31.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/1

(1)

Dalībvalstu savstarpēja palīdzība, piedzenot citai citas un Savienības prasījumus attiecībā uz konkrētiem nodokļiem un citiem pasākumiem, palīdz nodrošināt pienācīgu iekšējā tirgus darbību. Tā nodrošina fiskālu neitralitāti un ir ļāvusi dalībvalstīm atcelt diskriminējošus aizsargpasākumus pārrobežu darījumos, kas izstrādāti, lai novērstu krāpšanos un zaudējumus budžetā.

(2)

Pasākumus savstarpējas palīdzības sniegšanai prasījumu piedziņā pirmoreiz noteica Padomes Direktīvā 76/308/EEK (1976. gada 15. marts) par savstarpēju palīdzību tādu prasījumu piedziņā, kas radušies no darbībām, kuras ir daļa no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda finansēšanas sistēmas, kā arī lauksaimniecības un muitas nodokļu piedziņā (3). Minētā direktīva un to grozošie tiesību akti tika kodificēti Padomes Direktīvā 2008/55/EK (2008. gada 26. maijs) par savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem (4).

(3)

Lai gan šie pasākumi, tuvinot piemērojamos valstu noteikumus, bijuši pirmais solis ceļā uz uzlabotām piedziņas procedūrām Savienībā, tie izrādījušies nepietiekami, lai atbilstu iekšējā tirgus prasībām, jo tas pēdējos 30 gados ir mainījies.

(4)

Lai labāk aizsargātu dalībvalstu finansiālās intereses un iekšējā tirgus neitralitāti, savstarpējā palīdzība prasījumu piedziņā ir jāattiecina arī uz prasījumiem saistībā ar noteiktiem maksājumiem un nodokļiem, uz ko pagaidām vēl neattiecas savstarpēja palīdzība prasījumu piedziņā, savukārt, lai varētu apstrādāt pieaugošo palīdzības pieprasījumu skaitu un nodrošināt labākus rezultātus, jāuzlabo palīdzības efektivitāte un jāveicina tās īstenošana praksē. Lai to īstenotu, vajadzīgi nopietni pielāgojumi, un mērķu sasniegšanai nepietiktu tikai ar spēkā esošās Direktīvas 2008/55/EK grozīšanu. Minētā direktīva tāpēc būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu juridisku instrumentu, kas pamatojas uz Direktīvas 2008/55/EK sasniegumiem, taču attiecīgos gadījumos nodrošina skaidrākus un precīzākus noteikumus.

(5)

Skaidrāki noteikumi sekmētu plašāku informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm. Tie arī nodrošinās, ka ir aptvertas visas juridiskas un fiziskas personas Savienībā, ņemot vērā, ka aizvien pieaug tiesisko regulējumu skaits, ietverot ne tikai tādus tradicionālus regulējumus kā tresti un fondi, bet arī jebkurus jaunus instrumentus, ko var izveidot nodokļu maksātāji dalībvalstīs. Minētie noteikumi arī ļaus ņemt vērā visus iespējamos valsts iestāžu prasījumu veidus saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem, atmaksām un intervencēm, tostarp visus finanšu prasījumus pret attiecīgiem nodokļu maksātājiem vai pret trešo personu, kas aizstāj sākotnējo prasību. Skaidrāki noteikumi galvenokārt ir vajadzīgi, lai labāk definētu visu attiecīgo pušu tiesības un pienākumus.

(6)

Šai direktīvai nebūtu jāietekmē dalībvalstu kompetence noteikt piedziņas pasākumus, kas pieejami atbilstīgi to iekšējiem tiesību aktiem. Tomēr jānodrošina, lai nedz valstu tiesību aktu atšķirības, nedz koordinācijas trūkums starp kompetentajām iestādēm neapdraudētu šajā direktīvā noteiktās savstarpējās palīdzības sistēmas nevainojamu darbību.

(7)

Savstarpēja palīdzība var izpausties šādi: pieprasījuma saņēmēja iestāde var sniegt pieprasījuma iesniedzējai iestādei informāciju, kas tai vajadzīga tās dalībvalstī radušos prasījumu piedziņā, un paziņot parādniekam par visiem dokumentiem saistībā ar šādiem prasījumiem, kuri radušies pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī. Pieprasījuma saņēmēja iestāde pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūguma var arī veikt to prasījumu piedziņu, kas radušies pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī, vai arī veikt izpildes nodrošināšanas pasākumus, lai garantētu šo prasījumu piedziņu.

(8)

Pieņemot vienotu instrumentu, kas izmantojams izpildes pasākumos pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, kā arī pieņemot vienotu standarta veidlapu paziņošanai par instrumentiem un lēmumiem saistībā ar prasījumu, vajadzētu tikt atrisinātām problēmām ar citā dalībvalstī izdoto instrumentu atzīšanu un tulkošanu, kas pašlaik ir būtisks pašreizējo palīdzības noteikumu neefektivitātes cēlonis.

(9)

Būtu jāizstrādā juridisks pamats informācijas apmaiņai par konkrētu nodokļu atmaksu bez iepriekšēja lūguma. Efektivitātes labad vienas dalībvalsts nodokļu amatpersonām vajadzētu būt iespējai būt klāt vai piedalīties administratīvā izmeklēšanā citā dalībvalstī. Būtu jāpieņem arī noteikums par tiešāku informācijas apmaiņu starp dienestiem, lai paātrinātu palīdzības sniegšanu un uzlabotu tās efektivitāti.

(10)

Ņemot vērā arvien lielāku mobilitāti iekšējā tirgū un Līguma vai citu tiesību aktu noteiktos ierobežojumus attiecībā uz garantijām, ko var prasīt no nodokļu maksātājiem, kuri neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, būtu jāpaplašina iespējas pieprasīt piedziņas vai izpildes nodrošināšanas pasākumu veikšanu citā dalībvalstī. Tā kā prasījuma vecums ir svarīgs faktors, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai iesniegt savstarpējas palīdzības pieprasījumu, pat ja vietējie piedziņas līdzekļi vēl nav pilnībā izmantoti, inter alia, ja pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī šādas procedūras radītu nesamērīgas grūtības.

(11)

Vispārējam pienākumam iesniegt pieprasījumus un dokumentus digitālā formātā un izmantojot elektronisko tīklu, un precīziem noteikumiem par valodas izmantojumu pieprasījumos un dokumentos vajadzētu ļaut dalībvalstīm ātrāk un vieglāk apstrādāt pieprasījumus.

(12)

Laikā, kad tiek veikta piedziņas procedūra pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, attiecīgā persona varētu apstrīdēt prasījumu, pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts iestāžu paziņojumu vai instrumentu, kas ļauj veikt izpildi. Būtu jānosaka, ka šādos gadījumos attiecīgajai personai būtu jāvēršas ar prasību pie pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts kompetentās struktūras un ka, ja vien pieprasījuma iesniedzēja iestāde neprasa ko citu, pieprasījuma saņēmējai iestādei būtu jāaptur visas tās sāktās izpildes darbības līdz pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts kompetentā struktūra ir pieņēmusi lēmumu.

(13)

Lai mudinātu dalībvalstis veltīt pietiekamus resursus citu dalībvalstu prasījumu piedziņai, pieprasījuma saņēmējai dalībvalstij vajadzētu būt iespējai piedzīt no parādnieka ar piedziņu saistītās izmaksas.

(14)

Efektivitāti vislabāk panāktu, ja, izpildot palīdzības pieprasījumu, pieprasījuma saņēmēja iestāde varētu pilnībā izmantot pilnvaras, kas noteiktas tās valsts tiesību aktos, kurus piemēro prasījumiem attiecībā uz tiem pašiem vai līdzīgiem noteiktiem maksājumiem vai nodokļiem. Ja nav līdzīga noteiktā maksājuma vai nodokļa, vispiemērotākā procedūra būtu tā pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts tiesību aktos paredzētā procedūra, ko piemēro prasījumiem attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli. Valsts tiesību akti parasti nebūtu šādi jāizmanto attiecībā uz priekšrocībām, ko piešķir prasījumiem, kuri radušies pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī. Tomēr būtu jāparedz iespēja attiecināt priekšrocības arī uz citu dalībvalstu prasījumiem, balstoties uz vienošanos starp attiecīgajām dalībvalstīm.

(15)

Attiecībā uz noilguma jautājumiem jāvienkāršo spēkā esošie noteikumi, nodrošinot, ka noilguma apturēšanu, pārtraukšanu vai pagarināšanu kopumā nosaka atbilstīgi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, izņemot gadījumus, kad noilguma apturēšana, pārtraukšana vai pagarināšana saskaņā ar attiecīgajā valstī spēkā esošajiem tiesību aktiem nav iespējama.

(16)

Efektivitātes labad būtu jāparedz, ka informāciju, kas paziņota, sniedzot savstarpēju palīdzību, var tikt izmantota dalībvalstī, kura saņem informāciju nolūkos, kas nav šajā direktīvā paredzētie, ja to pieļauj gan šīs dalībvalsts iekšējie tiesību akti, gan tās dalībvalsts iekšējie tiesību akti, kura saņem informāciju.

(17)

Šai direktīvai nebūtu jākavē to pienākumu izpildi saistībā ar plašākas palīdzības sniegšanu, kas izriet no divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem vai pasākumiem.

(18)

Pasākumi, kas vajadzīgi šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5).

(19)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu, dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Savienības interesēs izstrādāt savas tabulas, kurās pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas.

(20)

Tā kā šīs direktīvas mērķus, proti, vienotas sistēmas izveidi piedziņas palīdzības sniegšanai iekšējā tirgū, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un vienādības, efektivitātes un lietderības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(21)

Šajā direktīvā respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā,

a)

visiem noteiktajiem maksājumiem un nodokļiem, ko iekasē dalībvalsts vai tās teritoriālās vai administratīvās apakšvienības, tostarp vietējās iestādes, vai ko iekasē šo dalībvalstu vai apakšvienību vārdā, vai ko iekasē Savienības vārdā;

b)

nodokļu atmaksām, intervences un citiem pasākumiem, kas ir daļa no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) pilnīgā vai daļējā finansējuma sistēmas, tostarp summām, kas iekasējamas saistībā ar šīm darbībām;

c)

maksājumiem un citiem nodokļiem, kuri paredzētas saskaņā ar kopējo tirgus organizāciju cukura nozarē.

a)

administratīvos sodus, naudassodus, maksas un piemaksas saistībā ar prasījumiem, kuru piedziņā atbilstīgi 1. punktam iespējams lūgt savstarpēju palīdzību un kurus noteikušas administratīvās iestādes, kas ir kompetentas iekasēt attiecīgos noteiktos maksājumus vai nodokļus vai veikt administratīvu izmeklēšanu attiecībā uz tiem, vai ko apstiprinājušas administratīvas vai tiesu struktūras pēc minēto administratīvo iestāžu lūguma;

b)

maksas par izziņām vai līdzīgiem dokumentiem, ko izdod saistībā ar administratīvām procedūrām, kuras saistītas ar noteiktiem maksājumiem vai nodokļiem;

c)

procentu maksājumus un izmaksas saistībā ar prasījumiem, kuru piedziņā atbilstīgi 1. punktam vai šā punkta a) vai b) apakšpunktam var lūgt savstarpēju palīdzību.

a)

sociālā nodrošinājuma obligātajām iemaksām, kas iemaksājamas dalībvalstij vai dalībvalsts apakšvienībai, vai sociālā nodrošinājuma iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar publiskajām tiesībām;

b)

maksām, kas nav minētas 2. punktā;

c)

līgumiskām maksām, piemēram, atlīdzībai par sabiedriskajiem pakalpojumiem;

d)

kriminālsodiem, kas noteikti, pamatojoties uz valsts apsūdzību, vai citiem kriminālsodiem, uz kuriem neattiecas 2. punkta a) apakšpunkts.

a)

“pieprasījuma iesniedzēja iestāde” ir dalībvalsts centrālais koordinācijas birojs, koordinācijas birojs vai koordinācijas departaments, kurš iesniedz palīdzības pieprasījumu saistībā ar šīs direktīvas 2. pantā minēto prasījumu;

b)

“pieprasījuma saņēmēja iestāde” ir dalībvalsts centrālais koordinācijas birojs, koordinācijas birojs vai koordinācijas departaments, kuram iesniegts palīdzības pieprasījums;

c)

“persona” ir:

d)

“elektroniski” nozīmē – izmantojot elektroniskas iekārtas datu apstrādei, arī digitālai saspiešanai, un glabāšanai un izmantojot vadus, pārraidi pa radio, optiskas tehnoloģijas vai citus elektromagnētiskus līdzekļus;

e)

“CCN tīkls” ir kopīga platforma, kas balstās uz kopīgu komunikāciju tīklu (CCN), ko izveidojusi Savienība visa veida elektroniskiem sūtījumiem starp kompetentām iestādēm muitas un nodokļu jomā.

a)

ko tā nevarētu iegūt līdzīgu prasījumu piedziņai, kas radušies pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī;

b)

kas atklātu kādu komercnoslēpumu, rūpniecisku vai profesionālu noslēpumu;

c)

kuras izpaušana varētu kaitēt pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts drošībai vai būt pretrunā ar attiecīgās valsts politiku.

a)

būt klāt birojos, kur pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts administratīvās iestādes veic savus pienākumus;

b)

būt klāt administratīvā izmeklēšanā pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts teritorijā;

c)

palīdzēt pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts kompetentām amatpersonām tiesas procesā šajā dalībvalstī.

a)

vārds, adrese un citi dati, ar kuriem var identificēt adresātu;

b)

paziņojuma mērķis un laikposms, kurā paziņojums būtu jāveic;

c)

pievienotā dokumenta apraksts un attiecīgā prasījuma būtība un summa;

d)

vārds, adrese un cita kontaktinformācija par:

a)

ja ir skaidrs, ka pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī nav pietiekamu līdzekļu piedziņas veikšanai vai ka šādas procedūras nenodrošinās visu prasījuma apmaksu, un pieprasījuma iesniedzējai iestādei ir konkrēta informācija, kas norāda uz to, ka attiecīgajai personai ir līdzekļi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī;

b)

ja šādu procedūru izmantošana pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī izraisītu nesamērīgas grūtības.

a)

informācija, kas attiecas uz sākotnējā instrumenta, kas atļauj izpildi, identifikāciju, prasījuma apraksts, tostarp tā būtība, laikposms, uz ko attiecas prasījums, visi izpildes procesam būtiski datumi, un prasījuma summa un tās dažādās sastāvdaļas, piemēram, pamatsumma, uzkrātie procenti utt.;

b)

vārds un citi dati, ar kuriem var identificēt parādnieku;

c)

vārds, adrese un cita kontaktinformācija par:

a)

praktiskajiem pasākumiem saistībā ar kontaktiem starp 4. panta 2., 3. un 4. punktā minētajiem centrālās koordinācijas birojiem, citiem koordinācijas birojiem un koordinācijas departamentiem un starp dažādām dalībvalstīm, kā arī uz kontaktiem ar Komisiju;

b)

atļautos iestāžu saziņas līdzekļus;

c)

šīs direktīvas 5. panta 1. punkta, 8. panta, 10. panta 1. punkta, 12. panta 1. punkta un 16. panta 1. punkta nolūkiem izmantojamo standarta veidlapu formātu un citu informāciju;

d)

piedzenamo summu konvertēšanu un to pārskaitīšanu.

a)

informācijas pieprasījumu, paziņošanas pieprasījumu un piedziņas vai izpildes nodrošināšanas pasākumu pieprasījumu skaitu, ko tā katru gadu sūta katrai pieprasījuma saņēmējai dalībvalstij un ko tā saņem no katras pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts;

b)

prasījumu summu, par kuru prasīta palīdzība piedziņas veikšanā, un piedzītās summas.

31.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/13

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 452/2007 (2) uzlika galīgo antidempinga maksājumu, inter alia, Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes gludināmo dēļu importam. Spēkā esošie pasākumi ir ad valorem nodokļa likme 38,1 %, izņemot piecus īpaši norādītus uzņēmumus, kuriem piemēro individuālas nodokļa likmes.

(2)

Komisija 2008. gadā saņēma daļējas starpposma pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu (“starpposma pārskatīšana”). Pieprasījumu, kurš attiecās tikai uz dempinga pārbaudi, iesniedza kāds Ķīnas ražotājs eksportētājs Guangzhou Power Team Houseware Co. Ltd., Guangzhou (“Power Team” jeb “pieprasījuma iesniedzējs”). Galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro pieprasījuma iesniedzēja izgatavotajiem ražojumiem, ir 36,5 %.

(3)

Pieprasījuma iesniedzējs savā pieprasījumā apgalvoja, ka apstākļi, uz kuru pamata bija noteikti pasākumi, ir mainījušies un ka šīs pārmaiņas ir ilgstošas. Pieprasījuma iesniedzējs sniedza prima facie pierādījumus tam, ka pasākuma turpmāka piemērošana pašreizējā līmenī, lai neitralizētu dempingu, vairs nav nepieciešama.

(4)

Īpaši jānorāda uz pieteikuma iesniedzēja apgalvojumu, ka tas pašlaik darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, t. i., tas atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem. Tādēļ pieteikuma iesniedzējs apgalvo, ka ražojuma normālā vērtība jānosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu. Salīdzinot ražojuma normālo vērtību un uz Eiropas Savienību (“ES”) veiktā eksporta cenas, atklājās, ka dempinga starpība, šķiet, ir ievērojami mazāka par pašreizējo pasākuma līmeni.

(5)

Tāpēc uzņēmums norādīja, ka vairs nav jāturpina to spēkā esošo pasākumu piemērošana pašreizējā līmenī, kuri bija pamatoti ar iepriekš noteikto dempinga līmeni, lai neitralizētu dempingu,

(6)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka pierādījumi ir pietiekami, lai sāktu starpposma pārskatīšanu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu nolēma sākt starpposma pārskatīšanu, dempinga pārbaudi attiecinot vienīgi uz pieprasījuma iesniedzēju (3).

(7)

Ražojums, uz kuru attiecas starpposma pārskatīšana, ir tas pats, kas apskatīts izmeklēšanā (“sākotnējā izmeklēšana”), kuras rezultātā piemēroja spēkā esošos pasākumus, t. i., Ķīnas izcelsmes gludināmie dēļi, proti, iebūvēti vai neiebūvēti, ar tvaiku uzsūcošu virsmu un/vai ar uzkarstošu virsmu, un/vai ar piepūšamu virsmu vai bez tās, ieskaitot gludināmo dēli piedurknēm, un to svarīgākās sastāvdaļas, t. i., kājas, virsma un metāla rāmis, kurus pašlaik klasificē ar KN kodu ex 3924 90 00 (4), ex 4421 90 98, ex 7323 93 90, ex 7323 99 91, ex 7323 99 99, ex 8516 79 70 un ex 8516 90 00.

(8)

Ražojumam, kas izgatavots un pārdots Ķīnas iekšzemes tirgū, un ražojumam, kas eksportēts uz ES, kā arī ražojumam, kas izgatavots un pārdots Ukrainā, ir vienādas fiziskās, tehniskās īpašības un lietojums, un tāpēc tos uzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(9)

Komisija oficiāli paziņoja Eiropas Savienības ražošanas nozares pārstāvim, pieprasījuma iesniedzējam un eksportētājvalsts pārstāvjiem par pārskatīšanas sākšanu. Ieinteresētajām personām bija dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un tikt uzklausītām.

(10)

Komisija nosūtīja pieprasījuma iesniedzējam tirgus ekonomikas režīma (“TER”) pieprasījuma veidlapu un anketu, un atbildi tā saņēma šim mērķim paredzētajā termiņā. Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu dempinga noteikšanai, un veica pārbaudes apmeklējumu pieprasījuma iesniedzēja uzņēmumā.

(11)

Dempinga izmeklēšana attiecās uz periodu no 2008. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Jāatgādina, ka izmeklēšanas periods, kurā veica sākotnējo izmeklēšanu, pēc kuras noteica galīgos pasākumus, bija no 2005. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim (“sākotnējās izmeklēšanas periods”).

(12)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, antidempinga izmeklēšanās attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu normālo vērtību nosaka atbilstīgi pamatregulas 2. panta 1.–6. punktam attiecībā uz tiem ražotājiem, kuri atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem, proti, ja ir pierādīts, ka līdzīgā ražojuma izgatavošanā un pārdošanā dominē tirgus ekonomikas nosacījumi. Šie kritēriji ir apkopoti turpmāk:

(13)

Pieprasījuma iesniedzējs pieprasīja TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, un tam lūdza aizpildīt TER pieprasījuma veidlapu.

(14)

Izmeklēšanā noteica, ka pieprasījuma iesniedzējs neatbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā minētajam TER kritērijam (1. kritērijs) attiecībā uz lielāko ieguldījumu izmaksām. Tika konstatēts, ka pēc izmeklēšanas perioda sākotnējā izmeklēšanā, t. i., pēc 2005. gada valsts noteica eksporta ierobežojumus attiecībā uz vairākiem tērauda ražojumiem, ieskaitot galvenos izejmateriālus gludināmo dēļu ražošanai, t. i., tērauda plāksne, tērauda caurules un tērauda stieple. Jānorāda, ka šo materiālu izmaksas veido būtisku daļu no kopējām izejmateriālu izmaksām. Eksporta nodokļu uzlikšana samazināja motivāciju eksportēt un tādējādi palielināja iekšzemes tirgū pieejamos apjomus, kā rezultātā, savukārt, pazeminājās cenas. Turklāt tika konstatēts, ka Ķīnas tērauda ražotājiem (5) bija pieejamas vairākas subsīdiju shēmas, kā arī tas, ka vairāku tērauda ražotāju pārskati, kuri ir pieejami publiski, apstiprina to, ka Ķīnas valsts aktīvi atbalsta tērauda nozares attīstību ĶTR.

(15)

Tā rezultātā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tērauda cenas ĶTR iekšzemes tirgū bija ievērojami zemākas par tērauda cenām citos lielākajos pasaules tirgos, īpaši Ziemeļamerikā un Ziemeļeiropā (6), un šīs cenas starpības nevar būt skaidrojamas ar konkurences priekšrocībām tērauda ražošanā.

(16)

Turklāt uz lietā esošās informācijas pamata tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējs guva labumu no šīm mākslīgi zemajām un sagrozītajām tērauda cenām, jo izejmateriālus tas iepirka Ķīnas iekšzemes tirgū.

(17)

Tādējādi tika konstatēts, ka Power Team lielākie ieguldījumi būtiski neatspoguļo tirgus vērtības. Tātad tika secināts, ka pieprasījuma iesniedzējs nav pierādījis, ka ir izpildīti visi pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktie kritēriji, tāpēc šim uzņēmumam nevarēja piešķirt TER.

(18)

Pieprasījuma iesniedzējam un Eiropas Savienības ražošanas nozarei tika dota iespēja izteikt piezīmes par iepriekš minētajiem konstatējumiem. Piezīmes tika saņemtas no pieprasījuma iesniedzēja un no Eiropas Savienības ražošanas nozares.

(19)

Pieprasījuma iesniedzējs termiņā iesniedza trīs galvenos argumentus. Pirmkārt, tas apgalvoja, ka Power Team izejmateriālu cenas joprojām bija atbilstīgas cenām iekšzemes tirgū un ka šis konstatējums bija pietiekams, lai sākotnējā izmeklēšanā izpildītu 1. kritēriju. Tā rezultātā uzņēmums uzskatīja, ka Ķīnas iekšzemes tirgus cenas, salīdzinot ar cenām citos starptautiskos tērauda tirgus, ir pamatregulas 11. panta 9. punkta pārkāpums. Saistībā ar šo uzņēmums turklāt apšaubīja salīdzinājumam izmantoto Ziemeļeiropas un Ziemeļamerikas tērauda tirgus cenu atbilstību. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka, iespējams, arī citas starptautisku tirgu cenas, piemēram, Turcijas eksporta cenas, kas ir zemākas par ĶTR iekšzemes cenām.

(20)

Jāatzīst, ka pieprasījuma iesniedzējs sākotnējā izmeklēšanā izpildīja 1. kritēriju, taču neizpildīja 2. kritēriju. Tomēr tiek uzskatīts, ka pamatregulas 11. panta 9. punkts nav pārkāpts, jo nav mainījusies metodika, lai novērtētu, vai uzņēmums darbojas tirgus ekonomikas apstākļos un jo īpaši vai tas joprojām atbilst 1. kritērijam. Abās izmeklēšanās – sākotnējā izmeklēšanā un pārskatīšanas izmeklēšanā – tika novērtēts jautājums par izejmateriāliem, kas atspoguļoja tirgus vērtības. Abās izmeklēšanās viens no pārbaudītajiem indikatoriem bija tērauda cenas iekšzemes tirgū, taču sākotnējā izmeklēšanā nebija būtisku faktoru, kas, šķiet, ietekmētu izejmateriālu cenas. Tādējādi metodika nemainījās, bet konstatējumi bija atšķirīgi.

(21)

Pārskatīšanas izmeklēšanā atklāja, ka pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda, t. i., no 2006. gada, bija mainījušies apstākļi, jo Ķīnas valsts, ieviešot eksporta nodokli un samazinot eksportā pārmaksātā PVN atmaksu, bija noteikusi vairākus pasākumus, lai atturētu no tērauda plākšņu, cauruļu un vadu eksporta. Tas un iepriekšminētās subsīdiju shēmas sagrozīja tērauda cenas Ķīnas iekšzemes tirgū, jo ievērojami, līdz apmēram 30 %, palielinājās cenas starpība starp minētajām cenām un publicētajām iekšzemes tirgus cenām attiecībā uz Ziemeļameriku un Ziemeļeiropu. Pēc tam, kad tika izpausti TER konstatējumi, pieprasījuma iesniedzējs neapšaubīja šo cenu starpību.

(22)

Attiecībā uz argumentu, ka tērauda cenas Ziemeļamerikas un Ziemeļeiropas iekšzemes tirgū nav vienīgās starptautiski atbilstīgās cenas, jānorāda, ka cenu salīdzināšanai tika izraudzīti abi tērauda tirgi, jo tajos abos ir augsts tērauda patēriņš un šie abi tirgi, kuros darbojas vairāki aktīvi ražotāji, ir konkurētspējīgi. Tādējādi pamatoti var pieņemt, ka minētās iekšējā tirgus cenas bija reprezentatīvas attiecībā uz konkurētspējīgām tirgus cenām. Turklāt apgalvojums, ka Turcijas eksporta cenas varētu būt zemākas par Ķīnas iekšzemes cenām, turpmāk šajā posmā netika pamatots, t. i., termiņā netika iesniegtas konkrētas cenas. Turklāt netika paskaidrots, kāpēc par atbilstīgākām būtu jāuzskata Turcijas eksporta cenas, ievērojot relatīvi nelielo Turcijas eksporta tirgus apjomu salīdzinājumā ar Ziemeļamerikas un Ziemeļeiropas tirgiem.

(23)

Otrkārt, uzņēmums apgalvoja, ka, piemērojot ES tiesību aktus, tas esot diskriminēts, jo vairākos citos nesenos gadījumos, kuros tērauds bija būtiska ražošanai nepieciešamo resursu daļu, daži Ķīnas tērauda uzņēmumi bija atbilstīgi 1. kritērijam. Visi šie apstākļi tika pārbaudīti, un tika konstatēts, ka TER nebija piešķirts nevienam no minētajos gadījumos iesaistītajiem uzņēmumiem, jo šie visi uzņēmumi nebija izpildījuši vismaz vēl vienu pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā minēto kritēriju. Tādējādi pārvaldes efektivitātes labad nebija nepieciešamības sīkāk iztirzāt 1. kritēriju, ja bija skaidrs, ka uzņēmums, iespējams, nav izpildījis vēl vienu nosacījumu. Jebkurā gadījumā Komisija secināja, ka nevienā no nesenajiem gadījumiem Ķīnas iekšzemes tērauda tirgū traucējumi nav bijuši, gluži pretēji, nesenos gadījumos, konstatējot (7) sagrozījumus attiecībā uz izejmateriāliem, TER tika atteikts.

(24)

Visbeidzot, pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka piemērotāka būtu normālās vērtības korekcija, nevis TER atteikšana. Tomēr normālās vērtības korekcija, šķiet, ir nelietderīga, jo viens no TER piešķiršanas kritērijiem ir tas, ka būtisku ražošanai nepieciešamo resursu izmaksām jāatspoguļo tirgus vērtības. Pretējā gadījumā drīzāk jābūt tā, ka TER tiek atteikts un normālā vērtība jāaizstāj ar normālo vērtību analogajā valstī, īpaši ja izejmateriāli ir tik nozīmīga ražošanai nepieciešamo resursu izmaksu daļa.

(25)

Secinot jānorāda, ka Power Team nesniedza nevienu pārliecinošu argumentu vai ka tie būtu pamats, lai nonāktu pie citādiem konstatējumiem.

(26)

Eiropas Savienības ražošanas nozare norādīja uz to, ka Ķīnas valsts bija ievērojami iejaukusies tērauda ražošanas nozarē, kādēļ ES un ASV jau bija pieprasījušas PTO konsultācijas, lai atrisinātu šo jautājumu.

(27)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek apstiprināti konstatējumi un secinājums par to, ka TER uzņēmumam Power Team nav jāpiešķir.

(28)

Pēc tādu būtisku faktu un apsvērumu izpaušanas, kuri bija pamatā lēmumam ierosināt grozījumus Regulā (EK) Nr. 452/2007, pieprasījuma iesniedzējs iesniedza papildu piezīmes par konstatējumu attiecībā uz TER.

(29)

Pieprasījuma iesniedzējs vairākkārt atkārtoja savu argumentu, ka tā galvenie ražošanai nepieciešamie resursi atspoguļojot tirgus vērtības ĶTR un ka Ķīnas cenas visumā esot atbilstīgas citiem starptautiskajiem tirgiem. Atzīstot to, ka cenu palielinājums attiecībā uz šiem galvenajiem ieguldījumiem 2008. gadā ĶTR nebija tik izteikts, salīdzinot ar citiem starptautiskiem tērauda tirgiem, pieprasījuma iesniedzējs tomēr apgalvoja, ka iemesls tam ir nevis sagrozījumi, bet gan citi komerciāli faktori, kādēļ, iespējams, cenas Ķīnas iekšzemes tirgū ir zemākas. Pieprasījuma iesniedzējs norādīja uz ražošanas pieaugumu 2008. gadā un minēja, ka pašreizējie antidempinga vai kompensācijas maksājumi ir vērsti pret ĶTR izgatavotā tērauda eksportu, kurš ir būtisks, rāžošanai nepieciešams izejmateriāls, kā rezultātā Ķīnas ražotājiem bija jāsamazina cenas ĶTR iekšzemes tirgū.

(30)

Jānorāda, ka pieprasījuma iesniedzējs sniedza papildu cenu informāciju, kas pamatota ar konstatējumu, ka galvenie izejmateriāli gludināmo dēļu ražošanai 2008. gadā Ķīnas iekšzemes tirgū bija vidēji ievērojami lētāki nekā citos lielākajos pasaules tirgos.

(31)

Runājot par argumentu, ka cenas starpības iemesls bija citi komerciāli faktori, t. i., ražošanas pieaugums ĶTR, jānorāda, ka šis arguments netika pienācīgi pamatots, īpaši attiecībā uz iespējamu korelāciju starp apgalvoto ražošanas pieaugumu un situāciju pieprasījuma jomā. Pieprasījuma iesniedzēja izvirzītais arguments, ka bija ieviesti kompensācijas maksājumi, kas vērsti pret vairāku tērauda ražojumu eksportu no ĶTR, tajā pašā laikā norāda vienīgi uz to, ka Ķīnas tērauda ražotāji bija guvuši labumu no subsīdijām.

(32)

Tā rezultātā nav iespējams apstiprināt pieprasījuma iesniedzēja argumentu, ka tērauda tirgus ĶTR nav deformēts, un galīgais secinājums ir nepārskatīt jautājumu par TER noteikšanu un nepiešķirt TER uzņēmumam Power Team.

(33)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu valstīm, uz kurām attiecas minētais pants, tiek noteikts valsts mēroga maksājums, ja tāds ir, izņemot gadījumus, kad uzņēmums var pierādīt, ka tas atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem atsevišķa režīma piešķiršanas kritērijiem. Šie kritēriji ir apkopoti turpmāk:

(34)

Pieprasījuma iesniedzējs ne vien lūdza tam piešķirt TER, bet pieprasīja arī AR gadījumā, ja tam nepiešķirtu TER.

(35)

Izmeklēšanā atklāja, ka pieprasījuma iesniedzējs atbilst visiem iepriekšminētajiem kritērijiem, un tiek secināts, ka uzņēmumam Power Team jāpiešķir AR.

(36)

Ja atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punktam importa izcelsme ir valstīs, kurās nav tirgus ekonomikas, un ja nav bijis iespējams piešķirt TER, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā minētajām valstīm normālā vērtība jānosaka, izmantojot cenu vai salikto vērtību analogā valstī.

(37)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja uz savu nodomu izmantot atkal Turciju, kuru kā analogu valsti izmantoja sākotnējā izmeklēšanā, jo tā bija atbilstīga analogā valsts, lai noteiktu normālo vērtību attiecībā uz ĶTR, taču šajā starpposma pārskatīšanā nebija tādu Turcijas ražotāju, kas sadarbotos. Tomēr sadarbību piedāvāja Ukrainas ražotājs eksportētājs, kurš bija iesaistīts paralēlā izmeklēšanā citā starpposma pārskatīšanā. Ieinteresētās personas tika attiecīgi informētas, un minētajā posmā netika saņemtas iebildes pret Ukrainu kā analogo valsti.

(38)

Nebija acīmredzamu iemeslu, kādēļ Ukrainu neizvēlēties kā analogo valsti, un jo īpaši jānorāda, ka nebija citu trešās valsts ražotāju, kas sadarbotos, tāpēc normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, t. i., pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kuru bija sniedzis ražotājs, kurš sadarbojās analogajā valstī.

(39)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu tika konstatēts, ka līdzīgā ražojuma, ko analogajā valstī bija izgatavojis ražotājs, kas sadarbojās, pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs, salīdzinot ar pieprasījuma iesniedzēja pārdevumiem eksportam uz ES. Turklāt attiecībā uz visiem eksportētajiem ražojuma veidiem salīdzināmus pārdevumus iekšzemes tirgū (kuri nepieciešamības gadījumā koriģēti attiecībā uz fiziskajām īpašībām) uzskatīja par reprezentatīviem, jo pārdošanas apjoms bija vismaz 5 % no attiecīgo ražojumu apjoma, kas pārdots eksportam uz ES.

(40)

Pēc tam Komisija, nosakot attiecīgā gludināmo dēļu veida rentablo pārdevumu īpatsvaru, pārdodot neatkarīgiem pircējiem, pārbaudīja, vai katra gludināmo dēļu veida pārdevumus, kas reprezentatīvos daudzumos veikti iekšzemes tirgū analogajā valstī, var uzskatīt par tādiem, kas veikti parastā tirdzniecības apritē.

(41)

Iekšzemes tirgū veiktus pārdošanas darījumus uzskatīja par rentabliem, ja konkrētā ražojuma veida vienības cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai pārsniedza tās. Tāpēc tika noteiktas ražošanas izmaksas katram ražojuma veidam, kas IP bija pārdots analogās valsts iekšējā tirgū.

(42)

Ja kāda ražojuma veida pārdevumi, kuri tika realizēti par neto pārdošanas cenu, kas vienāda ar vai lielāka par aprēķinātajām ražošanas izmaksām, bija vairāk nekā 80 % no konkrētā veida pārdevumu kopapjoma un ja minētā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija vienāda ar vai lielāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū. Šo cenu aprēķināja kā visu IP veikto minētā veida pārdevumu iekšzemes tirgū vidējo svērto cenu neatkarīgi no tā, vai šie pārdevumi bija vai nebija rentabli.

(43)

Ja kāda ražojuma veida rentablie pārdevumi bija 80 % no konkrētā ražojuma veida pārdevumu kopapjoma vai mazāk vai ja konkrētā veida vidējā svērtā cena bija zemāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, izmantojot faktisko pārdošanas cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā konkrētā ražojuma veida rentablo pārdevumu vidējo svērto cenu.

(44)

Pēc tam, kad informācija bija izpausta, pieprasījuma iesniedzējs izteica piezīmi, ka gadījumos, kad rentablu pārdevumu būtu mazāk par 10 % no konkrētā ražojuma veida kopējo pārdevumu apjoma, parasti būtu jāizmanto saliktā normālā vērtība.

(45)

Attiecībā uz šo jānorāda, ka šajā izmeklēšanā nekonstatēja situāciju, kurā rentablu pārdevumu būtu mazāk par 10 %. Turklāt vairs nav tādas prakses, kad normālu vērtību aprēķina automātiski.

(46)

Visos gadījumos izmantojot neatkarīgus tirgotājus ĶTR, attiecīgo ražojumu pārdeva eksportam neatkarīgiem pircējiem Eiropas Savienībā, un tāpēc eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz cenām, kas faktiski samaksātas vai jāmaksā par ražojumu, pārdodot eksportam uz Eiropas Savienību.

(47)

Pēc tam, kad bija izpausta informācija, pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka eksporta cena jāveido, balstoties uz neatkarīga Ķīnas tirgotāja rēķinā norādīto pārdošanas cenu, pārdodot neatkarīgiem pircējiem ES, nevis uz cenu, kas samaksāta vai jāmaksā par ražojumu, Power Team pārdodot to eksportam neatkarīgam pircējam ĶTR, kā tas tika izdarīts. Tomēr šāda pieeja neatbilstu pamatregulas 2. panta 8. punktam, kurā paredzēts, ka ražojumus pārdodot eksportam, pamatojoties uz pirmo darījumu ar neatkarīgu pircēju, nosaka eksporta cenu. Tādēļ šī prasība bija jānoraida.

(48)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu ņēma vērā to faktoru atšķirības, par kuriem apgalvoja, ka tie ietekmē cenas un to salīdzināmību, un šis apgalvojums tika pierādīts. Tādējādi gadījumos, kad tas bija lietderīgi un pamatoti, ņēma vērā ražojuma fiziskās īpašības, transporta izmaksas, apdrošināšanu, maksu par kravas apstrādi un kredīta izmaksas. Ievērojot to, ka eksporta cenu noteica, pamatojoties vienīgi uz pārdevumiem eksportam, ko veica iekšzemes tirgū Ķīnas tirgotājiem, nebija iemesla atļaut nodokļa apjoma korekcijas, jo arī normālo vērtību noteica, ievērojot pārdevumus iekšzemes tirgū analogajā valstī, kur spēkā ir līdzīgs nodokļu režīms. Tāpēc gan normālo vērtību, gan eksporta cenu aprēķināja, pamatojoties uz neto PVN.

(49)

Pēc tam, kad bija izpausta informācija, pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka ražojuma veidu grupēšana (tā tika veikta salīdzināšanas mērķim) radītu zināmas šaubas attiecībā uz cenas salīdzinājuma pareizību.

(50)

Saistībā ar šo jānorāda, ka ražojuma veidu grupēšana šajā izmeklēšanā bija tāda pati kā sākotnējā izmeklēšanā, un to uzskatīja par nepieciešamu, lai palielinātu to ražojumu salīdzināmību, kurus eksportam uz Eiropas Savienību pārdevis uzņēmums Power Team, ar ražojumiem, kuri pārdoti iekšzemes tirgū analogajā valstī. Jāatzīmē arī tas, ka pieprasījuma iesniedzējs papildus nepamatoja savu apgalvojumu, īpaši attiecībā uz to, kāpēc grupēšana nebūtu piemērota tādā veidā, kā tā tika veikta (un par to pieprasījuma iesniedzējs tika informēts, nosūtot tam speciālu skaidrojumu). Tā rezultātā iebildums bija jānoraida.

(51)

Ka paredzēts pamatregulas 2. panta 11. punktā, katra ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu. Šis salīdzinājums liecināja par to, ka pastāv dempings.

(52)

Konstatēja, ka Power Team dempinga starpība bija 39,6 %, izsakot procentos no neto cenas ar piegādi līdz Eiropas Savienības robežai pirms nodokļu samaksas.

(53)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tika arī pārbaudīts, vai varētu pamatoti uzskatīt, ka mainīgie apstākļi ir ilglaicīgi.

(54)

Saistībā ar šo jāatgādina, ka pieprasījuma iesniedzējam sākotnējā izmeklēšanā tika atteikts TER, jo bija konstatēti pārkāpumi attiecībā uz grāmatvedības praksi. Šajā pārskatīšanā secināja, ka šo kritēriju uzņēmums Power Team bija izpildījis. Tomēr, kā norādīts iepriekš, pieprasījuma iesniedzējs neatbilda pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā minētajam TER kritērijam attiecībā uz galveno ražošanai nepieciešamo resursu izmaksām. Tā rezultātā apstākļi, kas skar pieprasījuma iesniedzēju, nebija mainījušies, ciktāl tas attiecas uz TER.

(55)

Tomēr no izmeklēšanā savāktajiem un pārbaudītajiem datiem (t.i., no pieprasījuma iesniedzēja individuālajām cenām, eksportējot uz ES, un no normālās vērtības, kas noteikta Ukrainā kā analogajā valstī) izriet, ka dempinga starpība bija augstāka. Šī apstākļu maiņa jāuzskata par būtisku, un, lai neitralizētu dempingu, vairs nav pietiekami piemērot pasākumu pašreizējā līmenī.

(56)

Ņemot vērā šīs pārskatīšanas izmeklēšanas rezultātus, uzskata par lietderīgu grozīt antidempinga maksājumu, ko piemēro attiecīgā Power Team ražojuma importam, proti, nosakot to 39,6 % apmērā.

(57)

Attiecībā uz maksājuma likmi pārējiem uzņēmumiem jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā sadarbība bija neliela. Tādējādi maksājumu uzņēmumiem, kuri nesadarbojās, noteica tādā līmenī, kurš atbilst to pārdoto ražojuma veidu vidējai svērtajai dempinga starpībai, kurus izgatavojis ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās un kam bija lielākā dempinga starpība. Piemērojot tādu pašu metodiku un izvērtējot attiecīgos datus, ko bija sniedzis pieprasījuma iesniedzējs, bija jāgroza atlikušais maksājums, proti, nosakot to 42,3 % apmērā.

(58)

Ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kuri bija pamatā ieteikumam grozīt Regulu (EK) Nr. 452/2007, un tām tika dota iespēja sniegt piezīmes. Tika izskatītas ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes un galīgie secinājumi nepieciešamības gadījumā tika attiecīgi koriģēti,

—

Regulas 1. panta 2. punkta tabulas ierakstu attiecībā uz Guangzhou Power Team Houseware Co. Ltd, aizstāj ar šādu ierakstu.

—

Regulas 1. panta 2. punkta tabulas ierakstu attiecībā uz visiem pārējiem uzņēmumiem ĶTR aizstāj ar šādu ierakstu.

31.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/19

(1)

Regulas (EK) Nr. 834/2007 24. pantā paredzēts, ka Kopienas logotips ir viena no norādēm, kas obligāti jāizvieto uz tādu produktu iesaiņojuma, uz kuriem ir norādes par bioloģiskās ražošanas metodēm, kā minēts 23. panta 1. punktā, un ka šāda logotipa izmantošana nav obligāta produktiem, kas importēti no trešām valstīm. Regulas (EK) Nr. 834/2007 25. panta 1. punktā atļauts izmantot Kopienas logotipu tādu produktu marķēšanai, noformēšanai un reklamēšanai, kas atbilst saskaņā ar minēto regulu noteiktajām prasībām.

(2)

Pieredze, kas gūta, piemērojot Padomes 1991. gada 24. jūnija Regulu (EEK) Nr. 2092/91 par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem (2), kura ir aizstāta ar Regulu (EK) Nr. 834/2007, liecina, ka brīvprātīgi izmantojams Kopienas logotips vairs neatbilst ne nozares dalībnieku, ne patērētāju vēlmēm.

(3)

Ir jāiekļauj jauni noteikumi par logotipu Komisijas 2008. gada 5. septembra Regulā (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (3). Noteikumiem jābūt tādiem, lai logotipu varētu labāk pielāgot norisēm nozarē, proti, lai patērētājiem būtu vieglāk atpazīt bioloģiskos produktus, uz kuriem attiecas ES noteikumi par bioloģisko ražošanu.

(4)

Spēkā ir stājies Lisabonas līgums, tāpēc nosaukuma “Kopienas bioloģiskās ražošanas logotips” vietā būtu jālieto “Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotips”.

(5)

Lai apkopotu ierosinājumus jaunam logotipam, Komisija organizēja konkursu, kurā piedalījās dalībvalstu mākslas un dizaina studenti; neatkarīga žūrija izraudzījās un novērtēja 10 labākos darbus. Rūpīgi izvērtējot ierosinājumus no intelektuālā īpašuma tiesību viedokļa, bija iespējams noteikt trīs šajā ziņā labākos risinājumus, un no 2009. gada 7. decembra līdz 2010. gada 31. janvārim notika to apspriešana internetā. Ierosinātais logotips, ko minētajā laikposmā balsojot izvēlējās vairums tīmekļa vietnes apmeklētāju, būtu jāpieņem kā jaunais Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotips.

(6)

Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipa maiņa, kas notiks 2010. gada 1. jūlijā, nedrīkst radīt problēmas tirgū, proti, jānosaka, ka bioloģiskos produktus, kas jau laisti tirgū, var tirgot bez Regulas (EK) Nr. 834/2007 24. pantā paredzētajām obligātajām norādēm ar nosacījumu, ka šie produkti atbilst Regulas (EEK) Nr. 2092/91 vai Regulas (EK) Nr. 834/2007 noteikumiem.

(7)

Lai logotipu būtu iespējams izmantot, tiklīdz tā lietošana kļūst obligāta saskaņā ar ES tiesību aktiem, un lai nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību, godīgu konkurenci un patērētāju interešu aizsardzību, jauno Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotipu reģistrēja Beniluksa Intelektuālā īpašuma birojā kā kolektīvo preču zīmi attiecībā uz bioloģisko ražošanu, un tas nozīmē, ka šī preču zīme ir spēkā, ir izmantojama un ir aizsargāta. Logotipu reģistrēs arī Kopienas un starptautiskajos reģistros.

(8)

Regulas (EK) Nr. 889/2008 58. pantā noteikts, ka kontroles iestādes vai organizācijas kods ir novietots uzreiz zem Kopienas logotipa, taču nav norādījumu par šo kodu formātu un piešķiršanu. Lai kodu izmantošana būtu saskanīga, ir jānosaka sīki izstrādāti noteikumi par to formātu un piešķiršanu.

(9)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 889/2008 ir attiecīgi jāgroza.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Bioloģiskās ražošanas regulatīvās komitejas atzinumu,

1)

Regulas III daļas I nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

“Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotips”.

2)

Regulas 57. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“57. pants

ES bioloģiskās ražošanas logotips

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 25. panta 3. punktu Eiropas Savienības bioloģiskās ražošanas logotips (turpmāk “ES bioloģiskās ražošanas logotips”) atbilst šīs regulas XI pielikuma A daļā iekļautajam paraugam.

ES bioloģiskās ražošanas logotipu izmanto tikai tādā gadījumā, ja attiecīgais produkts ir ražots saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Regulā (EEK) Nr. 2092/91 un tās īstenošanas regulās vai Regulā (EK) Nr. 834/2007 un saskaņā ar prasībām, kas noteiktas šajā regulā.”

3)

Regulas 58. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:

4)

Regulas 95. pantā 9. un 10. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“9.   To produktu krājumus, kas līdz 2010. gada 1. jūlijam saražoti, iesaiņoti un marķēti saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2092/91 vai Regulu (EK) Nr. 834/2007, arī turpmāk drīkst laist tirgū ar norādēm uz bioloģisko ražošanu, līdz izbeidzas krājumi.

10.   Iesaiņojamo materiālu, kas saražots saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2092/91 vai Regulu (EK) Nr. 834/2007, līdz 2012. gada 1. jūlijam drīkst izmantot produktiem, kurus laiž tirgū ar norādēm uz bioloģisko ražošanu, ja produkts visos pārējos aspektos atbilst Regulas (EK) Nr. 834/2007 prasībām.”

5)

XI pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.

31.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/23

(1)

Ar Padomes Lēmumu 2004/617/EK (2) apstiprinātajā Nolīgumā vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Indiju atbilstīgi 1994. gada VVTT XXVIII pantam par grozījumiem koncesijās attiecībā uz rīsiem, kas paredzētas 1994. gada VVTT pievienotajā EK CXL grafikā (3), noteikts, ka Indijas izcelsmes atsevišķu basmati rīsu šķirņu lobītu rīsu importam piemērojamais ievedmuitas nodoklis ir nulle.

(2)

Ar Padomes Lēmumu 2004/618/EK (4) apstiprinātajā Nolīgumā vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Pakistānu atbilstīgi 1994. gada VVTT XXVIII pantam par grozījumiem koncesijās attiecībā uz rīsiem, kas paredzētas 1994. gada VVTT pievienotajā EK CXL grafikā (5), noteikts, ka Pakistānas izcelsmes atsevišķu basmati rīsu šķirņu lobītu rīsu importam piemērojamais ievedmuitas nodoklis ir nulle.

(3)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 972/2006 (6) 1. pantā paredzēts, ka minēto regulu piemēro lobītiem basmati rīsiem, kas pieder pie vienas no šķirnēm, kuras norādītas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XVIII pielikumā.

(4)

Regulas (EK) Nr. 972/2006 6. panta 2. punktā noteikts, ka, ja dalībvalstu veikto testu rezultāti attiecībā uz importētajiem basmati rīsiem parāda, ka analizētais produkts neatbilst autentiskuma apliecībā norādītajam, lobītajiem rīsiem ir jāpiemēro ievedmuitas nodoklis. Tomēr minētais noteikums neparedz nekādu pielaidi attiecībā uz tādu rīsu piemaisījumu, kuri neatbilst šķirnēm, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XVIII pielikumā.

(5)

Basmati rīsu ražošanas un tirdzniecības apstākļi ir tādi, kuros ir ļoti grūti nodrošināt, ka rīsu partija sastāv no 100 % tādu basmati šķirņu rīsiem, kuras uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XVIII pielikumā. Lai nodrošinātu netraucētu basmati rīsu tirdzniecības plūsmu Eiropas Savienībā, kā arī ņemot vērā, ka Eiropas Savienībā vēl nedarbojas uz DNS analīzēm balstīta kontroles sistēma un ka tāpēc dalībvalstis var piemērot savus kontroles protokolus ar vismaz 5 % pielaidi attiecībā uz kontrolēm, ko var kumulēt ar jebkuru citu pielaides līmeni, ir lietderīgi attiecībā uz garengraudu rīsiem, kuri neatbilst nevienai no XVIII pielikumā uzskaitītajām šķirnēm, noteikt 5 % pielaidi piemaisījumam importētajos basmati rīsos.

(6)

Lai paplašinātu šī pasākuma labvēlīgo ietekmi uz visiem attiecīgajiem importētājiem, ir jāparedz, ka pielaide ir piemērojama visiem importētajiem basmati rīsiem, par kuriem dalībvalstu atbildīgās iestādes vēl nav pieņēmušas galīgo lēmumu par rīsu partijas atbilstību.

(7)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 972/2006.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

31.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/25

(1)

Ar Komisijas 2006. gada 22. marta Regulu (EK) Nr. 474/2006 ir izveidots darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksts, kas minēts Regulas (EK) Nr. 2111/2005 (2) II nodaļā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2111/2005 4. panta 3. punktu dažas dalībvalstis ir paziņojušas Komisijai informāciju, kas attiecas uz Kopienas saraksta atjaunināšanu. Attiecīgu informāciju ir paziņojušas arī trešās valstis. Pamatojoties uz to, Kopienas saraksts ir jāatjaunina.

(3)

Komisija ir informējusi visus attiecīgos gaisa pārvadātājus vai nu tieši, vai, ja tas nav bijis iespējams, ar to iestāžu starpniecību, kuras atbild par gaisa pārvadātāju regulatīvo uzraudzību, norādot būtiskos faktus un apsvērumus, ar ko tā pamatotu lēmumu noteikt tiem darbības aizliegumu Eiropas Savienībā vai grozīt nosacījumus darbības aizliegumam, kas noteikts Kopienas sarakstā iekļautajiem gaisa pārvadātājiem.

(4)

Komisija attiecīgajiem gaisa pārvadātājiem ir devusi iespēju iepazīties ar dalībvalstu iesniegtajiem dokumentiem, iesniegt rakstiskas piezīmes un mutiski izklāstīt savus apsvērumus Komisijai 10 darbdienu laikā, kā arī Aviācijas drošības komitejai, kas izveidota ar Padomes 1991. gada 16. decembra Regulu (EEK) Nr. 3922/91 par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā (3).

(5)

Komisija un atsevišķos gadījumos arī dažas dalībvalstis ir apspriedušās ar iestādēm, kas atbild par attiecīgo gaisa pārvadātāju regulatīvo uzraudzību.

(6)

Aviācijas drošības komiteja ir uzklausījusi Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) un Komisijas izklāstu par tehniskās palīdzības projektiem, ko īsteno valstīs, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 2111/2005. Tā ir informēta par lūgumiem nodrošināt turpmāku tehnisko palīdzību un sadarbību, lai uzlabotu civilās aviācijas iestāžu administratīvās un tehniskās spējas nolūkā novērst jebkuru neatbilstību spēkā esošajiem starptautiskajiem standartiem.

(7)

Aviācijas drošības komiteja ir informēta arī par EASA un dalībvalstu veiktajiem izpildes nodrošināšanas pasākumiem, lai garantētu to gaisa kuģu lidojumderīguma uzturēšanu un tehnisko apkopi, kas ir reģistrēti Eiropas Savienībā un ko ekspluatē trešo valstu civilās aviācijas iestāžu sertificēti gaisa pārvadātāji.

(8)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 474/2006.

(9)

Pamatojoties uz informāciju, kuras pamatā ir SAFA perona pārbaudes, kas veiktas dažu Eiropas Savienības gaisa pārvadātāju gaisa kuģiem, kā arī konkrētās jomās attiecīgo valstu aviācijas iestāžu veiktas inspekcijas un revīzijas, dažas dalībvalstis ir veikušas izpildes nodrošināšanas pasākumus. Dalībvalstis par šiem pasākumiem informēja Komisiju un Aviācijas drošības komiteju; Spānijas kompetentās iestādes 2010. gada 12. martā sāka procedūru, lai apturētu gaisa pārvadājumu uzņēmumam Baleares Link Express piešķirtās gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) darbību, bet 2010. gada 12. janvārī apturēja gaisa pārvadājumu uzņēmumam Euro Continental piešķirtās gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) darbību; Vācijas kompetentās iestādes no 2010. gada 28. janvāra apturēja Regional Air Express piešķirtās gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) darbību; Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes ir paziņojušas, ka no 2009. gada 8. decembra ir apturēta gaisa pārvadātājam Trans Euro Air Limited piešķirtās AOC darbība; Slovākijas kompetentās iestādes rakstveidā ir paziņojušas, ka 2010. gada 1. martā ir apturēta pārvadātāja Air Slovakia gaisa kuģa ekspluatanta apliecības (AOC) darbība.

(10)

Visbeidzot, Latvijas kompetentās iestādes informēja Aviācijas drošības komiteju par to, ka saistībā ar nopietnām bažām par pārvadājumu uzņēmuma “Inversija” ekspluatēto IL-76 tipa gaisa kuģu darbību drošumu un pastāvīgo lidojumderīgumu, tās 2010. gada 26. februārī ir pieņēmušas lēmumu minētos gaisa kuģus no uzņēmuma “Inversija”AOC svītrot un ka attiecīgā AOC darbība 2010. gada 16. martā ir apturēta.

(11)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1543/2006 Komisija ir ieguvusi savā rīcībā sīku informāciju par pasākumiem, kurus īstenojušas par Air Koryo regulatīvo uzraudzību atbildīgās Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (KTDR) kompetentās iestādes (GACA) un pārvadātājs Air Koryo, lai novērstu Regulā (EK) Nr. 474/2006 akcentētos drošības trūkumus.

(12)

Komisija 2008. gada decembrī sazinājās ar GACA, pieprasot Air Koryo iesniegt korektīvo pasākumu plānu, kas apliecinātu, ka ir novērsti nopietnie trūkumi drošības jomā, kurus konstatēja perona pārbaužu laikā, kuras tika veiktas vēl pirms šā gaisa pārvadātāja iekļaušanas A pielikumā, kurā uzskaitīti tie gaisa pārvadātāji, kam aizliegts veikt pārvadājumus Eiropas Savienībā. Turklāt Komisija pieprasīja, lai tiktu iesniegta attiecīga informācija, kas apliecinātu, ka GACA ir īstenojusi pienācīgu Air Koryo drošības uzraudzību saskaņā ar ICAO noteikumiem.

(13)

GACA 2009. gada jūnijā sniedza oficiālu atbildi un iesniedza virkni dokumentu, kuros tika izsmeļoši atbildēts uz šo informācijas pieprasījumu. Pēc tam vairākās kārtās sekoja sarakste starp Komisiju un GACA, kuras rezultātā izdevās ieviest skaidrību tajā, kāda ir pašreizējā situācija aviācijas drošības jomā Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā un kas vēl būtu darāms šīs situācijas uzlabošanai.

(14)

No GACA iesniegtajiem dokumentiem un Komisijas un GACA sarunām var secināt, ka, ciktāl tas attiecas uz Tupolev Tu 204-300 gaisa kuģi, pārvadātājs Air Koryo spēj apliecināt gaisa kuģa ekspluatācijas pilnīgu atbilstību starptautiskajiem drošības standartiem, tostarp lidojumderīguma un lidojuma darbību standartiem, un ka KTDR spēj nodrošināt pienācīgu gaisa pārvadātāja drošības uzraudzību saskaņā ar starptautiskajiem standartiem.

(15)

Attiecībā uz Air Koryo flotes visu citu tipu gaisa kuģiem, GACA apliecināja, ka to atbilstība gaisa kuģu aprīkojuma starptautiskajiem standartiem nav pilnībā nodrošināta un ka GACA nav atļāvusi veikt lidojumus ar šo tipu gaisa kuģiem Eiropas gaisa telpā.

(16)

Visu pārbaužu norises laiku GACA atbilstīgi reaģēja uz Komisijas informācijas pieprasījumiem un aktīvi sadarbojās. Air Koryo2010. gada 18. martā sniedza paskaidrojumus Aviācijas drošības komitejai, kuri apliecināja, ka uzņēmumā situācija ir uzlabojusies.

(17)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto un pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, tiek secināts, ka lidojumos uz Eiropas Savienību Air Koryo jāļauj ekspluatēt divi Tupolev Tu-204 tipa gaisa kuģi ar reģistrācijas zīmēm P-632 un P-633, nepiemērojot darbības ierobežojumus. Savukārt, tā kā pārējā flote neatbilst attiecīgajām ICAO prasībām, lidojumus ar cita tipa gaisa kuģiem uz Eiropas Savienību nedrīkst atļaut, līdz nav panākta atbilstība prasībām, kuras nav šobrīd pilnībā izpildītas. Tāpēc, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir secināts, ka Air Koryo jāiekļauj B pielikumā. Air Koryo lidojumus uz ES drīkst veikt tikai ar diviem Tupolev TU-204 tipa gaisa kuģiem.

(18)

Svazilendas kompetentās iestādes 2009. gada 17. decembrī rakstveidā iesniedza pierādījumus, kas apliecināja, ka ir apturēta šādu gaisa pārvadājumu uzņēmumu AOC darbība un darbības licence: Aero Africa (PTY) Ltd, Jet Africa (PTY) Ltd, Royal Swazi National Airways, Scan Air Charter Ltd un Swazi Express Airways. Šie gaisa pārvadātāji no 2009. gada 8. jūlija savu darbību ir pārtraukuši.

(19)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto un pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir secināts, ka iepriekš minētie Svazilendā licencētie gaisa pārvadātāji no A pielikuma ir jāsvītro.

(20)

Ir pārbaudīti fakti par nopietniem trūkumiem Nigērijā sertificētā gaisa pārvadājumu uzņēmuma Bellview Airlines darbībā, par ko liecina Francijas kompetento iestāžu un Eiropas Aviācijas drošības aģentūras veikto izmeklēšanu rezultāti.

(21)

Francijas kompetentās iestādes (DGAC) informēja Komisiju, ka minētā gaisa pārvadājumu uzņēmuma flotē ir divi Boeing 737-200 tipa gaisa kuģi, kuri reģistrēti Francijā ar reģistrācijas zīmēm F-GHXK un F-GHXL, kuru lidojumderīguma sertifikāta darbības termiņš ir beidzies 2008. gada maijā un — attiecīgi — augustā. No tā izriet, ka šīs lidmašīnas ir tādā stāvoklī, kas lidojumiem nav vairs derīgs.

(22)

Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (AESA) ir paziņojusi Komisijai, ka 2009. gada 8. maijā ar tūlītēju spēku ir apturēts minētajai organizācijai izsniegtais Part-145 apstiprinājums EASA.145.0172 sakarā ar to, ka nav novērsti nopietni trūkumi drošības jomā, kuri mazina drošības standartus un nopietni apdraud lidojumu drošumu, un ka tiek apsvērta iespēja šo apstiprinājumu atsaukt.

(23)

Ir pierādījumi tam, ka Nigērijā sertificētais pārvadājumu uzņēmums Bellview Airlines ir pārņēmis tā Sjerraleonē sertificētā uzņēmuma Bellview Airlines darbības, kurš 2006. gada 22. martā (4) tika iekļauts A pielikumā un kuru 2008. gada 14. novembrī (5) no tā svītroja pēc tam, kad Sjerraleones kompetentās iestādes bija paziņojušas Komisijai par šā uzņēmuma AOC atsaukšanu.

(24)

2005. gada 22. oktobrī Lagosā avarēja Boeing B737-200 gaisa kuģis ar reģistrācijas zīmi 5N-BFN, kura rezultātā dzīvību zaudēja 117 cilvēki. Nigērijas kompetentās iestādes informāciju par šo avāriju nav sniegušas, un ziņojums par šā negadījuma izmeklēšanu vēl nav publicēts.

(25)

Ņemot vērā iepriekš minētos trūkumus, Komisija uzsāka apspriešanos ar Nigērijas kompetentajām iestādēm, paužot nopietnas bažas par Bellview Airlines darbību drošumu un aicinot iesniegt skaidrojumus par šo situāciju un to, ko kompetentās iestādes un arī attiecīgais gaisa pārvadātājs ir paveicis, lai konstatētos trūkumus novērstu.

(26)

Nigērijas kompetentās iestādes 2010. gada 19. februārī norādīja, ka šim gaisa pārvadājumu uzņēmumam ir AOC, bet ka tas darbības ir pārtraucis. Tomēr šīs iestādes nespēja precizēt, kāds ir minētajam uzņēmumam izsniegto apliecību statuss un šā uzņēmuma ekspluatēto gaisa kuģu statuss.

(27)

Uzņēmums Bellview Airlines lūdza iespēju tikt uzklausītam Aviācijas drošības komitejā un 2010. gada 18. martā attiecīgi sniedza savus paskaidrojumus Nigērijas kompetento iestāžu (NCAA) klātbūtnē. Bellview Airlines uzrādīja AOC, kura derīguma termiņš ir 2010. gada 22. aprīlis, norādot, ka šā AOC darbība ir apturēta sakarā ar visu šajā AOC minēto gaisa kuģu izņemšanu no flotes. NCAA precizēja, ka saskaņā ar Nigērijā spēkā esošajiem tiesību aktiem konkrētā AOC darbība ir beigusies 2009. gada 4. decembrī, proti, 60 dienas pēc tam, kad darbības bija izbeidzis pēdējais no šā gaisa pārvadājumu uzņēmuma gaisa kuģiem; tomēr tās nespēja sniegt pierādījumus, ka konkrētā AOC darbība ir attiecīgi apturēta vai atsaukta. Attiecīgi Nigērijas aviācijas iestādes tika lūgtas steidzamā kārtā rakstveidā iesniegt šādas ziņas: a) administratīvo aktu par uzņēmuma Bellview Airlines AOC darbības apturēšanu vai atsaukšanu, b) apstiprinājumu tam, ka uzņēmums ir uzsācis (atkārtotas) sertifikācijas procedūru, par kuru atbild Nigērijas civilās aviācijas iestāde, c) Nigērijas civilās aviācijas iestādes oficiālu apņemšanos ziņot Komisijai par šīs (atkārtotās) sertifikācijas revīzijas rezultātiem pirms jaunas AOC apliecības izdošanas minētajam uzņēmumam.

(28)

Nigērijas kompetentās iestādes 2010. gada 25. martā iesniedza pieprasīto informāciju. Tādējādi, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir secināts, ka pašreizējos apstākļos papildu pasākumi nav vajadzīgi.

(29)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1144/2009 (6) Ēģiptes kompetentās iestādes iesniedza četrus ikmēneša ziņojumus par 2009. gada novembri un decembri, kā arī par 2010. gada janvāri un 2010. gada februāri, tādējādi informējot par plāna īstenošanu, kuru pārbaudījušas šīs iestādes. Līdztekus šiem ziņojumiem, kuros galvenā uzmanība tika veltīta Egypt Air perona pārbaudēm, 18. novembrī tika nosūtīti revīzijas ziņojumi par nepārtraukto lidojumderīgumu, lidojuma darbībām un darbībām uz zemes.

(30)

Ēģiptes kompetentās iestādes ir arī apņēmušās turpināt sniegt informāciju par to, vai sekmīgi ir novērstas nepilnības, kas atklājās, veicot Egypt Air gaisa kuģu perona pārbaudes 2008., 2009. un 2010. gadā. Šajā nolūkā tās rakstveidā sazinājās ar dažām dalībvalstīm, kurās ir veiktas Egypt Air gaisa kuģu perona pārbaudes. Šajās pārbaudēs atklāto nepilnību novēršana turpinās un tiks regulāri pārbaudīta.

(31)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1144/2009 (7) Eiropas Aviācijas drošības aģentūra, dalībvalstīm līdzdarbojoties, no 2010. gada 21. līdz 25. februārim veica novērtējuma apmeklējumu. Apmeklējuma laikā arī izvērtēja, kā Ēģiptes civilās aviācijas iestāde (ECAA) īsteno drošības uzraudzību vispār un konkrēti saistībā ar Egypt Air korektīvo pasākumu plāna izpildi, kā arī pakāpenisku konstatēto trūkumu novēršanu. Šā novērtējuma apmeklējuma laikā izrādījās, ka ECAA spēj pildīt savus pienākumus atbilstīgi ICAO standartiem attiecībā uz to gaisa pārvadājumu kontroli, kuriem tā izdevusi gaisa kuģa ekspluatanta apliecību, vienlaikus identificējot jomas, kur iespējami uzlabojumi: proti, attiecībā uz visaptverošu sistēmu, kā nodrošināt izpildes kontroli tiem konstatējumiem, kas identificēti ECAA veikto kontroles darbību laikā, kā arī attiecībā uz to darbinieku apmācību, kas licencē gaisa pārvadātāja personālu.

(32)

Novērtējuma vizīte apliecināja, ka Egypt Air ir sācis korektīvo pasākumu plāna izpildi. Kopumā būtiski ICAO noteikumu pārkāpumi nav konstatēti. Komisija atzinīgi novērtē šā gaisa pārvadātāja centienus pilnveidot pasākumus, kas nepieciešami drošības uzlabošanai. Tomēr, ņemot vērā šā gaisa pārvadātāja ierosinātā korektīvo pasākumu plāna apmērus un vērienu, kā arī vajadzību rast ilgtspējīgus/pastāvīgus risinājumus virknei iepriekš konstatētu drošības trūkumu, Komisija pieprasa, lai Ēģiptes kompetentās iestādes turpina iesniegt ikmēneša ziņojumus par korektīvo pasākumu plāna izpildes rezultātu pārbaudi, tostarp informējot par korektīviem pasākumiem, kas īstenoti, lai novērstu novērtējuma apmeklējuma laikā konstatētos trūkumus, kā arī sniegtu informāciju par visām kontroles darbībām pastāvīgā lidojumderīguma, tehniskās apkopes un ekspluatācijas jomā, kuras ECAA veic šim gaisa pārvadātājam.

(33)

Dalībvalstis turpinās pārbaudīt, vai Egypt Air faktiski ievēro attiecīgo drošības standartu prasības, piešķirot prioritāru nozīmi šā gaisa pārvadātāja gaisa kuģu perona pārbaudēm saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 351/2008.

(34)

Novērtējuma apmeklējums attiecās arī uz virkni citu Ēģiptes gaisa pārvadājumu uzņēmumu. Būtiski drošības apsvērumi aktualizējās saistībā ar diviem gaisa pārvadātājiem — AlMasria Universal Airlines un Midwest Airlines.

(35)

AlMasria Universal Airlines gadījumā ir ziņots par būtiskiem trūkumiem lidojuma darbību un apmācības jomā, jo īpaši attiecībā uz dažu ekspluatācijas vadītāju kvalifikāciju un zināšanām. Iepriekš minētais ir vēl jo nozīmīgāks, ja gaisa pārvadātājs savu floti paplašina.

(36)

Ar 2010. gada 3. marta vēstuli gaisa pārvadātājs AlMasria Universal Airlines tika uzaicināts uz Aviācijas drošības komiteju, lai iepazīstinātu ar saviem apsvērumiem. AlMasria sniedza paskaidrojumus Aviācijas drošības komitejai 2010. gada 17. martā, informējot par korektīvajiem pasākumiem novērtējuma apmeklējuma laikā konstatēto trūkumu novēršanai. Ņemot vērā, ka uzņēmums paredz palielināt savu floti, Komisija pieprasa, lai Ēģiptes kompetentās iestādes ik mēnesi ziņotu par korektīvo pasākumu izpildes pārbaužu rezultātiem un sniegtu informāciju par visām kontroles darbībām nepārtrauktā lidojumderīguma, tehniskās apkopes un ekspluatācijas jomā, kuras šim gaisa pārvadātājam veic ECAA.

(37)

Dalībvalstis pārbaudīs, vai AlMasria faktiski ievēro attiecīgo drošības standartu prasības, piešķirot prioritāru nozīmi šā gaisa pārvadātāja gaisa kuģu perona pārbaudēm saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 351/2008.

(38)

Midwest Airlines gadījumā ir pārbaudīti fakti, kas liecina par drošības trūkumiem, kurus konstatējušas Itālijas kompetentās iestādes attiecībā uz Midwest Airlines lidojumu masas un līdzsvara kontroli. Šo konstatējumu rezultātā Itālija šim ekspluatantam atteica atļauju veikt konkrēto lidojumu (8). Turklāt novērtējuma apmeklējuma laikā tika ziņots arī par būtiskiem drošību mazinošiem trūkumiem ekspluatācijas un tehniskās apkopes pārvaldības, funkcionālās kontroles, apkalpes apmācības, kā arī nepārtrauktā lidojumderīguma pārvaldības jomā. Tā rezultātā, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir secināts, ka šis gaisa pārvadājumu uzņēmums nespēj nodrošināt gaisa kuģu ekspluatāciju un tehnisko apkopi saskaņā ar ICAO standartiem. Apmeklējuma laikā Ēģiptes civilās aviācijas iestāde darīja zināmu, ka tā ir uzsākusi darbības, kas nepieciešamas, lai apturētu Midwest Airlines darbību.

(39)

Ar 2010. gada 3. marta vēstuli gaisa pārvadātājs Midwest Airlines tika uzaicināts uz Aviācijas drošības komiteju, lai iepazīstinātu ar saviem apsvērumiem. Ēģiptes kompetentās iestādes 2010. gada 15. martā iesniedza pierādījumus tam, ka Midwest Airlines AOC darbība 2010. gada 28. februārī ir atsaukta.

(40)

Ņemot vērā ECAA īstenotos pasākumus, turpmāki pasākumi nav vajadzīgi. Pirms jaunas AOC apliecības izdošanas minētajam uzņēmumam ECAA ir jāsniedz informācija Komisijai par to, kā un ar kādiem rezultātiem norit tā atkārtotās sertifikācijas procedūra.

(41)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2008 dalībvalstis, veicot regulāras perona pārbaudes Iran Air gaisa kuģiem, kas nolaižas Eiropas Savienības lidostās, turpināja pārbaudīt, vai Iran Air faktiski ievēro attiecīgos drošības standartus. Par šādām pārbaudēm 2009. gadā ir ziņojušas Austrija, Francija, Vācija, Zviedrija, Itālija un Apvienotā Karaliste. Šo pārbaužu rezultāti atklāja, ka pēdējā gada laikā atbilstība starptautiskajiem drošības standartiem ir krasi samazinājusies.

(42)

Lai pārbaudītu, kā konstatētie trūkumi tiek novērsti, Komisija kompetentajām iestādēm un attiecīgajam uzņēmumam pieprasīja informāciju. Gaisa pārvadātājs Iran Air 2010. gada februārī iesniedza rīcības plānu, kurā tika atzītas iepriekšējā rīcības plāna nepilnības, identificēti to iemesli, kā arī ierosināti konkrēti pasākumi konstatēto trūkumu novēršanai.

(43)

Tomēr informācija, kuru iesniedza par Iran Air regulatīvo uzraudzību atbildīgās Irānas kompetentās iestādes (CAO-IRI), liecināja, ka šīs iestādes nevar pierādīt, ka ir veikti efektīvi pasākumi to trūkumu novēršanai, kas konstatēti SAFA programmas ietvaros veiktajās pārbaudēs. Turklāt CAO-IRI nespēja apliecināt, ka ir veikti pienācīgi pasākumi, lai risinātu problēmas un censtos mazināt to Irānā reģistrēto gaisa kuģu ļoti daudzās avārijas, kurus ekspluatē CAO-IRI sertificēti gaisa pārvadātāji.

(44)

Turklāt 2010. gada februārī CAO-IRI iesniedza dokumentus, pēc kuriem varēja secināt par nepilnībām Iran Air kontroles darbībās tehniskās apkopes un lidojumu inspekcijas jomā, kā arī par to, ka nav efektīvas sistēmas būtisku drošības trūkumu novēršanai. Bez tam, CAO-IRI iesniegtā informācija par negadījumiem un incidentiem liecināja par lielu skaitu nopietnu atgadījumu ar Iran Air gaisa kuģiem pēdējo 11 mēnešu laikā, no kuriem vairāk nekā puse bija saistīta ar Fokker 100 tipa gaisa kuģiem. Tomēr iesniegtie dokumenti nesniedza pierādījumus tam, ka CAO-IRI būtu īstenojusi izpildes nodrošināšanas pasākumus.

(45)

CAO-IRI 2010. martā sniedza informāciju, kas liecināja, ka ir notikušas Iran Air pārbaudes, lai pārliecinātos par uzņēmuma darbības atbilstību tehniskās apkopes prasībām, bet konstatētais norādīja uz problēmām attiecībā uz dzinēju kontroli un pārvadājumu uzņēmuma kvalitātes sistēmas darbības traucējumiem.

(46)

Aviācijas drošības komitejas sanāksmē, kura notika 2010. gada 17. martā, gaisa pārvadātājs atzina drošības standartu līmeņa pazemināšanos, bet apstiprināja, ka lidojumderīguma nepilnību risināšanai ir izveidots tehniskās kontroles centrs un tehniskās apkopes pārraudzības padome, ka ir uzlabots apmācības līmenis visos uzņēmuma dienestos, uzlabota drošības un kvalitātes nodrošināšanas departamenta darbība un uzņēmuma dienestos ir izveidotas drošības komitejas. Pārvadātājs ir arī uzsācis visaptverošu uzņēmuma struktūras analīzi nolūkā nostiprināt tā iespējas garantēt ekspluatācijas drošumu. 2010. gada februārī veikto perona pārbaužu rezultāti liecina par būtiskiem uzlabojumiem gaisa pārvadātāja darbībā.

(47)

Ņemot vērā to, ka pēdējā laikā SAFA pārbaužu rezultāti ir uzlabojušies, Iran Air ir atzinusi uzlabojumu nepieciešamību un ir veikusi konkrētus pasākumus, lai risinātu ar drošību saistītās problēmas, Komisija uzskata, ka ir jāaizliedz lidojumi uz Eiropas Savienību ar Fokker 100 gaisa kuģiem ar tiem notikušo incidentu biežuma dēļ. Kas attiecas uz citiem Iran Air flotes gaisa kuģiem (atbilstīgi informācijai, kuru CAO-IRI iesniedza 2010. gada 10. martā), proti, Boeing 747, Airbus A300, A310 un A320, ar šiem gaisa kuģiem veiktie lidojumi nedrīkstētu pārsniegt pašreizējo līmeni (proti, lidojumu biežumu un pašreizējos galamērķus) līdz laikam, kad Komisija uzskatīs, ka ir skaidri pierādījumi tam, ka efektīvā veidā ir novērsti konstatētie trūkumi drošības jomā.

(48)

Šo iemeslu dēļ, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir secināts, ka šis pārvadātājs ir jāiekļauj B pielikumā un ka lidojumus uz Eiropas Savienību tas drīkst veikt tikai tad, ja tā darbības stingri tiek ierobežotas atbilstīgi pašreizējam darbības līmenim (lidojumu biežumam un galamērķiem) un ja lidojumus nodrošina ar pašreiz izmantotajiem gaisa kuģiem. Turklāt lidojumos uz Eiropas Savienību nedrīkst izmantot Fokker 100 floti.

(49)

Komisija turpinās rūpīgi pārraudzīt pārvadātāja Iran Air darbību. Dalībvalstis pārbaudīs, vai tiek nodrošināta faktiska atbilstība attiecīgajiem drošības standartiem, piešķirot prioritāti pastiprinātām perona pārbaudēm, kas jāveic šā pārvadātāja gaisa kuģiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 351/2008. Sadarbībā ar dalībvalstīm un Eiropas Aviācijas drošības aģentūru Komisija plāno pārbaudīt, vai CAO-IRI un Iran Air paziņotie pasākumi ir apmierinošā mērā izpildīti, paredzot apmeklējumus uz vietas pirms nākamās Aviācijas drošības komitejas sanāksmes.

(50)

Ir izrādījies, ka iestādes, kas atbild par Sudānā reģistrēto pārvadātāju regulatīvo uzraudzību (SCAA), nespēj pietiekamā mērā novērst ar drošību saistītās nozīmīgās problēmas, kas konstatētas ICAO USOAP revīzijas laikā Sudānā 2006. gada novembrī. SCAA 2008. gada martā paziņoja Komisijai, ka ekspluatācijas, lidojumderīguma un personāla licencēšanas jomā visas būtiskākās problēmas ir vai nu likvidētas vai atrisinātas. 2009. gada decembrī SCAA paziņoja Komisijai, ka 70 % USOAP konstatēto trūkumu ir novērsti saskaņā ar ICAO ieteikumiem.

(51)

Tomēr no informācijas, kuru SCAA iesniedza Komisijai 2009. gada decembrī un 2010. gada martā, izriet, ka liels skaits konstatēto trūkumu vēl nav novērsti un/vai ka pasākumi, kas īstenoti konstatēto trūkumu pilnīgai novēršanai, nav bijuši efektīvi. Jo īpaši nepilnības konstatētas apmācītu un kvalificētu lidojumu ekspluatācijas inspektoru sagatavošanas jomā, kā arī attiecībā uz to, lai pārvadātājiem tiktu nodrošināta apstiprināta apmācības rokasgrāmata.

(52)

Turklāt neilgi pirms Boeing 707 (ar reģistrācijas zīmi ST-AKW) traģiskā negadījuma, SCAA, veicot Azza Air Transport revīziju 2009. gada oktobrī, konstatēja, ka šis gaisa pārvadātājs nav īstenojis nozīmīgus pasākumus drošības garantēšanai apmācības jomā, kas arī bija būtiskākā neatbilstība, kuru konstatēja ICAO revīzija. SCAA apstiprināja, ka šā pārvadātāja AOC apliecība bija ik gadus atjaunota kopš tās sākotnējās izdošanas 1996. gadā.

(53)

SCAA2009. gada 10. decembrī informēja Komisiju par to, ka arī gaisa pārvadājumu uzņēmuma Air West Company Ltd AOC apliecība ir nodota atpakaļ SCAA 2008. gada jūlijā un ka Air West Ltd tādējādi vairs nav reģistrēts AOC turētājs Sudānas Republikā. Tāpēc, ņemot vērā, ka šim pārvadājumu uzņēmumam vairs nav AOC un ka attiecīgi tā darbības licence vairs nav uzskatāma par derīgu, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir secināts, ka Air West Ltd vairs nav “gaisa pārvadātājs”.

(54)

Tā kā nekas neliecina par sekmīgu norisi korektīvo pasākumu izpildē pēc USOAP revīzijas apmeklējuma un SCAA nespēj nodrošināt paziņoto korektīvo pasākumu pienācīgu izpildi, un pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir secināts, ka SCAA nespēj pierādīt, ka tā spēj izpildīt attiecīgos drošības standartus un garantēt to izpildi, kā rezultātā visiem Sudānas Republikā sertificētajiem gaisa pārvadātājiem ir jāpiemēro darbības aizliegums, un tie jāiekļauj A pielikumā.

(55)

Pēc iepazīšanās ar Albanian Airlines MAK darbības apstākļiem 2009. gada novembrī un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1144/2009 (9) noteikumiem Eiropas Aviācijas drošības aģentūra tika pilnvarota veikt visaptverošu standartizācijas inspekciju Albānijā, kas attiecīgi notika 2010. gada janvārī. Šīs inspekcijas galīgais ziņojums, kas tika publicēts 2010. gada 7. martā, liecināja par būtiskiem trūkumiem revīzijas norises jomās: 13 neatbilstības konstatētas lidojumderīguma jomā, tostarp 6 saistītas ar drošību; 13 neatbilstības konstatētas licencēšanas un medicīniskās piemērotības jomā, tostarp 3 saistītas ar drošību; 9 neatbilstības konstatētas lidojuma darbību jomā, no kurām 6 saistītas ar drošību. Turklāt tieši drošības apdraudējumi tika konstatēti saistībā ar viena no divu AOC turētāju AOC apliecību un tika novērsti apmeklējuma laikā pēc tam, kad Albānijas kompetentās iestādes (DGCA) nekavējoties īstenoja korektīvu pasākumu.

(56)

Albānijas kompetentās iestādes tika uzaicināties iepazīstināt ar saviem apsvērumiem Aviācijas drošības komiteju 2010. gada 18. martā.

(57)

Aviācijas drošības komiteja pieņēma zināšanai, ka Albānijas kompetentās iestādes (DGCA) jau ir iesniegušas EASA pasākumu plānu. DGCA ir aicinātas nodrošināt, lai šis pasākumu plāns EASA būtu pieņemams, un skubinātas veikt pasākumus šā plāna efektīvai īstenošanai, pienācīgu prioritāru raksturu piešķirot EASA konstatēto nepilnību novēršanai, kas rada drošības problēmas gadījumā, ja tās nav nekavējoties pienācīgi labotas.

(58)

Ņemot vērā, ka konstatētie drošības trūkumi Albānijā ir steidzami jānovērš, kamēr DGCA nav īstenojušas visaptverošus un iedarbīgus korektīvos pasākumus, Komisijas uzdevums būs izpildīt tās pienākumus saskaņā ar 21. pantu Daudzpusējā nolīgumā starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Albānijas Republiku, Bosniju un Hercegovinu, Bulgārijas Republiku, Horvātijas Republiku, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Īslandes Republiku, Melnkalnes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Rumānijas Republiku, Serbijas Republiku un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pagaidu pārvaldes misiju Kosovā par Eiropas Kopējās gaisa telpas izveidi (ECAA Nolīgums), neskarot Regulā (EK) Nr. 2111/2005 paredzēto pasākumu piemērošanu.

(59)

TAAG Angolan Airlines drīkst nodrošināt lidojumus uz Portugāli vienīgi ar Boeing 777-200 tipa gaisa kuģiem ar reģistrācijas zīmēm D2-TED, D2-TEE, D2-TEF un ar četriem Boeing B-737-700 tipa gaisa kuģiem ar reģistrācijas zīmēm D2-TBF, D2-TBG, D2-TBH un D2-TBJ, ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1144/2009 (10) 88. apsvērumā. Komisija Angolas kompetentajām iestādēm (INAVIC) ir lūgusi sniegt informāciju par gaisa pārvadātāja TAAG Angolan Airlines uzraudzību, jo īpaši par to lidojumu pastiprinātu uzraudzību, kuru galamērķis ir Portugāle, kā arī par šīs uzraudzības rezultātiem.

(60)

INAVIC darīja zināmu Aviācijas drošības komitejai, ka tās ir pastāvīgi turpinājušas pastiprināt TAAG Angolan Airlines kontroli. INAVIC 2009. gadā ir veikusi 34 plānotus inspekcijas apmeklējumus. Turklāt pirms visiem šā pārvadājumu uzņēmuma lidojumiem uz Eiropu sistemātiski ir veiktas perona pārbaudes.

(61)

Pārvadātājs TAAG Angolan Airlines lūdza iespēju tikt uzklausītam Aviācijas drošības komitejā, lai sniegtu atjauninātu informāciju par esošo situāciju, kas arī tika īstenots 2010. gada 18. martā. Pārvadātājs paziņoja, ka no 2009. gada decembra tas atkal ir kļuvis par IATA locekli, un sniedza Komitejai izsmeļošu informāciju, kas apliecināja tā darbību augstos rādītājus lidojumos uz Lisabonu, un uz šīs informācijas pamata lūdza atļauju atsākt lidojumus uz citiem galamērķiem ES teritorijā.

(62)

Portugāles kompetentās iestādes (INAC) sniedza ziņas par to, kā tās novērtējušas TAAG Angolan Airlines perona pārbaužu rezultātus, kuras tās īstenojušas, kopš ir atjaunoti lidojumi uz Lisabonu. INAC darīja zināmu, ka kopš 2009. gada 1. augusta, kad TAAG atjaunoja savu darbību, ir veikti aptuveni 200 šādu pārbaužu. INAC apstiprināja, ka notikušās pārbaudes nav radījušas bažas par drošību un ka INAC ir pilnībā apmierinātas ar to, kā TAAG Angolan Airlines nodrošina lidojumus uz Lisabonu un no Lisabonas, un ka tās attiecīgi var rekomendēt atļaut šim pārvadātājam darbību paplašināt, nodrošinot lidojumus uz galamērķiem citviet ES.

(63)

Pārvadātājs arī ziņoja par ieguldījumiem B737-200 flotes aprīkojuma uzlabošanā, lai atbilstoši starptautiskajiem drošības standartiem to aprīkotu ar EGPWS, ELT406, RVSM sistēmu, ierīkotu lidojuma apkalpes nodalījuma durvis, digitālo lidojuma reģistratoru un digitālo lidmašīnas meteoroloģiskā radara iekārtu, kā arī par to, ka šis uzlabojumu process norit, bet nav vēl pabeigts visiem flotes gaisa kuģiem. Pārvadātājs arī paziņoja, ka plāno no flotes pakāpeniski izņemt Boeing B747-300 tipa gaisa kuģus, jo tie funkcionāli ir mazāk uzticami.

(64)

Tātad, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem un ņemot vērā 62. apsvērumā izklāstītos ieteikumus, kā arī pozitīvos rezultātus, kas gūti šā pārvadātāja gaisa kuģu perona pārbaudēs, ir secināts, ka TAAG jāpaliek B pielikumā, ciktāl tas attiecas uz lidojumiem ar trīs Boeing B777 tipa gaisa kuģiem ar reģistrācijas zīmēm D2-TED, D2-TEE un D2-TEF un četriem Boeing B737-700 tipa gaisa kuģiem ar reģistrācijas zīmēm D2-TBF, D2-TBG, D2-TBH un D2-TBJ, un ka pašreizējos ierobežojumus var likvidēt tikai attiecībā uz lidojumiem ar šiem gaisa kuģiem uz Lisabonu. Tomēr ir attiecīgi jāpārbauda, vai šā pārvadātāja lidojumi uz Eiropas Savienību atbilst attiecīgajiem drošības standartiem, piešķirot pienācīgu prioritāti perona pārbaudēm, kuras šā pārvadātāja gaisa kuģiem jāveic saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 351/2008.

(65)

INAVIC ziņoja par turpmākajiem rezultātiem, kas sasniegti, cenšoties novērst tos konstatētos trūkumus, kuri joprojām nebija novērsti arī pēc pēdējā ES drošības novērtēšanas apmeklējuma 2009. gada jūnijā. Proti, INAVIC atjaunināja Angolā spēkā esošos tiesību aktus aviācijas drošības jomā, lai tajos atspoguļotu jaunākos grozījumus ICAO standartos, konsolidēja tās īstenoto pārraudzības programmu un pieņēma darbā vēl divus kvalificētus gaisa kuģu ekspluatācijas inspektorus.

(66)

INAVIC arī ziņoja par rezultātiem, kas sasniegti, veicot Angolas gaisa pārvadātāju atkārtotu sertifikāciju, kuru paredzams pabeigt līdz 2010. gada beigām, norādot, ka šiem gaisa pārvadātājiem sava darbība būs jāpārtrauc, ja līdz minētajam datumam tie nebūs atkārtoti sertificēti saskaņā ar Angolā spēkā esošajiem tiesību aktiem drošības jomā. Tomēr, izņemot TAAG Angolan Airlines, neviens cits gaisa pārvadājumu uzņēmums nav atkārtoti sertificēts.

(67)

INAVIC informēja, ka atkārtotās sertifikācijas procedūras gaitā dažu gaisa pārvadātāju kontroles laikā ir atklātas ar drošību saistītas problēmas un spēkā esošo drošības noteikumu pārkāpumi, kuru dēļ INAVIC bija jāpieņem attiecīgi korektīvo pasākumu izpildes nodrošināšanas pasākumi. Tāpēc 2009. gada decembrī AOC apliecība tika atsaukta Air Gemini, bet 2010. gada februārī — pārvadātājiem PHA un SAL. 2010. februārī tika apturēta pārvadātāju Giraglobo, Mavewa un Airnave AOC apliecības darbība. Tomēr INAVIC nav sniegušas pierādījumus tam, ka šo apliecību darbība ir atsaukta.

(68)

Komisija rosina INAVIC apņēmīgi turpināt Angolas gaisa pārvadātāju atkārtoto sertifikāciju un pienācīgu uzmanību veltīt šīs procedūras laikā apzinātajām iespējamajām drošības problēmām. Pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir secināts, ka pārējiem gaisa pārvadājumu uzņēmumiem, kas atrodas INAVIC regulatīvā uzraudzībā, proti, Aerojet, Air26, Air Gicango, Air Jet, Air Nave, Alada, Angola Air Services, Diexim, Gira Globo, Heliang, Helimalongo, Mavewa, Rui & Conceicao, Servisair un Sonair, kā arī Air Gemini, PHA, SAL, ir jāpaliek A pielikumā.

(69)

Krievijas Federācijas kompetentās iestādes 2010. gada 19. februārī ir informējušas Komisiju par grozījumiem 2008. gada 25. aprīlī pieņemtajā lēmumā, ar ko tās izslēdza no darbības Eiropas Savienībā 13 Krievijas gaisa pārvadātāju AOC iekļautos gaisa kuģus. Šie gaisa kuģi nebija aprīkoti starptautisku lidojumu veikšanai saskaņā ar ICAO standartiem (tiem nebija TAWS/E-GPWS iekārtu), un/vai nebija atjaunotas to lidojumderīguma apliecības, kuru derīguma termiņš bija vai nu beidzies, vai arī nebija atjaunots.

(70)

Jaunajā lēmumā noteikts, ka lidojumus uz Eiropas Savienību, tās teritorijā un no Eiropas Savienības, nedrīkst veikt ar turpmāk norādītajiem gaisa kuģiem:

(71)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1144/2009 Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) un dalībvalstis 2009. gada decembrī veica pārbaudes apmeklējumu uz vietas Jemenas Republikā, lai pārbaudītu Yemenia stāvokli drošības jomā, lai novērtētu, vai Yemenia faktiski ievēro starptautisko drošības standartu prasības, kā arī to, vai CAMA spēj nodrošināt civilās aviācijas uzraudzību Jemenā.

(72)

Novērtējuma apmeklējuma laikā izrādījās, ka CAMA spēj īstenot faktisku Yemenia Yemen Airways kontroli un tādējādi spēj nodrošināt, ka pārvadātāji, kuriem šīs iestādes izsniegušas AOC, ir spējīgi nodrošināt drošas lidojumu darbības saskaņā ar ICAO standartiem; izrādījās arī, ka Yemenia Yemen Airways darbības tiek pietiekamā mērā kontrolētas un pārraudzītas tā, lai garantētu tā darbību atbilstību prasībām, kas izvirzītas attiecīgajā AOC.

(73)

Ņemot vērā novērtējuma apmeklējuma rezultātus, turpmāki pasākumi pašreizējos apstākļos nav vajadzīgi. Komisija turpinās rūpīgi uzraudzīt pārvadātāja darbību, un aicina Jemenas iestādes turpināt ieguldīt pūliņus, lai izmeklētu 2009. gada 30. jūnijā notikušā Yemenia Yemen Airways 626. reisa negadījuma apstākļus. Dalībvalstis pārbaudīs, vai tiek nodrošināta faktiska atbilstība attiecīgajiem drošības standartiem, piešķirot prioritāti perona pārbaudēm, kas jāveic šā pārvadātāja gaisa kuģiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 351/2008.

(74)

Ir pārbaudīti fakti, kas liecina, ka par gaisa pārvadātāju uzraudzību atbildīgās iestādes Filipīnu Republikā nespēj pietiekamā mērā risināt ar drošību saistītos trūkumus, kā arī par to, ka nav pietiekamu pierādījumu tam, ka Filipīnu Republikā sertificētie gaisa pārvadātāji spētu pietiekamā mērā nodrošināt atbilstību piemērojamajiem ICAO drošības standartiem un ierosinātajai paraugpraksei, kā par to liecina ICAO revīzijas rezultāti, kas Universālās drošības uzraudzības programmas (USOAP) ietvaros norisinājās Filipīnās 2009. gada oktobrī, kā arī fakts, ka saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu kompetento iestāžu klasifikāciju Filipīnu rādītāji drošības jomā pastāvīgi pasliktinās.

(75)

Pēc 2009. gada oktobrī Filipīnās notikušās USOAP revīzijas ICAO informēja visas Čikāgas konvencijas valstis par to, ka pastāv nopietnas drošības problēmas, kas ietekmē Filipīnās reģistrēto gaisa pārvadātāju un gaisa kuģu drošības uzraudzību (11), proti, ka 47 Filipīnu gaisa pārvadājumu uzņēmumi, tostarp starptautiskie gaisa pārvadātāji, darbojas ar gaisa kuģu ekspluatantu apliecībām, kas izdotas saskaņā ar administratīvajiem dekrētiem, kuri šobrīd ir atcelti. Filipīnu kompetentās iestādes nav izstrādājušas nekāda veida īstenošanas plānu vai pārejas plānu, lai nodrošinātu atlikušo gaisa pārvadātāju sertifikāciju saskaņā ar civilās aviācijas regulējumu, kas spēkā pēc minēto administratīvo dekrētu atcelšanas. Turklāt Filipīnu kompetentās iestādes vairāk nekā gadu nav veikušas gaisa pārvadātāju uzraudzības kontroles apmeklējumus. Korektīvo pasākumu plāni, kurus minētās iestādes iesniedza ICAO, nav uzskatāmi par pieņemamiem, lai risinātu nopietnās ar drošību saistītās problēmas, kuras joprojām nav atrisinātas.

(76)

Turklāt atbilstīgi ASV transporta departamenta federālās aviācijas administrācijas (FAA) klasifikācijai Filipīnu drošības rādītāji šobrīd klasificēti 2. drošības kategorijā saskaņā ar IASA programmas klasifikāciju, tādējādi norādot, ka Filipīnu Republika nespēj nodrošināt atbilstību ICAO noteiktajiem starptautiskajiem drošības standartiem.

(77)

ICAO publikācija par ievērojamu drošības problēmu norāda, ka Filipīnu kompetento iestāžu izstrādātais korektīvo pasākumu plāns, kuru tās iesniedza Komisijai 2008. gada 13. oktobrī (12) un kura izpilde bija jāpabeidz līdz 2009. gada 31. martam, nav pabeigts un ka Filipīnu kompetentās iestādes nav bijušas spējīgas laikus īstenot minēto korektīvo pasākumu plānu.

(78)

Komisija, ņemot vērā ICAO publikāciju par ievērojamu drošuma problēmu, ir turpinājusi sarunas ar Filipīnu kompetentajām iestādēm, paužot nopietnas bažas par visu šajā valstī licencēto gaisa pārvadātāju drošumu un pieprasot skaidrojumus attiecībā uz pasākumiem, kurus šīs valsts kompetentās iestādes ir veikušas konstatēto drošības trūkumu novēršanai.

(79)

Laikā no 2010. gada janvāra līdz martam Filipīnu kompetentās iestādes (CAAP) iesniedza dokumentus, bet tām neizdevās iesniegt visu pieprasīto informāciju, jo īpaši, ciktāl tas attiecas uz pierādījumiem par konstatēto drošības trūkumu pienācīgu novēršanu.

(80)

CAAP tika uzklausīta Aviācijas drošības komitejā 2010. gada 18. martā; uzklausīšanas laikā izklāstītie fakti apliecināja, ka 20 gaisa pārvadājumu uzņēmumi — vai nu līdz to atkārtotai sertifikācijai, vai arī vēlākais līdz 2010. gada 1. decembrim — turpina darboties ar AOC, kura izdota saskaņā ar šobrīd atceltiem administratīviem dekrētiem. Runa ir par turpmāk minētajiem gaisa pārvadājumu uzņēmumiem: Aerowurks Aerial Spraying Services, Airtrack Agricultural Corp., Asia Aircraft Overseas, Philippines Inc., Aviation Technology Innovators Inc., Bendice Transport Management Inc., Canadian Helicopter Philippines Inc., CM Aero, Cyclone Airways, INAEC Aviation Corp., Macro Asia Air Taxi Services, Omni Aviation, Corp., Philippine Agricultural Aviation Corp., Royal Air Charter Services Inc., Royal Star Aviation Inc., Southstar Aviation Company, Subic International Air Charter Inc., Subic Seaplane Inc. Turklāt kompetentās iestādes apstiprināja, ka liela daļa šo pārvadājumu uzņēmumu turpina darboties ar AOC, kuras darbība ir beigusies, saskaņā ar noteikumiem par pagaidu atkāpēm, kurām atbilstoši šāda AOC tiem nav nepieciešama. Proti, gaisa pārvadājumu uzņēmums Pacific East Asia Cargo Airlines Inc. turpina nodrošināt starptautiskos kravas gaisa pārvadājumus ar lielu Boeing B727 tipa gaisa kuģi, lai gan tā AOC apliecībai, kas atbilstīgi atceltam administratīvajam dekrētam tika izdota 2008. gada 31. martā, darbības termiņš ir beidzies 2009. gada 30. martā, un šim uzņēmumam 2009. gada 16. decembrī uz 90 dienām tika piešķirts atbrīvojums no pienākuma būt par šādas AOC apliecības turētāju, kurš, attiecīgi, beidzās 2010. gada 16. martā. CAAP nespēja apstiprināt, ka šis pārvadājumu uzņēmums 2010. gada 18. martā savu darbību būtu attiecīgi pārtraucis.

(81)

CAAP arī ziņoja, ka AOC darbības termiņš ir beidzies un ka šī apliecības nav atjaunota šādiem 9 turpmāk norādītajiem gaisa pārvadājumu uzņēmumiem: Beacon, Corporate Air, Frontier Aviation Corp., Mora Air Service Inc., Pacific Airways Corp., Pacific Alliance Corp., Topflite Airways Inc., World Aviation Corp. un Yokota Aviation Corp. Tomēr kompetentās iestādes nespēja pierādīt, ka šo gaisa pārvadātāju AOC būtu atsauktas un ka šie pārvadātāji būtu tāpēc savu darbību izbeiguši.

(82)

CAAP arī norādīja, ka 2009. gada sākumā tās ir sākušas atkārtotās sertifikācijas procedūru un ka 21 gaisa pārvadātājs jau ir sertificēts saskaņā ar civilās aviācijas regulējumu, kas stājās spēkā 2008. gadā. Runa ir par turpmāk minētajiem gaisa pārvadājumu uzņēmumiem: Air Philippines Corp., Aviatour's Fly'n Inc., Cebu Pacific Air, Chemtrad Aviation Corp., Far East Aviation Services, F.F. Cruz & Company Inc., Huma Corp., Interisland Airlines Inc., Island Aviation, Lion Air Inc., Mindanao Rainbow Agricultural Development Services, Misibis Aviation and Development Corp., Philippine Airlines, South East Asian Airlines Inc., Spirit of Manila Airlines Corp., TransGlobal Airways Corp., WCC Aviation Company, Zenith Air Inc., Zest Airways Inc. Tomēr CAAP nespēja apliecināt, ka šo pārvadātāju atkārtotās sertifikācijas procedūra būtu bijusi uzticami strikta. CAAP arī neuzrādīja visas minēto pārvadātāju apliecības, un, pamatojoties uz iesniegtajiem AOC, nebija iespējams identificēt šādu atkārtoti sertificēto pārvadātāju reģistrācijas numurus un zīmes: Zest Airways Inc., Lion Air, Inc., Aviatour's Fly'sn Inc., Misibis Aviation and Development Corp. Turklāt CAAP arī nespēja sniegt jebkāda veida pierādījumus tam, ka pirms atkārtotās sertifikācijas būtu notikusi revīzija vai arī veikta pietiekama pārvadātāju darbības un tehniskās apkopes izmeklēšana, lai pārliecinātos par apstiprināto rokasgrāmatu faktisku izpildi un šo pārvadātāju darbību un tehniskās apkopes atbilstību piemērojamajiem drošības standartiem. Pie tam, CAAP nespēja apliecināt, ka atkārtoti sertificētajiem pārvadātājiem tiek piemērota pienācīga sertifikācijas pēckontrole, jo CAAP izstrādātajos lidojumderīguma un licencēšanas kontroles plānos 2010. gadam nebija nekādu norāžu par datumiem, kad šādas darbības būtu plānotas.

(83)

Pārvadātājs Philippines Airlines lūdza iespēju tikt uzklausītam Aviācijas drošības komitejā, kas tika arī īstenots 2010. gada 18. martā. Šis gaisa pārvadājumu uzņēmums iepazīstināja ar savu darbību un atkārtotās sertifikācijas procedūru, kuru tas īstenoja 2009. gadā, līdz 2009. gada 9. oktobrī tam tika izdota jauna AOC apliecība, kas apliecina atbilstību civilās aviācijas regulējumam, kas stājās spēkā 2008. gadā. Pārvadātājs sniedza ziņas par kontroli, kas veikta pirms atkārtotās sertifikācijas, un apliecināja, ka īstenotā kontrole jo īpaši bija vērsta uz jaunu rokasgrāmatu un procedūru pārbaudi un apstiprināšanu. Pārvadātājs arī norādīja, ka pirms atkārtotās sertifikācijas CAAP tam neveica visaptverošu revīziju uz vietas un ka, ciktāl tas attiecas uz tā darbībām, CAAP revīzija tām nav vēl veikta, bet ir plānota. Philippines Airlines arī norādīja, ka pārvadājumus uz ES tas neveic un ka pēc tam, kad ASV FAA pazemināja tā klasifikāciju, arī lidojumiem uz Amerikas Savienotajām Valstīm ir piemēroti ierobežojumi, proti, ka šis pārvadātājs nedrīkst ne apkalpot papildu maršrutus, ne arī mainīt gaisa kuģus lidojumiem tajos maršrutos, kurus tas pašreiz ekspluatē.

(84)

Pārvadātājs Cebu Pacific Airlines lūdza iespēju tikt uzklausītam Aviācijas drošības komitejā, kas tika arī īstenots 2010. gada 18. martā. Šis gaisa pārvadājumu uzņēmums iepazīstināja ar savu darbību un atkārtotās sertifikācijas procedūru, kuru tas veica 2009. gadā, līdz 2009. gada 25. novembrī tam tika izdota jauna AOC apliecība, kas apliecina atbilstību civilās aviācijas regulējumam, kas stājās spēkā 2008. gadā. Pārvadātājs sniedza ziņas par kontroli, kas veikta pirms atkārtotās sertifikācijas, un konkrēti apstiprināja, ka jauniegūtajā apliecībā ir iekļauts jauns apstiprinājums bīstamu kravu pārvadājumiem, lai gan par šo uzņēmuma darbības jomu CAAP revīzija nekad nav notikusi. Pārvadātājs tomēr paziņoja, ka šo apstiprinājumu tas brīvprātīgi neizmantos. Pārvadātājs Cebu Pacific norādīja, ka pēc tam, kad ASV FAA pazemināja tā klasifikāciju, tas lidojumus uz Amerikas Savienotajām Valstīm apkalpot vairs nedrīkst. Pārvadātājs citstarp arī norādīja, ka neplāno veikt lidojumus uz ES.

(85)

Komisija atzinīgi novērtē pūles, kuras kopš neilga laika sākuši ieguldīt divi minētie gaisa pārvadātāji, lai nodrošinātu drošu ekspluatāciju, kā arī atzīst iekšējos pasākumus, ko tie ieviesuši drošības nostiprināšanai. Komisija, dalībvalstīm un Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai līdzdarbojoties, ir gatava apmeklēt šos pārvadājumu uzņēmumus, lai pārbaudītu to darbību atbilstību starptautiskajiem drošības standartiem.

(86)

Komisija arī atzinīgi novērtē pūles, kurus kopš neilga laika sākušas ieguldīt kompetentās iestādes, lai reformētu civilās aviācijas sistēmu Filipīnās, kā arī pasākumus, ko tās veikušas, lai novērstu drošības trūkumus, par kuriem ziņojušas FAA un ICAO. Taču, tā kā, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, nav efektīvi īstenoti atbilstīgi korektīvi pasākumi, lai novērstu ievērojamos trūkumus drošības jomā, kurus publicējusi ICAO, Komisija secina, ka Filipīnu kompetentās iestādes pašlaik nespēj noteikt un izpildīt attiecīgos drošības standartus visiem to regulatīvajā kontrolē esošajiem gaisa pārvadātājiem. Tāpēc visiem Filipīnās sertificētajiem gaisa pārvadājumu uzņēmumiem ir jānosaka darbības aizliegums, un tie jāiekļauj A pielikumā.

(87)

Komisija tomēr pauž nostāju, ka nesenās pārmaiņas CAAP pārvaldībā, kā arī tūlītējā un konkrētā šīs jaunās pārvaldības rīcība, tostarp fakts, ka darbā ir pieņemti 23 kvalificēti inspektori, kā arī tas, ka būtiskā mērā tiek izmantota ICAO tehniskā palīdzība, liecina par šīs valsts vēlmi nekavējoties novērst FAA un ICAO konstatētos drošības trūkumus un sagatavo ceļu sekmīgam un raitam šo problēmu risinājumam. Komisija ir gatava atbalstīt Filipīnu centienus, veicot apmeklējumu, kura laikā tiks novērtēta gaisa pārvadātāju darbības atbilstība drošības prasībām, lai tādējādi rastu risinājumu konstatētajiem nopietnajiem trūkumiem drošības jomā.

(88)

Lai gan Komisija ir nosūtījusi konkrētus pieprasījumus, līdz šim tā nav saņēmusi pierādījumus, kas liecinātu, ka pārējie 2009. gada 26. novembrī atjauninātajā Kopienas sarakstā iekļautie gaisa pārvadātāji un par šo gaisa pārvadātāju regulatīvo uzraudzību atbildīgās iestādes būtu pilnā mērā īstenojušas atbilstošus nepilnību novēršanas pasākumus. Tādējādi, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ir secināts, ka šiem gaisa pārvadātājiem arī turpmāk būtu jāpiemēro darbības aizliegums (A pielikums) vai attiecīgos gadījumos darbības ierobežojumi (B pielikums).

(89)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Aviācijas drošības komitejas atzinumu,

1.

Regulas A pielikumu aizstāj ar šīs regulas A pielikumu.

2.

Regulas B pielikumu aizstāj ar šīs regulas B pielikumu.

31.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/50

31.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/52

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2004/17/EK 27. pantu līgumslēdzēji, kas veica naftas vai gāzes izpēti vai ieguvi Apvienotajā Karalistē, parasto noteikumu vietā drīkstēja piemērot īpašu režīmu. Šajā īpašajā režīmā bija paredzēti noteikti statistikas pienākumi, kā arī pienākums attiecībā uz piegāžu, būvdarbu un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu ievērot nediskriminācijas un iepirkumu konkurences principus, jo īpaši attiecībā uz informāciju par iepirkuma nodomiem, ko subjekts dara pieejamu uzņēmējiem.

(2)

30. panta mehānisms, kas atsevišķos gadījumos dažiem uzņēmējiem pieļauj atkāpi no Direktīvas 2004/17/EK noteikumiem, piemērojams arī attiecībā uz šīm samazinātajām saistībām saskaņā ar minētās direktīvas 27. pantu.

(3)

Shell2009. gada 15. oktobrī pa e-pastu nosūtīja Komisijai pieprasījumu atbilstīgi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 5. punktam. Saskaņā ar 30. panta 5. punkta pirmo daļu Komisija par to informēja Apvienotās Karalistes iestādes 2009. gada 21. oktobra vēstulē, uz kuru minētās iestādes atbildēja ar 2009. gada 16. novembra e-pasta vēstuli. Komisija 2009. gada 17. novembra e-pasta vēstulē arī pieprasīja Shell sniegt papildinformāciju, ko Shell nosūtīja 2009. gada 25. novembra e-pasta vēstulē.

(4)

Shell pieprasījums attiecas uz naftas un gāzes izpēti un izmantošanu Anglijā, Skotijā un Velsā. Atbilstīgi agrākajiem Komisijas lēmumiem par uzņēmumu apvienošanos (2) pieprasījumā aprakstītas trīs atsevišķas darbības, kuras veic Shell:

Saskaņā ar minētajiem Komisijas lēmumiem šajā lēmumā ar “ieguvi” saprot arī “apbūvi”, t. i., atbilstīgas infrastruktūras izveidi turpmākajai ieguvei (naftas platformas, cauruļvadi, termināļi utt.).

(5)

Direktīvas 2004/17/EK 30. pantā noteikts, ka direktīva neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt kādu no darbībām, uz kurām attiecas minētā direktīva, ja dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos ar neierobežotu piekļuvi. To, vai uz kādu darbību attiecas tieša konkurence, novērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ņemot vērā attiecīgās nozares īpatnības. Piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu, ja dalībvalsts ir īstenojusi un piemērojusi attiecīgos ES tiesību aktus, atverot konkrēto nozari vai tās daļu.

(6)

Tā kā Apvienotā Karaliste ir īstenojusi un piemērojusi Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīvu 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei (3), piekļuve tirgum jāuzskata par neierobežotu Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 3. punkta pirmās daļas nozīmē. Tas, vai konkrētā tirgū uz darbību attiecas tieša konkurence, jānovērtē, pamatojoties uz dažādiem kritērijiem, no kuriem neviens pats par sevi nav izšķirīgs.

(7)

Lai novērtētu, vai attiecīgie uzņēmumi pakļauti tiešai konkurencei tirgos, uz kuriem attiecas šis lēmums, jāņem vērā galveno dalībnieku tirgus daļa un šo tirgu koncentrācijas līmenis. Tā kā atšķiras to dažādo darbību apstākļi, uz kurām attiecas šis lēmums, tad katrai darbībai/tirgum jāveic atsevišķs novērtējums.

(8)

Šis lēmums neskar konkurences noteikumu piemērošanu.

(9)

Agrākajos Komisijas lēmumos, kas minēti 4. apsvērumā, tika uzskatīts, ka katra no trim darbībām, uz kurām attiecas minētais pieprasījums (naftas un dabasgāzes izpēte, naftas ieguve un dabasgāzes ieguve), veido atsevišķu produktu tirgu. Tāpēc šīs darbības jāizskata katra atsevišķi.

(10)

Saskaņā ar iedibināto Komisijas praksi (4) naftas un dabasgāzes izpēte veido vienotu produktu tirgu, jo izpētes sākumā nav iespējams noteikt, vai izpētes rezultātā tiks atrasta nafta vai dabasgāze. Turklāt saskaņā ar to pašu ilgstoši piemēroto Komisijas praksi attiecīgais tirgus ģeogrāfiskā ziņā aptver visu pasauli.

(11)

To uzņēmumu tirgus daļas, kuri veic izpēti, var aprēķināt, izmantojot trīs mainīgos lielumus: kapitālizdevumus, pierādītās rezerves un gaidāmo ieguves apjomu. Kapitālizdevumu izmantošana, lai noteiktu uzņēmumu tirgus daļu izpētes tirgū, ir atzīta par nepiemērotu, kam viens no iemesliem bija lielās atšķirības starp dažādos ģeogrāfiskajos apgabalos nepieciešamo ieguldījumu apjomiem. Naftas un gāzes izpētei Ziemeļjūrā ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi nekā izpētei, piemēram, Tuvajos Austrumos.