1.   Ikviena dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas noregulējuma iestādes, kuras ir pilnvarotas piemērot noregulējuma instrumentus un īstenot šajā regulā noteiktās noregulējuma pilnvaras.

Noregulējuma iestādes ir valstu centrālās bankas, kompetentās ministrijas, publiskas pārvaldes iestādes vai citas iestādes, kurām uzticētas publiskas pārvaldes pilnvaras.

2.   Noregulējuma iestādēm ir noregulējuma pasākumu piemērošanai nepieciešamā kompetence, resursi un darbības spēja, un tās īsteno savas pilnvaras tik ātri un elastīgi, cik tas ir nepieciešams noregulējuma mērķu sasniegšanai.

3.   Ja noregulējuma iestādei, kas izraudzīta saskaņā ar šā panta 1. punktu, ir uzticētas citas funkcijas, tiek ieviesta atbilstoša strukturālā kārtība, lai izvairītos no interešu konfliktiem starp noregulējuma iestādei saskaņā ar šo regulu uzticētajām funkcijām un visām citām minētajai iestādei uzticētajām funkcijām. Jo īpaši tiek ieviesta kārtība, ar ko nodrošina, lai minētās noregulējuma iestādes darbība būtu faktiski neatkarīga no jebkādiem uzdevumiem, ko noregulējuma iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 22. pantu var veikt kā CCP kompetentā iestāde, un no uzdevumiem, ko noregulējuma iestāde var veikt kā Regulas (ES) Nr. 648/2012 18. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā tīrvērtes dalībnieku kompetentā iestāde, tostarp, lai tai būtu atsevišķs personāls, ziņošanas kārtība un lēmumu pieņemšanas process.

4.   Panta 3. punktā noteiktās prasības nenozīmē, ka nav iespējama pārskatu sniegšanas kārtības konverģence augstākajā tādas organizatoriskās struktūras līmenī, kas apvieno dažādas funkcijas vai iestādes, vai ka personālu saskaņā ar iepriekš pieņemtiem nosacījumiem nevar izmantot arī citām, noregulējuma iestādei uzticētām funkcijām, ja tas uz laiku ir vajadzīgs, lai pārvarētu lielu darba slodzi vai lai noregulējuma iestāde varētu izmantot kopīgā personāla kompetenci.

5.   Iestādes, kas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 un šo regulu veic uzraudzības un noregulējuma funkcijas, un personas, kas minētās funkcijas veic savā vārdā, cieši sadarbojas noregulējuma lēmumu sagatavošanā, plānošanā un piemērošanā gan gadījumos, kad noregulējuma iestāde un kompetentā iestāde ir atsevišķas vienības, gan gadījumos, kad attiecīgās funkcijas veic tā pati vienība.

6.   Noregulējuma iestādes pieņem un publisko savus iekšējos noteikumus, ar kuriem nodrošina atbilstību 3. punktā noteiktajām prasībām, tostarp noteikumus par dienesta noslēpumu un informācijas apmaiņu starp dažādajām funkcionālajām jomām.

7.   Dalībvalstis, kurās uzņēmējdarbību neveic neviens CCP, var atkāpties no 3. punktā minētajām prasībām, izņemot attiecībā uz kārtību par izvairīšanos no interešu konfliktiem.

8.   Katra dalībvalsts izraugās vienu ministriju, kas atbild par to funkciju veikšanu, kas saskaņā ar šo regulu uzticētas kompetentajai ministrijai.

9.   Ja kādā dalībvalstī noregulējuma iestāde nav kompetentā ministrija, tad noregulējuma iestāde bez liekas kavēšanās informē kompetento ministriju par lēmumiem, ko pieņem saskaņā ar šo regulu, un, ja vien valsts tiesību aktos nav noteikts citādi, saņem tās apstiprinājumu pirms tādu lēmumu īstenošanas, kuriem būs tieša fiskāla ietekme vai sistēmiskas sekas, kuras, visticamāk var radīt tiešu fiskālu ietekmi.

10.   Dalībvalstis informē Komisiju un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) (EVTI), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, par noregulējuma iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar 1. punktu.

11.   Ja dalībvalsts izraugās vairāk nekā vienu noregulējuma iestādi saskaņā ar 1. punktu, 10. punktā minētajā paziņojumā iekļauj šādu informāciju:

12.   EVTI publicē sarakstu ar noregulējuma iestādēm un kontaktiestādēm, par kurām sniegta informācija saskaņā ar 10. punktu.

1.   CCP noregulējuma iestāde nodibina, pārvalda un vada noregulējuma kolēģiju, kas veic 12., 15. un 16. pantā minētos uzdevumus un nodrošina sadarbību un koordināciju ar iestādēm, kas ir noregulējuma kolēģijas locekles, un vajadzības gadījumā – sadarbību ar trešās valsts kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm.

Noregulējuma kolēģijas noregulējuma iestādēm un citām attiecīgajām iestādēm nodrošina satvaru šādu uzdevumu izpildei:

2.   Noregulējuma kolēģijas sastāvā ietilpst:

3.   EVTI, EBI un 2. punkta d), e), k) un l) apakšpunktā minētajām iestādēm noregulējuma kolēģijās nav balsošanas tiesību.

Ja ECB ir kolēģijas locekle saskaņā ar šā panta 2. punkta c) un j) apakšpunktu, tai kolēģijā ir divas balsis.

4.   Trešās valstīs iedibinājušos tīrvērtes dalībnieku kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes un trešās valsts CCP kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes, ar kuriem CCP ir izveidojis sadarbspējas mehānismus, var aicināt piedalīties noregulējuma kolēģijās novērotāju statusā. Iespējas piedalīties ir atkarīgas no tā, vai šīm iestādēm piemēro konfidencialitātes prasības, kas saskaņā ar CCP noregulējuma iestādes kā noregulējuma kolēģijas priekšsēdētājas atzinumu ir līdzvērtīgas 73. pantā noteiktajām prasībām.

Trešo valstu iestāžu līdzdalība noregulējuma kolēģijā var ierobežoti attiekties tikai uz apspriedēm par atsevišķiem pārrobežu izpildes jautājumiem, kuru vidū var būt šādi:

5.   CCP noregulējuma iestāde kā noregulējuma kolēģijas priekšsēdētāja ir atbildīga par šādiem uzdevumiem:

6.   Lai atvieglotu kolēģijai uzticēto uzdevumu veikšanu, 2. punktā minētie kolēģijas locekļi ir pilnvaroti piedalīties kolēģijas sanāksmju darba kārtības noteikšanā, jo īpaši, ar punktiem papildinot sanāksmes darba kārtību.

7.   Lai nodrošinātu konsekventu un saskaņotu noregulējuma kolēģiju darbību visā Savienībā, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu ar mērķi precizēt rakstveida kārtības un 1. punktā minēto noregulējuma kolēģiju darbības procedūru saturu.

Lai sagatavotu minētos regulatīvos tehniskos standartus, EVTI ņem vērā attiecīgos noteikumus deleģētajos aktos, kas pieņemti, pamatojoties uz Direktīvas 2014/59/ES 88. panta 7. punktu.

EVTI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2022. gada 12. februārim.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

1.   EVTI izveido noregulējuma komiteju (EVTI noregulējuma komiteja) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 41. pantu, lai sagatavotu saskaņā ar šo regulu EVTI uzticētos lēmumus, izņemot lēmumus, kas jāpieņem saskaņā ar šīs regulas 11. pantu.

EVTI noregulējuma komiteja arī veicina noregulējuma plānu izstrādi un koordināciju un attīsta metodes grūtībās nonākušu CCP noregulējumam.

2.   EVTI noregulējuma komitejas sastāvā ietilpst iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar 3. panta 1. punktu.

Iestādes, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1093/2010 4. panta 2. punkta i) un v) apakšpunktā, uzaicina piedalīties EVTI noregulējuma komitejā novērotāju statusā.

3.   Šīs regulas nolūkos EVTI sadarbojas ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) (EAAPI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (23) un EBI Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienotajā komitejā, kas izveidota saskaņā ar 54. pantu Regulā (ES) Nr. 1093/2010, 54. pantu Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un 54. pantu Regulā (ES) Nr. 1095/2010.

4.   Šīs regulas nolūkos EVTI nodrošina, lai EVTI noregulējuma komiteja būtu strukturāli nošķirta no citām Regulā (ES) Nr. 1095/2010 minētajām funkcijām.

1.   Kompetentās iestādes, noregulējuma iestādes un EVTI šīs regulas nolūkos cieši sadarbojas. Kompetentajai iestādei un uzraudzības kolēģijas locekļiem jo īpaši atveseļošanas posmā būtu jāsadarbojas un efektīvi jāsazinās ar noregulējuma iestādi, lai noregulējuma iestāde varētu laikus rīkoties.

2.   CCP noregulējuma iestāde un tīrvērtes dalībnieku noregulējuma iestādes cieši sadarbojas ar mērķi nodrošināt, lai nekas nekavētu noregulējuma īstenošanu.

3.   Šīs regulas nolūkos kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes sadarbojas ar EVTI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010.

Kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes nekavējoties sniedz EVTI visu informāciju, kas nepieciešama tās pienākumu veikšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantu.

1.   Noregulējuma iestādes, kompetentās iestādes un EVTI pēc pašu ierosmes vai pēc pieprasījuma viena otrai laicīgi sniedz visu informāciju, kas tām ir nepieciešama savu uzdevumu veikšanai saskaņā ar šo regulu.

2.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, noregulējuma iestādes trešās valsts iestādes sniegtu konfidenciālu informāciju var izpaust tikai tādā gadījumā, ja minētā iestāde tam iepriekš ir devusi rakstisku piekrišanu.

3.   Noregulējuma iestādes sniedz kompetentajai ministrijai visu informāciju par lēmumiem vai pasākumiem, kuri ir jāpaziņo, jāapspriež vai attiecībā uz kuriem ir jāsaņem šīs ministrijas piekrišana.

1.   CCP izstrādā un uztur atveseļošanas plānu, nosakot pasākumus, kas saistību neizpildes gadījumā un ar saistību neizpildi nesaistītā gadījumā vai abu gadījumu kombinācijā ir jāveic, lai bez jebkāda ārkārtas finansiāla atbalsta no publiskā sektora līdzekļiem atjaunotu savu finanšu stabilitāti un spētu arī turpmāk veikt kritiski svarīgās funkcijas pēc būtiskas finansiālā stāvokļa pasliktināšanās vai tad, kad pastāv risks, ka tiks pārkāptas Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktās prudenciālās prasības.

2.   Atveseļošanas plānā iekļautie pasākumi:

3.   Atveseļošanas plānā tiek ietverta uz CCP riska profilu balstīta rādītāju sistēma, ar kuru palīdzību nosaka, kādos apstākļus ir jāveic atveseļošanas plānā minētie pasākumi. Rādītāji var būt kvalitatīvi vai kvantitatīvi un attiekties uz CCP finanšu stabilitāti un darbotiesspēju, un tiem būtu jāļauj atveseļošanas pasākumus veikt tik agri, lai pietiktu laika plāna īstenošanai.

4.   CCP ievieš piemērotus pasākumus regulārai 3. punktā minēto rādītāju uzraudzībai. CCP ziņo savām kompetentajām iestādēm par minētās uzraudzības rezultātu. Kompetentās iestādes nosūta informāciju uzraudzības kolēģijai, ja tās šādu informāciju uzskata par būtisku.

5.   EVTI sadarbībā ar ESRK līdz 2022. gada 12. februārim sagatavo pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu, lai precīzi noteiktu šā panta 3. punktā minēto kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju minimuma sarakstu.

6.   CCP savos darbības noteikumos izklāsta kārtību, kā tiem ir jārīkojas, un, lai sasniegtu atveseļošanas procesa mērķus, piedāvā:

Ikvienu lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šo punktu, un tā pamatojumu nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei.

7.   Ja kāds CCP plāno iedarbināt savu atveseļošanas plānu, tas paziņo kompetentajai iestādei par to, kādas un cik lielas problēmas tas ir apzinājis, izklāstot visus attiecīgos apstākļus un norādot atveseļošanas pasākumus vai citus pasākumus, ko tas plāno veikt, lai novērstu šo situāciju, kā arī paredzētos termiņus savas finanšu stabilitātes atgūšanai, izmantojot minētos pasākumus.

Ja kompetentā iestāde uzskata, ka atveseļošanas pasākums, ko CCP plāno veikt, var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz finanšu sistēmu vai ka tas, visticamāk, nav efektīvs, tā var pieprasīt, lai CCP konkrēto pasākumu neveiktu.

Pēc tam, kad ir saņemts paziņojums saskaņā ar šā panta 6. punktu, kompetentā iestāde nekavējoties novērtē, vai attiecīgo apstākļu dēļ ir jāizmanto agrīnās intervences pilnvaras saskaņā ar 18. pantu.

8.   Kompetentā iestāde nekavējoties informē noregulējuma iestādi un uzraudzības kolēģiju, un noregulējuma iestāde nekavējoties informē noregulējuma kolēģiju par jebkuru paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar 6. punkta otro daļu un 7. punkta pirmo daļu, un par jebkādu turpmāku kompetentās iestādes norādījumu saskaņā ar 7. punkta otro daļu.

Ja kompetentā iestāde tiek informēta saskaņā ar šā panta 7. punkta pirmo daļu, tā ierobežo vai, neizraisot saistību neizpildes gadījumu, pēc iespējas pilnībā aizliedz jebkādu atlīdzību par pašu kapitālu un tam pielīdzināmiem instrumentiem, un tas cita starpā attiecas arī uz CCP dividenžu maksājumiem un atpirkšanas operācijām, un tā var ierobežot vai aizliegt jebkādus mainīgās atlīdzības maksājumus, kā definēts CCP atlīdzības politikā, ievērojot 26. panta 5. punktu Regulā (ES) Nr. 648/2012, diskrecionāro pensijas pabalstu maksājumus vai atlaišanas pabalsta maksājumus vadības locekļiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 29. punktā.

9.   CCP pārskata un, ja nepieciešams, atjaunina savus atveseļošanas plānus vismaz reizi gadā un jebkurā gadījumā ikreiz, kad juridiskajā vai organizatoriskajā struktūrā vai darījumdarbības vai finansiālajā stāvoklī ir notikušas kaut kādas izmaiņas, kuras varētu būtiski ietekmēt minētos plānus vai citādā veidā radīt nepieciešamību tajos izdarīt grozījumus, pārskatīt, pārbaudīt un, ja nepieciešams, atjaunināt atveseļošanas plānus. Kompetentās iestādes var pieprasīt, lai CCP atjauninātu savus atveseļošanas plānus biežāk.

10.   Atveseļošanas plānus izstrādā saskaņā ar pielikuma A iedaļu, un tajos attiecīgā gadījumā ņem vērā visas attiecīgās savstarpējās atkarības grupā, pie kuras pieder CCP. Kompetentās iestādes var pieprasīt, lai CCP savos atveseļošanas plānos iekļautu papildu informāciju. Attiecīgā gadījumā CCP kompetentā iestāde apspriežas ar CCP mātesuzņēmuma kompetento iestādi.

11.   Atveseļošanas plānos:

12.   EVTI sadarbībā ar ESRK līdz 2022. gada 12. februārim sagatavo pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu, lai vēl precīzāk noteiktu šā panta 1. punkta pirmās daļas mērķiem apsveramo scenāriju klāstu. Izdodot šādas pamatnostādnes, EVTI attiecīgā gadījumā ņem vērā uzraudzības stresa testus.

13.   Ja CCP ir grupas daļa un līgumiski nolīgumi par mātesuzņēmumu vai grupas atbalstu veido daļu no atveseļošanas plāna, tad atveseļošanas plānā tiek aplūkoti scenāriji, kuros minētos nolīgumus nevar izpildīt.

14.   Pēc saistību neizpildes vai ar saistību neizpildi nesaistīta gadījuma CCP, pirms tas izmanto šīs regulas pielikuma A iedaļas 15. apakšpunktā minētos mehānismus un pasākumus, izmanto papildu summu no saviem priekšfinansētajiem īpašajiem pašu resursiem. Minētā summa veido ne mazāk kā 10 % un ne vairāk kā 25 % no riska kapitāla prasībām, kas aprēķinātas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 16. panta 2. punktu.

Lai izpildītu minēto prasību, CCP papildus savām minimālajām kapitāla prasībām var izmantot tā rīcībā esošo kapitāla summu, lai nodrošinātu atbilstību paziņošanas robežvērtībai, kas ir minēta deleģētajā aktā, kurš ir pieņemts, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 648/2012 16. panta 3. punktu.

15.   EVTI ciešā sadarbībā ar EBI un pēc apspriešanās ar ECBS izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā tiek precizēta metodika, kā aprēķināt un uzturēt īpašo priekšfinansēto pašu resursu papildsummu, kas ir izmantojama saskaņā ar 14. punktu. Izstrādājot minētos tehniskos standartus, EVTI ņem vērā visu turpmāk uzskaitīto:

Ja EVTI, pamatojoties uz pirmās daļas c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, secina, ka dažiem CCP ir lietderīgi minēto priekšfinansēto īpašo pašu resursu papildsummu ieguldīt aktīvos, kas nav Regulas (ES) Nr. 648/2012 47. panta 1. punktā minētie aktīvi, tā arī norāda:

EVTI iesniedz pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2022. gada 12. februārim.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

16.   CCP izstrādā piemērotus mehānismus, lai iesaistītu saistītās FTI un ieinteresētās personas, kas uzņemtos zaudējumus, segtu izmaksas vai veiktu iemaksas, lai segtu likviditātes trūkumus gadījumā, ja minētā plāna sagatavošanas procesā tiktu īstenots atveseļošanas plāns.

17.   CCP valde izvērtē atveseļošanas plānu, ņemot vērā riska komitejas ieteikumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 28. panta 3. punktu, un apstiprina to pirms tā iesniegšanas kompetentajai iestādei.

18.   Ja CCP valde ir nolēmusi neņemt vērā riska komitejas ieteikumu, tā tūlīt par to informē kompetento iestādi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 28. panta 5. punktu un kompetentajai iestādei detalizēti izskaidro savu lēmumu.

19.   Atveseļošanas plānus integrē CCP korporatīvajā pārvaldībā un vispārējā riska pārvaldības sistēmā.

20.   Atveseļošanas plānos izklāstītie pasākumi, kas rada finansiālas vai līgumiskas saistības tīrvērtes dalībniekiem un attiecīgā gadījumā – klientiem un netiešiem klientiem, saistītām FTI vai tirdzniecības vietām, veido daļu no CCP darbības noteikumiem.

21.   CCP nodrošina, lai atveseļošanas plānos izklāstītie pasākumi vienmēr būtu izpildāmi visās jurisdikcijās, kurās atrodas tīrvērtes dalībnieki, saistītās FTI vai tirdzniecības vietas.

22.   CCP pienākums savos atveseļošanas plānos iekļaut tiesības pieprasīt atgūšanu skaidrā naudā un attiecīgā gadījumā samazināt jebkādas peļņas vērtību, kas CCP ir jāmaksā saistības pildošiem tīrvērtes dalībniekiem, nav piemērojams vienībām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 648/2012 1. panta 4. punktā un 5. punktā.

23.   Tīrvērtes dalībnieki skaidrā un pārredzamā veidā paziņo saviem klientiem, vai CCP atveseļošanas plānā paredzētie pasākumi tos var ietekmēt un kādā veidā.

1.   CCP iesniedz savus atveseļošanas plānus kompetentajai iestādei.

2.   Kompetentā iestāde bez liekas kavēšanās nosūta katru plānu uzraudzības kolēģijai un noregulējuma iestādei. Kompetentā iestāde pārskata atveseļošanas plānu un novērtē to, kādā mērā tas atbilst 9. pantā izklāstītajām prasībām, sešos mēnešos no plāna iesniegšanas dienas, koordinējot darbu ar uzraudzības kolēģiju saskaņā ar 11. pantā izklāstīto procedūru.

3.   Novērtējot atveseļošanas plānu, kompetentā iestāde un uzraudzības kolēģija ņem vērā šādus faktorus:

4.   Vērtējot atveseļošanas plānu, nolīgumus par atbalstu no mātesuzņēmuma kā pieņemamu atveseļošanas plāna elementu kompetentā iestāde ņem vērā tikai tādā gadījumā, ja attiecīgie nolīgumi ir līgumiski saistoši.

5.   Noregulējuma iestāde izskata atveseļošanas plānu, lai apzinātu jebkādus pasākumus, kas varētu negatīvi ietekmēt CCP noregulējamību. Konstatējot šādus pasākumus, noregulējuma iestāde tos dara zināmus kompetentajai iestādei un divu mēnešu laikā pēc katra kompetentās iestādes nosūtītā atveseļošanās plāna saņemšanas sniedz kompetentajai iestādei ieteikumus attiecībā uz to, kā novērst šo pasākumu nelabvēlīgo ietekmi uz CCP noregulējamību.

6.   Ja kompetentā iestāde nolemj neņemt vērā ieteikumus, ko noregulējuma iestāde sniegusi saskaņā ar 5. punktu, tā pilnībā pamato minēto lēmumu noregulējuma iestādei.

7.   Ja kompetentā iestāde piekrīt noregulējuma iestādes ieteikumiem vai, saskaņā ar 11. pantu koordinējot darbu ar uzraudzības kolēģiju, uzskata, ka atveseļošanas plānā ir būtiskas nepilnības vai tā īstenošanai pastāv būtiski šķēršļi, tā paziņo par to CCP un dod tam iespēju darīt zināmu savu viedokli.

8.   Kompetentā iestāde, ņemot vērā CCP viedokli, var pieprasīt, lai CCP divu mēnešu laikā (šo termiņu ar kompetentās iestādes apstiprinājumu var pagarināt par vienu mēnesi) iesniegtu pārskatītu plānu, norādot, kā šīs nepilnības vai šķēršļi tiek novērsti. Pārskatītais plāns tiek novērtēts saskaņā ar šā panta 2.–7. punktu.

9.   Ja kompetentā iestāde, apspriedusies ar noregulējuma iestādi un saskaņā ar 11. pantā noteikto procedūru koordinējot darbu ar uzraudzības kolēģiju, uzskata, ka ar atveseļošanas plānu nav pienācīgi novērstas nepilnības un šķēršļi, vai ja CCP nav iesniedzis pārskatītu plānu, tā pieprasa, lai CCP kompetentās iestādes noteiktajā pieņemamajā laikposmā plānā ieviestu konkrētas izmaiņas.

10.   Ja, veicot konkrētas izmaiņas plānā, nav iespējams pienācīgi novērst nepilnības vai šķēršļus, kompetentā iestāde, apspriedusies ar noregulējuma iestādi un saskaņā ar 11. pantā noteikto procedūru koordinējot darbu ar uzraudzības kolēģiju, pieprasa, lai CCP pieņemamā termiņā apzinātu visas izmaiņas, kas ir veicamas tā darījumdarbībā, lai novērstu nepilnības vai šķēršļus atveseļošanas plāna īstenošanai.

Ja CCP šādas izmaiņas nenosaka kompetentās iestādes noteiktajā termiņā vai ja kompetentā iestāde, apspriedusies ar noregulējuma iestādi un saskaņā ar 11. pantā noteiktajām procedūrām koordinējot darbu ar uzraudzības kolēģiju, uzskata, ka ar ierosinātajām darbībām nevarēs pienācīgi novērst nepilnības vai šķēršļus atveseļošanas plāna īstenošanai, tad kompetentā iestāde, ņemot vērā nepilnību un šķēršļu smagumu un pasākumu ietekmi uz CCP darījumdarbību un spēju saglabāt atbilstību Regulai (ES) Nr. 648/2012, pieprasa, lai CCP kompetentās iestādes noteiktajā pieņemamajā laikposmā veiktu konkrētas darbības ar vienu vai vairākiem no turpmāk minētajiem mērķiem:

11.   Pieprasījums, kas minēts 10. punkta otrajā daļā, ir pamatots, un to rakstiski paziņo CCP.

12.   EVTI sadarbībā ar ECBS un ESRK izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā ir sīkāk precizēti 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie kritēriji.

EVTI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus līdz 2022. gada 12. februārim iesniedz Komisijai.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

1.   Uzraudzības kolēģija izskata atveseļošanas plānu, un, ja kāds no kolēģijas locekļiem uzskata, ka atveseļošanas plānā ir būtiskas nepilnības vai ka tā īstenošanai pastāv būtiski šķēršļi, minētais loceklis divos mēnešos no dienas, kad kompetentā iestāde ir nosūtījusi atveseļošanas plānu, sniedz CCP kompetentajai iestādei ieteikumus attiecībā uz minētajiem jautājumiem.

2.   Uzraudzības kolēģija panāk kopīgu lēmumu par visiem turpmāk minētajiem jautājumiem:

3.   Uzraudzības kolēģija kopīgu lēmumu par 2. punktā minētajiem jautājumiem panāk četru mēnešu laikā no dienas, kad noregulējuma iestāde ir nosūtījusi atveseļošanas plānu kompetentajai iestādei.

EVTI pēc uzraudzības kolēģijas sastāvā esošas kompetentās iestādes pieprasījuma var palīdzēt uzraudzības kolēģijai pieņemt kopīgu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 31. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

4.   Ja četru mēnešu laikā pēc atveseļošanas plāna nosūtīšanas dienas kolēģija nav panākusi kopīgu lēmumu par 2. punktā minētajiem jautājumiem, CCP kompetentā iestāde pieņem pati savu lēmumu.

CCP kompetentā iestāde pieņem pirmajā daļā minēto lēmumu, ņemot vērā citu kolēģijas locekļu viedokļus, kuri pausti minēto četru mēnešu laikā. CCP kompetentā iestāde rakstiski paziņo šo lēmumu CCP un pārējiem kolēģijas locekļiem.

5.   Ja pēc minētā četru mēnešu termiņa beigām kopīgs lēmums nav panākts un balsojošie locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu nepiekrīt kompetentās iestādes priekšlikumam pieņemt kopīgu lēmumu jautājumā, kas ir saistīts ar atveseļošanas plānu novērtējumu vai pasākumu īstenošanu saskaņā ar šīs regulas 10. panta 10. punkta a), b) un d) apakšpunktu, jebkurš no attiecīgajiem balsojošajiem locekļiem, pamatojoties uz vairākumu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu var minēto jautājumu nodot EVTI. CCP kompetentā iestāde gaida lēmumu, ko EVTI pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu saskaņā ar EVTI lēmumu.

6.   Četru mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas posmu Regulas (ES) Nr. 1095/2010 nozīmē. EVTI pieņem lēmumu viena mēneša laikā pēc tam, kad šis jautājums tai nodots. Pēc četru mēnešu laikposma beigām vai pēc kopīga lēmuma panākšanas jautājumu EVTI vairs neiesniedz. Ja EVTI nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, piemēro CCP kompetentās iestādes lēmumu.

1.   CCP noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar kompetento iestādi un koordinējot darbu ar noregulējuma kolēģiju saskaņā ar 14. pantā noteikto procedūru, izstrādā CCP noregulējuma plānu.

2.   Noregulējuma plānā tiek paredzētas noregulējuma darbības, kuras noregulējuma iestāde var veikt, ja CCP atbilst 22. pantā minētajiem noregulējuma veikšanas nosacījumiem.

3.   Noregulējuma plānā ņem vērā vismaz šādus elementus:

4.   Noregulējuma plānā neparedz nevienu no turpmāk minētajiem atbalsta veidiem:

5.   Noregulējuma iestāde piesardzīgi izdara pieņēmumus attiecībā uz to, kādā apmērā kā noregulējuma instrumenti ir pieejami finanšu resursi, kas varētu būt vajadzīgi, lai sasniegtu noregulējuma mērķus, un kādā apmērā saskaņā ar CCP noteikumiem un mehānismiem ir gaidāms, ka resursi būs pieejami, noregulējumam sākoties. Izdarot minētos piesardzīgos pieņēmumus, ņem vērā attiecīgos, pēdējos spriedzes testos izdarītos konstatējumus, kuri veikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 32. panta 2. punktu un norādīti Regulas (ES) Nr. 648/2012 24.a panta 7. punkta b) apakšpunktā, kā arī ārkārtēju tirgus apstākļu scenārijus, kas netika paredzēti CCP atveseļošanas plānā.

6.   CCP noregulējuma iestāde, apspriedusies ar kompetento iestādi un koordinējot darbu ar noregulējuma kolēģiju saskaņā ar 14. pantā noteikto procedūru, pārskata noregulējuma plānus un vajadzības gadījumā tos atjaunina vismaz reizi gadā un jebkurā gadījumā pēc izmaiņām CCP juridiskajā vai organizatoriskajā struktūrā, tā darījumdarbības vai finanšu stāvoklī vai jebkādām citām izmaiņām, kas būtiski ietekmē plāna efektivitāti.

CCP un kompetentā iestāde nekavējoties informē noregulējuma iestādi par jebkādām šādām izmaiņām.

7.   Noregulējuma plānā konkretizē apstākļus un dažādus scenārijus noregulējuma instrumentu un noregulējuma pilnvaru piemērošanai. Tajā jo īpaši ar dažādiem scenārijiem tiek skaidri nošķirtas grūtības, ko izraisījuši saistību neizpildes gadījumi, gadījumi, kas nav saistīti ar saistību neizpildi, abu šādu gadījumu kombinācija, kā arī dažādi ar saistību neizpildi nesaistītu gadījumu tipi. Noregulējuma plānā iekļauj šādu informāciju, ko attiecīgā gadījumā un ja iespējams izsaka skaitliskā izteiksmē:

8.   Attiecīgajam CCP dara zināmu 7. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju. CCP var noregulējuma iestādei rakstiski izteikt savu atzinumu par noregulējuma plānu. Šo atzinumu iekļauj plānā.

9.   EVTI, pēc apspriešanās ar ESRK un ņemot vērā attiecīgos noteikumus deleģētajos aktos, kas pieņemti, pamatojoties uz Direktīvas 2014/59/ES 10. panta 9. punktu, un ievērojot proporcionalitātes principu, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu noregulējuma plāna saturu saskaņā ar šā panta 7. punktu.

Izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektu, EVTI nodrošina pietiekamu elastību, lai noregulējuma iestādes varētu ņemt vērā savas valsts tiesiskā regulējuma specifiku maksātnespējas tiesību jomā, kā arī CCP veiktās tīrvērtes darījumdarbības būtību un sarežģītību.

EVTI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2022. gada 12. februārim.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

1.   CCP, izstrādājot noregulējuma plānus, vajadzības gadījumā sadarbojas ar savu noregulējuma iestādi un tieši vai ar savas kompetentās iestādes starpniecību sniedz savai noregulējuma iestādei visu informāciju, kas ir nepieciešama, lai izstrādātu un īstenotu šos plānus, tostarp informāciju un analīzi, kas norādīta pielikuma B iedaļā.

Kompetentās iestādes sniedz noregulējuma iestādēm visu pirmajā daļā minēto informāciju, kas jau ir to rīcībā.

2.   Noregulējuma iestādes var pieprasīt, lai CCP tām sniegtu detalizētu to līgumu uzskaiti, kuri ir minēti Regulas (ES) Nr. 648/2012 29. pantā un kuru līgumslēdzēja puse tās ir. Noregulējuma iestādes var konkretizēt termiņu šīs uzskaites iesniegšanai un noteikt atšķirīgus termiņus dažādiem līgumu veidiem.

3.   CCP laikus īsteno informācijas apmaiņu ar savām kompetentajām iestādēm, lai vieglāk novērtētu CCP riska profilu un savstarpējo sasaisti ar citām FTI, citām finanšu iestādēm un ar finanšu sistēmu kopumā, kā minēts šīs regulas 9. un 10. pantā. Kompetentās iestādes nosūta informāciju uzraudzības kolēģijai, ja tās šādu informāciju uzskata par būtisku.

1.   Noregulējuma iestāde nosūta noregulējuma kolēģijai noregulējuma projekta plānu, informāciju, kas paredzēta saskaņā ar 13. pantu, un jebkādu noregulējuma kolēģijai nozīmīgu papildu informāciju.

2.   Noregulējuma kolēģija panāk kopīgu lēmumu par noregulējuma plānu un jebkādām tā izmaiņām četru mēnešu laikā no dienas, kad noregulējuma iestāde ir nosūtījusi šo plānu, kā minēts 1. punktā.

Noregulējuma iestāde nodrošina, ka EVTI tiek sniegta visa informācija, kas ir būtiska tās uzdevumu veikšanai saskaņā ar šo pantu.

3.   Noregulējuma iestāde saskaņā ar 4. panta 4. punktu var nolemt iesaistīt trešās valsts iestādes, kad tā sagatavo un pārskata noregulējuma plānu, ar noteikumu, ka tās atbilst 73. pantā noteiktajām konfidencialitātes prasībām un tās darbojas jurisdikcijās, kurās iedibinājušās šādas vienības:

4.   EVTI pēc noregulējuma iestādes pieprasījuma var palīdzēt noregulējuma kolēģijai panākt kopīgu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 31. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

5.   Ja četru mēnešu laikā pēc noregulējuma plāna nosūtīšanas dienas noregulējuma kolēģija nav panākusi kopīgu lēmumu, noregulējuma iestāde pieņem pati savu lēmumu par noregulējuma plānu. Noregulējuma iestāde pieņem lēmumu, ņemot vērā pārējo noregulējuma kolēģijas locekļu viedokļus, kas pausti norādīto četru mēnešu laikā. CCP noregulējuma iestāde rakstiski paziņo šo lēmumu CCP un pārējiem noregulējuma kolēģijas locekļiem.

6.   Ja pēc šā panta 5. punktā minētā četru mēnešu termiņa beigām kopīgs lēmums nav panākts un balsojošie locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu nepiekrīt noregulējuma iestādes priekšlikumam pieņemt kopīgu lēmumu jautājumā, kas ir saistīts ar noregulējuma plānu novērtējumu, jebkurš no attiecīgajiem balsojošajiem locekļiem, pamatojoties uz vairākumu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu var minēto jautājumu nodot EVTI. CCP noregulējuma iestāde gaida lēmumu, ko EVTI pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu saskaņā ar EVTI lēmumu.

Četru mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas posmu Regulas (ES) Nr. 1095/2010 nozīmē. EVTI pieņem lēmumu viena mēneša laikā pēc tam, kad šis jautājums tai nodots. Pēc četru mēnešu laikposma beigām vai pēc kopīga lēmuma panākšanas jautājumu EVTI vairs neiesniedz. Ja EVTI nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, piemēro noregulējuma iestādes lēmumu.

7.   Ja saskaņā ar 1. punktu tiek pieņemts kopīgs lēmums un kāda no noregulējuma iestādēm vai kompetentajām ministrijām saskaņā ar 6. punktu uzskata, ka jautājums, par ko nav panākta vienošanās, apdraud tās dalībvalsts fiskālo atbildību, CCP noregulējuma iestāde sāk atkārtoti novērtēt noregulējuma plānu.

1.   Noregulējuma iestāde, koordinējot darbu ar noregulējuma kolēģiju saskaņā ar 17. pantā noteikto procedūru un apspriedusies ar kompetento iestādi, novērtē, cik lielā mērā CCP ir noregulējams, pieņemot, ka netiks sniegts nekas no turpmāk minētā:

2.   CCP tiek uzskatīts par noregulējamu, ja noregulējuma iestāde uzskata, ka ir iespējami un ticami vai nu to likvidēt saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, vai arī noregulēt, piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma pilnvaras, vienlaikus nodrošinot CCP kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību un izvairoties izmantot ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, kā arī, cik vien iespējams, no būtiskas negatīvas ietekmes uz finanšu sistēmu un iespējams nepelnīti radīta nelabvēlīga stāvokļa skartajām ieinteresētajām personām.

Negatīvā ietekme, kas minēta pirmajā daļā, aptver plašāka mēroga finanšu nestabilitāti vai sistēmas mēroga notikumus jebkurā dalībvalstī.

Ja noregulējuma iestāde uzskata, ka CCP noregulējums nav iespējams, tā par to laikus informē EVTI.

3.   Pēc noregulējuma iestādes pieprasījuma CCP pierāda, ka:

4.   Šā panta 1. punktā minētā noregulējamības novērtējuma vajadzībām noregulējuma iestāde attiecīgā gadījumā izskata pielikuma C iedaļā norādītos jautājumus.

5.   Līdz 2022. gada 12. augustam EVTI ciešā sadarbībā ar ESRK izdod pamatnostādnes, lai veicinātu noregulējuma prakses konverģenci attiecībā uz šīs regulas pielikuma C iedaļas piemērošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu.

6.   Noregulējuma iestāde, koordinējot darbu ar noregulējuma kolēģiju, izvērtē iespējas īstenot noregulējumu un to dara tajā pašā laikā, kad saskaņā ar 12. pantu notiek noregulējuma plāna izstrāde un atjaunināšana.

1.   Ja pēc novērtēšanas saskaņā ar 15. pantu noregulējuma iestāde, koordinējot darbu ar noregulējuma kolēģiju saskaņā ar 17. panta noteikto procedūru, secina, ka pastāv būtiski šķēršļi CCP noregulējamībai, noregulējuma iestāde, sadarbojoties ar kompetento iestādi, sagatavo un iesniedz ziņojumu CCP un noregulējuma kolēģijai.

Pirmajā daļā minētajā ziņojumā analizē būtiskos šķēršļus efektīvai noregulējuma instrumentu piemērošanai un noregulējuma pilnvaru īstenošanai attiecībā uz CCP, ņem vērā to ietekmi uz CCP darījumdarbības modeli un iesaka mērķtiecīgus pasākumus minēto šķēršļu novēršanai.

2.   Šīs regulas 14. panta prasību, kas nosaka, ka noregulējuma kolēģijām ir jāpanāk kopīgs lēmums par noregulējuma plāniem, pēc šā panta 1. punktā minētā ziņojuma iesniegšanas aptur līdz brīdim, kad noregulējuma iestāde saskaņā ar šā panta 3. punktu būs apstiprinājusi pasākumus būtisko noregulējamības šķēršļu novēršanai vai pieņēmusi lēmumu par alternatīviem pasākumiem saskaņā ar šā panta 4. punktu.

3.   Četru mēnešu laikā pēc dienas, kad CCP ir saņēmis saskaņā ar šā panta 1. punktu iesniegto ziņojumu, tas ierosina noregulējuma iestādei iespējamos pasākumus ziņojumā apzināto būtisko šķēršļu pārvarēšanai vai novēršanai. Noregulējuma iestāde paziņo noregulējuma kolēģijai par visiem pasākumiem, ko ierosinājis CCP. Noregulējuma iestāde un noregulējuma kolēģija saskaņā ar 17. panta 1. punkta b) apakšpunktu izvērtē, vai šie pasākumi efektīvi pārvarētu vai novērstu minētos šķēršļus.

4.   Ja noregulējuma iestāde, koordinējot darbu ar noregulējuma kolēģiju, saskaņā ar 17. pantā noteikto procedūru secina, ka pasākumi, ko saskaņā ar šā panta 3. punktu ierosinājis CCP, nebūtu efektīvi ziņojumā apzināto šķēršļu samazināšanā vai novēršanā, noregulējuma iestāde nosaka alternatīvus pasākumus, par kuriem tā paziņo noregulējuma kolēģijai, lai pieņemtu kopīgu lēmumu saskaņā ar 17. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

Alternatīvajos pasākumos, kas minēti pirmajā daļā, ņem vērā šādus aspektus:

Otrās daļas a) un b) apakšpunkta nolūkiem noregulējuma iestāde apspriežas ar kompetento iestādi un noregulējuma kolēģiju, un vajadzības gadījumā ar attiecīgajām izraudzītajām valsts makroprudenciālās uzraudzības iestādēm.

5.   Noregulējuma iestāde tieši vai netieši ar kompetentās iestādes starpniecību rakstiski paziņo CCP par alternatīvajiem pasākumiem, kas jāveic, lai sasniegtu mērķi – novērst noregulējamības šķēršļus. Noregulējuma iestāde pamato, kāpēc CCP ierosinātie pasākumi nespētu novērst būtiskos noregulējamības šķēršļus un kāpēc ierosinātie alternatīvie pasākumi būtu efektīvi šā mērķa sasniegšanai.

6.   CCP viena mēneša laikā ierosina plānu alternatīvo pasākumu izpildei, tam pievienojot pieņemamu plāna īstenošanas termiņu. Ja noregulējuma iestāde to uzskata par nepieciešamu, noregulējuma iestāde var saīsināt vai pagarināt ierosināto termiņu.

7.   Šā panta 4. punkta nolūkiem noregulējuma iestāde, apspriedusies ar kompetento iestādi un piešķirot pieņemamu īstenošanas termiņu:

1.   Noregulējuma kolēģija panāk kopīgu lēmumu par:

2.   Kopīgo lēmumu par būtisko noregulējamības šķēršļu apzināšanu, kas minēts šā panta 1. punkta a) apakšpunktā, pieņem četru mēnešu laikā pēc tam, kad noregulējuma kolēģijai ir iesniegts 16. panta 1. punktā minētais ziņojums.

3.   Kopīgo lēmumu, kas minēts šā panta 1. punkta b) apakšpunktā, pieņem četru mēnešu laikā pēc CCP ierosināto pasākumu iesniegšanas, kuru mērķis ir novērst noregulējamības šķēršļus, kā minēts 16. panta 3. punktā.

4.   Kopīgo lēmumu, kas minēts šā panta 1. punkta c) apakšpunktā, pieņem četru mēnešu laikā pēc alternatīvo pasākumu paziņošanas noregulējuma kolēģijai, kā minēts 16. panta 4. punktā.

5.   Kopīgie lēmumi, kas minēti 1. punktā, ir pamatoti, un noregulējuma iestāde tos rakstiski paziņo CCP un, ja noregulējuma iestāde uzskata, ka tas ir būtiski, – tā mātesuzņēmumam.

6.   EVTI pēc CCP noregulējuma iestādes pieprasījuma var palīdzēt noregulējuma kolēģijai panākt kopīgu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 31. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

7.   Ja četru mēnešu laikā pēc dienas, kad ir iesniegts 16. panta 1. punktā paredzētais ziņojums, noregulējuma kolēģija nav spējusi pieņemt kopīgu lēmumu, noregulējuma iestāde pieņem pati savu lēmumu par piemērotajiem pasākumiem, kas jāveic saskaņā ar 16. panta 5. punktu. Noregulējuma iestāde pieņem lēmumu, ņemot vērā pārējo noregulējuma kolēģijas locekļu viedokļus, kas pausti minēto četru mēnešu laikā.

Noregulējuma iestāde rakstiski paziņo šo lēmumu CCP, attiecīgā gadījumā tā mātesuzņēmumam un pārējiem noregulējuma kolēģijas locekļiem.

8.   Ja pēc šā panta 7. punktā minētā četru mēnešu termiņa beigām kopīgs lēmums nav panākts un balsojošie locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu nepiekrīt noregulējuma iestādes priekšlikumam pieņemt kopīgu lēmumu jautājumos, kas minēti šīs regulas 16. panta 7. punkta j), l) vai o) apakšpunktā, jebkurš no attiecīgajiem balsojošajiem locekļiem, pamatojoties uz vairākumu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu var minēto jautājumu nodot EVTI. CCP noregulējuma iestāde gaida lēmumu, ko EVTI pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu saskaņā ar EVTI lēmumu.

Četru mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas posmu Regulas (ES) Nr. 1095/2010 nozīmē. EVTI pieņem lēmumu viena mēneša laikā pēc tam, kad šis jautājums tai nodots. Pēc četru mēnešu laikposma beigām vai pēc kopīga lēmuma panākšanas jautājumu EVTI vairs neiesniedz. Ja EVTI nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, piemēro noregulējuma iestādes lēmumu.

1.   Ja CCP pārkāpj vai, iespējams, tuvākajā nākotnē pārkāps kapitāla un prudenciālās prasības, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 648/2012, vai pakļauj riskam finanšu stabilitāti Savienībā vai vienā vai vairākās tās dalībvalstīs vai ja kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka pastāv citas norādes par briestošu krīzes situāciju, kas varētu ietekmēt CCP darbības, jo īpaši tā spēju sniegt tīrvērtes pakalpojumus, kompetentā iestāde var:

2.   Kompetentā iestāde nosaka piemērotu termiņu katram no 1. punktā minētajiem pasākumiem un pēc šo pasākumu veikšanas novērtē to efektivitāti.

3.   Kompetentā iestāde piemēro 1. punkta a) līdz m) apakšpunktā minētos pasākumus, tikai pēc tam, kad ir ņemta vērā šo pasākumu ietekme tajās citās dalībvalstīs, kurās CCP darbojas vai sniedz pakalpojumus, un kad ir informētas attiecīgās kompetentās iestādes, īpaši tad, ja CCP darbības ir izšķirošas vai būtiskas vietējiem finanšu tirgiem, tostarp vietām, kurās ir iedibinājušies tīrvērtes dalībnieki, saistītas tirdzniecības vietas un FTI.

4.   Kompetentā iestāde 1. punkta i) apakšpunktā minēto pasākumu piemēro tikai tad, ja šis pasākums atbilst sabiedrības interesēm un ir vajadzīgs, lai sasniegtu kādu no turpmāk minētajiem mērķiem:

Kompetentā iestāde 1. punkta i) apakšpunktā minēto pasākumu nepiemēro pasākumiem, kas ir saistīti ar kāda cita CCP īpašuma, tiesību vai saistību pārvešanu.

5.   Ja CCP saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 45. panta 3. punktuu izmanto saistības pildošu tīrvērtes dalībnieku ieguldījumus fondā saistību neizpildes gadījumiem, tā bez liekas kavēšanās par to paziņo kompetentajai iestādei un noregulējuma iestādei un paskaidro, vai minētais gadījums liecina par attiecīgā CCP trūkumiem vai problēmām.

6.   Ja ir izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi, kompetentā iestāde paziņo EVTI un noregulējuma iestādei un apspriežas ar uzraudzības kolēģiju par 1. punktā paredzētajiem ieplānotajiem pasākumiem.

Pēc minētajiem paziņojumiem un apspriešanās ar uzraudzības kolēģiju kompetentā iestāde nolemj, vai piemērot kādu no 1. punktā paredzētajiem pasākumiem. Kompetentā iestāde paziņo uzraudzības kolēģijai, noregulējuma iestādei un EVTI par lēmumu attiecībā uz veicamajiem pasākumiem.

7.   Noregulējuma iestāde pēc paziņojuma, kas minēts šā panta 6. punkta pirmajā daļā, var pieprasīt CCP sazināties ar potenciālajiem pircējiem, lai sagatavotos CCP noregulējumam, ievērojot 41. pantā paredzētos nosacījumus un 73. pantā paredzētos konfidencialitātes noteikumus.

8.   EVTI līdz 2022. gada 12. februārim saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes, lai sekmētu to, ka konsekventi tiek piemēroti izraisītājfaktori šā panta 1. punktā minēto pasākumu izmantošanai.

1.   Ja CCP finanšu stāvoklis būtiski pasliktinās vai ja CCP pārkāpj tam noteiktās juridiskās prasības, tostarp darbības noteikumus, un ar citiem saskaņā ar 18. pantu veicamiem pasākumiem nepietiek, lai novērstu minēto situāciju, kompetentās iestādes var pieprasīt pilnīgu vai daļēju CCP augstākās vadības vai valdes atcelšanu.

Ja kompetentā iestāde pieprasa CCP augstākās vadības vai valdes pilnīgu vai daļēju atcelšanu, tā par to paziņo EVTI, noregulējuma iestādei un uzraudzības kolēģijai.

2.   Jaunu augstāko vadību vai valdi ieceļ saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 27. pantu, un šādai iecelšanai nepieciešams kompetentās iestādes apstiprinājums vai piekrišana. Ja kompetentā iestāde uzskata, ka nepietiek ar šajā pantā minētās augstākās vadības vai valdes nomaiņu, tā var iecelt vienu vai vairākus pagaidu CCP administratorus, lai aizstātu CCP valdi un augstāko vadību vai uz laiku strādātu ar to. Ikviena pagaidu administratora kvalifikācijai, spējām un zināšanām ir jābūt tādām, lai viņš spētu pildīt amata pienākumus un nebūtu iesaistīts nekādā interešu konfliktā.

1.   Neskarot tīrvērtes dalībnieku atbildību uzņemties zaudējumus, ko nevar kompensēt tikai ar saistību neizpildes gadījumā noteiktās secības īstenošanu, ja CCP, atgūstot līdzekļus, ko izraisījis saistību neizpildes gadījums, ir piemērojis mehānismus un pasākumus, ar kuriem tiek samazināta visas tās peļņas vērtība, kas CCP ir jāmaksā saistības pildošiem tīrvērtes dalībniekiem, kā izklāstīts tā atveseļošanas plānā, un tā rezultātā nav sācis noregulējumu, tad CCP kompetentā iestāde var prasīt, lai CCP atlīdzina tīrvērtes dalībniekiem to zaudējumus, izmantojot skaidras naudas maksājumus, vai, attiecīgā gadījumā, prasīt, lai CCP izdotu instrumentus, kuros ir atzītas tiesības uz CCP peļņu nākotnē. Iespēju piešķirt atlīdzību saistības pildošiem tīrvērtes dalībniekiem nepiemēro zaudējumiem, kas tiem līgumiski ir noteikti saistību neizpildes pārvaldības vai atveseļošanas posmos.

Skaidras naudas maksājumi vai to instrumentu vērtība, kuros ir atzītas tiesības uz CCP peļņu nākotnē un kuri ir izdoti katram skartajam saistības pildošajam tīrvērtes dalībniekam, ir proporcionāla tā zaudējumiem, kas pārsniedz tā līgumiski noteiktos zaudējumus. Šie instrumenti, kuros ir atzītas tiesības uz CCP peļņu nākotnē, dod to turētājam tiesības ik gadu saņemt maksājumus no CCP, kamēr zaudējumi būs atgūti, ja iespējams pilnībā, ievērojot piemērotu maksimālo gadu skaitu no izdošanas dienas. Ja saistības pildošie tīrvērtes dalībnieki pārsniegtos zaudējumus ir nodevuši tālāk saviem klientiem, tad šo saistības pildošo tīrvērtes dalībnieku pienākums ir no CCP saņemtos maksājumus nodot tālāk saviem klientiem tādā apmērā, kādā atlīdzināmie zaudējumi attiecas uz klienta pozīcijām. Maksājumiem, kas ir saistīti ar minētajiem instrumentiem, izmanto attiecīgi maksimālo daļu no CCP gada peļņas.

2.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu, kādā secībā ir jāatlīdzina, kāds ir attiecīgi maksimālais gadu skaits un attiecīgi maksimālā daļa no 1. punkta otrajā daļā minētās CCP gada peļņas.

EVTI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus līdz 2022. gada 12. februārim iesniedz Komisijai.

Komisija ir pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

1.   Piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma pilnvaras, noregulējuma iestāde ņem vērā visus turpmāk minētos noregulējuma mērķus, kas ir vienlīdz nozīmīgi, un līdzsvaro tos atbilstoši katra konkrētā gadījuma būtībai un apstākļiem:

2.   Tiecoties panākt 1. punktā noteiktos mērķus, noregulējuma iestāde cenšas līdz minimumam samazināt noregulējuma izmaksas visām skartajām ieinteresētajām personām un izvairīties no CCP vērtības iznīcināšanas, ja vien šāda iznīcināšana nav vajadzīga noregulējuma mērķu sasniegšanai.

1.   Noregulējuma iestāde veic noregulējuma darbību attiecībā uz CCP ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

2.   Panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta piemērošanas nolūkā kompetentā iestāde pēc savas iniciatīvas un nekavējoties sniedz noregulējuma iestādei jebkādu informāciju, kas varētu liecināt, ka CCP nonāk vai, iespējams, nonāks grūtībās. Turklāt kompetentā iestāde pēc noregulējuma iestādes pieprasījuma sniedz tai visu citu informāciju, kas vajadzīga novērtējuma veikšanai.

3.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkos tiek uzskatīts, ka CCP nonāk vai, iespējams, nonāks grūtībās, ja ir spēkā vismaz viens no turpmāk minētajiem apstākļiem:

4.   Panta 3. punkta e) apakšpunkta nolūkos finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem neuzskata par ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, ja tas atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

5.   Noregulējuma iestāde var veikt noregulējuma darbību arī tad, ja tā uzskata, ka CCP ir piemērojis vai plāno piemērot atveseļošanas pasākumus, kas varētu novērst CCP nonākšanu grūtībās, bet kas rada būtisku negatīvu ietekmi uz Savienības vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu finanšu sistēmu.

6.   EVTI līdz 2022. gada 12. februārim izdod pamatnostādnes, lai veicinātu uzraudzības un noregulējuma prakses konverģenci attiecībā uz to, kādos apstākļos ir uzskatāms, ka CCP nonāk vai, iespējams, nonāks grūtībās, un attiecīgā gadījumā ņem vērā, kādus un cik sarežģītus pakalpojumus sniedz CCP, kas iedibinājies Savienībā.

Izstrādājot šīs pamatnostādnes, EVTI ņem vērā tās pamatnostādnes, kas ir izdotas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 32. panta 6. punktu.

1.   Noregulējuma iestāde veic visus piemērotos pasākumus, lai piemērotu 27. pantā minētos noregulējuma instrumentus un īstenotu 48. pantā minētās noregulējuma pilnvaras saskaņā ar šādiem principiem:

2.   Noregulējuma iestādes var veikt noregulējuma darbību, novirzoties no šā panta 1. punkta d) vai e) apakšpunktā izklāstītajiem principiem, ja to attaisno sabiedrības intereses, lai sasniegtu noregulējuma mērķus, un ja tā ir samērīga ar novērsto risku. Tomēr, ja minētās novirzes rezultātā akcionārs, tīrvērtes dalībnieks vai jebkurš cits kreditors cieš lielākus zaudējumus nekā tie, ko tas būtu cietis 60. pantā minētajos apstākļos, piemēro tiesības uz starpības apmaksu saskaņā ar 62. pantu.

3.   Noregulējamā CCP valde un augstākā vadība sniedz noregulējuma iestādei visu nepieciešamo palīdzību noregulējuma mērķu sasniegšanai.

1.   Noregulējuma iestādes nodrošina, ka noregulējuma darbība tiek veikta, pamatojoties uz vērtēšanu, ar kuru nodrošina CCP aktīvu, saistību, tiesību un pienākumu taisnīgu, piesardzīgu un reālistisku novērtējumu.

2.   Pirms noregulējuma iestāde uzsāk CCP noregulējuma procedūru, tā nodrošina, ka tiek veikts pirmais vērtējums, lai noteiktu, vai ir izpildīti noregulējuma nosacījumi saskaņā ar 22. panta 1. punktu.

3.   Pēc tam, kad noregulējuma iestāde ir nolēmusi uzsākt CCP noregulējuma procedūru, tā nodrošina, ka tiek veikts otrs vērtējums, lai:

Šā punkta d) apakšpunkta nolūkos, veicot vērtēšanu, ņem vērā jebkādus zaudējumus, kas tiktu absorbēti, panākot, ka tiek izpildītas tīrvērtes dalībnieku vai trešo personu nenokārtotās saistības pret CCP, un konvertācijas līmeni, kas jāpiemēro parāda instrumentiem.

4.   Šā panta 2. un 3. punktā minētos vērtējumus var pārsūdzēt saskaņā ar 74. pantu tikai kopā ar lēmumu piemērot noregulējuma instrumentu vai īstenot noregulējuma pilnvaras.

1.   Noregulējuma iestāde nodrošina, ka 24. pantā minētos vērtējumus veic:

2.   Tiek uzskatīts, ka 24. pantā minētie vērtējumi ir galīgi, ja tos veic šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā persona un ja ir izpildītas visas šajā pantā izklāstītās prasības.

3.   Neskarot Savienības valsts atbalsta regulējumu, attiecīgā gadījumā galīgās vērtēšanas pamatā ir piesardzīgi pieņēmumi un netiek pieņemts nekāds iespējamais ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem, nekāda centrālās bankas ārkārtas likviditātes palīdzība vai centrālās bankas likviditātes palīdzība, kas tiek sniegta CCP ar nestandarta nosacījumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi no brīža, kad tiek veikta noregulējuma darbība. Veicot vērtēšanu, ņem vērā arī iespēju atgūt visus pamatotos izdevumus, kas noregulējamajam CCP radušies saskaņā ar 27. panta 10. punktu.

4.   Galīgo vērtēšanu papildina ar šādu CCP rīcībā esošu informāciju:

5.   Galīgajā vērtēšanā norāda kreditoru apakšiedalījumu kategorijās atbilstīgi to prioritātes līmeņiem saskaņā ar maksātnespējas jomā piemērojamiem tiesību aktiem. Tajā ietver arī aplēses par to, kāda pieeja tiktu piemērota katrai akcionāru un kreditoru kategorijai, piemērojot principu, kas norādīts 23. panta 1. punkta e) apakšpunktā.

Pirmajā daļā minētā aplēse neietekmē 61. pantā minēto vērtēšanu.

6.   EVTI, ņemot vērā regulatīvos tehniskos standartus, kas sagatavoti saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 14. un 15. punktu un pieņemti, ievērojot tās 36. panta 16. punktu, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2022. gada 12. februārim.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

1.   Vērtēšanu, kas minēta 24. pantā, bet kas neatbilst 25. panta 2. punktā noteiktajām prasībām, uzskata par provizorisku vērtēšanu.

Provizoriskā vērtēšanā iekļauj rezervi papildu zaudējumiem un pienācīgu minētās rezerves pamatojumu.

2.   Ja noregulējuma iestādes veic noregulējuma darbību, pamatojoties uz provizorisku vērtēšanu, tās nodrošina, ka galīgo vērtēšanu veic, tiklīdz tas ir praktiski iespējams.

Noregulējuma iestāde nodrošina, ka ar pirmajā daļā minēto galīgo vērtēšanu:

3.   Ja galīgās vērtēšanas aplēse par CCP neto aktīvu vērtību ir augstāka nekā provizoriskās vērtēšanas aplēse par CCP neto aktīvu vērtību, noregulējuma iestāde var:

4.   EVTI, ņemot vērā jebkādus regulatīvus tehniskos standartus, kas sagatavoti saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 36. panta 15. punktu un pieņemti, ievērojot tās 36. panta 16. punktu, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai šā panta 1. punkta nolūkos precizētu metodiku, saskaņā ar kuru aprēķināmas rezerves papildu zaudējumiem, kas jāiekļauj provizoriskajā vērtēšanā.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2022. gada 12. februārim.

Komisija tiek pilnvarota papildināt regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

1.   Noregulējuma iestādes veic noregulējuma darbības, kas minētas 21. pantā, atsevišķi vai jebkādā kombinācijā piemērojot jebkuru no turpmāk minētajiem noregulējuma instrumentiem:

2.   Sistēmiskas krīzes gadījumā dalībvalsts var kā galējo līdzekli sniegt ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, piemērojot valdības stabilizācijas instrumentus saskaņā ar 45., 46. un 47. pantu, ar nosacījumu, ka ir saņemts iepriekšējs un galīgs apstiprinājums saskaņā ar Savienības valsts atbalsta regulējumu, un ja ir paredzēti uzticami pasākumi līdzekļu savlaicīgai un visaptverošai atgūšanai saskaņā ar šā panta 10. punktu.

3.   Pirms 1. punktā minēto instrumentu piemērošanas noregulējuma iestāde panāk, ka tiek izpildītas:

Noregulējuma iestāde var likt daļēji izpildīt a) un b) apakšpunktā minētās līgumsaistības, ja pieņemamā termiņā nav iespējams panākt minēto līgumsaistību pilnīgu izpildi.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta, noregulējuma iestāde var atturēties no attiecīgo spēkā esošo un nenokārtoto saistību daļējas vai pilnīgas izpildes panākšanas, lai izvairītos no būtiskas negatīvas ietekmes uz finanšu sistēmu vai kaitīgas ietekmes izplatīšanos, vai, ja 1. punktā minēto instrumentu piemērošana ir piemērotāka, lai savlaicīgi īstenotu noregulējuma mērķus.

5.   Ja noregulējuma iestāde daļēji vai pilnībā atturas no esošo un nenokārtoto saistību piespiedu izpildes, kā izklāstīts šā panta 3. punkta otrajā daļā vai 4. punktā, noregulējuma iestāde var panākt atlikušo saistību piespiedu izpildi 18 mēnešu laikā pēc tam, kad tiek uzskatīts, ka CCP nonāk vai, iespējams, nonāks grūtībās saskaņā ar 22. pantu, ar noteikumu, ka vairs nepastāv iemesli, lai atturētos no šo saistību piespiedu izpildes. Noregulējuma iestāde informē tīrvērtes dalībnieku un otru pusi trīs līdz sešus mēnešus pirms atlikušo saistību piespiedu izpildes. Ieņēmumus no atlikušajām piespiedu kārtā izpildītajām saistībām izmanto, lai atgūtu izlietotos publiskos līdzekļus.

Noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm, skarto tīrvērtes dalībnieku noregulējuma iestādēm un jebkurām citām personām, kurām esošās un nenokārtotās saistības ir saistošas, nosaka, vai iemesli, lai atturētos no esošo un nenokārtoto saistību piespiedu izpildes, vairs nepastāv un vai atlikušās saistības būtu izpildāmas piespiedu kārtā. Ja noregulējuma iestāde novirzās no to iestāžu paustā viedokļa, ar kurām notikusi apspriešanās, tā rakstiski sniedz pienācīgi pamatotus šādas rīcības iemeslus.

Prasību izpildīt atlikušās saistības šajā punktā minētajos apstākļos iekļauj CCP noteikumos un citās līgumattiecībās.

6.   Noregulējuma iestāde var pieprasīt, lai CCP kompensē saistības pildošajiem tīrvērtes dalībniekiem zaudējumus, kas izriet no zaudējumu sadales instrumentu piemērošanas, ja minētie zaudējumi pārsniedz tos zaudējumus, ko saistības pildošais tīrvērtes dalībnieks būtu sedzis, ievērojot savas saistības saskaņā ar CCP darbības noteikumiem, ar noteikumu, ka saistības pildošajam tīrvērtes dalībniekam būtu bijušas tiesības uz 62. pantā minēto starpības apmaksu.

Pirmajā daļā minētā kompensācija var būt īpašumtiesību instrumentu, parāda instrumentu vai tādu instrumentu veidā, ar kuriem atzīst prasījumu par CCP nākotnē sagaidāmo peļņu.

Katram skartajam saistības pildošajam tīrvērtes dalībniekam emitēto instrumentu summa ir samērīga ar pirmajā daļā minētajiem pārsniegtajiem zaudējumiem. Tajā ņem vērā visas tīrvērtes dalībnieku nenokārtotās līgumsaistības pret CCP, un to atskaita no jebkādām tiesībām uz 62. pantā minēto starpības apmaksu.

Instrumentu summas pamatā ir vērtēšana, ko veic saskaņā ar 24. panta 3. punktu.

7.   Ja tiek piemērots viens no valdības stabilizācijas instrumentiem, noregulējuma iestāde īsteno pilnvaras norakstīt un konvertēt jebkādus īpašumtiesību instrumentus un parāda instrumentus vai citas nenodrošinātas saistības pirms valdības stabilizācijas instrumenta piemērošanas vai kopā ar to.

Ja, piemērojot noregulējuma instrumentu, kas nav norakstīšanas un konvertācijas instruments, tīrvērtes dalībniekiem rodas finansiāli zaudējumi, noregulējuma iestāde īsteno pilnvaras norakstīt un konvertēt jebkādus īpašumtiesību instrumentus un parāda instrumentus vai citas nenodrošinātas saistības tūlīt pirms noregulējuma instrumenta piemērošanas vai kopā ar to, ja vien ar atšķirīgas secības piemērošanu netiktu līdz minimumam samazinātas novirzes no 60. pantā izklāstītā principa “neviens kreditors nav sliktākā situācijā” un netiktu labāk sasniegti noregulējuma mērķi.

8.   Ja piemēro tikai šā panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētos noregulējuma instrumentus un ja tikai daļu no noregulējamā CCP aktīviem, tiesībām, pienākumiem vai saistībām pārved saskaņā ar 40. un 42. pantu, minētā CCP atlikušo daļu likvidē saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru.

9.   Tos valsts tiesību aktu noteikumus maksātnespējas jomā, kuri attiecas uz kreditoriem kaitējošu juridisku aktu atzīšanu par spēkā neesošiem vai neizpildāmiem, nepiemēro tāda CCP aktīviem, tiesībām, pienākumiem vai saistībām, attiecībā uz kuru piemēro noregulējuma instrumentus vai valdības finanšu stabilizācijas instrumentus.

10.   Dalībvalstis privileģēta kreditora statusā un pieņemamā laikposmā atgūst visus publiskā sektora līdzekļus, ko izmanto kā šīs nodaļas 7. iedaļā minētos valdības finanšu stabilizācijas instrumentus, un noregulējuma iestādes privileģēta kreditora statusā atgūst visus pamatotos izdevumus, kas tām radušies saistībā ar noregulējuma instrumentu piemērošanu vai pilnvaru īstenošanu. Šādu atgūšanu cita starpā veic:

11.   Piemērojot noregulējuma instrumentus, noregulējuma iestādes, pamatojoties uz vērtējumu, kas atbilst 25. pantam, nodrošina savietotā portfeļa atjaunošanu, pilnīgu zaudējumu sadali, CCP vai pagaidu CCP priekšfinansētu resursu papildināšanu un CCP vai pagaidu CCP rekapitalizāciju.

Noregulējuma iestādes nodrošina priekšfinansēto resursu papildināšanu un CCP vai pagaidu CCP rekapitalizāciju, kā minēts pirmajā daļā, tādā apmērā, kas ir pietiekams, lai atjaunotu CCP vai pagaidu CCP spēju nodrošināt atbilstību atļaujas saņemšanas nosacījumiem un turpinātu pildīt CCP vai pagaidu CCP kritiski svarīgās funkcijas, ņemot vērā CCP vai pagaidu CCP darbības noteikumus.

Neatkarīgi no citu noregulējuma instrumentu piemērošanas noregulējuma iestādes 30. un 31. pantā minētos instrumentus var piemērot CCP rekapitalizācijai.

1.   Noregulējuma iestādes piemēro pozīciju sadales instrumentu saskaņā ar 29. pantu un zaudējumu sadales instrumentus saskaņā ar 30. un 31. pantu.

2.   Noregulējuma iestādes instrumentus, kas minēti 1. punktā, piemēro attiecībā uz līgumiem, kas saistīti ar tīrvērtes pakalpojumiem, un nodrošinājumu, kas saistīts ar minētajiem pakalpojumiem un ir sniegts CCP.

3.   Noregulējuma iestādes piemēro pozīciju sadales instrumentu, kas minēts 29. pantā, lai attiecīgā gadījumā no jauna savietotu CCP vai pagaidu CCP portfeli.

Noregulējuma iestādes piemēro zaudējumu sadales instrumentus, kas minēti 30. un 31. pantā, lai īstenotu kādu no turpmāk minētajiem mērķiem:

Noregulējuma iestādes 30. pantā minēto zaudējumu sadales instrumentu var piemērot saistībā ar zaudējumiem, kuri rodas saistību neizpildes gadījumā, un saistībā ar zaudējumiem, kuri rodas gadījumā, kuram nav sakara ar saistību neizpildi. Ja 30. pantā minēto zaudējumu sadales instrumentu piemēro saistībā ar zaudējumiem, kuri rodas gadījumā, kuram nav sakara ar saistību neizpildi, to izmanto tikai, nepārsniedzot kumulatīvo summu, kas ir līdzvērtīga saistības pildošo tīrvērtes dalībnieku iemaksai CCP fondos saistību neizpildes gadījumiem un ko sadala starp tīrvērtes dalībniekiem proporcionāli to iemaksām fondos saistību neizpildes gadījumiem.

4.   Noregulējuma iestādes nepiemēro šīs regulas 30. un 31. pantā minētos zaudējumu sadales instrumentus attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 648/2012 1. panta 4. un 5. punktā minētajām vienībām.

1.   Noregulējuma iestāde var izbeigt dažus vai visus šādus noregulējamā CCP līgumus:

Noregulējuma iestāde izbeidz šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētos līgumus tikai tad, ja no minētajiem līgumiem izrietošu aktīvu un pozīciju pārvedums nav noticis Regulas (ES) Nr. 648/2012 48. panta 5. un 6. punkta nozīmē.

Izmantojot pilnvaras saskaņā ar pirmo daļu, noregulējuma iestāde katrā no pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktiem minētos līgumus izbeidz līdzīgā veidā, nediskriminējot minēto līgumu darījumu partnerus, izņemot tās līgumsaistības, kuru izpildi pieņemamā laikposmā panākt nav iespējams.

2.   Noregulējuma iestāde visus attiecīgos tīrvērtes dalībniekus informē par dienu, kurā jebkurš 1. punktā minēts līgums tiek izbeigts.

3.   Pirms 1. punktā minēta līguma izbeigšanas noregulējuma iestāde veic šādus pasākumus:

Tīrvērtes dalībnieki bez liekas kavēšanās paziņo saviem klientiem par šāda instrumenta piemērošanu un to, kā šāda piemērošana tos ietekmē.

4.   Vērtējums, kas minēts 3. punkta a) apakšpunktā, balstās, cik iespējams, uz taisnīgu tirgus cenu, kas noteikta, pamatojoties uz paša CCP noteikumiem un kārtību, ja vien noregulējuma iestāde neuzskata, ka ir nepieciešams izmantot citu piemērotu cenu atklāšanas metodi.

5.   Ja saistības pildošs tīrvērtes dalībnieks nespēj samaksāt saskaņā ar šā panta 3. punktu noteikto neto summu, noregulējuma iestāde, ņemot vērā šīs regulas 21. pantu, var pieprasīt, lai CCP nostāda šo saistības pildošo tīrvērtes dalībnieku saistību neizpildes stāvoklī un izmanto tā sākotnējo drošības rezervi un iemaksas fondā saistību neizpildes gadījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 45. pantu.

6.   Ja noregulējuma iestāde ir izbeigusi vienu vai vairākus 1. punktā minēto līgumu veidus, tā var uz laiku liegt CCP veikt tīrvērti jaunam tāda paša veida līgumam, kāds tika izbeigts.

Noregulējuma iestāde var ļaut CCP atsākt minēto līgumu veidu tīrvērti tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

7.   EVTI līdz 2022. gada 12. februārim saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes, ar kurām sīkāk precizē metodoloģiju, kas noregulējuma iestādei jāizmanto, lai noteiktu šā panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto vērtējumu.

1.   Noregulējuma iestāde var samazināt summu CCP maksājumu saistībām pret saistības pildošiem tīrvērtes dalībniekiem, ja minētās saistības rada peļņa, kas pienākas saskaņā ar CCP procedūrām mainīgās drošības rezerves vai tāda maksājuma samaksai, kuram ir tāda pati ekonomiskā ietekme.

2.   Noregulējuma iestāde aprēķina jebkādu maksājumu saistību samazinājumu, kas minēts šā panta 1. punktā, izmantojot objektīvu sadales mehānismu, ko nosaka vērtēšanas gaitā, kura veikta saskaņā ar 24. panta 3. punktu un par kuru paziņo tīrvērtes dalībniekiem, tiklīdz tiek piemērots noregulējuma instruments. Tīrvērtes dalībnieki bez liekas kavēšanās paziņo saviem klientiem par šāda instrumenta piemērošanu un to, kā šāda piemērošana tos ietekmē. Kopējā neto peļņa, kas jāsamazina katram tīrvērtes dalībniekam, ir proporcionāla summām, kas pienākas no CCP.

3.   Maksājamās peļņas vērtības samazinājums stājas spēkā un ir nekavējoties saistošs CCP un skartajiem tīrvērtes dalībniekiem no brīža, kad noregulējuma iestāde veic noregulējuma darbību.

4.   Saistības pildošam tīrvērtes dalībniekam nav nekādu prasījumu jebkādā turpmākā no 1. punktā minētā maksājumu saistību samazinājuma izrietošā tiesvedībā pret CCP vai vienību, kas ir tā tiesību pārņēmēja.

Šā punkta pirmā daļa neliedz noregulējuma iestādēm pieprasīt, lai CCP atlīdzina tīrvērtes dalībniekiem, ja tiek konstatēts, ka uz 26. panta 1. punktā minēto provizorisku vērtēšanu balstītais samazinājuma līmenis pārsniedz samazinājuma līmeni, kas noteikts balstoties uz 26. panta 2. punktā minēto galīgo vērtējumu.

5.   Ja noregulējuma iestāde tikai daļēji samazina maksājamās peļņas vērtību, atlikusī maksājamā summa joprojām pienākas saistības pildošajam tīrvērtes dalībniekam.

6.   CCP savos darbības noteikumos iekļauj atsauci uz pilnvarām samazināt maksājumu saistības, kuras minētas 1. punktā, papildus jebkādiem līdzīgiem mehānismiem, kas minētajos darbības noteikumos ir paredzēti atveseļošanas posmā, un nodrošina, ka tiek noslēgtas līgumattiecības, kas ļauj noregulējuma iestādei īstenot savas pilnvaras saskaņā ar šo pantu.

1.   Noregulējuma iestāde var pieprasīt, lai saistības pildošie tīrvērtes dalībnieki veiktu iemaksu skaidrā naudā CCP augstākais tās summas divkāršā apmērā, kura ir līdzvērtīga to iemaksai CCP fondā saistību neizpildes gadījumiem. Šo pienākumu veikt iemaksu skaidrā naudā iekļauj arī CCP noteikumos un citās līgumattiecībās kā noregulējuma skaidras naudas pieprasījumu, kas rezervēts noregulējuma iestādei, kura veic noregulējuma darbību. Ja noregulējuma iestāde pieprasa summu, kas pārsniedz iemaksu fondā saistību neizpildes gadījumiem, tā to dara pēc tam, kad ir novērtējusi šā instrumenta ietekmi uz saistības pildošiem tīrvērtes dalībniekiem un dalībvalstu finanšu stabilitāti, sadarbojoties ar saistības pildošo tīrvērtes dalībnieku noregulējuma iestādēm.

Ja CCP ir vairāki fondi saistību neizpildes gadījumiem un instrumentu piemēro, lai risinātu saistību neizpildes gadījumu, pirmajā daļā minētās skaidras naudas iemaksas summa attiecas uz tīrvērtes dalībnieka iemaksu skartā tīrvērtes pakalpojuma vai aktīvu klases fondā saistību neizpildes gadījumiem.

Ja CCP ir vairāki fondi saistību neizpildes gadījumiem un instrumentu piemēro, lai risinātu gadījumu, kuram nav sakara ar saistību neizpildi, pirmajā daļā minētās skaidras naudas iemaksas summa attiecas uz tīrvērtes dalībnieka iemaksu visos CCP fondos saistību neizpildes gadījumiem summu.

Noregulējuma iestāde var izmantot noregulējuma skaidras naudas pieprasījumu neatkarīgi no tā, vai ir izsmeltas visas līgumsaistības, saskaņā ar kurām saistības pildošiem tīrvērtes dalībniekiem ir jāveic skaidras naudas iemaksas.

Noregulējuma iestāde katra saistības pildoša tīrvērtes dalībnieka skaidras naudas iemaksas summu nosaka proporcionāli tā iemaksai fondā saistību neizpildes gadījumiem, nepārsniedzot pirmajā daļā minēto ierobežojumu.

Noregulējuma iestāde var pieprasīt CCP atlīdzināt tīrvērtes dalībniekiem iespējamo noregulējuma skaidras naudas pieprasījuma pārsnieguma summu, ja tiek konstatēts, ka piemērotais noregulējuma skaidras naudas pieprasījuma apjoms, kas balstīts uz provizorisku vērtēšanu saskaņā ar 26. panta 1. punktu, pārsniedz līmeni, kas noteikts balstoties uz 26. panta 2. punktā minēto galīgo vērtējumu.

2.   Ja saistības pildošs tīrvērtes dalībnieks nesamaksā prasīto summu, noregulējuma iestāde var pieprasīt, lai CCP nostāda minēto tīrvērtes dalībnieku saistību neizpildes stāvoklī un izmanto tā sākotnējo drošības rezervi un iemaksu fondā saistību neizpildes gadījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 45. pantu, nepārsniedzot prasīto summu.

1.   Noregulējuma iestāde saskaņā ar 33. pantu piemēro norakstīšanas un konvertācijas instrumentu attiecībā uz noregulējamā CCP emitētajiem īpašumtiesību instrumentiem un parāda instrumentiem vai citām nenodrošinātām saistībām, lai absorbētu zaudējumus, rekapitalizētu CCP vai pagaidu CCP vai lai atbalstītu uzņēmuma pārdošanas instrumenta piemērošanu.

2.   Pamatojoties uz vērtēšanu, kas veikta saskaņā ar 24. panta 3. punktu, noregulējuma iestāde nosaka:

1.   Noregulējuma iestāde piemēro norakstīšanas un konvertācijas instrumentu saskaņā ar prasījumu prioritāti parastā maksātnespējas procedūrā.

2.   Pirms parāda instrumentu vai citu nenodrošināto saistību pamatsummas samazināšanas vai konvertēšanas noregulējuma iestāde samazina īpašumtiesību instrumentu nominālo summu proporcionāli zaudējumiem un vajadzības gadījumā līdz to pilnai vērtībai.

Ja saskaņā ar vērtēšanu, ko veic, ievērojot 24. panta 3. punktu, CCP saglabā pozitīvu neto vērtību pēc īpašumtiesību instrumentu nominālās summas samazinājuma, noregulējuma iestāde anulē minētos īpašumtiesību instrumentus vai attiecīgā gadījumā samazina to vērtību.

3.   Noregulējuma iestāde samazina, konvertē vai gan samazina, gan konvertē parāda instrumentu vai citu nenodrošināto saistību pamatsummu, ciktāl tas ir nepieciešams noregulējuma mērķu sasniegšanai, vajadzības gadījumā līdz minēto instrumentu vai saistību pilnai vērtībai.

4.   Noregulējuma iestāde nepiemēro norakstīšanas un konvertācijas instrumentu attiecībā uz šādām saistībām:

5.   Ja tiek samazināta īpašumtiesību instrumenta nominālā summa vai parāda instrumenta vai citu nenodrošināto saistību pamatsumma, piemēro šādus nosacījumus:

Pirmās daļas a) apakšpunkts neliedz noregulējuma iestādēm piemērot vērtības palielināšanas mehānismu, lai izmaksātu atlīdzību parāda instrumentu vai citu nenodrošināto saistību turētājiem un pēc tam īpašumtiesību instrumentu turētājiem, ja tiek konstatēts, ka piemērotais uz 26. panta 1. punktā minēto provizorisku vērtēšanu balstītais norakstīšanas līmenis pārsniedz summas, kas noteiktas balstoties uz 26. panta 2. punktā minēto galīgo vērtējumu.

6.   Konvertējot parāda instrumentus vai citas nenodrošinātās saistības saskaņā ar 3. punktu, noregulējuma iestāde var pieprasīt CCP emitēt vai pārvest īpašumtiesību instrumentus parāda instrumentu vai citu nenodrošināto saistību turētājiem.

7.   Noregulējuma iestāde konvertē parāda instrumentus vai citas nenodrošinātās saistības saskaņā ar 3. punktu tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Pēc parāda instrumentu vai citu nenodrošināto saistību konvertācijas uz īpašumtiesību instrumentiem, šos īpašumtiesību instrumentus pēc konvertācijas nekavējoties paraksta vai pārved.

8.   Šā panta 7. punkta nolūkos saistībā ar CCP noregulējuma plāna izstrādi un uzturēšanu un pilnvarām novērst CCP noregulējamības šķēršļus, noregulējuma iestāde nodrošina, ka CCP jebkurā brīdī spēj emitēt īpašumtiesību instrumentu nepieciešamo daudzumu.

1.   Ja piemēro 32. panta 1. punktu, kompetentā iestāde pieprasa CCP vienmēr uzturēt pietiekamu apjomu ar īpašumtiesību instrumentiem, lai nodrošinātu, ka CCP var emitēt pietiekami daudz jaunu īpašumtiesību instrumentu un ka īpašumtiesību instrumentu emitēšanu vai konvertāciju uz tiem var veikt efektīvi.

2.   Noregulējuma iestāde piemēro norakstīšanas un konvertācijas instrumentu neatkarīgi no jebkādiem CCP dibināšanas dokumentu vai statūtu noteikumiem, tostarp attiecībā uz akcionāru pirmpirkuma tiesībām vai prasību, ka kapitāla palielināšanai vajadzīga akcionāru atļauja.

1.   CCP viena mēneša laikā pēc 32. pantā minēto instrumentu piemērošanas veic pārskatīšanu, lai izvērtētu, kādēļ tas ir nonācis grūtībās, un šo pārskatu iesniedz noregulējuma iestādei līdz ar darījumdarbības reorganizācijas plānu, kas sagatavots saskaņā ar 37. pantu. Ja ir piemērojams Savienības valsts atbalsta regulējums, minētais plāns, tostarp pēc jebkādiem grozījumiem saskaņā ar 38. pantu un kā īstenots saskaņā ar 39. pantu, ir saderīgs ar pārstrukturēšanas plānu, kas CCP ir jāiesniedz Komisijai saskaņā ar minēto regulējumu.

Ja tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu noregulējuma mērķus, noregulējuma iestāde var pagarināt pirmajā daļā minēto laikposmu par ne vairāk kā diviem mēnešiem.

2.   Ja par pārstrukturēšanas plānu ir jāpaziņo saistībā ar Savienības valsts atbalsta regulējumu, darījumdarbības reorganizācijas plāna iesniegšanu neskar termiņš, kas minētajā regulējumā paredzēts attiecībā uz minētā pārstrukturēšanas plāna iesniegšanu.

3.   Noregulējuma iestāde pārskatu un darījumdarbības reorganizācijas plānu un saskaņā ar 38. pantu jebkādu pārskatīto plānu iesniedz kompetentajai iestādei un noregulējuma kolēģijai.

1.   Darījumdarbības reorganizācijas plānā, kas minēts 36. pantā, nosaka pasākumus, kuru mērķis ir pieņemamā termiņā atjaunot CCP vai tā atsevišķu darījumdarbības daļu ilgtermiņa dzīvotspēju. Šie pasākumi ir balstīti uz reālistiskiem pieņēmumiem attiecībā uz ekonomikas un finanšu tirgus situāciju, kurā CCP darbosies.

Darījumdarbības reorganizācijas plānā ņem vērā finanšu tirgu pašreizējo un iespējamo situāciju un atspoguļo pieņēmumus par iespējamo vislabvēlīgāko un visnelabvēlīgāko notikumu attīstību, tostarp notikumu kombināciju, lai apzinātu CCP galvenos vājos punktus. Pieņēmumus salīdzina ar atbilstīgiem nozares etaloniem.

2.   Darījumdarbības reorganizācijas plānā ir vismaz šādi elementi:

3.   Pasākumi, kas paredzēti CCP ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanai, var ietvert:

4.   EVTI līdz 2023. gada 12. februārim izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu minimālos elementus, kas darījumdarbības reorganizācijas plānā būtu jāiekļauj, ievērojot 2. punktu.

Komisija ir pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

1.   Viena mēneša laikā no dienas, kad CCP ir iesniedzis darījumdarbības reorganizācijas plānu saskaņā ar 36. panta 1. punktu, noregulējuma iestāde un kompetentā iestāde novērtē, vai šajā plānā paredzētie pasākumi ticami atjaunotu CCP ilgtermiņa dzīvotspēju.

Ja noregulējuma iestāde un kompetentā iestāde ir pārliecinātas, ka ar minēto plānu tiktu atjaunota CCP ilgtermiņa dzīvotspēja, noregulējuma iestāde šo plānu apstiprina.

2.   Ja noregulējuma iestāde vai kompetentā iestāde nav pārliecinātas, ka plānā paredzētie pasākumi ļautu atjaunot CCP ilgtermiņa dzīvotspēju, noregulējuma iestāde paziņo CCP par savām bažām un pieprasa, lai tas divu nedēļu laikā pēc paziņošanas atkārtoti iesniegtu grozītu plānu, kurā tiktu kliedētas šīs bažas.

3.   Noregulējuma iestāde un kompetentā iestāde novērtē atkārtoti iesniegto plānu un vienas nedēļas laikā pēc minētā plāna saņemšanas noregulējuma iestāde paziņo CCP, vai bažas ir pienācīgi kliedētas, vai arī ir vajadzīgi turpmāki grozījumi.

4.   EVTI līdz 2023. gada 12. februārim izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu kritērijus, kuriem darījumdarbības reorganizācijas plānam ir jāatbilst, lai noregulējuma iestāde to varētu apstiprināt, ievērojot 1. punktu.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

1.   CCP īsteno darījumdarbības reorganizācijas plānu un pēc pieprasījuma un vismaz reizi sešos mēnešos noregulējuma iestādei un kompetentajai iestādei iesniedz ziņojumu par minētā plāna īstenošanas gaitu.

2.   Noregulējuma iestāde, vienojoties ar kompetento iestādi, var pieprasīt CCP pārskatīt plānu, ja tas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi, kas minēts 37. panta 1. punktā.

1.   Noregulējuma iestāde pircējam, kas nav pagaidu CCP, var pārvest šādus instrumentus:

Šā punkta pirmajā daļā minētais pārvedums notiek bez CCP akcionāru vai trešās personas, kas nav pircējs, piekrišanas, un tā veikšanai nav nepieciešams ievērot procesuālās prasības, ko paredz uzņēmējdarbību vai vērtspapīru jomu reglamentējošie tiesību akti, kas nav minēti 41. pantā.

2.   Pārvedumu saskaņā ar 1. punktu veic atbilstīgi komerciāliem noteikumiem, ņemot vērā apstākļus un ievērojot Savienības valsts atbalsta regulējumu.

Šā punkta pirmās daļas nolūkos noregulējuma iestāde veic visus piemērotos pasākumus, lai panāktu komerciālus noteikumus, kas atbilst vērtēšanai, ko veic saskaņā ar 24. panta 3. punktu.

3.   Ievērojot 27. panta 10. punktu, atlīdzība, ko samaksā pircējs, nes labumu:

4.   Jebkādu atlīdzību, ko izmaksā pircējs saskaņā ar šā panta 3. punktu, sadala šādi:

Jebkādas atlikušās atlīdzības sadali pēc tam veic saskaņā ar prasījumu prioritāti parastā maksātnespējas procedūrā.

5.   Noregulējuma iestāde var īstenot 1. punktā minētās pārveduma pilnvaras vairāk nekā vienu reizi, lai veiktu CCP emitēto īpašumtiesību instrumentu vai – attiecīgā gadījumā – CCP aktīvu, tiesību, pienākumu vai saistību papildu pārvedumus.

6.   Noregulējuma iestāde, vienojoties ar pircēju, var aktīvus, tiesības, pienākumus vai saistības, kas bija pārvestas pircējam, pārvest atpakaļ noregulējamā CCP, vai īpašumtiesību instrumentus pārvest atpakaļ to sākotnējiem īpašniekiem.

Ja noregulējuma iestāde izmanto pirmajā daļā minētās pārveduma pilnvaras, noregulējamajam CCP vai sākotnējiem īpašniekiem ir pienākums uzņemt atpakaļ visus šādus aktīvus, tiesības, pienākumus vai saistības, vai īpašumtiesību instrumentus.

7.   Jebkāds pārvedums, kas veikts, ievērojot 1. punktu, notiek neatkarīgi no tā, vai pircējs ir saņēmis atļauju sniegt pakalpojumus un veikt darbības, kuras izriet no iegādes.

Ja pircējs nav saņēmis atļauju sniegt pakalpojumus un veikt darbības, kuras izriet no iegādes, noregulējuma iestāde, apspriežoties ar kompetento iestādi, veic atbilstošu pircēja uzticamības pārbaudi un nodrošina, ka pircējam ir profesionālās un tehniskās spējas veikt nopirktā CCP funkcijas un ka pircējs iesniedz pieteikumu atļaujas saņemšanai iespējami drīz un, vēlākais, viena mēneša laikā pēc uzņēmuma pārdošanas instrumenta piemērošanas. Kompetentā iestāde nodrošina, ka jebkurš šādas atļaujas pieteikums tiek izskatīts paātrinātā kārtā.

8.   Ja šā panta 1. punktā minētās īpašumtiesību instrumentu pārvešanas rezultātā tiek iegūta vai palielināta būtiska līdzdalība, kas minēta Regulas (ES) Nr. 648/2012 31. panta 2. punktā, kompetentā iestāde veic minētajā pantā norādīto vērtēšanu tādā laikposmā, kas nekavē piemērot uzņēmuma pārdošanas instrumentu un neliedz noregulējuma darbībai sasniegt attiecīgos noregulējuma mērķus.

9.   Ja kompetentā iestāde nav pabeigusi 8. punktā minēto vērtēšanu līdz dienai, kad stājas spēkā īpašumtiesību instrumentu pārvedums, piemēro šādus noteikumus:

10.   Lai pircējs varētu īstenot savas tiesības sniegt pakalpojumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, tas ir uzskatāms par noregulējamā CCP turpinājumu un var turpināt īstenot visas šādas tiesības, kuras noregulējamais CCP īstenojis attiecībā uz pārvestajiem aktīviem, tiesībām, pienākumiem vai saistībām.

11.   Pircējam, kas minēts 1. punktā, netiek liegts izmantot CCP līdzdalības tiesības un piekļuvi maksājumu un norēķinu sistēmām un citām saistītām FTI un tirdzniecības vietām ar noteikumu, ka pircējs atbilst līdzdalības vai dalības kritērijiem minētajās sistēmās, infrastruktūrās vai tirdzniecības vietās.

Neatkarīgi no pirmās daļas pircējam netiek liegta piekļuve maksājumu un norēķinu sistēmām vai citām saistītām FTI un tirdzniecības vietām, pamatojoties uz to, ka pircējam nav kredītreitingu aģentūras piešķirta reitinga vai ka minētais reitings neatbilst reitinga līmenim, kāds ir vajadzīgs, lai piešķirtu piekļuvi minētajām sistēmām, infrastruktūrām vai tirdzniecības vietām.

Ja pircējs neatbilst pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, pircējs var turpināt izmantot CCP līdzdalības tiesības un piekļuvi minētajām sistēmām un citām infrastruktūrām un tirdzniecības vietām uz laikposmu, ko nosaka noregulējuma iestāde. Minētais laikposms nepārsniedz 12 mēnešus.

12.   Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, noregulējamā CCP akcionāriem, kreditoriem, tīrvērtes dalībniekiem un klientiem un citām trešām personām, kuru aktīvi, tiesības, pienākumi vai saistības nav pārvestas, nav nekādu tiesību uz pārvestajiem aktīviem, tiesībām, pienākumiem vai saistībām vai ar tiem saistītu tiesību.

1.   Ja attiecībā uz CCP piemēro uzņēmuma pārdošanas instrumentu, noregulējuma iestāde publisko pārvešanai paredzēto aktīvu, tiesību, pienākumu, saistību vai īpašumtiesību instrumentu pieejamību vai veic ar tiem saistītus mārketinga pasākumus. Portfeļos apvienotas tiesības, aktīvus, pienākumus un saistības var tirgot atsevišķi.

2.   Neskarot Savienības valsts atbalsta regulējumu, 1. punktā minēto mārketingu attiecīgā gadījumā veic saskaņā ar šādiem kritērijiem:

Pirmajā daļā minētie kritēriji neliedz noregulējuma iestādei izteikt piedāvājumus potenciāliem pircējiem.

3.   Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, noregulējuma iestāde var piemērot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, neievērojot tirgošanas prasības, vai var tirgot aktīvus, tiesības, pienākumus, saistības vai īpašumtiesību instrumentus, ja tā konstatē, ka minētās prasības vai minēto kritēriju ievērošana varētu apdraudēt viena vai vairāku noregulējuma mērķu sasniegšanu, tostarp radīt būtisku apdraudējumu finanšu stabilitātei.

1.   Noregulējuma iestāde pagaidu centrālajam darījumu partnerim var pārvest turpmāk norādīto:

Šā punkta pirmajā daļā minētais pārvedums var notikt bez noregulējamā CCP akcionāru vai trešās personas, kas nav pagaidu CCP, piekrišanas, un tā veikšanai nav nepieciešams ievērot procesuālās prasības, ko paredz uzņēmējdarbību vai vērtspapīru jomu reglamentējošie tiesību akti, kas nav minēti 43. pantā.

2.   Pagaidu CCP ir juridiska persona:

3.   Piemērojot pagaidu CCP instrumentu, noregulējuma iestāde nodrošina, ka saistību un pienākumu kopējā vērtība, kas pārvesta pagaidu CCP, nepārsniedz no noregulējamā CCP pārvesto tiesību un aktīvu kopējo vērtību.

4.   Ievērojot 27. panta 10. punktu, jebkāda atlīdzība, ko izmaksā pagaidu CCP, nes labumu:

5.   Jebkādu atlīdzību, ko izmaksā pagaidu CCP saskaņā ar šā panta 4. punktu, sadala šādi:

Jebkādas atlikušās atlīdzības sadali veic saskaņā ar prasījumu prioritāti parastā maksātnespējas procedūrā.

6.   Noregulējuma iestāde var īstenot 1. punktā minētās pārveduma pilnvaras vairāk nekā vienu reizi, lai veiktu CCP emitēto īpašumtiesību instrumentu vai tā aktīvu, tiesību, pienākumu vai saistību papildu pārvedumus.

7.   Noregulējuma iestāde var tiesības, pienākumus, aktīvus vai saistības, kas ir pārvesti pagaidu CCP, pārvest atpakaļ noregulējamajam CCP, vai īpašumtiesību instrumentus pārvest atpakaļ to sākotnējiem īpašniekiem, ja minētais pārvedums ir skaidri paredzēts instrumentā, ar kuru veic 1. punktā minēto pārvedumu.

Ja noregulējuma iestāde izmanto pirmajā daļā minētās pārveduma pilnvaras, noregulējamajam CCP vai sākotnējiem īpašniekiem ir jāuzņem atpakaļ visi šādi aktīvi, tiesības, pienākumi vai saistības, vai īpašumtiesību instrumenti ar noteikumu, ka ir izpildīti šā punkta pirmajā daļā vai 8. punktā minētie nosacījumi.

8.   Ja konkrētie īpašumtiesību instrumenti, aktīvi, tiesības, pienākumi vai saistības neietilpst to īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību, pienākumu vai saistību klasēs, kas norādītas instrumentā, ar kuru īstenots pārvedums, vai neatbilst to pārvešanas nosacījumiem, noregulējuma iestāde var tos no pagaidu CCP pārvest atpakaļ noregulējamajam CCP vai sākotnējiem īpašniekiem.

9.   Pārvedumu, kas minēts 7. un 8. punktā, var veikt jebkurā brīdī, un tas atbilst visiem citiem nosacījumiem, kas minēti instrumentā, ar kuru īstenots pārvedums attiecīgajā nolūkā.

10.   Noregulējuma iestāde īpašumtiesību instrumentus vai aktīvus, tiesības, pienākumus vai saistības no pagaidu CCP var pārvest trešai personai.

11.   Lai pagaidu CCP varētu īstenot savas tiesības sniegt pakalpojumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, tas ir uzskatāms par noregulējamā CCP turpinājumu un var turpināt īstenot visas šādas tiesības, kuras īstenojis noregulējamais CCP attiecībā uz pārvestajiem aktīviem, tiesībām, pienākumiem vai saistībām.

Attiecībā uz visiem citiem mērķiem noregulējuma iestādes var pieprasīt, lai tiktu apsvērta iespēja uzskatīt pagaidu CCP par noregulējamā CCP turpinājumu un ļaut tam turpināt īstenot noregulējamā CCP iepriekš īstenotās tiesības attiecībā uz pārvestajiem aktīviem, tiesībām, pienākumiem vai saistībām.

12.   Pagaidu CCP netiek liegts izmantot CCP līdzdalības tiesības un piekļuvi maksājumu un norēķinu sistēmām un citām saistītām FTI un tirdzniecības vietām ar noteikumu, ka tas atbilst līdzdalības un dalības kritērijiem minētajās sistēmās vai FTI, vai tirdzniecības vietās.

Neatkarīgi no pirmās daļas pagaidu CCP netiek liegta piekļuve maksājumu un norēķinu sistēmām un citām FTI un tirdzniecības vietām, pamatojoties uz to, ka pagaidu CCP nav kredītreitingu aģentūras piešķirta reitinga vai ka minētais reitings neatbilst reitinga līmenim, kāds ir vajadzīgs, lai piešķirtu piekļuvi minētajām sistēmām, infrastruktūrām vai tirdzniecības vietām.

Ja pagaidu CCP neatbilst pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, pagaidu CCP var turpināt izmantot CCP līdzdalības tiesības un piekļuvi minētajām sistēmām un citām infrastruktūrām un tirdzniecības vietām uz laikposmu, ko nosaka noregulējuma iestāde. Minētais laikposms nepārsniedz 12 mēnešus.

13.   Noregulējamā CCP akcionāriem, kreditoriem, tīrvērtes dalībniekiem un klientiem, kā arī citām trešām personām, kuru aktīvi, tiesības, pienākumi vai saistības nav pārvesti pagaidu CCP, nav nekādu tiesību uz pagaidu CCP pārvestajiem aktīviem, tiesībām, pienākumiem vai saistībām vai pret tā valdi vai augstāko vadību.

14.   Pagaidu CCP nav pienākuma vai atbildības pret noregulējamā CCP akcionāriem vai kreditoriem, un pagaidu CCP valdei vai augstākajai vadībai nav saistību pret minētajiem akcionāriem vai kreditoriem attiecībā uz darbību vai bezdarbību, veicot savus pienākumus, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem šāda darbība vai bezdarbība ir rupja nolaidība vai nopietns pārkāpums.

1.   Pagaidu CCP atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

2.   Ievērojot ierobežojumus, kas noteikti saskaņā ar Savienības vai valstu konkurences noteikumiem, pagaidu CCP vadība vada pagaidu CCP ar mērķi saglabāt CCP kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību un pārdot pagaidu CCP vai jebkurus tā aktīvus, tiesības, pienākumus un saistības vienam vai vairākiem privātā sektora pircējiem. Minētā pārdošana notiek, kad tam ir piemēroti tirgus apstākļi un saskaņā ar termiņu, kas norādīts 5. punktā un – attiecīgā gadījumā – 6. punktā.

3.   Noregulējuma iestāde pieņem lēmumu, ka pagaidu CCP vairs nav pagaidu CCP 42. panta 2. punkta nozīmē, tiklīdz iestājas jebkurš no turpmāk minētajiem gadījumiem:

4.   Pirms pagaidu CCP vai tā aktīvu, tiesību, pienākumu vai saistību pārdošanas noregulējuma iestāde publisko pārdošanai paredzēto elementu pieejamību un nodrošina, ka tos tirgo atklātā un pārredzamā veidā un ka tie nav būtiski sagrozīti.

Noregulējuma iestāde veic pirmajā daļā minēto pārdošanu saskaņā ar komerciāliem noteikumiem un nepiemēro nepamatoti labvēlīgu vai diskriminējošu attieksmi pret potenciāliem pircējiem.

5.   Noregulējuma iestāde izbeidz pagaidu CCP darbību divus gadus pēc dienas, kad tika veikts pēdējais pārvedums no noregulējamā CCP.

Ja noregulējuma iestāde izbeidz pagaidu CCP darbību, tā pieprasa kompetentajai iestādei anulēt pagaidu CCP atļauju.

6.   Noregulējuma iestāde var pagarināt 5. punktā minēto laikposmu par vienu vai vairākiem viena gada periodiem, ja šis pagarinājums ir nepieciešams, lai sasniegtu 3. punkta a)–d) apakšpunktā minētos rezultātus.

Lēmums pagarināt 5. punktā minēto laikposmu ir pamatots un ietver detalizētu novērtējumu par pagaidu CCP stāvokli attiecībā uz būtiskajiem tirgus apstākļiem un tirgus prognozēm.

7.   Ja pagaidu CCP darbības izbeidz 3. punkta d) vai e) apakšpunktā minētajos apstākļos, pagaidu CCP likvidē saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru.

Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, visi ieņēmumi, kas gūti, izbeidzot pagaidu CCP darbību, nes labumu tā akcionāriem.

Ja pagaidu CCP izmanto, lai pārvestu vairāk nekā viena noregulējamā CCP aktīvus un saistības, otrajā daļā minētos ieņēmumus attiecina, atsaucoties uz aktīviem un saistībām, kas pārvesti no katra noregulējamā CCP.

1.   Ārkārtas situācijā, iestājoties sistēmiskai krīzei, dalībvalstis var piemērot valdības stabilizācijas instrumentus saskaņā ar 46. un 47. pantu, lai noregulētu CCP, tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Valdības stabilizācijas instrumentus piemēro saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai nu kompetentās ministrijas vai valdības vadībā ciešā sadarbībā ar noregulējuma iestādi, vai noregulējuma iestādes vadībā.

2.   Lai varētu piemērot valdības finanšu stabilizācijas instrumentus, kompetentajām ministrijām vai valdībām ir attiecīgās 48. līdz 58. pantā minētās noregulējuma pilnvaras, un tās nodrošina, ka tiek ievērots 52., 54. un 72. pants.

3.   Tiek uzskatīts, ka valdības finanšu stabilizācijas instrumentus piemēro kā galējo līdzekli 1. punkta b) apakšpunkta nolūkos, ja ir izpildīts vismaz viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

1.   Publiskā sektora finansiālo atbalstu var sniegt CCP rekapitalizācijai apmaiņā pret īpašumtiesību instrumentiem.

2.   CCP, kuriem piemēro publiskā kapitāla atbalsta instrumentu, pārvalda, pamatojoties uz komerciāliem un profesionāliem apsvērumiem.

3.   Šā panta 1. punktā minētos īpašumtiesību instrumentus pārdod privātam pircējam, tiklīdz to ļauj komerciālie un finansiālie apstākļi.

1.   CCP var pārņemt pagaidu publiskā īpašumā, izmantojot vienu vai vairākus īpašumtiesību instrumentu pārveduma rīkojumus, ko izpilda dalībvalsts, saņēmējam, kas ir vai nu:

2.   CCP, kuriem piemēro pagaidu publiskā īpašuma instrumentu, pārvalda, pamatojoties uz komerciāliem un profesionāliem apsvērumiem, un, ņemot vērā iespēju atgūt noregulējuma izmaksas, tos pārdod privātam pircējam, tiklīdz to ļauj komerciālie un finansiālie apstākļi. Nosakot CCP pārdošanas brīdi, ņem vērā finanšu stāvokli un attiecīgos tirgus apstākļus.

1.   Noregulējuma iestādei ir visas vajadzīgās pilnvaras, lai efektīvi piemērotu noregulējuma instrumentus, tostarp visas šādas pilnvaras:

Noregulējuma iestādes var īstenot pirmajā daļā minētās pilnvaras atsevišķi vai jebkādā kombinācijā.

2.   Ja šajā regulā un Savienības valsts atbalsta regulējumā nav paredzēts citādi, noregulējuma iestādei nepiemēro nevienu no turpmāk minētajām prasībām, ja tā īsteno 1. punktā minētās pilnvaras:

1.   Ja tiek īstenotas šīs regulas 48. panta 1. punktā minētās pilnvaras, noregulējuma iestāde var īstenot arī jebkuru no šādām papildu pilnvarām:

Tiesības uz kompensāciju, kas paredzēta šajā regulā, neuzskata par saistībām vai apgrūtinājumu pirmā punkta a) apakšpunkta piemērošanas nolūkos.

2.   Noregulējuma iestāde var noteikt nepārtrauktības pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka noregulējuma darbība ir efektīva un ka pircējs vai pagaidu CCP var vadīt pārvesto uzņēmumu. Minētie nepārtrauktības pasākumi var ietvert:

3.   Pilnvaras, kas noteiktas šā panta 1. punkta d) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā neietekmē:

1.   Noregulējuma iestāde var iecelt vienu vai vairākus īpašus vadītājus, lai aizstātu noregulējamā CCP valdi. Īpašajam vadītājam ir pietiekami laba reputācija un atbilstīgas zināšanas par finanšu pakalpojumiem, riska pārvaldību un tīrvērtes pakalpojumiem atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 27. panta 2. punkta otrajai daļai.

2.   Īpašajam vadītājam ir visas CCP akcionāru un valdes pilnvaras. Īpašais vadītājs minētās pilnvaras īsteno tikai noregulējuma iestādes kontrolē. Noregulējuma iestāde var ierobežot īpašā vadītāja darbības vai pieprasīt iepriekšēju piekrišanu konkrētām darbībām.

Noregulējuma iestāde publisko informāciju par 1. punktā minēto iecelšanu un ar šo iecelšanu saistītajiem noteikumiem un nosacījumiem.

3.   Īpašo vadītāju ieceļ uz laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu. Noregulējuma iestāde var atjaunināt šo laikposmu, ja tas ir nepieciešams noregulējuma mērķu sasniegšanai.

4.   Īpašais vadītājs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu noregulējuma mērķu sasniegšanu un īstenotu noregulējuma darbības, ko veikusi noregulējuma iestāde. Neatbilstības vai konflikta gadījumā šis ar likumu noteiktais pienākums prevalē pār citiem CCP statūtos vai valsts tiesību aktos paredzētajiem vadības pienākumiem.

5.   Īpašais vadītājs savu pilnvaru sākumā un beigās, kā arī regulāros intervālos, ko nosaka noregulējuma iestāde, sagatavo ziņojumus noregulējuma iestādei, kura to iecēlusi. Minētajos ziņojumos detalizēti izklāsta CCP finanšu stāvokli un norāda veikto pasākumu iemeslus.

6.   Noregulējuma iestāde jebkurā laikā var īpašo vadītāju atcelt. Tā jebkurā gadījumā īpašo vadītāju atceļ šādos gadījumos:

1.   Noregulējuma iestāde var pieprasīt, lai noregulējamais CCP, jebkura vienība, kas pieder pie tās pašas grupas, kurā ir CCP vai jebkuri no CCP tīrvērtes dalībniekiem, nodrošinātu jebkādus pakalpojumus vai mehānismus, kas ir vajadzīgi, lai pircējs vai pagaidu CCP varētu efektīvi vadīt tam pārvesto uzņēmumu.

Šā punkta pirmo daļu piemēro neatkarīgi no tā, vai vienība ir tajā pašā grupā, kurā ir CCP, vai viens no CCP tīrvērtes dalībniekiem ir sācis parasto maksātnespējas procedūru vai tam pašam piemēro noregulējumu.

2.   Noregulējuma iestāde var likt izpildīt pienākumus, kurus, ievērojot 1. punktu, ir noteikušas noregulējuma iestādes citās dalībvalstīs, ja šīs pilnvaras īsteno attiecībā uz vienībām, kas pieder pie tās pašas grupas, kurā ir noregulējamais CCP, vai attiecībā uz minētā CCP tīrvērtes dalībniekiem.

3.   Pakalpojumi un mehānismi, kas minēti 1. punktā, neietver nekādu finansiālu atbalstu.

4.   Pakalpojumi un mehānismi, ko nodrošina, ievērojot 1. punktu, tiek nodrošināti:

1.   Ja noregulējamā CCP īpašumtiesību instrumenti, aktīvi, tiesības, pienākumi vai saistības atrodas tādā dalībvalstī vai tos reglamentē tādas dalībvalsts tiesību akti, kas nav noregulējuma iestādes dalībvalsts, jebkāda minēto instrumentu, aktīvu, tiesību, pienākumu vai saistību pārvešana vai noregulējuma darbība attiecībā uz tiem stājas spēkā saskaņā ar šīs citas dalībvalsts tiesību aktiem.

2.   Šīs citas dalībvalsts iestādes sniedz dalībvalsts noregulējuma iestādei visu nepieciešamo palīdzību, lai nodrošinātu, ka visi īpašumtiesību instrumenti, aktīvi, tiesības, pienākumi vai saistības tiek pārvesti pircējam vai pagaidu CCP vai stājas spēkā jebkura cita noregulējuma darbība saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem.

3.   Akcionāri, kreditori un trešās personas, ko skar 1. punktā minētā īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību, pienākumu vai saistību pārvešana, nav tiesīgas novērst, apstrīdēt vai atlikt minēto pārvešanu saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas aktīvi vai kura reglamentē īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību, pienākumu vai saistību pārvešanu.

4.   Ja dalībvalsts noregulējuma iestāde piemēro noregulējuma instrumentus, kas minēti 28.–32. pantā, un noregulējamā CCP līgumi, saistības, īpašumtiesību instrumenti vai parāda instrumenti ietver instrumentus, līgumus vai saistības, ko reglamentē citas dalībvalsts tiesību akti, vai saistības pret kreditoriem un līgumus attiecībā uz tīrvērtes dalībniekiem un – attiecīgā gadījumā – to klientiem, kas atrodas šajā citā dalībvalstī, šīs citas dalībvalsts attiecīgās iestādes nodrošina, ka jebkura darbība, kas izriet no minētajiem noregulējuma instrumentiem, stājas spēkā.

Pirmās daļas nolūkos akcionāri, kreditori un tīrvērtes dalībnieki un – attiecīgā gadījumā – to klienti, kurus skar minētie noregulējuma instrumenti, ir tiesīgi apstrīdēt instrumenta vai saistību pamatsummas vai maksājamās summas samazināšanu vai attiecīgā gadījumā to konvertāciju vai pārstrukturēšanu tikai saskaņā ar noregulējuma iestādes dalībvalsts tiesību aktiem.

5.   Saskaņā ar noregulējuma iestādes dalībvalsts tiesību aktiem tiek noteiktas šādas tiesības un aizsardzības pasākumi:

1.   Ja noregulējuma darbība attiecas uz to personu aktīviem vai līgumiem, kas atrodas trešā valstī, vai īpašumtiesību instrumentiem, tiesībām, pienākumiem vai saistībām, ko reglamentē trešās valsts tiesību akti, noregulējuma iestāde var pieprasīt, lai:

2.   Šā panta 1. punkta nolūkos noregulējuma iestāde var pieprasīt, lai CCP nodrošinātu, ka tā līgumos un citās vienošanās ar tīrvērtes dalībniekiem un īpašumtiesību instrumentu un parāda instrumentu turētājiem, kas atrodas trešās valstīs vai ko reglamentē trešo valstu tiesību akti, tiktu iekļauts noteikums, kas paredz, ka tiem ir saistoša jebkāda noregulējuma iestādes veikta darbība attiecībā uz to aktīviem, līgumiem, tiesībām, pienākumiem un saistībām, tostarp piemērojot 28., 32., 55., 56. un 57. pantu.

Noregulējuma iestāde var pieprasīt, lai CCP nodrošinātu šāda noteikuma iekļaušanu tā līgumos un citās vienošanās ar citu saistību turētājiem, kas atrodas trešās valstīs vai ko reglamentē trešo valstu tiesību akti. Noregulējuma iestāde var pieprasīt, lai CCP tai sniegtu neatkarīga juridiskā eksperta argumentētu juridisku atzinumu, kurā apstiprināts, ka šādi noteikumi ir spēkā un juridiski izpildāmi.

3.   Ja 1. punktā minētā noregulējuma darbība nav stājusies spēkā, tā zaudē spēku attiecībā uz konkrētajiem īpašumtiesību instrumentiem, aktīviem, tiesībām, pienākumiem vai saistībām.

1.   Krīzes novēršanas pasākums vai noregulējuma darbība, kas ir veikta saskaņā ar šo regulu, vai jebkurš notikums, kas ir tieši saistīts ar minētās darbības piemērošanu, nav uzskatāms par maksātnespējas procedūru, izpildes notikumu vai saistību nepildīšanas notikumu attiecīgi Direktīvas 98/26/EK, Direktīvas 2002/47/EK un Regulas (ES) Nr. 575/2013 nozīmē ar noteikumu, ka joprojām tiek pildīti būtiski pienākumi saskaņā ar līgumu, tostarp maksājumu un piegādes pienākumi, kā arī nodrošinājuma sniegšana.

Šā punkta pirmās daļas nolūkos trešās valsts noregulējuma procedūra, kas ir atzīta, ievērojot 77. pantu, vai ja noregulējuma iestāde tā nolemj, tiek uzskatīta par noregulējuma darbību, kas veikta saskaņā ar šo regulu.

2.   Šā panta 1. punktā minētu krīzes novēršanas pasākumu vai noregulējuma darbību neizmanto, lai:

1.   Noregulējuma iestāde attiecībā uz abu CCP noslēgta līguma darījuma partneru maksājuma vai piegādes pienākumiem var apturēt paziņojuma par apturēšanu publicēšanu saskaņā ar 72. pantu līdz nākamās darba dienas beigām pēc minētās publicēšanas.

Šā punkta pirmās daļas nolūkos darba dienas beigas ir pusnakts noregulējuma iestādes dalībvalstī.

2.   Ja maksājuma vai piegādes pienākuma izpildes termiņš būtu iestājies apturēšanas periodā, maksājuma vai piegādes pienākumu izpilda nekavējoties pēc apturēšanas perioda beigām.

3.   Noregulējuma iestāde neīsteno 1. punktā minētās pilnvaras attiecībā uz maksāšanas un piegādes pienākumiem pret Direktīvas 98/26/EK nolūkos izraudzītām sistēmām vai sistēmu operatoriem, pret citiem CCP un centrālajām bankām.

1.   Noregulējuma iestāde var liegt noregulējamā CCP nodrošinātajiem kreditoriem nodrošinājuma tiesību izpildi attiecībā uz jebkuriem minētā noregulējamā CCP aktīviem no paziņojuma par ierobežošanu publicēšanas saskaņā ar 72. pantu līdz nākamās darba dienas beigām pēc minētās publicēšanas.

Šā punkta pirmās daļas nolūkos darba dienas beigas ir pusnakts noregulējuma iestādes dalībvalstī.

2.   Noregulējuma iestāde neīsteno 1. punktā minētās pilnvaras attiecībā uz jebkādām Direktīvas 98/26/EK nolūkos izraudzītu sistēmu vai sistēmu operatoru nodrošinājuma tiesībām, jebkādām citu CCP un centrālo banku nodrošinājuma tiesībām uz aktīviem, ko noregulējamais CCP ir ieķīlājis vai sniedzis ar drošības rezervi vai nodrošinājumu.

1.   Noregulējuma iestāde var jebkurai pusei, kas ir noslēgusi līgumu ar noregulējamo CCP, apturēt izbeigšanas tiesības no paziņojuma par izbeigšanu publicēšanas saskaņā ar 72. pantu līdz nākamās darba dienas beigām pēc minētās publicēšanas ar noteikumu, ka arī turpmāk tiek izpildīti maksājumu un piegādes pienākumi un nodrošinājuma sniegšana.

Šā punkta pirmās daļas nolūkos “darba dienas beigas” ir pusnakts noregulējuma dalībvalstī.

2.   Noregulējuma iestāde neīsteno 1. punktā minētās pilnvaras attiecībā uz Direktīvas 98/26/EK nolūkos izraudzītām sistēmām vai sistēmu operatoriem, citiem CCP un centrālajām bankām.

3.   Līguma puse var īstenot izbeigšanas tiesības saskaņā ar minēto līgumu pirms 1. punktā minētā termiņa beigām, ja minētā puse no noregulējuma iestādes saņem paziņojumu, ka tiesības un saistības, uz kurām attiecas līgums, nav:

4.   Ja šā panta 3. punktā minētais paziņojums nav iesniegts, beidzoties apturēšanas termiņam, saskaņā ar 54. punktu var šādā veidā īstenot izbeigšanas tiesības:

1.   Noregulējuma iestāde var pārņemt kontroli pār noregulējamo CCP, lai:

Šā punkta pirmajā daļā paredzēto kontroli var īstenot tieši noregulējuma iestāde vai netieši īpašais vadītājs, ko noregulējuma iestāde iecēlusi saskaņā ar 50. panta 1. punktu.

2.   Ja noregulējuma iestāde pārņem kontroli pār CCP, noregulējuma iestādi neuzskata par “ēnu” direktoru vai de facto direktoru atbilstoši valsts tiesību aktiem.

1.   Lai novērtētu, vai ir ievērots princips “neviens kreditors nav sliktākā situācijā”, kas noteikts 60. pantā, noregulējuma iestāde nodrošina, ka vērtēšanu veic neatkarīga persona iespējami drīz pēc tam, kad ir veikta noregulējuma darbība vai darbības.

2.   Šā panta 1. punktā minētā vērtēšana ietver:

3.   Lai aprēķinātu 2. punkta a) apakšpunktā minētās pieejas, 1. punktā minētajā vērtēšanā:

Pirmās daļas c) apakšpunktā minētā laikposma ilgums atspoguļo piemērojamo maksātnespējas tiesību aktu ietekmi un attiecīgo neto pozīciju raksturlielumus.

4.   Šā panta 1. punktā minētā vērtēšana atšķiras no vērtēšanas, ko veic saskaņā ar 24. panta 3. punktu.

5.   EVTI, ņemot vērā regulatīvos tehniskos standartus, kas pieņemti, ievērojot Direktīvas 2014/59/ES 49. panta 5. punktu un 74. panta 4. punktu, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē metodiku šā panta 1. punktā minētās vērtēšanas veikšanai, tostarp to zaudējumu aprēķināšanai pēc likvidācijas, kuri rodas šā panta 3. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minēto izmaksu dēļ, ja CCP būtu likvidēts saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru pēc piemērojamo līgumsaistību un citu tā darbības noteikumos paredzēto mehānismu pilnīgas piemērošanas.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo standartu projektu Komisijai līdz 2022. gada 12. februārim.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

1.   Līgumattiecības, kuras ļauj tīrvērtes dalībniekiem noregulējuma instrumentu negatīvās sekas nodot tālāk saviem klientiem, līdzvērtīgā un samērīgā veidā ietver arī klientu tiesības uz jebkādu atlīdzību vai kompensāciju, ko tīrvērtes dalībnieki saņem saskaņā ar 27. panta 6. punktu, vai jebkādu šādas atlīdzības vai kompensācijas skaidras naudas ekvivalentu, vai jebkādiem ieņēmumiem, ko tie saņem pēc tam, kad ir iesniegta prasība saskaņā ar 62. pantu, ciktāl šādi ieņēmumi attiecas uz klientu pozīcijām. Minētos noteikumus piemēro arī tādu klientu un netiešo klientu līgumattiecībām, kuri piedāvā netiešas tīrvērtes pakalpojumus saviem klientiem.

2.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai pārredzamā veidā, ciktāl to atļauj līgumattiecību konfidencialitāte, precizētu nosacījumus, saskaņā ar kuriem ir jāveic kompensācijas, šādas kompensācijas skaidras naudas ekvivalenta vai jebkādu 1. punktā minēto ieņēmumu nodošana, un nosacījumus, saskaņā ar kuriem to uzskata par samērīgu.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2022. gada 12. februārim.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.– 14. pantu.

1.   Noregulējuma iestāde nodrošina, ka noregulējuma instrumenta piemērošana neietekmē tādu sistēmu darbību un noteikumus, uz kurām attiecas Direktīva 98/26/EK, ja noregulējuma iestāde:

2.   Šā panta 1. punkta nolūkos noregulējuma iestāde nodrošina, ka noregulējuma instrumentu piemērošana nenoved pie kāda no šādiem rezultātiem:

1.   CCP informē kompetento iestādi, ja tas uzskata, ka nonāk vai, iespējams, nonāks grūtībās, kā minēts 22. panta 2. punktā.

2.   Kompetentā iestāde informē noregulējuma iestādi par jebkādu 1. punktā minēto paziņojumu saņemšanu un par jebkādiem atveseļošanas vai citiem pasākumiem saskaņā ar IV sadaļu, ko kompetentā iestāde pieprasa CCP veikt.

Kompetentā iestāde informē noregulējuma iestādi par jebkādu ārkārtas situāciju, kas minēta Regulas (ES) Nr. 648/2012 24. pantā un saistīta ar CCP, un par jebkādu paziņojumu, kas saņemts saskaņā ar minētās regulas 48. pantu.

3.   Ja kompetentā iestāde vai noregulējuma iestāde konstatē, ka attiecībā uz CCP ir izpildīti nosacījumi, kas minēti 22. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā vai 22. panta 3. punktā, tā lieki nekavējoties par to paziņo šādām struktūrām:

1.   Pēc tam, kad kompetentā iestāde ir sniegusi paziņojumu saskaņā ar 70. panta 3. punktu, noregulējuma iestāde nosaka, vai ir nepieciešama noregulējuma darbība.

2.   Lēmums par noregulējuma darbības veikšanu vai neveikšanu attiecībā uz CCP satur šādu informāciju:

1.   Noregulējuma iestāde paziņo noregulējuma kolēģijai par noregulējuma darbībām, ko tā plāno veikt. Minētajā paziņojumā arī norāda, vai noregulējuma darbības novirzās no noregulējuma plāna.

Tiklīdz tas pēc noregulējuma darbības ir praktiski iespējams, noregulējuma iestāde par to paziņo visiem turpmāk minētajiem:

2.   Šā panta 1. punkta otrajā daļā minētajā paziņojumā iekļauj visu to rīkojumu vai aktu kopijas, ar kuriem veic attiecīgo darbību, un norāda datumu, no kura noregulējuma darbība ir spēkā.

Paziņojumā noregulējuma kolēģijai, ievērojot 1. punkta otro daļu, sniedz pamatojumu jebkurai novirzei no noregulējuma plāna.

3.   Tā rīkojuma vai akta kopija, ar kuru tiek veikta attiecīgā noregulējuma darbība, vai paziņojums, kurā sniegts kopsavilkums par noregulējuma darbības ietekmi, un attiecīgā gadījumā šīs regulas 55., 56. un 57. pantā minētās apturēšanas vai ierobežošanas noteikumi un ilgums tiek publiskoti visos turpmāk minētajos veidos:

4.   Ja īpašumtiesību instrumentus vai parāda instrumentus nav atļauts tirgot regulētā tirgū, noregulējuma iestāde nodrošina, ka 3. punktā minēto rīkojumu apliecinošie dokumenti tiek nosūtīti zināmajiem noregulējamā CCP īpašumtiesību instrumentu turētājiem un kreditoriem, kuri ir iekļauti noregulējuma iestādei pieejamajos noregulējamā CCP reģistros vai datubāzēs.

1.   Dienesta noslēpuma prasības ir saistošas šādām personām:

2.   Lai nodrošinātu to, ka tiek ievēroti 1. un 3. punktā minētie konfidencialitātes noteikumi, 1. punkta a), b), c), g), h) un j) apakšpunktā minētās personas nodrošina to, lai šajā nolūkā būtu pieņemti iekšējie noteikumi, tostarp noteikumi, ar kuriem tiek garantēta informācijas slepenība un tās pieejamība tikai personām, kas ir tieši iesaistītas noregulējuma procesā.

3.   Šā panta 1. punktā minētajām personām ir aizliegts izpaust kādai personai vai iestādei konfidenciālu informāciju, ko tās saistībā ar šajā regulā noteikto funkciju izpildi saņēmušas profesionālās darbības laikā vai no kompetentās iestādes vai noregulējuma iestādes, ja vien tas nenotiek, pildot šajā regulā noteiktās funkcijas un informāciju sniedzot kopsavilkuma vai apkopotā veidā tā, lai nevarētu identificēt atsevišķos CCP, vai saņemot skaidru un iepriekšēju atļauju no iestādes vai CCP, kas šo informāciju sniedzis.

Pirms jebkādas informācijas izpaušanas 1. punktā minētās personas izvērtē, kādas sekas šāda izpaušana var radīt sabiedrības interesēm saistībā ar finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku, fizisku un juridisku personu komerciālajām interesēm un pārbaužu mērķim, izmeklēšanām un revīzijām.

Informācijas izpaušanas seku pārbaudes procedūrā ietver īpašu izvērtējumu par sekām, ko radītu 9. un 12. pantā norādīto atveseļošanas un noregulējuma plānu elementu un satura izpaušana un saskaņā ar 10. un 15. pantu veiktas novērtēšanas rezultātu izpaušana.

Šā panta pārkāpumu gadījumā jebkura no 1. punktā minētajām personām vai vienībām uzņemas civiltiesisko atbildību saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

4.   Atkāpjoties no šā panta 3. punkta, 1. punktā minētās personas var apmainīties ar konfidenciālu informāciju ar jebkuru no turpmāk minētajām personām – ar noteikumu, ka informācijas saņēmējs izpilda minētās apmaiņas vajadzībām noteiktās konfidencialitātes prasības: