EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32017R1130

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1130 (2017. gada 14. jūnijs), kas nosaka zvejas kuģu īpašības (pārstrādāta redakcija)

OV L 169, 30.6.2017, p. 1–7 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2017/1130/oj

30.6.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 169/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/1130

(2017. gada 14. jūnijs),

kas nosaka zvejas kuģu īpašības

(pārstrādāta redakcija)

EIROPAS SAVIENĪBAS PARLAMENTS UN PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Padomes Regula (EEK) Nr. 2930/86 (3) ir būtiski grozīta (4). Tā kā ir jāizdara turpmāki grozījumi, skaidrības labad minētā regula būtu jāpārstrādā.

(2)

Kopējā zivsaimniecības politikā ir atsauce uz zvejas kuģu īpašībām, kā, piemēram, to garumu, platumu, tonnāžu, dienu, kad sākta to izmantošana, un dzinēja jaudu.

(3)

Ir svarīgi, lai zvejas kuģu īpašību noteikšanā tiktu izmantoti vienādi noteikumi, lai vienādotu nosacījumus darbības veikšanai Savienībā. Minētajiem noteikumiem būtu jāatbilst kopējās zivsaimniecības politikas standartiem.

(4)

Šajā regulā noteiktajām definīcijām būtu jābalstās uz iniciatīvām, ko jau uzņēmušās specializētas starptautiskas organizācijas.

(5)

Tāpēc būtu jāņem vērā 1958. gada 29. aprīlī Ženēvā parakstītā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par zveju un dzīvo resursu saglabāšanu atklātā jūrā, 1969. gada 23. jūnijā Londonā parakstītā Starptautiskā konvencija par kuģu tonnāžas noteikšanu (“1969. gada konvencija”) un 1977. gada 2. aprīlī Torremolinā parakstītā Starptautiskā konvencija par zvejas kuģu drošību.

(6)

1969. gada konvencijas I pielikumā noteiktā metodoloģija dažos gadījumos ir nepiemērota zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par 15 metriem. Tādēļ minētajiem kuģiem ir vēlama vienkāršāka kopējās tonnāžas definīcija.

(7)

Starptautiskā Standartizācijas organizācija (ISO) ir izstrādājusi standartus iekšdedzes dzinējiem, kurus plaši piemēro dalībvalstīs.

(8)

Lai pielāgotu atsauci uz attiecīgo ISO starptautisko standartu, kurā izklāstītas prasības nepārtrauktas dzinēja jaudas noteikšanai, tehnikas attīstībai, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai pieņemtu vajadzīgos grozījumus atsaucē uz attiecīgo ISO starptautisko standartu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (5). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Vispārīgs noteikums

Šajā regulā noteiktās zvejas kuģu īpašību definīcijas attiecas uz visiem Savienības noteikumiem saistībā ar zivsaimniecību.

2. pants

Garums

1.   Kuģa garums ir lielākais garums, ko definē kā attālumu taisnā līnijā no kuģa priekšgala tālākā punkta līdz pakaļgala tālākajam punktam.

Šajā definīcijā:

a)

uzskata, ka kuģa priekšgals ietver ūdensnecaurlaidīgu korpusa struktūru, priekšgalu, priekšvadni un priekšējo margsienu, ja tāda ir uzstādīta, taču neietver bugspritus un drošības reliņus;

b)

uzskata, ka kuģa pakaļgals ietver ūdensnecaurlaidīgu korpusa struktūru, pakaļgala spoguli, pūpi, traļa slipu un margsienu, taču neietver drošības reliņus, pakaļgala izliktņus, dzinējus, stūres un stūres iekārtu, un ūdenslīdēju trapas un platformas.

Lielāko garumu mēra metros ar divu decimālzīmju precizitāti.

2.   Ja Savienības tiesību aktos ir minēts garums starp perpendikuliem, to definē kā attālumu, ko mēra starp priekšējo un pakaļējo perpendikulu, kā noteikts Starptautiskajā konvencijā par zvejas kuģu drošību.

Garumu starp perpendikuliem mēra metros ar divu decimālzīmju precizitāti.

3. pants

Platums

Kuģa platums ir maksimālais platums, kas noteikts Starptautiskās konvencijas par kuģu tonnāžas noteikšanu (“1969. gada konvencija”) I pielikumā.

Kopējo platumu mēra metros ar divu decimālzīmju precizitāti.

4. pants

Tonnāža

1.   Kopējo tonnāžu zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 15 metri vai vairāk, nosaka, kā precizēts 1969. gada konvencijas I pielikumā.

2.   Kopējo tonnāžu zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 15 metri, nosaka saskaņā ar šīs regulas I pielikumā izklāstīto formulu.

3.   Ja Savienības noteikumos ir minēta neto tonnāža, to definē, kā precizēts 1969. gada konvencijas I pielikumā.

5. pants

Dzinēja jauda

1.   Dzinēja jauda ir kopējā maksimālā nepārtrauktā jauda, ko var iegūt katra dzinēja spararatā, un kuru ar mehāniskiem, hidrauliskiem vai citiem līdzekļiem var izmantot kuģa darbināšanā. Tomēr, ja dzinējā ir iestrādāta pārnesumkārba, tad jaudu mēra pie pārnesumkārbas jaudas noņēmēja atloka.

Attiecībā uz dzinēja darbinātām palīgmašīnām neveic nekādas pielaides.

Vienība, kādā izsaka dzinēja jaudu, ir kilovats (kW).

2.   Nepārtraukto dzinēja jaudu nosaka saskaņā ar Starptautiskās Standartizācijas organizācijas pieņemtajām prasībām un tās ieteikto starptautisko standartu ISO 3046/1, otrais izdevums, 1981. gada oktobris.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 7. pantu attiecībā uz šā panta 2. punkta grozījumu, lai pielāgotu atsauci uz attiecīgo ISO starptautisko standartu tehnikas attīstībai.

6. pants

Izmantošanas sākuma diena

Izmantošanas sākuma diena ir datums, kad pirmo reizi izsniegts oficiāls drošības sertifikāts.

Neatkarīgi no pirmās daļas, izmantošanas sākuma diena ir datums, kad pirmo reizi izdarīts ieraksts oficiālajā zvejas kuģu reģistrā:

a)

ja oficiāls drošības sertifikāts nav izsniegts; vai

b)

to zvejas kuģu gadījumā, kurus sākts izmantot pirms 1986. gada 1. decembra.

7. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 5. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2017. gada 20. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 5. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

8. pants

Atcelšana

Regulu (EEK) Nr. 2930/86 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas izklāstīta III pielikumā.

9. pants

Nobeiguma noteikumi

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula ir saistoša kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2017. gada 14. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

H. DALLI


(1)  OV C 34, 2.2.2017., 140. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2017. gada 16. maija lēmums.

(3)  Padomes Regula (EEK) Nr. 2930/86 (1986. gada 22. septembris), kas nosaka zvejas kuģu īpašības (OV L 274, 25.9.1986., 1. lpp.).

(4)  Sk. II pielikumu.

(5)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.


I PIELIKUMS

JAUNI KUĢI, KURU LIELĀKAIS GARUMS IR MAZĀKS NEKĀ 15 METRI

Kopējo tonnāžu jauniem zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 15 metri, definē kā:

GT = K1 · V,

kur K1 = 0,2 + 0,02 log10 V

un V ir tilpums, ko dod:

V = a1(Loa · B1 · T1)

kur:

Loa

=

lielākais garums (šīs regulas 2. pants),

B1

=

platums metros saskaņā ar 1969. gada konvenciju,

T1

=

dziļums metros saskaņā ar 1969. gada konvenciju,

a1

=

Loa funkcija.

1995. GADA 1. JANVĀRĪ ESOŠI KUĢI, KURU LIELĀKAIS GARUMS IR MAZĀKS NEKĀ 15 METRI

Kopējo tonnāžu 1995. gada 1. janvārī esošajiem zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 15 metri, definē kā:

GT = K1 · V,

kur V ir tilpums, ko dod:

V = a2 (Loa · B1 · T1)

kur:

Loa

=

lielākais garums (šīs regulas 2. pants),

B1

=

platums metros saskaņā ar 1969. gada konvenciju,

T1

=

dziļums metros saskaņā ar 1969. gada konvenciju,

a2

=

Loa funkcija.

Funkcijas a1 un a2 nosaka, pamatojoties uz dalībvalstu flotu savākto vidējo paraugu statistikas analīzi. Tās precizē Komisijas lēmumā kopā ar izmēru B1 un T1 definīcijām un sīki izstrādātām normām formulu piemērošanai.


II PIELIKUMS

ATCELTĀ REGULA AR TAJĀ VEIKTO GROZĪJUMU

Padomes Regula (EEK) Nr. 2930/86

(OV L 274, 25.9.1986., 1. lpp.)

Padomes Regula (EK) Nr. 3259/94

(OV L 339, 29.12.1994., 11. lpp.)


III PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Regula (EEK) Nr. 2930/86

Šī regula

1. pants

1. pants

2. pants

2. pants

3. pants

3. pants

4. panta 1. punkta a) apakšpunkts

4. panta 1. punkta b) apakšpunkts

4. panta 1. punkts

4. panta 1. punkta c) apakšpunkts

4. panta 2. punkts

4. panta 1. punkta d) apakšpunkts

4. panta 1. punkta e) apakšpunkts

4. panta 2. punkts

4. panta 3. punkts

5. pants

5. pants

6. pants

6. pants

7. pants

8. pants

7. panta 1. punkts

9. pants

7. panta 2. punkts

Pielikums

I pielikums

II pielikums

III pielikums


Top