Eiropas Savienības L 93/2009

I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

7.4.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/3

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 278/2009

(2009. gada 6. aprīlis)

par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina prasībām par ārējo barošanas avotu patērēto jaudu bezslodzes režīmā un vidējo aktīvo efektivitāti

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 6. jūlija Direktīvu 2005/32/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem, un ar ko groza Padomes Direktīvu 92/42/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/57/EK un 2000/55/EK (1), un jo īpaši tās 15. panta 1. punktu,

Konsultējusies ar Ekodizaina Apspriežu forumu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Direktīvu 2005/32/EK Komisijai jānosaka ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem produktiem, kuriem ir ievērojams pārdošanas un tirdzniecības apjoms, ievērojama ietekme uz vidi, un kuriem bez pārmērīgām izmaksām ir iespējams ievērojami samazināt ietekmi uz vidi.

(2)

Direktīvas 2005/32/EK 16. panta 2. punktā paredzēts, ka saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto procedūru, un, ņemot vērā 15. panta 2. punktā noteiktos kritērijus, pēc konsultācijām ar Apspriežu forumu Komisijai jāievieš īstenošanas pasākumi attiecībā uz biroja un mājsaimniecības elektroniskajām iekārtām.

(3)

Daudzām biroja un mājsaimniecības elektroniskajām iekārtām izmanto ārējos barošanas avotus, kas pārveido elektriskā tīkla pievadīto elektrisko strāvu. Ārējo barošanas avotu elektriskās strāvas pārveidošanas efektivitāte ir svarīgs ar to energoefektivitāti saistīts aspekts, un tādējādi ārējie barošanas avoti ir viena no produktu prioritārajām grupām, kurām jānosaka ekodizaina prasības.

(4)	Attiecīgajā Komisijas veiktajā sagatavošanās pētījumā ir analizēti ar ārējiem barošanas avotiem saistītie tehniskie, vides un ekonomiskie aspekti. Šis pētījums veikts sadarbībā ar ieinteresētajām aprindām un ieinteresētajām personām Kopienā un trešās valstīs, un tā rezultāti ir publiskoti.

(5)

Sagatavošanās pētījumā konstatēts, ka ārējie barošanas avoti Kopienas tirgū tiek laisti lielā daudzumā, svarīgākais ar tiem saistītais vides aspekts ir elektroenerģijas gada patēriņš visos aprites cikla posmos un ka to elektroenerģijas gada patēriņš, kas saistīts ar strāvas pārveidošanas procesa zudumiem un darbību bezslodzes režīmā, ir 17 TWh, kas atbilst 6,8 Mt CO2 emisiju. Neveicot īpašus pasākumus, sagaidāms, ka 2020. gadā tas paaugstināsies līdz 31 TWh. Konstatēts, ka iespējams ievērojami paaugstināt elektroenerģijas izlietojuma efektivitāti gan to aprites ciklā, gan lietošanas posmā.

(6)	Izmantojot esošās ekonomiski izdevīgās nepatentētās tehnoloģijas, ir iespējams panākt ārējo barošanas avotu patērētās elektroenerģijas izmantošanas efektivitātes paaugstināšanos, tādējādi samazinot ārējo barošanas avotu kopējās iegādes un ekspluatācijas izmaksas.

(7)	Ar ekodizaina prasībām Kopienas līmenī harmonizētas prasības par elektroenerģijas patēriņu bezslodzes režīmā un ārējo barošanas avotu vidējo aktīvo efektivitāti dotu ieguldījumu iekšējā tirgus darbības pilnveidošanā un šo produktu vides raksturlielumu uzlabošanā.

(8)	Ekodizaina prasības nedrīkst pasliktināt attiecīgā ražojuma ekspluatācijas īpašības, un tām nedrīkst būt kaitīga ietekme uz veselību, drošību un vidi. Jo īpaši, elektroenerģijas patēriņa samazināšanas dēļ lietošanas posmā to ražošanas posmā nedrīkst rasties nekāda nevēlama papildu ietekme uz vidi.

(9)

Ekodizaina prasību spēkā stāšanās pakāpeniski divos posmos ražotājiem dotu laiku izdarīt vajadzīgās konstrukcijas izmaiņas. Posmu termiņi jānosaka tā, lai nodrošinātu, ka šīs regulas mērķi tiek sasniegti laikus, nebūtu negatīvas ietekmes, kas saistīta ar tirgū esošo ierīču ekspluatāciju un papildu izmaksām lietotājiem un ražotājiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem. Elektroenerģijas patēriņa mērījumiem jāizmanto atzītas mūsdienīgas mērīšanas metodes. Tāpēc ražotāji var izmantot harmonizētos standartus, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvas 2005/32/EK 10. pantu.

(10)	Šai regulai jāveicina tādu tehnoloģiju ienākšana tirgū, kas samazina ārējo barošanas avotu ietekmi uz vidi visā to aprites ciklā, līdz 2020. gadam dodot attiecīgi 118 PJ enerģijas ietaupījuma un 9 TWh elektroenerģijas ietaupījuma salīdzinājumā ar situāciju, kurā nekādus pasākumus neveic.

(11)

Ievērojot Direktīvas 2005/32/EK 8. pantu, šajā regulā jāparedz, ka izmantojamās atbilstības novērtēšanas procedūras ir Direktīvas 2005/32/EK IV pielikumā noteiktā konstrukcijas iekšējā kontrole jeb iekšējā dizaina kontrole un Direktīvas 2005/32/EK V pielikumā noteiktā atbilstības novērtēšanas sistēma jeb vadības sistēma atbilstības noteikšanai.

(12)	Atbilstības pārbaužu vienkāršošanai ražotājiem par vidējo aktīvo efektivitāti un elektrības patēriņu bezslodzes režīmā jāsniedz informācija tehniskajā dokumentācijā, kas minēta Direktīvas 2005/32/EK IV un V pielikumā.

(13)

Jānosaka kritēriji attiecībā uz patlaban pieejamajām tehnoloģijām, kurām ir augsta aktīvā efektivitāte un zems elektroenerģijas patēriņš bezslodzes režīmā. Tādējādi tiek nodrošināta informācijas plaša pieejamība un viegla piekļuve tai, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un ļoti mazām firmām, kas savukārt veicina labāko tehnoloģiju iespējami plašu izmantošanu enerģijas patēriņa samazināšanai.

(14)

Ekodizaina prasības zemsprieguma ārējiem barošanas avotiem bezslodzes režīmā attiecas uz to pašu ietekmes uz vidi parametru kā ekodizaina prasības par izslēgto režīmu (off-mode) elektriskajām un elektroniskajām biroju un mājsaimniecības iekārtām, kuras laiž tirgū ar iebūvētu zemsprieguma barošanas avotu. Ekodizaina prasībām par zemsprieguma ārējo barošanas avotu bezslodzes režīmu jābūt stingrākām nekā par izslēgto režīmu elektriskajām un elektroniskajām biroju un mājsaimniecības iekārtām, kuras laiž tirgū ar iebūvētu zemsprieguma barošanas avotu, un tāpēc Komisijas 2008. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 1275/2008, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/32/EK iestrādātās ekodizaina prasības attiecībā uz elektrisko, elektronisko mājsaimniecības un biroja iekārtu elektroenerģijas patēriņu gatavības un izslēgtā režīmā (2) nevar attiecināt uz elektriskajām un elektroniskajām biroju un mājsaimniecības iekārtām, kuras laiž tirgū ar ārēju zemsprieguma barošanas avotu. Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1275/2008.

(15)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvas 2005/32/EK 19. panta 1. punktu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Ar šo regulu nosaka ekodizaina prasības, kas saistītas ar elektroenerģijas patēriņu bezslodzes režīmā un ārējo barošanas avotu vidējo aktīvo efektivitāti.

2. Šī regula neattiecas uz:

a)	sprieguma pārveidotājiem;

b)	elektroenerģijas garantētās apgādes ierīcēm;

c)	akumulatoru uzlādēšanas ierīcēm;

d)	halogēnu lampu pārveidotājiem;

e)	medicīnas iekārtām paredzētajiem ārējiem barošanas avotiem;

ārējiem barošanas avotiem, kuri laisti tirgū līdz 2015. gada 30. jūnijam tādu tiem identisku ārējo barošanas avotu nomaiņai vai rezervei, kuri laisti tirgū ne vēlāk par vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā, ja ir ievērots noteikums, ka uz nomaiņai vai rezervei paredzētajiem barošanas avotiem vai uz to iepakojuma ir precīzi norādīti primārie patērētāji, kuriem attiecīgie rezervei vai nomaiņai paredzētie barošanas avoti ir domāti.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto Direktīvā 2005/32/EK noteiktās definīcijas.

Tām papildus izmanto arī šādas definīcijas:

“ārējais barošanas avots” ir ierīce, kura atbilst šādiem kritērijiem:

a)	tas ir paredzēts avota ieejā pievadītās maiņstrāvas pārveidošanai zemākā līdzstrāvas vai maiņstrāvas izejas spriegumā;

b)	ar to vienlaikus var pārveidot tikai vienā līdzstrāvas vai maiņstrāvas izejas spriegumā;

c)	tas ir paredzēts lietošanai kopā ar citu ierīci, kas ir primārais patērētājs;

d)	tas neatrodas vienā korpusā ar primāro patērētāju;

e)	tas ir pieslēgts ierīcei, kas ir primārais patērētājs, ar izjaucamu kontaktdakšas/kontaktligzdas vai pastāvīgu elektrisko savienojumu, izmantojot elektrisko kabeli, vadu vai citu pievadu;

f)	tā tehnisko datu uzraksta plāksnītē norādītā izejas jauda ir mazāka vai vienāda ar 250 W;

g)	ir paredzēts Regulas (EK) Nr. 1275/2008 2. panta 1. punktā minētajām elektriskajām un elektroniskajām mājsaimniecības un biroja iekārtām;

2)	“zemsprieguma ārējais barošanas avots” ir ārējais barošanas avots, kura tehnisko datu uzraksta plāksnītē norādītais izejas spriegums ir mazāks par 6 V un uzraksta plāksnītē norādītais izejas strāvas stiprums ir lielāks vai vienāds ar 550 mA;

3)	“halogēnu lampu pārveidotājs” ir ārējais barošanas avots, ko izmanto īpaši zema sprieguma volframa halogēnu lampām;

4)	“elektroenerģijas garantētās apgādes ierīce” ir ierīce, kas automātiski ieslēdz rezerves barošanu gadījumos, kad barošanas spriegums elektriskajā tīklā krītas zemāk par pieļaujamo līmeni;

5)	“akumulatoru uzlādēšanas ierīce” ir ierīce, kuras strāvas izvadiem tieši pieslēdz maināmu akumulatoru;

6)	“sprieguma pārveidotājs” ir ierīce, ar kuru pārveido 230 V tīkla spriegumu 110 V spriegumā ar tīkla spriegumam līdzīgiem parametriem;

7)	“tehnisko datu uzraksta plāksnītē norādītā izejas jauda” (PO) ir izejas jauda, kuru tehnisko datu uzraksta plāksnītē norādījis ražotājs;

8)	“bezslodzes režīms” ir režīms, kurā ārējā barošanas avota ieeja ir pieslēgta elektriskajam tīklam, bet izejai nekāds primārais patērētājs nav pieslēgts;

9)	“aktīvais režīms” ir stāvoklis, kurā ārējā barošanas avota ieeja ir pieslēgta elektriskajam tīklam, bet izejai ir pieslēgta slodze;

10)	“aktīvā režīma efektivitāte” ir ārējā barošanas avota aktīvā režīmā radītās izejas jaudas attiecība pret ieejas jaudu, kas nepieciešama tās radīšanai;

11)	“vidējā aktīvā efektivitāte” ir vidējā vērtība aktīvā režīma efektivitātei pie 25 %, 50 %, 75 % un 100 % izejas jaudas, kas norādīta tehnisko datu uzraksta plāksnītē.

3. pants

Ekodizaina prasības

Ekodizaina prasības par tirgū laisto ārējo barošanas avotu elektroenerģijas patēriņu bezslodzes režīmā un vidējo aktīvo efektivitāti noteiktas I pielikumā.

4. pants

Atbilstības novērtēšana

Atbilstības novērtēšanai, kas minēta Direktīvas 2005/32/EK 8. pantā, izmantojamās procedūras ir Direktīvas 2005/32/EK IV pielikumā noteiktā konstrukcijas iekšējā kontrole jeb iekšējā dizaina kontrole vai Direktīvas 2005/32/EK V pielikumā noteiktā atbilstības novērtēšanas sistēma jeb vadības sistēma atbilstības noteikšanai.

5. pants

Tirgus uzraudzībai izmantojamā verifikācijas procedūra

Uzraudzības pārbaudes jāveic saskaņā ar II pielikumā noteikto verifikācijas procedūru.

6. pants

Indikatīvi kritēriji

Indikatīvie kritēriji patlaban tirgū pieejamajiem produktiem un tehnoloģijām ar labākajiem raksturlielumiem norādīti III pielikumā.

7. pants

Pārskatīšana

Ne vēlāk kā 4 gadus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas Komisija, ņemot vērā tehnikas attīstību, veic pārskatu un rezultātus iesniedz Ekodizaina Apspriežu forumā.

8. pants

Regulas (EK) Nr. 1275/2008 grozījumi

Regulu (EK) Nr. 1275/2008 groza šādi.

1.	Regulas 1. pantu papildina ar šādu otro daļu: “Šī regula neattiecas uz elektriskajām un elektroniskajām mājsaimniecības un biroju iekārtām, kuras laiž tirgū ar zemsprieguma ārējo barošanas avotu.”

Regulas 2. pantā pievieno šādu 9. punktu:

“9)	“zemsprieguma ārējais barošanas avots” ir ārējais barošanas avots, kura tehnisko datu uzraksta plāksnītē norādītais izejas spriegums ir mazāks par 6 V un tehnisko datu uzraksta plāksnītē norādītais izejas strāvas stiprums ir lielāks vai vienāds ar 550 mA.”

9. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

I pielikuma 1. punkta a) apakšpunkta noteikumus piemēro pēc viena gada no šā panta pirmajā daļā minētās dienas.

I pielikuma 1. punkta b) apakšpunkta noteikumus piemēro pēc diviem gadiem no šā panta pirmajā daļā minētās dienas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 6. aprīlī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Andris PIEBALGS

(1) OV L 191, 22.7.2005., 29. lpp.

(2) OV L 339., 18.12.2008., 45. lpp.

I PIELIKUMS

EKODIZAINA PRASĪBAS

1. ELEKTROENERĢIJAS PATĒRIŅŠ BEZSLODZES REŽĪMĀ UN VIDĒJĀ AKTĪVĀ EFEKTIVITĀTE

Pēc viena gada no šīs regulas spēkā stāšanās dienas:

bezslodzes režīmā patērētā jauda nedrīkst būt lielāka par 0,50 W.

Vidējai aktīvai efektivitātei jābūt vismaz:

0,500 · PO, ja PO < 1,0 W;

0,090 · ln(PO) + 0,500, ja 1,0 W ≤ PO ≤ 51,0 W;

0,850, ja PO > 51,0 W.

Pēc diviem gadiem no šīs regulas spēkā stāšanās dienas:

bezslodzes režīmā patērētā jauda nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:

	Maiņstrāvas-maiņstrāvas ārējie barošanas avoti, izņemot zemsprieguma ārējos barošanas avotus	Maiņstrāvas-līdzstrāvas ārējie barošanas avoti, izņemot zemsprieguma ārējos barošanas avotus	Zemsprieguma ārējie barošanas avoti
PO ≤ 51,0 W	0,50 W	0,30 W	0,30 W
PO > 51,0 W	0,50 W	0,50 W	n/a

Vidējā aktīvā efektivitāte nedrīkst būt zemāka par šādām robežvērtībām:

	Maiņstrāvas-maiņstrāvas un maiņstrāvas-līdzstrāvas ārējie barošanas avoti, izņemot zemsprieguma ārējos barošanas avotus	Zemsprieguma ārējie barošanas avoti
PO ≤ 1,0 W	0,480 · PO + 0,140	0,497 · PO + 0,067
1,0 W < PO ≤ 51,0 W	0,063 · ln(PO) + 0,622	0,075 · ln(PO) + 0,561
PO > 51,0 W	0,870	0,860

2. MĒRĪJUMI

Šā pielikuma 1. punktā minētā patērētā jauda bezslodzes režīmā un vidējā aktīvā efektivitāte jānosaka ar ticamu, precīzu un reproducējamu mērīšanas procedūru, kas ir mūsdienīga un vispāratzīta.

Par 0,5 W lielāku jaudu mērījumi jāveic ar nenoteiktību, kas ar 95 % ticamību ir mazāka vai vienāda par 2 %. Par 0,5 W mazāku jaudu mērījumi jāveic ar nenoteiktību, kas ar 95 % ticamību ir mazāka vai vienāda par 0,01 W.

3. RAŽOTĀJU INFORMĀCIJA

Atbilstības novērtēšanai saskaņā ar 4. pantu tehniskajā dokumentācijā jābūt šādiem datiem:

Lielums	Apraksts
Vidējā kvadrātiskā izejas strāva (mA)	Mērīta 1.–4. slodzes režīmā
Vidējais kvadrātiskais izejas spriegums (V)
Izejas jauda aktīvā režīmā (W)
Vidējais kvadrātiskais ieejas spriegums (V)	Mērīta 1.–5. slodzes režīmā
Vidējā kvadrātiskā ieejas jauda (W)
Kopējie harmoniskie kropļojumi (THD)
Faktiskais jaudas koeficients
Patērētā jauda (W)	Aprēķināta 1.–4. slodzes režīmam, mērīta 5. slodzes režīmam
Efektivitāte	Aprēķināta 1.–4. slodzes režīmam
Vidējā efektivitāte	Vidējā aritmētiskā vērtība 1.–4. slodzes režīmam

Attiecīgie slodzes režīmi ir šādi:

Tehnisko datu uzraksta plāksnītē norādītā izejas sprieguma daļa
1. slodzes režīms	100 % ± 2 %
2. slodzes režīms	75 % ± 2 %
3. slodzes režīms	50 % ± 2 %
4. slodzes režīms	25 % ± 2 %
5. slodzes režīms	0 % (bezslodzes režīms)

II PIELIKUMS

VERIFIKĀCIJAS PROCEDŪRA

Veicot Direktīvas 2005/32/EK 3. panta 2. punktā minētās tirgus uzraudzības pārbaudes, attiecībā uz I pielikumā noteiktajām prasībām dalībvalstu iestādēm jāizmanto turpmāk noteiktā verificēšanas procedūra.

1.	Dalībvalstu iestādēm jātestē viena atsevišķa vienība.

Uzskata, ka konkrētais modelis atbilst I pielikumā noteiktajām prasībām, ja:

a)	bezslodzes režīmā rezultāts pārsniedz attiecīgo I pielikumā noteikto robežvērtību ne vairāk par 0,10 W; un

b)	I pielikumā norādītā 1.–4. slodzes režīmos noteiktās aktīvās efektivitātes vidējā aritmētiskā vērtība nav zemāka par aktīvās efektivitātes attiecīgo robežvērtību vairāk par 5 %.

3.	Ja testēšanas rezultāts neatbilst 2. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajām prasībām, papildus jātestē vēl trīs tā paša modeļa ierīces.

Pēc triju tā paša modeļa ierīču testēšanas uzskata, ka konkrētais modelis atbilst I pielikumā noteiktajām prasībām, ja:

a)	bezslodzes režīmā iegūto rezultātu vidējā vērtība pārsniedz attiecīgo I pielikumā noteikto robežvērtību ne vairāk par 0,10 W; un

b)	I pielikumā norādītajos 1.–4. slodzes režīmos noteiktās aktīvās efektivitātes vidējā aritmētiskā vērtība nav zemāka par aktīvās efektivitātes attiecīgo robežvērtību vairāk par 5 %.

5.	Ja testēšanas rezultāts neatbilst 4. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajām prasībām, konkrēto modeli uzskata par regulas prasībām neatbilstošu.

III PIELIKUMS

REGULAS 6. PANTĀ MINĒTIE INDIKATĪVIE KRITĒRIJI

a) Bezslodzes režīms

Bezslodzes režīmā zemākā sasniedzamā ārējo barošanas ierīču patērētā jauda ir:

—	mazāka vai vienāda ar 0,1 W, ja PO ≤ 90 W;

—	mazāka vai vienāda ar 0,2 W, ja 90 < PO ≤ 150 W;

—	mazāka vai vienāda ar 0,4 W, ja 150 < PO ≤ 180 W;

—	mazāka vai vienāda ar 0,5 W, ja PO > 180 W.

b) Vidējā aktīvā efektivitāte

Zemākā sasniedzamā ārējo barošanas ierīču vidējā aktīvā efektivitāte pēc jaunākajiem datiem (2008. gada janvāris) ir:

—	0,090 · ln(PO) + 0,680, ja 1,0 W ≤ PO ≤ 10,0 W;

—	0,890, ja PO > 10,0 W.

7.4.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/13

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 280/2009

(2009. gada 6. aprīlis),

ar ko groza I, II, III un IV pielikumu Padomes Regulai (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (1), un jo īpaši tās 74. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 44/2001 I pielikumā uzskaitīti valsts jurisdikcijas noteikumi, kas minēti regulas 3. panta 2. punktā un 4. panta 2. punktā. II pielikumā ir minētas tiesas vai kompetentās iestādes, kuru jurisdikcijā ir izpildāmības deklarācijas prasību izskatīšana attiecīgajās dalībvalstīs. III pielikumā norādītas tiesas, kurās var iesniegt pārsūdzības par lēmumiem par izpildāmības deklarāciju, bet IV pielikumā uzskaitītas šādu lēmumu galīgās pārsūdzības procedūras.

(2)	Regulas (EK) Nr. 44/2001 I, II, III un IV pielikums tika vairākkārt grozīts – pēdējie grozījumi veikti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (2), lai iekļautu Bulgārijas un Rumānijas valsts jurisdikcijas normas, tiesu vai kompetento iestāžu sarakstus un prasību procedūras.

(3)	Dalībvalstis ir paziņojušas Komisijai par papildu grozījumiem I, II, III un IV pielikumā iekļautajos sarakstos. Tādēļ šķiet atbilstīgi publicēt šajos pielikumos iekļauto sarakstu konsolidētās versijas.

(4)	Dānija saskaņā ar 3. pantu Eiropas Kopienas un Dānijas Karalistes nolīgumā par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (3) nepiedalās Briseles I regulas grozījumu pieņemšanā, un šādi grozījumi Dānijai nav saistoši un tajā piemērojami.

(5)	Tādēļ Regula (EK) Nr. 44/2001 attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 44/2001 I un IV pielikumu aizstāj ar atbilstīgajiem šīs regulas pielikumiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

Briselē, 2009. gada 6. aprīlī

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Jacques BARROT

(1) OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp.

(2) OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.

(3) OV L 299, 16.11.2005., 62. lpp.

I PIELIKUMS

Regulas 3. panta 2. punktā un 4. panta 2. punktā minētās jurisdikcijas normas

—	Beļģijā: 5. līdz 14. pants 2004. gada 16. jūlija Likumā par starptautiskajām privāttiesībām,

—	Bulgārijā: Starptautiskā privāttiesību kodeksa 4. panta 1. daļas 2. punkts,

—	Čehijā: 86. pants Likuma Nr. 99/1963 likumkrāj., Civilprocesa kodekss (občanský soudní řád) ar grozījumiem,

—	Vācijā: Civilprocesa kodeksa (Zivilprozeßordnung) 23. pants,

—	Igaunijā: Civilprocesa kodeksa (tsiviilkohtumenetluse seadustik) 86. pants,

—	Grieķijā: Civilprocesa kodeksa (Κώδικας Πολιτικής Δικονομίας) 40. pants,

—	Francijā: Civilkodeksa (Code civil) 14. un 15. pants,

—	Īrijā: normas, kas ļauj pamatot jurisdikciju ar dokumentu par lietas uzsākšanu, kurš piesūtīts atbildētājam viņa pagaidu uzturēšanās laikā Īrijā,

—	Itālijā: 3. un 4. pants 1995. gada 31. maija likumā Nr. 218,

—	Kiprā: 21. panta 2. punkts 1960. gada Tiesu likumā Nr. 14, ar grozījumiem,

—	Latvijā: Civilprocesa likuma 27. pants un 28. panta 3., 5., 6. un 9. punkts,

—	Lietuvā: Civilprocesa kodeksa (Civilinio proceso kodeksas) 31. pants,

—	Luksemburgā: Civilkodeksa (Code civil) 14. un 15. pants,

—	Ungārijā: 1979. gada Dekrēta-likuma Nr. 13 par starptautiskajām privāttiesībām (a nemzetközi magánjogról szóló 1979. évi 13. törvényerejű rendelet) 57. pants,

—	Maltā: Tiesas organizācijas un civilprocesa kodeksa 12. nodaļas (Kodiċi ta’ Organizzazzjoni u Proċedura Ċivili - Kap. 12) 742., 743. un 744. pants un Tirdzniecības kodeksa 13. nodaļas (Kodiċi tal-kummerċ - Kap. 13) 549. pants,

—	Austrijā: Likuma par tiesas jurisdikciju (Jurisdiktionsnorm) 99. pants,

—

Polijā: Civilprocesa kodeksa (Kodeks postępowania cywilnego) 1103. un 1110. pants, ciktāl tie nosaka jurisdikciju, pamatojoties uz atbildētāja dzīvesvietu Polijā, atbildētājam piederošu īpašumu Polijā vai atbildētāja tiesībām uz īpašuma tiesībām Polijā, faktu, ka strīda objekts atrodas Polijā, un faktu, ka viena no pusēm ir Polijas pilsonis,

—	Portugalē: Civilprocesa kodeksa (Código de Processo Civil) 65. un 65A. pants un Darba procesa kodeksa (Código de Processo de Trabalho) 11. pants,

—	Rumānijā: 148. līdz 157. pants Likumā Nr. 105/1992 par starptautisko privāttiesību attiecībām,

—

Slovēnijā: Starptautisko privāttiesību un procesa likuma (Zakon o medarodnem zasebnem pravu in postopku) 48. panta 2. punkts saistībā ar Civilprocesa likuma (Zakon o pravdnem postopku) 47. panta 2. punktu un Starptautisko privāttiesību un procesa likuma (Zakon o medarodnem zasebnem pravu in postopku) 58. pants saistībā ar Civilprocesa likumā (Zakon o pravdnem postopku) 59. pantu,

—	Slovākijā: 37. līdz 37.e pants Aktā Nr. 97/1963 par starptautiskajām privāttiesībām un ar to saistīto reglamentu,

—	Somijā: Procesuālā kodeksa (oikeudenkäymiskaari/rättegångsbalken) 10. nodaļas 1. iedaļas pirmās daļas otrais, trešais un ceturtais teikums,

—	Zviedrijā: Procesuālā kodeksa (rättegångsbalken) 10. nodaļas 3. iedaļas pirmās daļas pirmais teikums,

—

Apvienotajā Karalistē: normas, kas ļauj pamatot jurisdikciju ar:

a)	dokumentu par lietas uzsākšanu, kurš piesūtīts atbildētājam viņa pagaidu uzturēšanās laikā Apvienotajā Karalistē; vai

b)	atbildētājam piederošu īpašumu Apvienotajā Karalistē; vai

c)	Apvienotajā Karalistē esošā īpašuma arestu, ko veic prasītājs.

II PIELIKUMS

Tiesas vai kompetentās iestādes, kam var iesniegt 39. pantā minēto prasības pieteikumu

—	Beļģijā: “tribunal de première instance” vai “rechtbank van eerste aanleg”, vai “erstinstanzliches Gericht”,

—	Bulgārijā: “окръжния съд”,

—	Čehijā: “okresní soud” vai “soudní exekutoř”,

—

Vācijā:

a)	“Landgericht” palātas tiesas priekšsēdētājam;

b)	publiska akta izpildes izsludināšanas procedūrā – notāram,

—	Igaunijā: “maakohus” (apgabaltiesai),

—	Grieķijā: “Μονομελές Πρωτοδικείο”,

—	Spānijā: “Juzgado de Primera Instancia”,

—

Francijā:

a)	“greffier en chef du tribunal de grande instance”,

b)	“président de la chambre départementale des notaires”, ja prasība attiecas uz notariāla publiska akta izpildes deklarāciju.

—	Īrijā: “High Court”,

—	Itālijā: “Corte d’appello”,

—	Kiprā: “Επαρχιακό Δικαστήριο” vai sprieduma par uzturlīdzekļiem gadījumā – “Οικογενειακό Δικαστήριο”,

—	Latvijā: rajona (pilsētas) tiesā,

—	Lietuvā: “Lietuvos apeliacinis teismas”,

—	Luksemburgā: prezidējošajam “Tribunal d’arrondissement” tiesnesim,

—	Ungārijā: “megyei bíróság székhelyén működő helyi bíróság”, bet Budapeštā – “Budai Központi Kerületi Bíróság”,

—	Maltā: “Prim’ Awla tal-Qorti Ċivili” vai “Qorti tal-Maġistrati ta’ Għawdex fil-ġurisdizzjoni superjuri tagħha”, vai sprieduma par uzturlīdzekļiem gadījumā – “Reġistratur tal-Qorti” pēc “Ministru responsabbli għall-Ġustizzja” nosūtījuma,

—	Nīderlandē: “voorzieningenrechter van de rechtbank”,

—	Austrijā: “Bezirksgericht”,

—	Polijā: “Sąd okręgowy”,

—	Portugālē: “Tribunal de Comarca”,

—	Rumānijā: “Tribunal”,

—	Slovēnijā: “okrožno sodišče”,

—	Slovākijā: “okresný súd”,

—	Somijā: “käräjäoikeus/tingsrätt”,

—	Zviedrijā: “Svea hovrätt”,

—

Apvienotajā Karalistē:

a)	Anglijā un Velsā: High Court of Justice vai sprieduma par uzturlīdzekļiem gadījumā – Magistrates’ Court pēc valsts sekretāra nosūtījuma;

b)	Skotijā: Court of Session vai sprieduma par uzturlīdzekļiem gadījumā – Sheriff Court pēc valsts sekretāra nosūtījuma;

c)	Ziemeļīrijā: High Court of Justice vai sprieduma par uzturlīdzekļiem gadījumā – Magistrates’ Court pēc valsts sekretāra nosūtījuma;

d)	Gibraltārā: Supreme Court of Gibraltar vai sprieduma par uzturlīdzekļiem gadījumā – Magistrates’ Court pēc Gibraltāra ģenerālprokurora nosūtījuma.

III PIELIKUMS

Tiesas, kurās var iesniegt 43. panta 2. punktā minēto pārsūdzību

—

Beļģijā:

a)	attiecībā uz atbildētāja iesniegtu pārsūdzību – “tribunal de première instance vai rechtbank van eerste aanleg” vai “erstinstanzliches Gericht”;

b)	attiecībā uz pieteicēja iesniegtu pārsūdzību – “Cour d’appel vai hof van beroep”,

—	Bulgārijā: “Апелативен съд – София”,

—	Čehijā: apelācijas tiesai ar rajona tiesas starpniecību,

—	Vācijā: “Oberlandesgericht”,

—	Igaunijā: “ringkonnakohus”,

—	Grieķijā: “Εφετείο”,

—	Spānijā: “Juzgado de Primera Instancia”, kas izdevusi apstrīdēto lēmumu, lai “Audiencia Provincial” izlemj pārsūdzības lietu,

—

Francijā:

a)	“cour d’appel” par lēmumiem, kas atļauj piemērošanu;

b)	“tribunal de grande instance” tiesas sēdes priekšsēdētājam par lēmumiem, kas noraida piemērošanu,

—	Īrijā: “High Court”,

—	Īslandē: “heradsdomur”,

—	Itālijā: “Corte d’appello”,

—	Kiprā: “Επαρχιακό Δικαστήριο” vai sprieduma par uzturlīdzekļiem gadījumā – “Οικογενειακό Δικαστήριο”,

—	Latvijā: apgabaltiesā ar rajona (pilsētas) tiesas starpniecību,

—	Lietuvā: “Lietuvos apeliacinis teismas”,

—	Luksemburgā: “Cour supérieure de justice”, kas darbojas kā apelācijas tiesa civillietās,

—	Ungārijā: vietējā tiesa, kas atrodas apgabaltiesas atrašanās vietā (Budapeštā – “Central District Court of Buda”); pārsūdzību izskata apgabaltiesa (Budapeštā – “Capital Court”),

—

Maltā: “Qorti ta’ l-Appell” saskaņā ar pārsūdzības procedūru, kas noteikta “Kodiċi ta’ Organizzazzjoni u Proċedura Ċivili – Kap.12” vai sprieduma par uzturlīdzekļiem gadījumā – “ċitazzjoni” pirms “Prim’ Awla tal-Qorti ivili jew il-Qorti tal-Maġistrati ta’ Għawdex fil-ġurisdizzjoni superjuri tagħha’”,

—

Nīderlandē:

a)	atbildētājam – “arrondissementsrechtbank”;

b)	pieteicējam – “gerechtshof”,

—	Austrijā: “Landesgericht” ar “Bezirksgericht” starpniecību,

—	Polijā: “sąd apelacyjny” ar “sąd okręgowy” starpniecību,

—	Portugālē: kompetentā tiesa ir “Tribunal da Relação”. Saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem apelācija tiek uzsākta, iesniedzot pieprasījumu tai tiesai, kura izdevusi apstrīdēto lēmumu,

—	Rumānijā: “Curte de Apel”,

—	Slovēnijā: “okrožno sodišče”,

—	Slovākijā: apelācijas tiesai ar tās rajona tiesas starpniecību, kuras lēmums tiek pārsūdzēts,

—	Somijā: “hovioikeus/hovrätt”,

—	Zviedrijā: “Svea hovrätt”,

—

Apvienotajā Karalistē:

a)	Anglijā un Velsā: High Court of Justice vai sprieduma par uzturlīdzekļiem gadījumā – Magistrates’ Court,

b)	Skotijā: Court of Session vai sprieduma par uzturlīdzekļiem gadījumā – Sheriff Court,

c)	Ziemeļīrijā: High Court of Justice vai sprieduma par uzturlīdzekļiem gadījumā – Magistrates’ Court;

d)	Gibraltārā: Supreme Court of Gibraltar vai sprieduma par uzturlīdzekļiem gadījumā – Magistrates’ Court.

IV PIELIKUMS

Pārsūdzības, ko var iesniegt saskaņā ar 44. pantu

—	Beļģijā, Grieķijā, Spānijā, Francijā, Itālijā, Luksemburgā un Nīderlandē – pārsūdzot kasācijas kārtībā,

—	Bulgārijā – “обжалване пред Върховния касационен съд”,

—	Čehijas Republikā – “dovolání” un “žaloba pro zmatečnost”,

—	Vācijā – “Rechtsbeschwerde”,

—	Igaunijā – “kassatsioonikaebus”,

—	Īrijā – pārsūdzot pēc būtības “Supreme Court”,

—	Īslandē – pārsūdzība iesniedzama “Hæstiréttur”,

—	Kiprā – pārsūdzība iesniedzama “Supreme Court”,

—	Latvijā – pārsūdzība Augstākās Tiesas Senātā ar apgabaltiesas starpniecību,

—	Lietuvā – pārsūdzība iesniedzama “Lietuvos Aukščiausiasis Teismas”,

—	Ungārijā – “felülvizsgálati kérelem”,

—	Maltā – tālāka pārsūdzība citā tiesā nav iespējama; sprieduma par uzturlīdzekļiem gadījumā – “Qorti ta' l-Appell” saskaņā ar pārsūdzības procedūru, kas noteikta “kodiċi ta Organizzazzjoni u Procedura Ċivili – Kap. 12”,

—	Austrijā – ar “Revisionsrekurs”,

—	Polijā – “skarga kasacyjna”,

—	Portugālē – pārsūdzot pēc būtības,

—	Rumānijā – “contestatie in anulare” vai “revizuire”,

—	Slovēnijā – pārsūdzība iesniedzama “Vrhovno sodišče Republike Slovenije”,

—	Slovākijā – “dovolanie”,

—	Somijā – pārsūdzot “korkein oikeus/högsta domstolen”,

—	Zviedrijā – pārsūdzot “Högsta domstolen”,

—	Apvienotajā Karalistē – ar vienreizēju tālāku pārsūdzību pēc būtības.

7.4.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/23

PADOMES PAMATLĒMUMS 2009/315/TI

(2009. gada 26. februāris)

par organizatoriskiem pasākumiem un saturu no sodāmības reģistra iegūtas informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 31. pantu un 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu un Beļģijas Karalistes iniciatīvu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi nodrošināt pilsoņiem augstāku aizsardzības līmeni brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. No šā mērķa izriet, ka dalībvalstu kompetentās iestādes apmainās ar informāciju no sodāmības reģistriem.

(2)

Saskaņā ar 1999. gada 15. un 16. oktobra Eiropadomes Tamperes sanāksmes secinājumiem Padome 2000. gada 29. novembrī pieņēma pasākumu programmu, lai īstenotu savstarpējas atzīšanas principu attiecībā uz nolēmumiem krimināllietās (2). Šis pamatlēmums veicina programmas 3. pasākumā paredzēto mērķu sasniegšanu, kas attiecībā uz informācijas lūgumu par iepriekšēju sodāmību ierosina izveidot standarta veidlapu, kas būtu tulkota visās Savienības oficiālajās valodās, līdzīgi kā tas ir Šengenas struktūrās.

(3)	Nobeiguma ziņojumā attiecībā uz pirmo novērtējumu par savstarpējo juridisko palīdzību krimināllietās (3) dalībvalstis tika aicinātas vienkāršot dokumentu nodošanas procedūras starp dalībvalstīm, vajadzības gadījumā izmantojot standarta veidlapas, lai atvieglinātu savstarpējo juridisko palīdzību.

(4)

Eiropadome 2004. gada 25. un 26. martā Deklarācijā par terorisma apkarošanu kā vienu no prioritātēm izvirzīja vajadzību informācijas apmaiņu par notiesājošiem spriedumiem padarīt kvalitatīvāku, un tā vēlreiz tika apstiprināta Hāgas Programmā (4), ko Eiropadome pieņēma 2004. gada 4. un 5. novembrī un ar ko aicina paplašināt tās informācijas apmaiņu, kura iegūta no valstu notiesājošo spriedumu un profesionālās darbības aizliegumu reģistriem. Šie mērķi atspoguļoti rīcības plānā, ko 2005. gada 2. un 3. jūnijā kopīgi pieņēma Padome un Komisija, lai īstenotu Hāgas Programmu.

(5)

Lai starp dalībvalstīm uzlabotu informācijas apmaiņu par sodāmības reģistriem, tiek atbalstīti projekti, kas izstrādāti nolūkā sasniegt šo mērķi, tostarp pastāvošais projekts savstarpēji saistīt valstu sodāmības reģistrus. Šajā darbā gūtā pieredze ir mudinājusi dalībvalstis vēl vairāk pastiprināt savus centienus un parādījusi to, cik svarīgi ir turpināt racionalizēt dalībvalstu savstarpēju informācijas apmaiņu par notiesājošiem spriedumiem.

(6)

Šis pamatlēmums atbilst vēlmēm, ko Padome 2005. gada 14. aprīlī izteica pēc tam, kad tika publicēta Baltā grāmata attiecībā uz informācijas apmaiņu par kriminālsodiem un to sekām Eiropas Savienībā, un pēc tās turpmākas vispārējas apspriešanas. Šā pamatlēmuma galvenais mērķis ir uzlabot apmaiņu ar informāciju par notiesājošiem spriedumiem un – ja tas piemērots un iekļauts notiesāšanas dalībvalsts sodāmības reģistrā – par aizliegumiem veikt noteiktu profesionālo darbību, kurš izriet no Savienības pilsoņiem pasludinātiem notiesājošiem spriedumiem krimināllietās.

(7)

Tas, ka ar šo pamatlēmumu izveidotos mehānismus piemēro vienīgi tādas informācijas nodošanai no sodāmības reģistra, kura attiecas uz fiziskām personām, nedrīkstētu ietekmēt to, ka nākotnē šo mehānismu piemērošana varētu tikt paplašināta, ietverot arī uz juridiskām personām attiecīgas informācijas apmaiņu.

(8)

Informāciju par citās dalībvalstīs pasludinātiem notiesājošiem spriedumiem patlaban reglamentē 1959. gada 20. aprīļa Eiropas Konvencijas par savstarpēju palīdzību krimināllietās 13. un 22. pants. Tomēr pašreizējos apstākļos minētie noteikumi ir nepietiekami, lai nodrošinātu atbilstību tiesu iestāžu sadarbības prasībām tādā telpā, kāda ir Eiropas Savienība.

(9)

Attiecībās starp dalībvalstīm ar šo pamatlēmumu būtu jāaizstāj 22. pants Eiropas Konvencijā par savstarpēju palīdzību krimināllietās. Papildus šajā pamatlēmumā pārņemtajam un precizētajam notiesāšanas dalībvalsts pienākumam nodot personas valstspiederības dalībvalstij informāciju par notiesājošiem spriedumiem, kas tās valstspiederīgajiem pasludināti notiesāšanas dalībvalstī, tiek ieviests arī pienākums personas valstspiederības dalībvalstij glabāt šādi nodotu informāciju, lai nodrošinātu šīs dalībvalsts spēju sniegt pilnīgu atbildi uz informācijas lūgumiem no citām dalībvalstīm.

(10)

Šis pamatlēmums nedrīkstētu ierobežot iespēju tiesu iestādēm tieši pieprasīt un nodot informāciju no sodāmības reģistra, kā paredzēts Eiropas Konvencijas par savstarpēju palīdzību krimināllietās 13. pantā, to lasot saistībā ar minētās konvencijas 15. panta 3. punktu un neskarot 6. panta 1. punktu Konvencijā par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, kura izstrādāta ar Padomes 2000. gada 29. maija Aktu (5).

(11)	Informācijas par notiesājošiem spriedumiem aprites uzlabošanai nav lielas nozīmes, ja dalībvalstis nevar ņemt vērā nodoto informāciju. Padome 2008. gada 24. jūlijā pieņēma Pamatlēmumu 2008/675/TI par Eiropas Savienības dalībvalstīs pieņemtu spriedumu ņemšanu vērā jaunā kriminālprocesā (6).

(12)

Ar šo pamatlēmumu Beļģijas Karalistes ierosmes galvenais mērķis ir sasniegts tiktāl, ciktāl visu dalībvalstu centrālajām iestādēm, sniedzot atbildi uz attiecīgās personas pieprasījumu, būtu jāpieprasa un jāiekļauj uzziņā no sodāmības reģistra visa informācija no attiecīgās personas valstspiederības dalībvalsts sodāmības reģistra. Informācija par notiesājošu spriedumu un par no šā sprieduma izrietošu aizliegumu veikt noteiktu profesionālo darbību, ja tas piemērots un iekļauts sodāmības reģistrā, ir priekšnoteikums, lai tos izpildītu saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā attiecīgā persona gatavojas veikt profesionālo darbību, kas saistīta ar bērnu pieskatīšanu. Ar šo pamatlēmumu izveidotā mehānisma mērķis ir, inter alia, nodrošināt to, ka personas, kuras notiesātas par dzimumnoziegumiem pret bērniem – gadījumā, kad notiesāšanas dalībvalsts sodāmības reģistrā attiecībā uz šo personu ir iekļauts šāds notiesājošs spriedums un no šā sprieduma izrietošs aizliegums veikt noteiktu profesionālo darbību, ja tas piemērots un iekļauts sodāmības reģistrā –, vairs nevarētu noslēpt šo notiesājošo spriedumu vai aizliegumu veikt noteiktu profesionālo darbību, lai kādā citā dalībvalstī veiktu profesionālo darbību, kas saistīta ar bērnu pieskatīšanu.

(13)

Ar šo pamatlēmumu paredz noteikumus par tādu personas datu aizsardzību, kurus tā īstenošanas gaitā nodod starp dalībvalstīm. Ar šo pamatlēmumu papildina pastāvošos noteikumus par tādu personas datu aizsardzību, kurus apstrādā, īstenojot policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās. Turklāt uz personas datiem, ko apstrādā atbilstīgi šim pamatlēmumam, attiecas Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automatizētu apstrādi. Šajā pamatlēmumā ir ietverti arī tie noteikumi no Padomes Lēmuma 2005/876/TI (2005. gada 21. novembris) par tādas informācijas apmaiņu, ko iegūst no sodāmības reģistra (7), ar kuriem nosaka ierobežojumus attiecībā uz to, kā lūguma iesniedzēja dalībvalsts drīkst izmantot saņemto informāciju. Šis pamatlēmums minētos noteikumus papildina ar īpašām normām attiecībā uz gadījumiem, kad personas valstspiederības dalībvalsts nodod tālāk tādu informāciju par notiesājošiem spriedumiem, ko tai nodevusi notiesāšanas dalībvalsts.

(14)	Ar šo pamatlēmumu netiek grozīti pienākumi un prakse, kas attiecībā uz trešām valstīm iedibināta saskaņā ar Eiropas Konvenciju par savstarpēju palīdzību krimināllietās, ciktāl minētais instruments turpina būt piemērojams.

(15)

Saskaņā ar Eiropas Padomes Ieteikumu Nr. R (84) 10 par sodāmības reģistru un notiesātu personu reabilitāciju sodāmības reģistra izveides galvenais mērķis ir informēt krimināllietu tiesvedības sistēmas atbildīgās iestādes par apsūdzētās personas iepriekšējiem pārkāpumiem, lai pieņemamo lēmumu pielāgotu konkrētajai situācijai. Tā kā jebkādai citai sodāmības reģistra izmantošanai, kas varētu apdraudēt notiesātās personas sociālās reabilitācijas iespējas, ir jābūt pēc iespējas ierobežotai, tad saskaņā ar šo pamatlēmumu nodotās informācijas izmantošanu mērķiem, kas nav kriminālprocess, var ierobežot saskaņā ar lūguma saņēmējas valsts un lūguma iesniedzējas valsts tiesību aktiem.

(16)

Šā pamatlēmuma noteikumi par informācijas nodošanu personas valstspiederības dalībvalstij, lai šo informāciju glabātu un nosūtītu tālāk, netiecas saskaņot dalībvalstu sodāmības reģistru sistēmas. Šis pamatlēmums nerada notiesāšanas dalībvalstij pienākumu mainīt savu sodāmības reģistru sistēmu, ciktāl tas attiecas uz informācijas lietošanu valsts iekšienē.

(17)

Informācijas par notiesājošiem spriedumiem aprites uzlabošanai nav lielas nozīmes, ja tāda informācija nav saprotama dalībvalstij, kura to saņem. Savstarpēju sapratni var uzlabot, izveidojot “Eiropas standarta veidlapu”, kas ļaus ar informāciju apmainīties saskaņotā, elektroniskā un viegli mašīntulkojamā formā. Informācija par notiesājošiem spriedumiem, kuru nosūta notiesāšanas dalībvalsts, būtu jānodod šīs dalībvalsts valsts valodā vai vienā no valsts valodām. Padomei būtu jāveic pasākumi, lai izveidotu ar šo pamatlēmumu paredzēto informācijas apmaiņas sistēmu.

(18)	Šajā pamatlēmumā ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā un atspoguļoti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(19)

Šajā pamatlēmumā ir ievērots subsidiaritātes princips, kas minēts Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā un noteikts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā, jo atsevišķas dalībvalstis nevar pietiekami uzlabot sistēmas sodāmības informācijas nodošanai starp dalībvalstīm, un tas prasa saskaņotu rīcību Eiropas Savienības mērogā. Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā pamatlēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATLĒMUMU.

1. pants

Mērķis

Šā pamatlēmuma mērķis ir:

a)	noteikt kārtību, saskaņā ar kuru dalībvalsts, kurā pieņemts notiesājošs spriedums pret citas dalībvalsts valstspiederīgo, (“notiesāšanas dalībvalsts”) informāciju par šādu notiesājošu spriedumu nodod notiesātās personas valstspiederības dalībvalstij (“personas valstspiederības dalībvalsts”);

b)	noteikt personas valstspiederības dalībvalstij informācijas glabāšanas pienākumus un precizēt metodes, kas jāizmanto, atbildot uz lūgumu sniegt informāciju no sodāmības reģistra;

c)	noteikt pamatu datorizētai sistēmai, lai starp dalībvalstīm apmainītos ar informāciju par notiesājošiem spriedumiem, minēto sistēmu izstrādājot un attīstot, pamatojoties uz šo pamatlēmumu un turpmāku lēmumu, kas ir minēts 11. panta 4. punktā.

2. pants

Definīcijas

Šajā pamatlēmumā:

a)	“notiesājošs spriedums” ir jebkurš krimināltiesas pieņemts galīgs lēmums, ar ko fizisku personu notiesā par noziedzīgu nodarījumu, ciktāl šāds lēmums ir iekļauts notiesāšanas valsts sodāmības reģistrā;

b)	“kriminālprocess” ir pirmstiesas stadija, pati tiesas stadija un notiesājošā sprieduma izpilde;

c)	“sodāmības reģistrs” ir attiecīgās valsts reģistrs vai reģistri, kuros saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem reģistrē notiesājošus spriedumus.

3. pants

Centrālā iestāde

1. Saskaņā ar šo pamatlēmumu katra dalībvalsts norāda centrālo iestādi. Tomēr informācijas nodošanai saskaņā ar 4. pantu un saskaņā ar 7. pantu sniegtām atbildēm uz 6. pantā minētajiem lūgumiem dalībvalstis var norādīt vienu vai vairākas centrālās iestādes.

2. Katra dalībvalsts informē Padomes Ģenerālsekretariātu un Komisiju par centrālo iestādi vai centrālajām iestādēm, kas norādītas saskaņā ar 1. punktu. Padomes Ģenerālsekretariāts šo informāciju dara zināmu dalībvalstīm un Eurojust.

4. pants

Notiesāšanas dalībvalsts pienākumi

1. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka, sniedzot informāciju attiecīgas valsts sodāmības reģistram, informācijai par visiem tās teritorijā pasludinātajiem notiesājošiem spriedumiem ir pievienota informācija par notiesātās personas valstspiederību vai valstspiederībām, ja attiecīgā persona ir kādas citas dalībvalsts valstspiederīgais.

2. Notiesāšanas dalībvalsts centrālā iestāde, cik drīz vien iespējams, informē pārējo dalībvalstu centrālās iestādes par notiesājošiem spriedumiem, kas attiecīgās citas dalībvalsts valstspiederīgajiem pasludināti šīs dalībvalsts teritorijā un iekļauti tās sodāmības reģistrā.

Ja ir zināms, ka notiesātā persona ir vairāku dalībvalstu valstspiederīgais, attiecīgo informāciju nodod katrai no šīm dalībvalstīm pat tad, ja notiesātā persona ir tās dalībvalsts valstspiederīgais, kuras teritorijā tā notiesāta.

3. Notiesāšanas dalībvalsts centrālā iestāde tūlīt nodod personas valstspiederības dalībvalsts centrālajai iestādei informāciju par sodāmības reģistrā iekļautās informācijas turpmāku grozīšanu vai svītrošanu.

4. Jebkura dalībvalsts, kas sniegusi informāciju saskaņā ar 2. un 3. punktu, katrā konkrētā gadījumā pēc personas valstspiederības dalībvalsts centrālās iestādes lūguma nosūta tai attiecīgo notiesājošo spriedumu un turpmāko pasākumu kopijas, kā arī visu citu uz minētajiem attiecīgo informāciju, lai tā varētu izlemt, vai šajā sakarā ir jāveic kādi pasākumi valsts līmenī.

5. pants

Personas valstspiederības dalībvalsts pienākumi

1. Personas valstspiederības dalībvalsts centrālā iestāde saskaņā ar 11. panta 1. un 2. punktu glabā visu saskaņā ar 4. panta 2. un 3. punktu nodoto informāciju, lai to varētu nodot tālāk saskaņā ar 7. pantu.

2. Ja saskaņā ar 4. panta 3. punktu nodota informācija par jebkādiem grozījumiem vai svītrošanu informāciju, personas valstspiederības dalībvalsts izdara identiskus grozījumus vai svītrojumus attiecībā uz informāciju, ko glabā saskaņā ar šā panta 1. punktu, lai to varētu nodot tālāk saskaņā ar 7. pantu.

3. Tālāknodošanai atbilstīgi 7. pantam personas valstspiederības dalībvalsts var izmantot vienīgi tādu informāciju, kas atjaunināta saskaņā ar šā panta 2. punktu.

6. pants

Lūgumi sniegt informāciju par notiesājošiem spriedumiem

1. Ja informācija no kādas dalībvalsts sodāmības reģistra ir vajadzīga saistībā ar kriminālprocesu pret personu vai jebkādiem citiem mērķiem, kas nav kriminālprocess, dalībvalsts centrālā iestāde var saskaņā ar saviem tiesību aktiem iesniegt citas dalībvalsts centrālajai iestādei lūgumu sniegt informāciju un ar to saistītus datus no sodāmības reģistra.

2. Ja persona lūdz informāciju par savām sodāmībām, lūguma saņēmējas dalībvalsts centrālā iestāde var saskaņā ar saviem tiesību aktiem iesniegt citas dalībvalsts centrālajai iestādei lūgumu sniegt informāciju un ar to saistītus datus no sodāmības reģistra ar nosacījumu, ka attiecīgā persona ir vai ir bijusi lūguma iesniedzējas dalībvalsts vai lūguma saņēmējas dalībvalsts iedzīvotājs vai valstspiederīgais.

3. Pēc 11. panta 7. punktā paredzētā termiņa beigām, ja persona lūgumu par savām sodāmībām iesniedz tādas dalībvalsts centrālajai iestādei, kura nav šīs personas valstspiederības dalībvalsts, tad lūguma saņēmējas dalībvalsts centrālā iestāde iesniedz personas valstspiederības dalībvalstij attiecīgu lūgumu sniegt informāciju un ar to saistītus datus no sodāmības reģistra, lai šo informāciju un ar to saistītos datus varētu iekļaut uzziņā, kas izdodama attiecīgajai personai.

4. Visus dalībvalsts centrālās iestādes lūgumus sniegt informāciju no sodāmības reģistra iesniedz, izmantojot pielikumā paredzēto veidlapu.

7. pants

Atbilde uz lūgumu sniegt informāciju par notiesājošiem spriedumiem

1. Ja personas valstspiederības dalībvalsts centrālā iestāde saskaņā ar 6. pantu ir lūgta sniegt informāciju no sodāmības reģistra saistībā ar kriminālprocesu, minētā centrālā iestāde nodod lūguma iesniedzējas dalībvalsts centrālajai iestādei informāciju par:

a)	personas valstspiederības dalībvalstī pasludinātiem notiesājošiem spriedumiem, kas iekļauti sodāmības reģistrā;

b)	citās dalībvalstīs pasludinātiem notiesājošiem spriedumiem, kas tai nodoti pēc 2012. gada 27. aprīļa, piemērojot 4. pantu, un ko glabā saskaņā ar 5. panta 1. un 2. punktu;

c)	citās dalībvalstīs pasludinātiem notiesājošiem spriedumiem, kas tai nodoti līdz 2012. gada 27. aprīlim un iekļauti sodāmības reģistrā;

d)	trešās valstīs pasludinātiem notiesājošiem spriedumiem, kas pēc tam tai nodoti un iekļauti sodāmības reģistrā.

2. Ja personas valstspiederības dalībvalsts centrālā iestāde saskaņā ar 6. pantu ir lūgta sniegt informāciju no sodāmības reģistra tādiem mērķiem, kas nav kriminālprocess, minētā centrālā iestāde saskaņā ar saviem tiesību aktiem sniedz atbildi par personas valstspiederības dalībvalstī pasludinātiem notiesājošiem spriedumiem un par notiesājošiem spriedumiem, kas pasludināti trešās valstīs un pēc tam tai nodoti, un iekļauti tās sodāmības reģistrā.

Attiecībā uz informāciju par notiesājošiem spriedumiem, kas pasludināti citā dalībvalstī un kas pēc tam nodoti personas valstspiederības dalībvalstij, šīs dalībvalsts centrālā iestāde saskaņā ar saviem tiesību aktiem nodod lūguma iesniedzējai dalībvalstij informāciju, kuru glabā saskaņā ar 5. panta 1. un 2. punktu, kā arī informāciju, kura šīs dalībvalsts centrālajai iestādei ir nodota līdz 2012. gada 27. aprīlim un ir iekļauta tās sodāmības reģistrā.

Nododot informāciju saskaņā ar 4. pantu, notiesāšanas dalībvalsts centrālā iestāde var paziņot personas valstspiederības dalībvalstij, ka informāciju par notiesājošiem spriedumiem, kas pasludināti notiesāšanas dalībvalstī un nodoti personas valstspiederības dalībvalsts centrālajai iestādei, drīkst nodot tālāk vienīgi kriminālprocesa vajadzībām. Šādā gadījumā personas valstspiederības dalībvalsts centrālā iestāde attiecībā uz šādiem notiesājošiem spriedumiem paziņo lūguma iesniedzējai dalībvalstij, kura cita dalībvalsts ir sniegusi šādu informāciju, lai lūguma iesniedzēja dalībvalsts varētu tieši notiesāšanas dalībvalstij iesniegt lūgumu sniegt informāciju par šiem notiesājošajiem spriedumiem.

3. Ja trešā valsts lūdz personas valstspiederības dalībvalsts centrālo iestādi sniegt informāciju no sodāmības reģistra, personas valstspiederības dalībvalsts var sniegt atbildi attiecībā uz notiesājošiem spriedumiem, ko nodevusi cita dalībvalsts, vienīgi ievērojot ierobežojumus, kuri saskaņā ar 1. un 2. punktu piemērojami informācijas nodošanai citām dalībvalstīm.

4. Ja saskaņā ar 6. pantu informāciju no sodāmības reģistra lūdz tādas dalībvalsts centrālajai iestādei, kura nav personas valstspiederības dalībvalsts, tad lūguma saņēmēja dalībvalsts informāciju par tās sodāmības reģistrā iekļautiem lūguma saņēmējā dalībvalstī pasludinātiem notiesājošiem spriedumiem un trešo valstu valstspiederīgajiem bezvalstniekiem pasludinātiem notiesājošiem spriedumiem nodod tiktāl, ciktāl tas paredzēts Eiropas Konvencijas par savstarpēju palīdzību krimināllietās 13. pantā.

5. Atbildei izmanto pielikumā paredzēto veidlapu. Tai pievieno notiesājošo spriedumu sarakstu, kā paredzēts attiecīgās valsts tiesību aktos.

8. pants

Atbildes termiņš

1. Lūguma saņēmējas dalībvalsts centrālā iestāde atbildi lūguma iesniedzējas dalībvalsts centrālajai iestādei uz 6. panta 1. punktā minēto lūgumu sniedz tūlīt un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā desmit darbdienās pēc lūguma saņemšanas dienas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, noteikumiem vai praksi, šim nolūkam izmantojot pielikumā paredzēto veidlapu.

Ja lūguma saņēmējai dalībvalstij ir vajadzīga turpmāka informācija, lai identificētu personu, uz ko attiecas lūgums, tā tūlīt apspriežas ar lūguma iesniedzēju dalībvalsti, lai sniegtu atbildi desmit darbdienās pēc papildu informācijas saņemšanas dienas.

2. Atbildi uz 6. panta 2. punktā minēto lūgumu sniedz divdesmit darbdienās pēc lūguma saņemšanas dienas.

9. pants

Personas datu izmantošanas nosacījumi

1. Personas datus, kas saskaņā ar 7. panta 1. un 4. punktu nodoti kriminālprocesa vajadzībām, lūguma iesniedzēja dalībvalsts var izmantot vienīgi tā kriminālprocesa vajadzībām, saistībā ar kuru tos lūdza un kā norādīts pielikumā paredzētajā veidlapā.

2. Personas datus, kas nodoti saskaņā ar 7. panta 2. un 4. punktu mērķiem, kas nav kriminālprocess, lūguma iesniedzēja dalībvalsts saskaņā ar tās tiesību aktiem var izmantot vienīgi tam mērķim, kuram tos lūdza un ievērojot ierobežojumus, ko lūguma saņēmēja dalībvalsts norādījusi pielikumā paredzētajā veidlapā.

3. Neskarot 1. un 2. punktu, personas datus, kas nodoti saskaņā ar 7. panta 1., 2. un 4. punktu, lūguma iesniedzēja dalībvalsts var izmantot tam, lai novērstu tūlītēju un nopietnu sabiedriskās kārtības apdraudējumu.

4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka uz personas datiem, kas saskaņā ar 4. pantu saņemti no citas dalībvalsts un ko saskaņā ar 7. panta 3. punktu nodod trešai valstij, attiecina tos pašus izmantošanas ierobežojumus, ko saskaņā ar šā panta 2. punktu piemēro lūguma iesniedzējā dalībvalstī. Dalībvalstis norāda, ka personas datus, ko nodod trešai valstij kriminālprocesa vajadzībām, šī trešā valsts pēc tam drīkst izmantot vienīgi kriminālprocesa vajadzībām.

5. Šo pantu nepiemēro personas datiem, kurus dalībvalsts ir ieguvusi atbilstīgi šim pamatlēmumam un kuru izcelsme ir minētajā dalībvalstī.

10. pants

Valodas

Iesniedzot 6. panta 1. punktā minēto lūgumu, lūguma iesniedzēja dalībvalsts nosūta lūguma saņēmējai dalībvalstij pielikumā paredzēto veidlapu lūguma saņēmējas dalībvalsts valsts valodā vai vienā no tās valsts valodām.

Lūguma saņēmēja dalībvalsts atbild vai nu vienā no savām valsts valodām, vai arī citā valodā, kas ir pieņemama abām dalībvalstīm.

Pieņemot šo pamatlēmumu vai vēlāk katra dalībvalsts Padomes Ģenerālsekretariātam adresētā paziņojumā var norādīt, kuras no Eiropas Kopienu iestāžu oficiālajām valodām tā pieņem. Padomes Ģenerālsekretariāts šo informāciju paziņo dalībvalstīm.

11. pants

Formāts un citi paņēmieni, lai organizētu un atvieglinātu informācijas apmaiņu attiecībā uz notiesājošiem spriedumiem

1. Nododot informāciju saskaņā ar 4. panta 2. un 3. punktu, notiesāšanas dalībvalsts centrālā iestāde nodod šādu informāciju:

informācija, ko nodod vienmēr, izņemot konkrētus gadījumus, kad šāda informācija nav zināma centrālajai iestādei (obligātā informācija):

i)	informācija par notiesāto personu (pilns vārds, dzimšanas datums, dzimšanas vieta (pilsēta un valsts), dzimums, valstspiederība un – attiecīgā gadījumā –iepriekšējais vārds vai vārdi);

ii)	informācija par notiesājošā sprieduma būtību (notiesājošā sprieduma datums, tiesas nosaukums, diena, kad spriedums kļuva galīgs);

iii)	informācija par noziedzīgo nodarījumu, kas ir notiesājošā sprieduma pamatā (notiesājošā sprieduma pamatā esošā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas diena un noziedzīgā nodarījuma nosaukums vai juridiskā kvalifikācija, kā arī atsauce uz piemērojamajām tiesību normām); un

iv)	informācija par notiesājošā sprieduma saturu (proti, piespriestais sods, kā arī jebkādi papildsodi, drošības pasākumi un turpmāki lēmumi, kas ietekmē sprieduma izpildi;

informācija, ko nodod, ja tā ir iekļauta sodāmības reģistrā (fakultatīva informācija):

i)	notiesātās personas vecāku vārdi;

ii)	notiesājošā sprieduma atsauces numurs;

iii)	noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vieta; un

iv)	no notiesājošā sprieduma izrietoši aizliegumi veikt noteiktu profesionālo darbību;

informācija, ko nodod, ja tā ir pieejama centrālajai iestādei (papildu informācija):

i)	notiesātās personas identitātes numurs vai personas identifikācijas dokumenta veids un numurs;

ii)	attiecīgajai personai noņemti pirkstu nospiedumi; un

iii)	attiecīgā gadījumā – pseidonīms un/vai pieņemtais(-ie) vārds(-i).

Papildus tam centrālā iestāde var nodot jebkuru citu informāciju par notiesājošiem spriedumiem, kura iekļauta sodāmības reģistrā.

2. Personas valstspiederības dalībvalsts centrālā iestāde glabā 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto veidu informāciju, ko tā ir saņēmusi saskaņā ar 5. panta 1. punktu, lai to varētu nodot tālāk saskaņā ar 7. pantu. Šajā nolūkā tā var glabāt 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā un otrajā daļā minēto veidu informāciju.

3. Līdz 7. punktā paredzētā termiņa beigām to dalībvalstu centrālās iestādes, kuras nav iesniegušas 6. punktā minēto paziņojumu, nodod visu informāciju atbilstīgi 4. pantam, lūgumus atbilstīgi 6. pantam, atbildes atbilstīgi 7. pantam un citu attiecīgu informāciju, izmantojot jebkādus līdzekļus, kas ļauj saglabāt rakstiskus pierādījumus, un ievērojot nosacījumus, kas ļauj lūguma saņēmējas dalībvalstis centrālajai iestādei noteikt to autentiskumu.

Pēc 7. punktā paredzētā termiņa beigām dalībvalstu centrālās iestādes šādu informāciju nodod elektroniski, izmantojot standarta formātu.

4. Šā panta 3. punktā minēto formātu un jebkurus citus paņēmienus, lai organizētu un atvieglinātu dalībvalstu centrālo iestāžu savstarpējo informācijas apmaiņu par notiesājošiem spriedumiem, līdz 2012. gada 27. aprīlim izstrādā Padome saskaņā ar attiecīgajām procedūrām Līgumā par Eiropas Savienību.

Šādi citi paņēmieni paredz arī:

a)	noteikt visus paņēmienus, kas varētu atvieglināt nodotās informācijas saprašanu un mašīntulkošanu;

b)	noteikt paņēmienus, lai ar informāciju varētu apmainīties elektroniski, jo īpaši izmantojamās tehniskās specifikācijas un, vajadzības gadījumā, jebkādas piemērojamās apmaiņas procedūras;

c)	veikt iespējamus pielāgojumus pielikumā paredzētajā veidlapā.

5. Kamēr nav pieejams 3. un 4. punktā minētais informācijas nodošanas veids, turpina piemērot 3. punkta pirmo daļu.

6. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos tehniskos pielāgojumus, lai varētu izmantot standarta formātu un lai to varētu elektroniski nodot citām dalībvalstīm. Dalībvalstis paziņo Padomei dienu, no kuras tā varēs veikt šādu nodošanu.

7. Šā panta 6. punktā minētos tehniskos pielāgojumus dalībvalstis veic trijos gados no dienas, kad pieņem formātu un paņēmienus, lai elektroniski apmainītos ar informāciju par notiesājošiem spriedumiem.

12. pants

Saistība ar citiem juridiskiem instrumentiem

1. Dalībvalstu savstarpējās attiecībās šis pamatlēmums papildina noteikumus, kas ietverti Eiropas Konvencijas par savstarpēju palīdzību krimināllietās 13. pantā un tās 1978. gada 17. marta un 2001. gada 8. novembra papildprotokolos, kā arī Konvencijā par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējo palīdzību krimināllietās un tās 2001. gada 16. oktobra protokolā (8).

2. Šā pamatlēmuma nolūkā dalībvalstis atsakās no tiesībām savstarpējās attiecībās izmantot savas atrunas attiecībā uz Eiropas Konvencijas par savstarpēju palīdzību krimināllietās 13. pantu.

3. Neskarot to piemērošanu attiecībās starp dalībvalstīm un trešām valstīm, attiecībās starp dalībvalstīm no 2012. gada 27. aprīļa ar šo pamatlēmumu aizstāj Eiropas Konvencijas par savstarpēju palīdzību krimināllietās 22. pantu, kas papildināts ar 4. pantu minētās konvencijas 1978. gada 17. marta papildprotokolā.

4. Ar šo tiek atcelts Lēmums 2005/876/TI.

5. Šis pamatlēmums neietekmē tādu labvēlīgāku noteikumu piemērošanu, kas ietverti dalībvalstu savstarpēji noslēgtos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos.

13. pants

Īstenošana

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai līdz 2012. gada 27. aprīlim nodrošinātu atbilstību šim pamatlēmumam.

2. Dalībvalstis nosūta Padomes Ģenerālsekretariātam un Komisijai to noteikumu tekstu, ar kuriem tās savos tiesību aktos transponē pienākumus, ko tām uzliek ar šo pamatlēmumu.

3. Pamatojoties uz minēto informāciju, Komisija līdz 2015. gada 27. aprīlim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šā pamatlēmuma piemērošanu, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību aktu priekšlikumus.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šis pamatlēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2009. gada 26. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

I. LANGER

(1) Atzinums sniegts 2008. gada 17. jūnijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) OV C 12, 15.1.2001., 10. lpp.

(3) OV C 216, 1.8.2001., 14. lpp.

(4) OV C 53, 3.3.2005., 1. lpp.

(5) OV C 197, 12.7.2000., 3. lpp.

(6) OV L 220, 15.8.2008., 32. lpp.

(7) OV L 322, 9.12.2005., 33. lpp.

(8) OV C 326, 21.11.2001., 1. lpp.

PIELIKUMS

Veidlapa, kas minēta 6., 7., 8., 9. un 10. pantā Padomes Pamatlēmumā 2009/315/TI par organizatoriskiem pasākumiem un saturu no sodāmības reģistra iegūtas informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm

Lūgums sniegt informāciju no sodāmības reģistra

Lai šo veidlapu aizpildītu pareizi, dalībvalstīm jāņem vērā procedūras rokasgrāmata.

a)	Informācija par lūguma iesniedzēju dalībvalsti Dalībvalsts: Centrālā(-ās) iestāde(-es): Kontaktpersona: Tālrunis (norādīt valsts kodu): Fakss (norādīt valsts kodu): E-pasts: Pasta adrese: Lietas numurs, ja zināms:

Informācija par tās personas identitāti, uz kuru attiecas lūgums (1):

Pilns vārds (vārdi un visi uzvārdi):

Iepriekšējie vārdi:

Pseidonīms un/vai pieņemtais(-ie) vārds(-i), ja tādi ir:

Dzimums: V  S 

Valstspiederība:

Dzimšanas datums (cipariem: dd/mm/gggg):

Dzimšanas vieta (pilsēta un valsts):

Tēva vārds:

Mātes vārds:

Dzīvesvieta vai zināmā adrese:

Personas identitātes numurs vai personas identifikācijas dokumenta veids un numurs:

Pirkstu nospiedumi:

Cita pieejamā identifikācijas informācija:

Lūguma mērķis

Lūdzu, izdariet atzīmi atbilstīgā lodziņā



Kriminālprocess (lūdzu, norādiet iestādi, kurā kriminālprocess notiek, un lietas atsauces numuru, ja tāds ir pieejams)…

…



Ar kriminālprocesu nesaistīts lūgums (lūdzu, norādiet iestādi, kurā notiek attiecīgās procedūras, un lietas atsauces numuru, ja tāds ir pieejams, izdarot atzīmi atbilstīgā lodziņā):



tiesu iestādes lūgums …

…

ii)



kompetentas pārvaldes iestādes lūgums …

…

iii)



attiecīgās personas lūgums par savām sodāmībām…

…

Nolūks, kādā informāciju lūdz:

Lūguma iesniedzēja iestāde:

	Attiecīgā persona nepiekrīt, ka šo informāciju izpauž (ja saskaņā ar lūguma iesniedzējas dalībvalsts tiesību aktiem tika lūgta attiecīgās personas piekrišana).

Kontaktpersona gadījumiem, ja ir vajadzīga papildu informācija:

Vārds:

Tālrunis:

E-pasts:

Cita informācija (piem., lūguma steidzamība):

Atbilde uz lūgumu

Informācija par attiecīgo personu

Lūdzu, izdariet atzīmi atbilstīgā lodziņā

Šo dokumentu parakstījusī amatpersona apstiprina, ka:

	sodāmības reģistrā nav informācijas par attiecīgajai personai pasludinātiem notiesājošiem spriedumiem
	sodāmības reģistrā ir informācija par attiecīgajai personai pasludinātiem notiesājošiem spriedumiem; notiesājošo spriedumu saraksts pievienots pielikumā
	sodāmības reģistrā ir cita informācija par attiecīgo personu; šāda informācija ir pievienota pielikumā (fakultatīvi)
	sodāmības reģistrā ir informācija par attiecīgajai personai pasludinātiem notiesājošiem spriedumiem, taču notiesāšanas dalībvalsts darīja zināmu, ka informāciju par šiem notiesājošiem spriedumiem drīkst nodot vienīgi kriminālprocesa vajadzībām. Lūgumu pēc papildu informācijas var iesniegt tieši … (lūdzu, norādiet notiesāšanas dalībvalsti)
	saskaņā ar lūguma saņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem nav iespējams sniegt atbildi uz lūgumu, kas iesniegts citiem mērķiem, kas nav kriminālprocess.

Kontaktpersona gadījumiem, kad ir vajadzīga papildu informācija:

Vārds:

Tālrunis:

E-pasts:

Cita informācija (ierobežojumi datu izmantošanai tādu pieprasījumu gadījumos, kas nav saistīti ar kriminālprocesu):

Lūdzu, norādiet atbildes veidlapai pievienoto lapu skaitu:

Sagatavots (vieta)

(datums)

Paraksts un oficiālais zīmogs (ja vajadzīgs):

Uzvārds un amats/organizācija:

Attiecīgā gadījumā, lūdzu, pievienojiet notiesājošo spriedumu sarakstu un visu kopā nosūtiet lūguma iesniedzējai dalībvalstij. Veidlapa vai saraksts nav jātulko lūguma iesniedzējas dalībvalsts valodā.

(1) Lai atvieglinātu personas identifikāciju, jāsniedz pēc iespējas vairāk informācijas.

7.4.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 93/33

PADOMES LĒMUMS 2009/316/TI

(2009. gada 6. aprīlis)

par Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas (ECRIS) izveidi, piemērojot Pamatlēmuma 2009/315/TI 11. pantu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 31. pantu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Padomes Pamatlēmumu 2009/315/TI (2009. gada 26. februāris) par to, kā organizēt un īstenot no sodāmības reģistra iegūtas informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm (1), un jo īpaši tā 11. panta 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (2),

tā kā:

(1)

Līguma par Eiropas Savienību 29. pantā noteikts, ka Eiropas Savienības mērķis ir nodrošināt pilsoņiem augstu aizsardzības pakāpi brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Šis mērķis ietver to, ka dalībvalstu kompetentās iestādes veic sistemātisku no sodāmības reģistriem iegūtas informācijas apmaiņu tā, lai tiktu nodrošināta tās kopīga sapratne un šādas apmaiņas lietderība.

(2)

Informācijas plūsma par notiesājošiem spriedumiem, kādi attiecībā uz dalībvalstu valstspiederīgajiem pieņemti citās dalībvalstīs, uz pašreizējā pamata – 1959. gada 20. aprīļa Eiropas Konvencijas par savstarpēju palīdzību krimināllietās – nav efektīva. Tādēļ nepieciešamas efektīvākas un pieejamākas procedūras šādas informācijas apmaiņai ES mērogā.

(3)

Nepieciešamība uzlabot informācijas apmaiņas kvalitāti notiesājošu spriedumu jomā tika atzīta par prioritāti Eiropadomes 2004. gada 25. un 26. marta Deklarācijā par terorisma apkarošanu un tika vēlreiz uzsvērta Hāgas programmā (3) un rīcības plānā (4) tās īstenošanai. Turklāt sodāmības reģistru datorizētu saslēgšanu ES līmenī par politisku prioritāti atzina Eiropadome 2007. gada 21. un 22. jūnija secinājumos.

(4)	Sodāmības reģistru datorizēta saslēgšana ir daļa no E-tiesiskuma projekta, kuru Eiropadome vairākkārt atzina par prioritāti 2007. gadā.

(5)	Pašlaik gatavo izmēģinājuma projektu nolūkā saslēgt sodāmības reģistrus. Tā sasniegumi ir vērtīgs pamats turpmākam darbam pie informācijas datorizētas apmaiņas Eiropas Savienības līmenī.

(6)

Šā lēmuma mērķis ir īstenot Pamatlēmumu 2009/315/TI, lai izstrādātu un attīstītu datorizētu sistēmu informācijas par notiesājošiem spriedumiem apmaiņai starp dalībvalstīm. Šādai sistēmai būtu jāspēj sniegt informāciju par sodāmību tādā formā, lai to varētu viegli saprast. Tādēļ būtu jāizveido standartizēts formāts, kādā dalībvalstu centrālās iestādes veic informācijas apmaiņu vienotā, elektroniskā un viegli datortulkojamā veidā, kā arī citi sodāmības informācijas elektroniskās apmaiņas organizēšanas un vienkāršošanas veidi.

(7)	Minētais lēmums ir balstīts uz principiem, kas iekļauti Pamatlēmumā 2009/315/TI, un piemēro, kā arī papildina šos principus no tehniskā viedokļa.

(8)	Sistēmā ievadāmo datu kategorijas, mērķi, kādiem datus ievada, ievadīšanas kritēriji, iestādes, kurām ir atļauta piekļuve datiem, un daži specifiski noteikumi par personas datu aizsardzību ir noteikti Pamatlēmumā 2009/315/TI.

(9)	Nedz ar minēto lēmumu, nedz ar Pamatlēmumu 2009/315/TI neuzliek pienākumu apmainīties ar informāciju par nolēmumiem, kas nav saistīti ar krimināllietām.

(10)	Tā kā šā lēmuma mērķis nav saskaņot valstu sodāmības reģistru sistēmas, notiesāšanas dalībvalstij nav pienākuma mainīt savu iekšējo sodāmības reģistra sistēmu attiecībā uz informācijas izmantošanu valsts iekšējiem mērķiem.

(11)

Eiropas Sodāmības reģistru sistēma (ECRIS) ir decentralizēta informācijas tehnoloģijas sistēma. Sodāmības reģistru dati būtu jāuzglabā vienīgi dalībvalstu izmantotās datubāzēs, un nedrīkstētu būt tiešas piekļuves tiešsaistē citu dalībvalstu sodāmības reģistru datubāzēm. Dalībvalstīm būtu jāuzņemas atbildība par savas valsts sodāmības reģistra datubāzes darbību un informācijas apmaiņas sekmīgu veikšanu. ECRIS kopīgajai komunikācijas infrastruktūrai sākumā vajadzētu būt Eiropas telemātikas pakalpojumu tīklam (S-TESTA). Visi izdevumi, kas saistīti ar kopīgo komunikācijas infrastruktūru, būtu jāsedz no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

(12)

Noziedzīgu nodarījumu, kā arī sodu un piespiedu pasākumu kategoriju atsauces tabulām, kas sniegtas šajā lēmumā, būtu jāatvieglo automātiska tulkošana un būtu jānodrošina, ka, izmantojot kodu sistēmu, pārsūtītā informācija tiek savstarpēji saprasta. Tabulu saturs ir izstrādāts visu 27 dalībvalstu vajadzību analīzes rezultātā. Minētajā analīzē tika ņemta vērā izmēģinājuma projekta kategorizēšana un dažādu valstīs noteiktu noziedzīgu nodarījumu, kā arī sodu un piespiedu pasākumu kopu veidošanas pasākuma rezultāti. Turklāt noziedzīgu nodarījumu tabulā tika ņemtas vērā arī Eiropas un starptautiskā līmenī saskaņotās pašreizējās kopīgās definīcijas, kā arī Eurojust un Eiropola datu modeļi.

(13)

Lai nodrošinātu savstarpēju sapratni par kopīgo kategorizēšanu un tās pārskatāmību, katrai dalībvalstij būtu jāiesniedz valstī noteikto noziedzīgu nodarījumu, kā arī sodu un piespiedu pasākumu saraksts, kas ietilpst katrā attiecīgās tabulas kategorijā. Dalībvalstis var sniegt noziedzīgu nodarījumu, kā arī sodu un piespiedu pasākumu aprakstus, un, ņemot vērā šādu aprakstu lietderību, tās būtu jāmudina to darīt. Šādai informācijai vajadzētu būt pieejamai dalībvalstīm.

(14)

Šajā lēmumā sniegtās noziedzīgu nodarījumu, kā arī sodu un piespiedu pasākumu kategoriju atsauces tabulas nav paredzētas, lai izveidotu juridisku ekvivalenci starp valsts mēroga noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī sodiem un piespiedu pasākumiem. Tās ir rīki, ar kuriem saņēmējam palīdz labāk saprast nosūtītajā informācijā ietvertā(-o) fakta(-u) un soda(-u), un piespiedu pasākumu veidu. Dalībvalsts, kura nosūta informāciju, nevar pilnībā garantēt minēto kodu precizitāti, un tam nebūtu jāliedz kompetentām iestādēm saņēmējā dalībvalstī interpretēt saņemto informāciju.

(15)	Noziedzīgu nodarījumu, kā arī sodu un piespiedu pasākumu kategoriju atsauces tabulas būtu jāpārskata un jāatjaunina saskaņā ar procedūru Padomes lēmumu īstenošanas pasākumu pieņemšanai, kā paredzēts Līgumā par Eiropas Savienību.

(16)

Dalībvalstīm un Komisijai būtu savstarpēji jākonsultējas Padomē saskaņā ar Līgumā par Eiropas Savienību noteikto kārtību, lai izstrādātu nesaistošu rokasgrāmatu praktiskā darba veicējiem, kurā būtu jāizskaidro procedūras, ar kurām reglamentē informācijas apmaiņu, jo īpaši pārkāpēju identifikācijas kārtība, jāsniedz vienota izpratne par noziedzīgu nodarījumu, kā arī sodu un piespiedu pasākumu kategorijām un jāizskaidro atsevišķām valstīm raksturīgi problemātiski noziedzīgi nodarījumi un sodi, un piespiedu pasākumi un jānodrošina ECRIS attīstībai un darbībai vajadzīgā koordinācija.

(17)

Lai paātrinātu ECRIS veidošanu, Komisijai būtu jāpieņem vairāki tehniski pasākumi, lai palīdzētu dalībvalstīm sagatavot tehnisko infrastruktūru sodāmības reģistru datubāzu saslēgšanai. Komisija var nodrošināt ieteicamo īstenošanas programmatūru, proti, attiecīgu programmatūru, lai dalībvalstis varētu izveidot šādu saslēgumu, savukārt dalībvalstis var izlemt to izmantot savas saslēgšanas programmatūras vietā, ieviešot kopīgu protokolu kopumu, kas dod iespēju apmainīties ar sodāmības reģistru datubāzēm.

(18)

Datorizētai apmaiņai ar informāciju, kas iegūta no dalībvalstu sodāmības reģistriem, būtu jāpiemēro Padomes Pamatlēmums 2008/977/TI (2008. gada 27. novembris) par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās (5), lai nodrošinātu pienācīgu datu aizsardzības pakāpi, kad notiek informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm, atļaujot dalībvalstīm prasīt augstākus standartus valsts datu apstrādes aizsardzībai.

(19)

Ņemot vērā to, ka ierosinātās rīcības mērķi, proti, datorizētas sistēmas izveidi, lai starp dalībvalstīm apmainītos ar informāciju par notiesājošiem spriedumiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un tādēļ, lai visā Eiropas Savienībā tiktu veikta saskaņota rīcība, šo mērķi labāk var sasniegt Eiropas Savienības līmenī, Padome var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā minēto un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(20)	Šajā lēmumā ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā un atspoguļoti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Priekšmets

Ar šo lēmumu izveido Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu (ECRIS).

Ar šo lēmumu arī nosaka standartizētā formāta elementus no sodāmības reģistriem iegūtās informācijas elektroniskai apmaiņai starp dalībvalstīm, jo īpaši attiecībā uz informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem persona notiesāta, un informāciju par notiesājošā sprieduma saturu, kā arī citiem īstenošanas vispārīgiem un tehniskiem līdzekļiem, kas saistīti ar informācijas apmaiņas organizēšanu un vienkāršošanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro Pamatlēmumā 2009/315/TI iekļautās definīcijas.

3. pants

Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēma (ECRIS)

1. ECRIS ir decentralizēta informācijas tehnoloģiju sistēma, kas balstās uz katras dalībvalsts sodāmības reģistru datubāzēm. Tā sastāv no šādiem elementiem:

a)	saslēguma programmatūra, kas izstrādāta saskaņā ar kopīgu protokolu kopumu, lai varētu veikt informācijas apmaiņu starp dalībvalstu sodāmības reģistru datubāzēm;

c)	kopīga komunikācijas infrastruktūra, kas nodrošina šifrētu tīklu.

2. Šā lēmuma mērķis nav izveidot centralizētu sodāmības reģistru datubāzi. Visus sodāmības reģistra datus uzglabā tikai datubāzēs, kuras izmanto dalībvalstis.

3. Pamatlēmuma 2009/315/TI 3. pantā minētajām dalībvalstu centrālajām iestādēm nav tiešas piekļuves tiešsaistē citu dalībvalstu sodāmības reģistru datubāzēm. Lai nodrošinātu citām dalībvalstīm nosūtīto sodāmības reģistra informācijas konfidencialitāti un integritāti, piemēro labākās dalībvalstu savstarpēji un ar Komisijas atbalstu noteiktās metodes.

4. Par saslēguma programmatūras un datubāzu, kurās uzglabā, sūta un saņem informāciju, kas iegūta no sodāmības reģistriem, darbību ir atbildīgas iesaistītās dalībvalstis.

5. Kopīgās komunikācijas infrastruktūra ir S-TESTA komunikācijas tīkls. Jebkādi turpmāki uzlabojumi šajā tīklā vai jebkāds alternatīvs drošs tīkls nodrošina to, ka esošā kopīgās komunikācijas infrastruktūra joprojām atbilst 6. punktā izklāstītajām prasībām.

6. Kopīgās komunikācijas infrastruktūras lietošana ir Komisijas atbildībā, un tā atbilst drošības priekšnoteikumiem un pilnībā atbilst informācijas apmaiņas mehānismu vajadzībām, ko nosaka ar šo lēmumu.

7. Lai panāktu ECRIS efektīvu darbību, Komisija nodrošina vispārīgu atbalstu un uzraudzību un tehnisko palīdzību, ietverot 6. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā minētās statistikas vākšanu un izstrādi un ieteicamo īstenošanas programmatūru.

8. Neatkarīgi no iespējas izmantot Eiropa Savienības finanšu programmas saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, katra dalībvalsts sedz savas izmaksas, kuras rada 1. punktā minēto sodāmības reģistru datubāzu un savstarpēja savienojuma programmatūras ieviešana, pārvaldīšana, izmantošana un uzturēšana.

Komisija sedz izmaksas, kuras rada ECRIS kopīgās komunikācijas infrastruktūras ieviešana, pārvaldīšana, izmantošana, uzturēšana un turpmākā veidošana, kā arī ieteicamās īstenošanas programmatūras ieviešana un turpmākā veidošana.

4. pants

Informācijas pārsūtīšanas formāts

1. Pārsūtot informāciju saskaņā ar Pamatlēmuma 2009/315/TI 4. panta 2. un 3. punktu un 7. pantu attiecībā uz noziedzīga nodarījuma apzīmējumu vai juridisko klasifikāciju un piemērojamām tiesību normām, dalībvalstis izmanto attiecīgo kodu, kas atbilst sūtījumā minētajam noziedzīgajam nodarījumam, kā noteikts A pielikumā ietvertajā noziedzīgu nodarījumu tabulā. Izņēmuma kārtā, ja noziedzīgs nodarījums neatbilst kādai konkrētai apakškategorijai, konkrētajam noziedzīgajam nodarījumam min attiecīgā vai atbilstīgākā noziedzīgā nodarījumu kodu “atvērtā kategorija” vai, ja tādas nav, kodu “citi noziedzīgi nodarījumi”.

Dalībvalstis var arī sniegt informāciju, kas pieejama attiecībā uz noziedzīga nodarījuma pabeigtības pakāpi un līdzdalības pakāpi, un attiecīgā gadījumā – informāciju par pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no kriminālatbildības vai recidīvismu.

2. Pārsūtot informāciju saskaņā ar Pamatlēmuma 2009/315/TI 4. panta 2. un 3. punktu un 7. pantu par notiesājošā sprieduma saturu, īpaši par piespriesto sodu, kā arī par visiem papildu sodiem, drošības pasākumiem un turpmākiem lēmumiem, ar kuriem groza piespriestā soda izpildi, dalībvalstis izmanto attiecīgo kodu katram no sūtījumā minētajiem sodiem un piespiedu pasākumiem, kā noteikts sodu un piespiedu pasākumu tabulā B pielikumā. Izņēmuma kārtā, ja sods vai piespiedu pasākums neatbilst kādai konkrētai apakškategorijai, attiecīgā soda vai piespiedu pasākuma apzīmēšanai min attiecīgā vai atbilstīgākā soda vai piespiedu pasākuma koda apzīmējumu “atvērtā kategorija” vai, ja tādas nav, kodu “citi sodi un piespiedu pasākumi”.

Attiecīgos gadījumos dalībvalstis sniedz arī pieejamo informāciju par piespriestā soda vai piespiedu pasākuma būtību un/vai izpildes apstākļiem, kā paredzēts B pielikuma parametros. Parametru “nolēmums, kas nav saistīts ar krimināllietām” izmanto tikai gadījumos, ja informāciju par šādu nolēmumu brīvprātīgi sniedz dalībvalsts, kas ir attiecīgās personas valstspiederības valsts, atbildot uz lūgumu pēc informācijas par notiesājošu spriedumu.

5. pants

Informācija par noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī par sodiem un piespiedu pasākumiem valstīs

1. Turpmāk norādīto informāciju dalībvalstis iesniedz Padomes Ģenerālsekretariātam, lai sastādītu 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto nesaistošo rokasgrāmatu praktiskā darba veicējiem:

valsts noziedzīgu nodarījumu sarakstu katrā kategorijā, kas minēta A pielikumā pievienotajā noziedzīgu nodarījumu tabulā. Sarakstā ietver noziedzīgu nodarījumu apzīmējumu vai juridisko klasifikāciju un atsauci uz piemērojamām tiesību normām. Tajā var iekļaut arī noziedzīga nodarījuma elementu īsu aprakstu;

sarakstu par notiesājošo spriedumu veidiem, iespējamiem papildu sodiem un drošības pasākumiem, un iespējamiem turpmākiem lēmumiem, ar kuriem groza sprieduma izpildi, kā noteikts valsts tiesību aktos, katrā no B pielikuma sodu un piespiedu pasākumu tabulā minētajām kategorijām. Tajā var arī iekļaut īsu konkrētā soda vai piespiedu pasākuma aprakstu.

2. Dalībvalstis regulāri atjaunina 1. punktā minētos sarakstus un aprakstus. Atjauninātu informāciju nosūta Padomes Ģenerālsekretariātam.

3. Padomes Ģenerālsekretariāts informāciju, kas saņemta saskaņā ar šo pantu, paziņo dalībvalstīm un Komisijai.

6. pants

Īstenošanas pasākumi

1. Padome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, pēc vajadzības pieņem grozījumus A un B pielikumā.

2. Dalībvalstu attiecīgo nodaļu un Komisijas pārstāvji Padomē informē cits citu un savstarpēji konsultējas, lai:

izstrādātu praktiskā darba veicējiem paredzētu nesaistošu rokasgrāmatu, kurā būtu noteikta informācijas apmaiņas procedūra, izmantojot ECRIS, jo īpaši pievēršoties noziedzīgu nodarījumu izdarītāju identifikācijas kārtībai, kā arī izklāstīta kopīga izpratne par attiecīgi A un B pielikumā uzskaitīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī sodu un piespiedu pasākumu kategorijām;

koordinētu rīcību, kas vajadzīga ECRIS tehniskajai veidošanai un darbībai, jo īpaši attiecībā uz:

i)	reģistrācijas sistēmu un procedūru izstrādi, kas dod iespēju uzraudzīt ECRIS darbu, kā arī sistēmu un procedūru izstrādi “nepersonīgai” statistikai par no sodāmības reģistriem iegūtas informācijas apmaiņu, izmantojot ECRIS;

ii)	apmaiņas tehnisko specifikāciju, tostarp drošības prasību, jo īpaši kopīgo protokolu kopumu pieņemšanu;

iii)	procedūru noteikšanu, lai pārbaudītu, vai valstu lietojumprogrammatūra atbilst tehniskajām specifikācijām.

7. pants

Pārskats

Komisijas dienesti regulāri, izmantojot ECRIS, publicē ziņojumu par no sodāmības reģistriem iegūtas informācijas apmaiņu, jo īpaši izmantojot 6. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā minēto statistiku. Šo ziņojumu pirmo reizi publicē vienu gadu pēc Pamatlēmuma 2009/315/TI 13. panta 3. punktā minētā ziņojuma iesniegšanas.

8. pants

Īstenošana un termiņi

1. Dalībvalstis pieņem pasākumus, kas nepieciešami, lai izpildītu šo lēmumu līdz 2012. gada 7. aprīlim.

2. Dalībvalstis izmanto 4. pantā noteikto formātu un ievēro informācijas apmaiņas organizēšanas un vienkāršošanas veidus, kas noteikti šajā lēmumā, sākot no dienas, kas paziņota saskaņā ar Pamatlēmuma 2009/315/TI 11. panta 6. punktu.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2009. gada 6. aprīlī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. POSPÍŠIL

(1) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 23 lpp.

(2) Atzinums sniegts 2008. gada 9. oktobrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3) OV C 53, 3.3.2005., 1. lpp.

(4) OV C 198, 12.8.2005., 1. lpp.

(5) OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.

A PIELIKUMS

Noziedzīgu nodarījumu kategoriju kopīgā tabula, minēta 4. pantā

Parametri
Pabeigtības pakāpe	Pabeigts noziedzīgs nodarījums	C
	Mēģinājums vai gatavošanās	A
	Nenosūtīts elements	Ø
Līdzdalības pakāpe	Izdarītājs	M
	Palīgs un līdzdalībnieks vai kūdītājs/organizētājs, konspirators	H
	Nenosūtīts elements	Ø
Atbrīvošana no kriminālatbildības	Nepieskaitāmība vai ierobežota pieskaitāmība	S
Recidīvisms		R

Kods	Noziedzīgu nodarījumu kategorijas un apakškategorijas
0100 00 atvērta kategorija	Noziegumi, kuri ir starptautiskās krimināltiesas jurisdikcijā
0101 00	Genocīds
0102 00	Noziegumi pret cilvēci
0103 00	Kara noziegumi
0200 00 atvērta kategorija	Dalība noziedzīgā organizācijā
0201 00	Noziedzīgas organizācijas vadīšana
0202 00	Apzināta piedalīšanās noziedzīgas organizācijas noziedzīgās darbībās
0203 00	Apzināta piedalīšanās noziedzīgas organizācijas darbībās, kam nav noziedzīga rakstura
0300 00 atvērta kategorija	Terorisms
0301 00	Teroristu grupas vadīšana
0302 00	Apzināta piedalīšanās teroristu grupas darbībās
0303 00	Terorisma finansēšana
0304 00	Publisks aicinājums veikt teroristisku nodarījumu
0305 00	Vervēšana vai sagatavošana terorismam
0400 00 atvērta kategorija	Cilvēku tirdzniecība
0401 00	Cilvēku tirdzniecība darba vai pakalpojumu izmantošanas nolūkā
0402 00	Cilvēku tirdzniecība prostitūcijas vai cita veida seksuālās izmantošanas nolūkos
0403 00	Cilvēku tirdzniecība orgānu vai cilvēku audu ieguves nolūkos
0404 00	Cilvēku tirdzniecība ar mērķi turēt verdzībā vai izmantot verdzībai vai izkalpināšanai līdzīgos apstākļos
0405 00	Cilvēku tirdzniecība nepilngadīgo darba vai pakalpojumu ekspluatācijas nolūkā
0406 00	Cilvēku tirdzniecība nepilngadīgo prostitūcijas vai cita veida seksuālās izmantošanas nolūkos
0407 00	Cilvēku tirdzniecība nepilngadīgo orgānu vai cilvēku audu ieguves nolūkos
0408 00	Cilvēku tirdzniecība ar mērķi turēt verdzībā nepilngadīgos vai izmantot verdzībai vai izkalpināšanai līdzīgos apstākļos
0500 00 atvērta kategorija	Nelikumīga tirdzniecība (1) un citi noziedzīgi nodarījumi saistībā ar ieročiem, to daļām un mezgliem, munīciju un sprāgstvielām
0501 00	Ieroču, šaujamieroču, to daļu un mezglu, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīga izgatavošana
0502 00	Ieroču, šaujamieroču, to daļu un mezglu, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīga tirdzniecība valsts mērogā (2)
0503 00	Ieroču, šaujamieroču, to daļu un mezglu, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīgs eksports vai imports
0504 00	Ieroču, šaujamieroču, to daļu un mezglu, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīga turēšana īpašumā
0600 00 atvērta kategorija	Noziegumi pret vidi
0601 00	Aizsargāto dzīvnieku un augu sugu iznīcināšana vai bojāšana
0602 00	Piesārņojošu vielu vai jonizējoša starojuma nelikumīga izvade gaisā, augsnē vai ūdenī
0603 00	Ar atkritumiem, tostarp bīstamiem atkritumiem, saistīti noziedzīgi nodarījumi
0604 00	Ar aizsargāto dzīvnieku un augu sugu vai to daļu nelegālu tirdzniecību saistīti noziedzīgi nodarījumi (1)
0605 00	Noziedzīgi nodarījumi vides jomā bez iepriekšēja nodoma
0700 00 atvērta kategorija	Ar narkotikām un prekursoriem saistīti noziedzīgi nodarījumi un citi noziedzīgi nodarījumi sabiedrības veselības jomā
0701 00	Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru nelikumīgu tirdzniecību (3), kas nav paredzēti vienīgi personīgai lietošanai
0702 00	Nelikumīga narkotiku lietošana un to iegāde, turēšana īpašumā, izgatavošana vai ražošana vienīgi personīgai lietošanai
0703 00	Citu personu mudināšana vai kūdīšana uz narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgu lietošanu
0704 00	Narkotisku vielu izgatavošana vai ražošana ne tikai personīgai lietošanai
0800 00 atvērta kategorija	Noziegumi pret personu
0801 00	Tīša nonāvēšana (slepkavība)
0802 00	Tīša nonāvēšana (slepkavība) atbildību pastiprinošos apstākļos (4)
0803 00	Nonāvēšana aiz neuzmanības
0804 00	Jaundzimuša bērna apzināta nonāvēšana, ko veic viņa māte
0805 00	Aborta neatļauta izdarīšana
0806 00	Eitanāzijas neatļauta izdarīšana
0807 00	Ar pašnāvības izdarīšanu saistīti noziedzīgi nodarījumi
0808 00	Vardarbība, kuras rezultātā iestājusies nāve
0809 00	Smagu miesas bojājumu nodarīšana, sakropļošana vai neatgriezeniskas invaliditātes izraisīšana
0810 00	Smagu miesas bojājumu nodarīšana, sakropļošana vai neatgriezeniskas invaliditātes izraisīšana bez iepriekšēja nodoma
0811 00	Vieglu miesas bojājumu nodarīšana
0812 00	Vieglu miesas bojājumu nodarīšana bez iepriekšēja nodoma
0813 00	Pakļaušana dzīvības zaudēšanas vai smagu miesas bojājumu briesmām
0814 00	Spīdzināšana
0815 00	Atstāšana bez palīdzības vai atbalsta
0816 00	Noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar orgānu vai audu izņemšanu bez pilnvarojuma vai piekrišanas
0817 00	Noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar cilvēku orgānu un audu nelikumīgu tirdzniecību (3)
0818 00	Vardarbība vai draudēšana ģimenē
0900 00 atvērta kategorija	Noziedzīgi nodarījumi pret personas brīvību, cieņu un citām aizsargātām interesēm, tostarp rasisms un ksenofobija
0901 00	Personas nolaupīšana, nolaupīšana saistībā ar izpirkuma maksas izspiešanu, nelikumīga brīvības atņemšana
0902 00	Nelikumīgs arests vai brīvības atņemšana, ko veic valsts iestāde
0903 00	Ķīlnieku sagrābšana
0904 00	Lidaparāta vai kuģa nolaupīšana
0905 00	Apvainojumi, neslavas celšana, goda aizskaršana, necienīga izturēšanās
0906 00	Draudi
0907 00	Psiholoģiska vai emocionāla rakstura piespiešana, spiediena izdarīšana, pielavīšanās, aizskaršana vai agresija
0908 00	Izspiešana
0909 00	Izspiešana atbildību pastiprinošos apstākļos
0910 00	Nelikumīga iekļuve privātīpašumā
0911 00	Cita veida privātuma pārkāpšana, kas nav nelikumīga iekļuve privātīpašumā
0912 00	Noziedzīgi nodarījumi, kas vērsti pret personas datu aizsardzību
0913 00	Datu vai komunikācijas nelikumīga pārtveršana
0914 00	Diskriminācija uz dzimuma, rases, seksuālās orientācijas, reliģijas vai etniskās izcelsmes pamata
0915 00	Publiska kūdīšana uz rasu diskrimināciju
0916 00	Publiska kūdīšana uz rasu naidu
0917 00	Šantāža
1000 00 atvērta kategorija	Dzimumnoziegumi
1001 00	Izvarošana
1002 00	Izvarošana atbildību pastiprinošos apstākļos (5), izņemot nepilngadīgas personas izvarošanu
1003 00	Vardarbīga dzimumtieksmes apmierināšana
1004 00	Savešana prostitūcijas vai seksuālu darbību nolūkā
1005 00	Ekshibicionisms
1006 00	Seksuāla uzmākšanās
1007 00	Prostitūtas uzmākšanās
1008 00	Bērnu seksuāla izmantošana
1009 00	Ar bērnu pornogrāfiju vai nepilngadīgo netikliem attēliem saistīti noziedzīgi nodarījumi
1010 00	Nepilngadīgā izvarošana
1011 00	Vardarbīga dzimumtieksmes apmierināšana ar nepilngadīgo
1100 00 atvērta kategorija	Noziedzīgi nodarījumi pret ģimenes tiesībām
1101 00	Nelikumīgas seksuālas attiecības starp tuviem ģimenes locekļiem
1102 00	Poligāmija
1103 00	Izvairīšanās no alimentu vai uzturlīdzekļu maksāšanas
1104 00	Nepilngadīgā vai invalīda atstāšana novārtā vai pamešana
1105 00	Rīkojuma par nepilngadīgā atdošanu nepildīšana vai nepilngadīgā pretlikumīga aizvešana
1200 00 atvērta kategorija	Noziedzīgi nodarījumi pret valsti, sabiedrisko kārtību, tiesas vai valsts amatpersonu darbību
1201 00	Spiegošana
1202 00	Valsts nodevība
1203 00	Ar vēlēšanām un referendumiem saistīti noziedzīgi nodarījumi
1204 00	Valsts vadītāja dzīvības vai veselības apdraudējums
1205 00	Valsts, tautas vai valsts simbolu zaimošana
1206 00	Valsts iestādes pārstāvja apvainošana vai pretošanās tam
1207 00	Izspiešana, piespiešana, spiediens, kas izdarīts pret valsts varas pārstāvi
1208 00	Uzbrukums vai draudi valsts varas pārstāvim
1209 00	Sabiedriskās kārtības pārkāpumi, sabiedrības miera traucēšana
1210 00	Vardarbība sporta pasākumu laikā
1211 00	Valsts vai administratīvu dokumentu zādzība
1212 00	Tiesvedības traucēšana vai sagrozīšana, apzināti nepatiesi paziņojumi kriminālprocesa vai tiesas procesa gaitā, apzināti nepatiesu liecību sniegšana
1213 00	Nelikumīga uzdošanās par citu personu vai amatpersonu
1214 00	Izbēgšana no likumīga apcietinājuma
1300 00 atvērta kategorija	Noziedzīgi nodarījumi pret valsts īpašumu vai valsts interesēm
1301 00	Krāpšana ar valsts, sociālā nodrošinājuma vai ģimenes pabalstiem
1302 00	Krāpšana, kas skar Eiropas pabalstus
1303 00	Ar nelikumīgām azartspēlēm saistīti noziedzīgi nodarījumi
1304 00	Publiskā iepirkuma procedūru traucēšana
1305 00	Ierēdņa, personas, kas pilda valsts dienestu, vai valsts iestādes aktīva vai pasīva iesaistīšana korupcijā
1306 00	Īpašuma piesavināšanās vai izšķiešana, ko izdara valsts amatpersona
1307 00	Valsts amatpersonas funkciju ļaunprātīga izmantošana
1400 00 atvērta kategorija	Noziedzīgi nodarījumi nodokļu un muitas jomā
1401 00	Noziedzīgi nodarījumi nodokļu jomā
1402 00	Noziedzīgi nodarījumi muitas jomā
1500 00 atvērta kategorija	Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā un tirdzniecībā
1501 00	Bankrots vai krāpnieciska maksātnespēja
1502 00	Grāmatvedības noteikumu pārkāpumi, līdzekļu piesavināšanās, slēpšana vai uzņēmuma pasīvu pretlikumīga palielināšana
1503 00	Konkurences noteikumu pārkāpšana
1504 00	Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana
1505 00	Aktīva un pasīva korupcija privātajā sektorā
1506 00	Noslēpuma atklāšana vai pārkāpts pienākums glabāt noslēpumu
1507 00	Iekšējās informācijas ļaunprātīga izmantošana darījumos
1600 00 atvērta kategorija	Noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu vai preču bojāšana
1601 00	Nelikumīga piesavināšanās
1602 00	Enerģijas patvaļīga izmantošana
1603 00	Krāpšana viltojot
1604 00	Tirdzniecība ar zagtām precēm
1605 00	Kultūras preču, arī senlietu un mākslas darbu nelikumīga tirdzniecība (6)
1606 00	Īpašuma bojāšana vai iznīcināšana ar iepriekšēju nolūku
1607 00	Īpašuma bojāšana vai iznīcināšana bez iepriekšēja nolūka
1608 00	Sabotāža
1609 00	Noziedzīgi nodarījumi pret rūpniecisku vai intelektuālu īpašumu
1610 00	Ļaunprātīga dedzināšana
1611 00	Ļaunprātīga dedzināšana, kas izraisa cilvēku nāvi vai ievainojumus
1612 00	Ļaunprātīga mežu dedzināšana
1700 00 atvērta kategorija	Ar zādzībām saistīti nodarījumi
1701 00	Zādzība
1702 00	Zādzība, nelikumīgi iekļūstot īpašumā
1703 00	Zādzība, izmantojot vardarbību vai ieročus, vai draudus lietot vardarbību vai ieročus pret personu
1704 00	Zādzība atbildību pastiprinošos apstākļos, kas nav saistīta ar vardarbību vai ieroču izmantošanu, vai draudiem lietot vardarbību vai ieročus pret personu
1800 00 atvērta kategorija	Noziedzīgi nodarījumi pret informācijas sistēmām un citi ar datoriem saistīti noziegumi
1801 00	Nelikumīga piekļuve informācijas sistēmām
1802 00	Nelikumīga iejaukšanās sistēmā
1803 00	Nelikumīga iejaukšanās datos
1804 00	Tādu datorierīču vai datu ražošana, turēšana īpašumā, izplatīšana vai tirdzniecība, ar kuriem var izdarīt ar datoriem saistītus noziedzīgus nodarījumus
1900 00 atvērta kategorija	Maksāšanas līdzekļu viltošana
1901 00	Valūtas, tostarp euro, viltošana
1902 00	Bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu viltošana
1903 00	Publisku fiduciāru dokumentu viltošana
1904 00	Viltotas valūtas, bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu vai publisku fiduciāru dokumentu laišana apgrozībā/lietošana
1905 00	Valūtas vai publisku fiduciāru dokumentu viltošanas ierīces glabāšana
2000 00 atvērta kategorija	Dokumentu falsificēšana
2001 00	Publiska vai administratīva dokumenta falsificēšana, ko veic privātpersona
2002 00	Dokumenta falsificēšana, ko veic ierēdnis vai publiska iestāde
2003 00	Viltota publiska vai administratīva dokumenta piegāde vai iegūšana; viltota dokumenta piegāde vai iegūšana, ko veic ierēdnis vai publiska iestāde
2004 00	Viltotu publisku vai administratīvu dokumentu izmantošana
2005 00	Publisku vai administratīvu dokumentu falsificēšanai paredzētas ierīces glabāšana
2006 00	Privātu dokumentu viltošana, ko veic privātpersona
2100 00 atvērta kategorija	Noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes noteikumiem
2101 00	Bīstama braukšana
2102 00	Transportlīdzekļa vadīšana alkohola vai narkotisko vielu ietekmē
2103 00	Transportlīdzekļa vadīšana bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām vai laikā, kamēr tās ir atņemtas
2104 00	Neapstāšanās pēc satiksmes negadījuma
2105 00	Izvairīšanās no ceļu policijas pārbaudes
2106 00	Noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar autoceļu transportu
2200 00 atvērta kategorija	Noziedzīgi nodarījumi pret darba tiesībām
2201 00	Nelikumīga nodarbinātība
2202 00	Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar atlīdzību, tostarp sociālās apdrošināšanas iemaksām
2203 00	Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar darba apstākļiem, veselību un drošību darba vietā
2204 00	Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar darba pienākumu veikšanu vai piekļuvi tai
2205 00	Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar darba laiku un atpūtas laiku
2300 00 atvērta kategorija	Noziedzīgi nodarījumi pret migrācijas tiesībām
2301 00	Neatļauta ieceļošana vai uzturēšanās
2302 00	Palīdzība nelikumīgi ieceļot un uzturēties
2400 00 atvērta kategorija	Noziedzīgi nodarījumi pret militāro dienestu
2500 00 atvērta kategorija	Noziedzīgi nodarījumi saistībā ar hormonu preparātiem un citiem augšanas veicināšanas līdzekļiem
2501 00	Hormonu preparātu un citu augšanas veicināšanas līdzekļu nelikumīgs imports, eksports vai piegāde
2600 00 atvērta kategorija	Ar kodolmateriāliem un citām bīstamām radioaktīvām vielām saistīti noziedzīgi nodarījumi
2601 00	Kodolmateriālu vai radioaktīvu materiālu nelegāls imports, eksports, piegāde vai iegāde
2700 00 atvērta kategorija	Citi noziedzīgi nodarījumi
2701 00	Citi ar iepriekšēju nodomu veikti noziedzīgi nodarījumi
2702 00	Citi bez iepriekšēja nodoma veikti noziedzīgi nodarījumi

(1) Ja vien nav norādīts citādi, šajā kategorijā nelikumīga tirdzniecība nozīmē importu, eksportu, iegādi, pārdošanu, piegādi, pārvietošanu vai nodošanu.

(2) Šajā apakškategorijā nelikumīga tirdzniecība ietver iegādi, pārdošanu, piegādi, pārvietošanu vai nodošanu.

(3) Šajā apakškategorijā nelikumīga tirdzniecība ietver importu, eksportu, iegādi, pārdošanu, piegādi, pārvietošanu vai nodošanu.

(4) Piemērs: īpaši smagi apstākļi.

(5) Piemēram, īpaši cietsirdīga izvarošana

(6) Tirdzniecība ietver importu, eksportu, iegādi, pārdošanu, piegādi, pārvietošanu vai pārsūtīšanu.

B PIELIKUMS

Sodu un piespiedu pasākumu kategoriju kopīgā tabula, minēta 4. pantā

Kods	Sodu un piespiedu pasākumu kategorijas un apakškategorijas
1000 atvērta kategorija	Brīvības atņemšana
1001	Apcietinājums
1002	Mūža ieslodzījums
2000 atvērta kategorija	Personas brīvības ierobežošana
2001	Aizliegums apmeklēt noteiktas vietas
2002	Izceļošanas ierobežojums
2003	Aizliegums uzturēties noteiktās vietās
2004	Aizliegums apmeklēt masu pasākumus
2005	Aizliegums jebkādiem līdzekļiem sazināties ar noteiktām personām
2006	Elektroniskās novērošanas piemērošana (1)
2007	Pienākums noteiktā laikā pieteikties norādītā iestādē
2008	Pienākums uzturēties/dzīvot noteiktā vietā
2009	Pienākums atrasties dzīvesvietā noteiktā laikā
2010	Pienākums ievērot tiesas noteiktos pārbaudes laika pienākumus, tostarp pakļauties novērošanai
3000 atvērta kategorija	Konkrētu tiesību vai spējas atņemšana
3001	Atstādināšana no amata
3002	Tiesību būt vai tikt ieceltam par valsts amatpersonu atņemšana/atņemšana uz laiku
3003	Tiesību vēlēt vai tikt ievēlētam atņemšana/atņemšana uz laiku
3004	Spējas slēgt līgumus ar valsts pārvaldes iestādēm atņemšana
3005	Tiesību saņemt valsts subsīdijas atņemšana
3006	Transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana (2)
3007	Transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz laiku
3008	Aizliegums vadīt konkrētus transportlīdzekļus
3009	Vecāku varas atņemšana/atņemšana uz laiku
3010	Tiesību būt par ekspertu tiesas procesā/zvērinātu liecinieku/tiesas piesēdētāju atņemšana/atņemšana uz laiku
3011	Tiesību būt par likumīgu aizbildni atņemšana/atņemšana uz laiku (3)
3012	Tiesību uz apbalvojumu vai titulu atņemšana/atņemšana uz laiku
3013	Tiesību veikt profesionālu, komerciālu vai sociālu darbību atņemšana
3014	Aizliegums strādāt vai nodarboties ar nepilngadīgām personām
3015	Pienākums izbeigt uzņēmējdarbību
3016	Aizliegums turēt vai nēsāt ieročus
3017	Medību/makšķerēšanas licences atņemšana
3018	Aizliegums izrakstīt čekus vai lietot maksājumu kartes/kredītkartes
3019	Aizliegums turēt dzīvniekus
3020	Aizliegums turēt īpašumā vai lietot konkrētus priekšmetus, kas nav ieroči
3021	Aizliegums nodarboties ar konkrētām spēlēm/sporta veidiem
4000 atvērta kategorija	Aizliegums ieceļot un uzturēties valsts teritorijā vai izraidīšana no tās
4001	Aizliegums ieceļot un uzturēties valsts teritorijā
4002	Izraidīšana no valsts teritorijas
5000 atvērta kategorija	Personas pienākumi
5001	Pakļaušanās medicīniskai apkopei vai citiem terapijas veidiem
5002	Iekļaušanās sociālā izglītības programmā
5003	Pienākums atrasties ģimenes aprūpē/kontrolē
5004	Izglītojoši pasākumi
5005	Sociālo un tiesu iestāžu probācija
5006	Pienākums mācīties/strādāt
5007	Pienākums sniegt tiesu iestādēm konkrētu informāciju
5008	Pienākums publicēt spriedumu
5009	Pienākums kompensēt noziedzīga nodarījuma sakarā radušos kaitējumus
6000 atvērta kategorija	Personīgā īpašuma sods
6001	Konfiskācija
6002	Ēku nojaukšana
6003	Atjaunošana
7000 atvērta kategorija	Ievietošana iestādē
7001	Ievietošana psihiatriskajā iestādē
7002	Ievietošana detoksikācijas iestādē
7003	Ievietošana izglītības iestādē
8000 atvērta kategorija	Finansiāls sods
8001	Naudas sods
8002	Dienas naudas sods (4)
8003	Naudas sods, ko piedzen par labu noteiktam saņēmējam (5)
9000 atvērta kategorija	Darba sods
9001	Piespiedu sabiedriskais pakalpojums vai darbs
9002	Sabiedriskais pakalpojums vai darbs apvienojumā ar citiem ierobežojošiem pasākumiem
10000 atvērta kategorija	Militārpersonu sods
10001	Dienesta pakāpes zaudēšana (6)
10002	Atvaļināšana no dienesta pirms paredzētā laika
10003	Ievietošana militārā ieslodzījuma iestādē
11000 atvērta kategorija	Atbrīvošana no soda/soda izpildes atlikšana/brīdinājums
12000 atvērta kategorija	Citi sodi un piespiedu pasākumi

Parametri (tiks precizēts, kur piemērojami)
ø	Sods
m	Piespiedu pasākums
a	Nosacīts sods/piespiedu pasākums
b	Daļēji nosacīts sods/piespiedu pasākums
c	Nosacīts sods/piespiedu pasākums ar probāciju/uzraudzību
d	Daļēji nosacīts sods/piespiedu pasākums ar probāciju/uzraudzību
e	Soda/piespiedu pasākuma aizstāšana
f	Alternatīvs sods/piespiedu pasākums, kuru piemēro kā galveno sodu
g	Alternatīvs sods/piespiedu pasākums, kuru piemēro sākotnēji, ja netiek ievērots galvenais sods
h	Nosacītā soda/piespiedu pasākuma atcelšana
i	Sodu saskaitīšana
j	Izpildes pārtraukšana/soda/piespiedu pasākuma atlikšana (7)
k	Atbrīvošana no soda
l	Atbrīvošana no nosacīta soda
n	Soda izbeigšana
o	Apžēlošana
p	Amnestija
q	Nosacīta atbrīvošana (personas pirmstermiņa atbrīvošana no soda ar konkrētiem nosacījumiem)
r	Rehabilitācija (ar soda dzēšanu no sodāmības reģistra vai bez soda dzēšanas)
s	Īpašs mazgadīgajiem piemērojams sods vai piespiedu pasākums
t	Nolēmums, kas nav saistīts ar krimināllietu (8)

(1) Fiksēta vai mobila.

(2) Nepieciešams atkārtoti iesniegt pieteikumu, lai iegūtu jaunas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.

(3) Likumīgu aizbildni personai, kas ir rīcībnespējīga vai nepilngadīga.

(4) Naudas sods dienu izteiksmē.

(5) Piemēram: iestādei, asociācijai, fondam vai cietušajam.

(6) Pazemināšana dienestā.

(7) Neizraisa soda piemērošanas atcelšanu.

(8) Šo parametru izmanto tikai tad, ja šādu informāciju sniedz, atbildot uz lūgumu, ko saņēmusi dalībvalsts, kas ir attiecīgās personas valstspiederības valsts.

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
		Komisijas Regula (EK) Nr. 277/2009 (2009. gada 6. aprīlis), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	1
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 278/2009 (2009. gada 6. aprīlis) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina prasībām par ārējo barošanas avotu patērēto jaudu bezslodzes režīmā un vidējo aktīvo efektivitāti ( 1 )	3
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 279/2009 (2009. gada 6. aprīlis), ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu ( 1 )	11
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 280/2009 (2009. gada 6. aprīlis), ar ko groza I, II, III un IV pielikumu Padomes Regulai (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās	13
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 281/2009 (2009. gada 6. aprīlis), ar ko 2009./2010. tirdzniecības gadam aptur ievedmuitas nodokļa piemērošanu attiecībā uz konkrētiem rūpnieciskā cukura daudzumiem	20

	III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību
	TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU
*	Padomes Kopējā nostāja 2009/314/KĀDP (2009. gada 6. aprīlis), ar ko groza Padomes Kopējo nostāju 2006/276/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret dažām Baltkrievijas amatpersonām un atceļ Kopējo nostāju 2008/844/KĀDP	21
	TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES VI SADAĻU
*	Padomes Pamatlēmums 2009/315/TI (2009. gada 26. februāris) par organizatoriskiem pasākumiem un saturu no sodāmības reģistra iegūtas informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm	23
*	Padomes Lēmums 2009/316/TI (2009. gada 6. aprīlis) par Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas (ECRIS) izveidi, piemērojot Pamatlēmuma 2009/315/TI 11. pantu	33

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	JO	88,9
	MA	46,8
	SN	208,5
	TN	134,4
	TR	105,6
	ZZ	116,8
0707 00 05	JO	155,5
	MA	51,1
	TR	137,9
	ZZ	114,8
0709 90 70	JO	249,0
	MA	85,2
	TR	107,3
	ZZ	147,2
0709 90 80	EG	60,4
0709 90 80	ZZ	60,4
0805 10 20	CN	39,7
	EG	41,3
	IL	58,5
	MA	48,9
	TN	48,8
	TR	63,8
	ZZ	50,2
0805 50 10	TR	64,3
0805 50 10	ZZ	64,3
0808 10 80	AR	86,7
	BR	78,8
	CA	110,7
	CL	88,3
	CN	81,0
	MK	24,7
	NZ	93,9
	US	122,4
	UY	57,0
	ZA	77,2
	ZZ	82,1
0808 20 50	AR	90,5
	CL	100,4
	CN	59,2
	UY	52,8
	ZA	102,2
	ZZ	81,0

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2009.093.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 93

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	52. sējums 2009. gada 7. aprīlis


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ