lai dalībvalstīm atvieglotu darbības ar reģistrācijas datiem, ja transportlīdzekļus reģistrē pirmo reizi.

(27)

Tas, kā ražotājs ir sasniedzis mērķus saskaņā ar šo regulu, būtu jānovērtē Savienības mērogā. Ražotājiem, kuru vidējās īpatnējās CO2 emisijas pārsniedz ar šo regulu atļautās emisijas, no 2014. gada 1. janvāra attiecībā uz katru kalendāra gadu būtu jāmaksā par pārsniegtajām emisijām. Šai maksai vajadzētu būt atšķirīgai atkarībā no tā, cik lielā mērā ražotāji nav sasnieguši mērķi. Lai nodrošinātu konsekvenci, maksas mehānismam būtu jālīdzinās mehānismam, kas noteikts Regulā (EK) Nr. 443/2009. Summas, kas samaksātas par pārsniegtajām emisijām, būtu jāuzskata par Eiropas Savienības vispārējā budžeta ieņēmumiem.

(28)

Ņemot vērā šīs regulas mērķi un tajā noteikto kārtību, valsts pasākumos, ko dalībvalstis var saglabāt vai ieviest atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 193. pantam, nebūtu jāparedz papildu vai stingrākas sankcijas ražotājiem, kuri nesasniedz šajā regulā noteiktos mērķus.

(29)

Šai regulai nebūtu jāskar Savienības konkurences noteikumu pilnīga piemērošana.

(30)

Būtu jāapsver jauna kārtība ilgtermiņa mērķa sasniegšanai, īpaši attiecībā uz līknes slīpumu, lietderības parametru un maksu par pārsniegtajām emisijām.

(31)

Autotransporta līdzekļu ātrums būtiski ietekmē to degvielas patēriņu un CO2 emisijas. Turklāt, ja vieglajiem kravas automobiļiem netiek noteikts ātruma ierobežojums, var veidoties konkurence par maksimālo ātrumu, un tā rezultātā var pārmērīgi pieaugt elektropārvades sistēmu izmēri, kā arī lēnāka darbība var tik uzskatīta par mazāk efektīvu. Tāpēc ir lietderīgi izpētīt iespējas paplašināt darbības jomu Padomes Direktīvai 92/6/EEK (1992. gada 10. februāris) par ātruma ierobežošanas ierīču uzstādīšanu un izmantošanu noteiktu kategoriju transportlīdzekļos Kopienā (11), lai tajā iekļautu vieglos kravas automobiļus, uz kuriem attiecas šī regula.

(32)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, jo īpaši, lai pieņemtu sīki izstrādātus noteikumus vidējo emisiju monitoringam un ziņošanai, proti, attiecībā uz vidējo emisiju datu vākšanu, reģistrēšanu, sagatavošanu, pārraidi, aprēķināšanu un paziņošanu, un II pielikumā noteikto prasību piemērošanai, kā arī lai pieņemtu sīki izstrādātus pasākumus attiecībā uz maksu par pārsniegtajām emisijām un sīki izstrādātus noteikumus inovatīvu tehnoloģiju apstiprināšanas kārtībai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (12).

(33)

Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai grozītu uzraudzības un ziņošanas prasības, kas noteiktas II pielikumā, ņemot vērā šīs regulas piemērošanā gūto pieredzi, ar mērķi pielāgot I pielikumā minēto M0 vērtību jaunu vieglo kravas automobiļu vidējai masai iepriekšējos trijos kalendārajos gados, pieņemt noteikumus par atkāpēm piemērojamo atbilstības kritēriju interpretāciju, par pieteikumu saturu un par īpatnējo CO2 emisiju samazināšanas programmu saturu un novērtēšanu, kā arī ar mērķi apstiprināt I pielikumā noteiktās formulas, lai atspoguļotu jebkādas izmaiņas reglamentētajā pārbaudes procedūrā CO2 īpatnējo emisiju mērīšanai. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī.

(34)

Tā kā šīs regulas mērķi, proti, CO2 emisiju prasību jauniem vieglajiem kravas automobiļiem noteikšanu, nevar sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un tā apjoma un ietekmes dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

a)

ražotāja “vidējās īpatnējās CO2 emisijas” ir visu tā izgatavoto jauno vieglo kravas automobiļu īpatnējo CO2 emisiju vidējais rādītājs;

b)

“atbilstības sertifikāts” ir Direktīvas 2007/46/EK 18. pantā minētais sertifikāts;

c)

“vairākos posmos pabeigts transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kam tipa apstiprinājums piešķirts pēc vairākposmu tipa apstiprināšanas procesa atbilstīgi Direktīvai 2007/46/EK;

d)

“pabeigts transportlīdzeklis” ir jebkurš transportlīdzeklis, kas nav jāpabeidz, lai tas atbilstu attiecīgām Direktīvas 2007/46/EK tehniskām prasībām;

e)

“bāzes transportlīdzeklis” ir jebkurš transportlīdzeklis, ko izmanto vairākposmu tipa apstiprināšanas procesa pirmajā posmā;

f)

“ražotājs” ir persona vai struktūra, kas saskaņā ar Direktīvu 2007/46/EK atskaitās apstiprinošajai iestādei par visiem EK tipa apstiprināšanas procedūras aspektiem un par ražojumu atbilstības nodrošināšanu;

g)

“masa” ir transportlīdzekļa masa ar virsbūvi, transportlīdzeklim esot tehniskā kārtībā, kā norādīts atbilstības sertifikātā un definēts Direktīvas 2007/46/EK I pielikuma 2.6. punktā;

h)

“īpatnējās CO2 emisijas” ir vieglā kravas automobiļa emisijas, kas izmērītas atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 715/2007 un pabeigtā vai nokomplektētā transportlīdzekļa atbilstības sertifikātā norādītas kā CO2 masas emisija (jauktā režīmā);

i)

“īpatnējo emisiju mērķis” ražotājam ir indikatīvo īpatnējo CO2 emisiju vidējais rādītājs, kas saskaņā ar I pielikumu noteikts katram ražotāja izgatavotam jaunam vieglajam kravas automobilim, vai, ja saskaņā ar 11. pantu ražotājam piešķir atkāpi, īpatnējo CO2 emisiju mērķis, kas noteikts atbilstīgi minētajai atkāpei;

j)

“balstvirsma” ir automobiļa šķērsbāzes un garenbāzes reizinājums, kā noteikts atbilstības sertifikātā un definēts Direktīvas 2007/46/EK I pielikuma 2.1. un 2.3. punktā;

k)

“lietderīgā slodze” ir atšķirība starp tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu atbilstīgi Direktīvas 2007/46/EK II pielikumam un transportlīdzekļa masu.

a)

uzņēmumi, kuros ražotājam tieši vai netieši ir:

b)

uzņēmumi, kuriem attiecībā uz ražotāju tieši vai netieši ir a) apakšpunktā uzskaitītās tiesības vai pilnvaras;

c)

uzņēmumi, kuros b) apakšpunktā minētajam uzņēmumam tieši vai netieši ir a) apakšpunktā uzskaitītās tiesības vai pilnvaras;

d)

uzņēmumi, kuros ražotājam kopā ar vienu vai vairākiem a), b) vai c) apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem vai kuros diviem vai vairākiem no iepriekšminētajiem uzņēmumiem kopā ir a) apakšpunktā uzskaitītās tiesības un pilnvaras;

e)

uzņēmumi, kuros a) apakšpunktā minētās tiesības vai pilnvaras kopīgi ir ražotājam vai vienam vai vairākiem tā saistītajiem uzņēmumiem, kas minēti a) līdz d) apakšpunktā, un vienai vai vairākām trešām personām.

—

70 % 2014. gadā,

—

75 % 2015. gadā,

—

80 % 2016. gadā,

—

100 % no 2017. gada.

—

3,5 vieglos kravas automobiļus 2014. gadā,

—

3,5 vieglos kravas automobiļus 2015. gadā,

—

2,5 vieglos kravas automobiļus 2016. gadā,

—

1,5 vieglos kravas automobiļus 2017. gadā,

—

1 vieglo kravas automobili no 2018. gada.

a)

ražotāji, kurus iekļaus grupā;

b)

ražotājs, kas izvirzīts par grupas vadītāju, būs grupas kontaktpersona un būs atbildīgs par to maksu par pārsniegtām emisijām samaksāšanu, kuras grupai noteiktas saskaņā ar 9. pantu;

c)

pierādījumi, ka grupas vadītājs varēs izpildīt b) apakšpunktā minētos pienākumus.

a)

vidējās īpatnējās CO2 emisijas;

b)

īpatnējo emisiju mērķis;

c)

kopējais reģistrēto transportlīdzekļu skaits.

a)

vidējās īpatnējās CO2 emisijas iepriekšējā kalendāra gadā;

b)

īpatnējo emisiju mērķi iepriekšējā kalendāra gadā;

c)

starpību starp ražotāja vidējām īpatnējām CO2 emisijām iepriekšējā kalendāra gadā un tā īpatnējo emisiju mērķi attiecīgajā gadā.

a)

no 2014. gada līdz 2018. gadam:

b)

no 2019. gada:

(pārsniegtās emisijas × EUR 95) × jauno vieglo kravas automobiļu skaits.

—

“pārsniegtās emisijas” ir gramos uz kilometru (pozitīvs skaitlis) izteikta un līdz trim zīmēm aiz komata noapaļota CO2 vērtība, par kuru ražotājs pārsniedzis īpatnējo emisiju mērķi kalendāra gadā vai tā daļā, uz kuru attiecas 4. pantā noteiktās saistības, ņemot vērā CO2 emisiju samazinājumu saistībā ar inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu, kas apstiprinātas atbilstīgi 12. pantam, un

—

“jaunu vieglo kravas automobiļu skaits” ir ražotāja izgatavotu un minētajā laikposmā reģistrētu jaunu vieglo kravas automobiļu skaits atbilstīgi pakāpeniskas ieviešanas kritērijam, kas noteikts 4. pantā.

a)

tā īpatnējo emisiju mērķi iepriekšējā kalendāra gadā;

b)

tā vidējās īpatnējās CO2 emisijas iepriekšējā kalendāra gadā;

c)

atšķirību starp iepriekšējā kalendāra gada vidējām īpatnējām CO2 emisijām un attiecīgā gada īpatnējo emisiju mērķi;

d)

vidējās īpatnējās CO2 emisijas visiem jaunajiem vieglajiem kravas automobiļiem, kas Savienībā reģistrēti iepriekšējā kalendāra gadā;

e)

vidējo masu visiem jaunajiem vieglajiem kravas automobiļiem, kas Savienībā reģistrēti iepriekšējā kalendāra gadā.

a)

neietilpst saistītu ražotāju grupā; vai

b)

neietilpst saistītu ražotāju grupā, kas kopā ir atbildīga par mazāk nekā 22 000 Savienībā reģistrētiem jauniem vieglajiem kravas automobiļiem vienā kalendāra gadā; vai

c)

ir daļa no saistītu ražotāju grupas, bet kuram ir savas ražošanas iekārtas un projektēšanas centrs.

a)

ražotāja nosaukumu un kontaktpersonu;

b)

pierādījumus, ka ražotājam ir tiesības uz 1. punktā minēto atkāpi;

c)

informāciju par vieglajiem kravas automobiļiem, ko tas ražo, tostarp par šo vieglo kravas automobiļu masu un īpatnējām CO2 emisijām; un

d)

īpatnējo emisiju mērķi, kas atbilst tā emisiju samazināšanas iespējām, tostarp ekonomiskajām un tehniskajām iespējām samazināt īpatnējās CO2 emisijas, un ņemot vērā tirgus īpatnības šāda tipa vieglajiem kravas automobiļiem.

a)

piegādātājam vai ražotājam jābūt atbildīgam par to, ka, izmantojot šīs inovatīvās tehnoloģijas, tiek panākts CO2 ietaupījums;

b)

inovatīvajām tehnoloģijām jāsniedz pārbaudīts ieguldījums CO2 samazināšanā;

c)

inovatīvajām tehnoloģijām nedrīkst piemērot standarta pārbaudes cikla CO2 mērījumus vai obligātos noteikumus saistībā ar papildu pasākumiem, kuri atbilst 10 g CO2/km samazinājumam, kas minēts Regulas (EK) Nr. 443/2009 1. pantā, kā arī tās nedrīkst būt obligātas saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem.

—

kārtību, lai līdz 2020. gadam izmaksu ziņā efektīvi sasniedz 147 g CO2/km ilgtermiņa mērķi, kura īstenojamība vēl jāapstiprina, pamatojoties uz atjauninātiem ietekmes novērtējuma rezultātiem, un

—

šā mērķa īstenošanas aspektus, tostarp maksu par pārsniegtajām emisijām.

31.5.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 145/19

(1)

Padome 2007. gada 23. aprīlī pilnvaroja Komisiju Savienības un tās dalībvalstu vārdā sākt sarunas ar Korejas Republiku (“Koreja”) ar mērķi noslēgt brīvās tirdzniecības nolīgumu.

(2)

Minētās sarunas ir pabeigtas, un Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses, (“nolīgums”) tika parakstīts 2010. gada 6. oktobrī (2), Eiropas Parlamenta piekrišana saņemta 2011. gada 17. februārī (3), un to piemēro, kā paredzēts nolīguma 15.10. pantā.

(3)

Ir jānosaka dažu ar aizsargpasākumiem saistītu nolīguma noteikumu piemērošanas procedūras.

(4)

Būtu jādefinē termini “nopietns kaitējums”, “nopietna kaitējuma draudi” un “pārejas laiks”, kas minēti nolīguma 3.5. pantā.

(5)

Aizsargpasākumi apsverami tikai tad, ja attiecīgo preci importē Savienībā tādā palielinātā apjomā un ar tādiem nosacījumiem, ka rodas nopietns kaitējums vai nopietna kaitējuma draudi Savienības ražotājiem, kuri ražo līdzīgas vai tieši konkurējošas preces, kā paredzēts nolīguma 3.1. pantā.

(6)

Aizsargpasākumiem vajadzētu būt vienā no veidiem, kas minēti nolīguma 3.1. pantā.

(7)

Nolīguma pārraudzība un pārskatīšana un vajadzības gadījumā aizsargpasākumu piemērošana būtu jāveic pēc iespējas pārredzamāk.

(8)

Komisijai reizi gadā būtu jāiesniedz ziņojums par nolīguma īstenošanu un aizsargpasākumu piemērošanu.

(9)

Būtu jāizstrādā sīki noteikumi par procedūras ierosināšanu. Komisijai no dalībvalstīm būtu jāsaņem informācija, tostarp pieejamie pierādījumi par visām importa tendencēm, kas varētu liecināt, ka aizsargpasākumi ir vajadzīgi.

(10)

Tādēļ ir būtiski svarīgi, lai statistika par Savienībā no Korejas ievestajām precēm būtu uzticama un lai varētu noteikt, vai ir izpildīti aizsargpasākumu piemērošanas nosacījumi.

(11)

Atsevišķos gadījumos importa apjoma palielināšanās, koncentrējoties vienā vai vairākās dalībvalstīs, var nopietni kaitēt Savienības ražošanas nozarei vai radīt tai nopietna kaitējuma draudus. Ja palielinās importētu preču apjoms, kas ir koncentrēts vienā vai vairākās dalībvalstīs, Komisija var ieviest iepriekšējas uzraudzības pasākumus. Komisija pilnībā apsvērs, kā varētu noteikt preci, saistībā ar kuru tiek veikta izmeklēšana, un līdz ar to Savienības ražotājus, kas ražo līdzīgu preci, lai būtu iespējams efektīvi izvairīties no kaitējuma, vienlaikus ievērojot šajā regulā un nolīgumā noteiktos kritērijus.

(12)

Ja ir pietiekami prima facie pierādījumi, lai pamatotu procedūras sākšanu, Komisijai būtu jāpublicē paziņojums Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kā paredzēts nolīguma 3.2. panta 2. punktā.

(13)

Būtu jāizstrādā sīki noteikumi par izmeklēšanas sākšanu, par to, kā ieinteresētās personas var piekļūt savāktajai informācijai un to pārbaudīt, par iesaistīto personu uzklausīšanu un minētajām personām dotajām iespējām iesniegt savu viedokli, kā paredzēts nolīguma 3.2. panta 2. punktā.

(14)

Komisijai būtu rakstiski jāinformē Koreja par izmeklēšanas sākšanu un jāapspriežas ar Koreju, kā paredzēts nolīguma 3.2. panta 1. punktā.

(15)

Tāpat saskaņā ar nolīguma 3.2. un 3.3. pantu ir jānosaka izmeklēšanas sākšanas termiņi kā arī termiņi lēmuma pieņemšanai par to, vai pasākumi ir piemēroti, lai nodrošinātu to, ka šādus lēmumus pieņem ātri, un lai attiecīgie uzņēmēji gūtu lielāku tiesisko noteiktību.

(16)

Pirms jebkādu aizsargpasākumu piemērošanas būtu jāveic izmeklēšana, ievērojot, ka Komisijai ir atļauts piemērot pagaidu pasākumus kritiskos apstākļos, kas minēti nolīguma 3.3. pantā.

(17)

Aizsargpasākumi būtu jāpiemēro tikai tādā apjomā un uz tādu laikposmu, kas vajadzīgs, lai novērstu nopietnu kaitējumu un veicinātu situācijas uzlabošanu. Būtu jānosaka aizsargpasākumu maksimālais ilgums un būtu jāparedz īpaši noteikumi par pagarināšanu un par šo pasākumu pārskatīšanu, kā minēts nolīguma 3.2. panta 5. punktā.

(18)

Cieša uzraudzība atvieglos jebkādu lēmumu savlaicīgu pieņemšanu attiecībā uz iespējamu izmeklēšanas sākšanu vai pasākumu piemērošanu. Tādēļ, sākot ar nolīguma piemērošanas dienu, Komisijai būtu regulāri jāuzrauga imports un eksports jutīgajās nozarēs.

(19)

Ir jāizstrādā noteiktas procedūras saistībā ar Protokola 14. panta (Muitas nodokļu atmaksa vai atbrīvojums no tiem) piemērošanu, attiecībā uz definīciju “noteiktas izcelsmes ražojumi” un nolīgumā paredzēto administratīvo sadarbību (“Izcelsmes noteikumu protokols”), lai nodrošinātu efektīvu to mehānismu darbību, kas paredzēti minētajā protokolā, un nodrošinātu visaptverošu informācijas apmaiņu ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm.

(20)

Tā kā piecus gadus pēc nolīguma stāšanās spēkā nevarēs ierobežot muitas nodokļu atmaksu, var rasties nepieciešamība piemērot šajā regulā paredzētos aizsargpasākumus, ja, importējot preces, kurām piemēro nodokļu atmaksu vai atbrīvojumu no nodokļa, Savienības ražotājiem tiktu radīts nopietns kaitējums vai nopietna kaitējuma draudi. Šādas procedūras gadījumā Komisijai būtu jānovērtē visi attiecīgie faktori, kas ietekmē Savienības ražošanas nozari, tostarp Izcelsmes noteikumu protokola 14. panta 2.1. punkta nosacījumi. Tādēļ, sākot ar nolīguma piemērošanas dienu, Komisijai būtu jāseko līdzi Korejas statistikai jutīgās nozarēs, kuras varētu ietekmēt nodokļu atmaksas īstenošana.

(21)

Sākot ar nolīguma piemērošanas dienu, Komisijai jo īpaši rūpīgi un jo īpaši jutīgajās nozarēs būtu arī jāseko līdzi importa no Korejas un eksporta uz to attīstības statistikai.

(22)

Iesniedzot pieteikumus finansiālam atbalstam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1927/2006 (2006. gada 20. decembris) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi (4), dalībvalstis var atsaukties uz galīgajiem aizsargpasākumiem, kurus pieņem saskaņā ar šo regulu.

(23)

Nolīguma divpusējo aizsargpasākumu klauzulas īstenošana paredz, ka jāpieņem vienoti nosacījumi pagaidu un galīgo aizsargpasākumu pieņemšanai, iepriekšējas uzraudzības pasākumu piemērošanai un izmeklēšanas izbeigšanai bez pasākumu piemērošanas. Komisijai minētie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgos principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kas attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru piemērošanu (5).

(24)

Uzraudzības un pagaidu pasākumu pieņemšanai ir atbilstīgi izmantot konsultēšanās procedūru, ņemot vērā šo pasākumu ietekmi un loģisko saistību ar galīgo aizsargpasākumu pieņemšanu. Ja pasākumu piemērošanas kavēšanās varētu radīt grūti labojamu kaitējumu, jāļauj Komisijai pieņemt tādus pagaidu pasākumus, kurus piemēro nekavējoties.

(25)

Šī regula būtu jāpiemēro vienīgi precēm, kuru izcelsme ir Savienībā vai Korejā,

a)

“preces” ir preces, kuru izcelsme ir Savienībā vai Korejā. Prece, par kuru notiek izmeklēšana, var ietilpt vienā vai vairākās tarifu pozīcijās vai to apakšgrupās atkarībā no konkrētiem apstākļiem tirgū vai jebkādā vispārpieņemtā Savienības ražošanas nozares preču segmentācijā;

b)

“ieinteresētās personas” ir personas, kuras ietekmē noteiktas preces imports;

c)

“Savienības ražošanas nozare” ir līdzīgu vai tieši konkurējošu preču Savienības ražotāji kopumā, kas darbojas Savienības teritorijā, vai arī tādi Savienības ražotāji, kuru ražotās līdzīgas vai tieši konkurējošas preces kopā veido lielāko daļu no kopējās minēto preču produkcijas Savienībā. Ja līdzīga vai tieši konkurējoša prece ir tikai viena no vairākām precēm, kuras ražo Savienības ražošanas nozares uzņēmumi, ražošanas nozari definē kā līdzīgas vai tieši konkurējošas preces ražošanas īpašas darbības;

d)

“nopietns kaitējums” ir ievērojama, vispārēja Savienības ražotāju stāvokļa pasliktināšanās;

e)

“nopietna kaitējuma draudi” ir nopietns kaitējums, kas nav novēršams. Nopietna kaitējuma draudus nosaka, pamatojoties uz pārbaudāmiem faktiem, nevis tikai uz apgalvojumiem, pieņēmumiem vai maznozīmīgu iespēju. Nosakot, vai pastāv nopietna kaitējuma draudi, inter alia būtu jāņem vērā prognozes, aprēķini un analīzes, kas veiktas, pamatojoties uz 5. panta 5. punktā minētajiem faktoriem;

f)

“pārejas periods” attiecībā uz preci ir laikposms, kas sākas šā nolīguma piemērošanas dienā, kā paredzēts nolīguma 15.10. pantā, un ilgst katrai atsevišķai precei līdz desmit gadiem pēc tarifa samazināšanas vai atcelšanas pabeigšanas.

a)

nolīgumā paredzētā attiecīgajai precei piemērojamā muitas nodokļa likmes turpmākas pazemināšanas apturēšana; vai

b)

muitas nodokļa paaugstināšana precei līdz apmēram, kas nepārsniedz mazāko no šādiem nodokļiem:

a)

sniedz saņemtās informācijas kopsavilkumu un nosaka, ka visa svarīgā informācija jādara zināma Komisijai;

b)

nosaka termiņu, kurā ieinteresētās personas var rakstiski darīt zināmu savu viedokli un iesniegt informāciju, ja šis viedoklis un informācija izmeklēšanā ņemami vērā;

c)

nosaka termiņu, kurā ieinteresētās personas var pieteikties, lai Komisija tās mutiski uzklausītu saskaņā ar 5. panta 9. punktu.

31.5.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 145/28

(1)

Kopš 1971. gada Savienība piešķir tirdzniecības preferences jaunattīstības valstīm saskaņā ar savu vispārējo tarifa preferenču sistēmu (VPS). VPS tika īstenota ar secīgām regulām par vispārējās tarifa preferenču sistēmas (“sistēma”) piemērošanu, kuras parasti ir spēkā trīs gadus.

(2)

Spēkā esošā sistēma ir izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 732/2008 (2), un tā ir piemērojama līdz 2011. gada 31. decembrim. Šai regulai būtu jānodrošina, lai sistēma būtu piemērojama arī pēc minētā datuma.

(3)

Turpmāku sistēmas uzlabojumu pamatā vajadzētu būt Komisijas priekšlikumam par jaunu regulu (“nākamā regula”), kurā būtu ņemti vērā attiecīgie apsvērumi par Regulas (EK) Nr. 732/2008 efektivitāti sistēmai noteikto mērķu sasniegšanā. Nākamajā regulā būtu jāietver nepieciešamie grozījumi, lai nodrošinātu sistēmas turpmāku efektivitāti. Turklāt ir ļoti svarīgi Komisijas priekšlikumā ņemt vērā datus par tirdzniecības statistiku, kas kļuva zināmi vien 2010. gada jūlijā, attiecībā uz importu, kurš saskaņā ar sistēmu veikts laikposmā, kurā ietilpst 2009. gads – gads, kam bija raksturīgs straujš pasaules tirdzniecības apjoma kritums, tostarp arī jaunattīstības valstīs. Vienlīdz svarīgi ir arī nodrošināt, lai ekonomikas dalībnieki un saņēmējvalstis tiktu pienācīgi informētas par izmaiņām, ko radīs jaunā regula. Šo iemeslu dēļ atlikušais Regulas (EK) Nr. 732/2008 piemērošanas periods nav pietiekams, lai Komisija izstrādātu priekšlikumu un pēc tam nākamo regulu pieņemtu saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Tomēr ir vēlams nodrošināt sistēmas darbības nepārtrauktību pēc 2011. gada 31. decembra līdz brīdim, kad tiks pieņemta un būs piemērojama nākamā regula.

(4)

Regulas (EK) Nr. 732/2008 pagarinājums nedrīkstētu būt beztermiņa. Šā iemesla dēļ un lai dotu pietiekamu laiku likumdošanas procedūrai jaunās sistēmas pieņemšanai, minētās regulas piemērošanas termiņš būtu jāpagarina līdz 2013. gada 31. decembrim. Ja nākamā regula kļūs piemērojama pirms minētā datuma, pagarinājuma termiņš būtu attiecīgi jāsaīsina.

(5)

Lai nodrošinātu sistēmas darbības konsekvenci un nepārtrauktību, ir nepieciešami daži tehniski grozījumi Regulā (EK) Nr. 732/2008.

(6)

Jaunattīstības valstīm, kuras atbilst īpašā veicināšanas režīma ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai (VPS+) piešķiršanas kritērijiem, būtu jāspēj izmantot papildu tarifa preferences saskaņā ar minēto režīmu, ja pēc to pieprasījuma, kas iesniegts līdz 2011. gada 31. oktobrim vai 2013. gada 30. aprīlim, Komisija attiecīgi līdz 2011. gada 15. decembrim vai 2013. gada 15. jūnijam izlemj piešķirt tām īpašo veicināšanas režīmu. Jaunattīstības valstīm, kam jau piešķirtas priekšrocības saskaņā ar īpašo veicināšanas režīmu atbilstīgi Komisijas Lēmumam 2008/938/EK (2008. gada 9. decembris) par to valstu sarakstu, kurām piešķirams īpašais veicināšanas režīms ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai, kā paredzēts Padomes Regulā (EK) Nr. 732/2008 (3), un Komisijas Lēmumam 2010/318/ES (2010. gada 9. jūnijs) par saņēmējvalstīm, kurām laikposmā no 2010. gada 1. jūlija līdz 2011. gada 31. decembrim piešķirams īpašais veicināšanas režīms ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai, kā paredzēts Padomes Regulā (EK) Nr. 732/2008 (4), šis statuss būtu jāsaglabā spēkā esošās sistēmas termiņa pagarinājuma laikā.

(7)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 732/2008 būtu attiecīgi jāgroza,

1)

regulas virsrakstu aizstāj ar šādu:

2)

regulas 8. panta 2. punkta otrajā daļā pievieno šādus apakšpunktus:

3)

regulas 9. pantu groza šādi:

4)

regulas 10. panta 3. punktu groza šādi:

5)

regulas 32. panta 2. punktā vārdus “2011. gada 31. decembrim” aizstāj ar vārdiem: “2013. gada 31. decembrim vai līdz nākamajā regulā noteiktajam datumam, piemērojot agrāko no datumiem”.

31.5.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 145/30

(1)

Galīgajā ziņojumā, ko Komisijas pilnvarotā augsta līmeņa ekspertu grupa J. de Larosière vadībā publicēja 2009. gada 25. februārī, tika secināts, ka ir jāstiprina Eiropas Savienības finanšu nozares uzraudzības sistēma, lai mazinātu nākotnes finanšu krīžu risku un smagumu. Tā ieteica veikt uzraudzības struktūras tālejošas reformas. Ekspertu grupa arī secināja, ka vajadzētu izveidot Eiropas finanšu uzraudzības sistēmu (EFUS), ko veidotu trīs Eiropas Uzraudzības iestādes (EUI), proti, vērtspapīru nozarē, apdrošināšanas un fondēto pensiju nozarē un banku nozarē, kā arī ieteica izveidot Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.

(2)

Komisijas 2009. gada 4. marta paziņojumā “Impulsi Eiropas atveseļošanai” tika ierosināts sagatavot tiesību akta projektu, ar kuru izveido EFUS, un Komisijas 2009. gada 27. maija paziņojumā “Eiropas finanšu uzraudzība” tika sniegta sīkāka informācija par šādas jaunas uzraudzības sistēmas iespējamo struktūru, uzsverot kredītreitingu aģentūru uzraudzības specifiku.

(3)

Eiropadome 2009. gada 19. jūnija secinājumos ieteica izveidot EFUS, kura sastāvētu no valstu finanšu uzraudzības iestāžu tīkla un strādātu kopā ar trim jaunajām Eiropas Uzraudzības iestādēm. EFUS mērķim vajadzētu būt valstu uzraudzības kvalitātes un konsekvences uzlabošanai, pārrobežu grupu uzraudzības stiprināšanai, izveidojot uzraudzības kolēģijas, un vienota Eiropas noteikumu kopuma pieņemšanai, kas piemērojams visiem finanšu tirgu dalībniekiem iekšējā tirgū. Eiropadome uzsvēra, ka Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde būtu jāpilnvaro uzraudzīt kredītreitingu aģentūras. Turklāt Komisijai būtu jāpatur sava kompetence nodrošināt Līgumu izpildi un jo īpaši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) VII sadaļas I nodaļas attiecībā uz vispārējiem noteikumiem par konkurenci saskaņā ar pieņemtajiem īstenošanas noteikumiem.

(4)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1905/2010 (4) ir izveidota Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (EVTI).

(5)

Būtu skaidri jādefinē EVTI pilnvaru joma, lai finanšu tirgus dalībnieki varētu identificēt kompetento iestādi kredītreitingu aģentūru darbības jomā. EVTI būtu jāpiešķir vispārējas pilnvaras par jautājumiem, kas saistīti ar kredītreitingu aģentūru reģistrāciju un reģistrēto kredītreitingu aģentūru pastāvīgu uzraudzību atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1060/2009 (5).

(6)

EVTI vajadzētu būt vienīgajai atbildīgajai iestādei par kredītreitingu aģentūru reģistrāciju un uzraudzību Savienībā. Ja EVTI deleģē konkrētus uzdevumus kompetentajām iestādēm, EVTI vajadzētu saglabāt juridisko atbildību. Valstu kompetento iestāžu vadītājus un citus darbiniekus vajadzētu iesaistīt EVTI lēmumu pieņemšanas procesā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1905/2010, proti, viņiem vajadzētu darboties EVTI struktūru locekļu statusā, piemēram, tās uzraudzības padomē vai tās iekšējās darba grupās. EVTI vajadzētu būt īpašām pilnvarām slēgt sadarbības līgumus par informācijas apmaiņu ar trešo valstu uzraudzības iestādēm. Šiem sadarbības līgumiem vajadzētu attiekties arī uz kompetentajām iestādēm, taču tādā mērā, kādā tās piedalās EVTI lēmumu pieņemšanas procesā vai izpilda uzdevumus EVTI vārdā.

(7)

Tās informācijas pārredzamībai, kuru reitingu saņēmuša finanšu instrumenta emitents sniedzis nozīmētajai kredītreitingu aģentūrai, varētu būt daudz lielāka potenciālā pievienotā vērtība attiecībā uz tirgus darbību un ieguldītāju aizsardzību. Tāpēc būtu lietderīgi pārdomāt, kā vislabāk paplašināt tās informācijas pārredzamību, pamatojoties uz kuru tiek noteikti visu finanšu instrumentu reitingi. Pirmkārt, atklājot minēto informāciju citām reģistrētām vai sertificētām kredītreitingu aģentūrām, būtu iespējams palielināt konkurenci starp tām, jo tas varētu izraisīt nepasūtītu reitingu skaita pieaugumu. Šādu nepasūtītu reitingu izsniegšanai būtu jāveicina vairāk nekā viena reitinga izmantošana par vienu finanšu instrumentu. Tas varētu arī palīdzēt izvairīties no iespējamiem interešu konfliktiem, jo īpaši saistībā ar modeli “emitents maksā”, un uzlabot reitingu kvalitāti. Otrkārt, atklājot šo informāciju visam tirgum, varētu palielināt arī ieguldītāju spēju veidot pašiem savu riska analīzi, pienācīgi rūpīgi pamatojot to ar šo papildu informāciju. Šāda atklāšana varētu arī samazināt atkarību no kredītreitingiem, kurus izsniegušas kredītreitingu aģentūras. Lai sasniegtu minētos pamatmērķus, Komisijai vajadzētu dziļāk izpētīt minētos jautājumus, papildus apsverot publiskošanas pienākuma pienācīgu darbības jomu, tajā skaitā ņemot vērā ietekmi uz vietējiem vērtspapirizācijas tirgiem, turpmāku dialogu ar ieinteresētajām pusēm, tirgus uzraudzību un reglamentējošām norisēm, kā arī citās jurisdikcijās gūto pieredzi. Ņemot vērā šo novērtējumu, Komisijai vajadzētu iesniegt atbilstīgus tiesību aktu priekšlikumus. Komisijas novērtējumam un priekšlikumiem vajadzētu ļaut noteikt jaunas pārredzamības prasības tādā veidā, kas ir visatbilstošākais sabiedrības interesēm un nodrošina ieguldītāju vislabāko aizsardzību.

(8)

Tā kā kredītreitingus izmanto visā Savienībā, tradicionālais sadalījums starp mītnes dalībvalsts kompetento iestādi un citām kompetentām iestādēm un kolēģijas veida uzraudzības koordinēšana nav pati piemērotākā kredītreitingu aģentūru uzraudzības struktūra. Izveidojot EVTI, vairs nav vajadzības saglabāt šādu struktūru. Tādējādi tiktu optimizēts reģistrācijas process un attiecīgi samazināts tam nepieciešamais laiks.

(9)

EVTI vajadzētu būt atbildīgai par kredītreitingu aģentūru reģistrāciju un nepārtrauktu uzraudzību, taču tai nebūtu jāatbild par kredītreitingu lietotāju pārraudzību. Tādējādi kompetentajām iestādēm, kas ar attiecīgajiem nozares tiesību aktiem ir ieceltas, lai uzraudzītu kredītiestādes, ieguldījumu sabiedrības, apdrošināšanas uzņēmumus, dzīvības apdrošināšanas uzņēmumus, pārapdrošināšanas uzņēmumus, pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus (PVKIU), papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas un alternatīvo ieguldījumu fondus, vajadzētu palikt atbildīgām par uzraudzību pār to, kā kredītreitingus izmanto minētās finanšu iestādes un uzņēmumi, kurus uzrauga valstu līmenī, saistībā ar citām finanšu pakalpojumu direktīvām un to piemērošanu, un par kredītreitingu izmantošanu prospektos.

(10)

Ir vajadzīgs efektīvs instruments, lai izstrādātu saskaņotus regulatīvus tehniskos standartus, kas atvieglotu Regulas (EK) Nr. 1060/2009 piemērošanu ikdienā un ieguldītājiem un patērētājiem visā Savienībā nodrošinātu godīgas konkurences nosacījumus un atbilstošu aizsardzību. Regulatīvu tehnisko standartu projekta izstrādi ir efektīvi un lietderīgi uzticēt EVTI kā struktūrai ar augsti specializētām zināšanām.

(11)

Kredītreitingu aģentūru jomā EVTI būtu jāiesniedz Komisijai tehnisko standartu projekts par informāciju, kas kredītreitingu aģentūrai jāsniedz reģistrācijas pieteikumā, informāciju, kas kredītreitingu aģentūrai jāsniedz sertifikācijas pieteikumā un lai izvērtētu tās sistēmisko nozīmi saistībā ar finanšu stabilitāti vai finanšu tirgu integritāti, par to, kā sniedzama informācija, tostarp tās struktūru, formātu, metodi un pārskata laikposmu, ko kredītreitingu aģentūras dara zināmu atklātībai, par to, kā izvērtēt kredītreitingu metodikas atbilstību Regulā (EK) Nr. 1060/2009 noteiktajām prasībām, un par reitingu informācijas saturu un formātu periodiskajiem pārskatiem, ko EVTI pastāvīgai uzraudzībai pieprasa no kredītreitingu aģentūrām. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010 Komisijai vajadzētu pieņemt regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai piešķirtu tam saistošu juridisku spēku. Sagatavojot savu regulatīvo tehnisko standartu projektu, EVTI būtu jāņem vērā Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas jau sagatavotie norādījumi saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1060/2009 saturu un tie jāatjaunina, ja tas ir piemēroti un vajadzīgi.

(12)

Jomās, uz kurām neattiecas regulatīvie tehniskie standarti, EVTI būtu jāpilnvaro izdot un atjaunināt nesaistošus norādījumus par jautājumiem, kas saistīti ar Regulas (EK) Nr. 1060/2009 piemērošanu.

(13)

Lai EVTI varētu efektīvi pildīt savus pienākumus, tai vajadzētu būt iespējai ar vienkāršu pieprasījumu vai lēmumu pieprasīt kredītreitingu aģentūrām, personām, kas iesaistītas kredītreitingu noteikšanas darbībās, vērtējamām juridiskām personām un saistītām trešām personām, trešām personām, kurām kredītreitingu aģentūras ārpakalpojumu veidā deleģējušas darbības funkcijas, un personām, kas ir citādi cieši un būtiski saistītas ar kredītreitingu aģentūrām vai kredītreitingu noteikšanas darbībām, sniegt visu vajadzīgo informāciju. Pēdējā minētajā personu grupā vajadzētu ietilpt, piemēram, kredītreitingu aģentūras darbiniekiem, kuri nav tieši iesaistīti kredītreitingu noteikšanas darbībās, bet kuriem sakarā ar viņu darbu kredītreitingu aģentūrā varētu būt zināma būtiska informācija par konkrētu gadījumu. Minētajā kategorijā var ietilpt arī uzņēmumi, kas ir snieguši pakalpojumus attiecīgajai kredītreitingu aģentūrai. Uzņēmumiem, kas izmanto kredītreitingus, nevajadzētu ietilpt minētajā kategorijā. Ja EVTI šādu informāciju pieprasa ar vienkāršu pieprasījumu, tā adresātam nav pienākuma sniegt informāciju, bet, ja viņš to brīvprātīgi sniedz, sniegtajai informācijai nevajadzētu būt nepatiesai vai maldinošai. Šādu informāciju vajadzētu sniegt nekavējoties.

(14)

Lai EVTI varētu efektīvi īstenot savas uzraudzības pilnvaras, tai vajadzētu būt iespējai veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas.

(15)

Kompetentajām iestādēm būtu jāpaziņo jebkura informācija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009 un jāpalīdz EVTI, un jāsadarbojas ar to. EVTI un kompetentajām iestādēm būtu cieši jāsadarbojas arī ar nozares kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par Regulas (EK) Nr. 1060/2009 4. panta 1. punktā minēto uzņēmumu uzraudzību. EVTI vajadzētu būt iespējai deleģēt konkrētus uzraudzības uzdevumus dalībvalsts kompetentajai iestādei, piemēram, ja uzraudzības uzdevuma veikšanai ir vajadzīgas ar vietējiem apstākļiem saistītas zināšanas un pieredze, kas ir daudz vieglāk pieejama valstu līmenī. Uzdevumu veidi, kurus vajadzētu būt iespējai deleģēt, ir konkrētu izmeklēšanas uzdevumu veikšana un pārbaudes uz vietas. Pirms uzdevumu deleģēšanas EVTI būtu jākonsultējas ar attiecīgo kompetento iestādi par detalizētiem nosacījumiem saistībā ar šādu uzdevumu deleģēšanu, tostarp par deleģējamā uzdevuma apjomu, uzdevuma izpildes termiņu un vajadzīgās informācijas apmaiņu ar EVTI. EVTI būtu kompetentajām iestādēm jāatlīdzina izmaksas par deleģēta uzdevuma veikšanu saskaņā ar regulējumu par maksām, ko Komisija nosaka, pieņemot deleģētu aktu. EVTI nevajadzētu būt iespējai deleģēt tiesības pieņemt lēmumus par reģistrāciju.

(16)

Jānodrošina, lai kompetentās iestādes varētu pieprasīt EVTI pārbaudīt, vai ir izpildīti kredītreitingu aģentūras reģistrācijas anulēšanas nosacījumi, un pieprasīt EVTI apturēt reitingu izmantošanu, ja tās uzskata, ka kredītreitingu aģentūra būtiski un pastāvīgi pārkāpj Regulas (EK) Nr. 1060/2009 noteikumus. EVTI būtu jāizvērtē šādas prasības un jāveic attiecīgi pasākumi.

(17)

EVTI vajadzētu būt iespējai piemērot periodiskus soda maksājumus, lai panāktu, ka kredītreitingu aģentūras izbeidz pārkāpumu, pēc EVTI pieprasījuma sniedz pilnīgu informāciju vai pakļaujas izmeklēšanai vai pārbaudei uz vietas.

(18)

EVTI vajadzētu būt iespējai kredītreitingu aģentūrām piemērot naudas sodus, ja tiek konstatēts, ka tās tīši vai nolaidības dēļ ir pārkāpušas Regulas (EK) Nr. 1060/2009 noteikumus. Naudas sodus vajadzētu piemērot atbilstoši pārkāpumu smaguma līmenim. Pārkāpumus vajadzētu sadalīt dažādās grupās, par katru no kurām vajadzētu piemērot konkrētus naudas sodus. Lai aprēķinātu naudas sodu, kas saistīts ar konkrētu pārkāpumu, EVTI vajadzētu izmantot divpakāpju metodiku, kas paredz noteikt pamatsummu un vajadzības gadījumā koriģēt minēto pamatsummu ar noteiktiem koeficientiem. Pamatsummu vajadzētu noteikt, ņemot vērā attiecīgās kredītreitingu aģentūras gada apgrozījumu, un korekcijas būtu jāveic ar pamatsummas palielināšanu vai samazināšanu, piemērojot attiecīgus koeficientus saskaņā ar šo regulu.

(19)

Ar šo regulu nosaka koeficientus, kas saistīti ar atbildību pastiprinošiem un mīkstinošiem apstākļiem, lai EVTI sniegtu nepieciešamos instrumentus, lemjot par naudas sodu, kas ir samērīgs ar kredītreitingu aģentūras izdarītā pārkāpuma smagumu, ņemot vērā minētā pārkāpuma izdarīšanas apstākļus.

(20)

Pirms pieņemt lēmumu par naudas soda vai periodiska soda maksājuma piemērošanu, EVTI vajadzētu dot iespēju personām, kuru lieta tiek izskatīta, tikt uzklausītām, lai ievērotu viņu tiesības uz aizstāvību.

(21)

Dalībvalstīm būtu jāsaglabā kompetence paredzēt un īstenot noteikumus par sankcijām, kuras piemērojamas, ja finanšu iestādes un citas juridiskas personas neievēro pienākumu regulatīviem nolūkiem izmantot tikai tādus kredītreitingus, ko izsniegušas kredītreitingu aģentūras, kas reģistrētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009.

(22)

Ar šo regulu nebūtu jārada precedents tam, ka Eiropas Uzraudzības iestāžu finanšu tirgus dalībniekiem vai citiem uzņēmumiem saistībā ar citiem darbības veidiem piemēro finansiālus vai ar finansēm nesaistītus sodus.

(23)

EVTI būtu jāatturas no naudas sodu vai periodisku soda maksājumu piemērošanas gadījumos, kad kriminālprocesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir stājies spēkā res judicata attaisnojošs vai notiesājošs spriedums, kas izriet no identiskiem faktiem vai faktiem, kuru būtība ir tāda pati.

(24)

EVTI lēmumiem, ar kuriem tiek uzlikti naudas sodi un periodiskie soda maksājumi vajadzētu būt izpildāmiem, un uz to izpildi būtu jāattiecina civilprocesa noteikumi, kas ir spēkā tās valsts teritorijā, kurā izpilde notiek. Civilprocesa noteikumos nevajadzētu iekļaut kriminālprocesa noteikumus, bet tajos būtu jāiekļauj administratīvā procesa noteikumi.

(25)

Kredītreitingu aģentūras izdarīta pārkāpuma gadījumā EVTI vajadzētu būt pilnvarotai veikt virkni uzraudzības pasākumu, tostarp, bet ne tikai – pieprasīt kredītreitingu aģentūrai izbeigt pārkāpumu, apturēt kredītreitingu izmantošanu regulatīviem nolūkiem, uz laiku aizliegt kredītreitingu aģentūrai izsniegt kredītreitingus un – kā galējo līdzekli – anulēt reģistrāciju, ja kredītreitingu aģentūra ir būtiski vai atkārtoti pārkāpusi Regulas (EK) Nr. 1060/2009 noteikumus. EVTI būtu jāpiemēro uzraudzības pasākumi, ņemot vērā pārkāpuma veidu un smagumu un ievērojot proporcionalitātes principu. Pirms pieņemt lēmumu par uzraudzības pasākumiem, EVTI vajadzētu dot iespēju personām, kuru lieta tiek izskatīta, tikt uzklausītām, lai ievērotu viņu tiesības uz aizstāvību.

(26)

Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un dalībvalstu konstitucionālajās tradīcijās. Attiecīgi šī regula būtu jāinterpretē un jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem, tostarp tiem, kas attiecas uz preses brīvību un vārda brīvību plašsaziņas līdzekļos, un – kā daļu no vispārējām tiesībām uz taisnīgu tiesu – arī tiesībām uz mutisku un rakstisku tulkojumu tiem, kas nerunā tiesvedības valodā vai nesaprot to.

(27)

Tiesiskās noteiktības nolūkā ir lietderīgi noteikt skaidrus pārejas noteikumus par to, kā kompetentajām iestādēm jānodod lietas un darba dokumenti EVTI.

(28)

Kompetentās iestādes izsniegta kredītreitingu aģentūras reģistrācija turpina būt derīga visā Savienībā arī pēc tam, kad EVTI pārņem uzraudzības pilnvaras no kompetentās iestādes.

(29)

Komisija būtu jāpilnvaro saskaņā ar LESD 290. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai sīkāk precizētu vai grozītu trešās valsts regulatīvās un uzraudzības sistēmas līdzvērtības novērtēšanas kritērijus un, lai ņemtu vērā notikumus finanšu tirgū, pieņemtu regulu par maksām un detalizētus noteikumus par naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, kā arī lai grozītu Regulas (EK) Nr. 1060/2009 pielikumus. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī.

(30)

Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina savlaicīga un nepārtraukta attiecīgo dokumentu informācijas nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(31)

Eiropas Parlamentam un Padomei vajadzētu būt iespējai trīs mēnešos izteikt iebildumus pret deleģēto aktu. Vajadzētu būt arī iespējai pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto laikposmu pagarināt par trim mēnešiem attiecībā uz īpaši problemātiskām jomām. Eiropas Parlamentam un Padomei vajadzētu būt iespējai informēt otru iestādi par lēmumu neizteikt iebildumus. Šāda priekšlaicīga deleģēto aktu apstiprināšana ir īpaši piemērota gadījumos, kad jāievēro termiņi, piemēram, ja pamataktā ir termiņi, saskaņā ar kuriem Komisijai ir jāpieņem deleģētie akti.

(32)

Starpvaldību konferences, kas pieņēma Lisabonas līgumu, Nobeiguma aktam pievienotajā Deklarācijā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu konference atzīmēja Komisijas nodomu saskaņā ar jau iedibināto praksi turpināt konsultācijas ar dalībvalstu ieceltajiem ekspertiem, sagatavojot deleģēto aktu projektus finanšu pakalpojumu jomā.

(33)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (6) attiecas uz personas datu apstrādi, ko veic Regulas (EK) Nr. 1060/2009 piemērošanas gaitā.

(34)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (7) pilnībā piemēro personas datu apstrādei, ko veic Regulas (EK) Nr. 1060/2009 piemērošanas gaitā.

(35)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, izveidot efektīvu un lietderīgu kredītreitingu aģentūru uzraudzības sistēmu, vienai kopējai uzraudzības iestādei uzticot reitingu noteikšanas darbību uzraudzību Savienībā, paredzot vienu kontaktpunktu kredītreitingu aģentūrām un nodrošinot noteikumu konsekventu piemērošanu kredītreitingu aģentūrām, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka uzraugāmo reitinga noteikšanas darbību struktūra un ietekme aptver visu Eiropu, šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(36)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1060/2009,

1)

regulas 3. panta 1. punktam pievieno šādus apakšpunktus:

2)

regulas 4. pantu groza šādi:

3)

regulas 5. pantu groza šādi:

4)

regulas 6. panta 3. punktu groza šādi:

5)

regulas 9. pantu aizstāj ar šādu:

“9. pants

Ārpakalpojumi

Svarīgu darbības funkciju nodošanu ārpakalpojumu sniedzējam neveic tādā veidā, kas būtiski pasliktinātu kredītreitingu aģentūras iekšējās kontroles kvalitāti un EVTI spēju uzraudzīt kredītreitingu aģentūras atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.”;

6)

regulas 10. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Kredītreitingu aģentūra neizmanto EVTI vai kompetentās iestādes nosaukumu tādā veidā, kas norādītu vai ļautu secināt, ka EVTI vai kompetentā iestāde ir apstiprinājusi vai atzinīgi novērtējusi kredītreitingu aģentūras izsniegtos kredītreitingus vai kredītreitingu noteikšanas darbības.”;

7)

regulas 11. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.   Kredītreitingu aģentūra EVTI izveidotajā centrālajā repozitorijā dara pieejamu informāciju par savas iepriekšējās darbības datiem, tostarp informāciju par to, cik bieži reitingi ir mainīti, un informāciju par iepriekš izsniegtiem kredītreitingiem un to izmaiņām. Informāciju minētajam repozitorijam kredītreitingu aģentūra sniedz standartizētā veidā, kā to noteikusi EVTI. EVTI dara minēto informāciju publiski pieejamu un katru gadu publicē kopsavilkumu par būtiskākajām novērotajām tendencēm.

3.   Kredītreitingu aģentūra reizi gadā līdz 31. martam EVTI sniedz informāciju par I pielikuma E iedaļas II daļas 2. punktā noteiktajiem jautājumiem.”;

8)

regulas 14. pantu groza šādi:

9)

regulas 15. līdz 21. pantu aizstāj ar šādiem:

“15. pants

Reģistrācijas pieteikums

1.   Kredītreitingu aģentūra iesniedz reģistrācijas pieteikumu EVTI. Pieteikumā norāda informāciju par II pielikumā noteiktajiem jautājumiem.

2.   Ja reģistrācijas pieteikumu iesniedz kredītreitingu aģentūru grupa, grupas locekļi pilnvaro vienu no grupas locekļiem grupas vārdā iesniegt visus pieteikumus EVTI. Pilnvarotā kredītreitingu aģentūra nodrošina informāciju par II pielikumā noteiktajiem jautājumiem attiecībā uz katru grupas locekli.

3.   Kredītreitingu aģentūra iesniedz reģistrācijas pieteikumu jebkurā no Savienības iestāžu oficiālajām valodām. Regulu Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (13), mutatis mutandis piemēro jebkurai citai EVTI un kredītreitingu aģentūru un to darbinieku saziņai.

4.   EVTI 20 darbdienās pēc pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai pieteikums ir pilnīgs. Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI nosaka termiņu, līdz kuram kredītreitingu aģentūrai ir jāsniedz papildu informācija.

Kad EVTI ir pārliecinājusies, ka pieteikums ir pilnīgs, tā par to attiecīgi paziņo kredītreitingu aģentūrai.

16. pants

Kredītreitingu aģentūras reģistrācijas pieteikuma izskatīšana, ko veic EVTI

1.   EVTI 45 darbdienās pēc 15. panta 4. punkta otrajā daļā minētās paziņošanas izskata kredītreitingu aģentūras reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz kredītreitingu aģentūras atbilstību šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem.

2.   EVTI var pagarināt izskatīšanas laikposmu par 15 darbdienām, jo īpaši, ja kredītreitingu aģentūra:

3.   EVTI 45 darbdienās pēc 15. panta 4. punkta otrajā daļā minētās paziņošanas vai 60 darbdienās pēc minētās paziņošanas, ja piemēro šā panta 2. punktu, pieņem pilnībā pamatotu lēmumu par reģistrāciju vai tās atteikumu.

4.   Lēmums, ko EVTI pieņēmusi atbilstīgi 3. punktam, stājas spēkā piektajā darbdienā pēc tā pieņemšanas.

17. pants

Kredītreitingu aģentūru grupas reģistrācijas pieteikumu izskatīšana, ko veic EVTI

1.   EVTI 55 darbdienās pēc 15. panta 4. punkta otrajā daļā minētās paziņošanas izskata kredītreitingu aģentūru grupas reģistrācijas pieteikumus, pamatojoties uz minēto kredītreitingu aģentūru atbilstību šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem.

2.   EVTI var pagarināt izskatīšanas laikposmu par 15 darbdienām, jo īpaši, ja kāda no kredītreitingu aģentūru grupā ietilpstošajām kredītreitingu aģentūrām:

3.   EVTI 55 darbdienās pēc 15. panta 4. punkta otrajā daļā minētās paziņošanas vai 70 darbdienās pēc minētās paziņošanas, ja piemēro šā panta 2. punktu, par katru grupā ietilpstošo kredītreitingu aģentūru pieņem atsevišķus pilnībā pamatotus lēmumus par reģistrāciju vai tās atteikumu.

4.   Lēmums, ko EVTI pieņēmusi atbilstīgi 3. punktam, stājas spēkā piektajā darbdienā pēc tā pieņemšanas.

18. pants

Lēmuma par kredītreitingu aģentūras reģistrāciju, reģistrācijas atteikumu vai reģistrācijas anulēšanu paziņošana un reģistrēto kredītreitingu aģentūru saraksta publicēšana

1.   EVTI piecās darbdienās pēc 16., 17. vai 20. pantā minētā lēmuma pieņemšanas paziņo savu lēmumu attiecīgajai kredītreitingu aģentūrai. Ja EVTI atsakās reģistrēt kredītreitingu aģentūru vai anulē kredītreitingu aģentūras reģistrāciju, tā savā lēmumā sniedz pilnīgu pamatojumu.

2.   EVTI dara zināmus Komisijai, Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestādei), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (14) (EBI), Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādei), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (15) (EAFPI), kompetentajām iestādēm un nozares kompetentajām iestādēm visus saskaņā ar 16., 17. vai 20. pantu pieņemtos lēmumus.

3.   EVTI publicē savā tīmekļa vietnē to kredītreitingu aģentūru sarakstu, kas ir reģistrētas saskaņā ar šo regulu. Minēto sarakstu atjaunina piecās darbdienās pēc lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 16., 17. vai 20. pantu. Komisija 30 dienās pēc šādas atjaunināšanas publicē minēto atjaunināto sarakstu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

19. pants

Reģistrācijas un uzraudzības maksas

1.   EVTI nosaka kredītreitingu aģentūrām maksas saskaņā ar šo regulu un 2. punktā minēto regulu par maksām. Minētās maksas pilnībā sedz EVTI izdevumus, kas vajadzīgi kredītreitingu aģentūru reģistrācijai un uzraudzībai un lai kompensētu jebkādas izmaksas, kas kompetentajām iestādēm varētu rasties, veicot darbu saskaņā ar šo regulu, jo īpaši saistībā ar uzdevumu deleģēšanu atbilstīgi 30. pantam.

2.   Komisija pieņem regulu par maksām. Minētajā regulā konkrēti nosaka maksu veidu un pozīcijas, par ko pienākas maksas, maksu apmēru, veidu, kādā tās tiek maksātas, un veidu, kādā EVTI kompensē izmaksas, kas kompetentajām iestādēm varētu rasties, veicot darbu saskaņā ar šo regulu, jo īpaši saistībā ar uzdevumu deleģēšanu atbilstīgi 30. pantam.

Kredītreitingu aģentūrai pieprasītās maksas summa sedz visus administratīvos izdevumus un ir samērīga ar attiecīgās kredītreitingu aģentūras apgrozījumu.

Punkta pirmajā daļā minēto regulu par maksām Komisija pieņem ar deleģēto aktu saskaņā ar 38.a pantu un ievērojot 38.b un 38.c panta nosacījumus.

20. pants

Reģistrācijas anulēšana

1.   Neskarot 24. pantu, EVTI anulē kredītreitingu aģentūras reģistrāciju, ja kredītreitingu aģentūra:

2.   Ja tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā izmanto attiecīgās kredītreitingu aģentūras izsniegtos kredītreitingus, uzskata, ka kāds no 1. punktā minētajiem nosacījumiem ir izpildīts, tā var pieprasīt, lai EVTI pārbauda, vai ir izpildīti nosacījumi attiecīgās kredītreitingu aģentūras reģistrācijas anulēšanai. Ja EVTI nolemj neanulēt attiecīgās kredītreitingu aģentūras reģistrāciju, tā pilnībā pamato savu lēmumu.

3.   Lēmums par reģistrācijas anulēšanu nekavējoties stājas spēkā visā Savienībā, ievērojot 24. panta 4. punktā noteikto pārejas laikposmu kredītreitingu izmantošanai.

II   NODAĻA

UZRAUDZĪBA, KO VEIC EVTI

21. pants

EVTI

1.   Neskarot 25.a pantu, EVTI nodrošina šīs regulas piemērošanu.

2.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu EVTI izdod un atjaunina norādījumus par sadarbību starp EVTI, kompetentajām iestādēm un nozares kompetentajām iestādēm saistībā ar šīs regulas un attiecīgo nozares tiesību aktu piemērošanu, tostarp procedūrām un detalizētiem nosacījumiem par uzdevumu deleģēšanu.

3.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu EVTI līdz 2011. gada 7. jūnijam sadarbībā ar EBI un EAFPI izdod un atjaunina pamatnostādnes par apstiprināšanas režīma piemērošanu saskaņā ar šīs regulas 4. panta 3. punktu.

4.   Līdz 2012. gada 2. janvāra EVTI iesniedz apstiprināšanai Komisijā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. pantu regulatīvo tehnisko standartu projektu par:

5.   EVTI katru gadu un pirmoreiz līdz 2012. gada 1. janvārim publicē ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Minētajā ziņojumā jo īpaši ietver novērtējumu par to, kā saskaņā ar šo regulu reģistrētās kredītreitingu aģentūras īsteno I pielikumu.

6.   EVTI ik gadu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par veiktajiem uzraudzības pasākumiem, kā arī sankcijām, ko EVTI piemērojusi saskaņā ar šo regulu, tostarp soda naudām un periodiskiem soda maksājumiem.

7.   EVTI, veicot savus uzdevumus, sadarbojas ar EBI un EAFPI un apspriežas ar EBI un EAFPI, pirms izdod un atjaunina norādījumus un iesniedz 2., 3. un 4. punktā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu.

10)

iekļauj šādu pantu:

“22.a pants

Pienākuma veikt atpakaļejošas pārbaudes izpildes kontrole

1.   EVTI, veicot reģistrēto kredītreitingu aģentūru pastāvīgu uzraudzību saskaņā ar šo regulu, regulāri pārbauda atbilstību 8. panta 3. punktam.

2.   Neskarot 23. pantu, EVTI, veicot 1. punktā minēto pārbaudi, arī:

11)

regulas 23. līdz 27. pantu aizstāj ar šādiem:

“23. pants

Neiejaukšanās reitingu vai metodikas saturā

Pildot savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, ne EVTI, ne Komisija, ne arī kādas dalībvalsts publiskā sektora iestādes neiejaucas kredītreitingu saturā vai metodikā.

23.a pants

23.b līdz 23.d pantā minēto pilnvaru īstenošana

Pilnvaras, kas 23.b līdz 23.d pantā ir noteiktas EVTI vai kādai EVTI amatpersonai vai citai EVTI pilnvarotai personai, nedrīkst izmantot, lai pieprasītu tādas informācijas vai dokumentu atklāšanu, uz kuriem attiecas juridiskas konfidencialitātes prasība.

23.b pants

Informācijas pieprasījumi

1.   EVTI var ar vienkāršu pieprasījumu vai lēmumu pieprasīt kredītreitingu aģentūrām, personām, kas iesaistītas kredītreitingu noteikšanas darbībās, vērtējamām juridiskām personām un saistītām trešām personām, trešām personām, kurām kredītreitingu aģentūras ārpakalpojumu veidā deleģējušas konkrētas funkcijas vai darbības, un personām, kas ir citādi cieši un būtiski saistītas ar kredītreitingu aģentūrām vai kredītreitingu noteikšanas darbībām, sniegt visu vajadzīgo informāciju, lai tā varētu pildīt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu.

2.   Sūtot vienkāršu pieprasījumu sniegt informāciju saskaņā ar 1. punktu, EVTI:

3.   Ja informācija saskaņā ar 1. punktu tiek pieprasīta ar lēmumu, EVTI:

4.   Personas, kas minētas 1. punktā vai to pārstāvji un – juridisko personu vai asociāciju, kam nav juridiskas personas statusa, gadījumā – personas, kam ar likumu vai statūtiem piešķirtas pilnvaras tās pārstāvēt, sniedz pieprasīto informāciju. Juristi, kas ir attiecīgi pilnvaroti rīkoties, var sniegt informāciju savu klientu vārdā. Klienti pilnībā atbild, ja sniegtā informācija ir nepilnīga, nepareiza vai maldinoša.

5.   EVTI nekavējoties nosūta vienkāršā pieprasījuma vai lēmuma kopiju tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kuras teritorijā pastāvīgi uzturas vai veic uzņēmējdarbību 1. punktā minētās personas, uz kurām attiecas pieprasījums sniegt informāciju.

23.c pants

Vispārēja izmeklēšana

1.   Lai veiktu šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI var veikt vajadzīgo izmeklēšanu attiecībā uz 23.b panta 1. punktā minētajām personām. Šajā nolūkā EVTI amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas personas ir tiesīgas:

2.   EVTI amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt 1. punktā minēto izmeklēšanu, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku pilnvaru, kurā norādīts izmeklēšanas priekšmets un nolūks. Minētajā pilnvarā norāda arī 36.b pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, ja pieprasītā uzskaite, dati, procedūras vai citi materiāli, vai atbildes uz 23.b panta 1. punktā minēto personu uzdotajiem jautājumiem nav sniegtas vai ir nepilnīgas, kā arī norāda 36.a pantā saistībā ar III pielikuma II iedaļas 8. punktu paredzētos naudas sodus, ja atbildes uz 23.b panta 1. punktā minēto personu uzdotajiem jautājumiem ir nepareizas vai maldinošas.

3.   Personām, kas minētas 23.b panta 1. punktā, ir jāpakļaujas izmeklēšanai, kas sākta, pamatojoties uz EVTI lēmumu. Lēmumā nosaka izmeklēšanas priekšmetu un mērķi, periodiskos soda maksājumus, kas paredzēti 36.b pantā, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, un tiesības lēmumu pārskatīt Eiropas Savienības Tiesā.

4.   Savlaicīgi pirms izmeklēšanas EVTI informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kuras teritorijā ir veicama izmeklēšana, par izmeklēšanu un par pilnvaroto personu identitāti. Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas pēc EVTI pieprasījuma sniedz palīdzību minētajām pilnvarotajām personām viņu pienākumu izpildē. Attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma var arī apmeklēt uz vietas veiktās pārbaudes.

5.   Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem 1. punkta e) apakšpunktā minētajām telefona sarunu izdrukām vai datplūsmas pārskatiem ir vajadzīga atļauja no tiesu iestādes, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.

6.   Ja tiek pieprasīta 5. punktā minētā atļauja, valsts tiesu iestāde pārbauda EVTI lēmuma autentiskumu un to, vai paredzētie piespiedu līdzekļi nav ne patvaļīgi, ne pārmērīgi, ņemot vērā izmeklēšanas priekšmetu. Pārbaudot piespiedu pasākumu samērīgumu, valsts tiesu iestāde var lūgt EVTI sniegt sīkākus paskaidrojumus, jo īpaši attiecībā uz iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, un uz iespējamā pārkāpuma smagumu, un par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EVTI lietas materiālos iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu pārskata vienīgi Eiropas Savienības Tiesa, ievērojot Regulā (ES) Nr.1095/2010 paredzēto procedūru.

23.d pants

Pārbaudes uz vietas

1.   Lai pildītu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, EVTI 23.b panta 1. punktā minēto juridisko personu uzņēmējdarbības telpās var veikt visas vajadzīgās pārbaudes uz vietas. Ja tas nepieciešams pārbaužu pienācīgai veikšanai un efektivitātei, EVTI var veikt pārbaudi uz vietas, par to iepriekš nepaziņojot.

2.   EVTI amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudes uz vietas, drīkst iekļūt to juridisko personu uzņēmējdarbības telpās un teritorijā, uz kurām attiecas izmeklēšana, kas veikta, pamatojoties uz EVTI pieņemto lēmumu, un tām ir visas 23.panta 1. punktā paredzētās pilnvaras. Turklāt tās ir pilnvarotas aizzīmogot jebkuras uzņēmējdarbības telpas un uzskaites žurnālus vai reģistrus uz tādu laikposmu un tādā mērā, kā vajadzīgs pārbaudes veikšanai.

3.   EVTI amatpersonas un citas personas, ko EVTI pilnvarojusi veikt pārbaudes uz vietas, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku pilnvaru, kurā norādīts pārbaudes priekšmets un nolūks un 36.b pantā paredzētie periodiskie soda maksājumi, ja attiecīgās personas nepakļaujas pārbaudei. Savlaicīgi pirms pārbaudes EVTI par pārbaudi paziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kuras teritorijā tā jāveic.

4.   Personām, kas minētas 23.b panta 1. punktā, ir jāpakļaujas ar EVTI lēmumu noteiktām pārbaudēm uz vietas. Lēmumā norāda pārbaudes priekšmetu un nolūku, nosaka tās sākuma datumu un 36.b pantā paredzētos periodiskos soda maksājumus, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, un tiesības nodot lēmumu pārskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā. EVTI pieņem šādus lēmumus pēc apspriešanās ar tās dalībvalsts kompetento iestādi, kuras teritorijā pārbaude veicama.

5.   Tās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas, kuras teritorijā pārbaude jāveic, kā arī šādas kompetentās iestādes pilnvarotas vai ieceltas personas pēc EVTI pieprasījuma sniedz aktīvu palīdzību EVTI amatpersonām un citām EVTI pilnvarotām personām. Šajā nolūkā tām piešķir 2. punktā minētās pilnvaras. Attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes amatpersonas pēc pieprasījuma arī var apmeklēt uz vietas veiktās pārbaudes.

6.   EVTI var arī pieprasīt kompetentajām iestādēm tās vārdā veikt konkrētus izmeklēšanas uzdevumus un pārbaudes uz vietas, kas paredzētas šajā pantā un 23.c panta 1. punktā. Šajā nolūkā kompetentajām iestādēm piešķir tādas pašas pilnvaras kā EVTI, kā tas noteikts šajā pantā un 23.c panta 1. punktā.

7.   Ja amatpersonas un citas EVTI pilnvarotas pavadošās personas konstatē, ka persona pretojas pārbaudei, kuras veikšana uzdota saskaņā ar šo pantu, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde tām sniedz nepieciešamo atbalstu, vajadzības gadījumā lūdzot policijas vai līdzvērtīgas tiesībaizsardzības iestādes palīdzību, lai dotu tām iespēju veikt pārbaudi uz vietas.

8.   Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem 1. punktā minētajām pārbaudēm uz vietas vai 7. punktā minētajai palīdzībai ir vajadzīga atļauja no tiesu iestādes, iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.

9.   Ja tiek pieprasīta 8. punktā minētā atļauja, valsts tiesu iestāde pārbauda EVTI lēmuma autentiskumu un to, vai paredzētie piespiedu līdzekļi nav ne patvaļīgi, ne pārmērīgi, ņemot vērā pārbaudes priekšmetu. Pārbaudot piespiedu pasākumu samērīgumu, valsts tiesu iestāde var lūgt EVTI sniegt sīkākus paskaidrojumus, jo īpaši attiecībā uz iemesliem, kas EVTI radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpta šī regula, un uz iespējamā pārkāpuma smagumu, un par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde nepārskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt EVTI lietas materiālos iekļauto informāciju. EVTI lēmuma likumīgumu pārskata vienīgi Eiropas Savienības Tiesa, ievērojot Regulā (ES) Nr. 1095/2010 paredzēto procedūru.

23.e pants

Procedūras noteikumi par uzraudzības pasākumu veikšanu un naudas sodu piemērošanu

1.   Ja, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē, ka ir nopietnas aizdomas par to, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par III pielikumā uzskaitītu pārkāpumu vai pārkāpumiem, EVTI lietas izmeklēšanai ieceļ neatkarīgu izmeklēšanas darbinieku, kas darbojas EVTI struktūrā. Izmeklēšanas darbinieks nav un nav bijis iesaistīts attiecīgās kredītreitingu aģentūras tiešā vai netiešā uzraudzībā vai reģistrācijā un savus uzdevumus pilda neatkarīgi no EVTI Uzraudzības padomes.

2.   Izmeklēšanas darbinieks izmeklē iespējamos pārkāpumus, ņemot vērā to personu komentārus, uz kurām izmeklēšana attiecas, un savu konstatējumu kopumu iesniedz EVTI Uzraudzības padomei.

Savu uzdevumu veikšanai izmeklēšanas darbinieks var izmantot pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 23.b pantu un veikt izmeklēšanas un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 23.c un 23.d pantu. Īstenojot minētās pilnvaras, izmeklēšanas darbinieks ievēro 23.a pantu.

Uzdevumu veikšanas laikā izmeklēšanas darbiniekam ir piekļuve visiem dokumentiem un informācijai, ko, veicot uzraudzību, ir apkopojusi EVTI.

3.   Pabeidzot izmeklēšanu un pirms konstatējumu kopums tiek iesniegts EVTI Uzraudzības padomei, izmeklēšanas darbinieks tām personām, uz kurām izmeklēšana attiecas, dod iespēju tikt uzklausītām par izmeklētajiem jautājumiem. Izmeklēšanas darbinieks savus konstatējumus pamato tikai ar tiem faktiem, par kuriem personām, attiecībā uz kurām tiek veikta izmeklēšana, tika dota iespēja sniegt savus komentārus.

Izmeklēšanā, kas veikta saskaņā ar šo pantu, pilnībā ievēro attiecīgo personu tiesības uz aizstāvību.

4.   Iesniedzot savu konstatējumu kopumu EVTI Uzraudzības padomei, izmeklēšanas darbinieks par to informē personas, uz kurām izmeklēšana attiecas. Personām, attiecībā uz kurām tiek veikta izmeklēšana, tiek dotas tiesības piekļūt lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju, kas skar trešās personas.

5.   Pamatojoties uz izmeklēšanas darbinieka konstatējumiem un, ja to pieprasa attiecīgās personas, uzklausot personas, uz ko attiecas izmeklēšana saskaņā ar 25. pantu un 36.c pantu, EVTI Uzraudzības padome pieņem lēmumu par to, vai personas, uz kurām attiecas izmeklēšana, ir veikušas III pielikumā paredzētu pārkāpumu vai uzskaitītus pārkāpumus, un – ja tā – veic uzraudzības pasākumu saskaņā ar 24. pantu un piemēro naudas sodu saskaņā ar 36.a pantu.

6.   Izmeklēšanas darbinieks nepiedalās EVTI Uzraudzības padomes apspriedēs un arī nekādā citādā veidā neiejaucas EVTI Uzraudzības padomes lēmumu pieņemšanas procesā.

7.   Komisija pieņem turpmākus procedūras noteikumus, lai īstenotu pilnvaras piemērot naudas sodus vai periodiskos soda maksājumus, tostarp noteikumus par aizstāvības tiesībām, pagaidu noteikumus un naudas sodu vai periodisko soda maksājumu iekasēšanu, un pieņem sīki izstrādātus noteikumus par sankciju piemērošanas un izpildes noilguma termiņiem.

Šā punkta pirmajā daļā minētos noteikumus nosaka, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 38.a pantu, ievērojot 38.b un 38.c panta nosacījumus.

8.   Ja, veicot šajā regulā noteiktos pienākumus, EVTI konstatē, ka ir nopietnas aizdomas par to, ka, iespējams, pastāv fakti, kas varētu liecināt par noziedzīgiem nodarījumiem, EVTI lietu nodod attiecīgajām valsts iestādēm krimināllietas ierosināšanai. Turklāt EVTI atturas no naudas sodu vai periodisko soda maksājumu piemērošanas gadījumos, kad kriminālprocesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir stājies spēkā res judicata attaisnojošs vai notiesājošs spriedums, kas izriet no identiskiem faktiem vai faktiem, kuru būtība ir tāda pati.

24. pants

EVTI veiktie uzraudzības pasākumi

1.   Ja saskaņā ar 23.e panta 5. punktu EVTI Uzraudzības padome konstatē, ka kredītreitingu aģentūra ir pieļāvusi kādu no III pielikumā minētajiem pārkāpumiem, tā pieņem vienu vai vairākus no šādiem lēmumiem:

2.   Pieņemot 1. punktā minētos lēmumus, EVTI Uzraudzības padome ņem vērā pārkāpuma veidu un smagumu, ievērojot šādus kritērijus:

3.   Pirms 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto lēmumu pieņemšanas EVTI Uzraudzības padome par to informē EBI un EAFPI.

4.   Pēc tam, kad ir pieņemti 1. punkta a) un c) apakšpunktā paredzētie lēmumi, kredītreitingus var turpināt izmantot regulatīviem nolūkiem laikposmā, kas nepārsniedz:

EVTI Uzraudzības padome var pagarināt, tostarp pēc EBI vai EAFPI pieprasījuma, pirmās daļas b) apakšpunktā minēto laikposmu par trim mēnešiem izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar iespējamiem tirgus darbības traucējumiem vai finanšu nestabilitāti.

5.   EVTI Uzraudzības padome bez liekas kavēšanās par lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 1. punktu, informē attiecīgo kredītreitingu aģentūru un par to paziņo kompetentajām iestādēm un nozares kompetentajām iestādēm, Komisijai, EBI un EAFPI. Tā publisko katru šādu lēmumu savā tīmekļa vietnē 10 darbdienās no tā pieņemšanas dienas.

EVTI Uzraudzības padome, publiskojot pirmajā daļā minēto lēmumu, publisko arī informāciju par kredītreitingu aģentūras tiesībām pārsūdzēt lēmumu un attiecīgā gadījumā arī to, ka šāda apelācija ir iesniegta, precizējot, ka šāda apelācija neaptur lēmuma piemērošanu, un to, ka Apelācijas padomei ir iespēja apturēt pārsūdzētā lēmuma piemērošanu atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 60. panta 3. punktam.

25. pants

Attiecīgo personu uzklausīšana

1.   Pirms tiek pieņemti 24. panta 1. punktā minētie lēmumi, EVTI Uzraudzības padome dod iespēju personām, kuru lieta tiek izskatīta, tikt uzklausītām par konstatējumiem. EVTI Uzraudzības padome savus lēmumus pamato tikai ar konstatējumiem, par kuriem personām, kuru lieta tiek izskatīta, tika dota iespēja sniegt paskaidrojumus.

Pirmo daļu nepiemēro, ja ir jārīkojas steidzami, lai novērstu būtisku draudošu kaitējumu finanšu sistēmai. Šādā gadījumā EVTI Uzraudzības padome var pieņemt pagaidu lēmumu un sniedz attiecīgajām personām iespēju tikt uzklausītām pēc iespējas drīzāk pēc lēmuma pieņemšanas.

2.   Lietas izskatīšanā pilnībā ievēro personu, kuru lieta tiek izskatīta, tiesības uz aizstāvību. Minētajām personām tiek dotas tiesības piekļūt EVTI lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju.

25.a pants

Nozares kompetentās iestādes, kas atbildīgas par 4. panta 1. punkta piemērošanas uzraudzību un prasību izpildi (kredītreitingu izmantošana)

Nozares kompetentās iestādes ir atbildīgas par 4. panta 1. punkta piemērošanas uzraudzību un prasību izpildi saskaņā ar attiecīgajiem nozares tiesību aktiem.

III   NODAĻA

EVTI, KOMPETENTO IESTĀŽU UN NOZARES KOMPETENTO IESTĀŽU SADARBĪBA

26. pants

Pienākums sadarboties

EVTI, EBI, EAFPI, kompetentās iestādes un nozares kompetentās iestādes sadarbojas, piemērojot šo regulu un attiecīgos nozares tiesību aktus.

27. pants

Informācijas apmaiņa

1.   EVTI, kompetentās iestādes un nozares kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās cita citai sniedz informāciju, kas nepieciešama, lai izpildītu šajā regulā un attiecīgos nozares tiesību aktos tām paredzētos pienākumus.

2.   EVTI var nosūtīt centrālajām bankām, Eiropas Centrālo banku sistēmai un Eiropas Centrālajai bankai kā monetārām iestādēm, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai un attiecīgā gadījumā citām publiskām iestādēm, kas atbildīgas par maksājumu un norēķinu sistēmu pārzināšanu, konfidenciālu informāciju, kas paredzēta to uzdevumu izpildei. Līdzīgi šādām iestādēm vai struktūrām neliedz paziņot EVTI informāciju, kas EVTI var būt nepieciešama, lai tā veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu.”;

12)

regulas 28. un 29. pantu svītro;

13)

regulas 30., 31. un 32. pantu aizstāj ar šādiem:

“30. pants

EVTI uzdevumu deleģēšana kompetentajām iestādēm

1.   Ja tas vajadzīgs uzraudzības uzdevuma pienācīgai veikšanai, EVTI var dalībvalsts kompetentajai iestādei deleģēt konkrētus uzraudzības uzdevumus saskaņā ar norādījumiem, ko EVTI sniegusi atbilstīgi 21. panta 2. punktam. Šie deleģētie uzraudzības uzdevumi jo īpaši var ietvert pilnvaras pieprasīt informāciju saskaņā ar 23.b pantu un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas saskaņā ar 23.d panta 6. punktu.

2.   Pirms uzdevuma deleģēšanas EVTI konsultējas ar attiecīgo kompetento iestādi. Konsultācijās apspriež:

3.   Saskaņā ar regulu par maksām, ko Komisija pieņem saskaņā ar 19. panta 2. punktu, EVTI kompetentajai iestādei atlīdzina izmaksas, kas radušās, veicot deleģētos uzdevumus.

4.   Attiecīgos laikposmos EVTI pārskata 1. punktā minēto deleģējumu. Uzdevumu deleģējumu var atsaukt jebkurā laikā.

Uzdevumu deleģējums neietekmē EVTI atbildību un neierobežo EVTI spējas veikt un pārraudzīt deleģēto darbību. Šajā regulā paredzētos uzraudzības pienākumus, tostarp lēmumus par reģistrāciju, galīgos novērtējumus un pēckontroles lēmumus saistībā ar pārkāpumiem, nedeleģē.

31. pants

Kompetento iestāžu paziņojumi un darbības apturēšanas pieprasījumi

1.   Ja dalībvalsts kompetentā iestāde konstatē, ka tās dalībvalsts teritorijā vai citas dalībvalsts teritorijā tiek vai ir tikusi īstenota rīcība, ar kuru tiek pārkāpta šī regula, tā pēc iespējas precīzāk paziņo šo faktu EVTI. Ja dalībvalsts kompetentā iestāde uzskata, ka tas nepieciešams izmeklēšanas nolūkos, kompetentā iestāde var arī ierosināt EVTI, lai tā izskata vajadzību lietot 23.b un 23.c pantā paredzētās pilnvaras attiecībā uz šādā rīcībā iesaistīto kredītreitingu aģentūru.

EVTI rīkojas atbilstīgi. Tā informē paziņotāju kompetento iestādi par rezultātu un iespēju robežās par visiem nozīmīgiem starpposma notikumiem.

2.   Neskarot 1. punktā minēto paziņošanas pienākumu, ja dalībvalsts paziņotāja kompetentā iestāde uzskata, ka reģistrēta kredītreitingu aģentūra, kuras izsniegtos kredītreitingus izmanto attiecīgās dalībvalsts teritorijā, pārkāpj no šīs regulas izrietošas saistības un pārkāpumi ir pietiekami smagi un ilgstoši, lai būtiski ietekmētu ieguldītāju aizsardzību vai finanšu sistēmas stabilitāti attiecīgajā dalībvalstī, paziņotāja kompetentā iestāde var pieprasīt EVTI apturēt attiecīgās kredītreitingu aģentūras kredītreitingu izmantošanu regulatīviem nolūkiem, ko veic 4. panta 1. punktā minētās finanšu iestādes un citas iestādes. Paziņotāja kompetentā iestāde pilnībā pamato EVTI savu pieprasījumu.

Ja EVTI uzskata, ka pieprasījums nav pamatots, tā informē paziņotāju kompetento iestādi rakstveidā, izklāstot iemeslus. Ja EVTI uzskata, ka pieprasījums ir pamatots, tā veic atbilstošus pasākumus, lai atrisinātu šo jautājumu.

32. pants

Dienesta noslēpums

1.   Pienākumu ievērot dienesta noslēpumu piemēro EVTI, kompetentajām iestādēm un visām personām, kas strādā vai ir strādājušas EVTI, kompetentajās iestādēs vai pie jebkuras citas personas, kurai EVTI ir deleģējusi uzdevumus, arī revidentiem un ekspertiem, ar ko EVTI ir noslēgusi līgumus. Informāciju, kam piemēro dienesta noslēpuma statusu, atklāj citai personai vai iestādei tikai tad, ja šāda atklāšana ir nepieciešama tiesvedībai.

2.   Visu informāciju, kuru atbilstīgi šai regulai iegūst vai ar kuru apmainās EVTI, kompetentās iestādes, nozares kompetentās iestādes un citas iestādes un struktūras, kas minētas 27. panta 2. punktā, uzskata par konfidenciālu, izņemot gadījumus, kad EVTI vai attiecīgā kompetentā iestāde vai cita iesaistītā iestāde vai struktūra, sniedzot šādu informāciju, norāda, ka to drīkst atklāt, vai gadījumos, kad šāda atklāšana ir nepieciešama tiesvedībai.”;

14)

regulas 33. pantu svītro;

15)

regulas 34. un 35. pantu aizstāj ar šādiem:

“34. pants

Līgumi par informācijas apmaiņu

EVTI var slēgt sadarbības līgumus par informācijas apmaiņu ar trešo valstu uzraudzības iestādēm tikai tad, ja uz atklāto informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kuras paredzētas 32. pantā.

Šādas informācijas apmaiņas nolūks ir EVTI vai minēto uzraudzības iestāžu uzdevumu izpilde.

Saistībā ar personas datu nosūtīšanu trešām valstīm EVTI piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (16).

35. pants

No trešām valstīm saņemtas informācijas atklāšana

EVTI drīkst atklāt no trešo valstu uzraudzības iestādēm saņemto informāciju tikai tad, ja EVTI vai kompetentā iestāde ir saņēmusi skaidru piekrišanu no uzraudzības iestādes, kas sniegusi informāciju, un attiecīgā gadījumā – ja informāciju atklāj tikai tiem nolūkiem, kuriem minētā uzraudzības iestāde ir devusi savu piekrišanu, vai ja šāda atklāšana ir nepieciešama tiesvedībai.

16)

regulas IV sadaļas I nodaļas virsrakstu “Sankcijas, komitejas procedūra un ziņojumu sniegšana” aizstāj ar virsrakstu “Sankcijas, naudas sodi, periodiskie soda maksājumi, komitejas procedūra, pilnvaru deleģēšana un ziņojumu sniegšana”;

17)

regulas 36. panta pirmo un otro daļu aizstāj ar šādām:

“Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par 4. panta 1. punkta pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to izpildi. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgā nozares kompetentā iestāde atklāj sabiedrībai visas sankcijas, kas ir piemērotas par 4. panta 1. punkta pārkāpumiem, izņemot gadījumus, kad to publiskošana radītu nopietnus traucējumus finanšu tirgos vai izraisītu nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām pusēm.”;

18)

iekļauj šādus pantus:

“36.a pants

Naudas sodi

1.   Ja saskaņā ar 23.e panta 5. punktu EVTI Uzraudzības padome konstatē, ka kredītreitingu aģentūra tīši vai nolaidības dēļ ir pieļāvusi kādu no III pielikumā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tā pieņem lēmumu, ar kuru atbilstīgi 2. punktam piemēro naudas sodu.

Kredītreitingu aģentūras pārkāpumu uzskata par tīši izdarītu, ja EVTI ir konstatējusi objektīvus faktus, kuri liecina, ka kredītreitingu aģentūra vai tās augstākā vadība, izdarot pārkāpumu, ir rīkojusies apzināti.

2.   Panta 1. punktā minētā naudas soda pamatsummas nosaka šādā apmērā:

Lai izlemtu, vai naudas sodam vajadzētu atbilst pirmajā daļā minētajai minimālajai, vidējai vai maksimālajai pamatsummai, EVTI izvērtē attiecīgās kredītreitingu aģentūras iepriekšējā uzņēmējdarbības gada apgrozījumu. Naudas soda pamatsumma tuvinās minimālajai pamatsummai attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām, kuru gada apgrozījums ir mazāks nekā EUR 10 miljoni, pamatsummas robežu vidējam rādītājam attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām, kuru gada apgrozījums ir EUR 10 līdz 50 miljoni, un maksimālajai pamatsummai attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām, kuru gada apgrozījums ir lielāks nekā EUR 50 miljoni.

3.   Pamatsummas, kas definētas, ņemot vērā šā panta 2. punktā noteiktos ierobežojumus, vajadzības gadījumā pielāgo, ievērojot atbildību pastiprinošus vai mīkstinošus apstākļus saskaņā ar attiecīgajiem IV pielikumā definētajiem koeficientiem.

Pamatsummai vienu pēc otra piemēro attiecīgo koeficientu, kas saistīts ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem. Ja piemērojami vairāki ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem saistīti koeficienti, starpību starp pamatsummu un summu, kas iegūta, piemērojot katru atsevišķo ar atbildību pastiprinošiem apstākļiem saistīto koeficientu, pieskaita pamatsummai.

Pamatsummai vienu pēc otra piemēro attiecīgo koeficientu, kas saistīts ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem. Ja piemērojami vairāki ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem saistīti koeficienti, starpību starp pamatsummu un summu, kas iegūta, piemērojot katru atsevišķo ar atbildību mīkstinošiem apstākļiem saistīto koeficientu, atskaita no pamatsummas.

4.   Neatkarīgi no 2. un 3. punkta noteikumiem naudas soda summa nepārsniedz 20 % no attiecīgās kredītreitingu aģentūras gada apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskajā gadā, un, ja kredītreitingu aģentūra no pārkāpuma ir tieši vai netieši guvusi finansiālu labumu, naudas soda summai jābūt vismaz vienādai ar šo finansiālo labumu.

Ja kredītreitingu aģentūras darbība vai bezdarbība ietver vairāk nekā vienu no III pielikumā uzskaitītajiem pārkāpumiem, piemēro tikai lielāko naudas sodu, kas aprēķināts saskaņā ar 2. un 3. punktu un attiecas tikai uz vienu no minētajiem pārkāpumiem.

36.b pants

Periodiski soda maksājumi

1.   EVTI Uzraudzības padome, pieņemot lēmumu, piemēro periodiskos soda maksājumus, lai panāktu, ka:

2.   Periodiskie soda maksājumi ir iedarbīgi un samērīgi. Periodisko soda maksājumu piemēro par katru kavējuma dienu, līdz kredītreitingu aģentūra vai attiecīgā persona ievēro attiecīgo 1. punktā minēto lēmumu.

3.   Neatkarīgi no 2. punkta noteikumiem periodisko soda maksājumu summa ir 3 % no dienas vidējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskajā gadā vai – attiecībā uz fiziskām personām – 2 % no dienas vidējiem ienākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā. To aprēķina no dienas, kas noteikta lēmumā, ar kuru uzliek periodisko soda maksājumu.

4.   Periodisko soda maksājumu var uzlikt uz laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus pēc EVTI lēmuma paziņošanas dienas.

36.c pants

To personu uzklausīšana, kuru lieta tiek izskatīta

1.   Pirms tiek pieņemts lēmums, ar ko uzliek 36.a pantā un 36.b panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā paredzētu naudas sodu un/vai periodisku soda maksājumu, EVTI Uzraudzības padome dod iespēju personām, kuru lieta tiek izskatīta, tikt uzklausītām par EVTI konstatējumiem. EVTI Uzraudzības padome lēmumus pieņem, pamatojoties tikai uz tiem konstatējumiem, par kuriem personām, kuru lieta tiek izskatīta, tika dota iespēja sniegt paskaidrojumus.

2.   Izskatot lietu, pilnībā ievēro personu, kuru lieta tiek izskatīta, tiesības uz aizstāvību. Personām tiek dotas tiesības piekļūt EVTI lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz viņu komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju vai EVTI iekšējiem sagatavošanas dokumentiem.

36.d pants

Informācijas publiskošana par naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, to veids, uzlikšanas kārtība un izmantošana

1.   EVTI publisko informāciju par visiem naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 36.a un 36.b pantu, ja vien šādas informācijas publiskošana būtiski nekaitē finanšu tirgiem vai nerada nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

2.   Naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar 36.a un 36.b pantu, ir administratīvs raksturs.

3.   Naudas sodi un periodiski soda maksājumi, kas piemēroti saskaņā ar 36.a un 36.b pantu, ir izpildāmi.

Izpildi reglamentē civilprocesa noteikumi, kas ir spēkā tās valsts teritorijā, kurā izpilde notiek. Iestāde, ko šim nolūkam ieceļ katras dalībvalsts valdība un dara to zināmu EVTI un Eiropas Savienības Tiesai, lēmumam pievieno izpildes rīkojumu, iepriekš pārbaudot tikai lēmuma autentiskumu.

Kad pēc attiecīgās personas pieprasījuma ir izpildītas minētās formalitātes, minētā persona var sākt izpildi saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, iesniedzot lietu tieši kompetentajai struktūrai.

Izpildi var apturēt tikai ar Eiropas Savienības Tiesas lēmumu. Tomēr sūdzības par nepareizu izpildi ir attiecīgās valsts tiesu jurisdikcijā.

4.   Naudas sodu un periodisku soda maksājumu summas ieskaita Eiropas Savienības vispārējā budžetā.

36.e pants

Pārskatīšana Eiropas Savienības Tiesā

Eiropas Savienības Tiesas neierobežotā jurisdikcijā ir pārskatīt lēmumus, ar ko EVTI ir uzlikusi naudas sodu vai periodisku soda maksājumu. Tā var anulēt, samazināt vai palielināt uzlikto naudas sodu vai periodisko soda maksājumu.”;

19)

regulas 37. pantu aizstāj ar šādu:

“37. pants

Grozījumi pielikumos

Lai ņemtu vērā notikumus finanšu tirgos, tostarp starptautiskā mērogā, jo īpaši saistībā ar jauniem finanšu instrumentiem, Komisija, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 38.a pantu un ievērojot 38.b un 38.c panta noteikumus, var noteikt pasākumus, ar ko groza pielikumus, izņemot III pielikumu.”;

20)

regulas 38. panta 2. punktu svītro;

21)

iekļauj šādus pantus:

“38.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt 5. panta 6. punkta trešajā daļā, 19. panta 2. punktā, 23.e panta 7. punktā un 37. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz četru gadu laikposmu no 2011. gada 1. jūnija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais sešus mēnešus pirms četru gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome to neatsauc saskaņā ar 38.b pantu.

2.   Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot 38.b un 38.c pantā izklāstītos nosacījumus.

38.b pants

Deleģēšanas atsaukšana

1.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 6. punkta trešajā daļā, 19. panta 2. punktā, 23.e panta 7. punktā un 37. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu.

2.   Iestāde, kura ir uzsākusi iekšējo procedūru, lai pieņemtu lēmumu par to, vai atsaukt pilnvaru deleģēšanu, cenšas laikus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas informēt otru iestādi un Komisiju, norādot, kuru pilnvaru deleģēšana varētu tikt atsaukta.

3.   Ar atsaukšanas lēmumu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nekavējoties vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

38.c pants

Iebildumi pret deleģētajiem aktiem

1.   Eiropas Parlaments un Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu trīs mēnešos no tā paziņošanas dienas.

Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trijiem mēnešiem.

2.   Ja pēc 1. punktā minētā laikposma beigām ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus pret deleģēto aktu, to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas stājas spēkā dienā, kas tajā norādīta.

Deleģēto aktu var publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tas var stāties spēkā pirms minētā laikposma beigām, ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus.

3.   Ja 1. punktā minētajā laikposmā Eiropas Parlaments vai Padome izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, tas nestājas spēkā. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 296. pantu iestāde, kas izsaka iebildumus pret deleģēto aktu, iebildumus pamato.”;

22)

regulas 39. pantu groza šādi:

23)

iekļauj šādu pantu:

“39.a pants

EVTI ziņojums

Līdz 2011. gada 31. decembrim EVTI izvērtē personāla un resursu apjomu, kas nepieciešams tās pilnvaru un pienākumu īstenošanai atbilstīgi šīs regulas noteikumiem, un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.”;

24)

regulas 40. panta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Kredītreitingu aģentūras, kas jau darbojas, var turpināt izsniegt kredītreitingus, kurus regulatīviem mērķiem var izmantot finanšu iestādes un citas 4. panta 1. punktā minētas juridiskas personas, ja vien reģistrācija netiek atteikta. Ja reģistrācija tiek atteikta, piemēro 24. panta 4. un 5. punktu.”;

25)

iekļauj šādu pantu:

“40.a pants

Pārejas posma pasākumi attiecībā uz EVTI

1.   Visas kompetences un pienākumi, kas saistīti ar uzraudzības un prasību izpildes darbību veikšanu kredītreitingu aģentūru jomā un bija uzticēti kompetentajām iestādēm, kuras darbojās vai nedarbojās kā mītnes dalībvalsts kompetentās iestādes, un kolēģijām, ja tādas bija izveidotas, beidzas 2011. gada 1. jūlijā.

Tomēr reģistrācijas pieteikumus, ko mītnes dalībvalsts kompetentās iestādes vai attiecīgā kolēģija ir saņēmušas līdz 2010. gada 7. septembrim, nenodod EVTI, un minētās iestādes un attiecīgā kolēģija pieņem lēmumus par reģistrāciju vai tās atteikumu.

2.   Neskarot 1. punkta otro daļu, visus lietas materiālus un darba dokumentus, kas saistīti ar uzraudzības un prasību izpildes darbību veikšanu kredītreitingu aģentūru jomā, tostarp visas notiekošās pārbaudes un prasību izpildes darbības, vai šo dokumentu apstiprinātas kopijas EVTI pārņem 1. punktā minētajā dienā.

3.   Kompetentās iestādes un kolēģijas, kas minētas 1. punktā, nodrošina, ka visi esošie uzskaites un darba dokumenti vai to apstiprinātas kopijas tiek nodotas EVTI iespējami drīz, bet ne vēlāk kā 2011. gada 1. jūlijā. Minētās kompetentās iestādes un kolēģijas sniedz arī visu nepieciešamo palīdzību un konsultē EVTI, lai atvieglotu ar kredītreitingu aģentūrām saistītu uzraudzības un prasību izpildes darbību faktisku un efektīvu nodošanu un pārņemšanu.

4.   EVTI darbojas kā 1. punktā minēto kompetento iestāžu un kolēģiju tiesību pārņēmēja visos administratīvajos procesos vai tiesvedībās, kuri izriet no uzraudzības un prasību izpildes darbības, ko minētās kompetentās iestādes un kolēģijas ir veikušas saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

5.   Ikviena kredītreitingu aģentūras reģistrācija, ko atbilstīgi III sadaļas I nodaļas noteikumiem veikusi kāda no šā panta 1. punktā minētajām kompetentajām iestādēm, paliek spēkā arī pēc tam, kad EVTI ir pārņēmusi attiecīgās kompetences.

6.   EVTI saistībā ar tās īstenotu pastāvīgu uzraudzību līdz 2014. gada 1. jūlijam veic vismaz vienu visu to kredītreitingu aģentūru pārbaudi, uz kurām attiecas tās uzraudzības kompetences joma.”;

26)

I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

27)

pievieno jaunus pielikumus, kā norādīts šīs regulas II pielikumā.